Pirms notikuma

Aiz 575 vēstulēm — Krišjānis Valdemārs

Pirms grāmatas atvēršanas

Jauns akadēmisks vēstures avotu izdevums “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste”

Latvijas Valsts vēstures arhīva (LVVA), kas ir viena no lielākajām vēsturisko dokumentu krātuvēm visā Austrumeiropas reģionā, ikdienas pamatuzdevums ir glabāt šos dokumentus, rūpēties par to iespējami ilgāku fizisko eksistenci, kā arī nodrošināt tajos esošās informācijas pieejamību. Tomēr papildus šim pamatdarbam LVVA strādā pie vēsturisko dokumentu zinātnisko publikāciju sagatavošanas.

Nesen ir pabeigts darbs pie kultūrvēsturiski nozīmīgā vēstures avotu publikāciju projekta “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” pirmās daļas “Krišjāņa Valdemāra vēstules”. Šī grāmata pie lasītājiem nonāks decembra pirmajās dienās, kad atzīmēsim K.Valdemāra 172.dzimšanas dienu.

K.Valdemāra sarakstes izdevuma projekta īstenošanu LVVA uzsāka 1995.gadā. Doma par nepieciešamību publicēt K.Valdemāra dokumentāro mantojumu arhīvam radās jau 80.gados, un šajā laikā tapa darba pirmās iestrādes. Tomēr laiks veica savas korektūras.

K.Valdemāra sarakstes publicēšanas galvenā motivācija ir šīs personas īpašais veikums Latvijas vēsturiskās attīstības veidošanā. Viņš arī ir kļuvis par vienu no tautas un valsts simboliem, kurš kalpo par mērauklu mūsu šodienas sasniegumiem. Jauni K.Valdemāra darbu izdevumi ne tikai papildina mūsu zināšanas, bet arī palīdz veidot šodienīgu skatījumu gan uz šo izcilo personību, gan arī vēstures notikumiem. Otrs svarīgs iemesls, kāpēc LVVA uzsāka K.Valdemāra sarakstes publikācijas sagatavošanu, ir tas, ka arhīva krātuvēs atrodas bagātīgs viņa rokrakstu krājums. Atsevišķā K.Valdemāra fondā glabājas viņas rakstu manuskripti, varas iestādēm rakstītu iesniegumu uzmetumi, personīgās piezīmes, savākto materiālu kopas par dažādām tēmām, vēstules un to melnraksti, kā arī citi dokumenti. Apjomīga K.Valdemāra sarakstes kolekcija atrodas arī Latvijas Vēstures institūta fondā.

Tomēr šajā K.Valdemāra sarakstes izdevumā ir iekļautas ne tikai LVVA fondos esošās vēstules, bet arī K.Valdemāra korespondence, kas glabājas citās dokumentu krātuvēs. Plašs viņa sarakstes materiāls glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā. Tās ir vēstules Latvijas vēsturē labi zināmām personām — Ainažu jūrskolotājam K.Dālam, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam K.Kalniņam, izglītības un sabiedriskajam darbiniekam F.Brīvzemniekam, žurnālistam M.Āronam, Mangaļu jūrskolotājam J.Breikšam, bibliotekāram J.Misiņam, žurnālistam un jūrniecības darbiniekam A.Bandrevičam, sabiedriskajam darbiniekam un žurnālistam F.Veinbergam u.c. Grāmatā ir iekļautas arī K.Valdemāra vēstules, kuru oriģināli glabājas Liepājas vēstures un mākslas muzejā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja fondos.

Strādājot pie K.Valdemāra sarakstes izdevuma projekta, tika apzinātas arī viņa vēstules Igaunijas un Krievijas vēstures dokumentu krātuvēs. Igaunijas Literatūras muzeja Igaunijas kultūras vēstures arhīva (Tartu) materiālu kolekcijās atrodas K.Valdemāra sarakste ar igauņu gleznotāju un sabiedrisko darbinieku J.Kēleru, žurnālistu un sabiedrisko darbinieku K.R.Jakobsonu, mācītāju J.Hurtu, u.c. K.Valdemāra vēstuļu izdevumā ir ievietotas arī viņa oficiālās un privātas vēstules no Igaunijas Valsts vēstures arhīva (Tartu), Krievijas Valsts vēstures arhīva (Sanktpēterburga) un Krievijas Zinātņu akadēmijas Sanktpēterburgas filiāles fondiem. Jāpiebilst, ka šī projekta īstenošana ir apliecinājums arī mūsu starptautiskajai zinātniskajai sadarbībai. K.Valdemāra sarakstes apzināšana, protams, noritēja ar mūsu igauņu un krievu kolēģu atbalstu.

LVVA izdotās grāmatas “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” pirmajā sējumā iekļautas K.Valdemāra 575 vēstules. Tas ir viss viņa epistulārais mantojums, kurš nonācis līdz mūsdienām un par kura esību ir zināms. Krievijas, Vācijas un arī mūsu valsts dokumentu krātuvēs un privātkolekcijās noteikti vēl ir atrodamas līdz šim nezināmas K.Valdemāra vēstules. Tomēr LVVA sagatavotais ir patlaban iespējami pilnīgākais K.Valdemāra sarakstes izdevums.

Jāuzsver, ka visas K.Valdemāra vēstules grāmatā ievietotas oriģinālvalodās — vācu, latviešu un krievu. Turklāt svešvalodās rakstītajām dots arī tulkojums latviešu valodā. Publicētajām vēstulēm pievienoti paskaidrojoši un precizējoši komentāri un arheogrāfiskās pases. Grāmatai ir arī vēstuļu adresātu un hronoloģiskais rādītājs, kā arī vēstulēs minēto personu, vietu un priekšmetu rādītājs. Grāmatu bagātina ilustratīvais materiāls — K.Valdemāra fotogrāfijas, viņa rokrakstu un publikāciju attēli, kā arī epistulāro sakaru kartoshēma. LVVA sagatavotais K.Valdemāra sarakstes izdevums, nenoliedzmai, pieder pie mūsu valstī XX gs. pēdējā desmitgadē tapušajiem nozīmīgākajiem akadēmiskajiem izdevumiem. Gan publicēto vēstures dokumentu unikalitāte, gan izvēlētais to apstrādes un tekstu publikācijas zinātniskais modelis, gan arī grāmatas strauktūra apliecina šī darba pamatīgumu un zinātnisko vērtību.

K.Valdemāra sarakstes izdevuma augstā kvalitāte ir tā veidotāju veikums. Neapšaubāmi, šis darbs prasa nopietnas zināšanas arhīvistikā, paleogrāfijā, svešvalodās, kā arī Latvijas un pasaules vēsturē. LVVA veiksme ir tā, ka izdevās K.Valdemāra vēstuļu izdevuma sagatavošanai izveidot ļoti zinīgu un prasmīgu darba grupu, kurā tika apvienotas arhīvistu, valodnieku un vēsturnieku zināšanas un kura strādāja ar neapsīkstošu entuziasmu, radošo iniciatīvu un arī milzīgu pacietību. Tādēļ ir īpaši jāuzteic visi grāmatas veidotāji — vēsturnieces Mārīte Jakovļeva un Pārsla Pētersone, ģermānistes Valda Kvaskova un Sarmīte Pijola, māksliniece Inta Sarkane. Liela nozīme K.Valdemāra sarakstes projekta īstenošanā bija darba grupas vadītājai un arī grāmatas zinātniskajai redaktorei Dr. hist. Vitai Zelčei. Viņas pārziņā atradās gan publicējamā materiāla izvērtējums, gan arī grāmatas zinātniskā modeļa izvēle un izstrāde. Autoru kolektīva kopējā darba rezultāts ir šīs patiešām nozīmīgās vēstures avotu publikācijas sagatavošana.

Bet grāmatas iznākšana nebūtu iespējama bez projekta atbalstītājiem — Rīgas ostas pārvaldes. Jāuzver, ka Rīgas ostas pārvaldnieka v.i. Andris Dumpenieks jau gandrīz divus gadus ar dziļu interesi un patiesu izpratni dzīvoja līdzi K.Valdemāra sarakstes projekta īstenošanai. Viņa cilvēciskā un vienlaikus lietišķā attieksme veicināja grāmatas tapšanu un arī mudināja tiekties pēc iespējami augstākas darba kvalitātes. K.Valdemāra vēstuļu krājums ir labs ostinieku, arhīvistu un zinātnieku kopdarbības apliecinājums, un, nenoliedzami, Rīgas ostas pārvaldes ieguldījums šī akadēmiskā izdevuma tapšanā ir spilgts mecenātisma paraugs mūsdienu Latvijā.

Darbs pie K.Valdemāra vēstuļu izdevuma ir pabeigts, un decembra sākumā mūsu rokās būs grāmata — gandrīz 1000 lappuses biezs sējums. Tas būs vērtīgs izziņas materiāls vēsturniekiem, literātiem, politologiem un arī ikvienam, kas vēlas padziļināt savas zināšanas vēsturē. Turklāt šis akadēmiskais K.Valdemāra sarakstes izdevums ir viens no tiem retajiem vēstures avotu izdevumiem, kurš nav domāts tikai mūsu valsts lasītājiem. K.Valdemāra vēstuļu publikācija oriģinālvalodās, kā arī kaimiņvalstu vēsturisko dokumentu krātuvju materiālu ietveršana grāmatā ļauj šim izdevumam ieiet starptautiskajā zinātniskās literatūras apritē. Grāmata būs neatsverams avots ikvienam Baltijas un arī vairāku Austrumeiropas un Krievijas XIX gs. vēstures aspektu pētniekiem. Jāpiezīmē, ka LVVA turpinās darbs pie K.Valdemāra sarakstes projekta otrās daļas “Vēstules Krišjānim Valdemāram”. Arī tā noslēgumā gaidāma unikālu vēstures dokumentu publikācija. Taču šādu zinātniski atbildīgu un sarežģītu projektu īstenošana ir darba un laika ietilpīgs, kā arī dārgs process.

Decembra sākumā grāmatas “Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste” pirmā sējuma “Krišjāņa Valdemāra vēstules” iznākšana būs lieli svētki ne tikai LVVA un Rīgas ostas pārvaldei, bet arī izcils notikums visas Latvijas zinātnes un kultūras dzīvē. Grāmatas atvēršanas dienā gaidīsim LVVA ēkā Slokas ielā 16 ikvienu, kuru interesē K.Valdemāra personība, viņa laika un šodiena sasaiste.

Valda Pētersone,

Dr. hist., LVVA direktora

vietniece zinātniskajā darbā

Pabeigta måkslas filma “Likteņdzirnas"

Rudens ir ražas laiks arī kino ļaudīm — pabeigta mākslas filma “Likteņdzirnas”, kas tapusi ar valsts finansējumu. Režisors Jānis Streičs pastāstīja:

— Kino ir tāda lieta, kur nevar īstenot pilnīgi visu iecerēto. Rezultāts arvien mainās atkarībā no iespējām, kurās esi ierobežots, no aktieriem, kurus esi izvēlējies, no laika apstākļiem. Vasara šogad sākās vēlu, filmēšana jau beidzās, kad iestājās karstie mēneši.

Jāteic, ka no Jāņa Klīdzēja romāna “Sniegi” esam aizgājuši diezgan tālu prom. Protams — ar autora piekrišanu. Filmas darbība pārcelta no divdesmitajiem gadiem uz mūsdienām, bet vieta — no Latgales uz Kurzemi un Rīgu. Saglabāta pamatdoma, dramatiskais konflikts un galvenie tēli. Tos atveido — Ivars Kalniņš (profesors), Agnese Zeltiņa (aklā meitene), Romualds Ancāns (mākslinieks), Artūrs Skrastiņš (klaiņojošais muzikants). Raimonda Paula mūzika, kas vasarā jau skanēja pa radio. Arī pārējie radošajā grupā esam seni domubiedri: operators Harijs Kukelis, māksliniece inscenētāja Ieva Romānova un kostīmu māksliniece Sandra Sila, tāpat skaņu vīri, rekvizitori, apgaismotāji, visi.

Filmējām lielākoties Kandavas apkārtnē. Matkules pagastā vairākreiz dedzinājām un atjaunojām Pūces dzirnavas. Darbu gaitā sastapām jaukus, atsaucīgus cilvēkus. Viņiem mēs dāvāsim filmas pirmizrādi Kandavā. Tā varētu notikt novembra vidū. Tūlīt pēc tam “Likteņdzirnas” sāks griezties arī Rīgā.

Filmas vadmotīvs ir rainiskā doma: gūs, kas atdos. Ir daudz jāziedo, lai kaut ko iegūtu. Dzīvot ne tikai sev. Tu vari palīdzēt cilvēkam, kas dara labu. Lai viņš jūt, ka nav vientuļš. Ja mūsu filma rosinātu šādas domas un tās sasummētos skatītāju tūkstošu apziņā, būtu liels gandarījums.

Augšējos attēlos: Režisors Jānis Streičs un Artūrs Skrastiņš Beisika lomā

Aina Adermane

Foto: Harijs Burmeistars

Aklā meitene — Agnese Zeltiņa, profesors — Ivars Kalniņš

Piketētāji pie bankrotējušas firmas

Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Doktorants — doktorantüra, maģistrants — maģistrantüra

Lēmums

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, lai saskaņotu zinātnisko grādu pretendentu, kā arī attiecīgā zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus un novērstu praksē izplatīto nekonsekvenci, vienotai lietošanai ir apstiprinājusi šādus augstāko zinātnisko grādu, to pretendetu un zinātniskā personāla sagatavošanas sistēmu nosaukumus (prezicētā vārda forma dota izcēlumā):

doktors — doktor ants — doktorantūra

maģistrs — maģistrants — maģistr ant ūra

Komentārs

1. Līdz šim vārdnīcās (arī jaunākajā Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā — R., 1995, literārās valodas skaidrojošajās un svešvārdu vārdnīcās u.c.) latviešu valodā dota tikai forma doktorands , tomēr līdztekus tai izplatījusies arī otra forma — doktorants .

Oriģinālvalodas, t.i., latīņu valodas, skatījumā pamatojamas abas formas:

doktorands — ar latīņu valodas gerundijam raksturīgo “nd”, ko lieto vajadzības nozīmes izteikšanai;

doktorants — ar latīņu valodas darāmās kārtas tagadnes divdabim raksturīgo “nt”, kas ietver aktīvas darbības nozīmi.

(Salīdzināsim arī, piemēram: docendus — `kas jāmāca'; docentus — `kas māca'.)

Sistēmiskā skatījumā, t.i., salīdzinot formas doktorands un doktorants kā doktora grāda pretendenta nosaukumus ar maģistra grāda pretendenta nosaukumu maģistrants un arī ar doktoru sagatavošanas sistēmas nosaukumu doktorantūra , par iederīgāku jāatzīst forma ar - ants : doktorants — maģistrants un doktorants — doktorantūra , tāpat kā vēl arī aspirants — aspirantūra .

2. Tāpat kā aspirantūra ir zinātniskās izglītības sistēma, kurā studē aspiranti , un doktorantūra — kurā savu pētniecisko darbu izstrādā doktoranti , tā maģistrantiem savas studijas un zinātniskā darbība būtu jāveic maģistrantūrā, nevis maģistratūrā . Šāda analoģija ir sistēmiska. Turklāt vārds maģistratūra ir aizņemts vēl citās nozīmēs: tas ir `amatpersonu kopums' (dažās valstīs), bet vēsturiski — `augstākie valsts amati'.

Tātad turpmāk, lai novērstu praksē ieviesušos nekonsekvenci, atteiksimies no formām “doktorands” un “maģistratūra” (`maģistru sagatavošanas sistēmas' nozīmē) un, ievērojot LZA Terminoloģijas komisijas lēmumu, lietosim formas:

doktorants — doktorantūra,

maģistrants — maģistrantūra.

LZA Terminoloģijas komisijas

līdzpriekšsēdētāja

Valentīna Skujiņa