Vēstules “Latvijas Vēstnesim”

Sargāsim demokrātiju!

Demokrātijai šūpulis ir kārts Grieķijā, vārds “demokrātija” ir atvasinājums no vārdiem ` demos ' (tauta) un ` kratein ' (valdīt, turēt varu savās rokās). Kādreiz Vinstons Čērčils esot teicis, ka demokrātija esot grūtākā valsts vadības forma, bet nezinot citas labākas, kas būtu taisnīgāka savai tautai.

Lai demokrātija pildītu savu uzdevumu, ir nepieciešama aktīva pilsoņu līdzdalība, sākot ar savu pārstāvju izvēli balsošanas procesā, gan aktīva līdzdalība tautas pārstāvju darbībā. Pašreizējās Saeimas un valdības darbs nav bijis viegls, jo 6.Saeimas laikā ir jau trešā valdība. Tuvojoties 7.Saeimas vēlēšanām, 6.Saeimas deputātiem būtu vēl daudz darba jāveic, lai nostiprinātu demokrātiskos procesus. Demokrātija nebūs “tautas vara”, ja vēlētāju skaits turpinās samazināties, kā tas notika 6.Saeimas vēlēšanās. No apmēram 90% pilsoņu, kas piedalījās 5.Saeimas vēlēšanās, 6.Saeimas vēlēšanās piedalījās vairs tikai ap 60% pilsoņu. 6.Saeimā iekļuva cilvēki, kuriem savu pretvalstisko uzskatu dēļ tur nepienācās būt. Daļēja atbildība jāuzņemas tiem 40% pilsoņu, kuri nepildīja savus pilsoņa pienākumus un vēlēšanās nepiedalījās. 6.Saeimas deputātu uzdevums ir atgādināt un rūpēties, lai pilsoņi pildītu savus demokrātiskos pienākumus un lai būtu novērsti un netiktu radīti apgrūtinoši šķēršļi, pilsoņiem pildot vēlēšanu pienākumus.

Ministru prezidentam Guntaram Krastam un valdības koalīcijai ir dota reta izdevība, lai panāktu vienošanos jautājumā, kas vairs neattiektos ne uz 6.Saeimu, nedz uz pašreizējo valdību, bet tai pašā laikā 7.Saeimai nodrošinātu demokrātisku pieeju valdības locekļu izvēlei. Partijām tad vairs nebūtu jānes morāla atbildība par savu biedru izvēli ministru amatiem, ne par kandidāta amata kvalifikāciju, nedz arī par kandidāta pagātni, jo būtībā tas nav partiju pienākums, bet gan Saeimas uzdevums.

Kas būtu darāms, lai to panāktu? Satversmes 59.pants nosaka: “Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona.”

59.pantā nav prasības izpētīt kandidāta profesionālo piemērotību amatam, ne arī noskaidrot kandidāta kriminālo vai politisko pagātni. Saeimā valda pieņēmums, ka frakcija ir atbildīga par sava kandidāta morāli, uzticamību un amata prasmi. Šāds pieņēmums tiesiskā valstī ir uzskatāms tikai par politisku farsu. Saeimas uzdevums ir noteikt katra kandidāta piemērotību ministra amatam. Saeimai būtu jārada ar likumu aizsargāta procedūra vai jāpapildina Saeimas Kārtības rullis, nosakot, kādā veidā izvērtējams kandidāts. Procedūra varētu būt šāda.

1. Kandidāta kriminālo un politisko pagātni pārbauda valsts drošības policija.

2. Kandidāta piemērotību amatam pārbauda attiecīgā Saeimas komisija, piemēram, Saeimas Juridiskā komisija noteiktu piemērotību tieslietu ministra amatam, Saeimas Ārlietu komisija — ārlietu ministra amatam utt.

3. Saeimas komisijas sēdēm jābūt atklātām — preses, televīzijas un publikas klātbūtnē. Kandidātiem jānodod zvērests par teiktā patiesību.

4. Saeima par katru kandidātu balso atsevišķi (nav pieļaujams balsojums par visiem kandidātiem kopumā).

5. Ievēlētajiem ministriem, to skaitā Ministru prezidentam, ir jāiesniedz Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai pārskats par saimnieciskajām saistībām uzņēmumos, par ieņemtajiem amatiem un finansiālajiem ieņēmumiem. Akcijas vai dalības zīmes nododamas neatkarīgai institūcijai apsaimniekošanā bez tiesībām tur piedalīties.

6. Ja ievēlētie ministri, ieskaitot Ministru prezidentu, ir Saeimas deputāti, tiem uz amata pildīšanas laiku ir jānoliek Saeimas deputāta mandāts. (Ministrs nedrīkst reizē būt izpildvaras un lēmējvaras pārstāvis.)

Augšminētie ieteikumi nodrošinātu demokrātisko atklātību un tautas uzticību personām, kurām ir uzticēta valsts augsto amatu izpildīšana.

Līdzīgiem noteikumiem ir pakļauti ASV ministri jeb sekretāri, tiesneši, augstākā ranga valsts ierēdņi, prezidentu un ministru padomnieki utt.

Nozīmīgus vārdus par demokrātiju Anglijas parlamentā 1982.gada 8.jūnijā teicis toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans: “Pieliksim visas pūles, lai nodrošinātu cīņu par brīvību, kas garantētu ticību un garaspēku nākošām paaudzēm. Demokrātija ir vienīgā, kas dod brīvības cerības cilvēcei.”

Ādolfs R.Gailītis

ASV, Bostonā