VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 19. novembra sēdes

Turpinājums no 1.lpp.

Vispirms Ministru kabineta sēdē akceptēto Zviedrijas Karalistes un Latvijas Republikas valdību līgumu komentēja Vladimirs Makarovs :

— Līgums paredz medicīniskās palīdzības sniegšanu personām, kas īslaicīgi uzturas otras valsts teritorijā. Tas ļaus atrisināt problēmas, Latvijas tūristiem uzturoties Zviedrijā un Zviedrijas tūristiem — Latvijā. Tātad mūsu cilvēkiem vairs nebūs problēmu saņemt Zviedrijā neatliekamo medicīnisko palīdzību, izņemot gadījumus, kad cilvēki turp dosies īpaši ar nolūku ārstēties.

Šodienas sēdē Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Par šķīdinātājiem pārtikas vielās”. Šeit jāpaskaidro, ka šķīdinātāji ir vielas, kuras lieto pārtikas ražošanā, lai atdalītu dažādus nepārtikas piemaisījumus. Noteikumi regulēs to, kādi nepārtikas piemaisījumi kādās pārtikas vielās drīkstēs būt.

Un par vēl vienu jautājumu, kas tika akceptēts šodienas sēdē, — par minimālās algas paaugstināšanu valstī. Pie šī jautājuma mēs sākām strādāt 1997. gada pavasarī — ar domu šos resursus atrast un ietvert jau 1998. gada budžetā, turklāt tādā apjomā, lai palielinājums būtu straujāks un sabiedrība līdz ar to apmierinātāka.

Šodien panāktā vienošanās paredz, ka, sākot ar 1998. gada janvāri, minimālā darbalga tiek palielināta līdz 42 latu līmenim. Ņemot vērā to, ka budžeta iestādēs minimālā darbalga šobrīd praktiski jau ir 40 latu, šajās iestādēs tas nozīmēs aptuveni piecu procentu pieaugumu. Citos uzņēmumos algas pieaugums būs 10,5 procentu apmērā.

Vienlaikus ar lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu tiek grozīti tie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka algu samaksu pedagoģiskajiem darbiniekiem, valsts civildienesta un no budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Jāpiebilst arī, ka ar finansu ministru ir panākta vienošanās, ka minimālās algas paaugstinājumam ir jākļūst regulāram. Es ceru, ka, projektējot 1999. gada budžetu, šī vienošanās tiks ņemta vērā.

Turklāt es ceru, ka pašreizējo algas paaugstinājumu iedzīvotāji arī reāli saņems. Un nebūs tā kā pēc iepriekšējā minimālās algas paaugstinājuma — no 28 uz 38 latiem, kas izraisīja atbrīvošanu no darba un masveidīgu darba līgumu pārskatīšanu — līgumu par pilnu darba dienu vietā slēdzot līgumus par nepilnu darba dienu un uzņēmējiem aizbildinoties ar nespēju maksāt. Tas arī būtu saprotams jo tik straujš minimālās darbalgas paaugstinājums — vairāk nekā par 25 procentiem — uzņēmējiem, kuri strādā legāli, tiešām nozīmēja daudz. Tāpēc mēs ceram, ka šoreiz šis nelielais algas palielinājums neizsauks nozīmīgas pārbīdes darba tirgū.

Budžetam šis algu paaugstinājums nozīmēs papildu 12 miljonus latu. Man atliek cerēt, ka zināma summa līdz ar šo minimālās algas paaugstinājumu nodokļu veidā nonāks arī sociālajā budžetā.

Pēc tam Vladimirs Makarovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai, slēdzot līgumu, zviedru pusei nav radījusi bažas Latvijā sniegtās medicīniskās palīdzības atbilstība Zviedrijas standartiem?

V. Makarovs: — Domāju, ka Latvijas puse zviedriem var piedāvāt ļoti augsta līmeņa medicīniskos pakalpojumus. Par Latvijas veselības aprūpes kvalitāti īpašas šaubas nerodas, arī zviedriem. Jo galvenais nosacījums ir mediķu profesionalitāte, un Latvijas mediķiem tā ir ļoti augsta. Turklāt jāņem vērā, ka tieši šobrīd Latvijas medicīnas iestādēs notiek servisa līmeņa paaugstināšana.

Jautājums: — Jūs minējāt, ka budžeta iestādēs strādājošo minimālā darbalga jau ir 40 lati. Kopš kura laika tas tā ir?

V. Makarovs: — Līdz ar sociālā nodokļa pārdali no 37 uz 28 un deviņiem procentiem, kas jāmaksā darba devējam un darba ņēmējam, sākot ar 1997. gada 1. jūliju, budžeta iestādēs minimālā darba samaksa tika noteikta 40 latu.

Tad valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča :

— Es sākšu ar jautājumu par personas apskates izdarīšanu muitas zonā. Iepriekšējā Muitas likumā nebija pieņemti noteikumi par personas apskati muitas zonā, ja ir aizdomas par neatļautu preču pārvadāšanu. Jaunajā Muitas likumā ir iestrādāti šie noteikumi. Tie paredz, ka personas muitas apskati var veikt, tikai balstoties uz atbildīgas muitas amatpersonas ziņojumu. Šo lēmumu var pieņemt tikai attiecīgās iestādes muitas vadītājs, piemēram, lidostā — lidostas muitas priekšnieks. Ir paredzētas apskatāmās personas tiesības — tā tiek iepazīstināta ar attiecīgo lēmumu, ir tiesības arī brīvprātīgi uzrādīt preci, ja tāda patiesi ir. Piespiedu apskatē piedalās arī kāds no medicīniskā personāla. Nepieciešamības gadījumā apskatē tiek izmantoti arī medicīniskie preparāti, tas gan pārsvarā tiek darīts, ja ir aizdomas par narkotiku kontrabandu. Noteikumiem ir pievienots arī protokola paraugs personas piespiedu apskates gadījumā.

Noteikumi par beznodokļu tirdzniecības veikaliem arī ir izdoti saskaņā ar Muitas likumu. Tie paredz kārtību, kādā tiek atvērti beznodokļu tirdzniecības veikali, aprakstīta preču uzskaites un reģistrācijas kārtība. Ir jābūt īpašiem kases aparātiem, kuros norādīta informācija, kādā reisā dodas pasažieris, kā arī identifikācijas kartīte. Šie veikali ir paredzēti tikai tranzītpasažieriem vai personām, kuras izbrauc no Latvijas. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikalu atvēršanai tiek izsniegta tikai uz laiku. Varu informēt, ka ar 1999. gadu Eiropas Savienība plāno atteikties no beznodokļu tirdzniecības veikaliem.

Tad runāja finansu ministrs Roberts Zīle :

— Es sākšu ar pēdējiem diviem jautājumiem. Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāls tiek palielināts ar ēku Elizabetes ielā 41/43, kas tiek nodota šai bankai. Pamatkapitāls tiek sadalīts divās daļās, kā to nosaka Latvijas Bankas likums. Lielākā daļa ir pamatkapitāls un otra daļa — rezerves kapitāls. Attiecībā uz apdrošināšanas inspekciju maksājumi no dzīvības apdrošināšanas bija pusprocenta apjomā un no cita veida apdrošināšanas tika maksāti 0,8 % šīm apdrošināšanas inspekcijām. Tagad tas tiek papildināts ar 0,2% no civiltiesiskās apdrošināšanas. Tā ir normāla situācija, ja tirgus dalībnieki maksā uzraudzības institūcijām par veikto darbu.

Par hipotekārās kredītsistēmas izveidi. Skaidrs, ka ilgtermiņa kreditēšanā būs situācija, kad starp hipotekāro tirgu jeb kapitāltirgu un naudu jeb kapitālu nebūs cita starpnieka kā tikai tās bankas jeb, pareizāk sakot, to nodaļas, kurām būs atļauts veikt hipotekāro kreditēšanu. Sākotnējā stadijā Hipotēku un zemes banka būs likviditātes fonda pamatā. Te tiks piesaistīti arī starptautiski kapitāli.

Hipotekārie aizdevumi tiks izsniegti latos. Līdz 1998. gada 1. janvārim Finansu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju iesniegs projektu par ķīlu zīmēm. Vēl ir jāizstrādā vismaz septiņi likuma akti, lai šī sistēma varētu darboties.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

“LV” redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā