PĀRSKATI. ZIŅOJUMI. INFORMĀCIJA

Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi

1997.gada 9 mēnešos

Saturā

1. Tautsaimniecības attīstība

1.1. Iekšzemes kopprodukts

1.2. Tautsaimniecības nozaru un sektoru attīstība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Būvniecība

Transporta nozare

Tūrisms

Mazumtirdzniecības apgrozījums

1.3. Inflācija

1.4. Iedzīvotāju ienākumi un dzīves līmenis

Nodarbinātība un bezdarbs

1.5. Monetārie rādītāji un naudas tirgus

1.6. Ārējā tirdzniecība

1.7. Valdības kopējais parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

2. Kopbudžeta izpilde

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

2.2. Valsts speciālo budžetu izpilde

2.3. Pašvaldību budžeta izpilde

2.4. Galveno nodokļu ieņēmumu analīze

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa

2.5. Budžeta nodokļu maksājumu parādi

1. pielikums. Makroekonomiskie rādītāji

2. pielikums. 1997. gada valsts pamatbudžeta izpilde 9 mēnešos

Nobeigjums. Sākums "LV" 14.11.97., nr.298/299., "LV" 19.11.97., nr.300/301

2. Kopbudžeta izpilde

2.4. Galveno nodokļu ieņēmumu analīze

Muitas nodoklis

1997. gada 9 mēnešos muitas nodokļa ieņēmumi bija 16 010 tūkst. latu jeb 98% no gada plāna. Muitas nodokļa ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, faktiskās cenās pieauga par 17,9 procentiem.

Muitas nodokļa ieņēmumu palielināšanos veicināja importa pieaugums un administrēšanas uzlabošana muitas kontroles punktos. Tomēr muitas nodokļa ieņēmumiem ir tendence samazināties, to nosaka gan noslēgtie Latvijas brīvās tirdzniecības līgumi, gan dažādi muitas nodokļa atvieglojumi. Bez tam, 1997. gada 1. jūlijā stājās spēkā "Muitas likums", saskaņā ar kuru ir atcelta ievedmuita vieglajiem automobiļiem un vairākām preču grupām ievedmuita ir samazināta (puķēm, margarīnam, augļu sulām, dažādiem audumu veidiem, u.c.).

13. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

11. tabula

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 1997. gada 9 mēnešos bija 58 503 tūkst. latu, kas veido 98,5% no gada plāna. Kopumā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos faktiskās cenās bija par 32,8% augstāki nekā 1996. gada atbilstošā periodā.Vislielākie uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi bija maijā un jūnijā, kas saistīts ar nodokļa maksājuma kārtību.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa dinamika liecina par to, ka šī nodokļa ieņēmumi nav tieši saistīti ar tādiem makroekonomiskajiem rādītājiem kā cenu un iekšzemes kopprodukta pieaugums, bet gan vairāk ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto nodokļa maksāšanas kārtību.Tomēr jāsecina, ka uzņēmumu gada peļņa 1996. gadā ir bijusi augstāka nekā bija prognozēts, tādēļ uzņēmuma ienākuma ieņēmumi maijā un jūnijā bija visaugstākie. Vairākiem lieliem uzņēmumiem pēc gadu pārskatiem par 1996. gadu ir palielinājies ikmēneša avansa maksājumu apjoms, kas pozititīvi ietekmē nodokļa ieņēmumus.

14. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

12. tabula

Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

13. tabula

* bez likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" noteiktā kārtībā pašvaldību budžetiem pārskaitītā aizdevuma - 7,8 milj. latu

14. tabula

15. att. Iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos 1997. gada 9 mēnešos bija 100 028 tūkst. latu jeb 73,7% no gada plāna, tai skaitā pašvaldību budžetiem likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" noteiktā kārtībā no valsts budžeta par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi tika pārskaitīti - 7 800 tūkst. latu. Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā saskaņā ar 1996. gada decembra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika ieskaitīti 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem 1997. gada 9 mēnešos, t.i., 39 027 tūkst. latu.

Salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 18%. Nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts galvenokārt ar: darba samaksas fonda pieaugumu; ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšanu. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpilde ir zemāka nekā bija plānota. Ar iedzīvotāju nodokli neapliekamā minimuma samazināšana nav devusi gaidīto fiskālo efektu. Jāsecina, ka ekonomiskās sistēmas spēja pielāgoties netika paredzēta un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997. gadam tika novērtēti pārāk optimistiski.

Sagaidāms, ka 1997. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi būs par 6,2% mazāk nekā gada plāns. Sociālā nodokļa ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos sociālā apdrošināšanas budžetā bija 274 050 tūkst. latu, bez tam tika iekasēta soda nauda 2 146 tūkst. latu apmērā. Sociālā nodokļa kopējie ieņēmumi tika izpildīti par 72,1% no gada plāna. Kopumā sociālā nodokļa maksājumi 1997. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 1996. gada atbilstošo periodu, faktiskās cenās pieauga par 16,6 procentiem.

Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1997. gada 9 mēnešos bija 99 212 tūkst. latu jeb 64,8% no gada plāna. Maksājumi par budžetu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem bija 57 837 tūkst. latu jeb 65,9% no gada plāna.

Nodevas (ostu un kuģošanas nodeva, transportlīdzekļu nodeva u.c.) un dažādi maksājumi (ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, Latvijas Bankas maksājumi, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu u.c.) 1997. gada 9 mēnešos bija 34 945 tūkst. latu jeb gada plāns ir jau pārsniegts par 4,6 procentiem. Tā kā uzņēmumu privatizācija nenoris prognozētajos termiņos un privatizācijas fonda iemaksas pamatbudžetā ir nepietiekošas, iemaksas no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta 1997. gada 9 mēnešos bija 5 500 tūkst. latu jeb 25,6% no gada plāna. Ieņēmumi par sodiem un sankcijām bija 4 020 tūkst. latu. 1997. gada 9 mēnešos valsts kopbudžetā par kredītu procentu nomaksām tika iemaksāti 4 754 tūkst. latu, t.i., 64,9% no gadā plānotā.

2.5. Budžeta nodokļu maksājumu parādi

Budžeta ieņēmumu apjomu būtiski ietekmē budžeta maksājumu parādi. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa valsts pamatbudžetam, neieskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti un kuriem pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana, uz 1997. gada 1. oktobri bija 88,38 milj. latu.

Parāda summu veidoja: pamatparāds - 51,13 milj. latu jeb 57,9% no kopējās parāda summas valsts pamatbudžetam, pamatparāda palielinājums - 12,88 milj. latu jeb 14,6%, nokavējuma nauda - 24,37 milj. latu jeb 27,6%. Bez tam 1997. gada 9 mēnešos 33,30 milj. latu ir parādu summa maksātājiem, kuriem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija

16. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam (bez termiņa pagarinājumiem), milj. latu

* Tai skaitā apturētie (24. panta kārtībā) nodokļu maksājumu parādi un maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu.

1997. gada 9 mēnešos parādu summa valsts pamatbudžetam ir palielinājusies par 2,4% (1996. gada atbilstošā periodā - par 1,1%). Viens no parāda pieauguma iemesliem ir VID audita rezultātā papildus aprēķinātie, bet budžetā neiekasētie maksājumi, kā arī likumā paredzētā kārtībā nodokļu maksātājiem piešķirtie nodokļu maksāšanas termiņu pagarinājumi. Ir izveidojušies arī tā saucamie bezcerīgie parādi. Tam ir dažādi iemesli:

1) uzņēmumi, kuri ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem un kuriem ir aprakstīta manta, bet izpildu raksts par parāda piedziņu atgriezts sakarā ar piedziņas neiespējamību;

2) uzņēmumi, kuriem parādi izveidojušies sākot ar 1992. gadu;

3) uzņēmumi, kuru atrašanās vieta nav zināma.

Pamatparāda (bez termiņa pagarinājumiem) summas pa nodokļu veidiem ir sekojošas (tūkst. latu):

Likumā paredzētā kārtībā nodokļu maksātājiem piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi par 23,42 milj. latu.

Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums, pēc VID rajonu (pilsētu) nodaļu sniegtajām ziņām ir (tūkst. latu):

Lielākie nodokļu parādnieki valsts budžetam ir privatizējamās valsts akciju sabiedrības, kas atrodas privatizācijas procesā. Parādnieku saraksta sākumā jau vairāk nekā gadu praktiski ir vieni un tie paši uzņēmumi, nedaudz savstarpēji mainot vietas atkarībā no parādu summu izmaiņām.

Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min: debitoru un kreditoru parādus, t.sk. augstu bankas kredītu procentu atmaksas; grūtības gatavās produkcijas realizācijā; pašu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un ražošanai nevajadzīgos materiālos krājumus; 1995. gadā parādu summas pieauga arī sakarā ar vairāku kredītiestāžu darbības apturēšanu, t.i., līdzekļi atradās tajās un vairs nebija pieejami; bezcerīgos parādus.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta 10.daļu un Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumiem Nr.265 un 1997. gada 3. jūnija - Nr.200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu ministra rīkojuma ir kapitalizēti nodokļu parādi valsts budžetam 34 uzņēmumiem par 4,13 milj. latu. Parādu summu veidoja: pamatparāds 2,31 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,79 milj. latu, nokavējuma nauda 1,00 milj. latu, soda nauda 0,04 milj. latu.

1. pielikums

Makroekonomiskie rādītāji

1 aprēķināti pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

2 aprēķini veikti par bāzi ņemot sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu

3 aprēķināts izejot no neto darba samaksas

4 uzkrāts perioda beigās

2. pielikums

1997.gada valsts pamatbudžeta izpilde 9 mēnešos