Stenogramma

Sçdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu ieòemsim vietas sçþu zâlç! Paziòoju par atklâtu Latvijas Republikas 6.Saeimas 13.novembra sçdi. Pirms sâkam izskatît Prezidija akceptçto darba kârtîbu, ir iesniegti vairâki priekðlikumi par izmaiòâm darba kârtîbâ. Izskatîsim tos vispirms.

Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisija saskaòâ ar Kârtîbas ruïïa 51.pantu ierosina ðîsdienas sçdes darba kârtîbâ pârcelt darba kârtîbas 29.punkta — likumprojekta "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"" — izskatîðanu treðajâ lasîjumâ pçc 18.punkta — likumprojekta "Par paðvaldîbu finansu stabilizçðanu un paðvaldîbu finansiâlâs darbîbas uzraudzîbu" izskatîðanas. Vai deputâti vçlas runât par vai pret, vai kâdam ir iebildumi, ja mçs darba kârtîbas 29.punktu pârceïam pçc 18.punkta? Iebildumu deputâtiem nav. Paldies! Lçmums pieòemts.

Nâkamais. Budþeta un finansu (nodokïu) komisija, pamatojoties uz Kârtîbas ruïïa 51.pantu, lûdz izmainît ðîsdienas sçdes darba kârtîbu un iekïaut darba kârtîbâ lçmuma projekta "Par kârtîbu, kâdâ noformçjami priekðlikumi likumprojektam "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 1997.gadam"" otrajam lasîjumam" izskatîðanu aiz darba kârtîbas 38.punkta. Tâtad Budþeta un finansu (nodokïu) komisija lûdz papildus iekïaut darba kârtîbâ vçl vienu lçmuma projektu "Par kârtîbu, kâdâ noformçjami priekðlikumi likumprojektam "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 1997.gadam"" otrajam lasîjumam". Vai deputâtiem nav iebildumu? Vai kâds vçlas runât? Deputâtiem iebildumu nav. Runât arî neviens nevçlas. Tâtad lçmuma projekts darba kârtîbâ ir iekïauts. Taèu tâlâk, godâtie kolçìi, lûdzu pievçrsiet uzmanîbu dokumentam nr.3388c, tâ pati Budþeta un finansu (nodokïu) komisija lûdz izdarît ðâdas izmaiòas ðîsdienas darba kârtîbâ: darba kârtîbas 38.punktu — likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 1997. gadam"" un lçmuma projektu, par kuru mçs tikko vienojâmies, kâ arî darba kârtîbas 19.—27.punktu izskatît aiz darba kârtîbas 16.punkta — lçmuma projekta "Par apgabaltiesas tiesneðu apstiprinâðanu". Tâtad gan 38.punktu, gan lçmuma projektu, par kuru mçs tagad vienojâmies, un vçl astoòus darba kârtîbas jautâjumus lûdz iekïaut aiz 16.jautâjuma. Vai deputâti vçlas runât par vai pret? Vai kâdam ir iebildumi? Iebildumu deputâtiem nav. Paldies! Lçmums pieòemts.

Pirms sâkam izskatît darba kârtîbu, vçl ir desmit deputâtu iesniegums par debaðu laika noteikðanu ðîsdienas sçdç — piecas minûtes pirmo reizi un divas minûtes otro reizi. Vai kâds vçlas runât par vai pret? Nevçlas. Iebildumu deputâtiem arî nav. (No zâles: "Nav, neiebilst.") Paldies! Lçmums pieòemts.

 

Tâtad, godâtie kolçìi, sâkam izskatît akceptçto darba kârtîbu ar nupat akceptçtajâm izmaiòâm. Pirmais darba kârtîbas jautâjums — Prezidija ziòojumi, saòemtie likumprojekti. Likumprojekts "Grozîjumi Satversmes aizsardzîbas biroja likumâ". Iesniedz deputâti Kostanda, Veldre, Liepa, Mauliòð, Kuðnere. Vçlas runât deputâts Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

O.Kostanda (TKL). Godâjamo Prezidij! Godâjamie kolçìi! Droði vien neviens no deputâtiem nav pilnîbâ apmierinâts ar mûsu valsts specdienesta darbîbu un to spçjâm. Galu galâ visi redzam, ka noziedzîba sit augstu vilni. Galvaspilsçtas centrâ tikpat kâ regulâri nodârd sprâdzieni, kriminâlpasaules autoritâtes cînâs par ietekmes zonâm, no valsts kases tiek izlaupîti miljoniem latu, notiek daudzas un daudzveidîgas akcijas, kas iedragâ valsts prestiþu un liek ârvalstu investoriem ðaubîties par stabilitâti mûsu valstî. Ar ïoti retiem izòçmumiem valsts droðîbas iestâdes demonstrç savu nespçju cîòâ ar noziedzîbu un valsts izlaupîðanu. Ðâdai nespçjai izskaidrojumu ir jâmeklç gan politiskajâ, gan ekonomiskajâ un sociâlajâ, kâ arî tîri profesionâlajâs sfçrâs. Taèu jâsaka atklâti, ka arî pastâvoðâ likumdoðana neveicina ðo iestâþu sakârtotîbu un darbîbas uzlaboðanu. Tâpçc Tautas kustîba "Latvijai" ir izstrâdâjusi un sagatavojusi nepiecieðamâs izmaiòas Valsts droðîbas iestâþu likumâ un Satversmes aizsardzîbas biroja likumâ. Tâtad vispirms par tâm izmaiòâm, kuras mçs piedâvâjam izdarît Satversmes aizsardzîbas biroja (SAB) likumâ, kas izriet no mûsu Tautas kustîbas "Latvijai" izstrâdâtâs nacionâlâs droðîbas. Mçs uzskatâm, ka SAB ir jâpakïaujas Ministru kabineta nacionâlâs droðîbas, aizsardzîbas un iekðlietu komitejai. Ðâda komiteja valdîbas sastâvâ bûtu jâizveido paðreiz absolûti neefektîvâs un nekam nevajadzîgâs Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa vadîtâs Nacionâlâs droðîbas padomes vietâ. Tâ kâ SAB pakïautos ðai valdîbas nacionâlâs droðîbas aizsardzîbas un iekðlietu komitejai, tad loìiski no tâ izriet arî izmaiòas SAB likumâ par to, ka SAB direktors turpmâk tiktu iecelts un atbrîvots no amata pçc ðîs komitejas ieteikuma. Viòð sniedz pârskatus ðai komitejai vai krîzes situâcijas novçrðanas centra vadîbai gadîjumâ, ja valstî tiktu izsludinâts ârkârtas stâvoklis. Spçkâ esoðais likums paredz arî diezgan lielas SAB pilnvaras — veikt pârbaudes citâs valsts droðîbas iestâdçs un pieprasît no jebkuras institûcijas jebkura veida informâciju gandrîz bez jebkâdiem ierobeþojumiem. Mçs domâjam, ka nevajadzçtu novest ðo situâciju lîdz tâdâm ârkârtçjâm pilnvarâm un vienîgâ monopoltiesîbâm uz informâciju, jo tas neatbilst demokrâtisko valstu standartiem un var kïût pat bîstami kâdâ noteiktâ situâcijâ valsts stabilitâtei. Tâpçc mçs uzskatâm, ka SAB ir jâbût tikai valsts droðîbas iestâþu darbîbas koordinatoram, kas nediktçtu un nevadîtu tieðâ veidâ ðo iestâþu darbu.

Otrkârt, ka SAB citu valsts droðîbas iestâþu pârbaudes veiktu tikai Ministru kabineta Nacionâlâs droðîbas, aizsardzîbas un iekðlietu komitejas uzdevumâ.

Treðkârt. Iepazîðanâs ar citu valsts droðîbas iestâþu informâcijas datu bâzçm varçtu notikt tikai ar Ministru kabineta Nacionâlâs droðîbas, aizsardzîbas un iekðlietu komitejas piekriðanu vai pçc ìenerâlprokurora un tiesas pieprasîjuma ârkârtçjos gadîjumos.

Ceturtkârt. Saskaòâ ar nepiecieðamîbu izveidot pretizlûkoðanas un ârçjâs informâcijas dienestu daïa no SAB funkcijâm pakâpeniski bûtu jâpâròem ðiem dienestiem. Lûk, tâtad tie ir mûsu piedâvâjumi — izdarît ðâdus grozîjumus Satversmes aizsardzîbas biroja likumâ, lai uzlabotu specdienesta darbîbu Latvijâ. Aicinâm balsot par ðo Tautas kustîbas "Latvijai" deputâtu izstrâdâto grozîjumu SAB likumâ nodoðanu izskatîðanai Saeimas komisijâm.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vai vçl kâds deputâts vçlas runât pret? Nevçlas. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu — nodot iesniegto likumprojektu Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Kostandas kungs ir pret, jûs nedzirdçjât. Lûdzu rezultâtu! Par — 14, pret — 17, atturas — 21. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Kostandas, Veldres, Liepas, Mauliòa un Kuðneres iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Valsts droðîbas iestâþu likumâ" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât deputâts Odisejs Kostanda. Lûdzu!

O.Kostanda (TKL). Godâjamie kolçìi! Mûsu piedâvâto grozîjumu bûtîba ir sekojoða. Mçs uzskatâm, ka valsts droðîbas iestâdes ir jâpakïauj Ministru kabinetam, jo tad varçtu izpildvaras vispilnîgâk realizçt funkcijas attiecîgâ specdienesta vadîbas jomâ. Iestâþu vadîbu nodroðinâtu turpmâk Ministru kabineta Nacionâlâs droðîbas, aizsardzîbas un iekðlietu komiteja, ko, kâ es jau teicu, bûtu jâizveido paðreiz pilnîgi neefektîvâs Gunta Ulmaòa vadîtâs Nacionâlâs droðîbas padomes vietâ. Atbilstoði ðai pieejai...

Sçdes vadîtâjs. Atvainojiet, Kostandas kungs, godâtie kolçìi, dzirdamîba ir praktiski uz nulles. Es lûdzu koncentrçties, un, ja kâdam ir kârtojamas citas darîðanas, tad lûdzu ârpus sçþu zâles. Lûdzu, turpiniet!

O.Kostanda. Atbilstoði ðai pieejai mûsu priekðlikumos ir precizçtas un skaidrotas Nacionâlâs droðîbas padomes, Saeimas un Ministru kabineta pilnvaras. Ministru kabineta pilnvaras specdienesta vadîbas jomâ ir paplaðinâtas. Ja valstî izraisîtos iekðçjie nemieri vai to apdraudçtu ârçjais ienaidnieks un valstî bûtu izsludinâts ârkârtas stâvoklis, tad kontroli ðajâ situâcijâ pâròemtu krîzes situâcijas novçrðanas centrs, kura kodolu sastâda Ministru kabinets, tajâ skaitâ Nacionâlâs droðîbas, aizsardzîbas un iekðlietu komitejas locekïi, un tikai ðajâ situâcijâ, tâtad ârkârtas situâcijâ, darbotos arî Nacionâlâ droðîbas padome, kas strâdâtu ðajâ krîzes seku novçrðanas centrâ, bet Nacionâlâs droðîbas padomes darbîba miera, normâlos dzîves apstâkïos tâtad nenotiktu, kâ tas ðobrîd ir.

Nâkamais. Krîzes situâcijâ visas trîs valsts pârvaldes lînijas — likumdoðanas, izpildvara un tiesu vara — saplûst kopâ vienâ krîzes situâcijas novçrðanas centrâ, tâdçjâdi nodroðinot valsts rîcîbâ esoðo spçku un lîdzekïu koncentrâciju un to konsekventu rîcîbu. No ðî brîþa krîzes situâcijas novçrðanas centrs pâròem arî valsts droðîbas iestâþu vadîbu.

Nâkamais. Nepiecieðams sakârtot arî valsts droðîbas iestâþu darbîbas virzienus, iestâþu struktûru un to sadarbîbas jautâjumus, tâpçc mçs piedâvâjam attiecîgos grozîjumus. Mçs uzskatâm, ka ðîs iestâdes nedrîkst bût pakïautas ministriju vai citu valsts institûciju politiskai vadîbai, jo pretçjâ gadîjumâ tâs neizbçgami iesaistâs politisko grupçjumu cîòâ par varu. Tam ir daudz piemçru, sliktu piemçru, jau no mûsu paðreizçjâs dzîves. Ir jâsakârto Aizsardzîbas ministrijas specdienestu darbîba, pakïautîba un atbildîbas zonas. Par vienîgo valsts droðîbas iestâdi jâkïûst aizsardzîbas jomâ Nacionâlo bruòoto spçku ðtâba Militârâs izlûkoðanas pârvaldei, bet savukârt vienlaicîgi ðâdas iestâdes statuss ir jânoòem Zemessardzes dienesta informâcijas dienestam G–2. Mçs uzskatâm, ka ir jâsâk veidot arî pretizlûkoðanas dienests, ko varçtu darît SAB ietvaros tâ saimnieciskajâ aprûpç, bet, pakâpeniski uzlabojoties ekonomiskai un finansiâlai situâcijai, ðim dienestam ir jâkïûst pilnîgi neatkarîgam.

Ar katru gadu arvien akûtâka kïûst problçma, kas saistîta ar informâcijas par ekonomisko un politisko situâciju Baltijâ, Eiropâ un pasaulç iegûðanu, apkopoðanu, analîzi un izmantoðanu. Seviðíi svarîga ir ðî informâcija ârlietu, ekonomikas un finansu stratçìijas, kâ valsts droðîbas koncepcijas izstrâdâðanâ. Tâpçc, mûsuprât, pakâpeniski ir jâveido ârçjâs informâcijas dienests, jo ministriju nesaskaòotâ darbîba bez pilnvçrtîgas informâcijas bâzes nav pietiekoði efektîva. Arî ðis dienests jâveido kâ atseviðía neatkarîga struktûra, kura sâkotnçji atrastos SAB saimnieciskâ aprûpç, bet ar laiku kïûtu pilnîgi neatkarîga.

Tâtad saskaòâ ar mûsu priekðlikumiem turpmâk valsts droðîbas iestâþu kopumâ bûtu iekïautas — pirmkârt, SAB kâ citu iestâþu darbîbas koordinators, otrkârt, droðîbas policija kâ atbildîga iestâde par iekðçjâs informâcijas bloku, treðkârt, militârâs izlûkoðanas dienests kâ atbildîgâ iestâde par militârâs informâcijas bloku, ceturtkârt, pretizlûkoðanas dienests kâ atbildîga iestâde par pretizlûkoðanu, un, piektârt, ârçjâs informâcijas dienests, kurð bûtu atbildîgs par ârçjâs informâcijas bloku. Pârçjie mûsu priekðlikumi, kurus jûs varat izlasît ðajâ Tautas kustîbas "Latvijai" likumprojektâ ir sekojoði. Pirmkârt, jâveido juridiskâ bâze, lai visâm valsts droðîbas iestâdçm bûtu lîdzvçrtîgas iespçjas no juridiskiem, finansiâliem un sociâliem aspektiem, jo pretçjâ gadîjumâ var izveidoties monopolisti (pçdiòâs) uz informâciju, var sâkties vâjâko dienestu diskriminâcija, kas rezultâtâ var izvçrsties par bûtisku apdraudçjumu valsts iekðçjai stabilitâtei.

Otrkârt, veidot juridisko bâzi, lai valsts droðîbas iestâþu darbiniekiem nodroðinâtu attiecîgas politiskas un sociâlas garantijas, kuras izslçgtu viòu diskriminâciju un vajâðanu.

Un treðkârt, veidot juridisko bâzi, lai uzlabotu valsts droðîbas iestâþu darbîbas kontroli. Es aicinu balsot par Tautas kustîbas "Latvijai" deputâtu iesniegtajiem grozîjumiem Valsts droðîbas iestâþu likumâ.

Sçdes vadîtâjs. Vai kâds vçlas runât pret? Nevçlas. Deputâtiem iebildumu nav? Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu, lûdzu izsakâm attieksmi pret iesniegto likumprojektu nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 17, pret — 12, atturas — 28. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Grîga, Stikuta, Âdamsona, Dobeïa un Rudzîða iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts aizsardzîbu"" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par ðo jautâjumu vçlas runât deputâts Oskars Grîgs.

O.Grîgs (TB/LNNK frakcija). Priekðsçdçtâja kungs, cienîjamie kolçìi! Îsi sakot, es lûgtu jûs atbalstît visu ðo likumu paketi, ðos piecus likumu projektus nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai, lai izdiskutçtu par ðiem jautâjumiem, jo mçs gribam atrisinât pretrunas jau esoðajâ likumdoðanâ, un es vairâk neko arî nesacîðu, bet lûgðu jûs atbalstît visus ðos piecus likumoprojektus, lai mçs varçtu kârtîgi izdiskutçt Aizsardzîbas un iekðlietu komisijâ, kâ arî Nacionâlâs droðîbas komisijâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vçlas runât deputâts Ìirts Kristovskis, frakcija "Latvijai"... bet tikai pret tâtad, Kristovska kungs, jûs varat runât tikai pret.

Ì.Kristovskis (LC). Cienîjamais sçdes vadîtâj, cienîjamie kolçìi! Es tieðâm esmu nâcis, lai runâtu pret, jo, manuprât, valsts droðîbas likumu sistçma, valsts droðîbas iestâþu un vadoðo valsts pârvaldes institûciju un amatpersonu hierarhija ir pârâk nopietna lieta, lai mçs uz emociju pamata radîtus dokumentus, nesaskaòotus dokumentus, partiju starpâ ðobrîd vienkârði novirzîtu darbam komisijâ. Pat vçl vairâk. Jâsaka, ka varbût daudzi atceras, ka ðâ gada pavasarî Valsts prezidents griezâs tieði Saeimâ, un Aizsardzîbas un iekðlietu komisija tika iecelta par atbildîgo komisiju, lai izstrâdâtu likumu — visaptveroðu likumu par valsts droðîbu. Un ðî darba grupa strâdâja, un jâsaka, ka darba grupas darba rezultâtâ tika radîts likumprojekts, tas ðajâ rudenî tika novirzîts arî komisijâ, un vakar mums komisijâ ðis likumprojekts bija jâapsprieþ. Diemþçl jâsaka, ka, protams, daudz kam var nepiekrist, jo mums valstî ir problçmas, ir ïoti lielas problçmas ar Nacionâlâs droðîbas padomi, ar tâs efektivitâti. Bet jâsaka, ka... arî atbalstot to, ka ir ðîs problçmas un tâs ir jârisina, un varbût arî ðinî gadîjumâ par ðo priekðlikumu, par ko ðodien iet runa, iesniedzçji mçìina runât tieði par Nacionâlo droðîbas padomi, tomçr ðî Nacionâlâ droðîbas padome ir tikai viens ðaurs nacionâlâs droðîbas jautâjuma aspekts, un ðîs padomes izslçgðana, vienkârði automâtiska izslçgðana no pieciem likumiem neatrisina neko, pat vçl vairâk, tâ dezorganizç jau esoðo kârtîbu valstî, ar kuru mçs neesam apmierinâti. Un tieði tâpçc, lai mçs izdiskutçtu, vispirms izdiskutçtu to likumprojektu, kurð jau atrodas Aizsardzîbas un iekðlietu komisijâ, ko mçs vakar varçjâm darît, ko diemþçl ðâ projekta iesniedzçji atsacîjâs darît, mums ir vispirms jâatgrieþas pie likuma, jâizdiskutç, un tikai tad mçs varam runât par ðâdâm atseviðíâm izmaiòâm. Jo ir nepiecieðams nopietns darbs, analîtisks darbs, ir jâveic Satversmes interpretâcija, atseviðío likumu interpretâcija, ir jâbût hierarhijas pamatojumam un visam pârçjam. Tâpçc, kolçìi, es vienkârði aicinu ðos... no treðâ lîdz septîtajam darba kârtîbas jautâjumam iesniegtos likumprojektus neatbalstît. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu, un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par likumprojektu nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 30, pret — 9, atturas — 32. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Grîga, Stikuta, Âdamsona, Dobeïa, Rudzîða iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts noslçpumu"" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par ðo jautâjumu vçlas runât Juris Dobelis, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai" un LNNK.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija). Cienîjamie kolçìi! Protams, iepriekðçjais balsojums parâdîja attieksmi pret ðo jautâjumu, tikai es gribçtu atgâdinât: ja mçs ðodien iesniegtu Satversmes tiesâ izskatît esoðos likumus, tad mçs atrastu vairâkas pretrunas ar Satversmi esoðajos likumos. Un, ja mums piedâvâ padziïinât ðîs pretrunas un turpinât izskatît ðo projektu par nacionâlo droðîbu, tad, neatrisinot jautâjumu par Nacionâlâs droðîbas padomi, nav iespçjams tâlâk strâdât. Es saprotu, ka ne visi ir iedziïinâjuðies mûsu piedâvâjumu bûtîbâ, mûsu piedâvâjums ir ïoti vienkârðs — pârskatît visus likuma projektus, kas skar Nacionâlâs droðîbas padomi, jo Nacionâlâs droðîbas padome ir ârkârtîgi îpatnçjs veidojums, lai neteiktu vairâk. Tâ ir izpildstruktûra, un augstâkâ izpildstruktûra Latvijâ ir Ministru kabinets, bet Nacionâlâs droðîbas padomç, izpildstruktûrâ, kura nevar bût virs Ministru kabineta, ir iekïauts pat Valsts prezidents. Iznâk, ka mums ir mâkslîga izpildstruktûra ar kaut kâdâm padomdevçja tiesîbâm. Cienîjamais pretinieks pirms manis, kurð te runâja, atïâvâs pateikt galîgu muïíîbu, viòð pateica — ziniet, partijas nav saskaòojuðas ðito likumprojektu, un tâpçc nevajadzçtu viòu atbalstît. Ïoti interesanti. Tâtad, jautâjumu, kas skar valsts droðîbu, jautâjumu, kas skar izmaiòas likumâ un pretrunas ar Satversmi, ir jâsaskaòo starp partijâm. Vçl smieklîgâk ir apgalvot, ka mums vajag interpretçt Satversmi. Cik tâlu var novest Satversmes interpretâcija, to mçs varçtu îpaði izskaidrot. Mums Satversme ir Satversme, tur nekâda interpretâcija nav nepiecieðama.

Lûk, tâ kâ ðeit, kolçìi, es saprotu, ka aptuvenais balsojuma rezultâts bûs arî turpmâk tâds pats, tikai saprotiet, lûdzu, vienu — mçs esam radîjuði struktûru, kura strâdâ mâkslîgi, kurai nav faktiski nekâdas teikðanas, nekâdas nozîmes. Praktiski viòi vienkârði sanâk kopâ un kaut ko parunâ. Smieklîgâkais ir, ka ðai Nacionâlâs droðîbas padomei ir pakïauts Satversmes aizsardzîbas biroja direktors. Es atgâdinâðu, ka Satversmes aizsardzîbas biroja direktoru mçs ieceïam ðeit, Saeimâ. Tad paskaidrojiet, lûdzu, loìiku. Saeimas iecelta persona tiek pakïauta izpildstruktûrai. Padomâjiet, kâdâ veidâ izpauþas ðî nesakârtotîba! Un ðeit ir tikai viens piedâvâjums — ðos projektus nosûtît uz komisiju un komisijâ pârskatît Nacionâlâs droðîbas padomes funkcijas. Ðeit nav piedâvâjums likvidçt ðo padomi. Nav ðî piedâvâjuma. Protams, ja mçs gribam, lai ðî nesakârtotîba turpinâs, ja mçs gribam pïâpât ap kaut kâdu radîtu dokumentu, kur ðîs pretrunas paliek un pçc tam atkal atgriezties, ar ko tas beigsies? Tas beigsies, ka ðîs Saeimas laikâ mçs nekâdu likumu par nacionâlo droðîbu nebûsim spçjîgi pieòemt. Mçs pazaudçsim laiku absolûti nevajadzîgi.

Cienîjamie kolçìi! Nu tie, kuri jûs nevarat iedziïinâties esoðajâ jautâjumâ, varbût tad vienkârði nebalsojiet, ðeit nevar bût nekâda partiju vienoðanâs par lietâm, kas skar konkrçtas mûsu aizsardzîbas struktûras. Ðai politikai ir jâbût valsts politikai, tai ir jâbût pastâvîgai politikai. Es tomçr aicinu padomât un vismaz tâlâkos projektus atbalstît nodoðanai komisijâs un neko vairâk.

Sçdes vadîtâjs. Ìirts Kristovskis — pret vçlas runât.

Ì.Kristovskis (LC). Sçdes vadîtâj! Es tomçr teikðu — cienîjamie kolçìi! Nevis kâ pretinieks vai vçl kaut kâdâ veidâ ðeit mçìinâðu vçrtçt cilvçkus, kuri kâpj tribînç. Tieði tâpçc, ka mums ir vajadzîga nopietna valsts politika, Dobeïa kungs, tieði tâpçc nevar uz emociju pamata vienu paðreiz esoðâs valsts droðîbas hierarhijas struktûru, pat ðo augstâko politisko struktûru, izmest vienkârði ârâ un pateikt, ka tâdas nav. Jâ, mûs tâ neapmierina, mûs neapmierina tâs darba rezultâti, mçs gribçtu, lai tâ bûtu efektîvâka. Pârsvîtrosim pâri... Vai tad bûs kaut kas ðobrîd iegûts? Mums ir tâ jâizmaina, ðî struktûra, mums tai ir jâatrod îstâ vieta. Valsts droðîbas jautâjumi ir jâkoordinç. Un, ja mçs gribam vienotu valsts politiku, tad arî tâm partijâm, kuras ir atbildîgas par ðo valsti, ar kopçju viedokli ðis jautâjums ir jâkârto. Zemniecîba ir ïoti svarîga lieta, tautsaimniecîba ir ïoti svarîga lieta. Dobeïa kungs, droðîba ir vissvarîgâkâ lieta, lai viss ðis kuìis, uz kura mçs sçþam, nenoietu dibenâ. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu un izlemsim jautâjumu balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 34, pret — 14, atturas — 27. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Grîga, Stikuta, Âdamsona, Dobeïa un Rudzîða iesniegto likumprojektu "Grozîjumi "Operatîvâs darbîbas likumâ"" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Oskars Grîgs — par. Lûdzu!

O.Grîgs (TB"/LNNK frakcija). Cienîjamie kolçìi deputâti! Es negribçtu gari runât, bet ðoreiz nu man ir jâpasaka neliels izbrîns par mana kolçìa Kristovska izteikumiem. Viòð bija viens no tiem, kas viskrasâk iestâjâs pret ðâdu Droðîbas padomi. Daudzreiz iepriekðçjâs sarunâs komisijâ cienîjamais Kristovska kungs ir vislielâkais cînîtâjs bieþi vien mûsu komisijâ par tiesiskas valsts izveidi. Viòð sevi uzskata par ârkârtîgi lielu speciâlistu juridiskajos jautâjumos, bet mani pârsteidz vçl vairâk Kaksîða kunga noraidoðâ attieksme pret ðiem likumu grozîjumiem. Mçs jau ar to neiznîcinâm, ar ðiem grozîjumiem neiznîcinâm Nacionâlo droðîbas padomi, mçs gribam tikai sakârtot likumdoðanu. Kâ zinât, Nacionâlâ droðîbas padome tika izveidota 1993. gadâ ar likumu "Par valsts Nacionâlâs droðîbas padomi". Tad situâcija bija diezgan sareþìîta Latvijâ, bija krievu armija Latvijâ, un politiskâ situâcija bija nestabila. Valsts pagaidâm tagad ieiet normâlâ jauncelsmes gaitâ, nu varbût ne viss ir tâ, kâ mçs gribçtu, bet tomçr valsts lçnâm virzâs uz priekðu, un pârâk lieli satricinâjumi, varbût izòemot banku krîzi, nav skâruði mûsu valsti. Pâr mums, pâr mûsu zemi nav arî plosîjuðâs kaut kâdas globâlas dabas stihijas, un tâpçc es domâju, ka Nacionâlâs droðîbas padomes turpmâkais statuss ir jânosaka. 1994. gadâ likums "Par Nacionâlâs droðîbas padomi" tika anulçts, un Nacionâlâs droðîbas padome tika iekïauta likumâ "Par valsts aizsardzîbu". Ðeit godâjamais Kristovska kungs pieminçja jauno likumprojektu par nacionâlo droðîbu. Es gan nesaprotu, kâ tâds likums varçtu vispâr tapt. Jo kas tad ir nacionâlâ droðîba? Es saprotu, ka varçtu bût koncepcija par valsts nacionâlo droðîbu, bet likumu par nacionâlo droðîbu, es ðaubos, vai tâdu vispâr mçs pieòemsim. Mani pârsteidz arî mûsu Aizsardzîbas un iekðlietu komisijas priekðsçdçtâja rîcîba. Es nezinu, ko viòð dara tur — Nacionâlâs droðîbas padomç, kad viòi tiekas ik nedçïu. Es domâju, ka viòi vienkârði kavç tur laiku. Un ja tas ir tikai tâds saiets, kur parunâ, pakonsultçjas, bet likuma spçka jûsu sprieðanai tur nav. Un vispâr es domâju, ka, noraidot pirmo likumprojektu grozîjumâ par valsts aizsardzîbu, faktiski nav jau jçgas tâlâk diskutçt par pârçjiem èetriem piedâvâtajiem likumu grozîjumiem. Bet es atstâju sev tiesîbas, un arî tie kolçìi, kas parakstîja ðos likumprojektus, ka mçs ar nelielâm izmaiòâm iesniegsim atkârtoti. Es personîgi arî atbalstîju Kostandas kunga ieteiktos likumprojektus, pretçji tam, kâ rîkojas "Latvija" pret ðiem likumprojektiem.

Tâ ka es aicinâtu tomçr balsot par nâkoðajiem likumprojektiem, lai tos nodotu Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai, kâ arî Nacionâlâs droðîbas komisijai. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Deputâts Kristovskis vçlas runât pret.

Ì.Kristovskis (LC). Cienîjamais sçdes priekðsçdçtâj! Cienîjamie kolçìi! Jautâjums par katra juridisko kompetenci acîmredzot ir ne tikai viòa diplomâ ierakstîts, bet arî acîmredzot ir atkarîgs no tâ, kâ cilvçki darbojas kâ likumdevçji vai arî kâ ievçro varbût likumus dzîvç, kâ spçj ðos jautâjumus saprast. Grîga kungs, jûs ïoti labi zinât, jûs esat lasîjis manis uzrakstîtâs kritiskâs domas par iesniegto likumprojektu "Par valsts droðîbu", un ðinî jomâ mums absolûti nav pretçju domu. Bet jautâjums ir par to, kâ mçs sasniedzam mçríi, kâda ir mûsu stratçìija, kâds ir mûsu galamçríis un galarezultâts. Kâdâ ceïâ un kâdiem lîdzekïiem mçs taktiski ðo mçríi sasniedzam. Diemþçl tas variants, ko jûs piedâvâjat, neliecina par pareizu taktiku valsts droðîbas jautâjumu kârtoðanâ. Un es domâju, ka ðeit nav jâmeklç ienaidnieki, nav jâmeklç personîgi ienaidnieki, un jâsâk vçrtçt juridiskâ kompetence. Ðeit ir vienkârði saprâtîgi jâdomâ par taktiku. Tas ir taktikas jautâjums. Nevis vâjinât, nevis sagraut. Nâciet ar priekðlikumiem, kuros bûs jautâjums par uzlaboðanu. Jûs ðodien diemþçl gribat vâjinât. Un es neredzu, ka jûs gribat jautâjumu uzlabot un ka jûs gribat valsts droðîbas sistçmu nostiprinât. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Izlemsim jautâjumu balsojot par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 35, pret — 8, atturas — 34. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Grîga, Stikuta, Âdamsona, Dobeïa un Rudzîða iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Valsts droðîbas iestâþu likumâ"" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija.

Par vçlas runât deputâts Paulis Kïaviòð. Lûdzu!

P.Kïaviòð (LZS, KDS, LDP ). Godâjamais Prezidij! Godâjamie kolçìi! Ar ðo iekârtojumu, kâds ir patlaban, mçs atrodamies konfliktâ ar Satversmi. Es atïauðos jums nolasît divus pantus. Pirmkârt, Valsts prezidentam (44.pants) ir tiesîbas spert nepiecieðamos militârâs aizsardzîbas soïus, ja kâda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrûk Latvijas robeþâm. Lîdz ar to Valsts prezidents nekavçjoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludinâðanu un uzsâkðanu. Un vairâk par droðîbas garantçðanu Valsts prezidentam Satversmç nekas nav paredzçts, ka viòam bûtu miera laikâ, normâlos apstâkïos jâlemj par kaut kâdu droðîbas spçku sakârtojumu un daþâdâm prioritâtçm. Nekur tas nav teikts. Valsts prezidentam pçc mûsu Satversmes nav ðîs izpildvaras.

Par Ministru kabinetu runâ 62.pants. Ja valsti apdraud ârçjais ienaidnieks vai ja valstî vai tâs daïâ ir izcçluðies vai draud izcelties iekðçji nemieri, kas apdraud pastâvoðo valsts iekârtu, tad Ministru kabinetam ir tiesîbas izsludinât izòçmuma stâvokli. Par to 24 stundu laikâ paziòojot Saeimas Prezidijam, kuram ðâds Ministru kabineta lçmums nekavçjoties jâceï priekðâ Saeimai.

Godâjamie deputâti! Nacionâlâs droðîbas padome mazliet turpina iepriekðçjâs sistçmas struktûru, proti, politbiroja pastâvçðanu. Tâda biroja pastâvçðanu, par kura darbîbu Saeimai patlaban nav kontroles. Tas ir pret Satversmi. Ja mçs arî, kâ Kristovska kungs ieteica, tagad apspriestu iesniegto likumprojektu, izstrâdâto likumprojektu par Latvijas valsts nacionâlo droðîbu, kurâ Nacionâlai droðîbas padomei ir ierâdîta ïoti nozîmîga loma, tad mçs ar ðo projektu netiktu cauri Saeimâ. Es nedomâju, ka mçs ðeit varam vairâkumu dabût. Mums ir vispirms jâmaina Satversme, lai to izdarîtu. Un tad ir Valsts prezidentam jâpieðíir citas pilnvaras. Bet tad arî Valsts prezidentu vajadzçtu ievçlçt visai tautai, nevis tikai kâda atseviðía Saeimas sasaukuma valdoðajai koalîcijai. Tas neiet! Un, ja arî ðos likumus ar nelielu vairâkumu izdotos pieòemt, mçs nonâktu Satversmes tiesâ. Un tâpçc es ierosinu uzsâkt ðî procesa apsprieðanu. Tas jau nenozîmç, ka mçs nododam pirmajâ lasîjumâ ðo te, nevis pirmajâ lasîjumâ, bet ka mçs nododam komisijâm ðo projektu, ka tad tam jâtop tieði tâdam, kâ tas ir projicçts, kâ tas ir acumirklî uzrakstîts. Mçs varam labojumus, uzlabojumus, visu vajadzîgo iesniegt. Bet likumiem ir jâbût saskaòâ ar Satversmi, un tâpçc es ierosinu uzsâkt ðo, varçtu teikt, likumu uzlaboðanas un reformas soli.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Deputâti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Pieprasa. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu balsojam lçmumu par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 31, pret — 6, atturas — 32. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Grîga, Stikuta, Âdamsona, Dobeïa un Rudzîða iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Satversmes aizsardzîbas biroja likumâ" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par vçlas runât Juris Dobelis.

J.Dobelis ( TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Es tomçr esmu priecîgs, ka esam sâkuði pietiekoði nopietnu diskusiju par ðo jautâjumu, un vismaz daþi sâk saprast, kas ir Nacionâlâs droðîbas padome un priekð kam tâ ir vajadzîga vai nevajadzîga. Þçl, protams, ka ðajos balsojumos zinâmu lomu spçlç fakts, vai attiecîgâs personas atrodas pozîcijâ vai opozîcijâ. Ðim balsojumam nevajadzçs skart ðo jautâjumu. Bet vienalga, balsojumos par un pret atðíiras ïoti maz. Kâ jûs redzat, par daþâm balsîm. Un lîdz ar to tas tikai ir lieks pierâdîjums, ka îstas izpratnes vairâkiem kolçìiem varbût nemaz nav. Lîdz ar to skaidrs ir tas, ka darbs pie ðî jautâjuma ir jâturpina. Mums ir jâpârskata nevajadzîgu, mâkslîgi radîtu struktûru nepiecieðamîba valstî. Ðî struktûra, mâkslîgâ izpildstruktûra ðodien ir bez noteiktiem pienâkumiem, bez noteiktas pakïautîbas, un likumâ diemþçl viòai praktiski nekas nav paredzçts. Likvidçjot likumu "Par Nacionâlâs droðîbas padomi", kas tad ir palicis? Likumâ "Par valsts aizsardzîbu" palikuði divi izplûduði dzejas pantiòi.

Pirmais pantiòð. Nacionâlâs droðîbas padome, tomçr tik nopietna struktûra. Ko viòa dara? Izvçrtç aizsardzîbas stâvokli, izvçrtç apdraudçjumu, nosaka iespçjamos lîdzekïus un metodes apdraudçjuma novçrðanai. Riktîga dzeja! Un nekas vairâk! Absolûti nekas konkrçts. Otrais punkts. Vçl ìeniâlâka doma ielikta. Veic valsts droðîbas iestâþu likumâ noteiktâs funkcijas. Kâdas funkcijas? Kas tâs par valsts droðîbas iestâþu likuma funkcijâm, ko veic mâkslîga struktûra, kurâ sçþ prezidents, Ministru prezidents, aizsardzîbas ministrs, iekðlietu ministrs un citi "dûþi"? Vai tas nav jau pârâk jocîgi? Varbût ðitie arî nodarbosies ar izsekoðanu?

Tâtad tur jau ir tâ lieta, ka mçs esam radîjuði, piedoðana, kropli likumâ, un nu ir jâdomâ par ðî radîjuma atveseïoðanu. Ar kropli es saprotu ðos pantiòus. Un es atkârtoju vçl vienu reizi. Pilnîgi iespçjams, ka Nacionâlâs droðîbas padome ir nepiecieðama, bet tâdâ gadîjumâ pasakiet, lûdzu, ko viòi darîs, kam viòi bûs pakïauti? Un pasakiet, lûdzu, kâ jûs novçrsîsit to pretrunu, ka Saeimai nav nekâdu iespçju, Saeimai, es uzsveru — Saeimai, jebkuram Saeimas deputâtam, nav nekâdu iespçju saòemt informâciju par izpildstruktûras darbu. Kâ jûs ðeit redzat, ministriem tiek uzstâdîti deputâtu jautâjumi. Pat premjers tiek uzaicinâts ðeit un atbild uz jautâjumiem. Bet, lûk, ðâda struktûra, viòi neviena priekðâ neatbild. Jâsaka, viòi arî neko nedara, protams. Absolûti neko! Jo viòi arî neko nav spçjîgi izdarît. Kur ir likumâ parâdîtas viòas spçjas? Tas, ka vecîði sanâk kopâ un parunâjas par dzîvi ar ïoti noslçpumainiem ìîmjiem, tas jau nav slikti. Bet kas notiek tâlâk — pçc ðîs aprunâðanâs? Ar ârkârtîgi svarîgu izteiksmi sejâ, kaut kur, kaut kas pa kluso tiek pasniegts. Vismaz Aizsardzîbas un iekðlietu komisijâ arî nav informâcijas, nav normâlas, nopietnas informâcijas par to, kâ strâdâ ðâds veidojums. Paskatieties, ja jûs gribat joprojâm, lai mçs kropïojam savu Satversmi, tad turpinâsim radît ðâdus veidojumus un turpinâsim sareþìît savu Satversmi, ko daudzi no kolçìiem tomçr uzskata kâ svçtu dokumentu. (No zâles: "Paldies Dievam!")

Sçdes vadîtâjs . Pret runât neviens nevçlas. Vai deputâtiem ir iebildumi? Deputâti prasa balsojumu. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Lûdzu balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 44, pret — 6, atturas — 25. Likumprojekts komisijâm tiek nodots.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdîbas un Indijas Republikas valdîbas nolîgumu par gaisa satiksmi" nodot Ârlietu komisijai un Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka Ârlietu komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti runât par ðo jautâjumu nevçlas. Iebildumu deputâtiem nav. Lçmums pieòemts.

Nâkamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Pusvadîtâju izstrâdâjumu topogrâfiju aizsardzîbas likums " nodot Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija.

Deputâti runât nevçlas. Iebildumu nav. Paldies! Lçmums ir pieòemts.

Nâkamais. Prezidijs ierosina Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu " Grozîjums Farmâcijas likumâ" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un Sociâlo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociâlo un darba lietu komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâts Jurdþs vçlas runât pret. Lûdzu!

R.Jurdþs (TB/LNNK). Cienîjamais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Nesen mçs ðajâ paðâ zâlç dibinâjâm Eiropas komiteju. Tur mçs visi bijâm vienoti, lai gan mûs nepatiesi kritizç, nepareizi izprotot situâciju Latvijâ. Nepareizi izprotot to, ka mçs neapspieþam minoritâtes, bet mçs centâmies izskaidrot, ka tâs nav minoritâtes, bet tâs ir seku parâdîbas pçc Otrâ pasaules kara. Nepagâja ne nedçïa, kad mçs jau paceïam "íepiòas" un mierîgi izpildâm visas prasîbas. Kaut gan es saprotu, ka Eiropas parlamentârieði pamazâm sâk iedziïinâties mûsu situâcijâ un pamazâm sâk to izprast.

Tâpat arî mums tika uzdots izpçtît, kâdçï iespçju robeþâs ðie Latvijas nepilsoòi negrib kïût par Latvijas pilsoòiem, jo pçc izpildes efektivitâte ir tikai 4%, no iespçjamiem pilsonîbas ieguvçjiem tikai 4% ir ieraduðies un saòçmuði ðo pilsonîbu. Arî tas tika uzdots valdîbai — to izpçtît. Bet ðî Cilvçktiesîbu komisija uzreiz noòem vairâkas motivâcijas, kâpçc cilvçks bûtu vçlçjies kïût par Latvijas pilsoni. Cilvçkam nekas nav jâdara. Viòam ir jâbût apmierinâtam ar situâciju, kâdâ viòð ir, un viòam nav jâmainâs uz augðu. Es aicinu noraidît ðo priekðlikumu un padomât. Jâ, te ir iebildumi, ka farmâcijâ nav jâbût pilsonîbai, bet te nav runa tieði par farmâciju. Viòi var strâdât par farmaceitiem. Viòiem nevar piederçt lieltirgotavas un nevar piederçt aptiekas. Tas nav galvenais moments. Galvenais moments ir tas, ka mums izzûd diplomâtiskâs tirgoðanâs iespçjas. Mçs esam deklarçjuði, ka Latvija bija okupçta, tâtad mums ðî diplomâtija gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem ir jâattîsta. Tâs ir mûsu pozîcijas, ar ko mçs varam tirgoties starptautiskajos lîgumos, jo pagaidâm nekas nav solîts ne no Austrumiem, ne no Rietumiem, lai uzlabotu ðo situâciju. Mçs jau paði atsakâmies no mûsu pozîcijâm un tâ arî zaudçjam. Vai tieðâm tas vergu gars ir tik dziïi iesakòojies un turpina valdît pâr mûsu prâtiem? Es aicinu balsot pret.

Sçdes vadîtâjs. Pçteris Apinis vçlas runât par.

P.Apinis (LC). Godâtie kolçìi! Es vçlos jums nolasît daþas rekomendâcijas no Pasaules veselîbas organizâcijas, kas attiecas uz farmaceitiem: 1. "Farmaceitam jâbût atbildîgam par zâïu raþoðanu, importa—eksporta izplatîðanu iedzîvotâjiem. 2. Famaceitam jâvada zâïu sagâdes sistçmas, lai novçrstu nedroðu, nekvalitatîvu, nepareizi maríçtu zâïu izplatîðanu. 3. Farmaceitam ir vissvarîgâkâ loma objektîvas informâcijas sniegðanâ par zâlçm un to pareizu lietoðanu sabiedrîbai un citiem veselîbas aprûpes speciâlistiem. 4. Farmaceitam jâveicina farmaceitiskâs aprûpes koncepcijas ievieðana, pamatojot un ievieðot racionâlu zâïu lietoðanu, kas nozîmç visas sabiedrîbas veselîbas veicinâðanu. 5. Farmaceitam jâbût atbildîgam par narkotisko un psihotropo vielu plûsmu valstî — raþoðanu, tirdzniecîbu, lietoðanu un uzskaiti."

Tieði ðis pçdçjais punkts norâda, ka mums jâievçro arî narkotisko un psihotropo vielu izplatîðanas noteikumi. Tieði narkotisko un psihotropo vielu dçï analogi aizliegumi ârpilsoòiem un nepilsoòiem ir daudzâs pasaules valstîs. Protams, arî potenciâlie aptieku vadîtâji varçtu naturalizçties, bet viòi pagaidâm naturalizçjas ârkârtîgi lçni. Likumprojekts tiks atvçrts, lai sakârtotu kâdu visai nenozîmîgu jautâjumu, jo aizliegums neattiecas uz darbu aptiekâ, bet tikai vadît aptieku. Atvçrsim likumu ðo nenozîmîgo jautâjumu dçï un izdarîsim vçrienîgas izmaiòas Farmâcijas likumâ, jo farmâcija ir joma, kurâ tieði ðobrîd jau notiek vislielâkâs izmaiòas. Latvijas farmâcijas fabrikas un lielâkâs lieltirgotavas jau atrodas daþu baltkrievu un igauòu kapitâla rokâs, un avîzes diskutç par to, vai ðis kapitâls ir gana "caurspîdîgs".

Kaut kâ dîvaini sanâk, ka sareþìîtâkos un nopietnâkos likumprojektus parasti atver un steigâ pieòem vai nu pirms Jâòiem vai pirms Ziemassvçtkiem. Es jûs, bez ðaubâm, aicinu nodot komisijâm likumprojektu "Grozîjumi Farmâcijas likumâ", bet pie laba gala ðâ likuma atvçrðana nenovedîs.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par lçmumu — par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 45, pret — 22, atturas — 8. Lçmums ir pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Advokatûras likumâ" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Pret vçlas runât Pçteris Tabûns.

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Ðis likums par advokatûru ir pieòemts 5.Saeimas sâkumâ — 1993.gada 16.augustâ. Nav nekâdas vajadzîbas ðobrîd izdarît ðos labojumus, jo advokâtiem un palîgiem ðajâ likumâ ir paredzçtas patieðâm lielas tiesîbas, un tâdas tiem arî ir jâdod, bet nav jâdod ðâdas tiesîbas nepilsoòiem. Tas patieðâm bûtu nepareizi un pat draudîgi. Es nolasîðu tikai vienu pantu — 48.panta otro daïu, kurâ ir sacîts, ka advokâts ir tiesîgs vâkt pierâdîjumus, arî pieprasot visus juridiskâs palîdzîbas sniegðanai nepiecieðamos dokumentus no valsts un paðvaldîbu institûcijâm, kâ arî citâm iestâdçm, organizâcijâm un uzòçmçjsabiedrîbâm un uzòçmumiem, kurâm likumâ noteiktajâ kârtîbâ un gadîjumos ir jâizsniedz ðie dokumenti vai to noraksti un jânodroðina advokâtam iespçja iepazîties ar tiem, kâ arî likumâ noteiktajâ kârtîbâ sakarâ ar juridiskâs palîdzîbas sniegðanu saòemt lietpratîgu atzinumu jautâjumos, kuri prasa attiecîgâs zinâðanas.

Cienîjamie kolçìi, tâtad nepilsoòiem tagad dosim ðâdas ïoti lielas tiesîbas iepazîties ar daudziem dokumentiem, piekïût tâtad pie iestâdçm un organizâcijâm, uzòçmçjsabiedrîbâm un tâ tâlâk. Mani vairs, godîgi sakot, nepârsteidz Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija, kuru vada Seiksta kungs, jo Seiksta kungs nu ir pârspçjis jau centîbâ mums pazîstamo nepilsoòu aizstâvi — Brûvera kungu, un tagad divjûgâ viòi grib panâkt patieðâm nepilsoòu absolûtu pielîdzinâðanu pilsoòiem, kas ir ïoti bîstami topoðai valstij. Seiksta kungs, man ir bailes, kad jûs Latgalç parâdîsities, kâ jûs tur sagaidîs. Galu galâ, ja no jums ir ðâda rîcîba.

Starp citu, formulçjums arî ir ïoti fantastisks. Tâtad "personâm, kurâm ir tiesîbas uz nepilsoòa pasi". Tâtad tiem dot arî tiesîbas kïût par advokâtiem un viòu palîgiem. Ðinî paðâ sakarîbâ es gribu jums parâdît vienu dokumentu, kas ir publicçts vakar laikrakstâ "SM", kurâ ir parakstîjuðâs daudzas sabiedriskâs organizâcijas, ne jau tâs interfrontiskâkâs. Viòi te îpatnçji raksta, vairs nerunâ par krievu minoritâtçm Latvijâ, bet par pamatnâciju. Ðeit skaidri un gaiði ir pateikts, ka integrçties faktiski viòi vairs nevçlas, ka mçs, latvieði, it kâ ïoti gribam integrçt viòus mûsu sabiedrîbâ. Viòi pasaka, ka nekâdâ gadîjumâ viòi nav ar mieru, it îpaði uzstâjoties pret latvieðu valodu.

Tâtad viòi grib saglabât ðo prioritâti valodai. Es gribu teikt, tas ir ïoti bîstami, tas, ko mçs darâm sistemâtiski un nepârtraukti, dodot visas tiesîbas nepilsoòiem. Nupat vakar jûs droði vien lasîjât laikrakstâ "Diena", kur Krievijas Aizsardzîbas padome skaidri un gaiði pasaka savus mçríus attiecîbâ uz Baltiju.

Sçdes vadîtâjs. Piecas minûtes ir pagâjuðas. Man þçl, Tabûna kungs, bet ir pagâjuðas.

P.Tabûns. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Par vçlas runât deputâts Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs (TSP). Cienîjamie deputâti! Es negribu izsaukt vçl vienu diskusiju. Mçs jau otro reizi runâjam par ðo problçmu. Es aicinu balsot par tâpçc, ka mçs jau iepriekð zinâm, ko pateiks Tabûna kungs, ko pateiks Dobeïa kungs, ko es pateikðu. Vienalga, visiem ir skaidrs. Tâtad ir jâbalso.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par Saeimas atzinuma projektu. Lûdzu rezultâtu! Par — 44, pret — 17, atturas — 6. Lçmums ir pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina Saeimas Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozîjums Operatîvâs darbîbas likumâ" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai un Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzîbas un iekðlietu komisija ir atbildîgâ komisija. Pret vçlas runât deputâts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija). Ïoti cienîjamie kolçìi! Ar jûsu laipnu svçtîbu nepilsoòi tagad bûs advokâti un vâks pierâdîjumus pret pilsoòiem un labi dzîvos uz pilsoòu rçíina. Nu ko tad vçl mçs darîsim tagad? Katra diena nes jaunus brînumus. Un liekas, ka pçdçjâ laikâ muguras locîðana mûsu valstî kïûst par visiecienîtâko vingrinâjumu. Nu Krievija jau arî neklusç. Viòi uz ðâdiem muguras locîðanas vingrinâjumiem ïoti prasmîgi reaìç. Un jauks piemçrs, kâda ir ðî reakcija, ir ar dziïu humora izjûtu un ar apburoðu bezkaunîbu apveltîtâs droðîbas garantijas. Nu jau esam tik tâlu pârliecinâti, kâ jûs jau dzirdçjât, un to raksta tepat Latvijâ krievu avîzes, ka krievi ðeit ir pamatnâcija, nevis ðeit dzîvojoðie lietuvieði, poïi, igauòi vai citas tautîbas, bet, lûk, pamatnâcija ðeit ir krievi. Kâpçc viòi ðeit ir pamatnâcija? Tâpçc, ka viòu te esot ïoti daudz. Ìeniâli pârliecinoðs fakts! Salaidîsim Maskavâ pâris miljonus íînieðu un pateiksim, ka Krievijâ íînieði ir pamatnâcija. Nu kas tad ir likuði tos pamatus Latvijâ tai krievu pamatnâcijai? Es domâju, tie pirmie ir tie 9000 polockieði, kurus XII gadsimtâ pie Daugmales zemgaïi apsita ar vâlçm. Tiem Latvija kïuva par pamatu. Jâ, viòi te ielika lielu pamatu. Diez vai viòus paguva aizvâkt uz Krieviju?

Lîdzîgus pamatus ir likuði vçl visâdi Jâòi Briesmîgie un garie Pçteri un vçl ðâdi tâdi îpatòi, kas tieðâm ðeit ir nâkuði un gâjuði un nu tagad ir pârâk daudz palikuði. Nu un ko tad tagad ðî pamatnâcija vçlas? Neko daudz jau. Paskatieties, lûdzu, Operatîvâs darbîbas likumâ. Jûs ieraudzîsit, ko vçlas ðî pamatnâcija. Nelielus grozîjumus. Piemçram, 9.pantu un 10.pantu. Un ko tad paredz 9.pants? Tas paredz informâcijas ievâkðanu un apkopoðanu. Lîdz ar to pieeju pie daþâdiem faktu materiâliem. Un kâ interesçs strâdâs ðis nepilsonis, kurð arî diez vai pratîs mûsu valsts valodu? Ko paredz 10.pants? 10.pants ir vçl brîniðíîgâks Operatîvâs darbîbas likumâ. Tas paredz izsekoðanu. Tagad ðis ìeniâlais pamatnâcijas darbonis, ðis jauki mîlîgais nepilsonis, kuru ðeit, kâ teikts, esot ïoti daudz, viòð tagad sâks izsekot visus pilsoòus. Pirmkârt, savâks informâciju, izsekos, un vçl kâdâ sakarîbâ viòð izsekos. Ne tikai par kriminâlnoziegumiem aizdomâs turçtos. Nç! Viòð izsekos arî tâdus, kuri darbojoties pret Latvijas valsti. Tâtad nepilsonis bûs droðâkais Latvijas valsts sargs.

Mums kâdreiz bija tâda dziesmiòa, ka latvietis var bût mierîgs, jo viens utains vecîtis stâv pie Daugavas. Mçs tagad esam tieði ðâda likumprojekta priekðâ. Paldies man par tâdiem Latvijas neatkarîbas aizstâvjiem. Viens otrs te no viòiem vçl râpjas tribînç un muld, ka okupâcija Latvijâ vispâr nav bijusi. Tas ìeniâlais komunists, kuru nupat izlaida no cietuma, to arî nupat nekautrçjâs paziòot. Tâtad uz priekðu! Atbalstiet nepilsoòu tiesîbas izsekot pilsoòus!

Sçdes vadîtâjs. Par runâs deputâts Lujâns.

M.Lujâns (TSP). Nu, dârgie kolçìi, ar kâ rokâm îsti tad tiek tie jautâjumi risinâti, kâ uzdeva jautâjumu iepriekðçjais orators. Cienîjamie kolçìi, varbût ðeit nav tîri... taisni jautâjums par krievu tautîbas pârstâvjiem, jo man, reizçm klausoties gan Tabûna kungu, gan arî Dobeïa kungu, rodas cits jautâjums, ko arî prese ir norâdîjusi. Dobeïa kungs, jûsu sieva taèu ir ukrainiete, kâda saziòas valoda jums ir mâjâ, tâpat arî Tabûna kungam? (No zâles deputâts J.Dobelis: "Latvieðu!")

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi, es aicinu runât par likumprojekta nodoðanu komisijâm vai nenodoðanu, nepârrunât personîgâs lietas.

M.Lujâns. Reizçm, cienîjamie kolçìi, personiskâs lietas ir svarîgâkas nekâ valstiskâs, un man ir sajûta, ka ðie divi kungi runâ, kad viòu personiskâs lietas tiek izlietas uz valstiskâm lietâm, un tâdçï nevajadzçtu sajaukt divus jautâjumus — personiskâs, ìimenes problçmas nav jâsprieþ Saeimai un valdîbai, un valstij. Un tâdçï es aicinâtu ðajâ gadîjumâ atbalstît ðo iniciatîvu, un es varu saprast arî ðo divu kungu problçmas, bet ðî nav îstâ vieta ðo problçmu risinâðanai. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Izlemsim jautâjumu balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 34, pret — 28, atturas — 11. Lçmums nav pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Universitâtes Satversmi" nodot Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par vai pret deputâti runât nevçlas. Iebildumu nav. Lçmums pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina Saeimas Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas iesniegto likumprojektu "Par Rîgas Tehniskâs universitâtes Satversmi" nodot Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par vai pret deputâti runât nevçlas. Iebildumu nav. Lçmums pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Lçmuma projekts "Par priekðlikumu iesniegðanas termiòa pagarinâðanu likumprojekta "Latvijas Republikas Kriminâllikums" treðajam lasîjumam" . Aizsardzîbas un iekðlietu komisija. Komisijas vârdâ — deputâts Kârlis Druva.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienîjamie kolçìi! Lîdz ar to, ka ðis ir patieðâm ïoti nopietns likums un sareþìîts likums, mçs ðobrîd, Aizsardzîbas un iekðlietu komisija, lûdzam pagarinât grozîjumu iesniegðanas termiòu lîdz 1.decembrim un lûdzam deputâtus atbalstît ðo priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Par ðo jautâjumu vçlas runât deputâts Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brîvîba".

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pârstâvji un tautas pârstâvji! Mçs ðeit redzam kârtçjo teâtri. Divas nedçïas atpakaï mums pateica, ka mums bûs tikai viena nedçïa, ko domât par kredîtlikuma maiòu, tagad mums dos atkal îsu termiòu, lai domâtu par ïoti sareþìîtu un svarîgu jautâjumu. Bet mçs jau pâris mçneðus atpakaï nolçmâm, ka nekas bûtisks ðajâ likumâ netiks mainîts. Mçs mainîsim ðito un to, bet patiesîbâ itneko. Tad, kad bija jâdomâ, vai bûs grçks nepareizi saimniekot ar tautas un kopçjo mantu, tad mçs nolçmâm, ka tas nebija vajadzîgs, to varam mest ârâ. Mçs tagad redzam "Latvenergo", mçs tagad redzam viskautkâdus citus jokus, kas notiks vienkârði ar mantas izsaimniekoðanu, bet mçs ðeit spçlçjam teâtri. Tâ lieta nebija nopietna agrâk, tagad tâ it kâ kïûst nopietna, tagad varçtu it kâ pagarinât drusku tâlâk. Ne mums ir skaidrs, vai advokâti ir, kas izkârto jeb jau mçnesi pirms darîjuma meklç, kâ varçtu lielu naudu nopelnît, vai, ja viòi kïûdâs, vai viòi ir kriminâli tâpçc, ka viòi ir sagatavojuði to darîjumu, jeb vai viòi ir godîgi advokâti, mums ir juku jukâ, bet, ja bûtu pieòemts mans ierosinâjums, ka mçs atgrieþamies atpakaï uz veco formulçjumu — ielikt Kriminâlkodeksâ to, ko Godmaòa laikâ izòçma, ka ir grçks izðíçrdçt tautas mantu, tad varbût viss bûtu skaidrs, bet nç, mçs ðeit spçlçjam teâtri, mçs sargâsim it kâ mûsu likumus mûsu kriminâllietas.

Tâs teâtra spçles, ko mçs ðeit spçlçjam, ir neþçlîgas. Es biju 11.novembrî krastmalâ, un tur stâv "Tçvzemei un Brîvîbai" priekðsçdis ar trijâm baltâm puíçm rokâ, un cilvçki deklamç par to, kad ne Zemgalis, ne Latgalis, ne Sçlis , ne Kûris neatdos ne gabalu no mûsu zemes, bet viòu valdîbas laikâ mçs esam balsojuði pârdot Latvijas zemi visiem pat par sertifikâtiem. Tad uzstâjâs viens cits cienîjamais "Tçvzemei un Brîvîbai" cilvçks, un tautai stâstîja, ka tautas sapnis ir bijis paðiem lemt par mûsu likteni, paðiem izdot mûsu likumus, un tie ir tie paði kungi, kuri kalpo tâdam premjerministram, kas saka, ka nedrîkst spiest nepareizo pogu, ka nedrîkst domât, ka pat tautas pârstâvis nedrîkst lemt, pçc kâdiem likumiem mçs dzîvosim. Un tâ teâtra spçle turpinâs.

Es biju tanî paðâ 11.novembrî Doma baznîcâ, un sprediíis bija angïu valodâ, un mûsu aizsardzîbas cilvçki, mûsu zaldâti nebija ar mieru dziedât "Dievs svçtî Latviju!", viòiem tik smagi tika apvainojums likts, kad ir brokastîs trîs dalîbnieki — cûka, kura upurç visu, vista, kura upurç olu, un çdçjs. Latvietis, tâ cûka, jâ. Varbût eiropieði tâ ola, un tas amerikânis tas çdçjs, un tur ir kaut kâda laba sadarbîba, un es zaldâtiem prasîju, kâpçc jûs nedziedâjât latvieðu himnu, viòi teica — pçc tâ? Tâ mçs audzinâm mûsu tautu, tâ mçs viòu nododam. Mçs ðodien pieòemsim par steidzamîbu bez kaut kâdas maiòas nodokïos, bet divus gadus atpakaï Ðíçles kungs solîja pilnîgi mûsu likumus pârmainît, bet ar steidzamîbu mçs aiztaisîsim tos visus ciet. Paldies, Druvas kungs, mums bûs atkal vçl vienu nedçïu ko domât, kâ mûsu tautu pataisît par droðu un Kriminâllikumu par pilnîgu, un lai tauta aplaudç ðito teâtri.

Sçdes vadîtâjs. Juris Kaksîtis, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksîtis (DPS). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Es gribçtu runât par lietu. Ðis ir dokuments, tas ir jaunais Kriminâllikuma projekts un nevis kâds cits grozîjums, par kuru iepriekð runâja. Mçs esam izskatîjuði otrajâ lasîjumâ, un es gribu teikt — diezgan vienprâtîgi izskatîjuði otrajâ lasîjumâ. Juridiskâ komisija ir paspçjusi izskatît daïu no ðî jaunâ projekta, un mums bija diezgan daudz priekðlikumu, un tieðâm es domâju, ka atbildîgâ komisija rîkojas ïoti pareizi, pagarinot ðo termiòu, lai varçtu visi tie, kam tieðâm ir intereses, papildinât, uzlabot ðo projektu, to izdarît atbilstoði Kârtîbas ruïïa noteiktajam laikam. Tâdçï es ïoti lûdzu balsot par ðî termiòa noteikðanu atbildîgâs komisijas redakcijâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vairâk deputâtu runât nevçlas. Vai deputâtiem ir iebildumi, ja tiek pieòemts Saeimas lçmums — pagarinât priekðlikumu iesniegðanas termiòu lîdz 1.decembrim? Deputâtiem iebildumu nav. Paldies! Lçmums pieòemts.

Godâtie kolçìi, desmit deputâti lûdz izdarît izmaiòas ðîsdienas darba kârtîbâ un izsvîtrot no darba kârtîbas likumprojektu "Par paðvaldîbu finansu stabilizçðanu un paðvaldîbu finansiâlâs darbîbas uzraudzîbu", tas ir mûsu darba kârtîbas 18.punkts. Vai deputâti vçlas runât par vai pret ðo iesniegumu? Nevçlas. Jânis Bunkðs vçlas runât. Lûdzu! Frakcija "Latvijas ceïð".

J.Bunkðs (LC). Cienîjamo priekðsçdçtâj! Cienîjamie kolçìi! Es ðoreiz runâðu kâ komisijas pârstâvis, kas ir atbildîgs par ðo likumprojektu. Man tâ îsti nav skaidra tâ motivâcija — izsvîtrot. Ja atbildîgâ komisija ir iesniegusi, darba kârtîbâ tas ir iekïauts un, manuprât, teiksim, tâs debates un lçmums par to, vai ðo likumprojektu atstâjam darba kârtîbâ vai ne, ir jâizskata tâ, kâ tas ir paredzçts. Ðobrîd atbildîgâ komisija to nav atsaukusi, nevis atbildîgâ, bet nu ðajâ konkrçtâ gadîjumâ iesniedzçja komisija nav atsaukusi, arî atbildîgâ komisija to nav atsaukusi, un tâpçc man îsti nav skaidrs ðis formulçjums — izsvîtrot un ðobrîd mana pozîcija un arî komisijas vârdâ es gribçtu teikt, ka es esmu pret tâdu lçmumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vai kâds vçlas runât par ðo iesniegumu? Mâris Vîtols.

M.Vîtols (LZS, KDS, LDP). Godâtâ sçdes vadîba! Godâtie priekðlikuma autori, likumprojekta autori! Budþeta un finansu (nodokïu) komisija, izskatot savâ sçdç ðo likumprojektu, neatbalstîja, uzskatîja, ka tas satver... satur iekðçjas pretrunas, ka to ir nepiecieðams pârstrâdât. Mçs arî saòçmâm informâciju no Finansu ministrijas par to, ka Finansu ministrijas speciâlisti raksta arî lîdzîgu likumu, un uzskatâm par nepiecieðamu ðos abus projektus, gan ðo jau izstrâdâto, gan to, kas vçl top, vienlaicîgi virzît Saeimai uz izskatîðanu. Lîdz ar to es atbalstu priekðlikumu — svîtrot ðodien ðo jautâjumu no darba kârtîbas.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Izlemsim jautâjumu balsojot. Balsojam Saeimas lçmumu par 18.darba kârtîbas punkta svîtroðanu no ðîsdienas darba kârtîbas saskaòâ ar desmit deputâtu iesniegumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 41, pret — 14, atturas — 13. Lçmums pieòemts. No darba kârtîbas ðis jautâjums tiek svîtrots.

 

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — 3. sadaïâ "Amatpersonu ievçlçðana". Lçmuma projekts "Par I.Cences apstiprinâðanu par Rîgas apgabaltiesas tiesn esi". Juridiskâs komisijas vârdâ — deputâts Mâris Grînblats.

M.Grînblats (TB/LNNK frakcija). Godâtie Saeimas deputâti! Dokuments nr. 3351 ir izskatîts Juridiskajâ komisijâ — par Ingûnas Cences apstiprinâðanu par Rîgas apgabaltiesas tiesnesi, kandidâte ir uzklausîta, Juridiskajâ komisijâ nekâdi iebildumi nav bijuði, un Juridiskâ komisija arî aicina atbalstît apstiprinât Ingunu Cenci par Rîgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrîvojot viòu no Rîgas pilsçtas Centra rajona tiesas tiesneða amata.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Deputâti debatçs par ðo jautâjumu runât nevçlas. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam Saeimas lçmuma projektu. Balsojums slçgts. Lûdzu rezultâtu! Par — 52, pret — 7, atturas — 3. Ingûna Cence apstiprinâta par Rîgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrîvojot viòu no Rîgas pilsçtas Centra rajona tiesas tiesneða amata.

 

Godâtie kolçìi! Tâlâk saskaòâ ar mûsu balsojumu, izskatâm 38. darba kârtîbas jautâjumu — likumprojekts "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 1997. gadam"" . Pirmais lasîjums. Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Mâris Vîtols.

M.Vîtols (LZS, KDS, LDP). Godâto sçdes vadîtâj, godâtie kolçìi Saeimas deputâti! Mçs strâdâsim ar dokumentu nr. 3337. Budþeta un finansu (nodokïu) komisija aicina izskatît ðo likumprojektu steidzamîbas kârtîbâ.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Lûdzu zvanu, un lûdzu balsoðanas reþîmu! Izlemsim jautâjumu par likumprojekta atzîðanu par steidzamu. Lûdzu rezultâtu! Par — 63, pret — 1, atturas — 6. Likumprojekts atzîts par steidzamu.

M.Vîtols. Paldies! Godâtie kolçìi, Saeimas deputâti! Mçs izskatâm grozîjumus likumâ "Par valsts budþetu 1997. gadam", ko savâ sçdç ir atbalstîjusi Budþeta un finansu komisija pirmajam lasîjumam. Ðis grozîjumu projekts satur pamatâ trîs veida grozîjumus, ko mçs varçtu sagrupçt trîs daïâs, kas saistâs ar lîdzekïu ekonomiju, kas ir izveidojusies sakarâ ar valsts budþeta regulâru ieòçmumu pârsniegumu pâr izdevumiem un papildu resursu samazinâjumu plânotâ deficîta segðanai, kâ arî plânotâ aizòçmuma pilnîgu neizmantoðanu un esoðo aizòçmumu pârformçðanu uz lçtâkiem resursiem. Ðî efektîvâkâ valsts parâda apkalpoðana ir ïâvusi sasniegt ekonomijas summu 14 miljonus un 213 tûkstoðus. Tas ir arî avots, no kâ ir bijis iespçjams ðajos budþeta grozîjumos izdarît kompensâciju... veikt kompensâciju kâ dotâciju iedzîvotâju ienâkumu nodokïa ieòçmumu prognozes neizpildei paðvaldîbâm 12 ar pusi miljonu latu apmçrâ kopsummâ. Un treðais — ir virkne grozîjumu, kuri satur lîdzekïu izmantoðanas izmaiòas vienas ministrijas programmu ietvaros. Lîdz ar to Budþeta un finansu komisija aicina Saeimu atbalstît ðî likuma pieòemðanu pirmajam lasîjumam!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Debatçs vçlas runât Roberts Zîle, finansu ministrs.

R.Zîle (finansu ministrs). Godâto Saeimas priekðsçdçtâj, godâtie deputâti! Es gribu tikai papildinât pavisam îsi. Faktiskais budþeta samazinâjums ieòçmumu un izdevumu daïâ ir 1,6 miljoni. Abâs pusçs vienâdi, lîdz ar to budþets paliek sabalansçts. Un ðie 1,6 miljoni ir apmçram tâ summa, ko mçs iebalsojâm jûnijâ ðeit Saeimâ, ðâ gada budþetâ plânojot papildu ieòçmumus no viena nodokïa. Tâtad tas vienkârði pierâda to situâciju, ko mçs varam izdarît, ja mçs darâm neplânotus ieòçmumu palielinâjumus.

Otra lieta ir bûtiska lieta. Tâ kâ mçs paredzçjâm, iedzîvotâju ienâkumu nodokïa neizpilde ir apmçram 12 miljoni, ðajâ gadîjumâ 12 ar pusi miljonu, kurus gan paðvaldîbâm, gan veselîbas speciâlajam budþetam lîdz ar to sedz valsts pamatbudþets. Un, ja mums bija ðaubas par to, ka mçs vasarâ varçtu ðo situâciju arî nesaglâbt par ðo apmçram 12 miljonu summu, tad tagad tuvu gada nogalei mçs varam teikt, ka, pateicoties tam, ka budþets ir bijis sabalansçts un valsts parâdzîmju un visi citi valsts parâdu procentu maksâjumi ir daudz, daudz mazâki, nekâ tie bija plânoti 1996. gada beigâs, kad ðî summa tika ierakstîta valsts budþetâ 1997. gadam, tad tikai pateicoties tam, mçs varam ieekonomçt 14,2 miljonus latu, kas nosedz gan ðo 12 ar pusi miljonu, gan arî to samazinâjumu, ko es jau minçju par neieòemtajiem procentu maksâjumiem no citâm lietâm, par to, ko valsts uzòçmusies savâs saistîbâs. Tâtad tas ir, manuprât, arî galvenais secinâjums no ðo budþeta grozîjumu piestâdîðanas... to, ko valdîba ir iesniegusi Saeimai, un Saeimai bûtu jâizskata, kas pierâda ðîs fiskâlâs politikas mçríi un arî rezultâtu, ka mçs varam samazinât izdevumus par to, ko mçs maksâjam par valsts parâdu, ja mçs turam stingru politiku attiecîbâ uz budþeta deficîtu.

Un otrâdi. Ja mçs plânojam lielus papildu ieòçmumus, ko nav plânojuði speciâlisti Finansu ministrijâ un valdîbâ izskatîjuði, tad mçs nonâkam situâcijâ, ka mçs atkal nonâkam budþeta deficîtâ, varam nonâkt ar visâm no tâ izrietoðajâm sekâm. Un es ïoti ceru, ka tâtad uz otro lasîjumu tiks iesniegtas attiecîgâs izmaiòas, ja kâds gribçs izmainît kâdas pozîcijas izdevumu struktûrâ, bet es tieðâm aicinâtu deputâtus neiesniegt priekðlikumus palielinât ieòçmumus, lai palielinâtu izdevumus kopumâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs deputâtu pieteikuðies nav. Debates beidzam. Lûdzu, vai komisijas vârdâ Vîtola kungs nevçlas neko vairâk teikt? Tâtad lûdzu zvanu, un lûdzu balsoðanas reþîmu. Balsojam likumprojekta pieòemðanu pirmajâ lasîjumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 64, pret — 1, atturas — 4. Pieòemts. Lûdzu, par apsvçrumiem uz otro galîgo lasîjumu un kad izskatît otrajâ lasîjumâ.

M.Vîtols. Lûdzu noteikt priekðlikumu iesniegðanas termiòu otrajam lasîjumam lîdz 19. novembrim un izskatît likumprojektu plenârsçdç otrajâ lasîjumâ 27. novembrî.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâtiem nav iebildumu pret ðo priekðlikumu? Ir iebildums. Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova (DPS). Cienîjamie kolçìi! Es patieðâm negribçtu iejaukties tâdâs lietâs kâ termiòi, bet es gribçtu pievçrst jûsu uzmanîbu, ka praktiski te visas dienas ir svçtku dienas — 18., es domâju, ka nevienas komisijas sçdes nenotiek, un, ja lîdz 19. ir termiòð, tad neviena komisija nepaspçj izskatît. Es piedâvâju tâdâ gadîjumâ 20. datumu, lai 19. tad visas komisijas intensîvi paskatâs, ja kâds grib kaut ko grozît, un tas nenojauc Budþeta komisijâ absolûti nekâdu darba kârtîbu. Es piedâvâju termiòu vismaz tad 20. novembri iesniegðanai.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Zîles kungs vçlas kaut ko teikt... piedodiet, Baloþa kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Godâtie deputâti! Es tomçr uzstâtu uz to, ka bûtu nepiecieðams 19. novembris, jo cienîsim arî tos uzòçmumu vadîtâjus, cienîsim budþeta iestâþu grâmatveþus, jo ðo likumu vçl ir jâpieòem otrajâ lasîjumâ, pçc tam Valsts prezidentam to ir jâizsludina, un mçs nevaram atstât ðos grozîjumus uz Ziemassvçtkiem un uz Jauno gadu, lai ðo naudu realizçtu. Tâpçc es lûdzu âtrâk izskatît.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vai vçl ir kâdi priekðlikumi? Vairâk priekðlikumu nav. Lûdzu zvanu, un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam saskaòâ ar mûsu tradîciju par tâlâk noteikto datumu — 20. novembri. Lûdzu rezultâtu! Par — 41, pret — 21, atturas — 14. Ðis priekðlikums ir pieòemts. Tâ. Un izskatîðanas datums bija...

M.Vîtols. 27. novembris.

Sçdes vadîtâjs. 29.? 27. Iebildumu deputâtiem par to nav? Paldies!

M.Vîtols. Tâlâk...

Sçdes vadîtâjs. Acumirkli! Godâtie lolçìi! Mums vçl ir piecas minûtes. Ja mçs bûsim operatîvi, tad paspçsim izskatît nâkamo darba kârtîbas jautâjumu — Saeimas lçmuma projekts "Par kârtîbu, kâdâ noformçjami priekðlikumi likumprojekta "Grozîjumi likumâ "Par valsts budþetu 1997. gadam"" otrajam lasîjumam" . Dokumenta numurs 3392. Vai deputâti vçlas runât par ðo jautâjumu? Nevçlas. Vai ir vajadzîba balsot? Arî nav vajadzîbas. Paldies! Saeimas lçmums par ðo jautâjumu tiek pieòemts.

Godâtie kolçìi! Tâ kâ mums tâlâk saskaòâ ar mûsu balsojumu ir jâsâk izskatît darba kârtîbas jautâjumi no 16. lîdz 27. saskaòâ ar mûsu vienoðanos, bet ir ïoti daudz paziòojumu, varbût tad pagaidâm pârtrauksim likumprojektu izskatîðanu, un pirms pârtraukuma vârds paziòojumiem. Andrim Rubinam par komisijas sçdi. Lûdzu!

A.Rubins (TKB). Ârlietu komisijas sçde notiks ðajâ pârtraukumâ komisijas telpâs. Lûdzu Ârlietu komisijas locekïiem!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Antonam Seikstam — arî par komisijas sçdi.

A.Seiksts (LC). Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisiju lûdzu tûlît pat uz sçdi mûsu telpâs. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vârds Pçterim Keiðam. Paziòojums. Lûdzu!

P.Keiðs (LC). Cienîjamie kolçìi! Nâkoðajâ starpbrîdî 12.45 es lûdzu jûs uz telpu pirms bibliotçkas, tur notiks pirmâs un otrâs Saeimas deputâta Franèa Trasûna grâmatas prezentâcija.

Sçdes vadîtâjs . Aristidam Lambergam — par komisijas sçdi.

A.Lambergs (LNRP, LZP). Saimnieciskâs komisijas sçde ðinî starpbrîdî 104. telpâ Jçkaba ielâ 16. Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Dzintaram Âbiíim — par komisijas sçdi.

Dz.Âbiíis (LC). Es aicinu Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas deputâtus uz komisijas sçdi tûlît starpbrîdî.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Godâtie kolçìi! Lûdzu reìistrâcijas reþîmu un lûdzu deputâtus reìistrçties, un Mâri Rudzîða kungu lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus. Bet, kamçr tiek gatavota izdruka par reìistrâcijas rezultâtiem, godâtie kolçìi, es gribu jûsu visu vârdâ sveikt mûsu kolçìi Jâni Rubuli, kuram 8. novembrî palika 70 gadi! (Aplausi)

M.Rudzîtis (6.Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie kolçìi! Nav reìistrçjuðies: Aleksandrs Bartaðeviès, Indulis Bçrziòð, Ilmârs Biðers, Alfreds Èepânis...

Sçdes vadîtâjs . Atvainojiet...

M.Rudzîtis. Ziedonis Èevers, Indulis Emsis, Edvîns Inkçns, Ernests Jurkâns, Juris Kaksîtis, Pauls Putniòð, Dainis Turlais, Juris Galerijs Vidiòð, Mâris Vîtols.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Tâtad pârtraukums lîdz pulksten 11.00.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Ieòemsim vietas sçþu zâlç. Mums, godâtie kolçìi, ir jâizlemj vçl viens jautâjums. Pieci deputâti ir iesnieguði vçl vienu priekðlikumu par izmaiòâm darba kârtîbâ. Un lûdz likumprojekta "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"" izskatîðanu pârcelt pirms likumprojekta "Grozîjumi likumâ "Par pievienotâs vçrtîbas nodokli"". Kâ jûs atceraties, tad mums paðlaik, tagad bûtu jâsâk izskatît 19 darba kârtîbas jautâjumu — "Grozîjumi likumâ "Par pievienotâs vçrtîbas nodokli"". Par 29.punktu, tas ir, "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"", mçs esam nobalsojuði, ka to izskatîsim pçc Pieprasîjumu komisijas atzinuma, tâtad vçlâk. Pieci deputâti lûdz vçlreiz izdarît izmaiòas jau izdarîtajâs izmaiòâs darba kârtîbâ.

Vai deputâti kâds vçlas runât par vai pret ðo iesniegumu? Nevçlas. Vai deputâtiem ir iebildumi? Arî nav. Paldies! Varam uzskatît, ka esam vienojuðies un ðîs izmaiòas darba kârtîbâ ir akceptçtas.

Godâtie kolçìi, saskaòâ ar nupat panâkto vienoðanos izskatâm 29. darba kârtîbas jautâjumu pçc paðreizçjâs numerâcijas — likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"". Treðais lasîjums. Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisijas vârdâ — deputâts Jânis Kalviòð.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Komisijas vârdâ es lieku jûsu izvçrtçðanai likumprojektu, tas ir — "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"". Gribu piebilst tikai daþas lietas, proti, ðie grozîjumi ir saistîti ar reformâm, kuras notiek paðvaldîbâs, jau notiek. Un lai tâs veicinâtu, tas ir pirmkârt.

Otrkârt, ðajos grozîjumos ir ieguldîts ïoti liels darbs. Komisija ir gâjusi pçc progresîvas metodes, proti, ka parlamentâ plenârsçdç atliek tikai principâ nobalsot, jo komisija ir ieguldîjusi ïoti lielu darbu, piesaucot uz komisijas sçdçm daþâda ranga speciâlistus, paðvaldîbu pârstâvjus, un maksimâli ir òçmusi vçrâ visus iebildumus un centusies optimâli padarît ðos grozîjumus likumâ "Par paðvaldîbâm". Tâdçï man lûgums arî ir kolçìiem pamatâ atbalstît, simtprocentîgi atbalstît komisijas viedokli, jo ðeit ir panâkts kompromiss, un lûdzu paòemt dokumentus nr.3368 un nr.3368a.

Un vçl viena piebilde vienkârði, lai mçs varçtu operatîvâk strâdât, sekot lîdzi. Pie komisijas atzinuma bieþi ir ierakstîts "daïçji atbalstîts". Tas ir jâsaprot tâ, ka nav noraidîts, bet kolçìu priekðlikumi ir vienkârði jau iestrâdâti likumprojektâ iekðâ. Mçs esam mainîjuði punktu numerâciju un kârtîbu, lîdz ar to principâ ir uzskatâms, ka attiecîgâ kolçìa vai komisijas priekðlikums ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâtiem iebildumu pret ðo atbildîgâs komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieòemts.

J.Kalviòð . 1.priekðlikums — Juridiskâ biroja priekðlikums. Komisija to ir atbalstîjusi un papildinâjusi, attiecîgi precizçjot ðo te priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Deputâti neiebilst. Pieòemts.

J.Kalviòð . 2.priekðlikums ir apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas priekðlikums. Tas ir daïçji atbalstîts, bet kâ jau es teicu, principâ tas ir lasâms kâ atbalstîts, jo tas ir iestrâdâts iekðâ likumprojektâ.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Deputâti piekrît. Pieòemts.

J.Kalviòð. 3.priekðlikums ir atbildîgâs komisijas priekðlikums, un pats par sevi saprotams, ka tas ir atbalstîts un pieòemts komisijâ.

Sçdes vadîtâjs . Deputâtiem pret likumprojekta 2.panta redakciju, pirmo un otro daïu iebildumu nav. Pieòemts.

J.Kalviòð. Paldies Èepâòa kungam par precizçjumu, bet es lûgtu, kolçìi, par cik tabula, manuprât, ir ïoti labi sastâdîta, vadîties pçc priekðlikumu numerâcijas, jo tâ vienkârði ir çrtâk strâdât. Tûlît arî parâdâs attiecîgais pants un attiecîgais teksts.

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi un Kalviòa kungs! Vadâmies pçc tiem skaitïiem, kuri ir minçti ðajâ dokumentâ nr. 3368. Paldies!

J.Kalviòð. 4.priekðlikums ir apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas priekðlikums, kuru komisija ir atbalstîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti pret komisijas atzinumu neie-bilst. Pieòemts.

J.Kalviòð. 5.priekðlikums ir ministra Zundas kunga priekðlikums. Tas komisijâ ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti piekrît. Pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 6.priekðlikums ir deputâta Kalviòa priekðlikums, komisija to ir atbalstîjusi.

Sçdes vadîtâjs . Arî deputâti to atbalsta. Pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 7.priekðlikums — Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikums. Tas ir daïçji atbalstîts, tâtad lasâm, ka tas ir atbalstîts un iestrâdâts likumprojektâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti... Vçlas runât Dzintars Âbiíis, frakcija "Latvijas ceïð".

Dz.Âbiíis (LC). Cienîjamie kolçìi! Augsti godâtais Prezidij! Es tomçr neuzskatu, ka atbildîgâ komisija bûtu nopietni izvçrtçjusi mûsu priekðlikumu, un lîdz ar to tâ redakcija, ko piedâvâ komisija, tomçr diezgan bûtiski atðíiras no Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas piedâvâtâs redakcijas.

Pirmkârt, es gribçtu deputâtiem pateikt, ka Paðvaldîbu komisija ir pieïâvusi vienu tehnisku kïûdu, jo ir pazuduðas iekavas mûsu priekðlikumâ. Iekavâm ir jâbût aiz otrâs rindkopas, aiz vârdiem "vispârçjâs vidçjâs izglîtîbas iegûðanâ". Citâdi diezgan neloìiski izskatâs, bet komisija iesniedza ar iekavâm.

Man ðeit ir priekðâ arî komisijas dokumenti. Bet tâ ir tîri tehniska nelaime. Bet kâda ir tâ bûtîba? Piemçram, Paðvaldîbu komisijas variantâ ir pazudusi tâda ïoti bûtiska lieta kâ skolas vecuma bçrnu uzskaites veikðana. Mçs visi nepârtraukti dzirdam un zinâm to, ka ïoti daudzi bçrni neapmeklç skolu. Kâ konstatçja Izglîtîbas ministrijas veiktajâ akcijâ, tad to skaits ir apmçram pusotrs tûkstotis. Ir jâparedz obligâti paðvaldîbai ðî funkcija. Obligâti! Vai tad tieðâm mçs gribam, lai atkal tie bçrni, kas neiet skolâ, paliek ârpus valsts iestâþu redzesloka?

Tâpat otra bûtiska lieta, par ko arî komisija ir saòçmusi praktiski visu Latvijas sporta skolu direktoru parakstîtas vçstules, ka mûsu komisija ir paredzçjusi arî tâdu lietu, ka nodroðinât sporta bâzu darbîbu. Mçs te diskutçjâm, atceramies pavisam nesen par Ventspils jauno sporta halli. Nesen es redzçju tâdu tabuliòu, kur bija parâdîta pusaudþu noziedzîba Latvijas Republikas lielâkajâs pilsçtâs. Un ïoti interesanti, ka Ventspilî, salîdzinot ar pârçjâm Latvijas lielâkajâm pilsçtâm, ir izteikti mazâka noziedzîba pusaudþu vidû. Un nepârprotami, ka milzîgs nopelns ir tas, ka Ventspilî ir mazas sporta bâzes, ka ârkârtîgi daudzi bçrni ir iesaistîti sporta nodarbîbâs, ka viòiem vienkârði neatliek laika blandîties, es atvainojos par izteicienu, pa ielâm un gudrot, kâdas blçòas izdarît. Es uzskatu, ka Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumi likumprojekta 15.panta 4.punktâ ir ârkârtîgi bûtiski.

Es aicinu balsot ðo 7.priekðlikumu pa daïâm. Ja nç, ja mçs nolemjam balsot kopîgi, tad es arî gribçtu pateikt, ka arî 5.punkts mûsu redakcijâ ir izstrâdâts daudz precîzâk un pamatîgâk, jo paðvaldîbai ir jânodarbojas arî ar kultûras lietâm. Un mums mûsu priekðlikums ir identisks Kultûras ministrijas nostâdnçm. Praktiski tas ir identisks arî Latvijas Zemnieku savienîbas, KDS un LDP frakcijas deputâtu iesniegtajam priekðlikumam. Nevar taèu, mîïie cilvçki, rakstît tâ, kâ ir piedâvâjusi Paðvaldîbas komisija! Tas vispâr ir diezgan unikâli, ka Paðvaldîbas komisija, kurâ ir arî pazîstami juristi, ir piedâvâjusi ðâdu formulçjumu. Uzskaitîtas atseviðías funkcijas un pçc tam pierakstîts galâ "u.c." — un citas. Vai tad likumos tâ raksta "un citas"? Kas ir zem ðî "un citas"? Likumâ ir jâraksta maksimâli skaidri no "A" lîdz "Z", nevis jâsaka "un citas". Tâ nedara likumos!

Cienîjamie kolçìi! Ja mçs esam kaut drusku atbildîgi par savu jaunatni, par to, lai tâ ietu skolâ, lai tâ nenodarbotos ar noziedzîbu, lai bûtu saglabâta arî kultûras iestâþu infrastruktûra, tad es aicinu atbalstît Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas piedâvâto priekðlikumu, jo tas ir daudz izvçrstâks, precîzâks. Tur nav nekâdu "u.c", kâ ir Paðvaldîbu komisijas piedâvâtajâ variantâ. Es aicinu atbalstît mûsu komisijas priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Âbiía kungs, tâtad es sapratu, ka jûs vçlaties balsot par savas komisijas priekðlikumu pa punktiem — 4., 5. un 6. tâdâ redakcijâ, kâ jûs esat iesnieguði.

Dz.Âbiíis. Tieði tâ.

Sçdes vadîtâjs . Paldies!

Dz.Âbiíis. Un aicinu visus punktus atbalstît.

Sçdes vadîtâjs . Paldies. Juris Celmiòð, Izglîtîbas un zinâtnes ministrs.

J.Celmiòð (izglîtîbas un zinâtnes ministrs). Godâtais Prezidij! Godâtie deputâti! Ðogad Izglîtîbas un zinâtnes ministrija organizçja akciju "Tevi gaida skola" un centâs ðîs akcijas rezultâtâ apzinât visus tos bçrnus, kuri mums ir obligâtajâ skolas vecumâ un kuri apmeklç skolu, kuri neapmeklç skolu. Ko mums pierâdîja ðî akcija? Ðî akcija pierâdîja to, ka tikai ar paðvaldîbu atbalstu ðie jautâjumi ir pozitîvi risinâmi. Ja mçs neierakstâm ðo funkciju par skolas vecuma bçrnu uzskaiti paðvaldîbu funkcijâs, tad mums ðeit ir jârod atbilde — kas ar to nodarbosies? Kura bûs tâ institûcija, kura veiks ðo uzskaiti? Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas mâcîbu iestâdes strâdâs ar tiem bçrniem, kuri ieradîsies skolâ, kuri pieteiksies skolâ, kuri stâsies uzskaitç. Un, ja gadîjumâ viòi pârtrauks apmeklçt skolu, tad mçs zinâsim, kur viòus meklçt. Un skola, klaðu audzinâtâji, pedagogi, dosies uz mâjâm pçc ðiem bçrniem. Bet ko darît ar tâdiem bçrniem, kurus vispâr skola nezina un arî nevar uzzinât, un par kuriem neviens neiesniedz informâciju? Tâdçï es lûdzu atbalstît Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas iesniegto priekðlikumu ðajâ sakarâ.

Un es gribçtu teikt vçl vienu. Daudzas paðvaldîbas ir reâli arî ðo darbu uzsâkuðas un veikuðas. Un daudzas paðvaldîbas ðo funkciju veic pat plaðâkâ apmçrâ, nekâ ðobrîd, tâtad ðeit, ir ierakstîts. Jo daudzâm paðvaldîbâm ir izveidots pilns iedzîvotâju reìistrs, un paðvaldîbas zina visus iedzîvotâjus, kas dzîvo attiecîgâs paðvaldîbas teritorijâ, pat neatkarîgi no vecuma grupâm, kâdas ir ðinîs paðvaldîbâs. Un nav nekâdu problçmu ðo jautâjumu risinât mazajâs lauku paðvaldîbâs, pagastos, mazpilsçtâs. Varbût lielâka problçma ðeit ir, kâ mums arî pierâdîja, Rîgas pilsçtâ, Rîgas rajona lielâkajâs paðvaldîbâs, ðeit varbût ir ðî problçma. Taèu es piekrîtu arî tai situâcijai. Ja mçs uzticam paðvaldîbâm kâdas konkrçtas funkcijas, mums ir jâdomâ arî par finansçjumu, lai tâtad nodroðinâtu ðo funkciju îstenoðanu. Bet uzsveru vçlreiz, godâtie deputâti! Mums nav nevienas citas institûcijas, kas varçtu ðo tik vitâli nepiecieðamo funkciju veikt. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs . Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brîvîba".

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pârstâvji un tautas kalpi! Nav jautâjums manâ prâtâ, ka kaut kur valstî kâdam bûtu jârûpçjas par to, ka mûsu tautas zelts — mûsu iedzîvotâji, ka viòi plauktu nâkotnei, ka viòiem bûtu labas skolas, laba veselîba, ka viòi bûtu pilnîgi dzîves spçjîgi. Bet tâ nekaunîgâ spçle, kas ðeit notiek, ka mçs, kas ðeit sçþam, esam nolçmuði, ka to atbildîbu nodosim paðvaldîbâm, un tâ varbût ir pareizâ vieta. Bet mçs to atbildîbu nododam, bet nenododam lîdzekïus. Un sakâm, ka vienkârði lîdzekïu nav. Un tur ir tâ lielâ blçòa, jo lîdzekïi ir.

Es doðu vienu mazu piemçru. Ministru kabinets nolçma lielu daïu teritorijas, kâdus 1000 hektârus zemes, nodot Rîgas ostai un Rîgas Brîvostai, ka tas ir jâieraksta zemesgrâmatâ. Tagad, ja ðî zeme, kas it kâ tagad ir iedota Rîgas ostai un Rîgas Brîvostai, tad bûtu ienâkumi nodokïu veidâ pâri par 20 miljoniem latu gadâ. Bet redziet, nav izdevîgi mûsu padomes pârstâvjiem, ka tranzîtceïus apgrûtina ar tâdiem nodokïiem tautas labâ. Tie 20 miljoni no ðî paða viena mazâ sîkuma, 20 miljonu latu gadâ aiziet kasei garâm.

Tagad, no otras puses, ja mçs izdotu desmit reizes vairâk — 200 miljonu latu, tâ nauda, kas iet apgrozîbâ Latvijâ, ja mçs to izdotu Latvijâ. Tâ nauda, kas iet apgrozîbâ Latvijâ, nestu atpakaï ienâkumus budþetâ apmçram 180 miljonu latu apmçrâ. It kâ mçs bûtu taisîjuði robu budþetâ 20 miljonu latu apmçrâ. Tos 20 miljonus latu varçtu segt tie, kas apkalpo Lielkrieviju vai Rietumus ar mûsu tranzîtu ceïiem. Un iedomâjieties, ja mums bûtu 200 miljonu latu vairâk budþetâ, ko mçs varçtu darît? Mçs varçtu segt tos izdevumus, par kuriem mçs ðeit stâvçsim viens pçc otra, ka mums vajag 50 000 latus priekð tâ, 20 000 latu priekð tâ. Kopumâ tur nebûs 200 miljonu latu. Bet mçs spçlçjam teâtri. Mçs neòemsim ne no Lielkrievijas, ne no Rietumiem, no tiem, kas lieto mûsu tranzîtceïus, ne santîma! Nepildîsim Ministru kabineta lçmumu, neierakstîsim ðos tûkstoð hektârus zemes zemesgrâmatâ, un kâ tie ierçdòi, kuri sçþ Rîgas Brîvostâ un citur...

Sçdes vadîtâjs. Valdmaòa kungs, es aicinu runât par lietu. Mçs apsprieþam Izglîtîbas komisijas priekðlikumu.

G.Valdmanis. Es runâju par lietu. Jâ, Izglîtîbas komisijas priekðlikumu, es arî par to runâju. Lûdzu, es gribçtu savu laiku atpakaï, ko jûs patçrçjât. Èepâòa kungs, jûs esat nekaunîgs! Lûdzu manu laiku atpakaï!

Sçdes vadîtâjs . Kârtîbas rullis man uzliek par pienâkumu aicinât deputâtus runât par lietu. To es arî daru, Valdmaòa kungs.

G.Valdmanis . It îpaði tad, kad Dobeïa kungs runâ. Lûdzu, ir iespçja visus mûsu budþeta caurumus aizlâpît ar tikai vienu precizitâti, vienu likuma izpildîðanu. Un ir desmitiem, varbût simtiem ðâdu situâciju. Un tas, ka Èepâòa kungs sçþ Rîgas ostâ, viòam nepatîk, ka es tur Rîgas ostu skaru, tâ ir personîga lieta. Lai viòð nâk tribînç un atbild par ðo jautâjumu. Kâpçc nav tie 1000 hektâru ierakstîti zemesgrâmatâ jau trîs gadus? Kâpçc latvieðu tautai iztrûkst katru gadu 20 miljonu latu no tâ ienâkuma vien? Kas to var attaisnot? Mçs spçlçjam teâtri, mçs raudam par tautas grûtîbâm, bet zinâm risinâjumus. Un tad, kad kâds no viòiem runâ, tad noòem viòam vârdu un saka: "Runâjiet par lietu!" Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Çriks Zunda, paðvaldîbu lietu ministrs.

Ç.Zunda (paðvaldîbu lietu ministrs). Godâtais priekðsçdçtâj! Godâtie kolçìi! Attiecîbâ par paðvaldîbu funkcijâm es gribçtu teikt, kâdi principi bûtu jâievçro, definçjot paðvaldîbu funkcijas. Pirmkârt, definçjot paðvaldîbu funkcijas, bûtu jâïauj, ka paðvaldîbâm ir tiesîbas izvçlçties veidu un formulu, kâ ðo funkciju veikt. Tas ir paðvaldîbu patstâvîbas jautâjums. Mçs par ðo principu komisijâ vienojâmies. Un, ja mçs kaut ko izmainîjâm funkciju aprakstâ, tad tikai to, ka mçs definçjâm beidzamos paðvaldîbu uzdevumus.

Otrkârt. Definçjot paðvaldîbu uzdevumus, nav konkrçti jâuzskaita visas lietas. Kolçìi mîïie, kas attiecas uz ðeit izteikto priekðlikumu un kas ierakstîts un atbalstîts no komisijas puses. Ðeit ir rakstîts: "Gâdât par iedzîvotâju izglîtîbu, iedzîvotâjiem noteikto tiesîbu nodroðinâðanu pamatizglîtîbas un vispârçjâs izglîtîbas iegûðanâ. Pirmsskolas un skolas vecuma bçrnu nodroðinâðanu ar mâcîbu vietâm un audzinâðanas iestâdçm." Lai ðo funkciju veiktu, paðvaldîbâm ir jâdara daudz daþâdi pienâkumi, tajâ skaitâ jâuzskaita bçrni, tajâ skaitâ jâremontç jumti un tâ tâlâk.

Ja mçs sâkam darît to, ko izsaka ðeit Âbiía kungs, tad mums jâuzskaita viss. Ðâds uzskaitîjums ir bezgala plaðs. Galvenais, ka paðvaldîbas nodroðina, un ðis nodroðinâjums ietver jau minçtâs funkcijas. Es domâju, ka neskaldîsim lietu. Tâdâ veidâ mçs varam likumu padarît par bezgalîgi, neizmçrojami lielu, un tas problçmu neatrisinâs. Problçmu atrisina tad, ja mçs nodefinçjam paðvaldîbai veicamos pamatuzdevumus, un veicamais pamatuzdevums ir nodroðinât bçrniem pamata un vispârçjo izglîtîbu, kas saistîts ar vispârçjâs izglîtîbas iestâdçm un pirmsskolas iestâdçm. Tâpçc es lûdzu atbalstît to redakciju, kuru piedâvâ komisija, jo Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras komisijas priekðlikums ir daïçji ietverts. Varbût tas nav tajâ redakcijâ, kâdu to vçlçtos, bet ðî redakcija nerada baþas par to, ka ðo funkciju paðvaldîbas neveiks.

Sçdes vadîtâjs . Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte.

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie kolçìi! Es gribu ðoreiz atbalstît Paðvaldîbu komisiju, jo tâdâ redakcijâ, kâdâ ir ierakstîts pants, ko ierosinâjusi Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisija, parâdâs viens faktors — valsts vairs neizsniedz mçrídotâcijas pirmsskolas vecuma iestâþu darbinieku algâm. Valsts jau domâ par to, ka neizsniegt ðîs dotâcijas arî vispârizglîtojoðo skolu algâm. Skolotâju un bçrnudârza darbinieku darbîbas nodroðinâðanai. Ja valsts atsakâs no ðîs funkcijas un nevçlas tajâ iesaistîties, nedodot ðos lîdzekïus paðvaldîbâm, tad nevar arî ðo funkciju uzlikt uz paðvaldîbâm. Tas nozîmç, ka valsts atsakâs no savas valsts iedzîvotâju bçrnu tâlâkâs audzinâðanas. Un pateikt, ka to darîs tikai paðvaldîbas, ðinî brîdî nav korekti, tad ir jâmaina Budþeta likums.

Sçdes vadîtâjs . Vai vçl kâds deputâts vçlas runât? Dzintars Âbiíis — otro reizi.

Dz.Âbiíis (LC). Cienîjamie kolçìi! Par tâm algâm gluþi tâ nav, bet nav gluþi arî tâ, kâ teica Zundas kungs, jo labi, attiecîbâ uz izglîtîbu ðeit vçl zinâms kompromiss varçtu bût, ka ðeit nav uzskaitas precîzi visas ðîs funkcijas Paðvaldîbas komisijas piedâvâtajâ redakcijâ, bet paðvaldîbu piedâvâtajâ redakcijâ ir pazudusi tâda lieta, ka nodroðinât sporta bâzu darbîbu. Tas nozîmç, ka par sporta bâzçm paðvaldîbâm vispâr nav jâatbild. Tas nozîmç sporta bâzu likvidâciju, bçrni klaiòo pa ielâm, nodarbojas ar noziedzîbu, un pielikts punkts tai lietai. Es tomçr uzskatu, ka mûsu komisijas piedâvâtâ redakcija ir izvçrstâka un veiksmîgâka.

Sçdes vadîtâjs . Normunds Pçterkops, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija.

N.Pçterkops (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Daudzko jau pateica valsts ministrs paðvaldîbu lietâs Zundas kungs, bet gribu pateikt Âbiía kungam, ka ðo problçmu par sporta lietâm nevar risinât tâdâ veidâ, kâ piedâvâjusi Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras komisija, ierakstot iekðâ èetrus vârdus un domâjot, ka ðî problçma ar to ir atrisinâta. Sen jau bija jâsagatavo likums par sportu, lai varçtu tikt skaidrîbâ, kâda ir ðî struktûra, kas nodarbojas valsts lîmenî ar sportu, kas ir paðvaldîbâm piekrîtoðs, tâpat kâ tas ir analogi likumâ par izglîtîbu un par sociâlo palîdzîbu, jo, ja mçs paskatâmies daþus likuma pantus atpakaï, tad mçs redzam, kas ir teikts par pastâvîgâm funkcijâm. Par pastâvîgajâm funkcijâm ir teikts, ka tâs ir funkcijas, kas tiek finansçtas no paðu paðvaldîbu budþeta, un tâs tiek pildîtas, kâ tas ir noteikts ðajâ likumâ vai kâ ir noteikts speciâlos likumos. Ja ir speciâlais likums par izglîtîbu, tad tur ir uzskaitîts viss tas, kas piekrît paðvaldîbai un kas tai ir jâdara. Tâpçc nav ðajâ likumâ otrreiz jâpârraksta visas ðîs funkcijas, ko pilda paðvaldîbas. Tâpçc mçs, pieturoties pie ðâ principa, tikai fiksçjâm galvenâs lietas — gâdât par iedzîvotâju izglîtîbu. Un tâlâk iekavâs mçìinâjâm ielikt iekðâ vçl tas nianses, kas varçtu rast kaut kâdas neskaidrîbas.

Vçl komisija stingri pieturçjâs pie tâ principa, ka, ja mçs ðodien esam uzsâkuði reformu starp rajonu paðvaldîbâm un vietçjâm paðvaldîbâm, tad nekâdâ gadîjumâ pârliekot funkcijas, kas bija pie rajoniem, uz vietçjâm paðvaldîbâm, nepielika klât pie vietçjâm paðvaldîbâm kaut kâdu jaunu pastâvîgu funkciju. Un ðinî gadîjumâ jums ir 1.ailîtç redzams, kâda bija vecâ redakcija, 4.apakðpunkts, vietçjâm paðvaldîbâm. Tur nebija nekâ tâda, ko piedâvâ Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras komisija. Ja mçs pieòemtu Izglîtîbas, zinâtnes un kultûras komisijas piedâvâjumu, tâdâ gadîjumâ mçs uzliktu jaunu pastâvîgo funkciju — nodroðinât sporta bâzu darbîbu, kurâm segums ðinî gadîjumâ nav risinâts. Taèu ðî problçma ir nopietnâka, un tâ ir jârisina, jau skatot likumu par sportu, ja tâds kâdreiz tiks sagatavots, un arî tad ir jâskatâs precîzi, kâds finansçjums bûs ðo sporta bâzu uzturçðanai.

Un vçl ir jâsaprot tâda lieta, ka mçs likumâ esam izòçmuði laukâ visur ðos vârdus — uzturçt kaut kâdu iestâdi. Ja ðî sporta bâze pieder un îpaðnieks ir vietçjâ paðvaldîba vai rajona paðvaldîba, tâdâ gadîjumâ tai arî kâ îpaðniekam ðî iestâde ir jâuztur. Un finansçjums ir tâds, kâds ir paredzçts valsts budþetâ paðreiz sporta nodroðinâðanai. Un vçlreiz dublçt iekðâ to, ka îpaðniekam ir jâuztur savas iestâdes, mçs arî ðîs frâzes likumâ esam visur izòçmuði laukâ. Ir paðvaldîbai jânodroðina attiecîgâs funkcijas. Es aicinu deputâtus atbalstît Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisijas sagatavoto un atbalstîto priekðlikumu, kâds ir izteikts 4.apakðpunktâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Juris Celmiòð — otro reizi.

J.Celmiòð (izglîtîbas ministrs). Godâtie kolçìi! Es atvainojos, otro reizi neaizkavçðu ilgi laiku, bet es jûtu, ka ir atðíirîga pieeja Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas 4. punktâ pirmai sadaïai un otrai sadaïai. Man bûtu priekðlikums balsot varbût ðîs sadaïas atseviðíi, jo pirmo sadaïu es uzskatu par ïoti principiâlu lietu. Ja jau mums bûtu viss kârtîbâ ar skolas vecuma bçrnu uzskaiti, tad nebûtu ðeit tik ïoti jâcînâs par ðo situâciju, bet ðâ gada akcija pierâdîja, ka ðis jautâjums nav atrisinâts mûsu valstî valstiski, un, salîdzinot ar sporta bâzu uzturçðanu, es ðo uzskatu par principiâli daudz svarîgâku jautâjumu, tâdçï lûdzu 4.punktu Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumâ balsot pa daïâm.

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Vairâk deputâti runât nevçlas. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Kalviòa kungs.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Cienîjamie kolçìi! Man ir lûgums vispirms uzmanîgi izlasît visu likumprojektu un neskatîties tikai viena priekðlikuma skatîjumâ. Tas ir pirmkârt. Otrkârt. Nekâdi nevar piekrist cienîjamam kolçìim Âbiía kungam, ka komisija nenopietni ðo jautâjumu ir skatîjusi. Bija klât visi iespçjami speciâlisti — gan no Izglîtîbas ministrijas, gan no Paðvaldîbu savienîbas Kazânova kungs, kur ðie jautâjumi tika ïoti pamatîgi izdiskutçti krustâm un ðíçrsâm, un tâpçc arî komisija, kâ jau Zundas kungs minçja, likuma sakârtotîbas labad, lai nebûtu desmit reizes jâskata viens un tas pats, esam mçìinâjuði likumâ ielikt, un uzskatâm, ka, mûsuprât, tas ir arî izdevies tâ, kâ piedâvâ komisija, — îsi un lakoniski. Tas nebût nenozîmç, ka paðvaldîbai nav, lûk, ðie pienâkumi, bet viòi pilnîgi loìiski izriet no Paðvaldîbu komisijas piedâvâtâ teksta. Tas ir otrkârt.

Tâlâk. Ir jâsaprot viena lieta, ka, uzdodot funkciju paðvaldîbai, jautâjums ir atrisinâts, ðeit jau kolçìi teica, un likums to nosaka, ja ir funkcija, tad uzreiz ir nevis jâdomâ par naudu, bet naudai ir jâbût. Lîdz ðim tas tâ nav bijis. Lûk, mums piedâvâtajâ variantâ, apsverot visus "par" un "pret" un arî saòemot ministra svçtîbu ðim priekðlikumam, mçs piedâvâjam tomçr komisijas priekðlikumu, un es kolçìus aicinu nebalsot pa daïâm, bet noraidît Izglîtîbas un kultûras komisijas priekðlikumu un atbalstît mûsu komisijas piedâvâto variantu. Un vçl ðeit piebildîðu klât, ka lîdzîgs analogs priekðlikums ir sestais, ko iesniedza kolçìi frakcijâ, tâlâk kultûras ministres Umblijas priekðlikums un beidzot vçl arî atbildîgâs komisijas priekðlikums. Ðo priekðlikumu bija ïoti daudz, un mçs mçìinâjâm tos apvienot komisijas piedâvâtajâ variantâ.

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Izlemsim, godâtie kolçìi, vispirms jautâjumu, vai balsot iesniegtos priekðlikumus pa daïâm. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu izteikt attieksmi pret ðo priekðlikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 23, pret — 24, atturas — 12. Priekðlikums nav pieòemts.

Balsojam par Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumu kopumâ. Likumprojekta 4.punktâ, izteikt 15. panta 4.punktu ðâdâ redakcijâ. Teksts jums ir redzams. Un tâlâk. Papildinât 15.pantu ar jaunu 5. un 6. punktu ðâdâ redakcijâ. Arî ðis teksts jums ir redzams. Balsojam ðos priekðlikumus. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 32, pret — 20, atturas — 13. Priekðlikums nav pieòemts, tâtad paliek spçkâ atbildîgâs komisijas ðî panta un punktu ieteiktâ redakcija. Paldies!

J.Kalviòð. 8.priekðlikums ir LZS, KDS un LDP frakcijas deputâtu Dilbas, Rugâtes, Putniòa un citu priekðlikums. Komisija to ir daïçji atbalstîjusi, un, kâ jau es teicu kuro reizi ðodien, ka tie iekïauti arî ðajâ priekðlikumu blokâ, kas saistîts ar izglîtîbu, kultûru un sportu.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâtiem nav iebildumu pret atbildîgâs komisijas atzinumu par 8.priekðlikumu? Iebildumu deputâtiem nav. Paldies! Komisijas viedoklis akceptçts.

J.Kalviòð. Analogs ir 9.priekðlikums, ko iesniegusi kultûras ministre Umblijas kundze, un tas arî ir daïçji atbalstîts, kâ es minçju, iestrâdâts komisijas piedâvâtajâ variantâ.

Sçdes vadîtâjs . Deputâtiem iebildumu nav. Paldies! Atzinums pieòemts.

J.Kalviòð . 10.priekðlikums, ko piedâvâ atbildîgâ komisija ir, protams, atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti tam neiebilst. Paldies! Pieòemts.

J.Kalviòð . Tâlâk 11.priekðlikums, ko iesniedzis ministrs Zundas kungs, komisija to ir daïçji atbalstîjusi pçc tâ paða scenârija, ko es minçju iepriekð.

Sçdes vadîtâjs . Vçlas runât deputâts Dzintars Âbiíis, frakcija "Latvijas ceïð".

Dz.Âbiíis (LC).Cienîjamie kolçìi!

Sçdes vadîtâjs . Lûdzu, godâtie kolçìi, korektâk izturçties!

Dz.Âbiíis. Deputâta Zundas priekðlikums ir atbalstâms, bet ar to piebildi, kas ir Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas redakcijâ. Jâ, ir nepiecieðams veselîga dzîvesveida atbalsts, bet ir ïoti bûtisks arî jautâjums, lai rajona lîmenî atbalstîtu organizçtâs sporta aktivitâtes, jo notiek rajonu lîmenî daþâdas sacensîbas, es atkal ðeit runâðu par jaunatni, starp skolâm pirmkârt. Kas tâs organizçs? Un es uzskatu, ka ðis priekðlikums, ko arî ïoti prasa sporta pârvalde, ko prasa... savâ sanâksmç prasîja faktiski visos reìionos sporta skolu direktori, ka kâdam rajona lîmenî ir jâorganizç ðîs sporta aktivitâtes. Un es ïoti lûdzu jûs atbalstît Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumu, kas faktiski tikai precizç un papildina ministra Zundas priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vairâk deputâti runât nevçlas. Komisijas vârdâ — Kalviòa kungs.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Cienîjamie kolçìi, es varu... Cienîjamie kolçìi, es varu tikai pateikt to skaidri un gaiði, ka, pieòemot tâdu vai citâdu likuma traktçjumu, kas ir ðeit dotajâ situâcijâ, ne vairâk, ne mazâk pa ielâm neklaiòos. Tas ir citas dabas jautâjums un nav apskatâms pçc ðî likumprojekta. Tas ir pirmkârt.

Otrkârt, mums jâatceras... es atgâdinâðu, ka jaunâ rajona padome veidojâs no pagastu vecâko, tas ir pagastu padomju un pilsçtu domju priekðsçdçtâjiem, tâtad kas aptver visu teritoriju, kas ir rajons, un viòi bûs tie lçmçji un pats par sevi, ka viòi kopîgi organizçs gan sporta pasâkumus, gan daþâdus kultûras pasâkumus un visu pârçjo. Es domâju, ka ðeit galîgi nav nekâdu ðaubu, un es aicinu jûs atbalstît atbildîgâs komisijas priekðlikumu par... attiecîbâ pret Zundas kunga priekðlikumu par daïçju atbalstu, kurð iestrâdâts iekðâ likumprojektâ.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vai deputâti pieprasa balsojumu? Vai var... Mçs to paðlaik vçl neapsprieþam, Âbiía kungs, mçs apsprieþam deputâta Zundas priekðlikumu. Vai deputâti piekrît atbildîgâs komisijas atzinumam par deputâta Zundas priekðlikumu ar numuru 11? Deputâti piekrît. Paldies! Tâlâk, lûdzu!

J.Kalviòð. Tâlâk ir 12.priekðlikums, Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikums, kurð komisijâ daïçji atbalstîts, un pçc tâs paðas tehnoloìijas, ko es jau vairâkkârt minçju ðodien.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Iesniedzçjs prasa balsojumu par savu priekðlikumu — redakcijas atbalstîðanu pilnîbâ.

J.Kalviòð. Tad es aicinâtu noraidît ðo priekðlikumu un atbalstît komisijas variantu.

Sçdes vadîtâjs . Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu. Balsojam par Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikumu likumprojekta 4.pantâ — izteikt 5.punktu jums iesniegtajâ redakcijâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 28, pret — 19, atturas — 14. Priekðlikums nav pieòemts. Tâtad paliek spçkâ atbildîgâs komisijas atzinums par ðo priekðlikumu.

J.Kalviòð. Tieði tâ. Paldies! 13.priekðlikums ir atbildîgâs komisijas priekðlikums, kurð, protams, ir atbalstîts no komisijas puses.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem pret to iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 14.priekðlikums pie tâ paða 15.panta ir atbildîgâs komisijas priekðlikums, kurð komisijâ ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît. Pieòemts.

J.Kalviòð. 15.priekðlikums ir Juridiskâ biroja priekðlikums, kurð komisijâ ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî ðo priekðlikumu atbalsta. Pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 16.priekðlikums ir atbildîgâs komisijas priekðlikums, kurð ir, protams, atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs . Deputâti tam neiebilst. Paldies! Pieòemts.

J.Kalviòð . 17.priekðlikums ir Juridiskâ biroja priekðlikums, tas ir noraidîts. Par to tika izdiskutçts arî komisijas sçdç klâtesot Juridiskâ biroja pârstâvjiem, un mçs tâ vienojâmies kopîgi, un komisija to noraidîja.

Sçdes vadîtâjs . Vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Godâto sçdes vadîtâj! Godâtie kolçìi deputâti! Òemot vçrâ to, ka ðis priekðlikums mums ir tabulâ, es tomçr gribçtu aicinât par to nobalsot, jo es uzskatu, ka paðvaldîbâm ir jâorganizç bezdarbniekiem algoti sabiedriskie darbi. Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Çriks Zunda — ministrs. Lûdzu!

Ç.Zunda (paðvaldîbu lietu valsts ministrs). Godâtais priekðsçdçtâj! Godâtie kolçìi! Pieòemot ðo priekðlikumu, tas nozîmç, ka mçs atkal rîkotos pçc principa, ka mçs paðvaldîbâm nosakâm visu, kâ darît. Un par ðo pagaidu darbu organizçðanu bezdarbniekiem, protams, var gadîties, ka tâ ir pagaidu problçma un pagaidu veids, kâdâ veidâ mçs risinâm bezdarba un nodarbinâtîbas problçmas. Un tâpçc nebûtu pareizi pagaidu normu ierakstît kâ pastâvîgu paðvaldîbu funkciju un ilgstoði, un tas priekðlikums, kas ir izstrâdâts komisijâ un atbalstîts, ka sekmçt uzòçmçjdarbîbu attiecîgi administratîvâ teritorijâ un rûpçties par bezdarba samazinâðanu, arî ietver ðo lietu, tas ir viens no paòçmieniem, kâ to darît, un paòçmieniem, kâ to darît ðajâ brîdî. Paies divi gadi, un varbût bûs citâdi ðis jautâjums jârisina. Ðeit nav nekâdas absolûtas problçmas, vienîgi problçma ir tâ, ka mçs uz ðo jautâjumu skatâmies ðauri no ïoti îsa laika perioda, bet, ja mçs skatâmies no pastâvîga un ilgstoða laika, tad nevajadzçtu pieòemt ðâdu priekðlikumu. Ðeit nav îsta pretruna pçc bûtîbas, ðeit tikai tâda skatîjuma problçma.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Normunds Pçterkops, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

N.Pçterkops (TB/LNNK). Gribu nedaudz vçl papildinât Zundas kungu, gribu pateikt, ka Likumâ par nodarbinâtîbu ir pateikts, kâdas funkcijas ir vai piekrît paðvaldîbai, un tur ir teikts, ka paðvaldîbas ar ðo nodarbojas, tâs var organizçt bezdarbniekiem algotus pagaidu sabiedriskos darbus, un tâpçc otrreiz dublçt ðajâ likumâ pie paðvaldîbâm, ka tâ ir kâ pastâvîgâ funkcija, nav vajadzîbas. Pilnîgi pietiek ar ðiem vârdiem, kas ir atstâts, ko piedâvâ arî atbildîgâ komisija, sekmçt uzòçmçjdarbîbu attiecîgajâ teritorijâ, rûpçties par bezdarba samazinâðanu. Ar ðiem vârdiem rûpes par bezdarba samazinâðanu ietver visu ðo bloku, ko veic paðvaldîbas. Un, ja speciâli likumâ tas ir pateikts, tad speciâlais likums, protams, regulç ðo darbîbu uz vietas.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Kârlis Èerâns — otro reizi.

K.Èerâns (TKL). Godâtie deputâti! Pçterkopa kungs! Jo vairâk tâpçc, ka ðî norma ir paredzçta citos likumos, mums tâ ir jâieraksta arî ðeit pie paðvaldîbu pastâvîgâm funkcijâm, jo mçs nedrîkstam pieïaut tâdu situâciju, ka viens mûsu valstî spçkâ esoðs likums ir pretrunâ otram spçkâ esoðam likumam, un tad nu ir jâskatâs, kurð no ðiem likumiem ir pieòemts agrâk, kurð vçlâk, un atkal parâdâs daþâdas traktçðanas iespçjas. Mums ir pilnîgi skaidri jâieraksta tas, ka tâ ir paðvaldîbas pastâvîgâ funkcija — organizçt bezdarbniekiem pagaidu sabiedriskos darbus. Un, ja ðeit Zundas kungs runâ par to, ka paðvaldîbâm ir ðî funkcija — sekmçt uzòçmçjdarbîbu savâ administratîvâ teritorijâ un rûpçties par bezdarba samazinâðanu, tad es pilnîgi piekrîtu. Jâ, paðvaldîbâm ir ðî funkcija, un ilgâkâ perspektîvâ, neapðaubâmi, tieði uzòçmçjdarbîbas sekmçðana ir tas instruments, ar kuru var atrisinât bezdarbnieku problçmas, bet bezdarbnieki paðvaldîbâs ir jau ðodien, un, ja ðîs uzòçmçjdarbîbas nav un ja kâdâ paðvaldîbâ bezdarbs faktiskos skaitïos sasniedz lîdz 80%, tad nekâdi pasâkumi, kas orientçtu tikai uz nâkotni un kas nav efektîvi ðobrîd un nedod ðîs darbavietas, ðobrîd nekâdi ðâdi pasâkumi nav pietiekami. Bezdarbnieki paðvaldîbâs ir ðobrîd, un ðo bezdarbnieku ir ïoti daudz, un tâpçc jau ðobrîd ir vajadzîgs viòiem organizçt algotus pagaidu sabiedriskos darbus. Es aicinu atbalstît ðo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Jânis Lagzdiòð, frakcija "Latvijas ceïð".

J.Lagzdiòð (LC). Godâtie kolçìi deputâti! Mûsu speciâlajos likumos paðvaldîbâm ir noteikti obligâti veicami pasâkumi bezdarba apkaroðanâ. Viens no tiem ir algotu sabiedrisko darbu organizçðana. Un ðajâ likumâ mums nav jâuzskaita viens veids, kâdâ paðvaldîbas mçìina ierobeþot bezdarbu savâ teritorijâ, tad jautâjums, ja mçs ierakstâm ðo vienu veidu, kâdçï mçs ðajâ likumâ neierakstâm pârçjos veidus? Tas, ka mçs ðeit ierakstîsim ðo atsauci, un proti, pienâkumu organizçt bezdarbniekiem algotus pagaidu sabiedriskos darbus, paðvaldîbâm papildu pienâkumu neuzliks, jo tas jau ar citiem likumiem ir uzlikts. Vienkârði mçs mûsu likumdoðanu sajauksim. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Paldies. Vairâk deputâti runât nevçlas. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Kalviòa kungs.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Cienîjamie kolçìi, ja paðvaldîbas vadîtâjiem ir galva uz pleciem, ðie sabiedriskie darbi jau notiek. Paskatieties un pabraukâjiet pa paðvaldîbâm, jûs redzçsiet, kur izcçrt krûmus, tîra sniegu bez kâda likuma, bez kâdiem norâdîjumiem no augðas, paðvaldîbâs vadîtâjs iesaista savus bezdarbniekus, maksâ viòiem attiecîgu pabalstu, nevis pabalstu pabalsta pçc, bet darba pçc. Tas ir pirmkârt.

Otrkârt. Uz lietâm tomçr ir jâskatâs globâli. Un, lûk, ðîs te paðvaldîbu funcijas, ko mçs piedâvâjam, sekmçt uzòçmçjdarbîbas attîstîbu, es uzsveru — sekmçt, nevis piedalîties uzòçmçjdarbîbâ kâ tâdâ, tas nav paðvaldîbas uzdevums, paðvaldîbas uzdevums ir radît augsni, vidi, lai ðî uzòçmçjdarbîba attîstîtos, lîdz ar to neizbçgami automâtiski loìiski ir tas, ka bûs darbavietas, bûs nodokïi, un ðis jautâjums tiks atrisinâts pats par sevi, tâ kâ es ierosinu atbalstît komisijas viedokli un noraidît Juridiskâs komisijas priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Lûdzu zvanu, un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam Juridiskâ biroja priekðlikumu — papildinât 15. panta 9. punktu ar vârdiem, un tâlâk kâ tekstâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 15, pret — 31, atturas — 17. Nav pieòemts.

J.Kalviòð. Paldies! Tâlâk ir 18. priekðlikums — Juridiskâ biroja priekðlikums, no komisijas puses tas ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît komisijas atzinumam? Paldies! Pieòemts.

J.Kalviòð. 19. priekðlikums — atbildîgâs komisijas priekðlikums — tas ir atbalstîts. Vienkârði ðie priekðlikumi ir precizçjoðas dabas.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît? Pieòemts.

J.Kalviòð. 20. priekðlikums ir atbildîgâs komisijas priekðlikums. Tas ir arî atbalstîts no komisijas puses.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît svîtrot 15. panta 21. punktu. Pieòemts.

J.Kalviòð. Par 21. priekðlikumu principâ mçs jau izdiskutçjâm, tas ir Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas priekðlikums, kâ jau teicu, tas ir daïçji atbalstîts un iekïauts likumprojektâ.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti komisijas atzinumam piekrît? Paldies! Pieòemts.

J.Kalviòð. 22. priekðlikums. Atbildîgâs komisijas priekðlikums. Joprojâm par 15. pantu. Ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti arî atbalsta? Pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 23. priekðlikums. Atbildîgâs komisijas priekðlikums. Tas ir atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti piekrît? Pieòemts.

J.Kalviòð. Tâlâk 24. priekðlikums. Tâ ir 10. lapaspuse. Ir Juridiskâ biroja priekðlikums, tas no komisijas puses ir daïçji atbalstîts precizçjot.

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Èerâns vçlas runât, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Godâto sçdes vadîtâj, godâtie kolçìi deputâti! Es ðajâ reizç aicinâtu neatbalstît ðo priekðlikumu. Kâda ir ðî priekðlikuma bûtîba? Paðreiz otrajâ lasîjumâ pieòemtajâ redakcijâ ir teikums, kas nosaka, ka par piedalîðanos domes vai padomes un komiteju sçdçs, kâ arî par citu deputâtu pienâkumu pildîðanu domes vai padomes deputâti saòem atlîdzîbu, kuras maksimâlo apmçru nosaka Ministru kabinets. Tâda ir paðreiz spçkâ esoðâ redakcija, un ðis priekðlikums piedâvâ svîtrot ârâ to normu, ka Ministru kabinetam ir jânosaka ðîs atlîdzîbas maksimâlais apmçrs. Kâdâ situâcijâ mçs nonâksim, kolçìi, ka varbût daþa atseviðía paðvaldîba tagad, kurai ir zinâms lîdzekïu pârpalikums, tâ var nolemt par tâdâm algâm saviem deputâtiem, kas vispâr nav samçrojams ar atalgojuma lîmeni mûsu valstî, un, protams, lielâkai daïai paðvaldîbu ðâdas iespçjas nebûs, bet to varçtu gribçt darît arî tâdas paðvaldîbas, kurâm ðo lîdzekïu nav, un faktiski ðâds te priekðlikums — tas veicinâs ðo paðvaldîbu patvaïu un dos paðvaldîbu deputâtiem brîvas rokas lîdzekïu izlietojumâ tieði paðiem savu deputâtu atalgoðanai. Es domâju, ka paðvaldîbâm ir jâdod brîvas rokas tâdâ veidâ, ka tâm ir jâuztic iespçjami plaðâks funkciju loks, un arî ðîm funkcijâm ir jâiet lîdzi finansçjumam, bet ðis roku atbrîvojums nebûtu attiecinâms pilnâ mçrâ uz to, kâdâ veidâ paðvaldîbu deputâti varçtu paði sev noteikt algas, jo tâ ir absurda situâcija, ka valstî kaut kâdas amatpersonas lemj paði par savâm algâm, tajâ skaitâ, teiksim, ka mçs arî ðeit Saeimâ lemjam paði par savâm algâm, tas bija tikai liels sabiedrîbas spiediens, kura rezultâtâ mçs tomçr ar balsu vairâkumu atteicâmies no absolûti amorâliem lçmumiem, un man bûtu aicinâjums tomçr neradît potenciâlu ðâdiem absolûti amorâliem lçmumiem arî paðvaldîbâs. Es esmu pilnîgi pârliecinâts, ka lielâkâ daïa no visâm paðvaldîbâm ðâdu ceïu arî neies, un nesâks deputâti celt paði savu atalgojumu, bet, òemot vçrâ to, ka zinâms risks ðeit pastâv, ka ðâdi atseviðías paðvaldîbas varçtu rîkoties, un to, ka mums valstî ir ar likumu jânodroðina kârtîba, lai tas ðâdi nenotiktu, es aicinâtu ðo priekðlikumu neatbalstît un atstât tos vârdus, ka Ministru kabinetam ir jânosaka deputâtu atalgojuma maksimâlais apmçrs paðvaldîbâs. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Godâtais Èerâna kungs, mçs apsprieþam gan vienu priekðlikumu iepriekð, jûs nâkoðo... ja jûs vçl lûgsiet vârdu, jûs tikai divas minûtes tad dabûsiet vairs.

Tâtad par 24. priekðlikumu. Vai kâds vçlas runât? Nevçlas. Vai deputâtiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu — izteikt 3.nodaïas nosaukumu. Iebildumu nav. Paldies! 25.priekðlikums.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Tâtad 25. priekðlikums, par ko runâja tikko Èerâna kungs. Es ðeit gribu... tâdâ gadîjumâ, ja nav neviens pieteicies runât un... â, ir, es atvainojos.

Sçdes vadîtâjs. Normunds Pçterkops, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

N.Pçterkops (TB). Cienîjamie deputâti! Èerâna kungs mçìina putrot vairâkas lietas iekðâ un aizrunâjâs tik tâlu, ka, protams, arî iznâk, ka arî mums bûtu Saeimâ jâizveido vçl kâda neitrâla institûcija, nezin kas varçtu tur bût, vai kâds íeizars vai kas, kas tâdâ gadîjumâ noteiks algas deputâtiem, jo, lûk, paðiem sev, protams, nav çtiski to izdarît.

Bet tieði tas... ðî prasîba arî ir atbilstoði Eiropas paðvaldîbu vietçjai hartai, ka vietçjâs paðvaldîbas paðas nosaka gan savus izdevumus, gan arî savus ieòçmumus, un ðinî gadîjumâ algas piederas pie izdevumiem. Un mçs varam droði uzticçties tam, lai vietçjâs sabiedrîbas pârstâvji, vietçjie deputâti paði nosaka no ðiem ieòçmumiem, cik viòi var atvçlçt sev algâm, un, ja viòi bûs noteikuði par daudz, tâdâ gadîjumâ mçs varam teikt droði, ka nâkamajâ reizç noteikti vietçjâ sabiedrîba viòus vairs neatbalstîs. Ja viòi noteiks sev par daudz mazu algu, tad, protams, atkal bûs otra problçma. Tâ ka ðî lieta ir jâatstâj brîvi vietçjâm paðvaldîbâm, lai tâs paðas regulç, lai tâs paðas parâda, vietçjie deputâti, kâ viòi pret ðo jautâjumu attiecas. Es lûgtu atbalstît atbildîgâs komisijas priekðlikumu — svîtrot ðos vârdus.

Sçdes vadîtâjs. Anna Seile, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

A.Seile (TB). Cienîjamie deputâti! Izskatot ðo priekðlikumu, es gribu atgâdinât, ka parasts pagasta padomes vai pilsçtas padomes deputâts algu vispâr nesaòem. Viòð darbojas sabiedriskâ kârtâ. Tikai vadoðajos amatos cilvçki, kas ieòem ðos vadoðos amatus, saòem algu, un tâtad — vai mçs gribam ðim ierindas deputâtam vispâr liegt apmaksu par visu to funkciju pildîðanu, kuras viòam uzliekam? Nu, piemçram, vienam deputâtam tieðâm liks veikt ðo skolu neapmeklçjoðo bçrnu uzskaiti, un viòð sagatavos ðo jautâjumu un ziòos par to sçdç. Un, ja ðâdu funkciju kâdam uztic, tad paðvaldîbai varçtu bût tiesîbas noteikt par piedalîðanos sçdç, par jautâjuma sagatavoðanu zinâmu atalgojumu. Un tâpçc arî es ierosinu atbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu — ðos vârdus svîtrot, jo varbût tieðâm Ventspils, kas ir mazliet bagâtâka, var noteikt lielâku atalgojumu, vai varbût kâda maza paðvaldîba, kurai jâlikvidç bezdarbs, arî var noteikt atalgojumu par speciâlu jautâjumu sagatavoðanu, par piedalîðanos un apsprieðanu komisijas sçdçs lielâku atalgojumu atseviðíos gadîjumos, kad ðis jautâjums ir svarîgâks. Tâpçc es aicinu atbalstît ðo Juridiskâ biroja priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Uldis Veldre frakcija "Latvijai".

U.Veldre (TKL). Cienîjamie deputâti! No demokrâtiskâ viedokïa it kâ bûtu labi atïaut pilsçtas domei to darît, bet Alûksnes pilsçtâ, kur es vçl nesen biju deputâts, ir bçdîga pieredze, jo iepriekðçjais domes priekðsçdçtâjs gada laikâ sev bija 7 000 latu, kâ saka, lieki pierçíinâjis. Ir Valsts kontroles lçmums — lîdz 1. septembrim atmaksât, nav atmaksâts neviens santîms, un rezultâtâ, ja tâdi pilsçtu vadîtâji paðlaik ir, maza pilsçtiòa... Melderis iztaisîs Alûksnes pilsçtai 900 000 latu... nu, vârdu sakot, parâdus. Es, piemçram, neatbalstu, teiksim, tâdu priekðlikumu, lai nedotu iespçju manipulçt.

Sçdes vadîtâjs. Sâksim ar tiem, kuri vçlas runât pirmo reizi. Jânis Mauliòð, frakcija "Latvijai".

J.Mauliòð (TKL). Godâtâ Saeima! Cik man zinâms, likumdevçja tiesîbas bûtîbâ ir deputâtiem. Ierosinâjuma tiesîbas... tur var bût pieciem deputâtiem... Ðinî gadîjumâ es redzu, ka nolikts lîdzâs ir Juridiskais birojs, kas ðo labojumu, bûtisko labojumu, ir ienesis Juridiskais birojs. Tas vispirms jau ir Kârtîbas ruïïa pârkâpums. (Starpsauciens: "Nav, nav!")

Un otrkârt, es par bûtisko gribu teikt. Kâ mçs zinâm, ka ir Latvijâ vesela rinda valsts uzòçmumu, kur vadoðâs personas saòem milzîgas algas. Ðîs algas neierobeþo nekâds likums. Kaut gan uzòçmums strâdâ ar lieliem zaudçjumiem un strâdniekiem nav apmaksâtas algas vispâr. Un strâdnieki nesaòem sociâlo iemaksu. Vai mçs gribam kaut ko lîdzîgu taisît ðeit, lai varçtu cilvçki taisît milzîgas algas paði uz savstarpçjo norunu pamata, jo valsts uzòçmumiem ðîs algas vadoðiem speciâlistiem nosaka lîgums ar Ekonomikas ministriju. Atliek tikai ministrijas darbiniekiem sarunât, un lieta darîta, un paceïas ðis algu lîmenis ïoti lielâ augstumâ, kaut gan uzòçmums iet uz bankrotu. Ðis absurds ir, ðeit bûtu kaut kas jâdara arî ðinî jautâjumâ, bet mçs te vçl papildus paðvaldîbâm gribam dot ðâdus paðus noteikumus. Ja paðvaldîbas strâdâs ar zaudçjumiem, ja viòâm ir lieli parâdi, tomçr mçs ïausim ðeit to milzîgo algu. Mçs zinâm, ka paðvaldîba, protams, algu cietu nesaòem, bet par komisiju sçdçm tiek maksâts. Un priekðsçdçtâjam, vietniekam un tâ tâlâk tiek maksâts, un arî par blakus darbiem, un mçs zinâm, ka ir paðvaldîbas, kur saòem pa trîs un èetri simti mçnesî ðie cilvçki. Vairâk saòem nekâ deputâti Saeimâ. Nu kâpçc ðâdu absurdu pieïaut, ja ðî paðvaldîba strâdâ ar zaudçjumiem un parâdos ir lîdz ausîm? Nu kâpçc mçs radâm ðâdu, jâsaka, tautas lîdzekïu izðíçrdçðanas iespçju? Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Kâ es esmu vienmçr teicis, mçs dzîvojam ar dubulto morâli. Un ðinî gadîjumâ es tomçr laikam atbalstîtu Juridiskâ biroja iniciatîvu — noòemt ðo jautâjumu no Ministru kabineta jautâjumu loka. Vai nav îpatnçja situâcija. Ja Rîgas Domç deputâts, kas pârvalda Rîgas pilsçtu, saòem 30 latu mçnesî, tad rodas jautâjums, vai viòa darbs vispârîbâ ir vajadzîgs? Ðeit mçs atkal saskaramies ar to jautâjumu, ka ir jâbût atseviðíam likumam, kur nodala lielâs paðvaldîbas, tas ir, Rîga, Ventspils, Daugavpils, un kur ir mazâs paðvaldîbas, kur darba apjoms varbût ir mazâks, bet mums vispirms ir jâsaprot — vai varbût mçs arî drîzumâ gribçsim, lai Rîga tiktu pârvaldîta par velti, un, piemçram, Mauliòa kungs, mçs tad ieslçdzam, kâ arî bija pagâjuðajâ domç, ieslçdzam atkal slçgtos mehânismus, ka saòem papildu prçmijas. Vienkârði. Jâ, ko Ministru kabinets nenosaka, bet, cienîjamie deputâti, vai komisiju priekðsçdçtâji saòem pilsçtas paðvaldîbâs prçmijas, kas bieþi vien ir ïoti lielas, vai labâk mçs to risinâsim normâlâ ceïâ, lai paðvaldîba pati nolemj pçc saviem finansu lîdzekïiem, cik maksât savam deputâtam par darbu, vai mçs veidosim atkal dubulto mehânismu, ka, lûk, izveido kaut kâdu valdi, valdç uzliek katru mçnesi vai pusgadâ milzu prçmijas, kas nâk no ârpusbudþeta lîdzekïiem paðvaldîbâm.

Vai ðis mehânisms jums liekas labâks? Un vai, Mauliòa kungs, ðeit nav lielâka apzagðana? Jo citâdâk... es arî tikos ar ârzemju pârstâvjiem, un kad es viòiem pateicu, ka pilsçtas paðvaldîbas deputâti, miljonu pilsçtas paðvaldîbas deputâti, saòem 30 latu, tas ir, 60 dolâru, tad viòð pateica, vai tur jums sçþ idioti vai zagïi. Pilnîgi loìiski, piedodiet, ja paðvaldîbas deputâts nopietni Rîgu grib pârvaldît, tad par 30 latiem viòð ðodien reâli dotç pilsçtu, jo atvainojiet, viòam ceïð, lai uz objektiem braukâtu, izmaksâ un vçl citur izmaksâ naudu, kas aiziet daudz vairâk. Nerunâsim par telefona zvaniem un visiem reâlajiem tçriòiem. Vai mçs gribam, lai ðie deputâti vai nu korumpçtos, vai bûtu pilnîgi muïíi, vai arî bûtu kaut kâdi, nu es nezinu, vai arî bûtu paðvaldîbâm jâtaisa kaut kâdi slçptie fondi. Un tâdçï es ðinî gadîjumâ piedâvâju atbalstît Juridiskâ biroja iniciatîvu.

Sçdes vadîtâjs. Çriks Zunda, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

Ç.Zunda (DPS). Godâtais priekðsçdçtâj, godâtie kolçìi! Es gribçtu pirmâm kârtâm teikt par to, ko izteicis Juridiskais birojs. Ðis priekðlikums no Juridiskâ biroja puses balstîjâs uz mûsu paðu otrajâ lasîjumâ nobalsoto, pieòemto normu, ka ðî kompetence tiek izslçgta no Ministru kabineta pienâkumiem, ka viòi nosaka maksimâlos apmçrus. Mçs par to nobalsojâm, ka ðî te kompetence vairs nepieder Ministru kabinetam. Tas ir viens.

Otrkârt. Kâda veidojas mûsu attieksme pret paðvaldîbâm? Vai mçs tâm uzticamies, vai mçs tâs diferencçjam no to veicamo funkciju apmçra un tâ tâlâk? Protams, ka Latvijas paðvaldîbas ir ïoti atðíirîgas. Vienâ ir ïoti liels iedzîvotâju skaits, citâ ir lielas teritorijas, lîdz ar to veicamo funkciju loks ir ïoti atðíirîgs. Un, ja mçs gribam piemçrot visos gadîjumos vienotu shçmu, tas nozîmç, ka mçs gribam aiziet ïoti sîkâ regulâcijâ.

Tâpçc ir daudz labâk iet to ceïu, ka mçs ðo procesu, jo ðis process ir caurspîdîgs, ka mçs ðo procesu padarâm caurspîdîgu, ka paðvaldîbai ir tiesîbas noteikt, jo visi ðie lçmumi, tie ir pieejami, nekâ ja mçs viòas spieþam pieòemt vai nosakâm viòâm noteikt zemas algas, lai pçc tam tâs meklçtu visâdus meklçjumu ceïus. Jebkurâ gadîjumâ paðvaldîba var rîkoties tikai sava budþeta ietvaros. Un, kâ jûs zinât, paðvaldîbu budþets ir ïoti, ïoti ierobeþots. Es neredzu ðeit nekâdas briesmas, ja mçs vien skatâmies uz paðvaldîbâm kâ uz patstâvîgi funkcionçjoðâm valsts pârvaldes institûcijâm. Es lûdzu atbalstît komisijas viedokli!

Sçdes vadîtâjs. Ernests Jurkâns, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkâns (DPS). Cienîjamie deputâti! Mçs strîdamies par lietâm, par kurâm visiem ir pilnîbâ skaidrs. Teiksim, Liepâjas pilsçta, mçs ar funkcijâm esam uzticçjuði viòiem pârvaldît 10 miljonu budþetu. Un tagad gribam noteikt, lai Ministru kabinets nosaka maksimâlo apmçru 30 latu par viòu piemaksu. Un tie paðvaldîbu deputâti, kas uzstâjâs tikko iepriekð, viòi jau paði paðvaldîbâs runâja pretçji par to, ka kabinets mums uzstâj, lai bûtu ðie noteikumi, un ka tâ norma nav laba. Un tâ praksç nestrâdâ. Un tagad ðeit, atnâkot Saeimâ, runâ pilnîgi otrâdi. Es lûgtu nobalsot un nediskutçt vairâk!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Èerâns — otro reizi.

K.Èerâns (TKL). Godâto sçdes vadîtâj! Godâtie kolçìi deputâti! Tas fakts, ka Ministru kabinets nosaka maksimâlo atalgojumu par noteiktu pienâkumu izpildi paðvaldîbâs, tas fakts nenozîmç to, ka ðim Ministru kabinetam ðis atalgojums ir jânosaka zems. Ir jânosaka kaut kâdi saprâtîgi griesti, pâr kuriem paðvaldîba nevar pâriet pâri. Bet tas tieðâm bûs paðas paðvaldîbas kompetencç — redzçt, vai viòi var atïauties maksât ðo maksimâlo summu vai nevar atïauties.

Un es vçl gribu atbildçt tikai Seiles kundzei par apgalvojumu, ka paðvaldîbâs it kâ bûtu deputâtiem jâstrâdâ par velti. Es to nekad neesmu teicis. Un ðis priekðlikums nav par to, ka bûtu jâstrâdâ par velti. Ðis jautâjums ir tikai par to, kâdu samaksu ðeit var saòemt, un vai ðo samaksu var saòemt tikai kaut kâdâs saprâtîgâs robeþâs, vai arî ðeit parâdâs pilnîgi paðvaldîbu patvaïa. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienîjamie kolçìi! Ðeit ir viens bûtisks jautâjums — vai mçs uzticamies vai neuzticamies mûsu paðvaldîbâm? Ja mçs uzticamies, tad ïausim viòiem strâdât. Ir ïoti þçl redzçt un dzirdçt jautâjumu, kas tika risinâts Alûksnç. Bet par to, ka vienâ gadîjumâ starp vairâk nekâ 600 paðvaldîbâm ir aizgâjis ðíîbi, par to mçs vairs neïausim paðvaldîbâm strâdât? No kura brîþa? Ðeit ir vienkârði demokrâtisks jautâjums. Ïausim paðvaldîbâm strâdât un atbalstîsim atbildîgâs komisijas lçmumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Leopolds Ozoliòð, tautas kopa "Brîvîba".

L.Ozoliòð (TKB). Augsti godâto Prezidij! Augsti godâtie kolçìi! Es vairâkus gadus, varbût pat jau gandrîz 10 gadus, esmu bijis vietçjo paðvaldîbu deputâts. Nu praktiski sâkumâ vispâr neko nemaksâja. Tas bija 1989., 1990.gadâ, vçlâk par sçdçm maksâja daþus latus, mçnesî apmçram 15—20 latus maksimâli, ko varçja tâdâ veidâ, piedaloties sçdçs, nopelnît Saeimas deputâts. Manuprât, ka pagaidâm bûtu jâsaglabâ tomçr tâ kârtîba, ka Ministru kabinets tomçr noteiktu ðo maksimâlo atalgojumu. Gluþi vienkârði tâpçc, ka Druvas kungs tikai ðodien dzirdçja, kas notiek paðvaldîbâs. Un attiecîbâ par Alûksnes paðvaldîbu. Tâda izðíçrdçðana, tâda naudas piesavinâðanâs un nesaprâtîga rîcîba. Bûdams Jûrmalas domes deputâts, it îpaði Inkuïa kunga vadîbâ, es novçroju ne tikai izðíçrdîbu, bet klaju nekaunîbu gan no padomes priekðsçdçtâja puses, gan no sarunâto deputâtu puses, kas balsoja tieði tâ, kâ Inkuïa kungs vçlçjâs vai ieteica. Un pat nebalsoja, bet vçlâk protokolos parâdîjâs citi ieraksti, pret ko deputâti gïçvi neuzstâjâs. Vienkârði neiestâjâs par to, lai tieðâm atklâtu praktiski izdarîtus noziegumus. Nu konkrçti var minçt par Inkuïa kunga garantçto "Parex" bankai kredîtu garantiju, ko "Parex" banka pieðíîra it kâ Tiltnieka firmai. Ðodien Tiltnieka firma darbojas. Par ðo garantiju, ko Inkuïa kungs parakstîja "Parex" bankai, ir iegâdâts namîpaðums Bulduros, un ðeit mûsu jaunievçlçtais pilsonis Kargins grasâs bûvçt mâju. Tâpat citâ vietâ, ko mçs ðodien vçrojam, tas ir, Dubultos, Gavrilova kungs ir nopircis no ârzemju latvietes vairâk nekâ 2000 kvadrâtmetru zemes, paðreiz izcçrt kokus — priedes kapâs, bçrzus un citus kokus, kur ir saòemtas visas nepiecieðamâs atïaujas. Un dome it kâ nekâ nesaprot, nekâ nezina. Un vienam ir atïauts, otram nav atïauts. Tâtad es uzskatu, ka ir kaut kâdi papildienâkumi domes deputâtam, un îpaði Inkuïa kunga sesijas sasaukumâ gandrîz katram deputâtam izîrçja vasarnîcas, ko daþi deputâti pârtaisîja par dzîvojamo fondu, akurât kâ Godmaòa kungs arî to Jûrmalâ ir izdarîjis.

Es uzskatu, ka mûsu domçs, îpaði pçc ðî smagâ perioda, pçc 50 gadu atraðanâs melu, vispârçjas nelietîbas un blatu sistçmâ, mçs ðodien nevaram atïaut domçm brîvi noteikt savu algu. Es jums apgalvoju ðodien, ka tad tâs algas bûs neiedomâjami lielas, un iespçjas iegût ðos lîdzekïus bûs arî ïoti lielas, jo ðodien gandrîz var brîvi pârdot gan zemi, tajâ skaitâ, kâ jûs redzat, tas notiek kâpu zonâ, ka atïauj gan kokus izcirst, gan bûvçt benzîna uzpildes stacijas, kâ tas notika Jûrmalâ, "Statoil" bûves vietâ izcirta ïoti daudz vçrtîgu koku. Un beidzamais, kad viòiem vajadzçja uzstâdît vienu elektromotoru, novâca kastani, kura diametrs bija 68 centimetri. Es pats redzçju ðos dokumentus, un paraksti visur ðeit bija.

Es uzskatu, ka nevar ïaut pagaidâm ðiem cilvçkiem noteikt algas, kas ir bijuði ðos 50 gadus gan pie varas, gan regulçjuði, un mana pieredze râda, ka noteikti vajag ðo Ministru kabineta ierobeþojumu atstât. Tâdçï aicinu neatbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu! Piemçrus es tâdus varu minçt vçl daudzus. Kaut vai Majoru skolas celtniecîbas iesâkðana un nepabeigðana no Jûrmalas domes. Jâprasa ir atbildîba no ðiem deputâtiem. Un tad, ja viòi tieðâm ir atbildîgi, tad viòi var arî saòemt ðo atalgojumu, un to vajag novçrtçt. Varbût ka Ministru kabinets kaut kâdâ veidâ to var noteikt. Bet tas, kas notiek paðreiz vietçjâs padomçs, daudz neatðíiras no mûsu darba. Paldies par uzmanîbu! Es balsoðu pret un lûdzu neatbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (TKL). Godâjamais Prezidij! Godâjamie kolçìi! Frakcija "Latvijai" aicina neatbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu par vârdu izslçgðanu 18.panta ceturtajâ daïâ, citçju: "kuras maksimâlo apmçru nosaka Ministru kabinets". Mçs neatbalstâm ðo priekðlikumu. Un kâpçc? Ðeit nâca un pierâdîja, ka, lûk, varot mierîgi noteikt katra paðvaldîba, kâdas algas sev maksât. Es domâju, ka ir sajaukuði deputâti no valdoðâs koalîcijas ðeit valsts institûcijas, lîdz ar to valdîbas, paðvaldîbu iestâdes, ar privâtbodîtçm. Privâtbodîtç, protams, bodîtes îpaðnieks var noteikt pats, kâdu algu maksât saviem strâdniekiem, saviem dabiniekiem un cik liela peïòa paliks viòam. Mîïie draugi, valsts un paðvaldîbas, tâtad mûsu valsts pilsoòu vçlçtâs institûcijas, nav privâtbodîte. Un ðeit valda noteikta kârtîba, kâdâ algas saòem tâdas vai citas kategorijas ierçdòi. Noteikta kârtîba, kâdâ algas ir jâsaòem arî tâtad atbildîgâm amatpersonâm, daþâdu lîmeòu deputâtiem, un ðeit nevar piemçrot kârtîbu, kâ kâdâ vienkârði firmâ, bankâ, apdroðinâðanas firmâ un tâ tâlâk.

Ðeit teica cçlus vârdus par to, ka, lûk, mçs droði varam ïaut noteikt katram, kâdas tik algas gribçsim, jo vai tad nu mçs neuzticamies paðvaldîbâm? Nç, tautas kustîba "Latvijai" pilnîbâ uzticas paðvaldîbâm. Jo kâ tad lai neuzticas paðvaldîbâm, ja tâs ir ievçlçjusi tauta. Mçs ticam savai tautai, ticam tâs ievçlçtiem pârstâvjiem vietçjâs paðvaldîbâs. Taèu jautâjums ir par ko citu, ka ðeit nevar piemçrot kârtîbu, ka, lûk, ja uzticamies paðvaldîbâm, tad lai viòi paði sev nosaka algas, kâdas viòi grib. Tad jau teiksim tâ, vai tad neuzticamies pensionâriem? Nu tad ïausim pensionâriem, lai viòi nosaka, kâdas pensijas viòi grib saòemt no valsts.

Vai tad mçs neuzticamies, piemçram, zemniekiem? Nu tad lai zemnieki nosaka paði, kâdu naudas subsîdiju atbalstu viòi grib saòemt no valsts. Vai tad mçs neuzticamies daudzbçrnu ìimençm, mâtçm, kas audzina bçrnus? Nu tad ïausim viòâm paðâm noteikt un pateikt, kâds pabalsts viòâm jâsaòem no valsts. Tâ kâ es uzskatu, ka ðie te apgalvojumi, ar kuriem motivç nepiecieðamîbu 18.panta ceturtajâ daïâ svîtrot ðos vârdus — maksimâlo atalgojuma apmçru nosaka Ministru kabinets, ðî motivâcija ir absolûti nepiemçrota, nepârdomâta un haotiska, ko ðeit ir nâkuði un pauduði valdoðo partiju pârstâvji. Tautas kustîba "Latvijai" tâpçc aicina neizslçgt ðos vârdus un atstât iepriekðçjo redakciju spçkâ.

Sçdes vadîtâjs. Anta Rugâte, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugâte (LZS, KDS, LDP). Ak tu mana mîïâ latvieðu valoda! Kas gan tev nabadzîtei nav jâpacieð! Pat tas, ka tautas kustîbas "Latvijai" frakcija patieðâm uzticas privâtbodîtei, jo nekâ citâdi es nevarçju saprast iepriekðçjo runâtâju tad, kad viòð salîdzinâja paðvaldîbu ar privâtbodîti un centâs mûs pârliecinât, ka paðvaldîbas ir privâtbodîtes. Ja tâ, tad, godâtie kolçìi, tie, kuri aizstâvat ðo dubultstandartu attiecîbâ pret paðvaldîbâm, vajadzçtu mums tomçr tad izðíirties par vienu vai otru konceptu. Vai nu mçs uzticamies paðvaldîbâm un uzskatâm, ka tâ ir valsts vara, un nediskreditçjam to, salîdzinot ar privâtbodîti ðajâ ciniskajâ un nicîgajâ nozîmç, vai arî mçs patieðâm izbeidzam ðîs paðvaldîbas valstî kâ tâdas. Un tas nav mans aicinâjums uz kâdu bunti vai kâ citâdi. Es tikai ïoti gribçtu, lai tie kolçìi, kuri ðobrîd izðíiras par balsojumu, par kuru ir mçneðiem ilgi diskutçts paðvaldîbu komisijâ, par to, kâdâ veidâ apliecinât ðajâ likumâ patieðâm uzticçðanos paðvaldîbâm, kas ir vietçjâ vara. Tas ir mandâts, tâs ir vçlçtâju tiesîbas, tie ir deputâti, un tâ ir viòu atbildîba.

Un, ja kâdâ no paðvaldîbâm, un ðobrîd ïoti daudzâs, ir bijuði ðie mandâtu pârkâpumi, tad diemþçl demokrâtija nav dâvaniòa, ko mçs varçtu saòemt par to, ka mçs esam ðajos neatkarîbas gados septiòus gadus pavadîjuði, un tas arî nav tâds rozâ mâkonîtis, kas nolîst kâ apskaidrîba pâr to, kâ organizçt savu darbu, lai iestâtos atbildîba gan par lîdzekïu iegûðanu, gan par ðo lîdzekïu sadali, gan atbildîba par to, kam, kâdai funkcijai tiek maksâts, vai arî kuram deputâtam un cik tiek maksâts. Tas viss nâks ar laiku. Ïoti sâpîgi un ïoti þçl, ka tâds zaudçjums mums ir jâcieð ðobrîd paðvaldîbâs, tik tieðâm degradçjot paðvaldîbu varu. Bet tas nenozîmç, ka mçs drîkstam ðobrîd pârdalît ðîs tiesîbas, kurâs paðvaldîbas ir pilnîgi neatkarîgas un patstâvîgas, uzticçt kâdai citai augstâkai varai, un tâdâ veidâ uzskatît, ka mums valstî viss ir kârtîbâ un ka paðvaldîbas veic savus pienâkumus, un valsts pârvalde veic savus pienâkumus. Tâpçc es lûdzu izprast Juridiskâ biroja ïoti korekto priekðlikumu, un es lûdzu respektçt arî Paðvaldîbu komisijas vairâku mçneðu gaitâ diskutçto jautâjumu un ðo kompromisu, kuru ir iestrâdâjusi komisija, ar priekðlikumu — svîtrot ðo atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kâdâ veidâ, par ko un cik saòemt algu paðvaldîbâs. Lûdzu atbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu! Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Es gribçtu tomçr nedaudz oponçt cienîjamajam Leopoldam Ozoliòa kungam. Leopold Ozoliòa kungs, kad notika ðie notikumi ar Inkuïa kungu, darbojâs Ministru kabineta noteikumi, kuri noteica apmaksas sistçmu. Un cienîjamais jûsu bijuðais boss saòçma no papildfondiem, vienkârði no paðvaldîbas papildfondiem, vai nu tâs bija prçmijas vai citas izdarîbas. Un ir jautâjums, cienîjamais Leopold Ozoliòa kungs, ko tad jûs toreiz klusçjât un mierîgi atïâvât ðîs izdarîbas? (No zâles deputâts Ozoliòð: "Es neklusçju! Un neklusçðu! Es biju vienîgais!")

Sçdes vadîtâjs. Ozoliòa kungs, lûdzu klusâk! Ozoliòa kungs nebïaustieties tik dikti! Turpiniet!

M.Lujâns. Cienîtie kolçìi, mçs varam iedomâties reâlo situâciju uz ðodienu Rîgas pilsçtâ. Pçc Ministru kabineta noteikumiem paðvaldîbu deputâtam tiek apmaksâtas 48 darba stundas par darbu domç un komisijâs. Vai ðâds ierobeþojums nerada to mehânismu, ka ðis cienîjamais deputâts vienkârði nav spçjîgs strâdât tâlâk, jo mums atkal mçìina proponçt vienkârði bezmaksas darbu. Bûsim reâlisti. Vai nu cilvçkam ir jâsaòem kaut kâdâ biznesâ labs atalgojums, vai arî notiek vçl viens moments, kâ es jau teicu, tiek ierobeþots loks, tiek izveidota virs domes kaut kâda valde, kas tiek pastâvîgi finansçta ar atalgojumu lîdz 500 — 600 latiem mçnesî. Un ðis ir tas efekts, ko mçs saòemam lîdz ðai dienai pretî. Man ir kauns, ka pie manis grieþas tie paði domes deputâti, es arî esmu bijis domes deputâts un zinu, ka es maksimâli par aktîvu darbu domç varçju saòemt 78 latus. Bet attiecîgi izveidotâ valde saòçma milzu summas, un dabiski, tâ palika nekontrolçjama. Lîdz ðai dienai, man liekas, mçs visi labi zinâm, par gadîjumu ar Purgaiïa kungu, ka autonomi viòð pieòçma lçmumu par asfalta rûpnîcas iepirkðanu, ko dome nespçj kontrolçt, jo viòð bija ârpus — tas bija valdes lçmums. Parâdîjâs jauns starpposms, kas nekur likumâ nav leìitimçts. Tâdçï es vçlreiz saku, tâ ir sava veida saistîba ar Ministru kabineta noteikumiem. Ðeit, Leopold Ozoliòa kungs, vajadzçtu noòemt nost, jo, ja tâ dome pieòems sev tâs milzu algas, tie paði deputâti zinâs, rît viòi nâks pie tautas, viòi nâks tanî reìionâ, un tas cilvçks uzdos jautâjumu: kâdçï man nav apkures, kâdçï tev ir 700 latu alga? Un tas bûs caurspîdîgi. Tâ bûs reâla caurspîdîba, nevis mâkslîgâ caurspîdîba, kur mçs tçlosim. Jâ, mçs maksâjam maz, no otras puses, bûs, kur vilks iekðâ no citâm pusçm visur iekðâ kabatâs. Tâdçï es aicinu atbalstît!

Sçdes vadîtâjs. Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre (TKL). Godâtie deputâti! Lai to spriedzi mazinâtu, es gribu atbildçt Rugâtes kundzei, kura ir kristîgâ demokrâte, ar Bîbeles vârdiem: "Ak, mana tauta! Tavs sudrabs ir kïuvis par sâròiem! Ak, mana tauta! Tavi vadoòi ir kâ bçrni, un sievietes valda pâr viòiem. Tavi pârvaldoòi ir atkritçji un zagïu biedri. Tie pieòem dâvanas un dzenas pçc kukuïiem. Bâreòiem tie neizdod tiesas, atraitòu sûdzîbas nenonâk viòu priekðâ, nabagiem nolaupîtâ manta ir jûsu namos. Ak, mana tauta! Tavi vadîtâji ir tavi maldinâtâji..."

Sçdes vadîtâjs. Veldres kungs, vajadzçtu runât par lietu. (Zâlç troksnis.)

U.Veldre. Sçdes vadîtâj, es runâju daþas minûtes iepriekð arî. Es pabeigðu. "Tavi vadîtâji ir tavi maldinâtâji, viòi padara neejamu to ceïu, pa kuru tev jâstaigâ. Kâ jûs uzdroðinâties postît manu tautu un neþçlîgi mît dubïos nabaga ïauþu cilvçcisko cieòu? Bet, tu, tauta, negodâ Dievu tikai ar savâm lûpâm, bet gan pievçrsies patiesîbai. Labo savu rîcîbu un visu savu dzîvi, jo, ja sçsi uz svçtîbu, tad arî pïausi uz svçtîbu. Bçdas tiem, kas izdod netaisnus un viltîgus likumus, un rakstu pratçjiem, kas liek izsludinât savos rakstîtajos lçmumos kaitîgus tiesiskos noteikumus, lai grozîtu tiesu nabagiem un laupîtu manas tautas cietçjiem. Mçs neklausîjâm Dievam, jo mûsu pârkâpumu ir pârâk daudz Viòa priekðâ mçs smçjâmies par dievbijîbu, mçs daudzinâjâm bezdievîbu un melus, un pauþam to no visas sirds. Ak, mana tauta! Tâpçc tu çdîsi..."

Sçdes vadîtâjs. Veldres kungs, divas minûtes ir pagâjuðas.

U.Veldre. Es tûlît pabeigðu.

Sçdes vadîtâjs. Veldre, izslçdziet, lûdzu, mikrofonu! Vai vçl kâds deputâts vçlas runât? Leopolds Ozoliòð — otro reizi.

L.Ozoliòð (TKB). Kolçìi! Cienîjamais Lujâna kungs, ja jûs vçl esat zâlç, es toreiz protestçju pret visâm... Pal-dies! Tad klausieties, lûdzu! Es toreiz protestçju pret ðo "Parex" bankai doto Jûrmalas domes garantiju, kas izvçrtâs par 135 000 latu parâdu. Bet pirms jau ðîs garantijas un pirmajâs sçdçs daþi deputâti bija komandçjumâ uz Franciju, nodzîvoja tur nedçïu, pçc tam tie visi balsoja tâ, kâ vajag. Daþiem deputâtu radiem pieðíîra pludmalç autostâvvietas, lai viòi varçtu tâs îrçt divas vasaras no vietas un pelnît. Daþiem deputâtiem pieðíîra vasarnîcas nomâ, kuri pârbûvçja tâs par dzîvokïiem. Lîdz ar to visi balsoja vai gandrîz visi. Bieþi Leopolds Ozoliòð, Kukuvass un Leonîds Alksnis bija vienîgie, kas balsoja pret ðai domei. Jûs ïoti labi zinât, kas pârstâvçja, kâ pârvçrtâs. Gan bija "Lîdztiesîbas" partijas daþâdi nosaukumi, gan "Lîdzjûtîba", gan "Vienîba", gan "Labklâjîba", gan "Saimnieki" visâdos locîjumos. Lûk, lai nebûtu ðâdi "saimnieki", lai nepasûtîtu tâdus projektus, ka nojauc Jûrmalâ divas vasarnîcas, un apkârt nodeg visi koki, jo ðî nojaukðana saistâs ar ðo mâju nodedzinâðanu, kas izvçrðas par milzîgiem zaudçjumiem. Tâpçc pagaidâm, kamçr mûsu sabiedrîba vçl ir tieðâm pârejas periodâ un nezina, kam, kâ, kad un ko darît, es uzskatu, ka tomçr vajag vismaz kaut kâdu nelielu kontroli. Lai vçlçtâji redz tieðâm, kas labi strâdâ, tos nâkoðreiz ievçlçs, un tie varbût tad varçs saòemt to algu, ko viòi paði sev noteiks. Pagaidâm es neuzticu ðiem cilvçkiem paðiem noteikt sev algas. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas "Brîvîba" frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pârstâvji un tautas kalpi! Mûsu tautas vçsturç ir bijuði daudzi izcili paðvaldîbu priekðsçdçtâji. Kad iet pa Rîgas Domi un tur skatâs tajâs gleznâs un atmin to cilvçku biogrâfijas, cik daudzi no viòiem tâpat kâ Hugo Celmiòð netika izvesti un noðauti Maskavâ tâpçc, ka viòi pirmajâ vietâ pârstâvçja Rîgu un latvieðu tautu. Un padomju varai viòi bija pretîgi. Bet skatoties uz tiem izlaðiem, kas ðodien valda pâr mûsu zemi, pâr mûsu padomçm, es nerunâðu par visiem. Bet kâpçc mûsu valstij, mûsu Rîgai iet garâm 20 miljoni latu gadâ, 1000 hektâru zemes nav ierakstîti zemesgrâmatâ, 1000 hektâru zemes ir 10 miljoni kvadrâtmetru, par kuriem bûtu jâmaksâ tiem, kas lieto mûsu tranzîtceïus, vismaz divi lati par kvadrâtmetru. 20 miljoni latu aiziet garâm. Un ðie cilvçki, kas valda pâr Rîgu ðodien, pâr mûsu valsti ðodien, grib, lai mûsu tranzîtceïi kalpo Rietumiem vai kalpo Austrumiem un lai bûtu posts mûsu zemç.

Es domâju, ka nav tik svarîgi, ko mçs viòiem lemsim dot, jo, kâ citi runâtâji jau ir teikuði, papildu ienâkumi viòiem plûst, un neviens tâdu nodevîbu pret savu tautu nedarîtu, kâda tiek darîta ðodien. Bûtu normâlos laikos tiem cilvçkiem, ja viòi patieðâm aizstâvçtu tautas intereses, bûtu viòiem jâbût pasaules lîmeòa normâlai algai, bet tâdai bûtu jâbût arî visiem latvieðiem. Bet ðodien pâr mums valda posts, un es nezinu, vai mçs ar likumiem spçsim to postu mainît. Jo ne mçs ðeit gribam mûsu tautai labu, mçs zinâm, kur vismaz viens caurums ir, bet mçs ðodien vai rît, vai parît, vai nâkamajâs pâris nedçïâs uzliksim tautai vçl vienu fiskâlo jeb budþeta cilpu un pievilksim. Mçs zinâm, ka mçs varam no tiem tranzîtceïiem, mûsu tautai daudz ko gût. Mums, ejot tagad vçlçðanu kampaòâ, ir jâredz, kas notiek.

Es Lemberga kungam teicu, kad mçs bijâm viòu apciemot, ka mçs ar mûsu tranzîtceïiem varam pacelt tautu jeb sacelt tautu. Un tie, kas pârvalda mûsu brîvostas un ostas, tie, kas it kâ spçj finansçt tikai ar valsts kredîtu, ar lçtu valsts kredîtu sporta zâles viòu teritorijâ, bet ne Latvijâ, viòiem ir jâapdomâ, vai viòi pacels mûsu tautu, vai sacels mûsu tautu. Vai tas latvieðu ceïu ierçdnis, kas nespçj ielikt zemesgrâmatâ to zemi, par kuru bûtu jâmaksâ paðvaldîbai un valdîbai lieli nodokïi, vai tam cilvçkam vajadzçtu maksât algu? Es domâju, viòu vajadzçtu sodît. Viòu vajadzçtu sodît ar to pantu, ko mçs no Kriminâllikuma izòçmâm ârâ,— izðkçrdîgi rîkojas ar tautas un valsts mantu. Un neviens no jums nenâk runât par lietu. Èepâòa kungs man stâsta, ka es nerunâju par lietu. Lietas kodols ir, ka mçs nedrîkstam spçlçt to teâtri, ka zini, vajadzçtu bût tâ, un es aizstâvu sportu, es aizstâvu jaunatni, bet bez lîdzekïiem mçs tur nekâ nevarçsim darît. Bet ja lîdzekïi iet mûsu tautai garâm. Un tâ nodevîba ir kâ ðeit, Seimâ, tâ ministrijâs, tâ paðvaldîbâs. Kad mçs sâksim atdzîvinât mûsu tautu? Kad mçs sâksim runât par lietu? Kâpçc tie tûkstoði hektâru nav zemesgrâmatâ? Kâpçc nav tie 20 miljoni, kâpçc mums nav iespçjas izdot 20 miljonus latu vairâk? Tas caurums bûtu ar 20 miljoniem latu izdevumiem, tikai 20 miljoni budþetâ, un to mçs varçtu segt uz ârzemnieku rçíina. Bet tas ârzemnieks ir nokukuïojis vienu, otru vai visus.

Sçdes vadîtâjs. Valdmaòa kungs, ir pagâjuðas piecas minûtes. Es atvainojos jums par to, ko es par jums domâju.

Vai vçl kâds deputâts vçlas runât? Ja vçlas, tad turpinâsim debates pçc pârtraukuma. Pirms pârtraukuma vârds paziòojumam par komisijas sçdi Ilgai Kreitusei. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie Pilsonîbas likuma izpildes komisijas biedri! Lûdzu jûs bez kavçðanâs uz sçdi Ârlietu komisijas telpâs.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu deputâtus reìistrçties! Lûdzu Rudzîða kungu nolasît reìistrâcijas rezultâtus! Lûdzu uzmanîbu, kolçìi!

M.Rudzîtis (6.Saeimas sekretâra biedrs). Nav reìistrçjuðies: Aleksandrs Bartaðeviès, Indulis Bçrziòð, Ilmârs Biðers, Indulis Emsis, Edvîns Inkçns, Andrejs Naglis, Pauls Putniòð, Dainis Turlais, Juris Galerijs Vidiòð, Mâris Vîtols. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pârtraukums lîdz pulksten 13.30.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Pulkstenis ir 13.30, bet man nav pârliecîbas par to, ka zâlç ir kvorums. Lîdz ar to lûdzu reìistrâcijas reþîmu, un deputâtus lûdzu reìistrçties kvorumam. Lûdzu rezultâtu! Reìistrçjuðies ir 49 deputâti, 50. — Seiksta kungs un 51. — Jurdþa kungs. Mçs varam turpinât sçdi.

Turpinâm izskatît likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par paðvaldîbâm"". Godâtie deputâti, es atgâdinu, ka debates ri-tçja par 25.priekðlikumu. Likumprojekta 6.pantu izteikt ðâdâ redakcijâ: izslçgt 18.panta ceturtajâ daïâ vârdus "kuras maksimâlo apmçru nosaka Ministru kabinets". Vai deputâti vçl vçlas uzstâties debatçs? Vairâk deputâti debatçs uzstâties nevçlas. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Jânis Kalviòð.

J.Kalviòð (LNRP, LZP). Cienîjamie kolçìi, trîs lietas. Pirmkârt, tautu mçs atdzîvinâsim tikai tad, ja mçs viòai uzticçsimies, respektîvi, ja mçs esam nolçmuði, ka paðvaldîbas ievçl, tad uzticçsimies lîdz galam. Pretçjâ gadîjumâ tâs vienkârði ir jâieceï. Otrkârt, manuprât, Juridiskais birojs ir rîkojies ïoti profesionâli, kâ parasti, un konsekventi, jo otrajâ lasîjumâ 21.pantâ mçs divas reizes esam izslçguði ðo normu, tâtad principâ ðeit tas nebûtu balsojams. Un treðkârt, ja mçs neatbalstâm Juridiskâ biroja priekðlikumu, mçs nonâkam pretrunâ ar starptautiskajâm normâm. Atcerçsimies, ka mçs ne ðajâ, bet blakus zâlç nobalsojâm par iesaistîðanos Eiropas paðvaldîbu hartâ, kurâ skaidri un gaiði ir pateikts, lûk, par ðîm demokrâtiskâm normâm. Un ðeit nedrîkst neatcerçties Grînblata kunga savâ laikâ teiktos vârdus, ka es uzticos domâjoðam vçlçtâjam, uzticçsimies mçs arî, un es gribu aicinât kolçìus atbalstît Juridiskâ biroja priekðlikumu!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par Juridiskâ biroja priekðlikumu — izslçgt 18.panta ceturtajâ daïâ vârdus "kuras maksimâlo apmçru nosaka Ministru kabinets", ko atbalsta arî atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par— 43, pret — 5, atturas — nav. Nav nepiecieðamais deputâtu skaits, kam nepiecieðams piedalîties balsojumâ. Lûdzu atkârtot zvanu! Lûdzu atkârtot balsoðanas reþîmu. Deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 37, pret — 1, atturas — 1. Piedalîjuðies 39 deputâti. Pasludinu pârtraukumu lîdz pulksten 13.39. Uz piecâm minûtçm.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Ieòemiet savas vietas! Pagâjuðas piecas minûtes. Lûdzu zvanu! Lûdzu reìistrâciju kvorumam! Godâtie deputâti, lûdzu reìistrçties kvorumam. Lûdzu rezultâtu! Reìistrçjuðies ir 49 deputâti. Lîdz ar to, ka nav reìistrçjies pietiekoðs daudzums deputâtu, ir tikai 49 to izdarîjuði, tâtad ðo sçdi es pasludinu par slçgtu. Es informçju deputâtus par to, ka tûlît notiks Prezidija sçde, un domâju, ka pulksten 14.00 tiks sasaukta ârkârtas sçde, kur Prezidijs izsludinâs darba kârtîbu. Ârkârtas sçde, kura tiks sasaukta pçc Prezidija lçmuma pieòemðanas. Ðodien. Par to mçs informçsim jûs pâris minûtes vçlâk.

Tâtad lûdzu reìistrâcijas reþîmu, un lûdzu reìistrçties. Sçde ir slçgta kvoruma trûkuma dçï. Deputâtus lûdzu reìistrçties! Saeimas sekretâra biedru Mâri Rudzîti lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus! (Starpsauciens: "Nolasît, kas ir...")

M.Rudzîtis (6. Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie de-putâti! Nav reìistrçjuðies: Pçteris Apinis, Aleksandrs Bartaðeviès, Indulis Bçrziòð, Inese Birzniece, Ilmârs Biðers, Juris Celmiòð, Alfreds Èepânis, Indulis Emsis, Gunta Gannusa, Ojârs Grinbergs, Edvîns Inkçns, Ìirts Kristovskis, Ludmila Kuprijanova, Modris Lujâns, Pauls Putniòð, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Andris Tomaðûns, Dainis Turlais, Juris Galerijs Vidiòð, Roberts Zîle.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Lîdz ar to mçs esam izpildîjuði visas Kârtîbas ruïïa prasîbas, kas ir nepiecieðamas, lai slçgtu mûsu kârtçjo sçdi.

Atbilstoði mûsu Kârtîbas ruïïa 42. pantam, kurâ ir teikts, ka kârtçjo sçþu darba kârtîba izsludinâma vismaz 48 stundas pirms sçdes atklâðanas, ârkârtas sçdes darba kârtîbu Prezidijs var paziòot, atklâjot ðo sçdi. Pasludinu Prezidija lçmumu — ârkârtas sçde tiek noteikta 14.15. Atklâjot sçdi, tiks pasludinâta darba kârtîba atbilstoði Kârtîbas ruïïa 42.panta prasîbâm.