Frakciju viedokļi

Pēc 13.novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”): Es uzskatu, ka šodienas sēdē galvenie jautājumi bija nodokļu likumu izskatīšana. Šajā sakarībā gribu izteikt savu viedokli. Frakcija “Latvijai” iesniedza savus priekšlikumus trīs nodokļu likumos — par pievienotās vērtības nodokli, par akcīzes nodokli un par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Mazliet par šiem mūsu priekšlikumiem. Likumā par pievienotās vērtības nodokli mēs ierosinājām diferencēt likmes un samazināt to līdz 10% uzņēmumiem, kas ražo vietējos pārtikas produktus un līdz 16% vietējiem maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tātad tas būtu atbalsts vietējiem ražotājiem un, pats galvenais, lauku ražotājiem, kur varētu veidoties mazie pārstrādes uzņēmumi. Līdz ar to būtu šāds valsts atbalsts un viņu ražotā produkcija kļūtu konkurētspējīga. Līdz ar to tas būtu izdevīgi arī izejvielu ražotājiem zemniekiem, jo lauksaimnieciskā ražošana kļūtu rentabla, nevis tāda, kāda tā ir šobrīd. Diemžēl mūsu priekšlikumu nepieņēma, par to nobalsoja tikai 10 deputāti — nebalsoja arī to frakciju deputāti, kas savās programmās un rezolūcijās iekļāvuši atbalstu vietējiem uzņēmējiem tieši ar nodokļu diferenciāciju — tā, kā mēs to ierosinājām. Tajā skaitā bija tādas frakcijas kā Demokrātiskā partija “Saimnieks” un “Tēvzemei un Brīvībai”, kuru dokumentos ir šādas tēzes. Bet nu mēs redzam, ka viena lieta daudzām frakcijām ir tā, ko viņi ieraksta savās rezolūcijās un programmās, bet pavisam cita lieta — kā viņi praktiski balso tad, kad iesniegti šādi priekšlikumi. Acīmredzot tāpēc, ka tie nāk no opozīcijas, automātiski tiek balsots “pret”, kaut gan pēc būtības šie priekšlikumi saskan ar to, ko valdošās frakcijas izvirzījušas savos dokumentos.

Otrs mūsu priekšlikums bija likumā par akcīzes nodokli. Šeit mēs ierosinājām palielināt likmi līdz 4,8 latiem par absolūtā alkohola litru. Tas nozīmētu, ka stipriem alkoholiskiem dzērieniem cena pieaugtu par 25 santīmiem, bet šī nelielā cenas pieauguma rezultātā budžets ieņemtu 10,7 miljonus latu, kas šodien ārkārtīgi nepieciešami pašvaldībām, lai tās varētu finansēt savas izglītības, veselības aprūpes un sociālās aprūpes vajadzības. Bet arī šo grozījumu nepieņēma. Tāpat valdošās frakcijas laikam uzskata, ka mūsu budžetā naudas ir pietiekoši daudz vai arī ka pašvaldībām tās ir pietiekoši un ka tām vairāk nevajag, kaut gan mēs zinām, ka skolotāju algas ir ārkārtīgi zemas, arī bērnudārzos algas ir nepietiekamas — mēs paši par to esam pārliecinājušies, tiekoties ar darbiniekiem, kas tur strādā.

Un visbeidzot — mūsu priekšlikums bija iesniegts likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šeit mēs ierosinājām diferencēt ienākuma nodokļa likmi, proti, noteikt progresīvo nodokļu likmi. Tātad, pieaugot gada ienākumiem, pieaugtu arī ar likumu apliekamie ienākumi. Mums bija vairākas tādas diferenciācijas pakāpes —līdz 6 tūkstošiem, no 6 līdz 8 tūkstošiem gada ienākuma un tā tālāk. Šis likums vēl nav izskatīts, bet, ņemot vērā to, kā valdošās frakcijas izturējās pret mūsu iepriekšējiem priekšlikumiem, diezin vai arī šo pieņems. Šis priekšlikums būtībā ir fiskāla rakstura, respektīvi, tas palielinātu budžeta ieņēmumus. No otras puses, tas īstenotu tēzi, ko daudzas frakcijas un politiskās partijas deklarējušas savos dokumentos, proti, par vidusslāņa veidošanu. Ja mēs apliktu iedzīvotājus ar augstākiem ieņēmumiem, tas dotu atvieglojumus tiem iedzīvotājiem, kuru ieņēmumi ir zemāki. Tieši šis būtu paņēmiens, kā mēs novērstu šo kraso cilvēku diferenciāciju sabiedrībā, jo mums, no vienas puses, ir cilvēki ar ļoti lieliem ieņēmumiem, tātad veidojas bagāto slānis, no otras puses, veidojas trūcīgo slānis, kam ir ļoti mazi ieņēmumi. Tāpēc mēs izvirzījām šādu priekšlikumu, līdzīgu tam, kādu jau izvirzījušas daudzas citas partijas un frakcijas. Nezinu, kāds rezultāts tam būs pēc balsošanas.

Vēl gribētu visus aicināt uz Tautas kustības “Latvijai” pasākumu 18.novembrī — Valsts svētkos Jelgavā. Pulksten 17 būs pasākuma sākums Latvijas Universitātes aulā, pulksten 18 runās mūsu kustības priekšsēdētāja biedrs J.Zīgerists, bet pulksten 19.30 būs uguņošana. Aicinu visus piedalīties mūsu pasākumos!

J.Urbanovičs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Tautas saskaņas partija ir gandarīta par to, ka kārtējo reizi sākusies diskusija par profesiju aizliegumiem. Diemžēl ne par visiem, kas bija iesniegti — tikai par advokātiem, viņu palīgiem, aptiekāriem un veterināriem. Diskutējot par nulles lasījumā iesniegtajiem likumprojektiem, izskanēja arī starpnacionālu naidu rosinošas runas. Blakus man sēž J.Dobeļa kungs, kas bija visspilgtākais tādu runu teicējs — tradicionāli viņš tāds ir. Tāpēc es arī tā runāju, ka zinu, ka viņš man ir blakus.

Otrs, par ko es gribētu runāt, ir tas, ka mēs esam saņēmuši vēstules gan pirms, gan pēc kongresa. Tās ir ne tikai mūs darboties rosinošas, bet arī tādas, kas aicina mūs pārtraukt darbību, uzskatot to par antilatvisku un pretvalstisku. Tāpēc es gribu teikt, ka visi, arī šie rakstītāji, saņems atbildes. Tie, kas bija rakstījuši man personīgi pēc publikācijām avīzē “Diena”, saņems ar manu parakstu paša rakstītas vēstules. Lūdzu, rakstiet arī turpmāk, es jums labprāt atbildēšu.

Un visbeidzot es gribu apsveikt visus — ne tikai Tautas saskaņas partijas piekritējus — ar 18.novembra svētkiem un ceru, ka nākamie svētki būs daudz priecīgāki nekā šie.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP): Taisnības labad jāsaka, ka es atrodos starp J.Urbanoviča kungu un J.Dobeļa kungu. Tieši šis dialogs un blakussēdēšana jau nu gluži nebija tā, bet tas ir tāds mazs sīkumiņš, kas raksturo realitāti šeit, Saeimā. Ja runājam par šodienas likumdošanas gaitu, tad man ļoti žēl, ka darba kārtībā nav likumprojekta par kultūrkapitāla fondu. Tas tādēļ, ka nebija kvorums un sēde tika pārtraukta. Tāpēc metodiski būs jāorganizējas citādi, lai vismaz pieņemtu nodokļu likumus un likumu par pašvaldībām, pie kura es gribētu pakavēties.

Pirmkārt, šī likuma grozījumu izskatīšanas gaitā, kas ilgst gandrīz gadu, Saeimā ir pieņemts vienprātīgs lēmums un balsojums, kas apliecina šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, ka rajonu līmenī mums ir pašvaldības. Tas ir ļoti svarīgi tādēļ, ka arī attiecībā uz funkcijām, sakārtojot vietējo pašvaldību un tagad arī rajonu pašvaldību pienākumus un tiesības, ir ļoti būtiski saprast un atšķirt infrastruktūras finansēšanas principus un funkciju finansēšanu. Ar gandarījumu jāsecina, ka pašvaldību komisijas sagatavotais likumu grozījums šodien saņēma atbalstu un šīs pašvaldību funkcijas ir saskaņotas ar pašām pašvaldībām, pašvaldību savienību, ministriju un Saeimas daudzu partiju pārstāvjiem un panākts šis optimums, ar kuru mēģināsim turpmākajā laikā ļaut darboties pašvaldībām šī likuma ietvaros, un palūkosimies, kā tas viss iznāks.

Attiecībā uz frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem jāteic, ka ne visi ir atbalstīti. Mēģināšu raksturot vispirms tos, kuri ir atbalstīti un kas skar rūpes par izglītību un kultūru, un par nepieciešamību sekmēt tradicionālo kultūras vērtības saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību. Proti, ir paredzēta organizatoriskā un finansiālā palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem un atbalsts kulūras pieminekļu saglabāšanai. Tas ir saskaņots viedoklis, kurā, mūsuprāt, noformulēta iespēja un nepieciešamība, kuru pašvaldība var uzņemties un izpildīt šo funkciju.

Mums bija ļoti sarežģīta diskusija par algām, kuras pienāktos pašvaldību deputātiem un arī pašvaldībās ieņemamo amatu strādājošajiem. Jāteic, ka opozīcijas nostājas rezultātā mēs divas stundas veltīgi pavadījām Saeimas plenārsēžu zālē. Nesaprotami, par ko viens otru gribēdami pārliecināt. Ja reiz ir pašvaldība, kurai mēs valstī uzticamies, tad tai tiešām jāuzticas. Un nevajag Ministru kabinetam noteikt, regulēt vai kaut kā citādi kontrolēt, pārbaudīt, iepriekš neuzticēties un sēt šo neuzticības gaisotni vienai varas struktūrai pret otru kaut vai attiecībā uz algām. Un, ja kādā pašvaldībā šobrīd ir šie pārtēriņi vai kādas citas nelikumības, tad, godātie deputāti pašvaldībās, vēlētāji, kas vēlē pašvaldības, revīziju komisiju locekļi šajās pašvaldībās! Tas ir darbalauks, ko mēs neesam šobrīd izdarījuši. Tāds ir mūsu frakcijas viedoklis šajā jautājumā, tādēļ mēs atbalstījām to, ka pašvaldības ir pašvaldības un atbild par to, ko tās dara.

Netika atbalstīts mūsu priekšlikums, kas zināmā mērā skar demokrātisku attīstību pašvaldībās, bet acīmredzot pagaidām mēs tam neesam gatavi. Iespējams, ka ar laiku mēs atgriezīsimies pie tā, ka rajonu padomes priekšsēdētāja kandidatūru varētu izvirzīt jebkurš padomes loceklis no ievēlēto deputātu, ne tikai no padomju un domju priekšsēdētāju vidus. Bet tas ir nākotnes demokrātijas jautājums. Tāpat arī attiecībā uz revīzijas komisijām, vajadzētu pašām pašvaldībām dot tiesības noteikt šo komisiju sastāvu un daudzumu — cik deputātu tajā piedalās. Bet arī tas ir nākotnes attīstības jautājums.

Patiesībā man jāteic, ka šis likumprojekts, sūru ceļu iedams, sasniedzis savu finišu tādā brīdī, kad arī pašvaldībām ir iespēja vēl šī gada beigās apdomāt savus nākotnes plānus un mēģināt kopīgiem spēkiem veidot šo valsti tālāk.

Es apsveicu jūs visus 18.novembra priekšvakarā! Lai jums dvēselē silts šis vakars!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Diemžēl jāatzīmē, ka klanīšanās dažādu valstu priekšā kļuvusi par nožēlojamu parādību mūsu valstī un augstākajos varas līmeņos, it īpaši pēdējā laikā. Ir ārkārtīgi daudz notikumu, kas to apstiprina.

Un, lūk, tā rezultāts ir vakar krievu avīzēs publicētais ārkārtīgi daudzu krievu organizāciju kopīgais paziņojums, kurā visneglītākajā veidā kritizēts mūsu valodas likuma projekts un paziņots, ka krievi Latvijā esot pamatnācija un neesot jāizliekas. Arguments, ka tā tāda ir, ir tāds, ka viņu šeit esot ārkārtīgi daudz. Laikam jau mēs esam radījuši iespaidu, ka ar mums var atļauties visu. Tāpēc es atļāvos atgādināt vēstures faktus, lai pastāstītu, kā šī pamatnācija šeit nokļuvusi. Šādam spiedienam pakļaujas arī daudzi deputāti, izstrādādami šos tā saucamos likumprojektus, lai pavērtu iespēju nepilsoņiem iefiltrēties arvien vairākās un vairākās mūsu valsts iestādēs. Un it īpaši tas attiecas, to gan mums izdevās šodien izgāzt, uz grozījumiem Operatīvās darbības likumā, kuros bija paredzētas tiesības nepilsoņiem kā detektīviem ievākt informāciju un izsekot pilsoņus. Liekas, reti kurā valstī pasaulē kas tāds varētu notikt. Tātad, normāla saruna ir viena lieta, bet klanīšanās ir pavisam kas cits.

Tālāk nedaudz vārdu par to, ko jūs dzirdējāt pašā raidījuma sākumā — par Nacionālās drošības padomi. Šis veidojums šodien nav atradis īsto vietu un kā izpildstruktūra nepilda savus pienākumus. Augstākā izpildstruktūra Latvijā ir Ministru kabinets, un nekas nedrīkst atrasties virs tā. Bet ir izveidota šāda Nacionālās drošības padome, turklāt tajā darbojas arī Valsts prezidents, kura priekšā faktiski neviens neatskaitās, lai gan augstākais lēmējs Latvijā ir Saeima. Līdz ar to, lai novērstu šīs pretrunas pret Satversmi nepieciešams pārskatīt vairākus likumus, kas skar Nacionālās drošības padomes statusu un darbību. Vēl atzīmēšu, ka kādreiz bija īpašs likums par nacionālās drošības padomi, kas nezin kāpēc pazuda un atstāja tikai dažas rindiņas likumā par valsts aizsardzību. Žēl, ka daudzi deputāti nesaprata, par ko ir runa, un tikai pēc vairākkārtīgām uzstāšanās beidzot izdevās vismaz vienu no šiem projektiem novirzīt uz komisiju, tā dodot iespējas sīkāk iztirzāt visu paketi un tuvākajā laikā ķerties pie nākamajiem.

Un pēdējais — ir ļoti patīkami, ka mēs šodien acīmredzot pieņemsim visu nodokļu paketi. Gribētos atgādināt visiem tiem, kas nodokļu projektos liek saukļus, ka šai nodokļu politikai jābūt līdzsvarotai un saskaņotai ar valsts budžeta projektu. Tāpat mēs meklējam jebkuru iespēju ar šā valsts budžeta palīdzību attīstīt valsti, bet ir vienkārši piedāvāt jebkādus labojumus un visu laiku runāt par slikto stāvokli, par nabadzību, bet nepaskaidrot, ka jebkurš šāds labojums izjauc līdzsvaru valsts budžetā. Vai mums tas patīk vai nepatīk, šis budžets būs jāpieņem, jo no tā ir atkarīgs, kā mūsu valsts attīstīsies tālāk.

Kas attiecas uz partiju “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, tad mēs tūlīt pēc budžeta pieņemšanas sniegsim paziņojumu, kurā parādīsim, ka nākamgad vēlamies uzlabot stāvokli valstī.

Apsveicu jūs ar priekšā stāvošajiem mūsu valsts svētkiem un ceru, ka tajos mums būs priecīgs noskaņojums.

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Ir sākusies svētku nedēļa, tāpēc gribu jūs Tautas kopas “Brīvība” vārdā sveikt Latvijas Republikas 79. gadadienā un atgādināt dzejnieces Skujiņas vārdus:

“Pretī jums es stiepju rokas,

Saujās slēptu savu sirdi.”

Par šo nedēļu parlamentā. Pirmkārt, šodien mēs kārtējo reizi varējām secināt, ka pozīcija nenāk darbā, tāpēc tika pārtraukta Saeimas kārtējā sēde, jo pozīcija, kurā ir vairāk nekā 60 deputātu, vienlaicīgi ieņem gan ministru, gan citus amatus, tāpēc viņi neapmeklē sēdes. Kvoruma trūkuma dēļ bija jāpārtrauc kārtējā sēde.

Šodien arī tad, kad pozīcija atnāk, tā ātrumā nobalso par to, ka nenotiks vakara sēde, bet ministriem tomēr ir jāatbild uz parlamentāriešu jautājumiem. Manā skatījumā tas ir ļoti negatīvi, jo jau kopš A. Šķēles laikiem nav bijusi neviena atbilžu sēde, kad ministri atbild, jo rakstiski viņi gan atsūta atbildes, bet mēs gribam uzzināt dažus jautājumus, ko mēs varam uzdot mutiski. Piemēram, šodien mēs esam uzdevuši jautājumus Ministru prezidentam G. Krasta kungam attiecībā par “Latvenergo” 3 miljonu lietu, jo mēs uzskatām, ka tā ir politiska lieta un ka tur galvenie vaininieki ir “Latvijas ceļš”, jo viņu pārstāvji J. Ozoliņš ir “Latvenergo” padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet J. Naglis — Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors. Bet Privatizācijas aģentūra, protams, zināja, ka tiek pārskaitīta šī nauda, akceptēja to, un tagad, kad mēs šo pirmdien par “Latvenergo” vietas izpildītāju izvirzījām J. Stroda kungu, kurš ir elektroenerģijas speciālists ar augstāko izglītību, Privatizācijas aģentūra, ignorējot mūsu piecu deputātu vēstuli, pagaidām par vietas izpildītāju izvirzījusi Valdi Ginteru.

Protams, ka Saeimā ir komisija, kas izmeklē šo lietu, bet, kā jūs zināt, šo komisiju uzņēmies vadīt “Latvijas ceļa” pārstāvis. Mēs neticam, ka komisija veiks to, ko gaida Latvijas tauta, tas ir, atradīs šos 3 miljonus, ko varētu ieskaitīt budžetā vai dažādu sociālo jautājumu risināšanai.

Šodienas sēdē tika pieņemti arī grozījumi Farmācijas likumā. Domāju, ka tas ir apsveicami, jo uzskatu, ka aptieka var piederēt jebkuram Latvijas iedzīvotājam, protams, viņam jābūt speciālistam farmaceitam.

Tāpat runa bija par nodokļiem. Gribu visiem teikt, ka Latvija var būt un būs plaukstoša valsts. Protams, ja mēs normāli iekasēsim visus nodokļus, ja neļausim bez muitas ievest dažādas preces, ja tās muitosim, ja neļausim ievest pārtikas preces, kas mums nav vajadzīgas vai arī tās muitosim un pareizi iekasēsim visus muitas nodokļus. Piemēram, no Rīgas brīvostas, no ostas zemes, arī varētu iekasēt apmēram 20 miljonus latu gadā. Diemžēl tas netiek darīts, bet to mēs varētu novirzīt sociālo problēmu risināšanai.

Vakar notika arī Ārlietu komisijas sēde, kurā uzstājās ārlietu ministrs. Viņš atskaitījās par mūsu vēstniecību darbu ārzemēs, par vēstniekiem. Mēs uzzinājām, ka mums ir vairāk nekā 100 goda konsulu ārzemēs, un šajās dienās mums apsolīja atsūtīt sarakstu, ko līdz šim Ārlietu komisijā mēs, deputāti, nezinājām. Mēs domājam, ka, uzlabojot Latvijas vēstnieku darbu ārzemēs, varētu aktivizēt dažādus ekonomiskos jautājumus, dabūt vairāk pasūtījumus un līdz ar to darīt visu, lai likvidētu to bezdarba līmeni, kāds pašlaik ir valstī.

Vēlreiz gribu sveikt visus ar tuvojošos 18. novembri. Jums jābūt pārliecinātiem, ka, ja pareizi izvēlēsieties savu pozīciju nākamajās vēlēšanās, balsojot par Tautas kopu “Brīvība”, ekonomiskā situācija valstī strauji uzlabosies.

A.Kiršteins (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Mums šī nedēļa bija diezgan darbīga — bija sarunas ar Ministru prezidentu, kurš gribēja iegūt mūsu atbalstu. Faktiski, ja mēs tagad pēc trīs mēnešiem vai 100 dienām novērtētu šīs valdības darbību, tad jāsaka, ka diemžēl tomēr jāatzīst, ka tā ir ne tikai nedaudz, bet, es domāju, daudz vājāka par iepriekšējo valdību. Un te ir viens iemesls. Ministru prezidentam jeb valdības vadītājam jābūt cilvēkam, kas ļoti dzelžaini vada tās darbu, kas spēj dažādu partiju intereses pakārtot nacionālajām un valsts interesēm. Mēs pašlaik redzam vairākus diezgan bīstamus simptomus, kas satrauc mūsu partiju. Pirmais ir tas, ka samazinās kvalitatīvu priekšlikumu skaits. Bija pat tāds kuriozs, ka mēs visu dienas kārtību izņēmām līdz pulksten pusvienpadsmitiem. Otrs — netiek pildīta valdības deklarācija. Medicīnas darbinieku algas netiks paaugstinātas līdz valsts sektorā strādājošo algām, kā diezgan naivi tika ierakstīts valdības deklarācijā. Bet es to nesaku tāpēc, ka mēs it kā priecātos, ka mums nav īstas atbildības par to, jo mēs neesam ministri šajā valdībā. Zaļo partiju pārtstāv Indulis Emsis, bet viņš ir valsts ministrs un viņam nav tiesības balsot šajos principiālajos jautājumos. Mēs it kā piekritām atbalstīt, jo balsojām par šiem konstruktīvajiem priekšlikumiem un centāmies atbalstīt visus tos projektus, kas nepieciešami nevis pašmērķīgu reformu veikšanai, bet tām reformām, kas vajadzīgas, lai mainītu situāciju. Jāatzīst, ka otrajā kvartālā tomēr tika gūti zināmi panākumi tam, kā kritizēt A.Šķēli. Ekonomiskais pieaugums jeb iekšzemes kopprodukts pieauga par vairāk nekā 6% jau otrajā kvartālā, tā ka pašreiz faktiski valsts pēc inerces turpina šo reformu procesu, bet jau ar samazinātu tempu. Diemžēl jāsaka, ka vienā no trim šīs lielākās koalīcijas frakcijām — “Tēvzemei un Brīvībai” — ir ļoti lielas iekšējās pretrunas. Mums tika izvirzīts ultimāts — mēs varētu pievienotis šai valdības koalīcijai tikai tādā gadījumā, ja būtu ar mieru nobalsot par Satversmes izmaiņām un pieņemt nedemokrātisko vēlēšanu likumu, pie kāda pašreiz strādā šīs trīs frakcijas. Kā jau teicu iepriekš, tas paredz 7% barjeru koalīcijām, vēlēšanu dienu samazināšana no divām, kā pašlaik ierakstīts Satversmē, uz vienu. Tātad notiek nepārtraukta vēlētāju tiesību ierobežošana. Šādos apstākļos mums pieprasa, lai mēs pagarinām Saeimas darbu par gadu ilgāk. Tas nozīmē, ka vispirms mēs jeb Saeima pieņems likumus, kas jau nodrošina esošajām partijām ilgu sēdēšanu, un pēc tam tiks pagarināts šis sēdēšanas laiks, ka mēs, protams, nevaram piekrist un ko nevaram darīt. Bet, ja ir demokrātisks vēlēšanu likums, ja normāli darbojas partiju sistēma, tad, protams, varētu arī apsvērt Saeimas darbības pagarināšanu līdz četriem gadiem. Bet tikai pēc tam, kad mēs būsim pārliecināti, ka notiek šis demokrātiskais process.

Daži frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji mums izvirzīja prasību, lai mēs atbalstām šo Satversmes izmaiņu projektu, un tikai tad mums atļaus aizmirst to, ka mums absolūti neko no šīs valdības nevajag. Mums, protams, būtu izdevīgāk pirms vēlēšanām darboties opozīcijā un krizitēt valdību, tomēr, ņemot vērā to, ka šīs reformas ir nepieciešamas, un, kā jūs redzat, arī šodien ļoti daudzi lēmumi netiek pieņemti vai tiem pietrūkst balsis, mēs esam gatavi tos atbalstīt, neprasot par to nekādus ministru amatus. Pašreiz tam nebūtu arī nekādas nozīmes. Bet mēs būtu gatavi atbalstīt konstruktīvus priekšlikumus un iesniegt tos sadarbības padomei.

Nākamais, ko gribēju pateikt, ir par likumu, kas saistīts ar nepilsoņu tiesībām strādāt kā detektīviem vai aptiekāriem, būt aptieku īpašniekiem. Šeit problēma nav šajos likumos. Problēma ir tā, ka īsti nedarbojas Pilsonības likums, un šeit atkal jāsaka, ka tas ir mehānisks. Gribu teikt, ka tas ir tāds, pateicoties frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” nostājai, jo šajā brīdī ir dotas tiesības vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku kļūt par Latvijas pilsoņiem, neprasot, vai šie cilvēki ir lojāli Latvijai. Paldies Dievam, varbūt tikai 7 000 izteikuši vēlēšanos būt pilsoņi. Bet tiesības iegūt pilsonību pašreiz — tas ir tīri mehāniski. Visiem, kam ir 20, 18 vai 16 gadu, ir šādas tiesības, ja viņi ir Latvijā dzimuši un nodzīvojuši līdz šim vecumam, kā arī prot latviešu valodu. Viņiem varbūt nepatīk ne Latvijas valsts, ne pati latviešu valoda, bet viņi skolā to mācījušies kaut kā nebūt uz trijnieku. Lūk, viņiem ir šādas tiesības. Tajā pašā laikā cilvēkiem, kas lieto tikai latviešu valodu, šīs tiesības ir 2000., 2001.gadā vai 2002.gadā. Ja gada laikā kādi 7 tūkstoši cilvēku pieteikušies uz Latvijas pilsonību, tad piecos gados viņu skaits varētu būt piecas reizes lielāks. Es neticu, ka viņi varētu būt desmit reizes vairāk. Tas nozīmē, ka reāli varētu būt kādi 35 tūkstoši, ne vairāk. Šiem 35 000 mēs šo iespēju nedodam, jo viņi mehāniski ir sadalīti pa gadiem. Tajā pašā laikā mēs esam piešķīruši šīs tiesības tīri mehāniski, kā es teicu, 100 tūkstošiem. Ja nebūtu šīs problēmas, tie, kas ir ļoti lojāli Latvijai un kas prot latviešu valodu, jau sen būtu kļuvuši pilsoņi un viņiem nebūtu problēmu kļūt par aptiekāriem un strādāt par detektīviem. Tātad sakne jau ir pašā Pilsonības likumā un samuļļātajā likumdošanā.

Pēdējais, ko gribētu pateikt — ļoti bēdīga situācija ir ar to, ka mēs nepagūsim šodien izskatīt likumu par kultūrkapitāla fondu, kurā, starp citu, ierakstīts, ka ienākumi šim fondam ir no likumā noteiktās akcīzes nodokļa daļas atskaitījuma no akcīzes par alkoholiskajiem dzērieniem un tabaku. Bet mēs zinām, ka pati valdība šajā akcīzes nodokļa izmaiņu projektā jau izmetusi ārā šos 5,9% sportam un kultūrai, un it kā ar tādu labvēlīgu žestu piešķīrusi 1,2 miljonus latu. Ideja jau nav naudā, ko piešķir valdība, bet pirmo reizi atdalīt to no ierēdņiem un radīt neatkarīgu kultūrkapitāla fondu, kuru pārvaldīs sabiedrības vai radošo savienību pārstāvji. Likumdošana varbūt noteiks procentus, lai nebūtu katru reizi jālūdzas. Nākamreiz būs cita valdība, kurai varbūt nepatiks un tā vairs nepiešķirs 1,2 miljonus, bet tikai 200 000. Pēc tam būs atkal cita valdība, kas varbūt iedos 2 miljonus. Tā būtu tāda raustīšanās. Šis bija priekšlikums, ko iepriekšējās valdības nobalsoja, atsūtīja uz Saeimu un par kuru mēs, protams, vēl cīnīsimies, jo būs balsošana. Tika paredzēts, kā es vēlreiz uzsveru, pilnīgi neatkarīgs kultūrkapitāla fonds, kāds veiksmīgi darbojas Igaunijā, kas palielina naudu un izlieto to dažādos vērtspapīros. Igaunijā šie kultūrprojekti ir dažādi — filmu uzņemšana, stipendiju piešķiršana rakstniekiem, lai viņi varētu vairākus gadus strādāt pie nopietniem darbiem, nopietni mākslas vēsturnieki, kuri it kā ražo šo naudu, un tur nav to problēmu, kādas mūžīgi ir mums, jo visa kultūras nauda aiziet brūkošu ēku un sadrupušu kāpņu remontam, bet šie līdzekļi neaiziet līdz cilvēkiem. Tas varbūt ir galvenais, ko mēs šonedēļ esam apsprieduši. Es gribētu arī apsolīt to, ka tā kā tuvojas Nacionālās reformu partijas kongess, kas notiks 22.novembrī, mēs visus šos aktuālos jautājumus turpināsim apspriest, ievērojot šīs intereses.

Priecīgus valsts svētkus visiem!

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr.129