Pie Ministru prezidenta — Zemkopības ministrijas vadība

Trešdien, 19. novembrī, Zemkopības ministrijas vadība apspriedās ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu. Par apspriestajiem jautājumiem “Latvijas Vēstnesi” informēja ZM valsts sekretārs Jānis Lapše:

— Mēs ar Ministru prezidentu konceptuāli pārrunājām izstrādātās lauksaimniecības attīstības politikas pamatnostādnes un apakšnozaru attīstības koncepcijas. Tika izskatīts, kādā stadijā ir katrs no šiem dokumentiem. Nolēmām, ka lauksaimniecības attīstības pamatnostādņu un programmu konceptuālā daļa jāvirza uz Ministru kabinetu pēc tam, kad savu atzinumu par šiem dokumentiem būs izteikusi Ekonomikas ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija. Vēl ZM kopā ar vairākām citām ministrijām un Pašvaldību savienību ir jāizstrādā Latvijas lauku attīstības koncepcija. Darbs pie šīs koncepcijas izstrādāšanas jau ir sākts, un ar Ministru prezidentu konceptuāli tika pārspriesti lauku attīstības pamatvirzieni. Decembrī varētu būt gatavs pirmais šīs koncepcijas darba variants, bet pilnīgi gatavai tai ir jābūt līdz nākamā gada 31. martam.

Guntars Krasts izteica mūsu ministrijai saudzīgu pārmetumu par to, ka kavējas subsīdiju nolikums nākamajam gadam. Jau pavasarī bija skaidri subsīdiju pamatvirzieni, taču mēs gaidījām budžeta apstiprināšanu. Turklāt mēs gribējām subsīdiju programmu novirzīt tām pamatnozarēm, kas ir spējīgas ražot pasaules tirgū realizējamu produkciju. Tagad, kad ir pabeigts darbs pie apakšnozaru koncepcijām, šie viscerīgākie lauksaimniecības virzieni ir izkristalizējušies. Un šobrīd mēs arī zinām, ka subsīdijām nākamajā gadā no budžeta būs 17 miljoni latu. Tomēr zemnieki nevar plānot darbus nākamajam gadam, ja nav skaidrības. Vakar, ceturtdien, mēs visu priekšpusdienu strādājām tieši pie subsīdijām, nākamajā ceturtdienā šim darbam varēsim pielikt punktu. Galvenais “smaguma centrs” subsīdijām ir atbalsts kvalitatīvas un lētas produkcijas ražošanai, ar kuru mēs varam atrast savu vietu lielajā tirgū. Protams, mūsu “lielais tirgus” galvenokārt būs austrumos no Latvijas, tādēļ nevajadzētu tik daudz sadomāties par Eiropas tirgu. Eiropa ir pārpildīta ar precēm, un mūsu ceļš ir — ar iespējami lētiem produktiem, kam ir Eiropas līmeņa kvalitāte, atrast savu tirgu mūsu tuvākajās kaimiņzemēs. Jebkurš tirgus ir labs, ja ir realizācija — stimuls strādāt un ražot.

Vēl mēs pārrunājām cukura licencēšanas nākotni. Principā Ministru prezidents piekrīt viedoklim, ka drīzumā cukura licencēšanas padome savu darbību pārtrauks un nebūs vairs pašreizējo atvieglojumu cukura ievešanai tiem saldumu ražošanas uzņēmumiem, kuri līdz šim nodarbojās ar tā saukto reeksportu. Proti, šie uzņēmumi nemaksāja attiecīgās ievedmuitas maksas par to cukura daudzumu, ko pēc tam gatavās produkcijas veidā tie no valsts izveda. Tātad brīdī, kad beigs pastāvēt cukura licencēšanas padome, ievedmuitu maksās visi cukura ievedēji. Taču mums vēl pamatīgi jāizpēta Eiropas valstu pieredze, jo, ja jau mēs kaut ko mainām, tad jātuvojas tādai praksei, kāda ir Eiropā.

Vēl no 1992. gada vairākiem piena, gaļas un labības pārstrādes uzņēmumiem ir parādi budžetam, mēs vairākkārt esam lūguši Finansu ministriju atļaut šos parādus kapitalizēt, tādējādi palielinot uzņēmumu pamatlīdzekļus par šo parādu summu. Finansu ministrija ir atteikusies piekrist šādam jautājuma risinājumam, un arī vakar, runājot ar Guntaru Krastu, mēs nedabūjām piekrišanu parādu kapitalizācijas variantam. Ministru prezidents uzskata, ka parāds nav domāts norakstīšanai vai — kapitalizācijas ceļā — dzēšanai ar sertifikātiem, bet gan atdošanai. Parādu lielums tajā brīdi, kad notika uzņēmumu privatizācija, bija zināms, un tagad, pēc pieciem gadiem, pie šī jautājuma atgriezties gan nevajadzētu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka visapkārt ir kārtojami visādu veidu parādi un valstī finansiālais stāvoklis nebūt nav spīdošs. Un, ja salīdzinām situāciju, kādā ir zemnieki, ar situāciju, kādā ir pārstrādes uzņēmumi, tad nebūtu piedodami atkal “stutēt” pārstrādi, tā uzskata Ministru prezidents. Atzīšos, ka viņa argumenti mūs pārliecināja.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore