Lietuvas Republikā

Seima priekšsēdētāja programma prezidenta amatam

Ar savu vēlēšanu programmu žurnālistus iepazīstinājis Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis. V.Landsberģa prezidenta vīzija ir šāda: prezidentam jābūt cilvēktiesību garantam, viņam konstitucionāli jārūpējas par stāvokli tieslietu jomā, nacionālajā aizsardzībā un par valsts ārpolitiku. Šajā valsts starptautiskās politikas nozarē visietekmīgākais ir valsts vadītājs ar stabilu mērķa izjūtu un personīgu starptautisko kapitālu, norādīja V.Landsberģis, piebilzdams: “Es varu tāds būt, tādēļ tiecos pēc Lietuvas pilsoņu pilnvaras, lai varētu dot lielāku ieguldījumu un paveikt mūsu visu darbu līdz galam.”

V.Landsberģis iestājas par konsekventu valsts politiku, pilsonisku sabiedrību, zemes un naudas noguldījumu kompensāciju, normālu darba algu un cilvēka aizsardzību slimības gadījumā un vecumdienās. Vēl V.Landsberģim esot ideja, kā uzvarēt cīņā ar vardarbību un noziedzību, taču par to viņš sīkāk neizteicās.

Seima priekšsēdētājs norādīja, ka viņš negatavojas graut ne Seimu, ne valdību, bet iespējams, ka kopīgi ar premjeru mainītu valdības ministru sastāvu.

Lietuva varētu saņemt ieteikumu iestājai NATO

Decembra sākumā Parīzē Rietumeiropas savienības (RES) sesija var rekomendēt uzņemt Lietuvu Ziemeļatlantijas aizsardzības savienībā (NATO). Tā žurnālistiem paziņojis Lietuvas Seima loceklis Broņislavs Kuzmicks, kurš tikko atgriezies no Strasbūras, kur notika RES asamblejas politiskās komitejas sēde. Šajā sēdē apspriests dokumenta projekts par NATO galotņu tikšanās Madridē nozīmi Austrumeiropā un Viduseiropā.

Šāda lēmuma pieņemšanu veicina RES gandarījums par nesen parakstīto Lietuvas un Krievijas robežu līgumu, par Lietuvas un Polijas starpparlamentāro un prezidenta institūciju sadarbību un normāls nacionālo minoritāšu stāvoklis Lietuvā.

B.Kuzmicks informēja par Strasbūrā dzirdēto: perspektīva ir ideja par vienas Baltijas valsts uzņemšanu Eiropas Savienībā, bet citas — NATO. Pēc B.Kuzmicka domām, veltīgi un par agru šī doma ir nokritizēta un atmesta pašā Lietuvā.

Lietuvas Seima deputātiem — dienesta ieroči

Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi izsniegt parlamentāriešiem dienesta ieročus un apmācīt ar tiem rīkoties. Seima frakcijām jāiesniedz Seima kancleram Jurģim Razmam to savu locekļu saraksti, kuri izteikuši vēlēšanos iegūt dienesta ieroci. Līdz šim saņemti vairāk nekā 10 Lietuvas Demokrātiskās darba partijas, sociāldemokrātu un liberāļu frakciju locekļu iesniegumi. Konservatoru (Tēvzemes savienības) frakcija pieņēmusi lēmumu atteikties no šī piedāvājuma, jo jebkurš Seima loceklis ieroci pašaizsardzībai var iegūt vispārējā kārtībā, tāpat kā jebkurš cits Lietuvas pilsonis.

Seima kanclers J.Razma uzskata, ka pirms ieroča izsniegšanas Seima loceklim vajadzētu paskaidrot, kādi draudi viņam radušies. Pats J.Razma ieroci nevēlas, jo tas situāciju reizēm varētu padarīt vēl bīstamāku, bet viņš pieņem, ka tie Seima locekļi, kuri izskata korupcijas lietas, var izjust reālus draudus.

Beidzot savu parlamentāriešu pilnvaru laiku, Seima loceklim dienesta ierocis būs jāatdod atpakaļ Iekšlietu ministrijā.

Pastiprinātas prasības ārvalstu audituzņēmumiem

Lietuvas valdība ir pastiprinājusi prasības pret audituzņēmumiem, kuru īpašnieki ir ārvalstu uzņēmumi. Turpmāk licences šādiem uzņēmumiem tiks izdotas tikai pēc tam, kad tie dokumentāri pierādīs, ka kontrolakciju sabiedrības īpašnieki savā valstī tiek atzīti par auditoriem. Ja kontroles uzņēmuma īpašniekiem pieder mazāk nekā puse balsstiesību, par to jāziņo Finansu ministrijai. Ja ministrija pieprasīs paskaidrojumus un nesaņems tos 30 dienu laikā, licence šim uzņēmumam tiks apturēta.

Igaunijas Republikā

Labība — caur Mūgas ostu

uz Rietumiem

Mūgas osta neierobežos Igaunijas labības eksportu — šo ziņu apstiprinājis Tallinas ostu valdes priekšsēdētājs Enns Saraps.

“Ļoti daudzi labības ražotāji man ir žēlojušies, ka Igaunijā neesot iespējams caur Mūgas ostu pārdot labību, kaut gan Mūgas ostai jau pērn ir attiecīgs tranzītlīgums,” teica zemkopības ministrs Andress Variks.

A.Varika un E.Sarapa tikšanās laikā Ostu valdes priekšsēdētājs teica, ka tādas problēmas neesot. “Tā labība, ko ir izaudzējuši Igaunijas lauksaimnieki, tiek izvesta pirmām kārtām,” — tā E.Saraps. Viņš arī piebilda, ka nedrīkst jaukt Igaunijā izaudzēto labību ar cauri Igaunijai eksportējamo labību, respektīvi reeksportu. Reeksportam jānotiek pēc tiem noteikumiem, kādi ir noteikti ostās un kas attiecas uz tranzītu, skaidroja E.Saraps. Par labības ražotāju sūdzībām viņš teica, ka osta neesot dabūjusi nevienu kārtīgu pasūtījumu. “Neviens maiss nav palicis neizvests,” piebilda Ostu valdes priekšsēdētājs.

Pēc Zemkopības ministrijas ziņām, apvienība “Valsts labības apcirknis”, Keilas Terko akciju sabiedrība “Jarmi” un Jegevas ražotāju apvienība saņēmušas atteikumu no Mūgas ostas elevatoru pārslodzes dēļ. Pēc “Valsts labības apcirkņa” ziņām Mūgas osta ir apstiprinājusi programmu viena miljona tonnu eksportlabības apstrādei elevatorā. Jāpiebilst, ka lielākā daļa eksportētāju ir NVS valstis. Var secināt, ka igauņu zemkopji vēlas eksportēt tādu labības daudzumu, ko elevatori no ražotājiem nespēj pieņemt. Vietējo pārstrādātāju piedāvātās cenas labības ražotājus neapmierina. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Igaunijas labības audzētāji grib eksportēt aptuveni 100 000 t labību, kurai ir atrasti pircēji Rietumu zemēs.

Jaunas prasības fondu vadītājiem

Finansu ministrs Marts Opmans apstiprinājis jaunas prasības fondu vadītāju kvalifikācijai un izmaiņām, izsniedzot attiecīgas apliecības.

“Nosakot fondu vadītājiem lielu atbildību, viņiem tiek izvirzītas lielas prasības,” — tā šo lēmumu komentēja Finansu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā. Lai fondu vadītājs iegūtu apliecību, viņam jābūt augstākajai izglītībai juridiskās, matemātikas, uzņēmējvadības vai ekonomikas nozarē. Īpašas prasības tiek izvirzītas par vadītāja erudīciju un nevainojamu reputāciju.

Kokmateriāli — arī uz Japānu un Ķīnu

Eiropas tirgu jau iekarojušas akciju sabiedrības “Rait” un “Vana–V›idu Saetööstus” (“Vecās uzvaras zāģētava”). Tagad tās nosūtījušas pirmās partijas celtniecības kokmateriālu uz Japānu un tuvākajā laikā arī uz Ķīnu.

Akciju sabiedrībai “Rait”, kas gatavo zāģmateriālus un mēbeles, galvenās tirdzniecības partneres ir Holande, Šveice, Vācija, Dānija un Anglija, uz kurieni tiek eksportēti galvenokārt ēvelēti un parasti celtniecības kokmateriāli. Firmu nesen apmeklējuši Japānas uzņēmēji un pēc tam noslēguši līgumu par kokmateriālu eksportu uz šo valsti.

Šī akciju sabiedrība sadarbojas ar 30 gateriem Igaunijā. Pērn uzvarēja starptautiskajā konkursā par kokmateriālu piegādēm Tadžikistānai. “Nosūtījām uz turieni trīs vilcienu sastāvus ar kokmateriāliem, ko uzpirkām no 116 gateriem,” teica valdes priekšsēdētājs Perts Rutass. Pašlaik notiek pārrunas par dižskābaržu koksnes iepirkšanu no Rumānijas. To šeit izžāvē, izšķiro, un tā tiek pārdota tālāk.

Pirms četriem gadiem akciju sabiedrība “Rait” nopirka Reolas kokzāģētavu, kas izstrādā prāvu daudzumu kokmateriālu vienā maiņā. Komercdirektors Ivars Dembovskis piebilda, ka kokzāģētava strādā divās maiņās piecas dienas nedēļā, sagatavojot ēvelētus kokmateriālus. Jau drīz vien paredzēts palielināt žāvēto kokmateriālu ražošanas jaudu un ieviest tehnoloģijas krāsošanai un līmēto kokmateriālu ražošanai.

Pagājušajā gadā tās apgrozījums bija 50 miljoni kronu, šogad tiek prognozēti 90 miljoni.

Solis baznīcu strīda risināšanā

Atpūšoties Šveicē, Igaunijas iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons tikās ar Krievijas pareizticīgo baznīcas galvu patriarhu Aleksiju II, kurš arī atpūtās Šveicē. Tikšanās reizē tika meklēts, kā atrisināt Maskavai pakļautās pareizticīgo baznīcas un Konstantinopolei pakļautās Igaunijas apustuliskās pareizticīgo baznīcas īpašumtiesību konfliktu. Maskavai piederošā krievu pareizticīgo baznīca Igaunijā vēl nav reģistrēta. Nav reģistrēti arī statūti. Krievu pareizticīgo baznīca nav arī pareizticīgo baznīcas īpašuma mantiniece, bet tāda ir apustuliskā baznīca. Viens risinājums ir rasts. Pihtitsas (Kuremē) klostera statūti ir reģistrēti. Pihtitsas klostera ziņā ir panākta vienošanās ar igauņu apustulisko baznīcu, ko pēdējā parakstījusi kopā ar Igaunijas valdību. Klostera zeme paliek valsts īpašumā, ēkas, kas uz tās atrodas, tiek nodotas klostera lietošanā uz piecdesmit gadiem. Šajā laikā varēs noslēgt arī citas vienošanās, ja Igaunijas valsts un apustuliskā pareizticīgo baznīca grozīs savstarpējo vienošanos.

Nākamais solis būtu krievu pareizticīgās baznīcas darbības legalizēšana Igaunijā atbilstoši tās likumiem. Nesaskaņas starp šīm divām baznīcām ilgst jau četrus gadus. Ja krievu pareizticīgo baznīca reģistrēs statūtus un kopienas paraugstatūtus, varēs arī nokārtot īpašuma tiesības.

Uz jautājumu, vai baznīcas lietu atrisināšana var uzlabot arī politiskās attiecības ar Krieviju, Lepiksons atbildēja, ka diemžēl politika arī šajā ziņā ir priekšplānā, tas ir viens no “iemesliem” robežlīguma neparakstīšanai. Krievijā ir veikta aptauja par to, kam cilvēki visvairāk uzticas. Pirmajā vietā ir armija, otrajā pareizticīgo baznīca. Lasītājs pats var izsecināt, kāda loma ir baznīcai uzskatu veidošanā, un ortodoksālā baznīca jau pašlaik Krievijā ir valsts baznīca

Valdības komisijas slēdziens par Kurkses traģēdiju

Valdības komisiju vadīja tieslietu ministrs Pauls Varuls, kurš neliedza slēdziena galvenos secinājumus nodot atklātībā Igaunijas dienas avīzei “Eesti Päevaleht”. Pats Varuls izteicās, ka, runājot par Kurksē notikušo, jāatzīmē daudzu cilvēku neizdarība.

Komisijas uzdevums bija noskaidrot nelaimes cēloņus, glābšanas darbu gaitu un izanalizēt Baltijas miera uzturēšanas bataljona darbu.

“Pēdējais un viskomplicētākais uzdevums ir dot novērtējumu BALTBAT”, atzīmēja Varuls.

Pēc Varula vārdiem, valdības komisijas uzdevums bija parādīt, kā tiek regulēts BALTBAT juridiskais statuss, kādā veidā ir sakārtota mācību rīkošanas kārtība aizsardzības spēkos un BALTBAT.

“Pēc slēdziena turpmāk būs jādod vērtējums, kas ko nav izdarījis, un šeit pieliksim punktu,” uzsvēra tieslietu ministrs. Pēc viņa izteikumiem, valdības komisija nevar izdarīt spriedumus, lai noskaidrotu iespējamos vaininiekus.

Līdzās valdības komisijai Kurkses notikumus izmeklē arī aizsardzības policija, kurai, pēc tieslietu ministra vārdiem, ir jāatbild uz jautājumu, vai ir pamats pret kādu ierosināt krimināllietu. Aizsardzības spēkos nāksies lemt, kas par traģēdiju atbildīgs disciplinārā kārtībā.

Pēc tieslietu ministra vārdiem, var būt divu veidu Kurkses traģēdijas cēloņi: tiešie cēloņi, kas veicināja notikumus, t.i., nebija sakaru, drošības, netika pētīta laika prognoze, arī rotas komandiera neizdarība. Kā cita veida traģēdijas cēloni tieslietu ministrs nosauca aizsardzības spēku vadības shēmu vājumu un pakļautības attiecību pārprotamību.

“Rodas problēma, kas tad bez izlūkošanas vienības vēl kaut ko neizdarīja, kad nebija drošības,” sprieda Varuls.

Pēc valdības komisijas vadītāja vārdiem, par izlūkošanas vienības traģēdiju ir atbildīga aizsardzības spēku vadība — BALTBAT juridiski nemaz nav izveidots, un miera uzturētāji pēc pavēles pakļāvās miera uzturēšanas spēku operāciju centram, kas atradās Paldiski, un tai pašā laikā arī aizsardzības spēku ģenerālštābam.

“Viens būtisks apstāklis, kas veicināja nelaimes izraisīšanos, bija tas, ka BALTBAT vadība un vadības shēmas ir pilnīgi neskaidras,” sprieda Varuls.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane