Informācija

Par publisko akciju sabiedrību “Staburadze”

Uzņēmuma nosaukums: publiska akciju sabiedrība “Staburadze”. Juridiskais statuss: publiskā akciju sabiedrība, reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1994. gada 23. martā; reģistrācijas apliecības Nr. 000301248. Juridiskā adrese: Artilērijas iela 55, Rīga, LV–1009, Latvijas Republika, tālr. 2272545. Pamatkapitāls: LVL 2 000 000. Uzņēmuma darbības veids: konditorejas izstrādājumu — cepumu, toršu, kēksu, rulešu, marcipānu ražošana, sabiedriskā ēdināšana, tirdzniecība, komercdarbība.

Uzņēmuma darbības vēsture

Savu tagadējo nosaukumu akciju sabiedrība “Staburadze” ir ieguvusi nesen, bet šīs konditorejas fabrikas vēsture ir mērāma gandrīz 90 gadu garumā un ir saistīta ar latviešu uzņēmēja Vilhelma Ķuzes (1875–1941) vārdu. V. Ķuze konditorejas preču ražošanu uzsācis 1910. gadā, 1914. gadā jau bija atvērti četri veikali, fabrikā strādāja 60 strādnieki.

Pēc Pirmā pasaules kara uzņēmums atsāka darbību, atjaunojot biskvītu, konfekšu, karameļu un šokolādes ražošanu. 1930. gadā tika uzsākta kafijas, 1936. gadā — kakao ražošana.

1935. gadā V. Ķuzes uzņēmums tika pārveidots par akciju sabiedrību ar Ls 1 200 000 pamatkapitālu, preču apgrozījums sasniedza 2,5 miljonus latu gadā. Tajā ar 211 ražošanas mašīnām strādāja vairāk nekā 500 strādnieku. Dienā tika saražots ap 5000 kilogramu 500 dažādu šķirņu saldumu, ko realizēja Latvijā, Anglijā, Zviedrijā, Ziemeļamerikā, Austrālijā, Āzijā. Par Ķuzes fabrikas ražojumu labo slavu un augsto kvalitāti liecina saņemtās zelta un sudraba medaļas, Grand Prix un citas godalgas izstādēs Antverpenē, Parīzē un Briselē. Pirms nacionalizācijas 1940. gadā ražošanas apjoms sasniedza 2800 tonnas, fabrikā strādāja 680 strādnieki. Pēc nacionalizācijas līdz pat 1990. gadam V. Ķuzes fabrikas nosaukums bija “17. jūnijs”. 1957. gadā tā tika rekonstruēta un pārsvarā ražoja miltu konditorejas izstrādājumus — cepumus, vafeles, tortes un marcipānu.

Uzņēmuma darbības vispārējs pārskats, uzņēmuma ražotās produkcijas apraksts

Pašlaik a/s “Staburadze” ir viena no trim lielākajām saldumu fabrikām Latvijā, kas katru dienu ražo ap 100 dažāda nosaukuma konditorejas izstrādājumu — cepumus (59% no kopējā apjoma), vafeles un vafeļu tortes (17%), krēma tortes (14%), kēksus un ruletes (8%), marcipānu (2%). A/s “Staburadze” no citiem pārstrādājošās rūpniecības uzņēmumiem Latvijā atšķiras ar to, ka ražošanā izmanto 80% vietējās izejvielas — cukuru, miltus, olas, sviestu, kondensēto un sauso vājpienu un pilnpienu, cidonijas, dzērvenes un jāņogas, importējot tikai tās izejvielas, ko Latvijā neražo (garšvielas, rozīnes, aprikozes u.c.). Visa produkcija tiek gatavota, nepievienojot tai konservantus. 1995. gadā tika saražota 5901 tonna 113 dažādu nosaukumu izstrādājumu, 1996. gadā — 6252 tonnas izstrādājumu.

Uzņēmuma produkcijas galvenie noieta tirgi

Vairāk nekā 90% a/s “Staburadze” produkcijas tiek realizēti Latvijā. Uzņēmumam ir 12 firmas veikali, divi no tiem ārpus Rīgas — Jelgavā un Cēsīs. Eksportam pagaidām tiek ražots neliels produkcijas daudzums — vidēji 6%. Galvenokārt eksports ir orientēts uz NVS valstu tirgu. Lai paplašinātu preču realizācijas apjomus, pēdējos gados a/s “Staburadze” aktīvi piedalījusies dažādos gadatirgos un izstādēs Latvijā un ārzemēs — Ķelnē, Berlīnē, Sanktpēterburgā, Maskavā, Minskā.

Stratēģija

Lai paplašinātu preču sortimentu un palielinātu produkcijas apjomus, uzņēmums 3–5 gadu laikā plāno pilnībā modernizēt fabriku, nomainot visu tehnisko un tehnoloģisko aprīkojumu pret jaunām iekārtām, jo pašreizējās jaudas ir pilnībā noslogotas. Tuvākajā nākotnē paredzēts saglabāt produkcijas realizācijas apjomu Latvijā un palielināt preču eksportu.

Konkurence

A/s “Staburadze” nav tiešu konkurentu konditorejas preču ražošanā Latvijā. Preču realizācijā galvenie konkurenti ir ārvalstu saldumu importētāji. Netiešie konkurenti — a/s “Laima” un “Uzvara” — pēc a/s “Staburadze” ieskatiem nevar būtiski ietekmēt konditorejas preču realizācijas apjomus, jo šie uzņēmumi ir specializējušies citu saldumu ražošanā.

Uzņēmuma privatizācijas norise

Publiskā akciju sabiedrība “Staburadze” tika izveidota, privatizējot valsts akciju sabiedrību “Staburadze” saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 7. novembra rīkojumu nr. 657 un ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” valdes 1996. gada 18. aprīļa lēmumu apstiprinātiem valsts akciju sabiedrības “Staburadze” privatizācijas noteikumiem. Privatizācijas paņēmiens: valsts akciju sabiedrības valstij piederošo akciju pārdošana.

Privatizācijas noteikumos noteiktais akciju sadalījums:

A/s “Latvijas Krājbanka” piešķirtā kvota: 15%, maksājums privatizācijas sertifikātos

Uzņēmuma darbinieki un pensionāri: 20%, maksājums privatizācijas sertifikātos

Publiskā piedāvājumā pārdodamās akcijas: 58,5%, maksājums privtizācijas sertifikātos

Akciju sabiedrības valdei rezervētās akcijas: 0,5%, maksājums latos

Privatizācijas rezerve: 1%, maksājums latos

Pensiju fondam nododamā akciju daļa: 5%, bez atlīdzības

Pēc privatizācijas akciju sabiedrībai trīs gadus jānodrošina 498 strādājošie ar darbu pilnu darba dienu visu darba nedēļu. Akciju sabiedrībai trīs gadus jāsaglabā pašreizējais objekta darbības profils.

Privatizācija tika pabeigta 1996. gada oktobrī. Pašlaik a/s “Staburadze” pamatkapitāls ir Ls 2 000 000, un līdz 1999. gada septembrim to plānots palielināt līdz Ls 3 000 000, lai finansētu rūpnīcas modernizāciju. Pašlaik uzņēmumā strādā 504 darbinieki.

Uzņēmuma akcionāru struktūra

Uzņēmuma lielākie akcionāri, akcionāru īpatsvars uzņēmuma kapitālā

Pēc Latvijas Centrālā depozitārija sniegtās informācijas uz 1997. gada 14. maiju akcionāru pilnsapulces dienu uzņēmuma lielākie akcionāri ir:

NCH Development Partners L.P. 30,54%

A/s “Privatizācijas aģentūra” 20,26%

A/s “Latvijas Unibanka” 3,15%

A/s “Latvijas Zemes banka” 1,51%

Baltic Fund Securities Latvia 1,07%

Ivars Rudzītis 0,78%

Pārējie (mazāk par 0,5%) 14,13%

Pēc Rīgas Fondu biržai sniegtās informācijas 1997. gada 1. oktobrī lielākajam akcionāram NCH Development Partners L.P. pieder 21% a/s “Staburadze”akciju.

Finansiālās darbības apraksts

Privatizācijas gaitā 1996. gadā Privatizācijas aģentūra noteica uzņēmuma kapitālu LVL 2 000 000 apmērā. Akciju kapitālā tika ieskaitīta 1996. gada deviņu mēnešu peļņa LVL 136 401, iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa LVL 153 784, rezerves LVL 79 912, kā arī tika veikta tehnoloģisko iekārtu pārvērtēšana par kopējo summu LVL 738 653. Ņemot vērā 1996. gada deviņu mēnešu peļņas ieskaitīšanu akciju sabiedrības kapitālā, uzņēmuma 1996. gada finansu pārskatā uzrādītā neto peļņa bija LVL 293 937, kas tika sasniegta gada pēdējā ceturkšņa laikā.

Uzņēmuma 1997. gada deviņu mēnešu finansiālās darbības pamatrādītāji

Uzņēmuma neto apgrozījums ir LVL 6 170 237, kas ir par 20,5% vairāk nekā 1996. gada attiecīgajā laika periodā.

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas ir LVL 4 328 115, un bruto peļņa attiecīgajā laika periodā ir LVL 1 842 122.

Deviņu mēnešu neto peļņa pēc nodokļiem ir LVL 538 146, kas ir par 294% vairāk nekā 1996. gada attiecīgajā laika periodā.

Pašu kapitāls attiecīgajā laika posmā ir pieaudzis līdz LVL 2 753 328.

LPA informācija

Par privatizējamās

valsts akciju sabiedrības

“Latvenergo” valdes darbību

Privatizācijas aģentūras valde 10.novembrī lēma par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes darbību. Saskaņā ar privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pilnsapulces lēmumu, pildot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu Ls lietu, ierosinājumu, no savu pienākumu pildīšanas ir atstādināts sabiedrības prezidents (valdes priekšsēdētājs) E.Birkāns, kura funkcijas saskaņā ar statūtiem pildīja privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” viceprezidents K.Purnis. Pēc privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” sniegtās informācijas viceprezidents K.Purnis sakarā ar veselības stāvokļa strauju pasliktināšanos nevar pildīt savas funkcijas, jo ir ievietots stacionārā ārstniecības iestādē.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu” statūtsabiedrības 22.pantu akcionāru ārkārtas pilnsapulci, kura lemtu jautājumu par sabiedrības valdes darbību, ir iespējams sasaukt ne ātrāk kā pēc nedēļas.

Lai nepieļautu situāciju, ka galvenais valsts energoražošanas un realizācijas uzņēmums nespēj pilntiesīgi darboties saskaņā ar saviem statūtiem, un uzņemoties “Latvenergo” akciju turētāja atbildību, Privatizācijas aģentūra šodien nolēma:

1. Iecelt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes locekli Valdi Ginteru par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” prezidenta vietas izpildītāju uz prezidenta un/vai viceprezidenta prombūtnes laiku.

2. Paziņot šo lēmumu privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” pilnvarniekiem, padomei, valdei, revidentam.

3. Uzdot privatizējamai valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” pieteikt vadības maiņu Uzņēmumu reģistrā.

4. Uzdot privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdei sagatavot izskatīšanai ārkārtas pilnsapulcē 1997.gada 14.novembrī statūtu grozījumu projektu, kas saistīti ar šī lēmuma realizāciju.

5. Izdarīt grozījumus Privatizācijas aģentūras valdes 1997.gada 6.novembra lēmumā Nr.212/2723 “Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” akcionāru ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu” un izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Sasaukt 1997.gada 14.novembrī pulksten 17.00 privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” akcionāru pilnsapulci Pulkveža Brieža ielā 12, Rīgā, ar šādu darba kārtību:

par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētāja vietnieka (viceprezidenta) K.Purņa atstādināšanu no viņam uzticēto pienākumu pildīšanas uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai “Latvenergo”, “Bankas Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma darījumā;

par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes turpmāko darbību.”.

6. Sarīkot 1997.gada 13.novembrī pulksten 18.30 Privatizācijas aģentūrā apspriedi par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” vadības nodrošināšanu, restrukturizācijas un privatizācijas gaitu, uzaicinot tajā piedalīties Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valsts pilnvarniekus, tās padomes locekļus.

7. Uzdot Privatizācijas aģentūras Juridiskajam departamentam izvērtēt izveidojušos situāciju privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” vadībā un sagatavot ziņojumu par iespējām izsludināt konkursu uz prezidenta amatu. Konkursa rīkošanas gadījumā paredzēt, ka tajā nevar piedalīties neviens no esošajiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes un padomes locekļiem.

LPA informācija

Par tālākajām norisēm “Latvnenergo” — turpmāk

Par Zemkopības ministrijas valsts uzņēmumu privatizāciju

Uz 01.11.1997.

Uzņēmumi, kurus privatizē

saskaņā ar speciāliem likumiem

Valsts uzņēmumu skaits 185

No tiem

privatizēti 154

turpinās privatizācija 3

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 28

no tiem:

piena pārstrādes uzņēmumi

Valsts uzņēmumu skaits

No tiem

privatizēti 15

turpinās privatizācija 15*

gaļas pārstrādes uzņēmumi

Valsts uzņēmumu skaits 14

No tiem

privatizēti 11

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 3

maizes ražošanas uzņēmumi

Valsts uzņēmumu skaits 14

No tiem

privatizēti 13

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 1

labības pārstrādes uzņēmumi

Valsts uzņēmumu skaits 17

No tiem

privatizēti 14

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 3

agroservisa uzņēmumi

Valsts uzņēmumu skaits 125

No tiem

privatizēti 101

turpinās privatizācija 3

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 21

Uzņēmumi, kurus privatizē

saskaņā ar vispārējo likumu

Valsts uzņēmumu skaits 143

No tiem

privatizēti 29

nodoti likvidācijai vai privatizāc.

Privatizācijas aģentūrai 82

nav uzsākta privatizācija 32

* ieskaitot Cesvaines sviesta un siera rūpnīcu, “Liepājas saldētavu” un SIA “Balga”, kuri vēlāk nodoti Privatizācijas aģentūrai sakarā ar privatizācijas kontrolpaketes neizpirkšanu noteiktos termiņos

Lauksaimniecības statūtsabiedrības

uz 1997. gada 1. septembri

Pavisam izveidotas statūtsabiedrības 613

No tām

izslēgtas no UR 279

pieņēmušas lēmumu par pašlikvidēšanos 218

darbojošās 116

Valsts īpašuma uzskaites un saglabāšanas departamenta direktors R.J.Sproģis

Zemkopības ministrijas

pārziņā esošo valsts uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību saraksts (01.11.1997.)

1. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (bezpeļņas organizācija); Rīgā, Struktora ielā 14

2. Valsts zinātniskās pētniecības institūts “Lauksaimniecības polimēri un ūdensaimniecība” (bezpeļņas organizācija); Jelgavā, Dobeles ielā 43

3. Latvijas Valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts “Agra” (bezpeļņas organizācija); Aizkraukles raj., Skrīveru pag.

4. Latvijas Valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts “Sigra” (bezpeļņas organizācija); Rīgas raj., Siguldā, Institūta ielā 1

5. Latvijas Valsts lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas zinātniskās pētniecības institūts; Rīgas raj., Stopiņu pag., Ulbrokā, Institūta ielā 1

6. Latvijas Valsts augu aizsardzības centrs; Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38

7. Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija; Tukuma raj. Pūrē

8. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija (bezpelņas organizācija); Dobelē, Graudu ielā 1

9. Valsts Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacija; Cēsu raj., Priekuļu pag., “Selekcijās”

10. Valsts Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija; Rēzeknes raj. Viļānos

11. Valsts mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”; Dobeles raj., Aucē, Jelgavas ielā 1

12. Valsts Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija; Cēsu raj., Priekuļu pag.

13. Projektēšanas un informācijas valsts uzņēmums “Meliorprojekts”; Rīgā, 11.Novembra kr. 31

14. Valsts zinātniskās ražošanas uzņēmums “Ražība”; Rīgā, Struktoru ielā 14a

15. Valsts uzņēmums “Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts”; Rīgā, Daugavgrīvas ielā 6

16. Valsts uzņēmums “Latvijas zivju rūpniecības inženieru centrs “Liedags””; Rīgā, Kuģu ielā 26

17. Valsts zivsaimniecība “Nagļi”; Rēzeknes raj., Nagļu pag.

18. Valsts zivju audzētava “Tome”; Ogres raj., Ķeguma pag.

19. Valsts zivju audzētava “Sērene””; Aizkraukles raj., Sērenes pag., Dārza iela 1-1

20. Valsts zivju audzētava “Dole”; Rīgas raj., Salaspils

21. Valsts zivju audzētava “Brasla”; Cēsu raj., Straupes pag. “Braslās”

22. Valsts zivju audzētava “Pelči”; Kuldīgas raj., Pelču pag.

23. Valsts zivju audzētava “Kārļi”; Cēsu raj., Drabešu pag. “Kārļos”

24. Valsts zivju audzētava “Salaca”; Limbažu raj., Salacas pag. “Mērniekos”

25. Valsts zivju audzētava “Ķegums”; Ogres raj., Tomes pag. “Ķieģeļcepļi”

26. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds”; Rīgā, Republikas lauk. 2

27. Valsts bezpeļņas organizācija SIA “Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija”; Rīgā, Republikas lauk. 2

28. Bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Pasaules bankas un Eiropas Savienības lauku attīstības projektu vadības vienība”; Rīgā, Republikas lauk. 2

29. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”; Rīgā, Republikas lauk. 2

30. Valsts Stendes selekcijas stacija; Talsu raj., Stendē, Dumpīšu iela 6

31. Bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Lauksaimnieku centrs”; Rīgā, Republikas lauk. 2

32. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Labības tirdzniecības aģentūra”; Rīgā, Dzirnavu ielā 87/89

“Latvijas Vēstneša”

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA