Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts statistikas likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) valsts statistika — statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības institūcija;

2) statistiskā novērošana — sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

3) individuālie statistiskie dati — informācija par fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai netieši no valsts reģistriem, datu bāzēm vai citiem avotiem;

4) respondents — fiziskā vai juridiskā persona, kura sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus Centrālajai statistikas pārvaldei vai kādai citai valsts vai pašvaldības institūcijai, kas nodarbojas ar valsts statistiku.

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā, valsts vai pašvaldību institūciju, kas nodarbojas ar valsts statistiku, respondentu un citu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus valsts statistikas jomā.

3.pants. Valsts statistikas uzdevumi

(1) Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir šādi:

1) veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

2) apkopot un analizēt savākto statistisko informāciju;

3) publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;

4) sniegt Saeimai, valsts un pašvaldību institūcijām un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

(2) Valsts statistikai ir jābūt objektīvai, ticamai, lietderīgai, efektīvai, tai jābalstās uz statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem.

(3) Pētāmās parādības un procesi valsts statistikai jāatspoguļo patiesi. Datu iegūšanas un apstrādes metodēm un procedūrām ir jābūt zinātniski pamatotām. Statistikas lietotāji jāinformē par tām, kā arī par datu avotiem.

(4) Valsts statistikā izmantojamai metodoloģijai un sagatavotajai informācijai ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajiem procesiem un interešu grupām.

II nodaļa

Valsts statistikas organizācija

4.pants. Valsts un pašvaldību institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Latvijas Republikā valsts statistikas darbu organizē un veic:

1) Centrālā statistikas pārvalde un tai pakļautās vietējās statistikas nodaļas;

2) Latvijas Banka saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku”;

3) citas valsts vai pašvaldību institūcijas, kas risina atsevišķus valsts statistikas jautājumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību.

5.pants. Centrālā statistikas pārvalde

(1) Centrālā statistikas pārvalde ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un ir atbildīga par valsts statistikas darba organizāciju Latvijas Republikā un par to datu pareizību, kurus tā ieguvusi, apkopojot no respondentiem saņemto informāciju.

(2) Centrālā statistikas pārvalde veic šādus uzdevumus:

1) īsteno vienotu valsts politiku statistiskās informācijas organizēšanas, apkopošanas, glabāšanas, analīzes un publicēšanas jomā;

2) nodrošina statistikas lietotājus ar informāciju statistiskās informācijas valsts programmā paredzētajos jautājumos;

3) ikgadējo finansu līdzekļu ietvaros izstrādā statistiskās informācijas valsts programmu un publicē informāciju šīs programmas ietvaros. Statistiskās informācijas valsts programmu apstiprina Ministru kabinets;

4) atbild par vienotas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas, obligātas ekonomiskās informācijas klasifikācijas un kodēšanas sistēmas izveidošanu;

5) koordinē visu valsts līmeņa statistiskās informācijas plūsmu, kā arī valsts reģistros un citās informācijas sistēmās iekļaujamo rādītāju savstarpēju saskaņošanu;

6) koordinē ministriju un citu valsts institūciju un pašvaldību darbību statistikas jautājumos;

7) pēc vienošanās ar ieinteresēto fizisko vai juridisko personu veic papildu statistikas darbus, kas neietilpst statistiskās informācijas valsts programmā.

6.pants. Centrālās statistikas pārvaldes finansēšana

Centrālās statistikas pārvaldes darbība tiek finansēta no:

1) dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) pašu ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par papildu darbiem, kuri neietilpst statistiskās informācijas valsts programmā, un citiem pakalpojumiem;

3) ārvalstu piešķirtiem finansu līdzekļiem.

7.pants. Citas valsts un pašvaldību institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku

(1) Valsts statistisko informāciju par atsevišķām sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vides jautājumiem savas kompetences ietvaros var vākt, reģistrēt un apkopot ministrijas, Latvijas Banka, citas valsts un pašvaldību institūcijas.

(2) Šo institūciju apstiprinātie statistikas pārskati un anketas, kā arī metodiskie norādījumi par to sagatavošanu ik gadus tiek reģistrēti Centrālajā statistikas pārvaldē.

III nodaļa

Statistisko novērojumu veidi un statistiskās novērošanas paņēmieni

8.pants. Statistisko novērojumu veidi

(1) Ir šādi statistisko novērojumu veidi:

1) valsts statistiskie novērojumi;

2) citi statistiskie novērojumi.

(2) Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kuri tiek veikti statistiskās informācijas valsts programmas ietvaros vai kurus saskaņā ar šā likuma 4.pantu veic attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas.

(3) Citi statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kurus pēc savas iniciatīvas organizē un finansē atsevišķas fiziskās vai juridiskās personas.

9.pants. Statistiskās novērošanas paņēmieni

(1) Statistisko informāciju var iegūt, apkopojot statistikas pārskatus un anketas, izmantojot valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus, kā arī veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.

(2) Valsts statistiskās novērošanas paņēmienus, programmu un metodiku apstiprina Centrālā statistikas pārvalde vai, saskaņojot ar to, cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku.

IV nodaļa

Valsts statistiskās informācijas iesniegšanas kārtība

10.pants. Valsts statistiskās informācijas iesniegšana

(1) Respondentiem ir pienākums noteiktā termiņā un pilnā apjomā iesniegt kvalitatīvu un patiesu likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzēto statistisko informāciju, kura sagatavota atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, ko apstiprinājusi Centrālā statistikas pārvalde vai, saskaņojot ar to, cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku.

(2) Informācijas iesniegšana valsts statistisko novērojumu vajadzībām ir uzskatāma par obligātu pienākumu, kas pildāms bez maksas.

11.pants. Respondentu sniegtā valsts statistiskā informācija

Respondenti pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts vai pašvaldības institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sniedz individuālos statistiskos datus par viņu darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi.

12.pants. Statistiskā informācija par budžeta iestāžu un organizāciju darbību

Iestādes un organizācijas, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei informāciju par īpašumu, zemes un ēku platību un to izmantošanu, sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu apjomu, darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem, investīcijām, saņemtajiem budžeta līdzekļiem, kā arī citiem ieņēmumiem un to izmantošanu, bilances aktīviem un pasīviem un to kustību.

13.pants. Statistiskā informācija par pašvaldību darbību

(1) Pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldību budžetu izpildi un šā likuma 12.pantā paredzēto informāciju.

(2) Pašvaldības piedalās Centrālās statistikas pārvaldes rīkotajos apsekojumos un to organizēšanā, kā arī ik gadus precizē mājsaimniecību uzskaites datus. Pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un no pašvaldību budžetiem finansējamās iestādes un organizācijas, kas ir juridiskās personas, sniedz informāciju patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11.un 12.panta prasībām.

14.pants. Statistiskā informācija par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības sniedz šā likuma 12.pantā paredzēto informāciju. Šīm organizācijām piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un iestādes, kas ir juridiskās personas, sniedz informāciju patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11. un 12.panta prasībām.

15.pants. Informācija, ko sniedz ministrijas un citas valsts vai pašvaldību institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Ministrijas un citas valsts vai pašvaldību institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.pantam, sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei statistiskās informācijas valsts programmā paredzēto informāciju.

16.pants. Respondentu tiesības

(1) Respondentiem ir tiesības iegūt informāciju par apsekojuma tiesisko pamatu, mērķiem, kādiem dati ir nepieciešami, un veiktajiem datu aizsardzības pasākumiem.

(2) Jebkurai fiziskajai vai juridiskajai personai ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas savākta par to un tiek glabāta informācijas sistēmā vai reģistros, kā arī precizēt to.

17.pants. Centrālās statistikas pārvaldes tiesības valsts statistiskās informācijas jautājumos

Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības:

1) apstiprināt valsts statistikas pārskatu veidlapas un norādījumus par to aizpildīšanu un saņemt bez maksas no visiem respondentiem statistikas pārskatus, kas sastādīti atbilstoši minētajām prasībām, kā arī nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, Uzņēmumu reģistra un citiem valsts reģistriem vai datu bāzēm informāciju, kas nepieciešama statistiskās informācijas valsts programmas izpildei;

3) saņemt bez maksas no ministrijām, citām valsts un pašvaldību institūcijām, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.pantam, savākto un apkopoto statistisko informāciju par atsevišķām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

4) organizēt mājsaimniecību statistisko novērošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujas.

V nodaļa

Valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtība

18.pants. Statistiskās informācijas izmantošana un konfidencialitāte

(1) Statistiskie dati ir uzskatāmi par konfidenciāliem, ja tie tieši vai netieši ļauj identificēt respondentu, citas fiziskās vai juridiskās personas (arī to struktūrvienības), par kurām sniegti individuālie statistiskie dati, tādējādi izpaužot individuālo informāciju.

(2) Konfidenciālos datus, kas vākti vienīgi statistiskiem nolūkiem, var izmantot tikai statistiskiem nolūkiem — kopsavilkumu izdarīšanai un datu grupēšanai, sociālekonomisko parādību un procesu analīzei.

(3) Iegūto statistisko informāciju nekādā gadījumā nedrīkst publicēt vai citādi izpaust tādā veidā, kas tieši vai netieši ļautu identificēt kādu fizisko vai juridisko personu.

(4) Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts vai pašvaldību institūcijām, kas nodarbojas ar valsts statistiku, ir jāveic nepieciešamie administratīvie, tehniskie un organizatoriskie pasākumi individuālo statistisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai, lai novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, tās sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(5) Centrālās statistikas pārvaldes un tai pakļauto vietējo statistikas nodaļu, kā arī citu valsts vai pašvaldību institūciju darbiniekiem, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 7.pantam, aizliegts izpaust par fiziskajām un juridiskajām personām jebkādu informāciju, kura viņiem ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kas uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā.

19.pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā

Šā likuma 18.panta prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz informāciju:

1) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), organizāciju un iestāžu nosaukumiem, adresēm, tālruņu numuriem un darbības veidu;

2) par fiziskās vai juridiskās personas nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām personām;

3) par izstrādājumu veidiem, ko uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), organizācijas vai iestādes iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī par pakalpojumu veidiem, ko tie sniedz iedzīvotājiem vai citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām vai iestādēm;

4) par vides piesārņojumu un videi nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem;

5) kuras publicēšanai ir saņemta ieinteresētās fiziskās vai juridiskās personas rakstveida atļauja.

20.pants. Valsts statistiskās informācijas izplatīšana

(1) Centrālā statistikas pārvalde un citas valsts vai pašvaldību institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, savas kompetences ietvaros ar publikāciju un masu informācijas līdzekļu starpniecību sistemātiski informē sabiedrību par valstī notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vides jautājumiem. Statistiskās informācijas valsts programmas ietvaros savāktās informācijas publicēšanas autortiesības ir Centrālajai statistikas pārvaldei.

(2) Publicējot statistisko informāciju, ir jāievēro šā likuma, kā arī citu statistiskās informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

VI nodaļa

Atbildība par šā likuma neievērošanu

21.pants. Respondentu atbildība

Par noteiktās statistiskās informācijas sagatavošanas kārtības neievērošanu, par šīs informācijas savlaicīgu nesniegšanu vai atteikšanos to sniegt fiziskās personas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai citas institūcijas amatpersonas var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

22.pants. Atbildība par statistiskās informācijas izpaušanu

Par statistiskās informācijas konfidencialitātes noteikumu neievērošanu to valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki, kuras nodarbojas ar valsts statistiku, kā arī statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā uz laiku iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par valsts statistiku” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.).

 

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.novembrī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 25.novembrī