Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”

Izdarīt likumā “Par pašvaldībām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 14.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 5., 18.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1997, 296./297.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt III, IV, V, VI, VII, VIII un XII nodaļā vārdus “dome (padome)” ar vārdiem “pilsētas dome (pagasta padome)”.

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Latvijā ir divu veidu pašvaldības:

1) vietējās pašvaldības — pilsētu, pagastu pašvaldības;

2) rajonu pašvaldības.”

3. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. Vietējā pašvaldība ir valsts vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes (padomes) — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Rajona pašvaldība ir valsts rajonu (reģionālā) pārvalde, kas ar vietējo pašvaldību deleģētās pārstāvniecības — padomes — un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā rajona administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.”

4. 7.pantā:

izslēgt vārdu un skaitli “un 16.”;

papildināt panta otrās daļas otro teikumu pēc vārda “budžeta” ar vārdiem “ja šajā likumā nav noteikts citādi”.

5. Papildināt 10.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pagastu padomes un pilsētu domes var deleģēt rajona padomei un rajona padome var deleģēt pagastu padomēm un pilsētu domēm funkciju izpildi, nosakot tās finansēšanas kārtību, ja par to lēmumu pieņēmušas visas attiecīgā rajona pašvaldības. Pašvaldībām lēmums par deleģētās funkcijas atsaukšanu jāpieņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms saimnieciskā gada sākuma, un tas stājas spēkā saimnieciskā gada sākumā.”

6. 14.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus “kas atrodas attiecīgajā administratīvajā teritorijā”;

papildināt otro daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

“5) atbilstoši paredzētajām saistībām realizēt valsts investīciju programmā iekļautos projektus;”;

uzskatīt līdzšinējo 5., 6. un 7.punktu attiecīgi par 6., 7. un 8.punktu.

7. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir šādas:

1) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu savākšana, izvešana, glabāšana vai pārstrāde; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana);

2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);

3) noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;

4) gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);

5) rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);

6) nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu;

7) nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);

8) kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas;

9) sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;

10) sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

11) izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos;

12) gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību;

13) saskaņā ar attiecīgās administratīvās teritorijas attīstības plānu noteikt tās apbūves kārtību;

14) pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

15) veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;

16) savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;

17) organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus pilsētas domes (pagasta padomes) vēlēšanās;

18) piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;

19) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

20) nodrošināt pašvaldības pārstāvību reģionālajā slimokasē;

21) organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu.

Šā panta 1.–18.punktā noteiktās pašvaldību funkcijas pilda katra pagasta un pilsētas pašvaldība, bet 18.–21.punktā noteiktās pašvaldību funkcijas pilda republikas pilsētu pašvaldības un rajonu pašvaldības.”

8. Izslēgt 16. un 17.pantu.

9. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pilsētas dome (pagasta padome)”.

10. Izslēgt 18.panta ceturtajā daļā vārdus “kuras maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets”.

11. Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdu “rajona”.

12. 21.pantā:

izslēgt 7.punktā vārdu “rajona”;

aizstāt 10.punktā vārdu “komiteju” ar vārdiem “pastāvīgo komiteju”;

izslēgt 12.punktā vārdus “Ministru kabineta paredzētajā kārtībā”;

izslēgt 13.punktā vārdus “Ministru kabineta noteiktajos ietvaros”;

izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21) apturēt un atcelt pašvaldības iestāžu vadītāju lēmumus;”;

izslēgt 23.punktā vārdu un skaitli “un 16.”.

13. Izteikt 37.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kad sēdi atklāj un slēdz;”.

14. 38.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Pašvaldību domju (padomju)” ar vārdiem “Pilsētu domju (pagastu padomju)”;

papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Rajona pilsētas domes un pagasta padomes priekšsēdētāja amatu ir atļauts savienot ar rajona padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai attiecīgās pašvaldības izpilddirektora amatu.”

15. Izslēgt 44.pantā vārdus “Rajona padome un”.

16. Izslēgt 45.panta otrajā daļā vārdus “un rajona padomju”.

17. Izteikt 46.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētu domju un pagastu padomju lēmumi par attiecīgās pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem tiek noformēti kā noteikumi.”

18. Izslēgt 60.panta 6.punktu.

19. Izteikt 63.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Pilsētas domes (pagasta padomes) priekšsēdētāja amatalgu un piemaksu apmēru nosaka dome (padome).”

20. Aizstāt 71. panta piektajā daļā vārdus “20.panta otrās — ceturtās daļas” ar vārdiem “19.panta trešās — sestās daļas”.

21. Aizstāt 73.panta pirmajā teikumā vārdus “var uzaicināt” ar vārdiem “ne retāk kā reizi gadā uzaicina”.

22. Izslēgt 75.panta pirmajā daļā vārdus “kā arī rajona”.

23. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa
Rajona padome

81.pants. Visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido rajona padomi.

Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā, ja par to lēmumu ir pieņēmusi republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome. Republikas pilsētas domes priekšsēdētājam rajona padomē, kad tā lemj par funkciju veikšanu, ir tādas pašas tiesības kā rajona pilsētu domju un pagastu padomju priekšsēdētājiem. Republikas pilsētas domes priekšsēdētāju var iekļaut rajona padomes sastāvā vai izslēgt no tās, ja republikas pilsētas dome un attiecīgā rajona padome lēmumu par to ir pieņēmusi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms budžeta gada sākuma. Minētais lēmums triju dienu laikā paziņojams Ministru kabineta pilnvarotajam ministram.

Attiecīgo pilsētas vai pagasta pašvaldību rajona padomē pārstāv domes (padomes) priekšsēdētājs vai — viņa prombūtnes laikā — domes (padomes) priekšsēdētāja vietnieks.

82.pants. Rajona padome organizē rajona pašvaldības pastāvīgo funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, kā arī likumos noteiktajos gadījumos veic pienākumus, kas saistīti ar rajona pilsētu un pagastu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un kultūras iestāžu darbību, un sniedz šīm iestādēm metodisku palīdzību.

Rajona pašvaldības funkciju izpildi un rajona padomes darbību atbilstoši rajona padomes lēmumiem nodrošina padomes iecelts izpilddirektors, kas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbu.

82.¹ pants. Rajona padome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir tās pārziņā, turklāt tikai padome var:

1) apstiprināt padomes nolikumu;

2) apstiprināt padomes budžetu, budžeta grozījumus un pārskatus par budžeta izpildi;

3) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības plānu un teritorijas attīstības plānu;

4) izteikt priekšlikumus un dot atzinumus par attiecīgās administratīvās teritorijas likvidēšanu, tās robežu grozīšanu vai nosaukuma maiņu;

5) apstiprināt rajona sociālās un ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības perspektīvās programmas;

6) noteikt rajona simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts heraldikas komisiju;

7) reorganizēt un likvidēt rajona padomes izveidotās iestādes un izveidot jaunus uzņēmumus, kuri saistīti ar rajona pašvaldības funkciju izpildi, apstiprināt rajona padomes izveidoto iestāžu nolikumus un uzņēmumu statūtus;

8) iecelt amatā un atbrīvot no amata rajona padomes izveidoto iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas likumā un padomes nolikumā paredzētajos gadījumos;

9) ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus;

10) iecelt amatā un atbrīvot no amata izpilddirektoru;

11) noteikt, kādā apmērā un kārtībā piešķirama atlīdzība padomes locekļiem par izdevumiem, kas viņiem radušies, izpildot savus pienākumus;

12) noteikt padomes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora algu likmes;

13) noteikt maksu par rajona simbolikas lietošanu, kā arī likumos un Ministru kabineta paredzētajos gadījumos — maksu par rajona padomes izveidoto iestāžu pakalpojumiem;

14) apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;

15) lemt par rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī par nekustamā īpašuma iegūšanu;

16) noteikt kārtību, kādā veicami darījumi ar rajona pašvaldības kustamo mantu, kā arī kārtību, kādā notiek dāvinājumu un novēlējumu pieņemšana un pārzināšana, aizdevumu, aizņēmumu un citu ekonomisko saistību uzņemšanās rajona pašvaldību vārdā;

17) apturēt un atcelt rajona padomes izveidoto iestāžu vadītāju lēmumus;

18) atcelt padomes priekšsēdētāja un izpilddirektora rīkojumus;

19) lemt par kārtību, kādā izpildāmas šā likuma 82.pantā minētās funkcijas un nosakāmas par to izpildi atbildīgās amatpersonas, kā arī sniedzami pārskati par šo funkciju izpildi;

20) pieņemt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā lēmumus, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu;

21) pieņemt lēmumus citos likumā paredzētajos gadījumos.

Padomes darbībai un lēmumiem jābūt maksimāli lietderīgiem.

Rajona padome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus šā likuma 44.pantā noteiktajos jautājumos. Uz rajona padomes izdotajiem saistošajiem noteikumiem attiecas arī šā likuma 45.panta noteikumi.

83.pants. Rajona padomes pirmo sēdi sasauc iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēnesi pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Ar jaunās rajona padomes pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās rajona padomes pilnvaras. Iepriekšējais rajona padomes priekšsēdētājs līdz jaunā rajona padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada rajona padomes sēdi un paraksta padomes lēmumu par priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Padomes priekšsēdētāja kandidatūras no pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāju vidus var izvirzīt jebkurš padomes loceklis. Padomes priekšsēdētāju ievēlē, aizklāti balsojot, šā likuma 19.pantā noteiktajā kārtībā.

Ja rajona padomes priekšsēdētājs nepilda likumā, rajona padomes nolikumā vai lēmumā noteiktos pienākumus, rajona padome var atbrīvot viņu no rajona padomes priekšsēdētāja pienākumiem. Priekšsēdētājs ir atbrīvots, ja par to nobalso vairāk nekā puse no rajona padomes locekļiem.

Rajona padomes priekšsēdētājs:

1) vada rajona padomes darbu un sēdes;

2) pārstāv rajona padomi attiecībās ar valsti un pašvaldībām, iestādēm, uzņēmumiem, kā arī starptautiskajām organizācijām un ārvalstu pašvaldībām;

3) veic citus rajona padomes nolikumā noteiktos pienākumus.

Rajona padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē amatā un var atbrīvot no amata tādā pašā kārtībā kā rajona padomes priekšsēdētāju.

Rajona padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgu nosaka padome.

84.pants. Rajona padomes sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem.

Rajona padomes sēdes ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc un vada tās priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks. Par rajona padomes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību ir jāpaziņo ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms sēdes. Pēc rajona padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma rajona padomes sēdēs var piedalīties arī citas amatpersonas.

Uz rajona padomes darba organizāciju attiecināmi šā likuma 22.panta, 24.panta 1., 3.–7.punkta, 25.panta, 26.panta pirmās, otrās, ceturtās, piektās un sestās daļas, 27.panta trešās daļas, 28.–33., 37., 41., 42. un 46.–49.panta noteikumi, paredzot, ka šajos pantos noteiktais deputāta statuss pielīdzināms rajona padomes locekļa statusam.

Rajona padome darbojas saskaņā ar padomes apstiprinātu nolikumu, kas izstrādāts, ievērojot šo likumu un Ministru kabineta apstiprināto paraugnolikumu.

85.pants. Rajona padomes sēdēs, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi, lēmumu pieņemšanas kārtība ir šāda:

1) ja neviens no padomes locekļiem neiebilst, lēmums tiek pieņemts bez balsošanas, vienojoties;

2) gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50 procentiem no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita (iedzīvotāju skaits tiek noteikts atbilstoši Valsts statistikas komitejas datiem).

85.¹pants. Rajona pašvaldības rīcību ar finansu līdzekļiem un mantu uzrauga šajā nolūkā izveidota rajona pašvaldības revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu nosaka rajona padome.

Revīzijas komisiju rajona padome ievēlē no pilsētu domju un pagastu padomju revīzijas komisiju priekšsēdētājiem. Revīzijas komisijas locekli var atcelt rajona padome, ja par viņa atcelšanu nobalso vismaz divas trešdaļas no rajona padomes locekļiem.

Uz rajona pašvaldības revīzijas komisijas darbību attiecināmi arī šā likuma 71.–73. un 75.panta noteikumi.”

24. Papildināt likumu ar 98.pantu šādā redakcijā:

“98.pants. Pašvaldībām, kuru pārziņā nav nepieciešamo infrastruktūras objektu, ir pienākums slēgt līgumus ar citām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi. Pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību nosaka Ministru kabinets. Atbildīgā ministrija pārrauga līgumu noslēgšanu un to izpildi.”

25. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“13. Šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojamās rajona padomes pirmo sēdi ne vēlāk kā līdz 1997.gada 15.decembrim sasauc 1994.gada 29.maijā ievēlētās (turpmāk — līdzšinējās) rajona padomes priekšsēdētājs. Līdz ar jaunizveidotās rajona padomes sanākšanu izbeidzas līdzšinējās rajona padomes pilnvaras.

14. Jaunizveidotā rajona padome:

1) mēneša laikā pēc tās sanākšanas pārņem līdzšinējās rajona pašvaldības finansu līdzekļus, īpašumus, saistības, iestādes un uzņēmumus. Likumos noteiktajos gadījumos ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta;

2) turpina uzturēt rajona pašvaldības pārziņā esošās iestādes un pārzināt rajona pašvaldības uzņēmumus, līdz tie tiek nodoti pagastu vai pilsētu pašvaldībām vai citiem tiesību subjektiem vai tiek reorganizēti. Ārstniecības, izglītības, kultūras, bērnu un sociālo iestāžu darbības pārtraukšana pieļaujama tikai tad, ja attiecīgie pakalpojumi iedzīvotājiem tiek nodrošināti citā iestādē vai citādā veidā;

3) nodrošina civilās aizsardzības sistēmas darbību, līdz šo funkciju pārņem valsts;

4) veic citos likumos rajonu pašvaldībām noteiktās funkcijas līdz grozījumu izdarīšanai attiecīgajos likumos, ja atbilstoši šā likuma 15.pantam attiecīgā funkcija nav nododama pagasta vai pilsētas pašvaldībai.

15. Jaunizveidotā rajona padome 1997.gadā darbojas līdzšinējās rajona padomes apstiprinātā budžeta ietvaros, bet ar 1998.gada 1.janvāri — saskaņā ar pašas apstiprināto budžetu.

16. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim izdod noteikumus par vispārējās izglītības, ārpusskolas mācību un audzināšanas iestāžu, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu mācību un audzināšanas iestāžu, veco ļaužu pansionātu un citu bērnu un sociālās palīdzības iestāžu finansēšanas kārtību ar to pagastu un pilsētu starpniecību, kuru iedzīvotājiem šajās iestādēs tiek sniegti pakalpojumi.

17. Rajona padomes statusa maiņa pati par sevi nav pamats līdzšinējās rajona padomes darbinieku atlaišanai no darba.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 13.novembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 25.novembrī