Par Latvijas un Zviedrijas dialoga tālāku izvēršanu

Valsts prezidents darba vizītē Stokholmā

Vakar un šodien, 24. un 25.novembrī, Latvijas Valsts prezidents uzturas darba vizītē Zviedrijas Karalistē. Vizītes laikā viņš tiksies ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu, Zviedrijas parlamenta spīkeri Birgitu Dālu, tieslietu ministri Lailu Freivaldi, Stokholmas mēru, kā arī uzstāšanās Zviedrijas Ārpolitikas institūtā. Vizītes kultūras akcentu veidos Zviedrijas Nacionālā muzeja (Zviedrijas lielākā mākslas muzeja) apmeklējums, kura laikā Valsts prezidents tiksies ar vairāku Stokholmas muzeju direktoriem.

Vizīte ir turpinājums dialogam par tālāku sadarbības attīstību un padziļināšanu ar mūsu kaimiņvalsti un vienu no galvenajiem partneriem reģionā. Bez tam viens no efektīvākajiem valsts ārpolitikas īstenošanās veidiem ir valsts un valdību vadītāju personīgie kontakti, kam ir nozīmīga loma dažādu jautājumu risināšanā.

Ir svarīgi, ka abām valstīm jāsaskaras ar kopīgu, reģionam aktuālu jautājumu risināšanu — reģionālās sadarbības veicināšanu gan ekonomiskās sadarbības jomā, gan reģiona iekšējās drošības nostiprināšanā. Apspriežams temats ir arī kopējā Eiropas drošības arhitektūra, ES paplašināšana un vitāli svarīgā sadarbība ar Krieviju.

ES paplašināšanas debašu kontekstā Zviedrija atbalsta modeli, par kuru iestājas arī Latvija. Ir vitāli svarīgi apliecināt, ka Latvijas ārpolitikas un realizētās reformu politikas tuvākais mērķis ir veicināt tāda lēmuma pieņemšanu Luksemburgā, kas maksimāli atbilstu Latvijas, šī reģiona un visas Eiropas interesēm.

Latvija ir uzņēmusies organizēt un vadīt Baltijas jūras valstu galotņu tikšanos, kam būs vēsturiska nozīme šajā reģionā un kas dos ieguldījumu Latvijas tālākā attīstībā. Tās veiksmīga norise nav iedomājama bez efektīvas sadarbības ar Zviedriju kā iepriekšējās tikšanās organizētāju un kā valsti, kurai ir pieaugoša nozīme reģiona kopējo ekonomisko, ekoloģisko, sociālo un citu projektu attīstībā.

Latvijai ar Zviedriju ir aizsākta virkne ekonomiskās sadarbības un palīdzības projektu, kuru īstenošanu veicinās zināma politiska atbalsta izteikšana.

Zviedrija ir Latvijai ģeogrāfiski tuvākā ES valsts, kas jau kopš 1990.gada sniegusi nepārvērtējamu politisku un ekonomisku atbalstu, gan iestājoties par Baltijas valstu neatkarību starptautiskās organizācijās, gan palīdzot risināt ar Krievijas karaspēka izvešanu saistītos jautājumus. Vizīte būs papildu apliecinājums mūsu gandarījumam par sasniegto līmeni Latvijas un Zviedrijas attiecībās, stimuls šo attiecību tālākai attīstībai nākotnē.

Pirmajå dienå

Tulīt pēc ierašanās Stokholmā notika Zviedrijas uzņēmēja Pētera Vallenberga rīkotas darba brokastis valdības viesu namā. No Latvijas delegācijas tajās piedalījās Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts un Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, no Zviedrijas puses — Stokholmas tirdzniecības kameras prezidents P.Egarts un “Skandinavska Enskilda Banken” viceprezidents P.Belfrage.

Zviedrijas uzņēmēji un politiķi pauda uzskatu, ka Baltijas drošības vislabākais garants ir Rietumu modeļa sabiedrības un ekonomikas veidošana. Viens no posmiem šajā ceļā būtu Zviedrijas atbalsts Juridiskajai augstskolai Rīgā. Latvijas puse informēja, ka juridiskie jautājumi ir sakārtoti un augstskola drīzumā varēs uzsākt darbu.

Valsts prezidents īsi izklāstīja Zviedrijas pusei reformu attīstības gaitu Latvijā, atzīmējot, ka privatizācija Latvijā tuvojas noslēgumam. G.Ulmanis uzsvēra, ka Latvijā turpina pieaugt nacionālais kopprodukts un ir stabila finansu sistēma. Nepietiekams atbalsts līdz šim ticis veltīts mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, tādēļ, pēc G.Ulmaņa domām, šis jautājums būtu jāakcentē biznesa samitā nākamā gada sākumā, pirms Baltijas jūras valstu vadītāju augstākā līmeņa tikšanās Rīgā.

P. Vallenbergs izrādīja interesi par lauksaimniecības situāciju Latvijā un par privatizācijas gaitu šajā jomā. Valsts prezidents ierosināja viedokļu apmaiņu par Lauksaimniecības kameras veidošanas nepieciešamību Latvijā. Stokholmas tirdzniecības kameras prezidents sacīja, ka šādas organizācijas dibināšanai noteikti būtu jābūt brīvprātīgai un lauksaimnieku rosinātai. Tirdzniecības kameras prezidents informēja, ka Zviedrijā šādas kameras nav, bet lauksaimnieku intereses aizstāv Lauksaimnieku savienība.

Pēc darba brokastīm Valsts prezidents un oficiālā delegācija devās uz Zviedrijas parlamentu, kur tikās ar parlamenta spīkeri Birgitu Dālu.

G. Ulmanis informēja spīkeri par iekšpolitiskajiem jaunumiem Latvijā, par to, kā turpinās diskusija par harmonisku sabiedrību, un par ekonomisko reformu gaitu. Zviedrijas parlamenta spīkere pastāstīja par triju Baltijas valstu parlamentāriešu neseno vizīti Stokholmā. Zviedrijas parlaments vēlas palīdzēt Baltijas valstu parlamentiem ar Eiropas Savienības informāciju, lai mūsu valsts parlamenta deputātiem būtu produktīvāks darbs. Šādu apņemšanos pauda Birgita Dāla.

Valsts prezidents uzsvēra, ka pieredzes apmaiņa ES kontekstā Latvijas deputātiem ir ļoti nepieciešama. Zviedrijas parlamenta spīkere vēlreiz apstiprināja, ka Zviedrija uzskata vienoto starta līniju par optimālo mehānismu ES paplašināšanas procesa īstenošanā. Latvijas Valsts prezidents atzīmēja, ka arī Latvija iestājas par vienoto starta līniju. Viņš uzsvēra, ka visiem procesa dalībniekiem nepieciešama skaidrība par to, kā paplašināšanās norisināsies 1998. gadā, kad tā faktiski sāksies. Sarunas noslēgumā G. Ulmanis aicināja Zviedrijas parlamentā pārstāvētos deputātus no sociāldemokrātiskās partijas būt aktīviem viņu kontaktos ar Latvijas sociāldemokrātiem, jo visās Eiropas valstīs mūsdienīgas, laikmetīgas un modernas sociāldemokrātiskās partijas ir ļoti nozīmīgas. “Tāpēc Latvija ir ieinteresēta, lai arī mūsu sociāldemokrāti būtu ļoti eiropeiski savā domāšanā un politiskajā rīcībā,” atzina G. Ulmanis.

Vakar, 24. novembrī, Stokholmā Valsts prezidents tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu. Zviedrijas premjerministrs apsveica Latvijas Valsts prezidentu ar ierašanos darba vizītē Stokholmā. G. Ulmanis sacīja, ka viņam ir īpašs prieks ierasties Zviedrijā — kaimiņvalstī, kas visus šos gadus ļoti aktīvi atbalstījusi reformu gaitu Latvijā. J. Pērsons pastāstīja par Zviedrijas iekšpolitiku, uzsverot, ka valdībai ir labs atbalsts sabiedrībā un Zviedrijas ekonomika ir “uz laba konjunktūras viļņa”. Tas nozīmē, ka Zviedrijas pozīcijas arī ES ir stipras un labas. Zviedrijas premjerministrs pastāstīja par ES dalībvalstu vadītāju neseno konferenci un izklāstīja savus argumentus par labu vienotās starta līnijas koncepcijai kā mehānismam. Abas puses pārrunāja argumentus par un pret vienotās starta līnijas koncepciju.

Sarunas tālākajā gaitā Latvijas Valsts prezidents pastāstīja par iekšpolitisko situāciju Latvijā. G. Ulmanis izklāstīja domas par sakļautas un integrētas sabiedrības veidošanos, par bažām, kādas pastāv Latvijā, domājot par divkopienu valsti, un kas, pēc viņa domām, politiķiem būtu jādara šajā kontekstā.

Abas puses pārrunāja Baltijas jūras reģiona attīstības perspektīvas, uzsverot, ka Krievijas loma un ietekme tajā ir ļoti svarīga, īpaši ekonomikā, transporta jomā un cilvēku savstarpējos kontaktos. Zviedrijas premjers piebilda, ka pēc vairākām dienām Stokholmā valsts vizītē atradīsies arī Krievijas prezidents.

Valsts prezidenta preses dienests