MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Lietuvas Republikā

Nedēļas cilvēks — Valds Adamkus

Zināmi Lietuvas prezidenta vēlēšanu oficiālie kandidāti

Lietuvas laikraksts “Respublika” par nedēļas cilvēku atzinis ekologu un Lietuvas prezidenta amata pretendentu Valdu Adamku — Galvenā vēlēšanu komisija noraidīja viņa tiesības kandidēt uz valsts vadītāja posteni, bet tiesa savukārt atcēla Galvenās vēlēšanu komisijas lēmumu.

Tagad jau zināmi arī Lietuvas prezidenta vēlēšanu oficiālie kandidāti, tie ir septiņi: Artūrs Paulausks, Valds Adamkus, Vītauts Landsberģis, Vītenis Andrjukaitis, Kazis Bobelis, Rimants Smetona un Rolands Paviļonis. Nesavācot 20 000 vēlētāju parakstu, līdz oficiālā kandidāta statusam netika Reformu partijas priekšsēdētājs Aļģirds Pilvelis, ko laikraksts “Respublika” atzina par nedēļas cilvēku novembra vidū.

Tā kā arī Latvijā atkal un atkal izskan domas, ka daudzus samezglojumus pavisam vienkārši varētu atrisināt visas tautas vēlēts valsts prezidents, turpināsim izsekot prezidenta priekšvēlēšanu norises gaitai kaimiņos, kur tāpat neiztiek bez domstarpībām un dažādu viedokļu sadursmes, ja likuma prasības nav pavisam tiešas un nepārprotamas. Ieskatam — laikraksta “Respublika” saruna ar Valdu Adamku un šī paša izdevuma komentārs.

— Adamkus kungs, pagaidām jums ir divas pases — Lietuvas un ASV. Vai nākotnē jūs vispār solāties atteikties no ASV pilsonības?

— Šāds jautājums man šobrīd neeksistē...

— Tā ir diezgan vispārīga atbilde. Un ja nu jūs tomēr neuzvarat vēlēšanās un nekļūstat par Lietuvas prezidentu, bet paliekat ASV pilsonībā ar visu pasi?

— Visupirms es noraidu iespējamību, ka nekļūšu par prezidentu. Mēs iesim līdz uzvarai. Tad kālab prognozēt to, kam mēs neticam.

— Bet ko iesāksit ar savu Lietuvas Republikas pilsoņa pasi, kas kopš 1997. gada 5. augusta ir nederīga? Steigšus pagarināsit tās derīguma termiņu?

— Cik es sapratu, pases derīguma termiņš jau ir pagarināts. To var izdarīt vienas stundas laikā.

— Jau pagarināta?

— Es ticu, ka tā ir, mana pase jau atrodas pasu nodaļā...

— Kur?

— Es vēl nezinu, kā to te sauc, bet vienā no tām droši vien ir.

— Tad pašlaik jūs braukājat pa Lietuvu ar ASV pilsoņa pasi?

— Bez kaut kādas pases braukāju: gan bez Lietuvas, gan Amerikas, jo man to neviens nepieprasa un man tā nav nepieciešama. Es vispār nesaprotu, kāpēc cilvēkam ir vajadzīga pase!

— Bet jūs vēl arvien esat ASV pilsonis un tāpēc esat piereģistrējies ASV Lietuvas vēstniecībā.

— Tādas prasības nemaz nav. Rietumu pasaulē vispār nesaprot tādu prasību.

— Prognozējam: jūs kļūstat par Lietuvas prezidentu, bet tajā pašā laikā paliekat arī ASV pilsonis...

— Es tā neteicu!

— Tomēr gribētos dzirdēt skaidru atbildi: taču, kļūstot par Lietuvas prezidentu, jūs kļūtu arī par bruņoto spēku virspavēlnieku. Un ja nu mūsu politiķiem rodas tāda fantastiska iegriba pieteikt karu Latvijai vai Amerikas Savienotajām Valstīm, bet piepeši atjēdzamies, ka mūsu prezidents — ASV pilsonis...

— Ha ha ha! Bet es nekarošu. Atrisināšu prolēmas pa diplomātiskajiem kanāliem.

— Strādādams ASV administrācijā, jūs droši vien esat uzkrājis patiesi slepenu ekonomisko informāciju par ASV lielākajām firmām... Pieņemsim, ka Lietuva ļoti vēlas, lai tās jaunais prezidents dalītos šajā informācijā ar lietuviešu uzņēmējiem...

— Kāda slepenība! Amerikā ar firmu slepenajām lietām nodarbojas īpašs dienests, bet es ar šādu informāciju nenodarbojos.

— Paldies par sarunu!

— Nekas, es neapvainojos!

Komentāru par šo sarunu laikraksts “Respublika” sāk ar jautājumu: “Vai valsts vadītājs var būt divu valstu pilsonis?”

Lietuvas Konstitūcijā par to nekas tieši nav pateikts, jo tās autoriem tāda iespēja pat prātā nav ienākusi.

Viens no labākajiem konstitucionālo tiesību lietpratējiem Stasis Stačoks apgalvo — Konstitūcijas prasība, lai prezidenta amata pretendents ar zvērestu vai solījumu nebūtu saistīts ar citu valsti, vienlaikus arī pieprasa, lai pretendentam nebūtu dubultpilsonības. Tomēr tieši šādas prasības Konstitūcijas tekstā nav, un tāpēc pastāv diezgan liela iespēja, ka par valsts vadītāju var kļūt cilvēks ar dubultpilsonību.

Laikraksta komentārā atgādināts, ka iesniegumā Galvenajai vēlēšanu komisijai Valds Adamkus raksta: “No l997. gada 2. oktobra man nav saistību ar zvērestu vai solījumu ar ASV vai kādu citu ārvalsti.” Tai pašai komisijai viņš paskaidrojis, ka šis iesniegums nav saistāms ar atteikšanos no ASV pilsonības.

Bet ko viņš iesāks, ja Amerika no Lietuvas prezidenta Valda Adamkus pieprasīs pildīt ASV pilsoņa Valda Adamkus pienākumus?

Šis jautājums šimbrīžam paliek bez atbildes.

Citā toņkārtā veidota intervija ar Valdu Adamku laikrakstā “Lietuvos aidas”, kur 71 gadu vecais prezidenta amata kandidāts (vecāks par V. Adamku šo septiņu vidū ir tikai Kazis Bobelis — 74 gadi) atklāti, lietišķi un gudri atbild uz tiešiem, trāpīgiem un āķīgiem jautājumiem. Intervija kopumā ļauj tuvāk iepazīt prezidenta amata kandidātu, kas joprojām pirmsvēlēšanu aptaujās ierindojas pirmajā trijniekā kopā ar krietni jaunāko juristu Artūru Paulausku (44 gadi) un arī par Valdu Adamku tomēr jaunāko Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi (65 gadi).

No intervijas avīzē “Lietuvos aidas” uzzinām, ka Valds Adamkus arī turpmāk norobežosies no jebkādiem sakariem ar apšaubāma rakstura finansētājiem. Tas ir būtiski, jo visiem kandidātiem ir jāatver īpašs rēķins bankā, kur līdzekļus var ieskaitīt prezidenta kandidāta vēlēšanu kampaņas atbalstītāji, bet pēc vēlēšanām šo ziedotāju saraksts ir jāpaziņo atklātībā.

Daži jautājumi un Valda Adamkus atbildes “Lietuvos aidas” žurnālistiem.

— Kāpēc V. Adamkus ir atbraucis uz Lietuvu tikai tagad, bet ne pirms gadiem pieciem vai trim?

— Tādēļ, ka V.Adamkus strādāja darbu, kur viņš Lietuvas labā varēja paveikt daudz vairāk, nekā rosīdamies politikā šeit, uz vietas. Būdams tur, es varēju palīdzēt Lietuvai iegūt miljonus dolāru, palīdzēt pārveidot visu dabas aizsardzības sistēmu.

— Cik miljonu dolāru esat ieguvis Lietuvai?

— Pēdējos piecos gados — kādus trīs miljonus dolāru. Ir izveidota visa monitoringa sistēma.

— Vai taisnība, ka jūsu štābs ir sagatavojis atbildes uz iespējamajiem jautājumiem? Cik maksā paka piena, kas ir kilovatstunda?

— Tas man ir jaunums. Bet par to, ka es nezinu, kas ir kilovatstunda, izlasīju laikrakstā “Lietuvos aidas”. Tas ir joks. Taču to, cik maksā kilovatstunda, iespējams, ka nezina 90 procenti pilsoņu, jo dažādiem patērētājiem ir ļoti dažādi tarifi.

— Cik laika esat veltījis savas programmas sagatavošanai?

— Nācās pasēdēt kopā ar štāba locekļiem un aizstāvēt savus uzskatus. Divas dienas sēdējām, svītrojām, labojām.

— Vai arī uz Eiropas Savienību mums būtu jāiet lēni, apdomīgi?

— Mēs jau esam Eiropā un būsim Eiropas Savienībā, taču ne šodien, ne rīt vēl neesam gatavi tur iekļūt. Mums ir jāaizsargā Lietuvas intereses, it īpaši jebkurā tautsaimniecības nozarē, zemkopībā, nevis, ar steigu ejot uz ES, to visu jāsagrauj.

Tātad, ja neiekļūsim Eiropas Savienībā rīt, tad to izdarīsim parīt.

— Vai parīt nepieņemsim arī Krievijas piedāvātās drošības garantijas?

— Neredzu tur nekā kopīga un noraidu kaut kādas Krievijas garantijas.

— Kur ir jūsu mājas?

Dzīvoju Viļņā. Taču, ja jūs jautājat par īpašumu, tad Lietuvā neesmu nopircis nekādu īpašumu. Man ir dzīvolis Čikāgā.

— Bet īpašums Šauļos?

— Tā nama, kas tur atrodas, nebūtu, ja ne es. Dzīvoju tur, kad esmu Šauļos. Tas ir ģimenei, man tur ir sava istaba.

— Vai par problēmu turpmākajā darbā nekļūs jūsu vecums?

— Cilvēks ir jauns tad, kad viņam ir idejas un apņēmība tās iedzīvināt. Cits jau piecdesmit gadu vecumā ir vecītis, bet ir arī citādi piemēri — Adenauers, Bušs, Eizenhauers, Reigans.

Tā domā Valds Adamkus, Lietuvas prezidenta amata kandidāts, kurš atbalsta valsts virzību uz NATO, vēlas lielākas prezidenta pilnvaras valdības sastādīšanā, no rītiem dzer tikai kafiju, kuram joprojām patīk spēlēt tenisu, peldēt baseinā, kurš nav mednieks un nekad mūžā nav turējis rokās medību bisi.

Augķup pa kāpnēm

Atkal palielinās

Lietuvā strādājošo darba alga

Statistikas departamenta dati liecina, ka Lietuvā reālā darba alga rudens sākumā, mēnesī palielinājās par 1 procentu, bet gada laikā — par 14,8 procentiem.

Valsts iestādēs un uzņēmumos strādājošo caurmēra alga septembrī bija 876 liti, bet privāto sabiedrību darbinieki tajā pašā laikā caurmērā saņēma mēnesī 816 litus. (Viens lits — 14,5 santīmi.)

Kopš 1993.gada caurmēra darba samaksa ir pieaugusi gandrīz piecas reizes. Privātajā sektorā nodarbināto caurmēra algu līmeni samazina zemkopības sabiedrībās strādājošo atlīdzība.

Kā uzskata Statistikas departamenta darba un statistikas nodaļas vadītāja Janina Zarembaite, ne jau visās sabiedrībās uzrāda patieso strādājošo izpeļņu, arī tas samazina privātos uzņēmumos nodarbināto algu caurmēra līmeni.

Konsultāciju sabiedrības “Verslo raktas” direktors Gintars Vaļukonis ir pārliecināts, ka patieso darba algu spēj noslēpt tikai daži uzņēmēji, kas nodarbina ne vairāk kā 6—10 strādājošos. Pavisam citādi bijis pirms gadiem diviem trim — tad tiešām zēlusi un plaukusi nelegālā nodarbinātība. Cita lieta, ka privātuzņēmumu īpašniekiem nav vēlēšanās maksāt algādžiem vairāk. Darba- spēkam ir tirgus cena, un darba devēji cenšas to nepaaugstināt, jo lielāka peļņa nostiprina īpašuma saimniekus.

“Valstī valda monopolstruktūras. Ja nav konkurences, var palielināt algu pēc patikas,” tā uzskata Seima deputāts Ķēstutis Glavecks, bet privātkapitāla uzņēmumi darbojas efektīvāk, tiem ir labākas iespējas ražoto pārdot, tālab arī darba atlīdzībai vajadzētu būt lielākai.

Gandrīz par 12 procentiem (caurmērā līdz 998 litiem) pieauga no budžeta finansēto zinātnieku algas, par 9 procentiem (caurmērā līdz 1298 litiem) — juridiskajos dienestos nodarbināto atalgojums. Samazinājās algas banku darbiniekiem, septembrī caurmēra alga šajā nozarē bija 1616 litu.

Caurmēra algas kāpums 1997.gadā

Caurmēra alga Lietuvā

Vadītåjam vajag daudz padomu

Padomnieki

Igaunijas amatvīriem

No Igaunijas valsts un pašvaldību darbiniekiem biežāk padoms ir nepieciešams Tallinas pilsētas domes priekšsēdētājam Edgaram Savisāram. Viņš ap sevi ir pulcējis deviņus labi atalgotus padomniekus: sabiedriskajās attiecībās, kārtības sargāšanas, ekonomikas, finansu, sociālās sfēras, ārējo attiecību un tiesību padomniekus; pēdējais ir reizē arī domes juridiskās daļas vadītājs; domes algu sarakstā kā E.Savisāra padomnieks ir arī viņa palīgs un domes kancelejas vadītāja palīgs.

Atsevišķi padomnieki ir arī visām domes frakcijām. Ekonomikas ministrijas ierēdnis kā E.Savisāra padomnieks domē strādā pusslodzi.

Pēc domē noteiktās algas pakāpes padomnieki saņem 7480 kronas mēnesī. Papildu procentu pie algas piešķir domes priekšsēdētājs. Likums atļauj padomniekiem papildus saņemt 30 procentus no algas. Domes kancelejas vadītājs Mihkels Pilvings piebilda, ka padomnieku alga ir laba un darba arī neesot daudz.

Pat Valsts prezidentam un premjerministram nav tik lielas padomnieku saimes. Pēc M.Pilvinga vārdiem, tas nemaz nav dīvaini, ka domes priekšsēdētājam vajadzīgs tik daudz padomnieku, kam algu faktiski maksā Tallinas iedzīvotāji. “Viņi nav tikai domes priekšsēdētāja padomnieki, bet gan visas domes darbinieki. Viņi izskata arī valdības lēmumu projektus. Tādēļ nevar teikt, ka premjeram ir mazāk padomnieku,” piebilda M.Pilvings.

Pēc Tallinas pilsētas domes sabiedrisko attiecību padomnieka Jako Veli vārdiem, juridiski ir darīšana ar domes padomniekiem, bet faktiski tie ir domes priekšsēdētāja padomnieki.

Pirms Tīts Vehi kļuva par premjeru, viņam kā Tallinas domes priekšsēdētājam bija astoņi padomnieki, no kuriem gandrīz visi aizgāja kopā ar T.Vehi uz Doma kalnu. T.Vehi pēctecis Koits Kāristu padomnieku institūciju nekomplektēja.

Premjerministram Martam Sīmanam ir seši padomnieki, kuru bruto alga ir 10 000 kronu. Silja Hīctamma par piecu gadu stāžu saņem 5 procentu apmērā piemaksu no algas, Heido Vitsurs par vairāk nekā 15 gadu stāžu 15 procentus no algas un Jevganijs Golikovs par doktora grādu 20 procentus no algas. Ardo Hansons, Raivo Palmaru un Juhans Kivirehks piemaksu nesaņem.

Prezidentam Lennartam Meri ir septiņi padomnieki, kuru bruto alga ir 6750—7200 kronu mēnesī. “Ārlietu padomnieks, prezidenta īpašais padomnieks, iekšlietu padomnieks, divi padomnieki juridiskajā daļā, ārlietu padomnieks un ekonomikas padomnieks,” uzskaitīja prezidenta kancelejas direktora sekretārs.

Par svešvalodas zināšanām un par stāžu padomnieki saņem piemaksu.

Spriežot pēc padomnieku skaita, visgudrākais cilvēks Igaunijā ir augsta valsts amatpersona — parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi, kuram nav neviena padomnieka. Agrāk T.Savi padomnieks bija tagadējais Tartu pilsētas galva Romans Mugurs. Parlamenta priekšsēdētāja vietniekiem Tunnem Kelamam un Antsam Kērmam katram ir pa vienam padomniekam.

Sieviete Igaunijas politikå

Sievietes lielākajās partijās

Cen- Mē- Tēv- Re- Koa-

tra renie zemes formu līcijas

savienība

Biedri 44% 33% 33% 29% 17%

Vadošā

postenī

partijā 36% 33% 6% 14% 6%

Parla-

mentā 40% 16% 0% 11% 11%

No tabulas redzams, ka visvairāk sieviešu darbojas Centra partijā, kaut gan partijas vadītāja autoritatīvais vadības stils ir sekmējis to, ka daudzi šo partiju ir atstājuši, biežāk gan vīrieši, jo sievietes esot piekāpīgākas un atturīgākas. Tēvzemes savienībā tieši pēdējā laikā ir iestājušās vairākas sievietes, kas partijas iekšienē var panākt lūzumu sieviešu jautājumā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Andris Sproģis

par Igauniju — Katrīna Ducmane