ARHĪVI RUNĀ

Liepāja — pusgadsimts aiz militāristu atslēgas

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

PSRS militāristu klātbūtne Latvijā nu jau ir pagātne. Taču dažādos veidos Latvijai nodarītie zaudējumi vēl nebūt nav izzināti un saskaitīti. Latvijas Valsts arhīvā esošie dokumenti liecina, ka no PSRS militāristu sloga un impēriskās izrīcības nācās smagi ciest Rīgai, Jelgavai, Pļaviņām, Rēzeknei, kā arī daudzām citām Latvijas pilsētām. Taču PSRS militāristu spiediena rezultātā, šķiet, vissmagākajā situācijā bija nokļuvusi Liepāja. Dokumenti rāda, kā gadu gaitā pieaugušas militāristu prasības pret Liepāju, kā arī to, cik nesekmīgi bijuši vietējo varasvīru mēģinājumi šās prasības nedaudz ierobežot.

PSRS Ministru Padomes lēmums

par Liepājas iekļaušanu Dienvidbaltijas flotes sastāvā

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomei

PSRS Ministru Padomes

Lēmums Nr.173–31–ps 1947.gada 29.janvārī

Maskava, Kremlis

Izraksts

1. Iekļaut Dienvidbaltijas flotes sastāvā galveno jūras kara bāzi Baltijsku un jūras kara bāzi Liepāju.

8. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei (b.Lācim) kopīgi ar PSRS Bruņoto spēku ministriju:

a) noformēt zemes gabalu atsavināšanu, lai tur izvietotu jūras kara bāzes — Liepājas būves, ievērojot tās robežas, kuras ir norādītas pielikumā Nr.2. Viņu precizēšanu izdarīt uz vietas;

b) noformēt akvatoriju, ostas būvju, noliktavu un citu ēku, kuras atrodas atsavināmās teritorijas robežās, nodošanu Dienvidbaltijas flotei;

c) Liepājas pilsētas saldētavā piešķirt nepieciešamo platību, lai uzglabātu ātri bojājošos produktus.

PSR Savienības Ministru Padomes priekšsēdētājs J.Staļins

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieka vietā M.Smirtjukovs*

LVA, 270.f., 1.s. apr., 244.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums.

* 1951.gada 14.decembrī Baltijas kara flotes pavēlnieks admirālis Andrejevs LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam V.Lācim pieprasīja, lai kuģu remontrūpnīcai Nr.29 atdotu četras noliktavas ar kopējo platību 2800 m2. Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes lēmumu Jūras flotes ministrija Liepājas ostu nodeva PSRS Jūras kara ministrijai, un tā, sākot ar 1952.gada 1.janvāri, savu darbu šajā ostā pārtrauca. Likvidētās Liepājas ostas iekārtas pārcēla uz Ventspili.

PSRS Ministru Padomes lēmums

par Liepājas ostas nodošanu Baltijas kara flotei

Pilnīgi slepeni

b.V.P.Rubenim

PSRS Ministru Padomes

Lēmums Nr.761–242 1966.gada 15.septembrī

Maskava, Kremlis

Sakarā ar PSRS Aizsardzības ministrijas priekšlikumiem par jūras kara bāzēm un ostām Baltijas jūrā PSRS Ministru Padome nolemj:

1. Pieņemt PSRS aizsardzības ministrijas priekšlikumus jautājumā par slepenības režīma nodrošināšanu divkārt sarkankarogotās Baltijas flotes kuģu bāzēšanās vietās un Baltijas jūras tirdzniecības ostu darbības uzlabošanu.

2. Uzdot Jūras flotes ministrijai nodot PSRS Aizsardzības ministrijai piestātnes, noliktavas un citas krasta būves, kas atrodas Liepājas Ziemas un Jaunajā ostā, kā arī to tuvējā apkārtnē.

3. Liepājas ostu attīstīt kā jūras kara bāzi, šim nolūkam, sākot ar 1967.gada 1.janvāri, slēdzot to Jūras tirdzniecības flotes kuģu iekraušanai, izņemot tos kuģus, kuri pārvadā jēlcukuru no Kubas un nosakot ierobežojumus citu resoru kuģu iekraušanai. To kuģu, kuri ved jēlcukuru no Kubas, iebraukšanu Liepājas ostā atļaut līdz 1968.gada 1.janvārim.

4. Uzdot PSRS Aizsardzības ministrijai (Jūras kara flotei):

a) nodot Jūras flotes ministrijai tās piestātnes ar tur izvietotām būvēm, kuras atrodas Klaipēdā un Tallinas Tirgotāju ostā;

b) atlīdzināt Jūras flotes ministrijai jēlcukura glabāšanas noliktavu vērtību, kuras uzceltas Liepājas tirdzniecības ostā.

5. PSRS Aizsardzības ministrijai (Jūras kara flotei) un Jūras flotes ministrijai kopīgi noteikt piestātņu un krasta būvju nodošanas kārtību un savstarpējās nodošanas termiņus Liepājā, Klaipēdā un Tallinā.

6. PSRS Aizsardzības ministrijai (JKF) kopā ar LPSR Ministru Padomi noteikt kuģošanas režīmu Liepājas jūras kara bāzes zonā, kā arī visu resoru kuģu iebraukšanas, izbraukšanas un stāvēšanas kārtību Liepājas ostas Tirdzniecības kanālā.

7. LPSR Ministru Padomei un PSRS Valsts drošības komitejai noteikt iebraukšanai Liepājas pilsētā pasu režīmu. Kārtību to pilsoņu iebraukšanai, kuriem nav pastāvīga pieraksta Liepājas pilsētā, noteikt LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijai kopā ar PSRS Aizsardzības ministriju.

PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājs A.Kosigins

PSRS Ministru Padomes lietu pārvaldnieks M.Smirtjukovs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 1752.l., 209.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Lai izpildītu šo impērisko, Latvijai tik postošo lēmumu, LPSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija sagatavoja un iesniedza LPSR Ministru Padomei saskaņotu ar PSRS Jūras kara flotes Galvenā štāba priekšnieku, PSRS Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministriju, Ziemeļrietumu robežapsardzības apgabala pārvaldes priekšnieka vietnieku, LPSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieku, Liepājas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieku un Liepājas jūras kara bāzes pavēlnieku lēmuma projektu “Par PSRS pilsoņu iebraukšanas un dzīvošanas kārtību LPSR Liepājas pilsētā”.

Pa to laiku viceadmirālis V.Mihaiļins jau bija paspējis pasūdzēties LPSR Ministru Padomei, ka slepenības režīms netiekot ievērots: pa Klaipēdas, Rīgas un Ventspils šosejām bez jebkādiem šķēršļiem braucot nepiederošas personas, milicija pasu režīmu nekontrolējot, Liepājas varas iestādes celtniecības darbos iesaistot nosacīti atbrīvotas personas. Impēriskais admirālis stingri pieprasīja noteikto slepenības režīmu ievērot par katru cenu.

Taču “pilsētas tēvi” — izpildu komitejas priekšsēdētājs K.Strautiņš un LKP pilsētas komitejas 1. sekretārs J.Vagris ar Liepājai uzspiesto spaidu režīmu nesamierinājās. Viņi sagatavoja plašu ziņojumu, kurā ar skaitļiem un faktiem pierādīja to ļaunumu, kādu pilsētai nācās ciest no militāristu uzspiestā slepenības režīma, un iesniedza to LPSR Ministru Padomei.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja V.Rubeņa

ziņojums

PSRS Ministru Padomei

Latvijas PSR Ministru Padome PSRS Ministru Padomei

1968.gada 14.novembrī

Saskaņā ar PSRS Ministru Padomes 1966.gada 15.septembra lēmumu Nr.761–242 Liepājas jūras tirdzniecības osta tika nodota PSRS aizsardzības ministrijai. Tā rezultātā Liepājas pilsēta, kura pēc iedzīvotāju skaita, rūpniecības, sociālās un kultūras attīstības ir otrā lielākā republikas pilsēta, kļuva par slēgtu pilsētu. Tai noteiktais režīms rada lielas grūtības saimniecības tālākā attīstībā, iedzīvotāju apkalpošanas un labklājības līmeņa paaugstināšanā, kā arī atsaucas uz republikas ekonomiku.

Liepājas ostas slēgšana tirdzniecības operācijām ir radījusi pārslodzi Ventspils un Rīgas ostās.

Strauji pieaugusi vagonu parka dīkstāve. Ventspils ostā dīkstāve, gaidot izkraušanu, sasniedz 1000 vagonus diennaktī. Ar galējo pārslodzi strādā dzelzceļa posms Jelgava—Ventspils. Tajā pašā laikā dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja tikpat kā nedarbojas. Lielās, speciālās noliktavas ar atveramajiem jumtiem, kuras domātas Kubas jēlcukura uzņemšanai un glabāšanai, netiek izmantotas. Bez tam Liepājas ostai, salīdzinot ar citām Baltijas ostām, ir vairākas būtiskas priekšrocības.

Pilsētas rūpniecība attīstās galvenokārt uz jauno uzņēmumu celtniecības rēķina. Tamdēļ pilsētai ir nepieciešami daudzi speciālisti un augsti kvalificēti strādnieki. Noteiktais kontroles režīms aizkavē nepieciešamo kadru pieplūdumu no citām pilsētām un rajoniem.

Sakarā ar iebraukšanas ierobežošanu pilsētā ir samazinājies lauksaimniecības produktu pievedums kolhozu tirgū. Tas savukārt radījis strauju cenu celšanos tirgū un negatīvi atsaucas uz iedzīvotāju apgādi. Ievērojami samazinājušies preču mazumtirdzniecības apmaiņas un sabiedriskās ēdināšanas pieauguma tempi.

Absolūtais slepenības režīms Liepājas pilsētā nevar tikt sasniegts, jo tajā dzīvo 90 000 civiliedzīvotāju. Gada laikā tajā iebrauc vairāki tūkstoši cilvēku no citām pilsētām, apgabaliem un republikām.

1967.gadā pilsētas izpildu komiteja izsniedza 28 000 pagaidu iebraukšanas caurlaides, bet 1968.gada 10 mēnešos — 14,8 tūkstošus caurlaižu.

Diennakts laikā Liepājas pilsētā caurmērā iebrauc apmēram 3000 automašīnas. Tās pārbaudot, izveidojas liels automašīnu sakopojums, bet daudzas no tām caurlaižu trūkuma dēļ aizbrauc projām.

Neraugoties uz pilsētas izpildu komitejas aparāta darba operativitāti, pilsētas iedzīvotāji un atbraucēji izsaka lielu neapmierinātību ar laika zaudēšanu un gaidīšanu, lai saņemtu caurlaides un noformētu dokumentus.

Latvijas PSR Ministru Padome lūdz pārskatīt PSRS Ministru Padomes 1966. gada 15. septembra lēmumu Nr. 761–242, atļaut atvērt tirdzniecības ostu un noņemt Liepājas pilsētai ierobežojuma režīmu. Šis jautājums ir saskaņots ar jūras kara flotes virspavēlnieku Padomju Savienības flotes admirāli S. Gorškovu.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Rubenis

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1880. l., 166., 167. lp. Oriģināls. Tulkojums.

Šim visādā ziņā pozitīvajam dokumentam pievienota šāda izziņa:

“Pēc V. Rubeņa priekšlikuma šī vēstule ir atsaukta no PSRS Ministru Padomes (un pārstāvniecības) 1968. gada 27. novembrī. Jautājums par Liepājas režīmu izlemts ar LPSR Ministru Padomes 1968. gada 4. decembra lēmumu Nr. 552–19.”

Kas tad bija noticis?

Pēc LPSR Ministru Padomes vēstules saņemšanas no Maskavas uz Rīgu atjoņoja pats PSRS Jūras kara flotes virspavēlnieks admirālis S. Gorškovs ar lielu virsnieku grupu. Tūdaļ tika sasaukta apspriede.

Latvijas PSR Ministru Padomes un

PSRS Jūras kara flotes pavēlniecības

kopējās apspriedes protokols

Slepeni

Latvijas PSR Ministru Padomes un PSRS Jūras kara flotes

pavēlniecības kopējās apspriedes protokols

1968. gada 26. novembrī

Latvijas PSR Ministru Padome un PSRS Jūras kara flotes pavēlniecība apsprieda jautājumus, kas saistīti ar slepenības režīma ievērošanu Jūras kara flotes militārajos objektos Liepājas pilsētā un nonāca pie šādas vienošanās:

1. Sakarā ar bāzēšanās apstākļu un situācijas izmaiņām Liepājas pilsētā, kā arī pamatojoties uz iegūto pieredzi režīma uzturēšanā, izdot no jauna LPSR Ministru Padomes 1966. gada 6. decembra lēmumu Nr. 594–35, lai precizētu tā prasības.

2. Veikt papildus zemes atsavināšanu Liepājas pilsētas teritorijā karaspēka daļas Nr. 95447 vajadzībām.

3. Lai nodrošinātu jūras kara flotes militāro objektu slepenības režīmu, atsavināmās teritorijas robežās Latvijas PSR Ministru Padomei veikt sekojošus pasākumus:

— 1969. gadā piešķirt naudas līdzekļus un celtniecības materiālus divu tipveida (Kara ostā un Tosmāres kontroles – pārbaudes punkta rajonā) sardzes telpu ar aprēķinu pa astoņiem posteņiem uz katru iekārtošanai, kā arī Kontroles – pārbaudes punktu telpas rajonā pie Melnās upītes tilta (kopējā summa — 130 000 rbļ.);

— piešķirt naudas līdzekļus un materiālus, lai 1969. gadā uzceltu nepārtrauktu koka žogu uz dzelzbetona stāviem 2,5 m augstumā un apmēram 6000 m garumā (izmaksas — 40 000 rbļ.);

— piešķirt naudas līdzekļus un materiālus, lai 1969.–1970. gadā uzceltu aizžogojumus ar dzeloņdrātīm uz dzelzsbetona stabiem 2 m augstumā un 8000 m garumā (izmaksas — 20 000 rbļ.);

— pārcelt 111 ģimenes, kuras dzīvo pilsētai piederošās mājās un kuras atrodas Jaunās ostas tuvumā (23 dzīvojamās mājas) uz dzīvojamo platību rēķina, kuru piešķirs Jūras kara flotei un pēc iedzīvotāju pārcelšanas šīs mājas nodot Jūras kara flotes bilancē;

— 1969.–1970. gadā pārcelt no slēgtās kara pilsētiņas uz Liepājas pilsētas dzīvojamo platību personas, kuras ir zaudējušas sakarus ar PSRS Aizsardzības ministriju. Kopskaitā 65 ģimenes.

LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V. Rubenis

Jūras kara flotes pavēlnieks Padomju Savienības flotes admirālis S. Gorškovs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 1880. l., 161. lp. Oriģināls. Tulkojums.

Šīs apspriedes rezultātā 1968. gada 4. decembrī LPSR Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 552–19 “Par PSRS pilsoņu iebraukšanas un dzīvošanas kārtību Latvijas PSR Liepājas pilsētā”, kurš stingro slepenības režīmu tikai mazliet mīkstināja. Saskaņā ar jauno lēmumu ar pasēm, bez milicijas izdotajām caurlaidēm, lauksaimniecības produktus uz Liepāju varēja vest arī LPSR Kuldīgas rajona un Lietuvas PSR Kretinas rajona iedzīvotāji. Liepājā varēja iebraukt arī dažādu valsts, kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju komandētie, kā arī tie, kurus pieprasīja darbam dažādi uzņēmumi, organizācijas, kā arī karaspēka daļas. Liepājā tika aizliegts pierakstīties tiem pilsoņiem, uz kuriem bija attiecināts Nolikuma par pasēm 5. daļas 40. punkts.

Arī turpmākajos gados PSRS militāristi pašu noteikto slepenības režīmu “slēgtajā pilsētā” Liepājā visvisādos veidos mēģināja padarīt vēl stingrāku, Latvijai un tās iedzīvotājiem vēl neizdevīgāku un postošāku.