ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1997., Nr. 306/307 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45951
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeimas 1997. gada 13. novembra ārkārtas sēdē 20.novembrī
Sēdes sākums — pl. 9.00
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!
L.Kuprijanova (DPS). Labrīt, cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3382. Pirmais priekšlikums ir no Labklājības ministrijas, ko komisija ir atbalstījusi. Te ir tehniskas dabas grozījumi sakarā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu”, ir grozīti daži nosaukumi.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 1.panta 2.punktā ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 3.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Tas ir pieņemts.
L.Kuprijanova. 4. arī ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta svītrošanai. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 5.priekšlikums no Labklājības ministrijas, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt 5.likumprojekta panta svītrošanai.
L.Kuprijanova. 6. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 6.pantu.
L.Kuprijanova. 7. ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.
L.Kuprijanova. 8. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 9. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 10. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 11. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 12. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 13. priekšlikums ir arī no Labklājības ministrijas, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 14. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko arī komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.
L.Kuprijanova. Tātad nākošais ir deputātes Seiles priekšlikums, kas skar pamatformulas izmaiņas, komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Atbildīgā komisija un Ministru kabineta pārstāvji nav atbalstījuši manu priekšlikumu pārveidot pensiju pārveidošanas formulu, un arī Valsts prezidents bija ierosinājis, bet tagad ir atsaucis savus priekšlikumus, kuri skāra šīs formulas būtību. Sociālo un darba lietu komisija ir strādājusi tik rūpīgi un tik ilgstoši, ka laikā starp otro un trešo likumprojekta lasījumu Saeimā ir paspēts šajā pašā likumā ieviest labojumus, kuri nebija tikai diskutējami, bet bija neatliekami, lai uzlabotu minimālo pensiju saņēmēju situāciju, tātad minimālo pensiju saņēmēju situāciju. Taču, arī pieņemot šos labojumus likumā komisijas variantā, pensionāru problēmas netiks atrisinātas savā būtībā, tāpēc es uzskatu par savu pienākumu izteikt šodien sēdē savu viedokli. Un šī viedokļa būtība ir šāda. Nav taisnīgi sadalīt visus pensiju saņēmējus divās daļās, kur vienīgā robežšķirtne ir 1996.gada 1.janvāris, tātad tie, kuri pensionējās pirms un kuri pensionēsies pēc šī datuma, bet īpaša ir to strādājošo pensionāru problēma, kuri turpina maksāt sociālo nodokli, dažkārt pat vairākas reizes lielāku par savu saņemamo pensiju. Es esmu saņēmusi, cienījamie deputāti, 142 vēstules, kurās ir izteikti dažādi šo pensiju aprēķināšanas varianti. Pamatojoties uz šiem izteikumiem, mana priekšlikuma būtība bija šāda, īsumā sakot, visiem, tātad visiem pensionāriem neatkarīgi no pensionēšanās laika par laiku līdz 1996.gada 1. janvārim ņemt vērā aprēķina formulā faktisko darba, bet pēdējos gados apdrošināšanas stāžu, tāpat arī formulā iekļaut konkrētās personas pensijas kapitālu, kas veidojies pēc 1996. gada. Visiem vienādi pēc šādas formulas. Gandrīz visi pensionāri ir strādājuši arī šajā tā saucamajā padomju laikā, tāpēc aprēķinam būtu jābūt pēc viena principa. Tas būtu tikai godīgi, ja no pārejas noteikumiem tiktu svītroti pensiju pārrēķināšanas ierobežojumi personām, kuras pensijā aizgājušas pirms 1996.gada 1.janvāra.
Šo jautājumu neatrisina arī valdības atbalstītā un šajā projektā iestrādātā iespēja strādājošiem pensionāriem pārrēķināt pensijas tāpat kā visiem citiem pensijas lielumu pie noteikuma, ka izmaksātā pensija ir jāatmaksā. Kas to spēs? Kas spēs šo pensiju atmaksāt? Ārsts, skolotājs vai vidēja ranga ierēdnis, riskējot ar savu ģimenes budžetu un veselību? Pašlaik vidēja ranga darbinieks, strādājošais pensionārs, vidēji saņem 42 latus lielu pensiju un, strādādams vidēji atalgotu darbu, maksā 80—100 latu lielu sociālo nodokli, tas ir 2—3 reizes lielāku par saņemamo pensiju. Ja grib pārrēķināt pensiju vidēji gadā, būs jāatmaksā apmēram 500 latu par nostrādāto gadu, mēs vēl diskutēsim par šo tēmu, par cik gadiem būs šī pensija jāatmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas fondā. Man kā Saeimas un Augstākās padomes deputātei kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir samērā liela pieredze ekonomisko jautājumu risināšanā Tautsaimniecības komisijā, un tāpēc es atzīstu — ar pieri mūri nesagraut, likumprojektā ir iestrādāta cita koncepcija, tāpēc man nekas neatliek — sakarā ar valdību veidojošo frakciju pašreizējām nostādnēm un vienošanos es noņemu šo savu priekšlikumu, bet atgādinu, ka paliek problēma, kura skar mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, lielas daļas iedzīvotāju labklājību. Un es ceru, ka Ministru kabinets izstrādās pakāpenisku pensiju atmaksāšanas kārtību, tas ir ļoti apsverams noteikums, tātad pakāpenisku pensiju atmaksāšanas kārtību, ja likums tiks pieņemts šajā izstrādātajā variantā, nosakot ikmēneša atvilkumus no pārrēķinātās jaunās pensijas, tā būtu tāda pagaidu politika, kad vilks paēdis un kaza dzīva. Uzskatu, ka šim likumam vēl būs nepieciešami labojumi arī pēc šodien nobalsotā varianta.
Sēdes vadītājs. Seiles kundze, piecas minūtes pagājušas.
A.Seile. Jā, nu tātad man jābeidz. Un es ceru, ka valdība, kuras galvgalī ir “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK, iedziļināsies šajās problēmās un atradīs nākošajā gadā, vēlreiz pārskatot likumu, labvēlīgāku risinājumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Pirmais, ko es gribētu teikt, man ir ļoti žēl, ka pirmo reizi Seiles kundze nodeva pati sevi. Un man ir žēl šī cilvēka, kuru partija ir piespiedusi runāt pretī tiem ideāliem, ko viņa visu laiku ir aizstāvējusi, bet es ticu, ka arī būs brīdis, kad varēs runāt arī valdošās pozīcijas pārstāvji tā, kā viņi domā un kā viņi jūt, jo citādi zaudē jēgu tas, ko mēs šeit darām. Un es gribu turpināt to, ko teica Seiles kundze, bet ko viņa diemžēl beigās it kā noņēma. Ar šo likumu mēs šodien Latvijā ejam fenomenālu soli uz priekšu cilvēku nevienlīdzībā, jo mēs Latvijas pensionārus sadalām divās daļās — pareizā laikā dzimušie un nepareizā laikā dzimušie. Jā, var uz mani skatīties ar pārsteigumu un teikt, mums ir pārejas periods, mēs veicam soļus, kas nav standartā un kas nav Eiropā, bet tad nerunājiet par Eiropas Savienību un tad nerunājiet par NATO, ja jums Latvijas pensionāri ir dalāmi divās daļās. Un arī mana māte, izrādās, ir dzimusi nepareizajā laikā un nepareizi strādājusi, un nepareizi kopusi slimos bērnus, kroplos, un nepareizi to ir darījusi, jo viņai nekas vairāk nepienākas kā šī saucamā indeksācija, kur 400 latu pensionārs saņem 40 latus, bet viņa saņem tikai 3 latus. Ko vēl runāt par šo priekšlikumu? Žēl, jo mēs par to nebalsosim, un es biju domājusi, ka mums izdosies pārliecināt un nobalsot par to.
Kā jūs domājat, kā šodienas universitātes profesors ar 140 latu algu, ja vēlēsies pārrēķināt savu pensiju, kā viņš atmaksās atpakaļ apmēram pusotra tūkstoša latu. Ar šiem labojumiem, ar šiem grozījumiem, ko mēs esam izdarījuši, mēs esam vārda tiešā nozīmē izņirgājušies par šiem cilvēkiem un radījuši veselu rindu iespēju atkal veidoties tā sauktajiem augļotājiem, kuri aizdos šos pusotrus tūkstošus, tikai ar 12% gadā, nav jau daudz, nabaga profesoram jau 12% no pusotra tūkstoša liekas ļoti sīka summa, tā varbūt domājat jūs, šeit zālē sēdošie. Kāpēc šajā likumprojektā tiek pieprasīta nauda atpakaļ no cilvēkiem, ko valsts ir iedevusi? Jā, nauda būtu jāatmaksā, ja pārrēķina vairāk, bet pavisam citā sistēmā un pavisam citā veidā. Un es saprotu, ka šodien es runāju pa tukšo, jo balsojama priekšlikuma šeit nav, paliek tā, kā tas ir bijis, bet es ceru, ka tad, kad šī sēde beigsies, jo mēs vēlreiz par to runāsim tad, kad runāsim par strādājošo pensionāru pārrēķināšanas kārtību pensijai, kad šī paša gada sākumā beidzot zālē sēdošie pensionāri un zālē sēdošo pensionāru bērni sapratīs, ka šobrīd veiktie grozījumi mūs noliek tādā situācijā pensijas aprēķināšanas kārtībā, ar kuru principā Eiropas Savienībai nav ko tuvoties un nav ko sapņot.
Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova (DPS). Par cik deputāte Seile ir atsaukusi savu priekšlikumu, mums arī nav jābalso par to.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tad nākamo priekšlikumu skatām.
L.Kuprijanova. Nākamais priekšlikums nr.16 ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, jo...
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Lūdzu tālāk!
L.Kuprijanova. Nākamais ir 17.priekšlikums, tas ir tehniskas dabas grozījums, lai nebūtu zālē pārpratumu, es izskaidrošu, ar ko tas ir saistīts, mēs te izslēdzam likumprojekta 1. pantu, bet nav pamatlikumā, bet tajā likumprojektā, kas tagad iet uz trešo lasījumu, un runa ir par sekojošo. Pirmajā ailē jūs redzat tekstu, ko mēs pieņēmām šī gada jūnijā un kas šobrīd ir likumā. Otrā ailē ir teksts, kas bija, par cik mēs daļu no likuma izskatījām jūnijā, izņemot atsevišķi ir teksts, kas bija uz otro lasījumu, un būtībā šo tekstu arī atkārto deputāts Bartaševičs, bet mēs vienojāmies, ka cilvēkiem, kas pirms paredzētā vecuma iet pensijā, ir 80% no sociālā pabalsta apmēra, tas ir normāli, jo arī tie, kas iet savā vecumā, teiksim, ar ļoti mazu izpeļņu vai nepilnu stāžu, viņiem arī ir sociālā pabalsta apmērā, tādēļ te ir tie 80%. Un tādēļ mēs otrajā lasījumā formāli, par cik likums iet līdz galam, mēs lūdzam izslēgt. Būtībā paliek teksts, kā ir šobrīd likumā, ko mēs jūnijā atbalstījām, kas ir pirmā ailē.
Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti komisijas atzinumam par likumprojekta 1.panta svītrošanu piekrīt. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 18.priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums skar jautājumu par invaliditātes pensijām, un es domāju, ka mums vienreiz beidzot ir tas jāizlabo, jāatsakās no tā cinisma, kuru likumā iestrādāja vēl Šķēles valdības laikā, un tas ir — noteikt to, ka uz invaliditātes pensiju tiesības var būt tikai invalīdiem, kam ir triju gadu apdrošināšanas stāžs. Tātad tiem invalīdiem, kam nav šī triju gadu apdrošināšanas stāža, saskaņā ar šo redakciju, kas ir šobrīd spēkā, viņiem vispār nav tiesību uz invaliditātes pensiju.
Es uzskatu, un tas arī ir mūsu frakcijas “Latvijai” viedoklis, ka tas ir liels cinisms, par ko jāpateicas Šķēles valdībai un tās labklājības ministram Makarovam, kurš ir labklājības ministrs arī šobrīd, bet es domāju, ka šobrīd mēs vairs neesam, arī valdošā pozīcija neatrodas vairs Šķēles diktāta iespaidā, un mēs šobrīd varbūt varētu no šīs normas atteikties, jo tas ir acīmredzams, ka tas ir absolūts cinisms, ka viena daļa no invalīdiem nesaņem invaliditātes pensijas, un tajā skaitā tie ir invalīdi kopš dzimšanas, invalīdi, kas šo invaliditāti ir ieguvuši agrā bērnībā, un tas, uz ko viņi var cerēt, tas ir labākajā gadījumā šie valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti, kas ir daudz mazāki par invaliditātes pensijām.
Es lūdzu balsojumu par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un aicinu deputātus tomēr izprast arī invalīdu situāciju un to atbalstīt, jo invalīdi, tie ir mūsu sabiedrībā tā daļa, kurai pašiem sev ir ļoti grūti palīdzēt, un es domāju, ka, ja mēs kā politiķi šo nesaredzēsim un nepalīdzēsim tiem cilvēkiem, kas paši nevar sev palīdzēt, tas var tikt uzskatīts arī par visai smagu grēku, atsevišķā kontekstā skatoties uz šo jautājumu. Un es aicinu tomēr būt iejūtīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu, ka invaliditātes pensijas var tomēr saņemt visi invalīdi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Noklausoties liekas, ka cilvēki, kas kļūst par invalīdiem un kam nav apdrošināšanas stāža, vispār paliek bez valsts sociālajām garantijām. Es gribētu atgādināt padomju laiku praksi, ka uz invaliditātes pensiju bija tiesības pie noteikta vecuma tad, ja tev bija noteikts darba stāžs, un pie 50 gadiem darba stāžam bija jābūt 15 gadiem. Šobrīd mēs pasakām, ka, lai saņemtu apdrošināšanas invaliditātes pensiju, neatkarīgi no vecuma apdrošināšanas stāžam ir jābūt ne mazākam par trīs gadiem. Kas notiek pārējos gadījumos — par to, par ko runā deputāti. Valdība šogad jau ir uzsākusi sadalīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmējus. Cilvēkus bez darba stāža, veselus cilvēkus, bet kas nav strādājuši, no sabiedrības daļas, kas tiešām ir ievainoti, kas tiešām ir zaudējuši savas darba spējas, dzimstot vai tālāk augot, kaut kādas slimības, negadījumu rezultātā, un jau šogad mēs šo pabalstu palielinājām, šī pabalsta palielināšana notiks arī nākamgad, un tad, kad notika šīs diskusijas, es aicināju šo problēmu skatīt Likuma par sociālo palīdzību kontekstā, kur vajadzētu tiešām pateikt arī to, ka šim pabalstam ir jābūt ne mazākam kā... ko šobrīd valdība dara savu pilnvaru ietvaros un turpinās darīt. Tādēļ ar 1998. gada 1. aprīli šī pabalsta apmērs būs 35 lati, un šī politika turpināsies, bet es vēlreiz aicinātu saprast: šeit iet runa par to, ka tiesības uz apdrošināšanas pensiju ir pie noteikta darba stāža — ne mazāka kā trīs gadiem. Tādēļ es aicinātu atbalstīt komisiju!
Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.
J.Kušnere (TKL). Godātā Saeima, es gribētu pievērsties dažiem aspektiem vēl, kas ir šī priekšlikuma sakarā. Mēs dzirdējām tātad skaidrojumu no labklājības ministra Makarova kunga par to, ka faktiski neviens cilvēks, kas kļuvis par invalīdu, nepaliek bez nekādas samaksas. Taču te ir faktiski viena cilvēka grupa, un tā ir mūsu jaunatne, tā ir mūsu nākotne, kuras jau tāpat ir maz, un šīs rindas papildinās aizvien mazāk un mazāk, respektīvi, tā ir visa tā mūsu sabiedrības daļa, kas mācās. Šiem jauniešiem, bērniem mēs atņemam faktiski iespēju saņemt invaliditātes pensiju. Jā, viņi saņem šo pabalstu, bet invaliditātes pensiju viņi saņemt nevarēs, un starpība taču starp invaliditātes pensiju un pabalstu, protams, ir acīm redzama. Tātad mēs faktiski sodām šos cilvēkus par to, ka viņi nelaikā, nesākuši strādāt, kļūst par invalīdiem. Šinī sakarā es domāju, ka tas tiešām ir liels cinisms, un vai Saeima tā ar vieglu roku var nobalsot par to, ka ir jāpaliek šiem trim apdrošināšanas stāža gadiem? Es aicinātu tomēr balsot par pretējo!
Bez tam. Runājot vēl tālāk par šo... par šinī likumā iestrādātajiem priekšlikumiem, mēs saskarsimies ar to, ka invaliditātes pensijas cilvēki saņem tikai līdz vecuma pensijas gadu sasniegšanai. Tiklīdz ir sasniegti vecuma attiecīgi gadi, lai saņemtu vecuma pensiju, invalīdiem tiek pārtrauktas invalīda pensijas izmaksas un tiek aprēķināta vecuma pensija. Tātad tas varbūt lielu starpību neradītu, taču mēs zinām: ja cilvēks ir invalīds, tad viņam vēl pienākas arī citas piemaksas un citas sociālās garantijas. Tas nozīmē to, ja cilvēks ir sasniedzis vecumu, kad viņam pienākas vecuma pensija, viņš pēkšņi kļūst vesels, iedomājieties — pirmās grupas invalīds kļūst vesels, un viņam vairāk nekādas sociālās garantijas, kādas pienācās līdz šim, nepienākas. Tas šo stāvokli vēl vairāk un dziļāk pasliktina. Tādēļ es domāju, cienījamie deputāti, jūs tomēr atbalstīsiet frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un izslēgsim šo trīs gadu apdrošināšanas stāžu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova. Es aicinātu deputātus balsojot izšķirties par šo!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 14. pantā izslēgt 1. daļas vārdus. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 14, atturas — 23. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. Nākošais — 19. — arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.
L.Kuprijanova. Un es varbūt paskaidrošu, ja frakcija to vēlas. Redziet, te ir runa par apdrošinātā... (No zāles: “Neuztur balsojumu!”) Frakcija neuztur. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk! Tātad es sapratu, ka tiek noņemts šis priekšlikums. Paldies!
L.Kuprijanova. 20. arī ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Šeit ir runa par trešās grupas invalīdiem. Komisija to arī ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šeit ļoti pareizi pateica, ka šajā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā runa ir par trešās grupas invaldīdiem, un mēs aicinām arī šiem invalīdiem šo pensiju tomēr rēķināt pēc noteiktas formulas, kas ir atkarīga no šo cilvēku apdrošināšanas iemaksām un kas dotu iespējas šiem trešās grupas invalīdiem saņemt pensiju, kura ir lielāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Es aicinātu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, jo mēs labi zinām, ka liela daļa invalīdu šobrīd ir tieši trešās grupas invalīdi, kam praktiski nav šīs darba spējas, tātad nedzirdīgās personas, piemēram, un viņiem nav reālu iespēju iztikt tikai ar šo valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Es lūgtu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Deputāts Čerāns prasa balsojumu tātad par šo priekšlikumu. Vai es esmu pareizi sapratis? Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priešlikumu — 16. pantā papildināt 1. daļas 1. punktu pirms vārdiem, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 14, atturas — 28. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. 21. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija ir noraidījusi. (No zāles: “Atsauc!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti atsauc. Paldies!
L.Kuprijanova. 22. — arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija “Latvijai”.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Mēs noraidījām tikko frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par noteiktu formulu trešās grupas invalīdu pensijas aprēķināšanai, bet tad... Līdz šim spēkā esošā redakcija atstāja trešās grupas invalīdiem šo pensiju valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, un, ņemot vērā to, ka tas ir būtiski par maz, mēs aicinām šeit vismaz pensijas noteikšanā pielietot koeficientu 1,2. Tas neapšaubāmi būtu taisnīgi, ņemot vērā to, ka 1. un 2. grupas invalīdiem ir skaidri pateikts, ka 1. grupai šis te koeficients attiecībā pret valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu viņu pensijai nevar būt mazāks par 1,6, 2.grupas gadījumā — nevar būt mazāks par 1,4, tātad būtu taisnīgi, ka 3. grupai šis koeficients varētu būt 1,2. Un vismaz, lai varētu nodrošināt to, ka 3. grupas invalīdi tiešām arī vismaz šādu šo invaliditātes pensiju saņem. Es lūdzu nobalsot par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā — lūdzu.
L.Kuprijanova (DPS). Jā, es domāju, ka ir jābalso.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakām attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu papildināt 1. daļas 2. punktu ar tekstu “kam piemērots koeficients 1,2”. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 13, atturas — 27. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. Nākamais ir 23. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Bet būtībā tas ir tas pats priekšlikums. Tādēļ man šķiet, ka tas pat nebūtu balsojams. Mēs izteicām attieksmi.
Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts. Lūdzu tālāk!
L.Kuprijanova. 24. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas būtībā ir ļoti simpātisks, jo ir runa šinī gadījumā par apgādnieka zaudējuma pensijām. Respektīvi, tās ir pensijas, ko maksā ģimenes locekļiem, nestrādājošajiem, nu pārsvarā tie, protams, ir bērni, šad tad arī varbūt nestrādājošas kundzes, atraitnes, un deputāts Leiškalns piedāvā kā 25% katram apgādājamajam no minimālās mēnešalgas. Bet es tikai gribētu pievērst deputātu uzmanību, ka gadījumā, ja apgādnieks aiziet bojā un viņam paliek viens vai divi apgādājamie, tad deputāta Leiškalna priekšlikums samazina šiem cilvēkiem šobrīd esošo pabalstu. Te var būt plusi tikai tad, ja ģimenē paliek vairāk nekā divi apgādājamie. Es tikai tā precizēju, lai būtu skaidrība par šo balsojumu.
Un otrs, ko es gribētu atgādināt deputātiem, kas, protams, paši izšķirs šo jautājumu, ka apgādnieka zaudējuma pensija jau pamatā ir domāta aizvietot ģimenei to materiālo, jo morālo, protams, neviens nevar aizvietot. To materiālo zaudējumu, ko viņi zaudējuši, pazaudējot apgādnieku. Respektīvi, ja apgādniekam ir bijusi ļoti liela alga, to aizvieto ģimenei pēc zināmiem principiem un tā tālāk. Bet, ja ir bijusi ļoti maza alga, jebkurā gadījumā ir jāaicina, lai apgādājamam nemaksā mazāk kā sociālo pabalstu. Tādēļ es saku, ja ir divi apgādājamie un ir minimālā mēneša alga — 25% šobrīd, no 1.janvāra tā būs 42 lati, respektīvi, katram pienāksies pēc grozījuma 10, 25 Ls. Šodien viņš var saņemt 25 latus. Par to ir jādomā. Acīmredzot varbūt šis grozījums nav visai precīzs. Pēc būtības tas patiešām ir ļoti simpātisks. Bet es paskaidroju, lai būtu skaidrība pie balsošanas.
Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.
K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es, protams, varētu piekrist, ka mans priekšlikums nedaudz neiekļaujas sistēmā, uz kuru ir balstīts šis pensiju likums. Bet man ir jāpiebilst, ka pensiju likums ir būvēts kā uz sociālās solidaritātes, tā uz apdrošināšanas principa. Mans priekšlikums nesamazina, jo mans priekšlikums ir katram pantam, atstājot spēkā esošās normas ar piebildi, ka apgādnieka zaudētāja pensija uz bērnu nevar būt mazāka kā 25%, bet tas neizslēdz to, ka tā ir lielāka. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ normālo priekšlikumu, kas ir vērsts uz aizsardzību sociāli vismazāk aizsargātajai grupai, tas ir, uz bērniem, kas zaudējuši apgādnieku. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova ( DPS) . Es lūdzu balsojumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu 23.panta pirmajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 8, atturas — 24. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. Nākamais 25.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi šajā pantā, bet es gribētu pievērst deputātu uzmanību, lai nebūtu liekas ažiotāžas, ka ir analoģisks priekšlikums pārejas noteikumos no ministrijas, izstrādāts daudz sīkāk, bet citā vietā. Tādēļ es aicinu balsot un noraidīt šajā vietā deputātes Seiles priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Seiles kundze, es saprotu, neuztur. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 26.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.
G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes varas pārstāvji un tautas kalpi! Mēs šodien it kā risinājām jautājumu par pensijām un pensiju termiņiem. Man tā smagi nāk atmiņā par tanti Helēnu un viņas vīru Arvīdu. Tante Helēna sāka mazgāt veļu un palīdzēt uzkopt dzīvokli — ļoti veca, liela kundze, un mēs kļuvām draugi. Divus gadus atpakaļ es viņiem Ziemassvētkos uzdāvināju drusku, lai viņiem būtu kaut kas uz galda, un viņi atnāca pateikt paldies un ar asarām acīs prasīja: “Valdmaņa kungs, jūs esat tik gudrs, paskaidrojiet man, kāpēc, kādreiz būdams cilvēks, es esmu kļuvis par lupatu?” Viņa stāstīja, ka viņiem abiem kopēja pensija kādreiz bija tāda, ka viņi varēja iet vismaz reizi nedēļā uz restorānu un varēja visu samaksāt. Bet tagad viņi vairs to nespēj. Viņi pat nespēj samaksāt par savu dzīvokli. Es ilgi esmu par šo jautājumu domājis. Nesen viens no tiem, kas palīdzēja izputināt to pensiju, un tieši šeit, Saeimā, un Latvijā vēl ir daudz augstos amatos. Tās varas, kas bija Padomju Savienības laikā, kas bija Augstākajā padomē, tās struktūras vēl šodien valda. Bet tam cilvēkam tā pensija tika atņemta, un neviena Saeimas izmeklēšanas komisija nav bijusi. Bet beidzamajā nedēļā viens no galvenajiem vainīgajiem — Repšes kungs, — dabūja Trīs Zvaigžņu ordeni. Jautājums — par ko? Kur tad pazuda tās pensijas, kuras mūsu tautas iedzīvotājiem pienākas? Es skatos, mēs esam vēl šodien pirms pilnīgas privatizācijas, mēs esam vēl ļoti bagāta zeme. Desmit gadus atpakaļ mums piederēja viss, kas Latvijā bija, bet šodien mums vēl pieder “Latvenergo”, mums vēl pieder lielākā daļa no ostām, mums vēl pieder ļoti daudz māju bez parādiem, mums vēl ir Universitāte un slimnīcas bez parādiem. Bet pensionāri vienkārši iet un mirst.
Es to neizprotu. 20 miljardi esot no Latvijas izzagti uz Nauru jeb Naūru, par ko Ādamsons kaut kad ir rakstījis savu diplomdarbu, kur 100 latvieši ir reģistrējuši bankas, bet mūsu pensionāriem mēs šeit šodien, manuprāt, nekaunīgi runājam par nepietiekamām summām, dalām no vienas puses uz otru. Es skatos, kā šeit uz mani skatās vai neskatās un krata galvas priekšējās rindās. Kur ir mūsu atbildība? Mēs neesam vēl šodien tik nabaga tauta, lai mēs nevarētu patiešām gādāt par mūsu vecajiem. Bet ko mēs darām? Mēs nākam šeit ar svētām balsīm un dalām nekaunīgi mazus ciparus no vienas puses uz otru. Un negribam uzņemties to atbildību. Es redzu, ar kādu naidu vismaz viens tēvzemietis uz mani skatās. Nekaunīgi. Mēs neskatāmies, kur mēs varētu ņemt līdzekļus, bet mēs vienkārši tos kaut kā pārdalām. Apvainojam vienu grupu dziļāk vai otru. Kungi, mūsu tauta vēl ir bagāta un stipra, ja mēs to apzinātu. Mēs varētu rūpēties par saviem cilvēkiem. 20 miljonu vien nāktu, ja Rīgas ostas maksātu savus nodokļus valstij. Bet nē! Mēs varētu daudz ko darīt, ja mēs ievestu kaut kādu kārtību šajā zemē. Kārtībai šajā zemē ir jāsākas ar Saeimu. Ja ne ar šo Saeimu, tad ar 7.Saeimu. Bet, kungi, kā mums trūkst? Mums šī zīmīte “6.Saeimas deputāts” ir kauna zīme visā tautā. Tie, kas šeit valda un nesaprot, ka mēs neesam ubagu tauta. Pensiju laikmets sākās ar to, ka cilvēkiem sāka maksāt pensiju, un sāka to izpelnīt. Tas daudziem bija 50—60 gadus atapakaļ. Bet mēs to esam piemirsuši. Mēs vienkārši ejam uz priekšu. Uz Eiropu, kur mūs nepieņems vēl 12 gadus.
Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas.
G.Valdmanis. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Komisijas vārdā ko piebilst nav, jo komisija ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu. Vai deputāti arī to atbalsta?
L.Kuprijanova (DPS). Es gribētu tikai, cienītie deputāti, piebilst, ka šinī gadījumā priekšlikums dod vairākas iespējas pensionāriem. Tieši šis ir priekšlikums, ko ir atbalstījusi komisija. Ja agrāk pensiju varēja pieprasīt tikai trīs mēnešus iepriekš, tagad mēs ļaujam iespēju — 12 mēnešus. Cik es saprotu pēc Valdmaņa kunga uzstāšanās, tad viņš ir pret šo priekšlikumu, kas uzlabo situāciju. Tādēļ es lūdzu zāli atbalstīt komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 27.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Golubovs.
A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda ir šā priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda, ka ārvalstnieki un bezvalstnieki varēs saņemt to pensiju, kuru viņi saņēma pirms tam, strādājot Latvijas Republikā, nevis 6 mēnešus, bet visu laiku, cik viņi dzīvos pensijas vecumā. Viņi visu laiku varbūt nostrādāja šeit, Latvijā, un saņēma par to pensiju. Un tad, ja viņi to saņēma, viņiem tā jāsaņem arī citur, citās valstīs, kā to dara Amerikā. Pie mums pašreiz sēž daži, kuri saņem pensiju, arī Amerikas pensiju. Varbūt ne? Tieši tā. Bet tagad tie ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem mūsu Saeima negrib dot iespēju saņemt Latvijas pilsonību, aizbraucot no Latvijas, arī nesaņems Latvijas pensiju, kuru viņi šeit dabūja strādājot.
Un tad šeit ir neliela piebilde, ka, ja ir noslēgti starptautiskie līgumi, tad darbojas tieši tie likumi. Tas dos iespēju mūsu Ārlietu ministrijai strādāt labāk, sarunāties ar kaimiņvalstīm un slēgt līgumus. Tāpēc es lūdzu pieņemt šo grozījumu!
Sēdes vadītājs. Paldies! Roberts Jurdžs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
R.Jurdžs (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Viss jau pēc Golubova kunga teiktā skan diezgan skaisti. Bet, ja skatās uz lietu no otras puses, no diplomātiskās puses, tad šis pants dos sekojošu rezultātu. Ja mēs paši apsolāmies maksāt šiem pilsoņiem vai cilvēkiem, kas izbrauc uz ārzemēm, pensiju līdz mūža galam, tad neviena valsts nepiedalīsies sarunās par līgumu slēgšanu. Mūsu pilsoņiem viņi nemaksās savas pensijas, bet mēs viņiem maksāsim. Tas ir tieši pretējs efekts, un es brīnos, ka Golubova kungs, aicinot pieņemt šo pantu, tātad aicina arī pēc tam mūsu Ārlietu ministriju iekļaut, tagad slēgt līgumu par nemaksāšanu. Tad kā mēs uzvelsim Ārlietu ministrijai uzdevumu — pārslēgt līgumus un nemaksāt, ja mēs paši pasakām — maksāt? Tas ir pretējs efekts. Pašlaik Labklājības ministrijā notiek sarunas ar Krievijas Republiku un Ukrainu. Šie līgumi būs noslēgti, un līgumā būs, ka ir noslēgts līgums maksāt šīs pensijas, bet abpusēji. Tā ka šis pants ir ļoti neizdevīgs tieši diplomātiskā ziņā un tieši mūsu pilsoņu ziņā. Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā. Teksts jums ir. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 25, atturas — 20. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. 28.priekšlikums arī ir deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Nepiekrīt. Vēlas runāt deputāts Bartaševičs. Lūdzu!
A.Bartaševičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka ar savu priekšlikumu es piedāvāju svītrot no likuma normu, kas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums, jo ar šo pantu mēs atļaujam Latvijas Republikas pilsoņiem saņemt pensiju par gadiem, kas nostrādāti ārpus Latvijas robežām, bet tajā pat laikā nepilsoņiem mēs to liedzam darīt. Pārkāpti svarīgākie līgumi, kas Latvijā ir ratificēti, īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ļoti žēl, ka, lai atrisinātu šo jautājumu, būs jāgriežas Konstitucionālajā tiesā, un ceru, ka mēs varēsim pierādīt, ka Saeima arī ir demokrātiska institūcija, un atbalstīsim šo manu priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.
V.Makarovs (labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Šis atkal ir tas jautājums, kurš ir jārisina starpvalstu līgumu attiecībās, un ir jāpanāk, lai Latvijā nostrādātie gadi un tur nostrādātie gadi tiek ieskaitīti attiecīgās valsts apdrošināšanas periodā, bet šobrīd mēs piedzīvojam zināmu cinisma vilni. Labklājības ministrija ir nosūtījusi jau ceturto līguma projektu uz Krieviju, un Krievija nevēlas to parakstīt, vienmēr atrodot tehniskas problēmas. Un, ja pieņemam tādu normu, tad mēs jebkurā gadījumā neveicināsim daudzas valstis slēgt šos līgumus. Tāpēc vienkārši, piekrītot varbūt ideoloģijai, kas ir ielikta, bet tā ir ielikta starpvalstu līgumu problēmā, nevis ir jārisina ar šo pensiju likumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Atkal uz tiesu iesi?”)
P.Tabūns (TB/LNNK). Es pavisam īsi. Golubova, Bartaševiča un līdzīgu kungu apetīte aug ar katru dienu. Un tā nav remdināma. It īpaši sākot ar Rubika iznākšanu no cietuma. Tas ir vienkārši nenormāli, tas, ko viņi te pieprasa. Es domāju, ka sen jau Latvijai vajadzēja uzstādīt prasības un sēsties pie galda ar Krieviju, lai Krievija pilnībā apmaksā pensijas tiem, kuri Latvijā nav strādājuši ne dienu. Bet mēs esam tik godīgi, tik solīdi, un teiktu pat — bagāti, lai gan esam nabagi, un maksājam pensijas tiem, kuri Latvijā nav nostrādājuši nevienu dienu. Šiem cilvēkiem, tāpat kā armijas pensionāriem, būtu jāsaņem pensija no Krievijas, bet nevis no Latvijas, kura nav tik bagāta, lai varētu maksāt šiem desmitiem tūkstošu cilvēku pensijas no mūsu visai nabagās kases. (Starpsauciens: “Budžeta.”) Tas nav normāli diemžēl, bet mēs esam tik cilvēcīgi, ka to darām. Un, lūk, Golubovi, Bartaševiči prasa vēl un vēl, un vēl. Tā ir vienkārši nekaunība! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.
M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs dzirdēsim un padomāsim, ko piedāvā bijušais radio nama partijas sekretārs, viņš piedāvā to, lai daudzi cilvēki, kuriem ir pensijas vecums, klīst pa ielām, nesaņemot nekādu naudu vispārībā. Tabūna kungs, jautājums — sociālo pabalstu maksāsim? Vai vispār neko nemaksāsim. Ja vispār neko nemaksāsim, tad jūs esat varbūt viens no perspektīviem kadriem, ko šie cilvēki vakarā noķers uz ielas, un cerams, ka neapēdīs. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Gan jau tikšu galā!”) Bet, cienījamie kolēģi! Mēs nevaram aizmirst arī citu jautājumu — vai šie cilvēki savā laikā nav ieguldījuši kopējā fondā? Un toreiz, kad Latvijas valsts nodibinājās, mēs paņēmām līdzi arī to kopējā ieguldījuma daļu. Un šo jautājumu Tabūna kungs aizmirsa. Tā rādās, ka vajadzētu patiešām daudz aktīvāk no tribīnes jautāt — kādēļ tad šodien, Makarova kungs, tik mazas ir tās pensijas? Kur visi šie labumi tā dēvētie? Vismaz ko savā laikā tik aktīvi proponēja “Tēvzemei un Brīvībai” — dzīvokļi pilsoņiem, lielās pensijas pilsoņiem, Dievs zina, ko vēl sasolīja. Šodien, cienījamie kungi, “Tēvzemei un Brīvībai”, jūs esat pie varas. Un kādēļ tad tie tautieši pensionāri un arī pārējie skrien pie manis sūdzēties? Šodien jau ir tā zaļā, labā dzīve, ko jums vajadzētu realizēt. Katram tautietim pa dzīvoklim un katram pilsonim milzīgās pensijas. Kur ir, Tabūna kungs? Varbūt ir tikai jūsu partijas biedra Purgaiļa asfalta rūpnīcā, kas par miljoniem Rīgā nopirkta. Arī Rīgas Domē jūsu valdīšanas laikā, man liekas, nekāda labuma nevienam rīdziniekam nebija. Un tad nevajag velt no slimās galvas uz veselo un izbeigt vienreiz savu klasisko demagoģiju. Es nezinu, drīzumā, iespējams, jūs savu demagoģiju varēsit turpināt Getliņos. Un patiešām, es nebrīnos, jo “Tēvzemei un Brīvībai” vairāk veic savu darbību un aģitāciju, patiešām, ka nav beigās jālasa un jābrīnās, ka Rubika kungs patiešām iebrauks kaut kur ar baltu zirgu vai labu mašīnu. Un tā būs jūsu darbība. Un, Tabūna kungs, pirms jūs tā izsakāties, padomājiet, ko jūs pats sakāt. Un piedāvājiet reālas lietas. Demagoģiju varējāt realizēt 5.Saeimā vai, piedodiet, radio namā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tagad dodas uz tribīni bez pieteikuma Pēteris Tabūns. Vārdu viņš nav...
Juris Dobelis, pēc sejas spriežot, arī grib runāt, kaut gan pieteicies nav. Vārds Jurim Dobelim, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man ir ļoti patīkami, ka, apspriežot pensijas, visiem ir tik jautri. Laikam visi cer, ka šis likums palīdzēs sakārtot cienījamajiem kolēģiem viņu materiālās problēmas.
Tagad nedaudz runājot par partijām, kuras ir pie varas un kuras nav pie varas. Jā, tiešām, mūsu premjers ir nostrādājis nedaudz vairāk par 100 dienām, un es domāju, ka šeit, strādājot pie šī likuma, Labklājības ministrija beidzot ir sajutusi pamatīgu atbalstu.
Kā jūs dzirdat vairākkārt, jūs esat iepazīstināti ar dažādiem pasākumiem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, kas visi ir balstīti uz noteiktu sistēmu. Tā ir sistēma, kas ir iestrādāta arī šajā pensiju likumā. Sistēma ar zināmu nākotni. Katrs visstulbākais te var uzkāpt tribīnē un muļķīgi izrunāties. Tā nav nekāda problēma. Uzkāpt, cienījamas uzrunas te kaut kādas veltīt. Tas tikai liecina par prāta trūkumu, ne par ko citu vairāk! Tanī pašā laikā mēs, apskatot šo konkrēto likumu, varam redzēt, ka, mainot kādus punktus šajā likumā, mēs skaram to naudu, kas ir Labklājības ministrijas rīcībā un kas ir iecerēta, lai realizētu šo te sistēmu. Šis te 28.priekšlikums neatbilst šai sistēmai. Tas viņu jauc. Un, lūdzu, tāpēc nebrīnieties, ka mēs esam pret šādu punktu. Un nekāda sakara tur nav ar kaut kādu partiju pieminēšanu vai par kaut ko citu. Ir runa konkrēti par šo likumu. Ir runa par to, kā tiek sakārtoti punkti. Un mēs jums katrreiz varam paskaidrot, kāpēc mums ir paredzēts viens gads vai kāpēc mums ir paredzēti trīs gadi kādā punktā, kāpēc mēs vienam koeficientam piekrītam vai nepiekrītam. Es ceru, ka tie, kas nopietni ir izlasījuši šo likumu un seko tā pieņemšanai, redz, ka tas ir veidots pēc noteiktiem principiem. Un nevar šeit atsevišķi vienu punktu kaut kādā veidā izraut ārā vai mākslīgi pielikt klāt.
Kas attiecas uz manu pārliecību par bezvalstniekiem un visādiem citādiem blandoņām, kas kaut kur taisās braukt prom, es viņiem varu pateikt: “Laimīgu ceļu!” Latvija viņiem nav parādā ne santīma! Tieši otrādi. Viņi ir Latvijai parādā. Tā ka vislabākais, ko viņi var izdarīt, — klusi un mierīgi aizbraukt, un es viņiem vēl novēlu vislielāko svētību, braucot līdz turienei un turpmāko dzīvi pavadot ārpus Latvijas. Tas būtu ļoti patīkami. Bet lai viņi necer uz Latvijas budžetu. Šeit viņiem nekas nespīd.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK). Kāpēc šodien Latvijas pilsoņi, pensionāri saņem tik mazas algas, Lujāna kungs? Tāpēc, ka visiem, kā Dobeļa kungs teica — blandoņām, laimes meklētājiem, kuri atbraukuši no plašās Padomju Savienības un nav strādājuši nevienu dienu, esam tik, kā jau es teicu, līdzcietīgi un maksājam arī viņiem pensijas. Ja to mēs nedarītu, un to mums faktiski nevajadzētu darīt, pieprasīt, lai Krievija maksā tāpat kā armijas pensionāriem, tad mēs saviem pensionāriem pilsoņiem, par kuriem mums kā valstij jārūpējas vispirms, nodrošinātu šodien vismaz 10, 15, ja ne 20 latu lielāku pensiju. Lūk, kur ir būtība. Un nav nemaz runa par to, lai mēs maksātu vēl, aizbraucot uz Krieviju, maksātu viņiem pensiju. Tas ir vienkārši idiotiski. Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.
J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es dzirdu un redzu, ka jūs neviens neklausāties. Jūs pareizi saprotat, ka šeit ir mītiņu runas, kuras organizē, kā jūs dzirdējāt, Tabūns, Dobelis un Lujāns. Jautājumu ļoti praktiski un skaidri izskaidroja iepriekšējie runātāji. Es lūdzu sapulces (No zāles deputāts J.Dobelis: “Te jau nav sapulce! Tu jau neesi uz sapulci atnācis!”), šīs sapulces vadītāju pievērst uzmanību, lai cilvēki runā par lietu, lietišķi, lai nerunā ar mītiņu runām. Es izsaku pārmetumu kā deputāts sapulces vadītājam. Lūdzu strādāsim lietišķi!
Sēdes vadītājs. Pārmetums tiek pieņemts. Es dziļi nožēloju. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija.
J.Urbanovičs (TSP). Augsti godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es tiešām gribētu aicināt apsvērt visiem tiem, kas ir spējīgi dzirdēt mani šeit un kas arī ir atnākuši šeit, strādāt un domāt par to, lai mēs varētu pieņemt kādu pa starpu starp nodokļu palielinājumiem, budžeta iežogojumiem arī kādu sakarīgu likumprojektu.
Šī ir tā reize, par kuru mums vajadzēs varbūt taisnoties pēc gada. Es domāju — gan “Latvijas ceļam”, gan zemniekiem, gan kristīgajiem, gan “Saimniekam”, gan citiem, kas ir savās iepriekšējās priekšvēlēšanu runās runājuši par kaut kādu sapratni sabiedrībā un vēlmi iet uz, ja ne saskaņu, tad vismaz uz zināmiem kompromisiem, lai sabiedrībā būtu zināms miers, un kas būtībā iestājas par Latvijas valsts pastāvēšanu kā tādu. Es uzskatu par provokatoriskām un pretvalstiskām, pret Satversmi virzītām runas, kas bija pagājušajā ceturtdienā un sevišķi šodien, ko runāja gan Tabūna kungs, gan Dobeļa kungs. Bet es nevaru, es neprotu tik jauki izrunāties, runājot tik daudz un neko. Redziet, būtība ir tāda, kā es to saprotu. Visiem čekistiem, armijniekiem un citiem, kas ir šeit braukuši padarīt mūsu latviešu tautas un citu dzīvi neciešamāku, kā tiek runāts, tiem jau tās pensijas katrā ziņā tiek nodrošinātas pa tiem kanāliem, kā tas tagad ir. Proti, armijnieki saņem un citi tās naudas, un viņiem nevajadzētu uztraukties. Es nesaprotu, kāpēc jūs tik ļoti par viņiem satraucaties? Tie cilvēki, kuri dažādu, ļoti dažādu iemeslu dēļ ir nonākuši Latvijā un strādājuši Latvijas teritorijā, bijušajā LPSR, bet tie uzņēmumi ir mūsu Latvijas Republikas teritorijā, uzņēmumi ir veidojušies par tādiem, lai mums būtu iespēja runāt par to privatizāciju, lai valdošais vairākums varētu veidot privatizācijas noteikumus caur saviem institūtiem un institūcijām, es domāju Privatizācijas aģentūru un citiem. Lai šos uzņēmumus varētu privatizēt un pēc tam strādāt savā un varbūt arī Latvijas labklājības vārdā. Tad šie cilvēki pašreiz tiek nostādīti būtībā ne otrās šķiras, bet es pat teiktu zināmā aparteīda stāvoklī. Viņiem tiek liegts saņemt savu vecuma un citādu atbalstu ar pensijām par nostrādāto laiku — par paveikto darbu, tad šie cilvēki, kas atradās, iebrauca šeit vai arī piedzima, ir strādājuši kaut kādās, atcerieties, triecienceltnēs vai kur citur, pēc tam tur ir palikuši, liktenis tā ir iekārtojis, tad viņi atkal ir nonākuši šeit, tad viņi šeit ir strādājuši, un tagad viņiem ir jācieš par to, ka viņi nezināja kaut ko tajā brīdī, ka būs tā, kā mēs tagad šeit lemsim. Šie cilvēki ne ar ko nav sliktāki par mums, nedz par mani, nedz par jums te runātājiem.
Un ziniet, es jau redzu, mans draugs Jurdžs nu ir sācis runāt par diplomātiju un tā tālāk. Redziet, tas ko mēs šodien šeit darām, tā ir vislielākā antidiplomātija. Ja jau jūs gribat šo aparteīdu ieviest un runāt, tad vismaz nerunājiet par to. Vismaz klusējiet un spiediet tās savas “pret” pogas, bet dariet to klusēdami, jo rezonanse visam tam, kas šeit notiek, ir ļoti liela. Mēs vienkārši aizmirstam, cik lielā mērā par mums, par mūsu valsti interesējas visi citi, kas ir Rietumos kaut vai no Latvijas, jo runāt par Austrumiem mums te ir vienkārši sliktais tonis. Viņi skatās uz mums un domā, kāpēc mēs tā darām? Kāpēc mēs kā... paši sev, te neiet runa par nepilsoņiem un, atvainojiet, cilvēkiem, kas ir strādājuši citur ilgāku laiku nekā šeit vai otrādi. Iet runa par mums pašiem, mēs šajā situācijā mēģinām sašķelt sabiedrību un gandējam sev dzīvi, ne viņiem. Pirmām kārtām sev, padomājiet par sevi. Es vēlreiz griežos, cienītie kungi un dāmas, padomājiet, ko jūs tagad darīsiet? Kā jūs to visu paskaidrosiet? Nu varbūt ne priekšvēlēšanu runās, bet sev, vai jums nebūs kauns par to, ko jūs tagad darīsiet? Paldies! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Komaunatnes laiku beigsim!”)
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova (DPS). Es domāju, ka jautājums ir pietiekami izdebatēts. Es lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 1. punkta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 19, atturas — 13. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. 29. ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, lai varbūt nebūtu lieki jautājumi deputātiem arī par nākamo priekšlikumu, es paskaidroju, mēs šobrīd jau esam sākuši runāt par pārejas noteikumiem, un pārejas noteikumi ļoti daudzās vietās atsaucas uz vecajiem pensiju likumiem, kur bija vārds “karadienests”. Pašā likuma tekstā, pensiju likuma tekstā visur ir ielikts jau militārais dienests, jo te ir runa uz priekšdienām par mūsu jauno sistēmu valstī kā tādu. Pārejas noteikumos ir runa par veciem likumiem, un vecos likumos tas mums saucas karadienests, tādēļ komisija uzskatīja, ka tas nebūtu vajadzīgs — pārejas noteikumos šos vārdus samainīt, lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Līdz ar to ir pieņemts arī nākamais — 30. Skatām 31. priekšlikumu.
L.Kuprijanova. 31. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 32. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 33. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 34. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti... Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt tādus priekšlikumus, kas pasliktina atsevišķas pensionāru kategorijas stāvokli, un tāpēc es lūdzu balsojumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Labklājības ministrijas priekšlikumu — aizstāt 10.punkta 1.apakšpunktā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 2, atturas — 12. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 35. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par šo priekšlikumu un komisijas atzinumu. Tas ir pieņemts.
L.Kuprijanova. 36. — frakcijas “Latvijai” priekšlikums — ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit mēs esam beidzot nonākuši līdz šī pensiju likuma problēmas saknei, un proti, līdz tai netaisnīgajai kārtībai, kas šobrīd mūsu valstī pastāv attiecībā uz pensiju aprēķināšanu pārejas perioda posmā. Un šeit frakcijas “Latvijai” priekšlikums piedāvā šo pārejas kārtību kardinālā veidā mainīt un noteikt to, ka ikviena pensionāra pensija būtu aprēķināma tādā veidā, ka tā sadalās no diviem blokiem, ka, pirmkārt, tā ir pensija par darbu līdz 1995.gadam, un šī ir pensija proporcionāli šajā laikā nostrādātajam darba stāžam, un, otrkārt, otrā pensijas daļa veidojas no šī cilvēka individuālām apdrošināšanas iemaksām laika posmā, kas sākās ar 1996. gada 1.janvāri. Šāda kārtība, kuru piedāvā Tautas kustība “Latvijai”, garantētu to, ka nevienam cilvēkam nevar tikt atņemta viņa pensijas daļa par to laika posmu, kuru viņš ir strādājis līdz 1995.gadam, un nevar izrādīties tāda situācija, kā tas ir šobrīd, ka, ja cilvēkam nav bijis labi apmaksāta darba tagad pēdējo gadu laikā pirms aiziešanas pensijā un viņa individuālā apdrošināšanas iemaksu alga līdzinās nullei, tad arī viss viņa līdzšinējais darba stāžs tiek pareizināts ar šo nulli un tādā veidā šai nullei pielīdzināts. Par šo jautājumu Saeimā ir Sociālo un darba lietu komisija domājusi ļoti ilgi, šajā komisijā tika izveidota speciāla darba grupa pavasarī, un diemžēl tagad, kad mēs nonākam līdz šī likuma skatīšanai galīgajā, trešajā lasījumā, mēs redzam, ka šīs darba grupas rezultāts ir apaļa nulle, un jebkādas principiālas izmaiņas pensiju likumā ir tikušas noraidītas.
Tautas kustībai “Latvijai” tas nevar būt pieņemams, un šāda ir arī mūsu 18.novembrī notikušās pilnsapulces rezolūcija, kur mēs prasām radikāli mainīt šo pensiju kārtību. Uz to faktu, ka šis pensiju likums ir netaisnīgs tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd, norāda tas, ka atsevišķu cilvēku pensijas, tās atšķirsies 30 un vairāk reižu, un tas ir tādā situācijā, kad šie cilvēki tomēr mūža lielāko daļu ir strādājuši vienādos apstākļos un pie vienādiem nosacījumiem. Un Tautas kustība “Latvijai” arī ar dziļu satraukumu konstatēja, ka šī jaunā pensiju likuma darbības rezultātā, tātad šīs jaunās kārtības darbības rezultātā, 47% no visām jaunajām pensijām, kas ir piešķirtas 1997.gadā, ir tikai 25 lati vai mazākas, tad gandrīz puse no pensijām ir vairāk nekā divas reizes mazākas pat par arodbiedrību noteikto krīzes iztikas minimumu. Un rodas jautājums dabiski, no kā lai šie cilvēki vispār dzīvo? Un šo jautājumu uzdod mūsu deputātiem jebkurā tikšanās reizē, kad mēs tiekamies ar iedzīvotājiem, un cilvēki labi saprot un skaidri redz tās netaisnības, kuras šobrīd likumā pastāv. Diemžēl to neredz valdošie politiķi. Un tas arī varētu būt izskaidrojams, jo pašiem valdošiem politiķiem un viņu tuviem radiniekiem, kas iekārtoti siltās vietās, vai arī biznesa kompanjoniem šis jaunais pensiju likums dod iespējas iegūt nepamatoti lielas pensijas, un mēs varam pateikt pilnīgi skaidri, ka ar šo pensiju likuma spēkā esošo redakciju valdošā elite kārtējo reizi aplaupa tautu, tādā pašā veidā, kā tauta ir aplaupīta gan ar inflāciju, kas notikusi, gan arī, teiksim, bankas “Baltija” krīzes rezultātā, gan arī izsaimniekojot privatizācijas līdzekļus. Es aicinu nepieļaut šī prettautiskā pensiju likuma tālāku darbību un atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Frakcija “Latvijai” šajā runā un ar šo priekšlikumu parādīja savu īsto dabu. Viņa kliedz, viņa sauc, ka visi tiek aplaupīti, ka visi tiek apspiesti, jā, bet ko viņi paši piedāvā? Čerāna kungs, jālasa, ko jūs piedāvājat? Esošajā likumā mēs piedāvājam aprēķināt pensiju, izmantojot vidējo gada aprēķināšanas algu, un šogad tā bija 92,44 lati. Čerāna kungs un frakcija “Latvijai” piedāvā visiem vienādi aprēķināt pensiju, izmantojot minimālo mēneša algu, un šogad tā ir 38 lati, tātad no trīsreiz mazākas summas. Ko tas nozīmē? Tagad, ja ar 100 latu algu sanāk pensija 40 lati, tad Čerāna kungs piedāvā visiem pensionāriem, ja mēs rēķinām trīs reizes mazāk, 10 lati, tad visiem Latvijas pensionāriem no šī labojuma pieņemšanas dienas viņš piedāvā pensiju 10 lati un lai viņi nāk uz viņu rūpju biroju, un tad viņi dos to pārējo starpību, jo tā viņš piedāvā, viņam miljonu daudz, tad lūdzu, tad var balsot par šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.
G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes varas pārstāvji un tautas kalpi! Mēs atkal esam, nu, tādā interesantā ņirgāšanās, ka mēs viens otru it kā nesaprotam. Es domāju, ka Čerāna kungs ļoti skaidri pateica, kad tā rēķināšanas metode, kas tagad ir spēkā, neder. Mēs to visi esam redzējuši ar tām vēstulēm, kas mums tiek sūtītas. Ja mēs neesam atraduši pareizu formulējumu, ja patiešām ir, kā beidzamais runātājs teica, tad nepieņemsim šito likumu un atsūtīsim to atpakaļ uz komisiju un izlabosim, bet pamatprincipam ir jābūt tam, ka mēs esam šeit, lai sargātu mūsu tautu, nevis, lai viņu vienkārši nobendētu. Pensijām ir jābūt pieklājīgām. Mēs neesam nabaga valsts vēl ne šodien, ja mums neizprivatizēs to, kas mums ir. Mēs vēl esam spējīgi maksāt ar to, kas mums ir, un ir jābūt normālām pensijām, nav runa šeit, vai atņemt pensijas citiem mūsu viesiem, svešiem viesiem, kas šeit mūsu zemē ir, par kuriem mums ir aizbildnība. Viņiem arī jāizdzīvo, ja mēs nevaram izkārtot pensijas no citurienes.
Runa ir par to, ka pagaidām mūsu bagātības tiek vienkārši izzagtas, mūsu bagātībā tie, kas ir paņēmuši un pārvalda mūsu bagātības, nemaksā nodevas valstij, un mēs ar savu pirkstu mūsu tautu sūtām uz izmiršanas ceļa. Man ir žēl, ka šeit atnāk kāds pie tribīnes un saka, ka Valdmanis ir teicis tā, tas jau beidzamā Saeimas sēdē notika, mēs par to tā drusku paāzējām, pajokojāmies, bet atnāk tagad atkal no pozīcijas un pasaka, ka Valdmanis ir pret to, ka mēs labojam kaut kādu caurumu pensijas likumā. Es neesmu pret to, ka mēs uzlabojam to zārku, bet tas ir viss, ko mēs darām. Es gan gribētu, ka mēs paceltos un nerunātu tikai par zārku labošanu, bet par to, lai tas cilvēks nemirtu, un mūsu pensiju līmenis Latvijā ir pilnīgi nepieņemami zems, un mūsu tauta vēl šodien, pirms mums izzags Privatizācijas aģentūra visu, kas ir palicis, ir vēl bagāta. Mūsu osta vien ir vērta 91 miljardu dolāru. Mūsu tranzītceļi, “Latvenergo” ir vērtas lielas, lielas naudas summas, ar ko mēs varētu palīdzēt mūsu pensionāriem, tiem, kas ir cietuši to okupāciju, tiem, kas ir bijuši represēti, mēs varētu viņiem palīdzēt, bet, kā Čerāna kungs pareizi teica, šis likums ir tāds, ka jaunbagātniekiem, tiem, kas ir uzkundzējušies, no okupācijas laikiem palikuši svarā, ka viņiem ies labi. Mēs godinām tos, kas ir iznīcinājuši mūsu pensijas, ar Trīszvaigžņu ordeņiem, mēs godinām tos, kas bija represiju vadoņi beidzamos gados, ar augstiem posteņiem valdībā, mēs godājam paši sevi, stāvam pie Brīvības pieminekļa un pie krastmalas un stāstām, ka mēs gribam, lai tauta pati par sevi likteņus lemj, kamēr mūsu ministrs mums saka, ka mēs nedrīkstam domāt. Mēs godājam sevi ar to, ka mēs sakām, ka neviens nekādu Latvijas zemes gabalu nepārdos, tanī pašā laikā mums lika spiest pogas, un jūs tās spiedāt, lai mūsu zemi pārdotu pat par sertifikātiem svešiniekiem. Man kāds pie Brīvības pieminekļa mēģināja iemācīt to vārdu krievu valodā “mats”, viņam arī ir angļu valodā, angļu valodā tas ir suns bez pedigrī.
Es saprotu, ka mēs runājam vienu un darām otru, bet mūsu uzdevums šeit ir rūpēties par mūsu tautu, nelikt falšus vārdus viens otram mutē, un, ja tas likums ir nepilnīgs, tad nepieņemsim to, sūtīsim to atpakaļ uz komisiju un pilnveidosim tā, lai katram latvietim būtu normāla izdzīves spēja. Mēs neesam nabagu tauta. Atminēsim to!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze. Piedodiet, Kuprijanovas kundze, Čerāna kungs ir pieteicies otro reizi.
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Klausoties šeit iepriekš Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Jurdža runu, tiešām gribas izsaukties — prātiņ, nāc mājās! Un varbūt šeit Jurdža kungam tiešām derētu aiziet uz kādu no mūsu Latvijas pamatskolām un pamācīties lasīšanas prasmi, kas tur tiek mācīta, un es domāju, ka skolotāji mums vēl pietiekami labi būs.
Tautas kustības “Latvijai” priekšlikums pietiekami skaidri parāda, kuras pensijas likuma pārejas noteikumu 13. punkta daļas tiek piedāvāts izslēgt, un līdz ar to, ja šī daļa tiek izslēgta, tad tādā gadījumā šis vidējais lielums, atkarībā no kura tiek rēķināts šis pensijas sākuma kapitāls, tas kļūst proporcionāls tam darba stāžam, ko cilvēks ir strādājis līdz 1995. gadam. Un Tautas kustība “Latvijai” piedāvā, ka šis vidējais lielums ir jārēķina proporcionāli valstī vidējai darba algai, un tātad šīs pensijas ir jārēķina no valstī vidējās darba algas, bet nevis no minimālās darba algas. Un tieši tas teksts, kas attiecas uz šo minimālo darba algu, to tieši Tautas kustība “Latvijai” piedāvā izslēgt.
Es tomēr aicinātu valdošo frakciju pārstāvjus nenodarboties ar tik lētiem demagoģiskiem trikiem un negrozīt absolūti faktus kājām gaisā, un es aicinu nobalsot par šo Tautas kustības “Latvijai” priekšlikumu, kas kopā ar citiem izbeidz šo netaisnīgo pensiju aprēķināšanas kārtību šobrīd. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vairāk pieteikušies debatēs nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova (DPS). Es aicinātu deputātus, ņemot vērā, ka nākošie priekšlikumi arī ir saistīti ar šo globālo formulu izmaiņu, es domāju, Leiškalna kungs turpinās par to runāt, es varu paziņot, ka komisijā ir oficiāls dokuments, arī Valsts prezidents, izsverot visus grozījumus, neuztur savu balsojumu, un aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Jo, protams, izdevīgāk būtu šobrīd uz daudziem gadiem panākt to, ka pensionāri turpina aiziet uz ļoti mazām pensijām, un mēs turpinām debatēt, kā piemaksāt šīs mazās pensijas. Bet man šķiet, ka problēma ir jāsadala, jo es nezinu, cik nu vieglāk būtu vecpiešķirtajiem pensionāriem, vieglāk no tā, ka arī jaunpiešķirtajiem būtu tik mazas pensijas. Es domāju, ka tas nebūtu vispieklājīgākais arguments, lai noņemtu, teiksim, cilvēkiem iespējas šodien saņemt pensiju. Tādēļ šī problēma tomēr ir jāsadala. Jebkurā gadījumā ir jāapzinās, ka pieņemtais likums ir vērsts uz nākotni, un ar to ir jārēķinās. Ir cits jautājums, ka acīmredzot mums ir stingri jāstrādā, jāturpina strādāt pie esošo pensionāru pensiju pārrēķina. Un acīmredzot, ka pārrēķināt 650 000, ņemot vērā, ka informācijas tik pilnīgas nav nekur un administrēšana, ticiet man, kolēģi, maksās ļoti dārgu naudu, pie tam būs ar kļūdām, acīmredzot arī komisijas tomēr paplašinātais darbs pierādīja vienu, ka mēs esam, mums ir pienākums turpināt strādāt pie vecām pensijām, bet citu ceļu. Ne ar formulām, ne ar globāliem pārrēķiniem, bet acīmredzot ar visvieglāko — tehniski pieņemamāko mehānismu — ar indeksiem, kas var būt grozīti, bet šobrīd, man šķiet, tā ir priekšlaicīga runāšana, līdz nākošajai indeksācijai mums ir pusgads, un mums ir laiks mierīgi apsvērt arī ekonomiskās sekas.
Tādēļ es jūs aicinu neatbalstīt “Latvijai” priekšlikumu, un uzreiz varu pateikt komisijas viedokli arī par Leiškalna kunga un par prezidenta kunga priekšlikumiem, un šobrīd lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 13. punktā tekstu no vārdiem... Tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 19, atturas — 23. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. Nākošais — 37. — Kārļa Leiškalna priekšlikums. Arī saistīts ar formulas izmaiņām.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns vēlas runāt, frakcija “Latvijas ceļš”.
K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko jau šeit pateica Ludmila Kuprijanovas kundze, gribu pateikt tikai, ka šis neapšaubāmi, un laikam jau gan ir grēks lielīties no šīs augstās kanceles, ka šis neapšaubāmi ir labākais priekšlikums par pārejas perioda 13. punktu, uz laiku, kad tika radīts jaunais pensiju likums, vai uz laiku, kad mēs sākam pirmo reizi labot. Šobrīd, man jāteic, vilciens jau ir aizgājis, un man, solidarizējoties ar Valsts prezidentu un ar Sociālo lietu komisiju, ir jāatsakās no balsojuma uzturēšanas par priekšlikumu 13. pantam. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad priekšlikums tiek atsaukts. Lūdzu turpinām!
L.Kuprijanova. Es domāju, ka tas attiecas arī uz 38. priekšlikumu, jo tas ir viens no variantiem...
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi un godātais referent! Es lūdzu referentu runāt mikrofonā, lai vismaz Prezidijā var dzirdēt, bet pārējos kolēģus es lūdzu tomēr nedaudz klusāk.
L.Kuprijanova. 38. priekšlikums ir viens no Kārļa Leiškalna priekšlikumu variantiem. Es saprotu, uz to attiecas... Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? Iebildumu nav. Tas tiek pieņemts. Paldies!
L.Kuprijanova. 39. ir Valsts prezidenta priekšlikums. Prezidents neuztur balsojumu.
Sēdes vadītājs. Nu cerēsim, ka tā tas ir, kaut gan...
L.Kuprijanova. Cik es zinu, arī Prezidijā ir...
Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Piekrītam. Ejam tālāk.
L.Kuprijanova. 40. ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts komisijas viedoklis.
L.Kuprijanova. 41. priekšlikums — frakcijas “Latvijai”. Komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Vēlas runāt deputāts Čerāns. Bet, Čerāna kungs, vai jums pietiks ar trim minūtēm līdz pārtraukumam, kas ir? Lūdzu!
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir vēl viens ceļš, kādā veidā mēs varam izlabot šo pensiju likumu un noteikt to, ka cilvēkiem, kas ir pēdējos gados pirms aiziešanas pensijā bijuši bez nopietniem ienākumiem, ka viņiem tomēr netiktu atņemta tā pensijas daļa, kas viņiem pienākas par darba mūžu līdz 1995. gadam. Un proti, mēs piedāvājam šo sākuma kapitālu pensijai rēķināt nevis pēc cilvēka individuālajām iemaksām, bet pēc valstī vidējām apdrošināšanas iemaksām attiecīgajā gadā. Un tiešām ir žēl, ka šos savus priekšlikumus neuzturēja ne Leiškalna kungs, ne Valsts prezidents. Tur attiecībā uz Leiškalna kungu varētu teikt, ka tas ir kompromiss, kurš vēl varētu būt kaut kādā... vēl varētu tikt ievietots kaut kādos rāmjos, bet es tomēr palieku stingri pie tās pārliecības, ka mēs nedrīkstam pieļaut tālākas plaisas padziļināšanos starp nabagajiem un bagātajiem, mēs nedrīkstam pieļaut bagāto pensionāru iedzīvošanos uz nabadzīgo pensionāru rēķina, un mēs nedrīkstam pieļaut politiskās elites iedzīvošanos uz tautas vairākuma rēķina, un es tāpēc aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma trīs paziņojumi. Deputātam Rubinam — par komisijas sēdi.
A.Rubins (TKB). Ārlietu komisijas sēde šajā pārtraukumā Dzeltenajā zālē. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputātam Ābiķim — par komisijas sēdi.
Dz.Ābiķis (LC). Es lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz komisijas sēdi tūlīt telpās.
Sēdes vadītājs. Un deputātei Kreitusei — par komisijas sēdi.
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie Pilsonības likuma izpildes komisijas locekļi! Šodien pulksten 15.00 mūsu sēde šeit pat blakus Dzeltenajā zālē, tikšanās ar iekšlietu un ārlietu ministriem par nepilsoņu pasu jautājumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Mūsu kolēģim Paulam Putniņam pirms nedēļas palika 60 gadi. Sveiksim viņu! (Aplausi.)
Mūsu kolēģim Ojāram Grinbergam vakar palika 55 gadi. (Aplausi.)
Un mūsu kolēģim Andrim Rubinam vakar palika 50 gadi. (Aplausi.)
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām apspriest likumprojektu “Par valsts pensijām”. Vai kāds vēlas vēl runāt par 41.priekšlikumu — frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 13.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Čerāna kungs, otro reizi. Lūdzu!
K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es nebūtu nācis šeit runāt otro reizi, ja šeit nebūtu iznākusi starpbrīdī saruna ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Kuprijanovas kundzi, kas šeit mēģināja iestāstīt deputātiem, ka šis priekšlikums jau esot jūnijā nobalsots. Es starpbrīdī izpētīju arhīvu, un tiešām balsojums par šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ir bijis. Un diemžēl par ir nobalsojuši tikai 17 deputāti. Pret esot 23 un atturoties 17. Līdz ar to tas uz šo brīdi nav pieņemts. Bet man ir prieks, ka Kuprijanovas kundze, mēģinot pārliecināt neuzturēt šo balsojumu, pati netieši izteica to viedokli, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms,un tāpēc es aicinātu visus deputātus vismaz šoreiz, šajā brīdī par šo priekšlikumu nobalsot un panākt to, lai pensijas visiem cilvēkiem tiktu rēķinātas pēc valstī vidējās apdrošināšanas algas. Tas attiecas uz šo sākuma kapitālu pensijās. Lai tas tiktu rēķināts visiem vienādi, izejot no valstī vidējās apdrošināšanas algas, un līdz ar to būtu proporcionāls šo cilvēku darba stāžam līdz 1995.gadam. Un pēc tam, sākot no 1996.gada, par to laiku katra cilvēka pensijas pieaugums varētu būt proporcionāls tieši viņa apdrošināšanas iemaksām.
No otras puses, man, protams, izraisa izbrīnu, kādā veidā šādas augsti stāvošas amatpersonas var nākt un dezinformēt deputātus, bet diemžēl Kuprijanovas kundze ir ziņotāja par šo likumprojektu, un man nebūtu iespējas uz šādām replikām atbildēt, ja tās tiktu izteiktas publiski beigās. Tāpēc es uzskatīju par vajadzīgu to izteikt un nepieļaut deputātu un sabiedrības dezinformāciju. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.
V.Makarovs (labklājības ministrs). Pie šīs pozīcijas var pienākt ar pretrunīgām jūtām. No vienas puses, ir skaidri redzama vēlēšanās un gatavība cilvēkiem palīdzēt, bet, no otras puses, apskatāmies, kas notiek ar sociālās apdrošināšanas iemaksu savākšanu. Ir noteikta sabiedrības daļa, kas saņem naudu aploksnē. Un mēs labi zinām, ka apdrošināšanas likumdošana balstās uz solidaritātes un paaudžu pēctecības principu. Un mēs šodien labi zinām, ka Latvijā pensijas saņem 26% iedzīvotāju.
Ja gadījumā mēs šobrīd pasludinām, ka neatkarīgi no situācijas visiem rēķina no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, sabiedrībā gluži vienkārši zūd stimuls maksāt šo sociālās apdrošināšanas iemaksu. Kāpēc to darīt, ja šā vai tā tev rēķinās no vidējās? Līdz ar to mēs atgriežamies pie vecā, labā nonivelēšanas principa un praktiski atgriezīsimies pie gandrīz vienādām pensijām. Neatkarīgi no apdrošināšanas ilguma. Protams, ka varbūt tas ir pieņemami tām partijām, kas gatavojas strādāt opozīcijā un kam ir izdevīga sabiedrības neapmierinātība. Līdz ar to no šī viedokļa uz visiem attiecināt vidējo iemaksas algu ir gandrīz nekorekti. Jo tādā gadījumā, ja vidējā iemaksu alga tiks attiecināta uz tiem, kam ienākumi ir mazi, neatkarīgi no apdrošināšanas perioda, bet pārējiem atkarībā no viņu iemaksām, ir jautājums — no kā tad maksās, ja visiem rēķinās no vidējās vai vairāk? Līdz ar to šāds priekšlikums ir zināmā mērā nekorekts un destruktīvs jau pēc būtības. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Cik es saprotu, tad šodien valdības galvenā literatūra, kas ir izmantota, lai runātu par pensiju likumu, ir “Šveiks”, jo visu laiku ir viena puse un otra puse. Šveiks arī kādreiz kaut ko apskatīja no vienas puses un no otras puses un pēc tam nonāca pie zināmiem secinājumiem. To es gribētu atgādināt Makarova kungam, ar kuru mēs tomēr esam kolēģi un kopā esam arī strādājuši ne tikai pie šīm problēmām. Man ir ļoti žēl, ka šodien Makarova kungs ir nonācis atpakaļ pie tā, kur viņš ir bijis kādreiz. Kādreiz viņš pētīja jautājumu par zemnieku sociāli ekonomisko struktūru un kā viņi dalās. Un nonāca pie secinājuma, ka kapitālistiskā iekārtā zemnieki tika dažādi ekspluatēti. Šodien Makarova kungs uzskata, ka pensionāri ir atkal jādala daļās, tieši tāpat kā kapitālistiskā iekārtā zemnieki. Un kā jūs domājat pašlaik, runājot par nonivelēšanu. Ar ko tad sliktāks ir tas pensionārs, kurš strādāja pirms tam un saņēma padomju rubļus un izveidoja to sistēmu, pēc kuras jūs pašlaik strādājat. Jūs sakāt, jums nav naudas. Tad, Makarova kungs, kur radās nauda, lai samaksātu 2 miljonus par bankas “Olimpija” ēku, kurā jūs ievietojat Pensiju fondu un sūtat pēc tam tantukus iet lūgt 6 latus pabalstam par slīdošām marmora trepēm? Nepietiek ar diviem miljoniem, kas ir samaksāti par nopirkšanu. Pēc tam vēl jāieliek apmēram tāda pat summa, lai to māju pilnveidotu un uzlabotu, lai tur būtu pēc iespējas labāk strādāt tiem, kuri atraida šīs sievietes arī mēģina viņas apkrāpt.
Varbūt vajag būt godīgiem šeit un pateikt, ka mēs negribam strādāt tiem, kas kādreiz ir strādājuši. Mēs gribam šodien uztaisīt populismu šeit zālē, izraisot gandrīz, manuprāt, starptautisku skandālu, nosaucot vismaz 700 000 Latvijas iedzīvotājus par vazaņķiem, ko izdarīja jūsu partijas pārstāvji šeit no tribīnes, un es gribētu šiem cilvēkiem atvainoties. Nevis jūsu vārdā, bet Saeimas vārdā. Jo, paldies Dievam, jūs neesat šīs Saeimas vairākums. Un, Makarova kungs, esiet nu godīgs līdz galam un pasakiet astoņdesmitgadīgai pensionārei, ka viņas darbs nav jums vērā ņemams, ka viņu nevar salīdzināt ar šodienas biznesmeni, kas varbūt arī jūs ir sponsorējis šinīs vēlēšanās.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”.
J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir vienkārši jāpasaka, kāda tad ir tā lietas būtība un ko katrs no mums šeit aizstāv. Ko aizstāv frakcijas “Latvijai” priekšlikums, un ko aizstāv cienījamais Makarova kungs. Aizbildinoties ar tādiem argumentiem kā nivelēšana, kā sistēmas graušana, jaunās sistēmas, kura ir ieviesta un kura ir ļoti taisnīga, godprātīga un tā tālāk, tas taču tā nav. Faktiski mēs esam noteikuši, ka tie, kas strādā un strādāja 1996.gadā, par vienu šo gadu var sapelnīt sev pietiekami lielu pensijas kapitālu, un viņiem taču nebūt nav izdevīgi, ka sāk klāt pieskaitīt darba stāžu, kas ir strādāts līdz 1996.gada 1.janvārim. Tas taču tā ir! Kāpēc mums ir te jāiet un jāskaidrojas, un jārunā par kaut kādām sistēmām. Šis fakts taču ļoti vienkārši apliecina cilvēku dalīšanu grupās. Un cietēji ir tie, kuriem nav darba. Tos, kuriem ir darbs, mēs viņus vēl vairāk paaugstinām, paaugstinām viņu materiālo labklājību. Tad kāpēc viņi... Es nedomāju, Makarova kungs, ka šie cilvēki nepiekristu šim solidaritātes principam un nebūtu ar mieru, ka viņiem pieskaita darba stāžu pie tā, ko viņi ir tagad no 1996.gada 1. janvāra sapelnījuši. Es domāju, ka te ir jāpasaka šī starpība un šī atšķirība. Nerunāsim par sistēmām un nerunāsim par principiem. Par jauniem principiem. Galvenais ir tas, kā mēs attiecamies pret vecajiem cilvēkiem. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs — otro reizi.
V.Makarovs (labklājības ministrs). Ir ārkārtīgi simpātiskas personīgās atmiņas un spoži salīdzinājumi. Bet fakts ir tāds, ka Saeima šā gada vasarā ir lēmusi. Ja jūsu apdrošināšanas stāžs Latvijā ir ne mazāks kā 30 gadi un jūsu darba ienākumi ir bijuši zemāki, vai jūs bijāt bezdarbnieks, tad jums pensijas kapitālu rēķina no vidējās iemaksu algas 1996.gadā. Saeima tā ir lēmusi. Dažam labam būtu vēlams atsvaidzināt savas runas, nevis sakrāt tās un pēc tam atkārtot no jauna. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs runāt deputāti nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.
L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka profesionālās debates ar Čerāna kungu mēs varētu turpināt publiskā vietā, bet ne šeit. (Starpsauciens: “Kurā vietā?”) Tādēļ es negribu komentēt frakcijas “Latvijai” uzstāšanos un lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu — noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 13.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 14, atturas — 22. Nav pieņemts.
L.Kuprijanova. Nākamais — 42.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 43.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums. Deputāti ir atbalstījuši.
Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 44.priekšlikums. Cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, jo šeit būs alternatīvais balsojums. Tas ir attiecināms uz komisijas 44.priekšlikumu un deputāta Vītola 46.priekšlikumu. Es komentēšu abus, jo praktiski viņi runā par vienu un to pašu. Ir runa par absolūtiem cipariem.
Iet runa par jaunu principu varbūt uz pārejas periodu, kas ir piedāvāts līdz 2000.gadam. Attiecīgi tas ir divi gadi — 1998. un 1999. Ir jautājums par pensiju indeksācijas ierobežošanu. Es paskaidrošu motīvu. Lieta tāda, ka pensijas šobrīd indeksē pēc formulas ar procentu. Nosaka patēriņa indeksu procentu un tad pret pensijas apmēru to aprēķina. Lai būtu vienkāršāk izprotams, ir piemērs. Ja indeksē pa 10%, tad 40 latiem klāt pienāksies 4 lati. Ja indeksē 150 latu pensiju, tad pie pensijas būt klāt 15 lati. Un tā tālāk. Un, ja indeksē 400 latu pensiju, kas mums ir maz valstī, bet ir uz šo brīdi, tad indekss būs 40 lati. Ņemot vērā tomēr arī diezgan smagos ekonomiskos apstākļus un ņemot vērā, ka tomēr pensiju likums ir bāzēts uz solidaritātes principu, arī komisija uzskatīja, ka tomēr uz zināmu laiku tādēļ ir ierobežots termiņš. Šo priekšlikumu pēc tam var atgriezties pārskatīt, ja mainās situācija valstī, ja ceļas kopējais pensiju apmēra līmenis, ierobežot un pēc zināmas robežas lielās pensijas nepakļaut indeksācijai. Komisijas priekšlikums bija neņemt absolūto ciparu, paņemt kaut kādu rādītāju. Mēs izvēlējāmies minimālo algu. Par cik nākamā indeksācija būs maijā un minimālā alga, cik ir zināms, ar 1.janvāri būs 42 lati, tad naudas izteiksmē komisijas priekšlikums runā par 126 latiem.
Deputāta Vītola 46. priekšlikums — runā par absolūto ciparu. Deputāts Vītols ir piedāvājis 150 latus. Kā komisijas ziņotāja, es, protams, lūgtu atbalstīt komisijas viedokli, bet es jums izskaidroju abus priekšlikums. Protams, deputātiem ir iespēja izlemt par kādu no tiem, vai noraidīt abus. Paldies!
Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Lūdzu zvanu! Lagzdiņa kungs vēlējās runāt. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš:”Nē!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 10, atturas — 7. Pieņemts.
L.Kuprijanova. Paldies! 45. priekšlikums ir deputāta Vītola priekšlikums. Nē, nē, tas cienītie, 45. ir par citu runa. Komisija to ir noraidījusi, cik man ir zināms, deputāts Vītols neuztur balsojumu.
Sēdes vadītājs . Deputāts Vītols vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!
M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Tā kā ir atbalstīts 44.priekšlikums, tad 46.nav balsojams, es to arī neuzturu, bet tā kā ir atbalstīts komisijā šis priešlikums — ierobežot lielo pensiju indeksēšanu. Bet 45.priekšlikums runā par citu lietu. Es gribu izstāstīt, kāda ir lietas būtība, jo agri vai vēlu šai Saeimai un Sociālo un darba lietu komisijai būs šī problēma jāatrisina.
Visu laiku ir bijis tā, ka pensijas ir bijušas palielinātas atbilstoši patēriņa cenu indeksam. Vismaz to tā nosaka likums. Diemžēl reālā situācija līdz 1996.gadam ir bijusi tāda, ka pensionāriem šis pensiju pielikums ir bijis mazāks nekā reāli inflācijas pieaugums. Tas nozīmē, ka līdz 1996.gadam likums faktiski nav pildīts, un pensionāru reālie ienākumi jeb reālā pirktspēja ir samazinājusies. Līdz ar to līdz pat 1996.gadam, kad pirmo reizi šis pielikums bija vienāds ar inflācijas līmeni, pensionāriem visu laiku šis dzīves līmenis ir gājis uz leju, un mēs viņiem esam parādā šo kompensāciju. Šai valdībai nākamajā gadā vai nākamajai valdībai šis jautājums būs jāatrisina.
Bet šobrīd ir situācija tāda, ka, sākot ar šo gadu, ir iespējas faktiskās pensijas indeksēt virs inflācijas līmeņa. Pārejas noteikumi to arī nosaka, ka pēc 2000.gada ņemt vērā ne tikai inflāciju, tātad ne tikai patēriņa cenu indeksu, bet arī apdrošināšanas iemaksas indeksu. Tātad algu indeksu. Ņemt vērā abus divus indeksus un reāli pensionāriem palielināt šīs pensijas virs inflācijas līmeņa. Tātad palielināt viņu pirktspēju. Faktiski pirktspēju. Šobrīd apdrošināšanas iemaksas lielums atļauj faktiski nākotnē jeb ātrāk sākt ņemt vērā arī algu indeksu, sākot no nākamā gada, sociālās apdrošināšanas budžetā veidosies pārpalikums, tātad rezerves fonds, kuru nebūs iespējams likumīgi sadalīt pensionāriem, šis rezerves fonds ar katru gadu kļūs lielāks. Tāpēc arī pati Labklājības ministrija šobrīd meklē formulu, kādā veidā pensionāriem pensijas palielināt virs šī inflācijas līmeņa.
Mans ierosinājums šeit bija no nākamā gada vidus sākt ņemt vērā ne vien inflācijas līmeni, bet arī algu indeksu. To, cik lielā mērā palielinās algas no kurām tiek izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Kas notiktu tādā situācijā? Šobrīd prognozējamā inflācija ir 8%— 8,5%, algu indekss caurmērā ir 15%—16%. Likums nosaka to, ka nav precīzi jāindeksē, par tik procentiem, cik ir bijis viens vai otrs indekss, bet ir jāņem vērā abi indeksi. Līdz ar to tas varētu būt vidējais svērtais starp šiem abiem indeksiem, kas varētu būt kā 12%, ko ļautu arī reālie ieņēmumi sociālajā budžetā. Tāpēc es uzskatu, ka tas būtu viens labais darbs šai valdībai, ka šī valdība nākamajā gadā varētu stabili uzsākt, izejot no reālajām iespējām, šīs pensijas indeksēt virs inflācijas līmeņa. Tātad pensionāriem šo pirktspēju palielināt, lai tā nestāvētu uz vietas, bet palielināt pirktspēju pensionāriem. Es domāju, ka Sociālo un darba lietu komisija pie šā jautājuma atgriezīsies janvārī. Tad, kad būs zināmi 1997.gada rezultāti, tad, kad būs zināmi abi divi indeksi par 1997.gadu, kad objektīvi varēs uz šā faktoloģiskā jeb statistiskā materiāla izanalizēt, kādas ir iespējas, būs arī zināms, kādi ir bijuši ieņēmumi 1997.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā, un arī Labklājības ministrija pati piedāvās nākamgad šeit kaut kādus priekšlikumus, tāpēc es, piekrītot tam, ka ir labāk to izdarīt nevis uz šiem grozījumiem, bet nākamā gada sākumā, noņemu šo priekšlikumu, vienkārši izstāstot, uz ko mēs virzāmies. Paldies! Es noņemu savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs . Paldies! Priekšlikums tiek noņemts.
L.Kuprijanova (DPS). Paldies! Arī īss komentārs. Šinī gadījumā Sociālo un darba lietu komisija absolūti piekrīt tam, ka ir jāmaina formula par pensiju indeksāciju. Es jau iepriekš tam pieskāros, un arī Valsts prezidents būtībā ir ļoti ieinteresēts par šo grozījumu, bet par cik nākamā indeksācija ir paredzama maijā, mēs patiešām varam strikti izrēķināt, arī ministrija var izvērtēt visas savas finansiālās iespējas un valdība kopumā, tad mēs varam atgriezties pie šā jautājuma, un pateicos Vītola kungam, ka viņš ir noņēmis savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad 45.priekšlikums tiek noņemts. 46. nav balsojams sakarā ar to, ka deputāti ir atbalstījuši 44.priekšlikumu.Tālāk 47.priekšlikums.
L.Kuprijanova . Cienījamie kolēģi! Mēs nākam varbūt pie galvenā bloka šajos likuma grozījumos, tas ir 47. — Labklājības ministrijas priekšlikums. 48.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un 49.priekšlikums ir deputāta Dobeļa priekšlikums. Visi šie priekšlikumi ir saistīti ar vienu un to pašu problēmu. Tas ir jautājums par strādājošo pensionāru pensiju pārrēķinu. Lai būtu absolūta skaidrība šajā jautājumā, es atļaušos pakavēt jūsu laiku ar īsu komentāru: Labklājības ministrija piedāvā vienkāršos vārdos: atļaut strādājošam pensionāram trīs gadus pēc kārtas nesaņemt viņam pienākošos pensiju, un tad viņam iestājas tiesības pārrēķināt savu pensiju pēc jaunā likuma. Tas attiecas absolūti uz visiem pensionāriem, vai pensija piešķirta līdz 1996.gadam vai pēc. Ir jautājums par šiem trim gadiem. Trīs gadus pensionāram būtu jāatsakās no pensijas. Priekšlikums ir izstrādāts diezgan sīki, smalki. Te ir aprakstīts arī, kā pensionārs var atteikties un atmaksāt atpakaļ. Bet tas nebūt, es gribu pasvītrot, nebūt neparedz, ka viņam ir obligāti jāmaksā atpakaļ. Viņš var arī nemaksāt. Viņš var atteikties nu kā piemēru, viņš var atteikties 1.janvārī, trīs gadus turpināt strādāt, atsakoties no pensijas un tad pārrēķināt. Ja viņš to grib izdarīt agrāk, tad, ja mēs pieņemam likumu, viņš ar 1.janvāri, ja viņš ir strādājis no 1996. gada, viņš ar 1.janvāri atsakās un par šiem diviem iepriekšējiem gadiem, respektīvi, par 1996. un 1997.gadu, atmaksāt atpakaļ. Nebūt nav teikts, ka tas ir jādara vienā dienā. Es redzu, ka būs deputātiem iebildumi. Es vienkārši izskaidroju, lai būtu precīzi skaidrs, ko ir gribējuši šajā gadījumā ministri.
Kas ir attiecināms uz deputāta Leiškalna un deputāta Dobeļa priekšlikumiem. Kolēģi, es patiešām ļoti lūdzu jūsu uzmanību, jo te var būt neizpratne.
Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Lūdzu ieklausieties! Es ceru, ka tie ir pietiekami nopietni priekšlikumi. Debatēs lūdzu pieteikties no savām darba vietām.Tas, ka jūs stāvat tuvāk šeit, tas nedos nekādas privilēģijas.
L.Kuprijanova. Šie priekšlikumi ir iesniegti uz esošā likuma redakciju. Gan Kārļa Leiškalna, gan Jura Dobeļa priekšlikums ir izlasāms praktiski šādi, ka pensionāram ir jāatsakās pēc šā likuma pieņemšanas un jānostrādā vai nu vēl tas gads atsakoties, vai tie divi gadi, un tad viņš varēs pārrēķināt pensiju. Tātad kāda ir starpība? Šie priekšlikumi ir mērķēti uz priekšu. Nav runas par atmaksāšanu. Labklājības ministrijas priekšlikums dod komplicētu iespēju — vai nu atmaksāt atpakaļ un sākt pārrēķinu, vai atteikties uz priekšu uz šiem trim gadiem. Tā, lai būtu absolūta skaidrība, kad notiks balsojums. Tāds būtu mans komentārs.
Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš vēlas runāt par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu!
J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi, tā kā Labklājības ministrijas priekšlikums ir iesniegts pēc termiņa un komisija to ir atbalstījusi, neapšaubāmi, tas ir izskatāms, bet daudzi deputāti gribētu mainīt Labklājības ministrijas priekšlikumā gadus tātad trīs gadu vietā — divus gadus ielikt vai varbūt vienu gadu. Tādēļ es ierosinu virzīt lietas izskatīšanu šādi: — balsot vispirms par 49.priekšlikumu — par diviem gadiem. Tad atbilstoši Kārļa Leiškalna priekšlikumu — par vienu gadu. Un tad balsot 47.priekšlikumu — par pamattekstu.
Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs esam apsprieduši... vēl neesam apsprieduši 47., 48. un 49.priekšlikumu. Mēs pašlaik apspriežam 48.priekšlikumu. Apspriedīsim 47., 48. un 49. un tad izlemsim, kuri no tiem būtu balsojami vispirms ar Saeimas piekrišanu. Paldies! Par šo jautājumu Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.
K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es negribu runāt par šā jautājuma morālajiem apsvērumiem, bet gribu runāt tieši par lietu. Deputāts Dobelis un deputāts Leiškalns ir iesnieguši termiņa saīsinājumu, kas attiecas uz strādājošajiem pensionāriem, no likumā esošajiem pieciem gadiem uz vienu un adekvāti — diviem gadiem no deputāta Dobeļa.
Bet šie priekšlikumi ir domāti likumprojekta pamattekstam, kas ir pieņemts otrajā lasījumā. Protams, Labklājības ministrija pēc vienošanās ar komisiju, pēc vienošanās ar parlamentu iesniedza savu redakciju 16.panta 11.apakšpunktam jau pēc tam, kad varēja iesniegt priekšlikumus deputāti, pēc termiņa iesniegšanas laika. Neapšaubāmi man jāsaka, ka Labklājības ministrijas pamatteksts ir labāks nekā otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, un es esmu gatavs atbalstīt šo tekstu. Ja mēs varētu nobalsot pēc būtības par deputāta Dobeļa priekšlikumu — diviem gadiem, termiņš — divi gadi šajā tekstā ir iekšā. Es esmu gatavs atteikties no piedāvātā termiņa, kas ir viens gads, un iziet uz veselīgu politisku kompromisu starp Labklājības ministrijas piedāvātajiem trim gadiem un manis piedāvāto vienu gadu pensiju pārrēķināšanai. Tā kā es aicinu balsot veidā, kā to ieteica deputāts Lagzdiņš. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu, lai jūs vēlreiz visi uzmanīgi ieskatītos šajos labojumos, jo tie nav izskatāmi atsevišķi. Lai deputāti varētu pieņemt pareizo lēmumu, kā balsot, šie priekšlikumi visi ir jāskata kompleksā. Un lieta ir tāda, ka, ja paliek divi gadi, tas ir pirmais balsojums. Cik es sapratu, Leiškalna kungs savu priekšlikumu noņem tikai tajā gadījumā, ja nav divi, tā kā viņš noņēmis nav. Deputātiem tam vajag pievērst uzmanību. Un tas nāk kā labojums Labklājības ministrijas priekšlikumā. Un it īpaši es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Labklājības ministrija savu priekšlikumu ir iesniegusi vēlāk, nekā tika noteikts termiņā. Līdz ar to deputāti šodien ir spēruši soli pretī Labklājības ministrijai un vispār balso par tās priekšlikumu, tāpēc es ceru, ka nebūs nekādu iebildumu par šobrīd ierosināto balsošanas kārtību, tikai es beigās gribu pateikt kaut ko citu. Es vēlētos, lai tad, kad tas būtu nobalsots, deputāti vēlreiz mierīgi apsēstos un iesniegtu tomēr grozījumus šajā likumprojektā, kas noteiktu citādu kārtību, kā strādājošais pensionārs norēķinās ar valsti, nevis atmaksā šo naudas summu, ko es jums teicu, un līdz ar to kļūst par parādnieku, kas maksā procentus, bet izstrādātu mehānismu, ka viņam no pensijas regulāri katru mēnesi atskaita noteiktu naudas daļu, ko viņš ir saņēmis vairāk nekā viņam pienākas. Un nevajag Labklājības ministrijai atsaukties uz sarežģītību šajā procedūrā, vajag vienkārši savus darbiniekus pielikt pie darba, un tanī laikā, kad viņi spēlē kompjūterā klucīšus, ko ir nācies redzēt viņu kabinetos, likt, lai pārskaita šīs pensijas atmaksāšanas kārtību. Bet es gribētu deputātus aicināt šo grozījumu iesniegt pēc tam, kad mēs būsim veikuši šo balsojumu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.
J.Lagzdiņš ( LC). Kolēģi deputāti! Arī es gribētu atbalstīt Ilgas Kreituses priekšlikumu pilnībā un runāt par to, kādā kārtībā tiek atmaksātas tātad iepriekšējos divos vai trijos gados saņemtās pensijas tiem strādājošiem pensionāriem, kuri tātad vēlētos, lai viņu pensijas tiktu pārrēķinātas.
Godātie kolēģi, reāli atmaksāt varēs tikai triju kategoriju strādājošie pensionāri. Vieni ir tie, kuri varēs paņemt kredītus, lai šo apmēram 1000 latu lielo summu uzreiz atmaksātu, tātad iesniegumu iesniegšanas dienā, faktiski tie ir pensionāri, kuru īpašumā ir kāda nekustama manta, kuru varētu ieķīlāt, lai saņemtu kredītu. Otrā kategorija ir tie pensionāri, kuri ir uzkrājuši kādas summas. Šādu pensionāru ir ļoti maz, kuru rīcībā ir 1000 latu lielas naudas summas, un tālāk ir pensionāri, kuriem varētu šo naudu aizdot viņu radinieki. Visvairāk tie varētu būt bērni. Manuprāt, ja valdība pēc šī likuma pieņemšanas pieņemtu īpašus noteikumus, un likums par Ministru kabineta iekārtu dod šādas tiesības, likuma “Par Ministru kabineta iekārtu” 14.panta 3.punkts dod tiesības Ministru kabinetam noteikt tātad saņemtās pensijas atmaksāšanas kārtību, un Kabinetam būtu jāparedz tāda kārtība, kādu ierosināja Ilga Kreituse, proti, ka šajā divu vai trīs gadu periodā tātad pensionāram, kam ir pensija pārrēķināta pēc šīs jaunās formulas, tiek ieturēta iepriekšējos divos vai trijos gados saņemtā pensija, tad tiešām reāli, godātie kolēģi, šī norma darbosies. Pretējā gadījumā tā skars un to reāli varēs izmantot tikai neliela daļa no strādājošiem pensionāriem, kuriem ir lielāka alga. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
J.Dobelis (TB/LNNK).Cienījamie kolēģi! Mums ir iepriekšējā lasījumā pieņemtais teksts, viens teksts. Otrs teksts mums ir Labklājības ministrijas sagatavotais teksts, kurš tomēr vairākās vietās diezgan krietni atšķiras no iepriekšējā. Līdz ar to nekādā gadījumā nevar balsot vispirms par kaut kādiem gadiem, jo tagad iedomājaties, kas notiek, ja mēs nobalsojam par vienu vai par diviem gadiem vispirms un pēc tam nepieņemam, nenobalsojam par konceptuāli jaunu tekstu, ko ir iesniegusi Labklājības ministrija. Kādi ir rezultāti? Rezultāti ir tādi, ka visi trīs balsojumi būs bijuši bezjēdzīgi, jo galu galā paliks tādā gadījumā iepriekšējā lasījuma teksts. Jebkurā gadījumā līdz ar to mums ir jāizšķiras vispirms par koncepciju, un koncepcija ir tā, ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija. Es tikai tā redzu šo tālāko balsojumu, un nevajadzētu te nākt pa vidu un mēģināt sagrozīt balsojumu jēgu.
Sēdes vadītājs. Kas vēl vēlas runāt? Ilga Kreituse — otro reizi.
I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Dobeļa kungs, neviens jums pa vidu neiet, jo jūs esat viens pats, un jums pa vidu nevar ieiet, bet jautājums ir tikai par gadiem, tad balsošanas kārtība ir sekojoša, ka nobalso gadus kā atsevišķu daļu no priekšlikuma, jo priekšlikumus mēs varam balsot pa daļām, un līdz ar to paliek spēkā tas, ko mēs teicām. Nobalsojam kopējā priekšlikuma vienu daļu, tas ir, gadus, un pēc tam priekšlikumu kopumā, jo to arī nosaka Saeimas Kārtības rullis.
Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns — otro reizi.
K.Leiškalns (LC). Godātie deputāti! Es arī lieku priekšā attiecināt termiņus — vienu, divus vai trīs gadus, bet, balsojot tieši par pamattekstu, mums vajadzētu šobrīd neiebilst pret Labklājības ministrijas iesniegto pamattekstu un, pa daļām balsojot, tagad tieši pa punktiem. Viens gads no Leiškalna, kur esmu gatavs atsaukt, ja Dobeļa kungs neatsauc savus divus gadus, un līdz ar to Labklājības ministrijas trīs gadus, tas būtu elegants, skaists balsojums un nākošai sabiedrībai tikai par labu. Paldies!
Sēdes vadītājs . Kas vēl vēlas runāt? Anna Seile, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šādas situācijas tiešām rodas, ja priekšlikumus iesniedz ļoti ilgā laikā. Un man liekas, ka izeja ir atrasta, bet varbūt tomēr balsojuma kārtībai vajadzētu būt citādai, varbūt vispirms vajadzētu nobalsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu, visu šo koncepciju ar noteikumu, kuru izteiktu gan komisijas vadītāji, gan atbalstītu sēdes vadītājs, ka pēc tam pārbalsojam šo gadu skaitu. Un, ja runājam par gadu skaitu, tātad ir trīs ierosinājumi — pašreizējā kārtība ir tāda, ka pensionārs var pārrēķināt pensiju tikai tad, ja viņš piecus gadus ir atteicies no savas pensijas, tas nozīmē, ka strādājošais pensionārs Latvijā pensiju sāk saņemt tikai ar 1996.gadu, tātad divi gadi būs pagājuši, kopš ir saņemta pensija. Vēl trīs gadus šis cilvēks nesaņems neko, un tikai pēc tam viņam varēs pārrēķināt pensiju, pie tam, — kad viņš būs atmaksājis šajos divos gados saņemto pensiju. Tas attiecas uz lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, bet ne pārāk lielu, tie ir šie pensionāri, kuri aizgājuši pensijā līdz 1996.gadam un saņem vidēji normālas algas.
Bet par šo kārtību — divi, viens vai trīs gadi kā ierosina Labklājības ministrija, ja paliek tas teksts, kā Labklājības ministrija ierosinājusi — trīs gadi, tas nozīmē, ka strādājošs pensionārs vienu gadu strādās vēl bez pensijas ar noteikumu, ka par diviem gadiem atmaksās pensiju atpakaļ, tas nav viegli — nesaņemt nekādu pensiju, jo pensionāriem parasti veselība nav spoža. Divi gadi būtu optimālais variants, jo tad par šiem diviem gadiem cilvēks no pensijas atsakās, Ministru kabinetam tik tiešām ir tiesības, to paredz, kā Lagzdiņa kungs jau teica, noteikumi par Ministru kabineta iekārtu, noteikt kārtību, ka no šīs jaunās pārrēķinātās pensijas atvelk jau izmaksātos 40 latus, nu, piemēram, jaunā pensija cilvēkam ir 100 latu, bijusī 40 latu, tagad viņš saņems 60 latus, kamēr viņa pensija tiek pārrēķināta. Optimālais variants diemžēl, frakcijas lēmums nav tāds un acīmredzot varbūt vairākums arī neatbalstīs šo priekšlikumu — divi gadi. Tad atliek vai nu atstāt vienu gadu un meklēt risinājumu, ja Dobeļa kungs noņem savu priekšlikumu, un atliek meklēt risinājumu, kādā veidā atrast sociālajā budžetā papildu līdzekļus, ja tie līdzekļi ir pārāk lieli, ja viens gads, bet es ļoti iesaku visiem pārdomāt šo lietu, jo šis ir būtiskākais balsojums visā pensiju likumā.
Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Atbilstoši Kārtības rullim mēs varam balsot tikai tā. Mēs varam izspriest, kurš ir labākais kompromiss, salīdzinot ar pieciem gadiem, kas bija iepriekš. Tātad Labklājības ministrija piedāvā mīnus divi gadu, tātad no 1996.gada un trīs gadu summa, tas ir mīnus divi plus trīs, tas ir, pensiju var pārrēķināt no 1999.gada. Nākošais pēc Kārtības ruļļa ir viens un divi gadi, bet tā kā viņi iesniegti uz iepriekšējo tekstu, tas nozīmē, ka likums stājas spēkā no 1998.gada 1.janvāra, un tātad viņi ir laika ziņā garāki, reāli viņi ir, darbojas, ja gads, tad, no 1999.gada atsakoties, uz priekšu, no 1998.gada 1.janvāra skatoties uz priekšu, iestājas 1999.gadā un, ja divi gadi, atbilstoši gads plus klāt. Tā kā priekš arī esošajiem un topošajiem pensionāriem Saeimā, teiksim, Labklājības ministrijas priekšlikums ir daudzreiz labāks, tā ka es aicinu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Es tomēr gribētu aicināt jūs saprast, ka pensija nav piemaksa pie darba algas, lai nerisinātu darba samaksas problēmas. Pensijas uzdevums un mērķis ir panākt situāciju, lai cilvēkam, zaudējot darbu, darbaspējas, ir ienākumu aizvietotājs. Tā nav tomēr piemaksa pie darba algas. Izejot no šīs situācijas, Labklājības ministrija, izvērtējot reālo finansu situāciju un tendences sociālā nodokļa maksāšanā, piedāvā šo priekšlikumu, tiesības atteikties uz trīs gadiem, ja ir iespējams, atmaksāt par diviem gadiem un pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna, tas nav pārrēķins, tā ir pensijas piešķiršana no jauna, un, lai to realizētu, lai to izpildītu, ir nepieciešams termiņš, periods līdzekļu uzkrāšanai. Daudzi no jums laikam nepamanīja, 1996.gada janvārī, kad mēs uzsākām pensiju izmaksu strādājošiem pensionāriem, Latvijā viņu skaits nav pārāk liels — 60 000. Ņemot vērā tā laika vidējo pensiju — 40 lati mēnesī, tas papildus prasīja 2,4 miljoni latu, kā rezultātā sociālās apdrošināšanas budžets 1996.gadā pirmos četrus mēnešus strādāja ar mīnusa zīmi. Šobrīd, 1998.gadā pieņemot Labklājības ministrijas priekšlikumu, bet ar tendenci viens gads vai divi gadi, tas nozīmē, ka reālais pārrēķins ir 1998.gadā, mēs pakļaujam draudiem 1998.gada budžetu atkal, tieši vēlēšanu gadā. Un es atbildu šodien pilnīgi nopietni ar pietiekoši augstu atbildības sajūtu, jo pārrēķinam nebūs pakļautas tikai tās pensijas, kur ir lielas algas, kā mēģina iestāstīt, bet pārrēķinam varēs tikt pakļautas arī algas zem vidējās, ja šo cilvēku darba stāžs ir 30 gadi un vairāk, jo tad viņiem rēķina no vidējās iemaksu algas. Un, ja šim pensionāram šobrīd ir 70 un vēl vairāk gadi, kā liecina mūsu informācija, tādā gadījumā šim cilvēkam darba stāžs būs 50 un vēl vairāk gadu, līdz ar to šobrīd Saeimas deputātiem ir jāizšķirās pēc būtības, dot vienu gadu 1998.gadu, lai uzkrātu papildu resursus un, lai būtu iespējas šo normu izpildīt jeb pakļaut riskam.
Un, otrkārt, šeit vairāki runātāji uzsvēra domu un ideju, ka 1998.gadā ir nopietni jāpiestrādā pie pensiju indeksācijas tiem cilvēkiem, kas saņēma pensiju pirms 1996.gada. Jā, tikai pieņemot Labklājības ministrijas priekšlikumu, ar vienu vai diviem gadiem nekādas indeksācijas nebūs, jo vienkārši nebūs naudas, un tad taisnoties par to, ka tā ir kādas citas ministrijas neizdarība, būtu vismaz nekorekti. Kreituses kundze, es jums personīgi lūdzu pievaldiet savas emocijas, apvainojot vienas vai otras ministrijas darbiniekus sliktos darba apstākļos. Pēc darba komisijā kopā ar jums esmu saņēmis divus atlūgumus no cilvēkiem, kurus jūs vienkārši esat pakļāvusi nekorektam spiedienam, izmantojot savu Saeimas deputāta imunitāti. Paldies! Es aicinu deputātus balsot pilnībā par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Gadījumā, ja tas netiek pieņemts, Labklājības ministrija savu priekšlikumu atsauc. Es netaisos pakļaut riskam 1998.gada budžeta izpildi. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mazāk emociju! Jānis Lagzdiņš, otro reizi.
J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, un viens vai otrs balsojums — trīs gadu nomaiņa ar diviem gadiem un jo īpaši ar vienu gadu — tik tiešām prasīs naudas līdzekļus no sociālā budžeta, bet, godātais ministra kungs, vai jūs varat komisiju, Sociālo lietu komisiju, atbildīgo komisiju, atbildīgo komisiju un Saeimas deputātus šobrīd iepazīstināt ar precīziem skaitļiem, kādas algas reāli šobrīd saņem strādājošie pensionāri, cik lielas ir šīs algas un vai tās ir tā saucamās oficiālās algas?
Cik tad šobrīd strādājošie pensionāri ir iemaksājuši sociālajā budžetā attiecīgās apdrošināšanas iemaksas? Cik ir šādu pensionāru, un, ja gadījumā pieņemtu trīs gadu variantu, cik tas prasītu no sociālā budžeta, cik, ja divu gadu variantu? Jums šis likumprojekts bija pieejams jau vairāk nekā divas nedēļas, vai jūs varat iepazīstināt ar konkrētiem skaitļiem par katru konkrēto variantu? Lūdzu, nāciet tribīnē un iepazīstiniet!
Sēdes vadītājs. Tribīnē neies ministrs, bet Modris Lujāns, tāpēc ka ir pieteicies debatēs.
M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Paldies, un patīkami arī no Prezidija priekšsēdētāja, beidzot patiesa cieņa pret Saeimu un deputātiem.
Cienījamie kolēģi! Protams, es atceros visu laiku cienījamā Dobeļa kunga vārdus par profesionālismu. Un es ceru arī tiešām, ka Makarova kungs ir tas mūsu Saeimas retais profesionālis. Un, cienījamie kolēģi, ja mēs atcerēsimies vispārībā šī pensiju likuma principu... Sākotnēji valsts piešķīra kā pabalstu grūtam laikam visiem nivelētu pabalstu. Pēc tam mēs pārgājām jau tomēr uz kaut kādu sadales principu. Protams, ierobežojot noteiktas kategorijas. Un tagad man gribas uzdot jautājumu — par ko cienījamais Makarova kungs tā baidās? Es kā naivā opozīcija varu uzdot... Es lasu visas valdības atskaites, mums ar katru gadu paliek labāk. Mēs vienu gadu izpildām, piedodiet, bezdeficīta budžetu, nākošais gads — bezdeficīta budžets, un es ceru, ka jau uz kādu 1999. gadu mums vispārībā paliks pāratlikums. Un, cienījamais Makarova kungs, varbūt jūs man pastāstīsiet to metodiku, kā sociālajā budžetā šodien paliek kaut kādi papildu iekrājumi un kā tie pārtek uz nākošo gadu? Cik es zinu, parasti katrs gads beidzas ar nulli, arī tajā skaitā sociālais budžets tiek uz nulli izlietots, sākas jaunais budžeta gads, un atkal sākas naudas uzkrājumi un naudas izlietojums.
Un cienījamais Makarova kungs! Šinī gadījumā es saskatu, es gribētu arī no jums dzirdēt atbildi par to, vai mēs tālāk proponējam principu, ka pensionāram nav jāstrādā, lai atbrīvotu darbavietas citām iedzīvotāju darba grupām, jo pēc šī likumprojekta es saprotu tā, ka pensionāram... piedod, neej strādāt par sargu, jo citādāk tu atdosi savu 38 latu pensiju, un attiecīgi tad tu varēsi saņemt 38 latus sarga algu. Šī ir Makarova kunga proponētā teorija. Makarova kungs laikam aicina arī mūs baidīties no tā, ka, lūk, tas nabaga pensionārs tajos 70 gados, Dievs dod, viņam tādu veselību, lai viņš vēl varētu strādāt, bet tagad Makarova kungs piedāvā to, lai šis cilvēks nestrādātu. Un arī, ja strādātu, tad vēl piemaksātu ar cerībām, ka viņš pēc pieciem gadiem vai pēc kāda cita perioda nenomirtu. Tā ir šī teorija. Nu būsim reālisti, ka lielākā daļa nomirs. Un es zinu, kādēļ, Makarova kungs, jūs esat tik ļoti satraucies, jo šie priekšlikumi aizskars taisni tās grupas, kurām ir mazās pensijas, kuras tieši ir ieinteresētas strādāt. Ne jau tas pensionārs, kurš saņem tos tūkstošus latu, ies šodien strādāt, kaut kur skriet. Nu neies viņš strādāt, un viņam nebūs jāizmanto šis princips.
Bet patiešām... es nezinu, kas Latvijā pensionāram ir jāizdara, lai viņš saņemtu tos 78 latus. Varbūt jūs arī, Makarova kungs, skatījāties 18. novembrī gan Pāvula kungu, kurš šodien saņem 72 latus, gan Doroņinas kundzi, kura saņem 78 latus par to, ka viņa ir nosēdējusi 15 gadus Sibīrijā, un tad viņa saņem... (No zāles deputāts J.Sinka: “Lai maksā Krievija!”) Protams, Sinkas kungs, saņemot pensiju no ārzemēm, ir viegli bļaustīties... Jauki, kamēr jūs, Sinkas kungs, atrisināsiet ar Krieviju jautājumu, Doroņinas kundze nomirs badā, un pārējie pensionāri...
Sēdes vadītājs. Lūdzu savstarpējās sarunas pārtraukt!
M.Lujāns. Tikai jūsu attīstības līmenis nedod iespējas tādas sarunas atrisināt. Vienīgais — bļaustīties šeit varat Saeimā. Un diemžēl arī tādā līmenī pāriet šis augsti profesionālais ministrs. Un es vēlreiz saku — es brīnos par vairākumu. Divreiz mēs esam aicinājuši šo neprofesionāli, šo nekvalitatīvo cilvēku nomainīt ar profesionālu cilvēku, risināt, bet jūs visu laiku iestājaties, un tai skaitā arī Sinkas kungs slēpj... un, ja jūs uzskatāt, ka tas ir vairākuma panākums, tad, atvainojiet, arī man nāk jūsu bijušie vēlētāji, kuri arī norāda uz to, ka “Tēvzeme” viņus ir piemānījusi, “Tēvzeme” ir tikusi valdībā un tikai šodien priecājas par savām interesēm, un jūs uzskatāt, ka tas ir normāli?
Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, tomēr par lietu vajadzētu runāt, par priekšlikumiem, kas ir iesniegti. Es saprotu jūsu emocionālo stāvokli, bet apspriedīsim priekšlikumus, kuri ir iesniegti.
M.Lujāns. Labi. Paldies, es vairāk ar Sinkas... ja viņam ir vēlme padiskutēt, labprāt satikšos kādreiz citur un citā vietā.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt? Kārlis Leiškalns — otro reizi.
K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Iedziļinoties lietā pēc būtības, neapšaubāmi kļūst skaidrs, ka priekšlikumi, kurus iesniedzis Kārlis Leiškalns, priekšlikumi, kurus iesniedzis deputāts Juris Dobelis, un priekšlikumi, kas nāk no Labklājības ministrijas, ir savstarpēji izslēdzoši. Un, protams, mēs nevaram daļās... un man tiešām jāteic, ka Labklājības ministrijas priekšlikums ir labs un attiecināms kā uz strādājošajiem, tā uz pensionāriem, kas nestrādā. Tā kā man ir grūti šobrīd iestāties pret labu principu, lai arī šajā principā mani neapmierina pensijas atteikšanās termiņš. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Leiškaln, tu nevarēsi vest pensionārus uz teātri!”)
Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs jau savu norunājāt....
K.Leiškalns. Es jūs palūgšu izbeigt to komunistisko kūdīšanu tur stūrī vienreiz... Kalnciems vēl būs. Paldies!
Sēdes vadītājs. Paldies! Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.
E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeima! Debašu asums par šo jautājumu jau liecina, cik šis jautājums pats par sevi ir nopietns un laikam lielā mērā arī liecina par to, ka tajā redakcijā un tajā formā, kādā tas mums šodien ir iesniegts, tas nav vēl īsti pārdomāts, izsvērts un novests līdz tādai kondīcijai, lai šeit iegūtu stabilu vairākumu. Tas mums ir jāatzīst.
Otrs moments, ko es gribu atzīmēt, ir sekojošais, ka objekts mūsu diskusijām ir strādājošo pensionāru pensijas. Un šeit tiek apiets viens ļoti būtisks jautājums. Iedrošinos apgalvot, ka no tiem pensionāriem, kuri strādā, nepieciešamības dēļ strādā apmēram 80—90%, tas ir nepieciešams viņiem, lai viņi varētu savilkt galus ar galiem kopā. Un tieši šī fakta atziņa, es jūtu, maz ietekmē deputātu darbību, deputātu domu virzību, kas šeit tiek darīts. Es negribu atkārtoties pie tiem argumentiem, kuri bija, kuri ir izteikti jau, es atbalstu un aicinu balsot, noformulēt to kā balsošanas objektu par šiem gadiem, un es no savas puses atbalstu divu gadu periodu un aicinu par to balsot.
Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.
G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes... varas pārstāvji un tautas kalpi! Tautas kopas “Brīvība” pamatprincips ir... ka it īpaši nopietnos jautājumos mums ir jāieklausās ar cieņu citu cilvēku viedoklī. Tas nav vienmēr viegli, un, uzsākot šito uzrunu, es gribētu atvainoties par to, ka pagājšnedēļ es neieklausījos diezgan iecietīgi Venta Baloda teiktajā. Jūs varbūt atminat, ka bija debates par nodokļiem, frakcija “Latvijai”, arī Tautas kopa “Brīvība” iestājās par to, ka mums ir jāiziet no regresīvās nodokļu sistēmas uz progeresīvo. Runa bija par fizisko cilvēku nodokļiem, un Vents Balodis atnāca uz tribīni un sāka runāt par to, ka tas varētu graut uzņēmējdarbību. Un es uznācu uz tribīni un teicu, ka Vents Balodis šoreiz mēģina tautu un klausītājus maldināt, ka viņam arī laikam sāk pielipt tā slimība, ka drusciņ tos faktus jāgroza, ka viņš samaisa divus jēdzienus — juridisko un fizisko personu nodokļus. Nu es esmu jums visiem solījis, ja es kādu nevietā apvainošu, es atvainošos. Ventam Balodim bija patiesība, jo mūsu likumi ir tādi, ka juridiskas personas maksā fiziskās personas nodokļus, ja viņam apgrozība ir mazāka kā 45 000 latu. Es manā uzrunā teicu, ka Vents Balodis ir viens no godīgākajiem pozīcijas deputātiem, un es to vēl uzturu, un, Vent, atvaino, ka es tevī neieklausījos.
Bet lai tā būtu varbūt mācība mums visiem. Mēs šodien runājam par pensiju cilvēkiem, un mūsu pamatprincips ir pilnīgi nepareizs. Mēs esam sākuši ar to, ka jābūt bezdeficīta budžetam, un lai mirst, cik vajag. Bet mēs paliksim pie bezdeficīta budžeta. Un ka vajadzētu no pilnīgi cita principa sākt. Mums nav primārais, prioritārais uzdevums taupīt valsti no parādiem, jo mēs esam bagāta tauta, mēs to varētu. Mums nav primārais uzdevums klausīt kādam Krastiņam vai kādam Zīlem, kuri it kā nesaprot, ka, ja mēs maksātu to pensiju, tā nauda būtu apgrozībā un 90% nāktu atpakaļ tautas budžetā, mūsu ienākumos. Bet mēs kautkādīgi dalām to pašu naudu un lemjam, kuri mirs, un tas ir pilnīgi nepareizi. Es jūs lūdzu ieklausīties! Atrisināsim... mums ministrs stāsta, ka tur trūkst divarpus miljonu latu, lai varētu tā vai varētu tā. Divi un trīs miljoni latu ir viena negodīga jeb neveiksmīga birokrāta kļūda mūsu valstī, bet tie divarpus miljoni latu ir vairāku tūkstošu cilvēku dzīves spēja. Domāsim, kas ir mūsu prioritāte, vai mūsu tauta vai tas, ka mēs gribam to tautu iznīcināt. To mēs šodien darām. Divarpus miljonu latu ir mazāk nekā viens no tiem kuģīšiem, ar ko Avotiņš ir aizbraucis prom. Tā ir maza, maza daļa no tā, ko mēs palaidīsim par brīvu prom no “Latvenergo” vai kaut kur citur. Tā ir ļoti sīka daļa no tās naudas, kas guļ Nauras bankās. Bet tā ir tā nauda, kas var uzturēt dzīvus dažus latviešus, mūsu varoņus, tie, kas izdzīvoja kā okupāciju, tā arī šitos it kā brīvības gadus, un viņiem ir dzīvība apdraudēta tikai tāpēc, ka mēs nespējam šeit saprast mūsu prioritātes un ieklausīties viens otrā. Manuprāt, šito pensiju likumu ir jādod atpakaļ un ir jāpalielina tās summas, lai cilvēki spētu ar cieņu izdzīvot savas vecumdienas. Paldies! Un, Venti, vēlreiz atvaino!
Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis — otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi! Es varu tikai atkārtot vēl vienu reizi, ka ir tikai viens pirmais balsojums un tas ir konceptuālais balsojums. Labklājības ministrijas varianta apstiprinājums, un lai ieviestu lielāku skaidrību un lai daudzi te nesāktu filozofēt atkal par vienu, diviem un trijiem gadiem un spīdēt ar visādām asprātībām.
Es atvieglošu jums šo te procedūru ar to, ka savu priekšlikumu personīgi es noņemu. Un līdz ar to es vēl vienu reizi izsaku atbalstu Labklājības ministrijas priekšlikumam, jo tā bija diskusija. Tā bija nopietna diskusija, nevis šeit viens otrs prātvēders, kurš vispār nav ieskatījies ne tajā likumā, ne tajos skaitļos, šeit runā. Mums bija diskusija, un starp šo te piecu gadu un manu divu gadu priekšlikumu arī diskusijas rezultātā izveidojās šie trīs gadi. Tas bija solis uz priekšu. Lūk, šis ir konceptuāli. Pie tam Labklājības ministrija, protams, centās uzlabot arī esošo priekšlikumu, tādā veidā tapa šis teksts. Un pēc šīs garās runāšanas nekas cits neatliek kā atvieglot cienījamiem kolēģiem darbu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt to, ko ir izstrādājusi Labklājības ministrija!
Sēdes vadītājs. Paldies! Labklājības ministrs, Vladimirs Makarovs. Lūdzu!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Ir tomēr jāizšķiras par būtību, ko mēs gribam sasniegt. Mēs nevaram šobrīd pie valsts ekonomiskās situācijas atrisināt visas sasāpējušās problēmas šodien un tūlīt. Bet mēs varam iezīmēt pozitīvās tendences, izmaiņas un sākt kaut ko darīt.
Pirmkārt, gribētu atkārtot Lujāna kungam mazliet budžeta formēšanas ābeci. Tiešām, Lujāna kungs, katrs valsts pamatbudžets jaunajā gadā sākas ar nulli. Taču speciālajam budžetam, kāds ir speciālais pensiju un sociālās apdrošināšanas budžets ir pārejošie maksājumi. Un, ja jūs esat aizkavējies 1995.gadā, tad jums ir pilnīga taisnība. Sociālās apdrošināšanas fonds sāka darbu ar mīnus 17 miljoniem latu. Es gribētu, lai deputāti izlemj jautājumu pēc būtības. Vai viņiem šobrīd ir pieņemams viens gads, ko ir izvirzījis Leiškalna kungs, vai Labklājības ministrijas priekšlikums pilnībā? Es nepiekrītu Labklājības ministrijas dalītam balsojumam. Jo tādā gadījumā tas zaudē savu jēgu un tiešām rada ekonomiskas problēmas.
Augsti godājamais Lagzdiņa kungs! Tiešām Labklājības ministrija savus priekšlikumus iesniedza pēdējā, bet tā bija arī vienošanās ar komisiju par to, ka Labklājības ministrija redz visus deputātu priekšlikumus un dod tādu risinājumu variantu, kas visefektīvāk, vislabāk un no ekonomiskā viedokļa vispieņemamāk risinātu visas problēmas. Šobrīd strādājošo pensionāru skaits ir 60 tūkstoši. Viņu darba ienākumi ir līdzvērtīgi visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Tikai ņemot vērā situāciju, ka daudziem strādājošajiem pensionāriem šobrīd darba stāžs ir krietni palielinājies, var rasties situācija, ka šīs izmaksas ir papildu slogs sociālās apdrošināšanas budžetam, ja nav pārtraukuma. Mēs uzskatām, ka pie atmaksas situācijas, sākot ar 1996.gadu, var risināt šo pensiju piešķiršanu no jauna 1999.gadā. Un tā ir Saeimas deputātu izšķiršanās. Vai 1998. gadā mēs runājam par pensiju indeksāciju tiem cilvēkiem, kas pensionējas līdz likuma spēkā stāšanās, jeb turpinām atrisināt strādājošo pensionāru problēmu? Labklājības ministrija, piedāvājot savu risinājuma variantu, uzskata, ka strādājošajiem pensionāriem pensiju piešķiršanu no jauna var risināt, sākot ar 1999.gadu, kad ir gaidāmi pozitīvi rezultāti ekonomiskajām izmaiņām, reāls darba samaksas pieaugums, reāls sociālās apdrošināšanas budžeta pieaugums. Nevis dalīt šobrīd mūsu nabadzību. Tādēļ es aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu pilnībā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.
K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es tomēr liktu priekšā balsot sākumā par Labklājības ministrijas piedāvāto variantu, jo tas visradikālāk izmaina otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un par attiecīgiem termiņiem strīdēties tikai gadījumā, ja Labklājības ministrijas piedāvātais visnotaļ labais, mani tur uztrauc tikai termiņš, priekšlikums nav nobalsots. Es gan ceru, ka to nobalsos, bet šeit mēs runājam šobrīd par izmaiņām trešā lasījuma redakcijā, izmaiņas, kas skar otrā lasījuma redakciju. Protams, man jāteic, ka pensiju likuma pamatos mēs esam ielikuši lielu daļu netaisnības, bet šīs netaisnības labojums tik tiešām, kā Makarova kungs pareizi aizrādīja, var sagraut visu šo sociālās apdrošināšanas sistēmu nākotnē. Tā kā mums ir jāizšķiras par to. Un es aicinu balsošanas kārtību noteikt — vispirms Labklājības ministrijas, un tikai pēc tam variantu, kas mazāk, tikai termiņa ziņā izmaina otrā lasījuma redakciju. Paldies!
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Godātie kolēģi! Situācija tagad ir izveidojusies tāda, ka mēs esam beiguši debates par 47., 48. un 49. priekšlikumu. 49.priekšlikumu deputāts Dobelis ir noņēmis. Palikuši ir divi — 47. — Labklājības ministrijas, kuru ministrs un vairāki deputāti pieprasa balsot kopumā, un 48. — deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru viņš nav noņēmis, un tātad tas ir balsojams.
Kārtības ruļļa 101.pants, Leiškalna kungs un godātie kolēģi, nosaka, ka priekšlikumus vispirms balso šādā secībā. Priekšlikumus, kuri visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tātad jūsējo — viens gads. Godātie kolēģi, to nosaka Kārtības ruļļa 101.pants. Jūs, Leiškalna kungs, varat uzskatīt, ko vēlaties, bet te ir likums. Tādēļ vispirms ir jābalso jūsu priekšlikums. Un tā kā Dobeļa kungs ir savu atsaucis, tad pēc tam balsosim Labklājības ministrijas.
Deputāts Leiškalns savu priekšlikumu noņem. Tas būtiski maina lietu. Tādēļ mums ir palicis viens priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija. Vai deputāti lūdz par to balsot, vai tas ir pieņemams? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Labklājības ministrijas izteikto priekšlikumu — izteikt 16.punkta pirmo apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts.
L.Kuprijanova (DPS). Paldies. 50.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums, kas uzlabo situāciju tiem cilvēkiem, kam invaliditāte piešķirta uz laiku, un viņi var tomēr mēnesi, teiksim, ja viņiem ir pārtraukums slimnīcā vai kaut kur, kārtot tālāk savu pensiju. Lūdzu atbalstīt. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 50.priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.
L.Kuprijanova. 51.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ko, protams, komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 51. priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 52. — Labklājības ministrijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.
L.Kuprijanova. 53. ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 53.priekšlikumu nav.
L.Kuprijanova. 54.priekšlikums pasludina, ka likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.
Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt! Paldies. Pieņemts.
L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi! Man tagad ir jālūdz balsot galīgajā, trešajā lasījumā par visu likuma pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas — 1. Likums pieņemts.
Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas režīmu! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Juris Celmiņš, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Kristiāna Lībane, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju Latvijas Republikas Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi par slēgtu.