Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Vienlaicīgi, godātie kolēģi, paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 20.novembra kārtējo sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību, ir jāizskata vairāki iesniegumi par priekšlikumiem — izmainīt darba kārtību. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.panta un 90.panta ceturto daļu, izdarīt šādus grozījumus šīsdienas sēdē — papildināt sēdes darba kārtību ar lēmumu par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” izskatīšanu. Komisija lūdz izskatīt šo lēmuma projektu kā šā gada 20.novembra sēdes darba kārtības 1.punktu. Pašlaik tas ir 39.punkts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai ir pret šo iesniegumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad esam vienojušies.

Nākamais iesniegums, godātie kolēģi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Darba kārtības 40.punktu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums, darba kārtības 27.punktu — likumprojekts” Grozījumi kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums, izskatīt aiz darba kārtības 9.punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs 40. un 27. punktu izskatām pēc darba kārtības 9.punkta.

Tālāk, godātie kolēģi, ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegums, kurā viņi lūdz izmainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 38.punkta — likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums” — izskatīšanu otrajā lasījumā uz 18.decembra Saeimas sēdi. Tātad pati komisija ierosina no šodienas darba kārtības to svītrot un iekļaut 18.decembra Saeimas sēdē. Deputātiem iebildumu nav. 38.darba kārtības jautājums no darba kārtības šodien tiek svītrots.

Tālāk, godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Desmit deputāti, uzvārdus es gribētu nenosaukt laika ekonomijas dēļ, lūdz pārcelt šīsdienas sēdes darba kārtības, ieklausieties, 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 50., 51. un 52. punktu aiz darba kārtības pirmās sadaļas un izskatīt pēc šās sadaļas 9.darba kārtības punkta. Vēlas runāt par šo iesniegumu vai pret šo iesniegumu deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es domāju, ka Čepāņa kungs ar nolūku nenosauca tos deputātus, kas ir iesnieguši šo lēmuma projektu, jo viņam acīmredzot ir interese, lai šie uzvārdi neizskanētu plašākā auditorijā, bet nu “āža kāju” jau nenoslēps...

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, kas jums par daļu, kāda man ir interese. Lūdzu, runājiet par lietu! (Zālē ovācijas.)

K.Čerāns. Es runāju šoreiz par lietu. Es runāju par šo iesniegumu. Es gribu pateikt visiem pilnīgi skaidri, kas šis ir par iesniegumu un kas tie ir par jautājumiem, kurus tagad grib pacelt uz augšu. Kas tie ir par jautājumiem, kurus atsevišķi deputāti uzskata par pašiem svarīgākajiem šodienas Saeimas sēdē? Un tie ir jautājumi par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem veselai virknei personu, un tajā skaitā tādām personām kā Valerijs Kargins, kas jau sabiedrībā ir pamatoti izraisījis ļoti plašas diskusijas, un šeit ir pilnīgi skaidri redzams, ka šie “īpašie nopelni” Kargina kungam un varbūt arī vēl kādam citam ir tikai tādi, ka viņš ir nosponsorējis dažas no valdošajām politiskajām partijām, un tagad šīs valdošās politiskās partijas grib atstrādāt šo savu sponsorēšanas naudu.

Un, ja mēs ņemam vērā to, ka pilsonība — tas ir mūsu tautas un mūsu valsts pamats, tad var pilnīgi skaidri teikt, ka šīs valdošās partijas ar šo nostāju — piešķirt pilsonību “par īpašiem nopelniem” un ar šādu steigu — var pilnīgi skaidri teikt, ka viņas iztirgo mūsu valsts pamatu un viņas iztirgo mūsu nācijas godu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot pret.

Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es izteikšos ļoti īsi. “Āža kājas” nevajag meklēt tur, kur to nav. Vēl jo vairāk, ja mēs runājam par svētām lietām. Pēc pastāvošās likumdošanas ir iespējams izskatīt jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Es nebiju domājis, ka šā jautājuma izskatīšana ir kaut kāds kauna traips, ja ir runa par pilsonības piešķiršanu. Vai tiešām mēs esam aizgājuši tik paradoksālās situācijās, ka jautājumu par cilvēkiem, kuri ir godam pelnījuši, lai viņus uzskatītu par pilsoņu saimes locekļiem, mēs nosaucam par kaut ko netīru. Es gribu atgādināt visiem klātesošajiem, ka ir runa par Latvijas valsts pilsonību. Man ļoti žēl, ka sešus gadus pēc neatkarības šos vārdus mēs saistām ar kaut kādām interesēm, vēl jo trakāk, ja šos jautājumus mēs mēģinām izmantot diskusijās kā pārmetumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam desmit deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 21, atturas — 7. Pieņemts.

Vēl ir desmit deputātu priekšlikums, kuru uzvārdus es atkal nenosaukšu, kuri ierosina šīsdienas sēdes darba kārtības 22. līdz 49. punktu izskatīt pirms darba kārtības 10.punkta. 10.punkts ir — Pieprasījumu komisijas atzinums. Arī par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums šobrīd nav izskatāms pēc būtības tāpēc, ka jau ir izdarītas izmaiņas darba kārtībā, kuras jau atsevišķus punktus, no 22. līdz 49., ir noteiktās vietās nolikušas, un līdz ar to, teiksim, tādā veidā, kā uz šobrīdi ir, nav izskatāms. Ja šie deputāti grib šādas izmaiņas veikt, viņi to var ierosināt. Es uzskatu, ka tas nebūtu atbalstāms, jo mums šī darba kārtība ir tradicionāli izveidota, un es domāju, ka šobrīd mēs uz darba kārtības grozīšanu patērējam vairāk laika nekā, ja mēs būtu virzījušies normālā kārtībā cauri šai darba kārtībai. Es aicinu neatvirzīt arī uz pašām sēdes beigām tādu būtisku darba kārtības sadaļu kā Pieprasījumu komisijas atzinumus, jo šeit mums ir jārunā tajā skaitā par tik ļoti sasāpējušām problēmām mūsu sabiedrībā kā bezdarbs daudzos Latvijas pagastos un pilsētās, un es nosaucu tikai vienu no problēmām, kas šobrīd ir pati nopietnākā.

Otra vēl ļoti nopietna problēma ir par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāti, šie ir jautājumi, kuriem katram atsevišķi būtu veltāma acīmredzot Saeimas sēde, lai tos pēc būtības izskatītu un censtos atrast kādus risinājumus, ko mēs valstī vispār varam šajā jautājumā izdarīt, jo mēs nevaram to situāciju atstāt tādā veidā, kāda tā šeit ir. Līdz šim mēs redzam pilnīgi skaidri, jo valdošo partiju un valdības bezdarbība un varbūt arī šeit, izskatot šādus jautājumus, mēs varētu uzaicināt arī atbilstošos valdības pārstāvjus — gan zemkopības ministru jautājumā par lauksaimniecības produkcijas un zemnieku saimniecību izmantoto resursu cenu un pakalpojumu paritāti vai arī ekonomikas ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru jautājumā par bezdarbu — un šos jautājumus pēc būtības izskatīt. Un varbūt, ka viņi varētu mums sniegt arī kaut kādu pozitīvāku informāciju, un jebkurā gadījumā tas ir mūsu kā deputātu pienākums — pieprasīt no viņiem šo informāciju, un mēs nedrīkstam no šiem būtiskajiem jautājumiem norobežoties un pārvietot tos uz darba kārtības beigām acīmredzot ar domu, lai tos vispār neizskatītu. Tāpēc es aicinu nobalsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis vēlas runāt par.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Iepriekš nobalsotais priekšlikums nebūt nav pretrunā ar šo, jo tas ietver sevī daļu no esošā papildpriekšlikuma. Tātad gan vienu, gan otru ir piedāvāts pārcelt un izskatīt pirms Pieprasījumu komisijas atzinumiem. Tā kā tas ir balsojams priekšlikums, tur nav nekādu pretrunu. Kādā secībā atkal tad tiek izskatīts tas, kas tiek pārcelts, par to pirms tam ir nobalsots. Tā kā tur nav nekādu pretrunu. Iepriekšējais runātājs jau spīdoši pierādīja, ka ir arī morāls pamats šos jautājumus pārcelt. Pats ļoti skaisti runāja par laika ekonomiju, bet man liekas, ka šie jēdzieni viņam pašam ir vissvešākie, jo liekas, ka viņš ir viens no lielākajiem “laika ekonomiem” šajā Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam desmit deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 10, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, vēl ir divi desmit deputātu iesniegumi par izmaiņām debašu reglamentā. Pirmais ir ar desmit deputātu parakstiem — lūdzu noteikt debatēm paredzēto laiku — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi, bet debatēs par Pieprasījumu komisijas atzinumiem — trīs minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Acumirkli, Lujāna kungs, es neesmu vēl beidzis.

Un otrs iesniegums ir radikālāks. Tur arī desmit deputāti lūdz visu šīsdienas darba kārtības jautājumu apspriešanā noteikt reglamentu — trīs minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Tā kā mums ir jābalso par vienu un par otru. Vispirms, vai kāds vēlas runāt? Vēlas runāt Modris Lujāns. Bet, Lujāna kungs, vai jūs varētu iekļauties divu minūšu laikā, jo būs pārtraukums. Paldies!

M. Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es šoreiz gribu runāt par abiem diviem priekšlikumiem, jo trakāk, jo labāk, kā tautā saka. Un patiešām vakar bija patīkami vakarā klausīties bijušo Augstākās padomes deputātu Grūbes kungu, kurš norādīja, ka jo īsāk runā, jo dullāki darbi, jo vairāk miljonu tiek kabatā. Tādēļ, protams, es dabiski saprotu arī vairākuma pārstāvjus, jo jautājumi jau kā parasti ir nesvarīgi, bet kāds miljoniņš vai kaut kas pazudīs un ieķersies kādā kabatā. It sevišķi mums nav jādiskutē ne par Advokatūras likumu, protams, vajadzēs atkal veidot kādu izmeklēšanas komisiju, bet tās ir darba vietas, tie ir papildieņēmumi, un tas viss ir baigi normāli. Tādēļ es personīgi noteikti aicinu kārtējo reizi šos radošos priekšlikumus no vairākuma puses, es aicinu arī šo talantīgo desmitnieku, kas pastāvīgi sacer, iedot labojumus Kārtības rullim, kā varētu ielikt divas minūtes pirmo reizi runāt un otro reizi — vienu minūti. Lai būtu Kārtības rullī, jo citādi katru reizi sacerēt šos papīrus, tas taču priekš smadzenēm ir apgrūtinošs darbs. Bet tā kā smadzenes ir jāapvelk, jo citādi viņas var nepietikt līdz mūža beigām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kolēģi, es ļoti gribētu līdz pārtraukumam šo jautājumu izlemt. Ābiķa kungs vēlas runāt par. Lūdzu! Bet lūdzu vienu minūti!

Dz.Ābiķis (LC). Es vēlos runāt pret, jo tomēr trīs minūtes ir nedaudz par maz. Piecas es atzīšu atklāti. Piecās minūtēs var, es domāju, par jebkuru problēmu izteikties, bet trīs minūtes kādreiz ir nedaudz par īsu, tā kā cienīsim šoreiz arī opozīcijas viedokli, kaut gan man bija brīnums, ka Lujāns atbalstīja šo debašu laika samazināšanu uz trim minūtēm. Bet es domāju, ka pārējā opozīcija ar Lujāna nostāju nav mierā. Cienīsim tomēr arī opozīcijas viedokli!

Sēdes vadītājs . Paldies! Balsosim vispirms radikālāko — trīs minūtes pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 41, atturas — 10. Nav pieņemts.

Balsojam otro. Pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes. Pieprasījumu komisijas atzinumi — pirmo reizi — trīs minūtes, otro reizi — vienu minūti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 25, atturas — 3. Pieņemts. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Sākam izskatīt šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtību. Saskaņā ar mūsu vienošanos vispirms izskatām pēc pašreizējās numerācijas esošo 39.darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” . Otrais lasījums, likumprojekts steidzams, kā zināms. Komisijas vārdā — komisijas vadītājs, deputāts Kārlis Druva. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.3310, 3224 un dokumentu nr.3413. Es neesmu drošs, ka jums visiem šis pēdējais dokuments ir izdalīts, bet tas ir tas, kas tika iesniegts un kādēļ tika izmainīta šī darba kārtība. Un principā dokumentā ir tikai divas lietas — lēmuma projekts un ievada vēstule, un principā, ko mēs kā komisija lūdzam, ir, kad mēs lūdzam pagarināt arī termiņu šim grozījumam līdz 4.decembrim, un lūdzu jūs visus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vai ir vajadzīga balsošana? Nav vajadzīga. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam izskatīt likumprojektu 4.decembrī. Paldies!

Tālāk — Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kušneres, Čerāna, Kostandas, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Janīna Kušnere. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Godātie kolēģi! Es aicinu jūs pievērst uzmanību šim grozījumam, un šis grozījums tātad ir Likumā par dzīvojamo telpu īri, un tas skar 29.pantu... Šī likuma 29. pantu. Un tātad tā būtība... priekšlikuma būtība ir sekojoša, ka nedrīkst izlikt no dzīvojamām telpām personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgs bērns, vai arī personas, kuras ir invalīdi. Cienījamie kolēģi, es tiešām aicinātu šo grozījumu likumprojektā nodot komisijām vairāku iemeslu dēļ. Es izpētīju... mums ir vairāki likumi, kas nosaka, ka gan sociālo drošību, gan arīdzan sociālo palīdzību, gan mums ir likums par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, bet mēs labi zinām, kādas ir gan valsts, gan pašvaldību iespējas. Tajā pašā laikā es vēlreiz gribu atgādināt jums, ka ir šis Likums par sociālo drošību, un Likuma par sociālo drošību 1.pantā ir teikts, ka valstij jāuzņemas ģimenes aizsardzība, atbalstīšana un attīstība. Tātad šajā gadījumā, ja mēs runājam tieši par dzīvojamām telpām un to īri, ja nav šī noteikuma, tad praktiski tiek pārkāpts likuma par sociālo drošību 1.pants. Tas ir viens moments.

Nākamais — Likums par sociālo palīdzību, kas arī nosaka daudzas lietas, nosaka valsts pienākumus attiecībā pret personām, pret ģimenēm un tā tālāk. Un šī likuma 3.pants nosaka, ka personai, kura saviem spēkiem nespēj nodrošināt sevi vai ir īpašas dzīves grūtības un kura nesaņem ne no viena cita palīdzību, ir tiesības uz personisku un materiālu palīdzību un tā tālāk. Ar vārdu sakot, šis ir nākamais likums, kas paredz tiesības, kur principā citi likumi šīs tiesības atņem. Bez tam nākamais aspekts ir tas un arguments ir tas, ka valstī ir pietiekami kritiskā stāvoklī demogrāfiskā situācija. Un šī situācija izpaužas dažādos aspektos. Un pirmām kārtām tā izpaužas drošības aspektā, kurš cilvēks, kura ģimene var atļauties, tātad domāt par bērniem un dzemdēt viņus, ja viņi neredz šīs sociālās drošības garantijas. Tādā veidā mēs nekādi neveicinām demogrāfisko situāciju. Protams, ka tā ir tikai viena no metodēm, viens no paņēmieniem, kā mēs varētu veicināt demogrāfisko situāciju, bet nekas cits mums laikam dotajā brīdī neatliek, jo diemžēl jāatzīst, ka valdībai šīs sociālās politikas pamatprincipi nav izstrādāti. Acīmredzot šī demogrāfiskā situācija mums ir jāatbalsta, ņemot vērā šādus vienreizējus labojumus likumos, jo tas to tikai veicinās, nevis pasliktinās. Un vēl jāatceras mums visiem, ka bērniem ir tiesības, un bērniem ir tiesības, kas ir noteiktas arī mūsu likumdošanā. Un ko diemžēl citi likumi negrib ievērot, tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu nodot šos grozījumus komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Jānis Kalviņš. Jūs varat runāt tikai pret, ja nē, tad tas... Lūdzu!

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu pret. Vienkārši, ja balsojums būs pozitīvs, es lūgtu nodot arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti pieprasa balsojumu par likumprojekta nodošanu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 6, atturas — 27. Diemžēl lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidru “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Andrejs Krastiņš vēlas runāt pret. Lūdzu!

A.Krastiņš (LNRP, LZP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Es gribētu jūsu uzmanību pievērst šiem ierosinātajiem grozījumiem Advokatūras likumā. Un ar dziļu nožēlu nākās secināt, ka mūsu godājamie kolēģi, nebūdami ne kompetenti, ne atbildīgi par šo likumu, mēģina ieviest Latvijā tādu kārtību, kādu pat vēl Baltkrievijā Lukašenko kungs nav ieviesis un pat Centrālāfrikas Republikā imperators Bokasa. Nekur pasaulē kopš senās Romas impērijas nav uzlikts par pienākumu liecināt par ziņām, ko viņš iegūst no sava klienta, pildot viņa pilnvarojumu. Tikai mūsu izmeklēšanas komisija, saduroties ar grūtībām, kad nedabūja liecības no attiecīgiem mūsu advokātiem, kas pilnīgi precīzi pildīja esošo likumdošanu, atļāvās iesniegt šādus grozījumus. Mehānisms ir ļoti skaidrs, jo ir atsauce Advokatūras likumā tikai uz 6.panta 2.punktu un balstās tas uz šī paša likuma 67.pantu, kur teikts, ka advokāts nedrīkst izpaust savu pilnvaru devēju noslēpumu ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai bez lietas pabeigšanas. Viņiem jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Tātad advokātam jau ir uzlikts šāds pienākums — glabāt šādu noslēpumu, un es gribētu paskaidrot, ka jebkuras ziņas, ko ir uzticējis klients savam advokātam, pilnvarojot viņu kā savu pārstāvi jeb kā savu aizstāvi, jau uzliek viņam par pienākumu šādas ziņas neizpaust. Ja šāds likums tiek pārkāpts, ko rosina mūsu izmeklēšanas komisija, piebilstot šo vārdu “noslēpumu” no 67.panta, tas nozīmē, ka nevienam klientam, ne jums katram šeit nebūs iespējas slēgt līgumu ar advokātu par savu juridisko interešu aizstāvību jeb pārstāvniecību un būt pārliecinātam par to, ka advokāts kaut kādā veidā varētu šīs ziņas izpaust.

Nākamais laikam varētu būt kaut kāds speciāls likums, noteikts ar to, ka arī katoļu garīdzniekiem būtu jāizpauž grēksūdzes noslēpums un tamlīdzīgi, jeb ārstam ir jāpārkāpj Hipokrāta zvērests tikai tāpēc, ka vienā konkrētā lietā vienai konkrētais Saeimas komisijai radās grūtības. Pie tam es gribētu teikt, ka Saeimas komisija savā darbībā, arī rosinot uz advokātu piespiedu atvešanu un tamlīdzīgi, ir pārkāpusi veselu virkni likumu. Es domāju, ka vislabākais laikam būtu mūsu godājamiem deputātiem, par cik mums ir augsti kvalificēti juristi šeit Saeimā, kā Bišera kungs, kā Marjašas kundze, kā Lagzdiņa kungs un tamlīdzīgi, varbūt uz sabiedriskiem pamatiem tādas juridiskā analfabētisma novēršanas kursus sarīkot un komisiju vadītājiem it sevišķi atbildīgi izturēties pret tiem jautājumiem.

Es domāju, nepadarīsim sevi smieklīgu visas pasaules priekšā, par ko arī liecināja nesen noturētā sanāksme šeit Latvijā, kur piedalījās arī citu valstu juristi, kas raustīja plecus un smaidīja par tamlīdzīgām idejām, kā advokāts varētu kaut kādās izmeklēšanas komisijās vai iepriekšējā pirmstiesas izmeklēšanā, vai tiesas izmeklēšanas laikā sniegt liecības par to, ko viņam ir klients uzticējis. Un es arī gribētu paskaidrot, ka šādus grozījumus arī nebūtu praktiski iespējams veikt, jo padomājiet loģiski, ja būs pieņemts tāds grozījums, pieņemsim, ka advokāts tikai to, ko uzticējis klients kā noslēpumu, nevar izpaust, tad jebkurā gadījumā jebkurš normāls advokāts ar jebkuru normālu klientu parakstīs vienošanos, ka viss, ko pēc šīs vienošanās noslēgšanas, pilnvarojuma došanas jeb līguma noslēgšanas pauž klients, viss ir noslēpums, un līdz ar to nekas netiktu panākts. Es domāju, nevajag attiecīgi viena momenta, kā saka, dēļ grozīt likumu, kas Latviju tiešām nostādīs smieklīgā situācijā visas pasaules priekšā. Es vēlreiz paskaidroju, pat pasaules vistotalitārākie režīmi nav aizdomājušies līdz tādam brīdim, ka advokātam būtu jāsniedz oficiālas liecības par ziņām, ko viņš ir ieguvis no sava klienta, pildot viņa uzlikto uzdevumu. Es domāju, būsim pietiekami prātīgi un būsim pietiekami civilizēti, lai kategoriski noraidītu pat nodošanu komisijā. Pat nodošana komisijā tomēr jau liecina par zināmu Saeimas atbalstu antidemokrātiskām tendencēm, kādas šeit mums ir izvirzījuši Latvijas Republikā. Paldies! Es lūdzu šo Prezidija ierosinājumu par nodošanu komisijām kategoriski noraidīt un balsot visiem pret.

Sēdes vadītājs . Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Runās par.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Protams, no advokātu cunftes pārstāvjiem mēs šeit nevaram gaidīt mazāk kaismīgas runas, kādu mēs tikko dzirdējām. Diemžēl es domāju, ka taisni, noklausoties šādu runu, vajadzētu šo likumprojektu nodot komisijai, lai pēc tam mēs šeit varētu no tribīnes izrunāties plašāk par šo jautājumu, lai varētu deputātiem pastāstīt, ka nebūt tāda nav prakse, par kādu šeit tikko runāja, mūsu labojuma, iesniegtā labojuma piemērs taisni ir Amerikas Savienotās Valstis un Vācija, tās ir divas, es domāju, ļoti augstas demokrātijas, kultūras zemes, un tāpēc šeit nevajadzētu lietot tādus terminus kā “antidemokrātiski” vai kaut ko tamlīdzīgi. Mums stingri, un es domāju, arī turpmāk šeit, Latvijā, demokrātiskā Latvijā, stingri ir jāšķiro tas, kas ir advokāta noslēpums pret klientu, un tagad es uzsveru to otru daļu, un tā otra daļa ir — vai advokāts piedalās nozieguma organizēšanā vai ne, tā kā mēs varam visu šo jautājumu stingri sadalīt divās daļās. Un it īpaši tas stingri parādās saistībā ar 3 miljonu lietu, bet tas ir tikai viens piemērs, šeit nebūt nav tāda situācija, ka Saeimas komisija ir sadūrusies ar grūtību jeb ar grūtu jautājumu, un tāpēc mums ir kaut kas jāmaina uzreiz likumdošanā. Es taisni domāju, ka šis likums ir jāpataisa, kā jau es tikko pieminēju, jāpavērš tieši to valstu virzienā, un es ne velti pieminēju Ameriku un Eiropu... Ameriku un Vāciju, kur šāda prakse ir. Mums ir stingri jāatdala tātad advokāta iespēja piedalīties nozieguma organizēšanā. Un tieši tāpēc mums šādi labojumi ir jāizdara. Lūdzu balsot par nodošanu komisijai!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 6, atturas — 11. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav? Lēmums pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij, godātie kolēģi! Ļoti lūdzu nodot šo arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vairāk runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav? Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Leiškalna, Keiša, Ābeles, Seiksta un Kristovska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un notiekt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns. Tikai, lūdzu, pasakiet — par vai pret? Par. Paldies! Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Tā kā mans vārds ir apakšā, tad, protams, es runāšu par. Augsti godātie deputāti, es aicinu jūs nodot attiecīgo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” Budžeta un finansu komisijai, pie kam šeit šajā sabiedrībā mēs tik daudz runājam par atbalstu uzņēmējsabiedrībai vai par atbalstu vietējai uzņēmējsabiedrībai, tad man jāteic, ka šeit likumā ir prasīts samazināt ievedmuitas tarifus komplektējošām detaļām, kas konkrēti skar Rēzeknes elektromašīnbūves rūpnīcu... elektromašīninstrumentu būvniecības rūpnīcu, samazināt tarifus tām komplektējošajām detaļām un izejvielām, kuras šeit Latvijā ne iegūst, ne ražo. Tā kā būsim draudzīgi pret saviem uzņēmumiem, atbalstīsim likumprojektu, pie kam es gribētu aicināt atbildīgo komisiju likumprojektu izskatīt divos lasījumos kā steidzamu, lai ātrāk atrisinātu šīs problēmas, kas traucē mūsu uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgū. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 14. Diemžēl nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Pēc pusdienām vajadzētu būt vairāk spēka, lai būtu tik daudz spēka, lai nospiestu vienu pogu. Es lūdzu piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Un balsojam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 2, atturas — 17. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Izlītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti runāt nevēlas? Iebildumu nav? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem... Par vai pret vēlas runāt... Par vēlas runāt deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Tā kā Saeimas kuluāros rit aktīvas pārrunas un pārliecināšana, ka jābalso ir pret šo likumprojektu, tad es gribētu uzstāties par šā likumprojekta nodošanu komisijām.

Tātad es gribētu, godātie kolēģi, jums atgādināt, ka šis likumprojekts tika izstrādāts saskaņā ar Saeimas šā gada oktobra lēmumu. Tāds pienākums tika uzdots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pirms šī likumprojekta nodošanas atklātībā nevienam nebija nekādas pretenzijas, ka būtu Korupcijas likums jāgroza, tieši otrādi, daudzi ministri un deputāti daudzkārt publiskās intervijās uzstāja, ka šis likumprojekts ir... likums ir jāatver un likums ir jāgroza un jāprecizē. Tātad likuma izstrādāšanā ir piedalījušies ne tikvien Saeimas deputāti, bet arī Tieslietu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta un Ģenerālprokuratūras vadības pārstāvji. Likumprojekts ir izstrādāts 12 komisiju sēdēs. Pirmais likumprojekta variants tika nosūtīts visām ministrijām, tiesību aizsardzības institūcijām, republikas pilsētu pašvaldībām un Pašvaldību savienībai. Ir saņemti gandrīz no visām institūcijām atzinumi, un uz šo atzinumu bāzes tātad komisija ir izstrādājusi to likumprojektu, kurš tiek nodots jūsu apspriešanai.

Es gribētu atgādināt, ka daudzas problēmas, kas radās sakarā ar šī likuma piemērošanu, bija tādēļ, godātie kolēģi, ka valdība, visas iepriekšējās valdības, tajā skaitā arī esošā valdība, nepildīja Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1.punkta uzdevumu, proti, kas ir uzdots Ministru kabinetam, ka līdz 1996. gada 1. augustam, pat jau pusotru gadu gandrīz atpakaļ, tika uzdots izstrādāt likumpakārtotus aktus šī likuma piemērošanai, un tieši tādēļ, godātie kolēģi, ka iepriekšējās valdības nav pildījušas šo pārejas noteikumu punktu, radās pagājušā gada jeb, respektīvi, šī gada vasaras korupcijas skandāls. Tādēļ daudzi deputāti tika apvainoti korupcijā, daudzi ministri tāpat tika pieķerti formālos vai neformālos šī likuma pārkāpumos. Un, ja mēs šo likumu, godātie kolēģi, negrozīsim, tad faktiski šīs problēmas turpināsies, jo man nav nekādu cerību, ka valdība pildīs Korupcijas novēršanas likuma pārejas noteikumu 1.punktu un izstrādās likumpakārtotus aktus šī likuma piemērošanā.

Tādēļ arī ir izstrādāti... tātad ir šis grozījumu projekts, kas paredz jau konkrētu izpildes mehānismu.

Tādēļ es aicinātu, godātie kolēģi, nodot šo likumu izskatīšanai komisijā. Ja kādam ir pretenzijas pret 12. pantu, kas neļauj izmantot valsts un pašvaldību mantu savtīgās interesēs, lai iesniedz priekšlikumus uz otro, trešo lasījumu vai pirmo lasījumu. Es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu un nodot to izskatīšanai komisijām!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 4, atturas — 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto l ikumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Jānis Lagzdiņš vēlas runāt par. Lūdzu, Lgzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāja tādēļ, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Sabiedrisko organizāciju likumu nav iespējams esošām jau reģistrētām sabiedriskajām organizācijām pārveidoties par politiskām partijām, neizbeidzot tātad savu darbību. Tādēļ arī ir šis nelielais grozījums. Es aicinātu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds iebilst? Vēlas runāt pret? Neiebilst. Vai ir vajadzīgs balsojums? Deputāti nepieprasa. Paldies! Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Tālāk, godātie kolēģi, izskatām 40. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Komisijas vārdā ziņo deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (KDS, LZS, LDP). Godātie kolēģi! Mēs izskatām dokumentu ar numuru 3263-J “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atkārtotā izskatīšanā otrajā lasījumā. Pavisam ir trīs priekšlikumi. Visus ir iesniegusi Budžeta komisija, un es aicinu tos izskatīt iesniegšanas jeb numerācijas secībā. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu? Nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

M.Vītols. Arī otrais ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Arī trešais ir atbalstītais Budžeta un finansu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī šo komisijas priekšlikumu?

M.Vītols. Es aicinu Saeimas deputātus nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā un galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tā kā tas mums ir atzīts par steidzamu, tad tas ir pēdējais balsojums. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir ar nr.27, likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3217, kas ir izdalīts Saeimas deputātiem. Tie ir grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ir sagatavoti, kas ir izskatīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz pirmo lasījumu. Šeit pamatā šie grozījumi nāk kā ierosinājumi no Latvijas Bankas un skar kredītiestāžu maksātiespējas un bankrota procedūras normu nostiprināšanu tieši šajā Kredītiestāžu likumā. Šis nav steidzams. Grozījumi netiek izskatīti steidzamības kārtībā. Es aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Kādi apsvērumi par otro lasījumu, Vītola kungs?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 4.decembrim!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 4.decembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums, kuru mēs skatām, ir lēmuma projekts “Par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē izskatīja priekšlikumu par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas sēdē tika pasvītrots, ka Vladislavs Grišins ir veicis lielu ieguldījumu Latvijas grafiskās mākslas attīstībā, apliecinājis savu meistarību un veicis lielu darbu integrējošās kultūras vērtību uztverē. Tāpat tiek uzskatīts, ka liels sasniegums ir valsts tēlotājas mākslas sasniegumu reprezentācija nozīmīgākajās skatēs ārpus mūsu valsts robežām. Tāpat Vladislavs Grišins veic arī pedagoģisko darbu. Komisijas lēmums ir pozitīvs, un tā atbalsta Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītājs . Vai kāds vēlas runāt? Nav deputāti pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Lūdzu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam atkārtoti Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Vladislavs Grišins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais ir 31. darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Maļgina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Kā Valērija Maļgina īpašie nopelni tiek uzsvērti piedalīšanās NATO “Partnerattiecības mieram” programmas ietvaros, tāpat arī veiktais darbs dažādās starptautiskās konferencēs, aizstāvot Latvijas bruņoto spēku attīstības koncepciju, tāpat par iesaistīšanos praktiskajās apmācībās par meklēšanas, glābšanas operāciju veikšanu un gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu. Tāpat tiek uzsvērta patriotiska attieksme pret Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas arī ir ļoti svarīgs jautājums, ja mēs gribam izšķirt tālāko likteni par Latvijas armijas attīstību. Vēl ir jāuzsver tas, ka Valērijs Maļgins ir viens no retajiem profesionālajiem lidotājiem, kas var veikt šo darbu Latvijas bruņotajos spēkos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 1. Valērijs Maļgins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Hermana Černova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Līdzīgi kā iepriekšējam pretendentam arī šeit tiek uzsvērti tie sasniegumi un pasākumi, ko Hermans Černovs ir veicis Latvijas bruņotajos spēkos, tikai šoreiz iet runa par Jūras spēkiem, par krasta apsardzes diviziona izveidošanu, par ieguldījumu kuģu komandieru un to palīgu apmācībā, par piedalīšanos starptautiskajās mācībās un semināros NATO un ASV kara flotes štābā. Pasvītrojot arī to, ka abi — gan iepriekšējais, gan šis pretendents — brīvi pārvalda svešvalodas un brīvi var pārstāvēt Latvijas valsti ārpus tās robežām.

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Hermans Černovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — 33. — lēmuma projekts “Par deputāta Andra Saulīša atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” . Vai kāds vēlas uzstāties par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 2. Deputāts Andris Saulītis atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Stroda atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” . Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 4, atturas — 11. Deputāts Jānis Strods atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Gundara Valdmaņa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izsakiet attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 17, atturas — 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Kazāka ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 4, atturas — 6. Deputāts Jānis Kazāks ievēlēts par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva locekli.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir pēc pašreizējās numerācijas nr.50. Lēmuma projekts “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Godātie kolēģi! Es nevēlētos minēt visu, kas ir uzskaitīts dokumentos par Borisa Rezņika sasniegumiem, jo es domāju, ka viņa vārds, ansamblis “Eolika” un tas, kas ir Latvijas kultūrā pa šo laiku noticies, runā pats par sevi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Boriss Rezņiks uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais darba kārtības jautājums — 51. — lēmuma projekts “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja savā sēdē Saeimas lēmuma projektu “Par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Lēmuma projekta iesniedzēji ir pasvītrojuši Valērija Kargina nopelnus par finansu struktūras sakārtošanu, banku darbības normalizēšanu Latvijas tirgū, ekonomikas atjaunošanā un veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Banku, Finansu ministriju. Bez tam uzskatām, ka Valērija Kargina pilsonības piešķiršana ir par vērienīgu finansu atbalstu Latvijas Olimpiskajai komitejai, valsts kultūrai, sportam un veselībai. Komisijas sēdes laikā ar savu atbalstu Valērijam Karginam uzstājās arī jaundibinātā sabiedriskā fonda “Māra Liepas piemiņai” prezidents Jānis Peters, pasvītrojot to, ka banka “Parex” un tieši Kargins savā personā ir veicinājis Latvijas Republikas tēla veidošanu pasaulē un arī Latvijas pilsoņu kultūras sasniegumu popularizēšanu pasaulē. Vakar Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija saņēma Valērija Kargina paskaidrojumus sakarā ar publikācijām presē, kas ir bijušas saistītas ar viņa pilsonības iepriekšējo piešķiršanu vai tās anulēšanu. Diemžēl zināmas neskaidrības rezultātā vakar Saeimas Kanceleja atteicās šo dokumentu deputātiem izdalīt šeit zālē, tāpēc es atļaušos nolasīt. “Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai. Sakarā ar jautājuma izlemšanu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu man, kas man ir liels gods, un ņemot vērā, ka presē parādījušās ziņas par nepamatotu pilsonības piešķiršanu man 1993.gadā, gribētu izskaidrot dažus būtiskus momentus: 1. Es nekad neesmu viltojis nekādus dokumentus un nekad neesmu iesniedzis nekādus viltotus dokumentus nevienai valsts institūcijai. 2. Es nezinu, kad un kur ir reģistrējuši laulību mani vecvecāki, kuri miruši ilgi pirms manas dzimšanas. 3. Es ar tīru sirdsapziņu varu apgalvot, ka nekad neesmu izdarījis nekādus likumu pārkāpumus un pret mani nekad nav bijušas nekādas pretenzijas no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Ceru, ka minētie fakti un pievienotie dokumenti izkliedēs jūsu iespējamās šaubas par manu godīgumu. Klāt pievienoju Rīgas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras 1994.gada 23. marta vēstules kopiju. Ar patiesu cieņu — Valērijs Kargins”. Tālāk ir pievienots prokuratūras lēmums, kas pēc sava satura atbilst Valērija Kargina rakstītajam paskaidrojumam. Pilsonības likuma izpildes komisijā balsojums bija pozitīvs.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates par šo jautājumu. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes varas pārstāvji! Tautas deputāti! Pāris nedēļas atpakaļ šeit bija Eiropas Parlamenta delegāti un Latvijas parlamenta delegāti, un man bija tā cieņa un gods uzstāties četras reizes par pilsonības vērtību, kāpēc mēs nedrīkstam uzņemt tos nelaimīgos cilvēkus, kas šeit atrodas, pilsonībā bez pasaules palīdzības, nedrīkstam nolemt viņu likteni. Debates saasinājās, un ceturtajā uzstāšanās reizē it kā itālis nesaprata, kāpēc kādam pilsonim ir jābūt tādam, kas māk savas valsts himnu vai valodu. Viņiem Itālijā esot daudzi tādi, kas to nespēšot. Un es pacēlos un paskaidroju, ka latvieši par savu tautību ir daudz cietuši. Vai 1937.gadā, kad bija genocīds Krievijā, vai 1940.gadā šeit, Latvijā, vai okupācijas laikā, kad 1987.gadā vienu jaunekli notiesāja uz septiņiem gadiem par to, ka viņam mājās bija sarkanbaltsarkanā krāsa. Es arī izsniedzu Eiropas Padomes delegātiem amerikāņu avīzes, kas stāstīja, ka beidzamais komunistu partijas slepenais lēmums bija pārņemt ekonomisko varu. Pārņemt valsts uzņēmumus un rentablos uzņēmumus, tā nodrošināt politisko varu. Un jau 1991.gadā tika paziņots amerikāņu prezidentam, ka tāpat kā Polijā, tā Igaunijā, tā Latvijā tas jau ir veikts. Mēs visi zinām, ka tas tā ir. Jūs tikko redzējāt, cik bīstami ir mani vārdi pat Baltijas asamblejā, ka padomes pārstāvji nolēma balsot pret. Jūs visi varbūt atminat, kad pirmo reizi, kad es tiku pirmo reizi uz Eiropas Parlamentāro asambleju, kad es uzstājos par okupācijas faktu, par to, ka Latvijai ir jādabū atlīdzība par to, kas notika. Un es uzstājos ar runu, cik nežēlīga ir dzīve Latvijas laukos zem šitā režīma, kas šeit tagad valda. Un mani ar smaidu izvilināja no tā foruma.

Bet, mīļie deputāti, domājam, ko mēs šodien darām! Eiropas Savienība saprot, ka mēs esam krimināla valsts visaugstākajā līmenī. Mēs zinām, ka tie, kas ir sadarbojušies ar Latvijas Banku, tie, kas ir mūsu finansu sistēmā, ir no Latvijas tautas izlaupījuši pirktspēju, ir latviešu tautu nolikuši uz ceļiem. Un šodien mēs varam lemt tāpat kā mēs apstiprinājām beidzamo valdību — vai mēs godināsim tādus, kur šeit ir pateikts “ir viltojuši dokumentus”. Atvainojiet, Kreituses kundze, dokuments nr. 3400a skaidri pastāsta, vai mēs šādus kriminālelementus godināsim ar to, par ko mūsu vecāki un mūsu senči ir miruši? Par to, ka viņi drīkst sevi saukt par latviešiem.

Es nezinu, kurš no mums ko darīs, bet es ierosinu, ja jūs esat latvieši un ja jums latviskums ir gods, un ja mēs gribam šo valsti pataisīt par godīgu valsti, tad nepieņemsim šo nekaunīgo pieteikumu. It kā pēc Latvijas likumiem viņam nav tiesību saņemt pilsonību vismaz līdz 1999.gadam, jo viņš ir bijis tiesāts. Un viņam pilsonība ir atņemta par to, ka viņš ir iesniedzis nepareizus dokumentus par saviem vecākiem. Bet viņš, tāpat kā šeit visi citi, atsakās no savas atbildības un grib, lai mēs viņu kaut kādi godinām. Draugi, es domāju, mēs to nevaram darīt! Mēs zinām, kāds viņš ir, mēs zinām, ko viņš ir panācis, mēs zinām, kādi cilvēki viņam ir iedevuši to monopolu, kas piederētu mūsu valstij, mēs zinām, kā viņš ir sadarbojies ar banku “Baltija”, un nezin ko vēl citu. Tiem krahiem. Kā mēs drīkstam šitik zemu devalvēt to, kas mums visai tautai ir svēts? Es jūs aicinu padomāt un balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam šo jautājumu tāpēc, ka vairāki Saeimas deputāti un arī daži sabiedrībā plaši pazīstami cilvēki, kā Peters, Pauls, Baltiņš, Jakubāns, Tverijons, Bankovskis un citi prasa, lai Saeima piešķir Latvijas Republikas pilsonību “Parex” bankas vadītājam Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim. Par labu šādam lēmumam lasāmi visdažādākie apgalvojumi, sākot ar tādiem, ka tas, lūk, citēju: “spodrinās Latvijas tēlu starptautisko attiecību līmenī”. Beidzot ar pavisam vienkāršu apgalvojumu, ka nedrīkst aizmirst Kargina milzīgos nopelnus Latvijas labā, jo viņš taču, lūk, maksājot lielus nodokļus. Šajā gadā, piemēram, vairāk nekā 3 miljonus latu.

Tie, kuri neatbalsta pilsonības piešķiršanu Karginam, tie atkal tiek kaunināti par to, ka viņi vēlas atgādināt vienam no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem nu tādu “sīko, kļūdaino” soli, atgādināt, ka viņam 1993.gadā tika anulēta pilsonība, jo tā bija iegūta uz viltotu dokumentu pamata. Izrādījās, ka viņa māte nav bijusi Latvijas Republikas pilsone pirms 1940.gada. Tas neesot nekas nopietns, jo vienkārši neesot saskanējušas dažādu arhīvu sniegtās izziņas. Nieks arī tas, ka Kargins tā arī neuzskatīja par vajadzīgu atdot Pilsonības un imigrācijas departamentā savu pilsoņa pasi. Viņš to vienkārši esot nozaudējis, iepērkoties universālveikalā “Centrs”. Nu labi.

Tad jautājums vienīgi ir tāds: kāpēc gan Karginam tādā gadījumā likumīgā ceļā netika atjaunota pilsonība, ja viss iepriekš nosauktais ir tādi sīkumi? Kāpēc netika atcelts sods Pilsonības un imigrācijas departamenta reģistratorei, kas tika atzīta par vienīgo vainīgo šajā darījumā? Nu taču vajadzēja tad visas šīs lietas tā nokārtot, un viss! Acīmredzot tā tās lietas nokārtot nevar, jo tad tas būtu nelikumīgi. Tāpēc spēlē tiekam iesaistīti mēs — Saeimas deputāti, lai mēs mierīgi kā likumdevēji nospiežam to vai citu podziņu un viens un divi izšķiram šo jautājumu.

Nevienu šodien nepārsteidz Latvijā dažādu amatpersonu apgalvojums, ka viss esot pareizi. Kā teikt, cilvēks, kuram vienreiz anulēta nelikumīgi iegūta pilsonība, izrādās, tomēr ir pelnījis saņemt to, kā teikts likumā “par īpašiem nopelniem Latvijas labā” ārpus kārtas. Jājautā: vai tiešām šo prasību par ārpuskārtas pilsonību tiešām nosaka tikai rūpes par Kargina “īpašiem nopelniem”? Acīmredzot atbilde ir cita. Naudas dēļ var aizmirst un nodot visu. Valdošo partiju politiķiem un valstsvīriem tādi jēdzieni kā morāle, ētika, taisnīgums, patriotisms laikam ir tukša skaņa. Tie viņiem vajadzīgi tikai kārtējo priekšvēlēšanu kampaņu laikā. Daudz svarīgāka partijām izrādās nauda, kuru tām maksā Kargins.

Neviens no valdošajām partijām pat necenšas slēpt, ka saņem finansējumu no “Parex” bankas. Piemēram, pat partiju oficiālajās finansu deklarācijās ir redzams kaut vai jau pēc vēlēšanām — 1996.gadā “Latvijas ceļš” kā ziedojumu no “Parex” bankas saņēmis 20 000 latus. Šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Varam tikai minēt, cik daudz līdzekļu valdošās partijas saņēmušas no “Parex” bankas tāpat “pa draugam”, varbūt pat bez oficiālas maksājumu reģistrācijas. Kas to lai zina? Bet nav šaubu, ka nākamajā gadā, kad nāks vēlēšanas, šīs summas būs daudz, daudz lielākas.

Kā zināms, Karginam viss ir vienkārši. Politikā tāpat kā biznesā un tirgū sava vieta zem saules ir jānopērk. Tā saka “Parex” bankas šefs savā intervijā 25.augustā “Rīgas Balsī”. Kargins labi zina, ka nekas par velti netiek dots, daudzu partiju reklāmas kampaņas maksā lielu naudu. Kargins arī lepojas ar to, ka no bankas peļņas sniedzis palīdzību vairākām partijām. Tādā vai citādā veidā Kargina biznesa prognozes esot bijušas pareizas. Visas viņa atbalstītās partijas iekļāvušās valdošajā koalīcijā. Tad tagad acīmredzot stājas spēkā tautas atziņa: “Kas maksā, tas pasūta mūziku.”

Tomēr biedējoša ir Latvijas valdošo partiju atkarība no naudas, to ietekmējamība, biedējošais naudas diktāts pār partiju īstenoto politiku. Redzams, ka tieši naudas vara, kas nosaka daudzu prettautisku likumu un lēmumu pieņemšanu valdībā un Saeimā, tā tagad nosaka arī prasību — piešķirt šo pilsonību “par īpašiem nopelniem”.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka ir amorāli tirgoties ar Latvijas pilsonību. Mēs uzskatām, ka prostitūcija, ko piekopj Čaka ielas meitenes, nodara pat mazāku ļaunumu valstij nekā politiskā prostitūcija, kas pārņēmusi Latvijas valdošās partijas.

Pirms dažām dienām mēs svinējām Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu. 1919.gadā latviešu dzejnieks Kārlis Skalbe rakstīja:

“Es skatos uz Latvijas karogu tornī,

Sarkans ar baltu šķelts.

Sarkans ir demokrātija,

Balts ir tautas skaidrā sirds, gudrība un gars.”

Kā mums šodien ir ar demokrātiju? Kā mums ir ar gudrību un garu Latvijā? Mēs aicinām balsot pret pilsonības piešķiršanu “par īpašiem nopelniem”.

Sēdes vadītājs . Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Tautas kustība “Latvijai” ir principā pret pilsonības piešķiršanu vai uzņemšanu pilsonībā “par īpašiem nopelniem” tāpēc, ka nav likuma, kas skaidri nosaka, kādi ir šie “īpašie nopelni”. Jāsaka ar ironiju, ja gadījumā tiks uzņemts Valērijs Kargins par “īpašiem nopelniem”, tad mēs skaidrāk redzēsim, kas ir šie “īpašie nopelni”. Es baidos, ka viens otrs patriots, kas tiešām ir godīgi saņēmis par īpašiem nopelniem, šo pilsonību dos atpakaļ. To mēs varam pieredzēt.

Es kā jurists varu tikai teikt, ka dokumenti, uz kuru pamata tika Karginam piešķirta pilsonība 1994.gadā, ir bijuši viltoti, ko atzina tā pati tiesa, ko jūs, kolēģi, nesen mēģinājāt kritizēt. Tiesas kritizēt par spriedumiem. Tad jāsaka, vai tad jūs šo tiesu arī kritizēsit par spriedumiem? Varbūt būs pamats kritizēt par spriedumu, ka netika meklēta īstā sakne, netika noskaidrots līdz galam, kā tad tādi viltojumi varēja notikt un kurš tad īsti bija vainīgs? Krimināllietu beidza tikai ar vienu nelielu sodu Maijai Vanagai. Tas, ka netika atņemta pilsonība Karginam toreiz, tas notika tāpēc, ka Kargins paspēja un viņa dzīvesbiedre paspēja šo iegūto pasi pazaudēt. Vai jums nešķiet, ka tas ir cirks?

Man visskumjāk liekas tas, ka, iestājušies par pilsonības piešķiršanu vai uzņemšanu pilsonībā Karginam Valerijam, šim bankas prezidentam, ir atbalstījuši Jānis Peters un Raimonds Pauls. Šos cilvēkus mēs cienām no Atmodas laikiem. Ļoti cienām! (Starpsauciens: “Atņemt viņiem pilsonību!”) Šeit no zāles kliedz, ka vajagot viņiem atņemt pilsonību. Nezinu, kāpēc tā tiek kliegts? Kāpēc šim nopietnajam jautājumam ir tik nenopietna pieeja?

Godātie kolēģi, mēs būtībā gatavojamies pārkāpt likumu. Mēs būtībā gatavojamies katrs, kas balsos par šo Kargina uzņemšanu pilsonībā, būtībā izdarīt kriminālu noziegumu. Es nezinu, kā tālāk attīstīsies politiskā situācija Latvijā, bet vai jums neliekas tā, ka var pienākt tāda situācija, ka tiks pieņemts likums ar atpakaļejošu spēku un visi, kas ir pret likumu izturējušies ar cinisku atieksmi, tiks sodīti.

Kādreiz arī tika runāts par to, ka genocīds, kas ir pret latviešu tautu šobrīd, var tikt pielīdzināts tādam noziegumam, uz kuru iedarbojas likums ar atpakaļejošu spēku. Atcerieties to, pirms “spēlējaties ar uguni”. Atgādinu, ka Tautas kustība “Latvijai” principā nepiedalījās apspriešanā par pilsonības piešķiršanu tāpēc, ka nebija likuma. Šoreiz esam spiesti tāpēc piedalīties, ka tiek pieļauts rupjš likumības pārkāpums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Nav viegli runāt par šo jautājumu, zinot, cik lielā vienprātībā Pilsonības likuma izpildes komisija ir lēmusi par Valērija Kargina īpašajiem nopelniem Latvijas labā. Tomēr ir jārunā kaut vai tāpēc vien, ka no opozīcijas tādas uzstāšanās rodas iespaids, ka visas valdībā esošās partijas ir pilnīgi vienprātīgas šajā jautājumā. Tā tas tomēr nav.

Mēs daudzkārt esam diskutējuši par kritērijiem, ko nozīmē šie “īpašie nopelni”, un pie kopsaucēja tā arī neesam nonākuši. Droši vien ir normāli, ka mums katram ir savs viedoklis, piemēram, par to, vai “īpaši nopelni” ir sportistam, kurš starptautiskajās sacensībās atļaujas rupji lamāties krievu valodā? Vai policijas darbiniekam, kurš Atmodas sākumposmā vajājis disidentus, kuri pirmie uzsāka cīņu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu? Tāpēc bieži vien šie jautājumi tiek izšķirti bez debatēm, katram savu pārliecību un attieksmi paužot balsojumā. Taču Kargina gadījums ir īpaši skandalozs. Valērijam Karginam Latvijas pilsonība jau reiz atņemta ar tiesas lēmumu, pamatojoties uz to, ka Vēlerijs Kargins to bija ieguvis uz apzināti nepatiesu ziņu pamata. Tas notika 1994.gada 29.septembrī. Jūsu rīcībā ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiāla atbilde uz deputātu iesniegumu, kas apstiprina presē publicētās ziņas par šo gadījumu. Domāju, ka cilvēka rīcība, sniedzot valsts iestādēm apzināti nepatiesas ziņas par savu piederību pie Latvijas pilsonības, liecina par šā cilvēka attieksmi pret valsti un tās likumiem. Šajā gadījumā būtu absurdi runāt par lojalitāti, kas vienmēr un visur tiek minēta kā priekšnoteikums pilsonības iegūšanai.

Priekšlikuma iesniedzēji argumentē, ka visu, ko Valērijs Kargins — “Parekss” bankas prezidents, — darījis savā biznesā, viņš darījis Latvijas labā, ka minētā banka ir starp lielākajiem Latvijas nodokļu maksātājiem. Šāds arguments, kaut arī tas būtu simtprocentīgi patiess, ir atzīstams tikai daļēji. Panākumi profesionālajā darbībā tomēr ir samērojami ar citām personu raksturojošām iezīmēm, un pirmām kārtām jau ar to, kā viņš veido savas tiesiskās attiecības ar valsti un sabiedrību, ja reiz runājam arī par šiem “nopelniem”.

Nevajadzētu arī aizmirst, ka jebkurš uzņēmējs un baņķieris galvenokārt strādā savā labā, ar mērķi — gūt peļņu tieši sev. Tas ir normāli un atbilstoši cilvēka dabai tikmēr, kamēr nesākam to glorificēt, uzskatot šos cilvēkus par labākiem sabiedrības locekļiem nekā pārējos. Nodokļu maksāšana ir tikai pienākums pret valsti, nevis īpaši nopelni. Nodokļus maksā visi, arī ārvalstu uzņēmēji, kas darbojas Latvijas teritorijā, un viņiem neienāk prātā par to pieprasīt Latvijas pilsonību.

Atliek pēdējais arguments — sponsorēšana. Valerijs Kargins ir sponsorējis kultūru, sportu, politiskās partijas. Tas droši vien ir labi. Slikti ir tikai tas, ka par šo labdarību tiek pieprasīta samaksa Saeimas balsojuma veidā. Nožēlojami, protams, ka valsts ir bijusi tik nabaga, ka nav varējusi atvēlēt pietiekami daudz līdzekļu kultūrai un sportam jeb tautas garīgai un fiziskai attīstībai. Bet divkārt nožēlojami ir tas, ka šīs naudas iespaidā redzami kultūras un sporta darbinieki labprāt piemiedz acis uz redzamām tiesiskām un ētiskām problēmām saistībā ar pilsonības piešķiršanu naudas devējiem. Tādējādi naudu novietojot uz visaugstākā altāra. Bet visvairāk es jūtu līdzi tām partijām un tiem deputātiem, kuri iesnieguši šo priekšlikumu un par to acīmredzot arī balsos. Ja balsojums būs Kargina kungam pozitīvs, tad likumdevēji būs nobalsojuši par to, ka tiesību normas šajā valstī neattiecas uz personām, kurām ir daudz naudas, jo es vēlētos atgādināt, ka pilsonības likuma 25.pants atļauj Kargina kungu uzņemt pilsonībā naturalizācijas kārtībā tikai pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas, tas ir, sākot no 1999. gada 24. septembra. Ja mēs izliekamies to neredzam, tad es domāju, ka mūsu diskusijas par Korupcijas novēršanas likuma normām ir pilnīgi liekas, jo tad mēs parādām to, ka nauda Latvijā stāv pāri visam, ieskaitot likumu...

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens — otro reizi.

A.Jirgens. Tāpēc aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi klausos visās pragmatiskajās runās. Daudzi cilvēki uzstājoties ir pārliecināti par savu taisnību, daudzi spriež par Valēriju Karginu, pat dzīvē viņu neredzot, bet raksturojot, spriežot, sodu liekot. Jā, nu mēs tā esam nodzīvojuši sešus gadus pēc neatkarības, ka šobrīd, ja savā laikā man uzdeva jautājumus, ko darījis mans tēvs un māte Lielajā tēvijas karā, šodien mēs uzdodam jautājumu: Valērij Kargina kungs, ko tavi vecvecāki ir darījuši Pirmā pasaules kara laikā? Un tas ir ļoti nopietni, īpaši, ka nu jau pierasta kārtība, ka deputāti var kāpt tribīnē un sodu spriest, izpildot visas tiesnešu funkcijas... nepazīstot cilvēku. Jā, dažs labs, man pat izbrīnu rada, dažs labs par to runā un runā, ka, izrādās, gatavošanās laikā vēlēšanu kampaņai ir bijis baltāks par baltu, un it kā finansu līdzekļi vairākos desmitos un simtos tūkstošu, kas ir tērēti vēlēšanu kampaņai, saziedoti no personīgām kabatām. Brīnums, ka tā atklātība un ieinteresētība neaiziet līdz finansu inspekcijai, kur varētu arī pie reizes izģērbties.

Es pazīstu Valeriju Karginu 13 gadus. Trīspadsmit gadus līdz šai dienai pazīstu no 1984.gada, man bija tas gods ar šo vīru strādāt kopā. Man bija tas gods redzēt šo tanī laikā puisi viņa attīstības tendencēs, man bija gods ar viņu piedalīties daudzos neformālo organizāciju saietos, kur viņš bija aktīvs dalībnieks tam procesam, kad nebija vēl Tautas frontes.

Tanī laikā, kad daudzi mūsu kolēģi šodien iztēlo to periodu pavisam savādāku. Es viņu redzēju, kad viņš piedalījās Tautas frontes dibināšanā un bija ļoti aktīvs šīs organizācijas dibinātājs, jaunatnes organizācijas, es nekaunēšos šo vārdu pateikt, Latvijas tanī laikā komjaunatnē, kura tanī brīdī nostājās pret PSKP visām idejām, kad komunistiskā partija darīja visu iespējamo, lai ietekmētu latviešu komunistu izraidīšanu no Tautas frontes. Jā, mēs bijām tie, kas toreiz izveidoja Latvijas valstī Rīgas pilsētas komjaunatnes komitejā Tautas frontes nodaļu. Otra toreiz bija pie Ivara Priedīša, Urbanoviča centrālkomitejā.

Jā, tādi mēs bijām, tāda ir mūsu vēsture. Es atceros tos brīžus, kad Valerijam Karginam piedāvāja sadarboties ar VDK, lai viņš stāstītu par pirmajiem atmodas iedīgļiem Latvijā, un viņš atteicās to darīt. Viņa uzvārdu jūs neatradīsiet ne vienā maisā, ne otrā maisā, kas ir Maskavā, pretēji ļoti daudziem urrā patriotiem, kas savu patriotismu slēpj aiz daudzu cilvēku īsās atmiņas. Man šī atmiņa ir pietiekoši laba. Jā, Valerijs Kargins ir viens no cilvēkiem, kas sevi realizējis aktīvajā politikā arī tanī laikā. Vai kāds neatceras Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?” Vai kāds ir aizmirsis, ka tā laika notikumi, es runāju par mūsu vecpilsētas, mūsu Rīgas sirds pagrabu tīrīšanu, es varu atklāti pateikt, tā bija Valērija Kargina ideja. Vai Valērijs ar mani kopā nekāpa tribīnē, aicinādams jauniešus izsargāties no represijām, ko tanī laikā gatavoja Gončarenko un ļoti daudzi partijas funkcionāri, skaidri deklarēja savu pozīciju radio un televīzijā. Šodien es dzirdu pretējas runas, bet tas jau droši vien ir pierasts. Jā, mēs kāpām tribīnē, mēs mainījāmies līdz ar laiku. Valērijs Kargins izveidoja banku “Parex”, viņš sāka no mazumiņa, viņš sāka no tūrisma, kur pamatus ielika vēl 1988.gadā un es varētu pateikt pilnīgi atklāti, viņš bija tas, kas 1988.gadā Rīgas pilsētas sarunās ar Dāremas grāfisti uz galda uzlika sarkanbaltsarkano karogu. Tas bija 1988.gads, un tas ir manās atmiņās, pretēji ļoti daudz kungu runām šeit no zāles tribīnes, kas viņu praktiski dzīvu vēl nav redzējuši. Interesanti zināt, par ko tad viņš atbild, — par pirmskara periodu vai pēckara periodu, ka viņš ir dzimis 1961. gadā, bet mums jau nav svarīgi, galvenais uzstāties un pateikt, es vēl brīnos, ja viņš nav nosaukts no šīs tribīnes par staļinistu.

Sēdes vadītājs. Čevera kungs, piecas minūtes pagājušas.

Z.Čevers. Es ceru, ka mūsu prāts vinnēs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija.

A.Krastiņš (LNRP, LZP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi deputāti! Es nemēģināšu teikt ne patētiskas runas, ne nosodošas, jo savu mūžu neesmu saticis Valēriju Karginu, pat roku viņam neesmu spiedis. Bet es vienkārši lūgtu jūs aicināt, atsaucoties uz šaubīgiem dokumentiem, juridiskiem dokumentiem, tomēr šeit tiesas... es atvainojos, sēžu zālē nemelot. Nav tāda sprieduma jeb tiesas lēmuma, ar kuru Kargina kungam būtu atņemta pilsonība, vai tā ir tiesas kļūda vai prokuratūras neizdarība, vai kāds cits iemesls. Ir tikai viens tiesas spriedums, ar kuru ir notiesāta šī reģistratore, kas ir pieņēmusi nepareizi noformētus dokumentus. Nav nekāda Kargina kunga iesnieguma, un viss tā tālāk... Tā kā šī juridiskā bāze, ko laikam ir uzrakstījusi Porieteres kundze vai Lejiņa kungs, kas te ir parakstījis, tā absolūti nebalstās uz faktiem, jo ne tāda tiesas lēmuma, ne sprieduma nav, tātad arī nav ierobežojuma, vai Kargina kungam vai kādām citām no šajā spriedumā minētajām personām, kas tur gājušas par to pilsonību, piešķirt šo pilsonību par īpašiem nopelniem vai nepiešķirt.

Bet es gribētu runāt par vēl kaut ko, par tiem kritērijiem. Vai tiešām mums nevajadzētu tomēr... kaut gan ir veto šim likumam par pilsonību, vai tomēr nevajadzētu pārskatīt kaut vai šo vienu pantu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Ko tad mēs skatāmies, vai 3 miljoni nodokļu valstī ir īpaši nopelni, teiksim, banku sistēmā vai nav? Vai trīs ripas, iemestas kādā spēlē, cilvēkam, kurš ne vārda nerunā latviski un kurš varbūt skatās, kā ātrāk aizbraukt uz Ameriku? Te ir nopelni vai nav nopelnu? Vai dienests Latvijas bruņotajos spēkos, pildot savu dienesta pienākumu, ir nopelni vai nav nopelni, es negribētu teikt, dalīt šajās gradācijās, laikam jau tie visi ir nopelni, tāpat kā laba ārstēšana, pildot Hipokrāta zvērestu, tāpat kā varbūt labu likumu rakstīšana vai laba ēstvārīšana un tamlīdzīgi, visi tie ir nopelni un savu pienākumu pildīšana. Bet mums nav likuma, kas izšķir šo kritēriju, mēs te esam tie izšķīrēji, kas nospriežam, kas ir labs un kas ir slikts Latvijas valstī.

Tāpēc es domāju — arī šeit izvērtēsim gan par Kargina kungu vai par kādu citu, kas ir tiešām šis labums, kas ir vairāk devis labumu Latvijas valstij. Es, piemēram, uzskatu, ka 3 miljoni nodokļos Latvijas valstī — tas ir ļoti labi, arī trīs ripas iesviestas vai sešas ripas hokeja čempionātā, un līdz ar to Latvijas vārdu nesot, Latvijas himnu spēlējot, arī ir brīnišķīgi labi. Iepriekšējās sēdēs mēs piešķīrām pilsonību par īpašiem nopelniem spožam virsniekam Verbas kungam, Dievs, dod katram latvietim tā runāt daudzās svešvalodās, pārstāvēt mūsu valsti, un arī NATO pavēlniecība Bosnijā viņu atzina par vienu no spožākajiem virsniekiem, kāds tur vispār ir dienējis, un pārstāvot arī tieši Latvijas Republiku. Tāpēc, es domāju, kritēriji ir daudz un dažādi, bet būsim šajos lēmumos par pilsonības piešķiršanu vismaz taisnīgi un godprātīgi. Nav tādu ierobežojumu, un to es gribētu pasvītrot vairāk kā jurists nekā deputāts, kas liegtu Latvijas iedzīvotājam Valērijam Karginam saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem, ja Saeima atzīst, ka viņa nopelni ir tieši tādi un īpaši, un to... Es vienkārši to arī uz nākotni gribētu redzēt, nevajag operēt ar juridiski nepareizām ziņām. Un es domāju, ka šajā gadījumā dokumenti, kas tika piestādīti, nu, varbūt tie ir tendenciozi sastādīti vai nepilnīgi sastādīti, varbūt tie ir arī gudri sastādīti, nekur jau šeit nav pateikts, ka tieši Kargins ir iesniedzis šīs nepareizās ziņas vai ka tieši Karginam ir atņemta šī pilsonība. Ievērojiet, te jau nav teikts, ka Karginam tā ir atņemta, te ir tikai teikts, ja ir atņemta, tad nevar, kā saka, piešķirt un tamlīdzīgi. Nav tādu dokumentu, un arī jūsu rīcība to... To es arī gribētu teikt uz nākotni.

Un visbeidzot godājamiem oponentiem es šeit negribu teikt, ka Karginam vajag piešķirt pilsonību vai ne, arī mūsu frakcijā katrs varbūt balsos, kā viņš uzskata par pareizu, bet es tikai gribētu šajā gadījumā pieminēt, ka Latvijas Nacionālo reformu partija un Latvijas Zaļā partija nav saņēmusi ne santīmu no “Parex” bankas, nu, diez vai arī mēs saņemsim kā maza partija, kuru arī nav vērts sponsorēt, un, kā vēlreiz saku, es pat nezinu, kā Kargina kungs izskatās, tikai pēdējā laikā no avīzēm tas ir redzēts. Tā kā ieinteresētības mums laikam nav, bet ieinteresētība ir viena, būsim juridiski precīzi un savos lēmumos ievērosim likumu, vai tas ir Kargins, vai tas ir Ivanovs, vai tas ir Pētersons un tamlīdzīgi, spriedīsim pēc likuma, nevis pēc emocijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie deputāti! Mani ļoti pārsteidz šī kaislīgā diskusija, kas ir izcēlusies, protams, ir jau jautājums, ka mums tiešām nav nevienā likumā skaidri noteikti kritēriji, par ko mēs piešķiram Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, taču šeit savā praksē mēs esam zināmus kritērijus izstrādājuši un laikam vajadzētu pie tiem konsekventi pieturēties. Un tas, ka cilvēks ir devis lielu ieguldījumu Latvijas banku sistēmas nostiprināšanā, ka viņa banka bija tieši tā, kas noturējās, kad visas bankas gruva un kad vienu brīdi avīzēs parādījās ziņa, ka arī “Parex” banka esot apdraudēta, tad daudzi finansu speciālisti teica, ja “Parex” banka kritīs, tad arī ar Latvijas finansu sistēmu būs cauri, jo tad vairāk mūsu finansu sistēma nenoturēsies. Par laimi “Parex” bankā nebija šaubīgu... tādu masveidīgu šaubīgu kredītu, par laimi tur nebija savākta nauda uz apšaubāmiem procentiem, un šī banka noturējās un noturēja Latvijas finansu sistēmu tajā skaitā. Un es domāju, ka vienam otram uzņēmuma direktoram, kuru mēs esam uzņēmuši, tiem šie nopelni ir ne tik lieli. Pie tam ņemot vērā, ka šo naudu, ko viņš ir nopelnījis, viņš ir atdevis kādu daļu tiešām politiskām partijām, bet vēl vairāk — ir atdevis sabiedriskiem, kulturāliem un citiem mērķiem ziedojis.

Un tas, kas te tiek izteikts, diemžēl man vairāk sakrīt ar to pazīstamo anekdoti, ziniet, vai nu viņam nozaga mēteli, vai viņš nozaga mēteli, es īsti nezinu, bet katrā ziņā kaut kādā zādzībā viņš bija iejaukts, un tāpēc laikam viņu mēs nekādi nevaram atbalstīt. Šeit mums ir izplatīta izziņa, ko ir parakstījis kāds pārvaldes priekšnieka vietnieks, es nezinu, parasti šādus dokumentus mēs neizplatām, bet nu izplatīt man nebija iebildumu, bet mani ļoti pārsteidza, ka prokuratūras oficiālo izziņu mūsu Pilsonības jautājumu komisijai bija atteikts izplatīt, nezinu, pēc kā rīkojuma ir tāda pieeja šeit, bet katrā ziņā par līdztiesīgu pieeju to nevar uzskatīt. Man arī to jautājumu uzdeva, un tāpēc es arī savā laikā, jau nedēļu atpakaļ, kad es nezināju, ka tāds iesniegums ir ienācis, žurnālisti jau nāca prasīt un uzdeva arī šo jautājumu, kā tad tur īsti bija ar to. Un es tiešām biju aizmirsis, es pat neatcerējos, vai Karginam vai Krasovickim bija tā problēma. Es pēc tam pārbaudīju, arī pameklēju tās izziņas un es nelasīšu visas, es tikai nolasīšu, ko raksta Latvijas Republikas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Tā raksta, ka izmeklēšanā nav noskaidrots, ka Valērijs Kargins pats būtu sniedzis par sevi vai saviem bērniem nepatiesas ziņas iedzīvotāju reģistrācijas iestādēm. Un otra izziņa — no Zemgales priekšpilsētas tiesas, kurā ir teikts... kur šī tiesa, kad izskatīja lietu, ka lietas materiālos netika konstatēti likumpārkāpumi, kurus būtu izdarījis Kargins. Ja ir šādi divi tiesu dokumenti, tad acīmredzot mēs nevaram runāt un pārmest Kargina kungam kaut kādus likuma pārkāpumus, jo viņš pats nevienu nelikumīgu dokumentu vai pat apšaubāmu nav iesniedzis. Viņš ir paļāvies uz savu māti, ka mātei viņas pilsonība ir bijusi likumīga un... jo tas savukārt balstījās uz viņa vecvecākiem, un tāpēc viņš šo pilsonību ir pieņēmis.

Tas, ka šeit šajā izziņā tiek apšaubīts... ka viņam ir atņemts... tad arī es atgādināšu, ka pilsonības atņemšanā mums ir īpaša kārtība, ka to var pieņemt tikai Augstākā tiesa — atņemt, un tāda Augstākās tiesas sprieduma nav bijis. Tātad arī šāda ierobežojuma Kargina kungam nav. Un man liekas, ka šeit izpaužas zināms tāds mērķis, ka bagāts cilvēks nevar būt godīgs cilvēks...

Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas, Bišera kungs.

I.Bišers. Paldies! Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man bija tas gods 1995. gada laikā strādāt par iekšlietu ministru tieši tajā valstī, kad mūsu valstij pārvēlās pāri banku krīze un budžeta krīze. Un 1995. gada laikā arī Iekšlietu ministrija formulēja savu attieksmi pret dažāda veida bankām, kuras bija izveidojušās Latvijā, sākot no 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma. Un visas bankas tika sadalītas faktiski trijās kategorijās, pēc kāda veida tās tika dibinātas un kādā veidā tās arī darbojas.

Viena kategorija bija tā saucamās piramīdbankas, un klasisks piemērs šeit ir banka “Baltija”, kuras tika veidotas, lai galarezultātā apkrāptu noguldītājus, savācot visu iekasēto naudiņu. Otrs banku tips bija bankas, kuras tika veidotas netīrās naudas atmazgāšanai, pie tam tās sadalījās vēl divās citās kategorijās: bankas, kuras tika veidotas, lai atmazgātu budžeta naudu, un bankas, kuras tika izveidotas, lai atmazgātu negodīgā ceļā iegūto naudu, — kontrabanda, ieroči, narkotikas un tamlīdzīgi. Par budžeta naudas atmazgāšanu es šeit varētu minēt Depozīta centra banku, un klasisks piemērs ir “Unibanka” un Krājbanka, kura ar šīm problēmām nodarbojas, manuprāt, vēl šobrīd. Un trešā banku kategorija bija tās bankas, kuras izveidoja... tika izveidotas un sāka darboties, ievērojot starptautiski atzītus banku darbības principus, un “Parex” banka ir viena no tām bankām, kura tik tiešām savā darbībā šos principus ir ievērojusi. Sākot ar proncentu likmēm, kuras tika... par kurām tika pieņemti lēmumi bankas vadībā, un, pateicoties tieši normālai darbībai, šī banka ne reizi nav sašūpojusies un veiksmīgi ir savu darbību attīstījusi arī tālāk.

Un, manuprāt, tās diskusijas, kuras notiek no šīs tribīnes, ir vairāk vērstas uz starpkonkurentu darbību, kad vienas bankas pārstāvji ar mūsu rokām, ar deputātu rokām, cīnās ar savu konkurentu. Un piemērus arī šeit varētu minēt pietiekoši daudz. Es negribētu kavēties pie juridiskiem aspektiem, par tiem runāja gan Bišera kungs, gan Krastiņa kungs. Es neredzu iemeslus, kāpēc Kargina kungs un arī Krasovicka kungs nevarētu būt uzņemti Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Vai īpaši nopelni nav tik tiešām tie, ka tiek ziedotas milzīgas naudas summas kultūras atbalstam? Lai cik tas dīvaini būtu, tieši mākslinieku un rakstnieku un dzejnieku atbalstam šis divas bankas ir ziedojušas pietiekoši daudz līdzekļu. Tas arī ir fakts. Man būtu kauns atsevišķu nacionāli radikālu deputātu vietā kaut vai par to, ka Purgaiļa kungs savā laikā, kad pie viņa vērsās ar lūgumu Artmanes kundze, kad viņai radās problēmas ar dzīvokļa īres apmaksām un tamlīdzīgi, kad Purgaiļa kungs piedāvāja viņai risināt šo problēmu ļoti vienkārši — iedodiet naudu, mēs jums par jūsu naudu piešķirsim dzīvokli. Un tieši “Parex” banka bija tā, kura palīdzēja atrisināt šo problēmu.

Tā, kolēģi, mēģināsim skatīties uz visu notiekošo pietiekoši objektīvi, bez karstu asiņu uzbangojuma, un es aicinu pieņemt... katram balsot pēc savas sirdsapziņas, tas ir viens. Otrs — tomēr izskatīt grozījumus Pilsonības likumā un nepieļaut debates par pilsonības piešķiršanu no šīs tribīnes tāpēc, ka ļoti bieži mēs nepamatoti apvainojam vienu vai otru cilvēku, kuri to nav pelnījuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Šeit pirms manis uzstājās vairāki mūsu korifeji juristi, kas izteicās un pamatoja to, ka nav bijis Augstākās tiesas sprieduma par pilsonības atņemšanu, un tādēļ mēs varam atbalstīt šo te priekšlikumu, nonākot paši pretrunās, jo princips ir sekojošais: ja gadījumā Kargina kungam tiešām ir atņemta pilsonība atbilstoši likumam, tad, kā jau izteicās Jirgena kungs, tad piecu gadu laikā viņam nevar piešķirt par jaunu. Ja gadījumā nav šī te pilsonība atņemta, tad tādā gadījumā likums neparedz, ka viņam var piešķirt otru reizi. Principā dokumenti nav sagatavoti pietiekami labi, un es ļoti labi atceros, ka Kreituses kundze vienmēr ir uzdevusi visiem pretendentiem jautājumu — ja gadījumā viņam ir iespējas iegūt pilsonību ārpus kārtas vai atbilstoši citam pantam, tad kādēļ viņš, šis pretendents, iet uz komisiju par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem? Bet šajā gadījumā es brīnos, ka komisijā nav uzdots jautājums par to, vai viņam pilsonība ir atņemta atbilstoši likumam, un šis jautājums ir nonācis plenārsēdē.

Tā ka es domāju, ka šī lieta ir nesagatavota, vispareizākais lēmums manā skatījumā būtu, ja Pilsonības likuma izpildes komisija atsauktu šo priekšlikumu atpakaļ un izpētītu šo lietu līdz galam, bet es aicinātu Saeimu neatbalstīt otrreiz šī te lēmuma skatīšanu šeit pašreiz.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai Kreituses kundze vēlas ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šodien šīs debates parāda to, cik mēs katrs esam atbildīgi pret valsti, pret lēmumu, pret tiesu, pret prokuratūru. Un mani pārsteidz Požarnova kunga norāde par to, ka viņš tik labi pārzina to, kas ir noticis slēgtā Saeimas komisijas sēdē. Tad man būtu laikam jāuzdod jautājums — kurš pārkāpa noteikumus par slēgtās sēdes informācijas izplatīšanu tālāk? Otra lieta. Požarnova kungs, jūs šoreiz gan nezinājāt, kas notika sēdē, un atklāti, es atvainojos par šo vārdu un saņemu aizrādījumu, atklāti no šīs tribīnes melojāt.

Lai novērstu turpmāk šādas debates un lai novērstu turpmāk šādu saskarsmi, es domāju, ka Latvijas Republikas izpildvarai, šinī gadījumā es personīgi griežos kā komisijas priekšsēdētāja pie iekšlietu ministra ar aicinājumu, lai Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk iesūtītu visus materiālus, kas ir saistīti ar pilsonības anulēšanu Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijā, lai mums ir savu datu bāze, jo šodien ir izveidojusies īpatnēja situācija. Izrādās, ka Saeimai ir jālūdzas izpildvara, lai tā piesūta savus dokumentus likumdevējam. Vai mēs neesam mazliet sajaukuši, kas ir kas šinī valstī, un es domāju, ka mēs šo problēmu kopā ar iekšlietu ministru atrisināsim tuvākajā laikā.

Gribu vēlreiz informēt deputātus, ka Saeimas komisijas rīcībā kā vienīgais oficiālais balsts, dokuments jautājumā par Valērija Kargina pilsonību ir tas dokuments, ko jums citēja Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts Ilmārs Bišers. Diemžēl, lai cik kvēlas runas netiktu teiktas, neviens no Pilsonības un migrācijas pārvaldes darbiniekiem nav izrādījis ne mazāko interesi Pilsonības komisijā par šī jautājuma izskatīšanu, lai gan Pilsonības likuma izpildes komisija izteica gatavību uzklausīt jebkuru oficiālo pārstāvi, kuram būtu kādas pretenzijas vai iebildumi pret jebkuru pilsoņa kandidatūru, kuru gatavojas uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Tāpēc es jums atgādinu tikai vienu — komisijas lēmums bija pozitīvs. Lūdzu Saeimu ar savu balsojumu izšķirt šī projekta tālāko likteni!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu par pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 18, atturas — 2. Valērijs Kargins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks... nu, ja mēs varētu minūtes laikā izlemt, tad izlemsim arī 52 jautājums. Lūdzu, Kreituses kundze!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Viktora Krasovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Visi tie nopelni, ko uzsvēra Valērija Kargina gadījumā, ir arī attiecināmi uz Viktoru Krasovicki, jo, kā mēs zinām, viņi abi vada vienu un to pašu banku un visus darbus veic kopīgi, arī finansējumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 13, atturas — 5. Viktors Krasovickis uzņemts Latvijas pilsonībā.

Pirms pārtraukuma paziņojums Annai Seilei par apakškomisijas sēdi. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Aicinu šeit pat Saeimas priekšējos solos sapulcēties Lauksaimniecības apakškomisijas pārstāvjus uz īsu informatīvu sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Ģirts Kristovskis, Kristiāna Lībane, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Pauls Putniņš, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Roberts Zīle, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Turpinām izskatīt Saeimas plenārsēdes darba kārtību. Saskaņā ar mūs vienošanos tagad izskatām darba kārtības 22.jautājumu — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Dokumenta nr.3365. “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” sagatavots trešajam lasījumam. Ir tātad redakcionāls precizējums likuma nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem likuma nosaukumā iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Redakcionāls precizējums arī pie likuma preambulas.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Grīnblats. Tālāk nākamajā — 2.lapaspusē pie 7.panta ir priekšlikums — papildināt ar jaunu ceturto daļu, ko iesniedzis deputāts Kaksītis. Kā arī priekšlikums, kas nāca no cita Saeimā iesniegta dokumenta nr.3247 saistībā ar lauksaimniecības uzņēmumu, kolhozu privatizāciju un kooperatīvajām sabiedrībām, kas šeit ir pievienots un dots jaunā redakcijā, ko devusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret deputāta Kaksīša un dokumentā nr.3247 izteikto priekšlikumu, ko komisija ir akceptējusi, redakcionāli precizējusi un izteikusi kā 7.panta papildinājumu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Tās teksts ir redzams. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Visbeidzot dokumenta pēdējā lapaspusē ir Juridiskā biroja priekškums — papildināt tekstu ar pārejas noteikumiem, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju? Iebildumu deputātiem nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats . Tādā gadījumā Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — 23. — likumprojekts “Amnestijas likums” . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3370. Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi “Amnestijas likumu”, un, kā jūs redzat, šobrīd šajā likumā vienīgās izmaiņas ir principā redakcionālas un lielā mērā ir tikai piedāvātas no Juridiskās komisijas.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja.

K.Druva. Es atvainojos. Juridiskais birojs. Mēs sākam ar 3.pantu. Šeit ir piedāvāts Juridiskā biroja grozījums, un šo grozījumu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3.panta redakciju? Tātad par abiem Juridiskā biroja priekšlikumiem. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, tie ir pieņemti.

K.Druva. Tālāk vēlreiz ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 3.panta 2.punktā, un jūs redzat sekojošo redakciju. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Druva. Nākošais grozījums ir 6.pantam. Šeit atkal ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, kas redakcionāli labo šo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 6.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Druva. Nākošais grozījums ir 11.pantā no Saeimas Juridiskā biroja, un atkal ir labota redakcija. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 11.panta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Druva. Seko Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — papildināt ar vienu rindkopu esošo 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar noteikumu par spēkā stāšanos jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.Druva. Paldies, cienījamie kolēģi! Tas ir viss. Attiecīgos grozījumus balsosim trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” . Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka. Lūdzu!

J.Sinka (TB/LNNK). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.3381. Otrajam lasījumam likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Ir saņemti tikai divi priekšlikumi. Viens no Ārlietu ministrijas, otrs — no Juridiskās komisijas — galvenokārt skar tiešām atsauci uz Latvijas likumiem vai normatīvajiem aktiem, kā jūs redzat. Citādu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Sinkas kungs, komisija to ir akceptējusi. Vai deputāti akceptē Ārlietu ministrijas priekšlikumu 2.likumprojekta pantā? Akceptē. Paldies, pieņemts.

J.Sinka. 2.lapaspusē Juridiskās komisijas priekšlikums — aizstāt ar vārdiem “Latvijas Republikas normatīvajos aktos”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Ārlietu komisijas atzinumam par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Sinka. Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

Lūdzu, Sinkas kungs, jūsu apsvērumi par trešo. Atvainojiet, tas ir starptautiskais nolīgums, tātad līdz ar to tas bija pēdējais lasījums. Paldies! Likums pieņemts.

J.Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers (DPS). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai” un nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs. Te ir jāizlemj par steidzamību vispirms. Dokumentā vismaz tā ir ierakstīts.

I.Bišers. Jā. Atvainojiet. Komisija, ņemot vērā šī likumprojekta nelielo apjomu, uzskatīja, ka to varētu izskatīt arī divos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bišers. Komisijas viedokli es jums jau pateicu. Un, ja nav pieteikušies debatēs, tad es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 27.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 27.novembrim? Iebildumu nav. Paldies. Un otrā lasījuma termiņu, Bišera kungs, arī mums tad vajag noteikt.

I.Bišers. Otrā lasījuma termiņu...

Sēdes vadītājs. 4.decembris ir ceturtdiena.

I.Bišers. Jā, 4.decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiek izskatīts 4.decembrī? Iebildumu nav. Paldies! Arī tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Uz otro lasījumu nav neviena deputātu priekšlikuma. Tāpēc es lūgtu komisijas vārdā nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu apsvērumi par trešo lasījumu?

E.Jurkāns. Es lūgtu priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 31.decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam tiek noteikts 31.decembris? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums ir 28., jo 29. mēs esam izskatījuši. Piedodiet, 27. esam izskatījuši. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.3369 otrajam lasījumam — “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Ir vesela virkne redakcionālu precizējumu. Tātad pirmais — aizstāt visā likumā vārdus “medicīnas iestādes”. Šis formulējums vienkārši nedaudz redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs . ... ar vārdiem “ārstniecības iestāde” attiecīgajā locījumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē pie likumprojekta 2.panta ir redakcionāli precizējumi, un mazliet precizēts tātad arī formulējums šī panta otrajā daļā, kas attiecas uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem nav citas valsts pilsonības, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu — izteikt likumprojekta 2.pantu jaunajā redakcijā tā, kā tas jums ir tekstā redzams 5.ailītē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē pie 14.panta ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdkopu “kuru dalībvalstis ir Latvija” ar vārdiem “kurus apstiprinājusi Saeima”, kas ir juridiski precīzāks, un to arī ir Juridiskā komisija atbalstījusi un nedaudz precizējusi tātad arī šī panta kopīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta izmaiņām, kuras akceptējusi atbildīgā komisija? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Nākamajā lapaspusē 15.pantā ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums tā paša iemesla dēļ, un arī šis 15.pants ir izteikts jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 15.panta nosaukumu un redakciju pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakciju, iebildumu nav. Paldies! Tas ir akceptēts.

M.Grīnblats. Nākošajā lapaspusē arī Juridiskās komisijas priekšlikums — 7.pantu izteikt jaunā redakcijā un redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats. Nākošais redakcionālais precizējums ir pie 39.panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Grīnblats . Un vēl viens priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem. Jaunā redakcijā pārejas noteikumu precizējums. Nevis “starptautiskajos līgumos”, bet “Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas akceptētajām izmaiņām pārejas noteikumos? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats. Tie arī bija visi priekšlikumi uz otro lasījumu. Aicinu deputātus balsot par grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu, par trešā lasījuma priekšlikumiem.

M.Grīnblats. Aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 27.novembrim!

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Grīnblata kunga minēto termiņu — 27.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par Kultūrkapitāla fondu” . Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3374. Vēl dažus vārdus es iepriekš gribu bilst. Proti, Kultūrkapitāla fonds — tas ir viens no punktiem, kas ierakstīti Valdības deklarācijā. Tiesa, pamatnostādnes attiecībā uz Kultūrkapitāla fonda ienākumiem bija noteiktas iepriekšējā valdībā. Tas tika drusciņ vai pat krietni revidēts, kad nonāksim pie attiecīgiem punktiem, tad arī jūs to redzēsit. Es gribu pateikties Leiškalna kungam par lielo ieinteresētību un aktivitāti, iesūtot priekšlikumus, bet es vienlaicīgi gribu arī atgādināt, ka Kultūrkapitāla fonds ir bezpeļņas organizācija un valsts akciju sabiedrība, jo vēlāk varbūt mēs... tad lai tas nebūtu jāatgādina.

Un vēl es gribu teikt Leiškalna kungam un varbūt arī vienam otram citam kolēģim, ka gars ir stiprs, bet dažkārt miesa ir vāja. Bet mēs esam darījuši, ko varējuši. Tātad ejam par priekšlikumiem. 1.priekšlikums. Deputāts Dinēvičs — izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā “Kultūrkapitāla fonda likums”. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. 2.priekšlikums ir no Kultūras ministrijas — izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta “Kultūrkapitāla fonds” nosaukumam un pirmās, otrās, trešās sadaļas redakcijām piekrīt.

P.Putniņš. 3.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Mēs to esam akceptējuši, Putniņa kungs.

P.Putniņš. Jā.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir 6.priekšlikums, kas skar 3.pantu.

P.Putniņš. 6.priekšlikums nāk no Kultūras ministrijas — izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un vēl redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 3.panta nosaukumam un redakcijai piekrīt.

P.Putniņš. 7.priekšlikums ir priekšlikums, ko iesūtījis deputāts Dinēvičs — izteikt 3.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta un iesaka Kultūras ministrijas redakcijā, kas ir nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 8.priekšlikums nāk no Kultūras ministrijas — izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā. Redakciju jūs šeit redzat ar visu Dinēviča iesniegto labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 9.priekšlikums. To iesniegusi Kultūras ministrija. Izteikt 3.panta trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

P.Putniņš. 10.priekšlikums nāk no Juridiskā biroja. Izslēgt 3.panta trešās daļas 3. un 4.punktā vārdu “jaunrades”. Un otrs — izteikt 3.panta trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 12.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Izteikt 3.panta ceturto, piekto un sesto daļu kā likumprojekta 4.pantu, izsakot tā nosaukumu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija atbalsta, un tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 13.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina papildināt 3.panta ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta, iekļaujot Kultūras ministrijas priekšlikumā, kurš ir 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 14.priekšlikums. Atkal ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums — papildināt 3.panta ceturto daļu ar 5.pantu šādā redakcijā. Redakciju jūs redzat. Komisija noraida to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Putniņa kungs! Paldies par labajiem vārdiem un nemaz ne paldies par daudzajiem noraidījumiem. Neapšaubāmi, ka Kultūras fonds ir bezpeļņas organizācija, bet bezpeļņas organizācija, par kuru ir radīts īpašs likums, un ar īpašu likumu mēs varam atļaut vai aizliegt šai konkrētajai organizācijai konkrētus darbības veidus. Es nezinu, kāpēc jūs gribat aizliegt Kultūras fondam rīkot valsts mēroga loterijas un izsoles? Es nezinu iemeslu, kāpēc, ja mēs attiecinām īpašu likumu uz īpašu organizāciju, jūs gribat jau manā 15.priekšlikumā aizliegt Kultūras kapitālfondam attiecināt peļņas nodokļa atvieglojumus. Kultūras kapitāla fonda ziedotājiem. Tā kā par pārējiem varbūt es runāšu vēl. Bet es aicinu, protams, balsot par maniem priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeima! Izlozes un loterijas šai bezpeļņas organizācijai nav aizliegts organizēt, bet šo kārtību, kādā tas ir jādara, proti, jāorganizē loterijas un izlozes, nosaka cits likums. Tas ir likums “Par izlozēm un loterijām”. “Par nodokļiem un nodevām”, kas ar to ir saistīti. Tur ir atbilstošie atvieglojumi, tur ir nosacījumi, kādos gadījumos šādi pasākumi ir rīkojami. Esošā redakcija, kas ir komisijā, ir juridiski saskaņota ilgos meklējumos, neizslēdz šādu iespēju, kuru deputāts Leiškalns ir piedāvājis ierakstīt atsevišķā priekšlikumā. Un pēc juristu ieteikuma, tātad pēc likumdošanas tehnoloģijas, nebūtu vēlams šeit atkārtot šo normu, kas ir iestrādāta citos likumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Putniņa kungs.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Rugātes kundze jau pateica to patiesību. Es domāju, vajag balsot, ja Leiškalna kungs to vēlas.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs pieprasa balsot par savu 14.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 19... jā. Godātie kolēģi, saņemiet pēdējos spēkus un nospiediet attiecīgās pogas! Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu balsot par šo deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 4, atturas — 41. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 15.priekšlikums. Deputāts Leiškalns. Papildināt 3.panta ceturto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā. Redakcija tur ir redzama. Vārdu sakot, likums par uzņēmumu ienākumiem jau nosaka šīs iespējas, un tur arī norādīti likumā šie Ministru kabineta noteikumi, un tos var lietot. Ja kādreiz šo 20.punktu nākotnē varēs, teiksim, attiecināt uz aili, kur ir Bērnu fonds, kur ir Kultūras fonds, kur ir Olimpiskais fonds, tad mēs varēsim palabot attiecīgi likumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Uztur spēkā balsojumu. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Leiškalna priekšlikumu nr.15. Papildināt 3.panta ceturto daļu ar 6. punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 5, atturas — 28. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 16.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 3.panta ceturto daļu kā jaunā 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Komisija atbalsta, un deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 17.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Izteikt 3.panta piekto daļu šādā redakcijā. Komisija daļēji to atbalsta un iesaka atbildīgās komisijas redakciju 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Putniņš. 18. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 3.panta piekto daļu kā jaunā 4.panta otro daļu šādā redakcijā. Daļēji komisija to atbalsta un iestrādā atbildīgās komisijas redakcijā 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija lemj izteikt līdzšinējā 3.panta piekto daļu kā jaunā 4.panta otro daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Putniņš. 20.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums. Izteikt 3.panta sesto daļu kā jaunā 4.panta trešo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 21.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums. Izteikt 4.panta pirmo daļu kā 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Putniņš. 22.priekšlikums. Kultūras ministrijas priekšlikums. Izteikt 4.panta otro daļu kā 5. panta otro daļu šādā redakcijā. Un šeit tad arī redzam to, ko es jau savas uzstāšanās sākumā teicu, ka, lūk, ienākumi no akcīzes nodokļa tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem atbilstoši likumam “Par akcīzes nodokli”, kā tas bija iecerēts sākotnēji, ir nomainīts ar pašreizējo redakciju, proti, “Valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā apmērā, bet ne mazāk kā 2 miljoni latu gadā”. Citādas izmaiņas tur nav. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta... Nepiekrīt. Imants Liepa vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par Kultūras fonda līdzekļiem, kas tos sastāda. Ierosinājums ir tāds, ka valsts budžeta līdzekļi no vispārējiem ieņēmumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāk kā 2 miljoni latu gadā.

Cienījamie klātesošie, es esmu stingri pārliecināts, ka mēs visi esam par to, lai kultūra saņemtu iespējami vairāk, un katra tauta apmaksā savai kultūrai tik, cik nu to viņa spēj. Bet šeit ir viens jautājums, kas man rada zināmas neskaidrības, un, noskaidrojot ar kolēģiem deputātiem, es arī nevarēju rast viennozīmīgu atbildi, jo daudzi deputāti, ar kuriem es runāju, bija tādā pat neziņā. Un neziņa ir tā, ja mums ir runa par 2 miljonu ieskaitīšanu kultūrai, tad tur iebilst neviens nevarētu, bet kāpēc šie 2 miljoni, kas domāti dažādiem kultūras projektiem, vispirms ir jāieskaita Kultūras fondā? Mēs zinām, ka jebkura pietura, jebkurš fonds vai kāda cita apkalpošana, fi-nansu apkalpošana prasa zināmus procentus atskaitījumam, un līdz ar to tas, kam ir domāti šie 2 miljoni, šos 2 miljonus vairs nesaņem, kāpēc šeit ir iecerēts tāds atbirums? Vai nebūtu labāk, ja tas ietu pa tiešo uz kultūru tādiem vai citādiem projektiem? Mans balsojums, un es domāju arī daudzu kolēģu balsojums, ar kuriem es konsultējos, ir atkarīgs no tā, cik precīzi šo jautājumu spēs motivēt Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre vai referents Putniņa kungs. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre.

A.Rugāte (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre). Augsti godātie deputāti! Nedz deputāti, kuri ir iestājušies un aizstāvējuši ideju par Kultūrkapitāla fondu, nedz arī Kultūras ministrijas speciālisti, kuri ir izšķīrušies par šādu formu kultūras finansēšanai un kultūras procesa atbalstam valstī, profesionālas kultūras atbalstam valstī, ne brīdi nav atteikušies, no tā par ko runāja Liepas kungs, proti, par akcīzes nodokļa ieskaitījumu šajā fondā, ja es pareizi sapratu jūsu iebildumus šim formulējumam un šai redakcijai. Taču neskatoties uz to, ka tā ir gan Eiropas pieredze, gan ļoti progresīva pieeja, kuru mēs būtu varējuši pierādīt un apliecināt ar šī likumprojekta pieņemšanu arī Latvijas kultūrpolitikas un arī finansu politikas jomā attiecībā pret kultūras nozari, mēs nevarējām vienoties. Tādēļ vēlreiz atkārtoju, paturot savu priekšlikumu un paturot savu pārliecību, ka tam tā vajadzētu būt, jo mūsu kaimiņi igauņi šādā veidā darbojas jau četrus gadus ar labām veiksmēm un panākumiem, mēs bijām spiesti šo likumprojektu kompromisa ceļā atrisināt un virzīt uz priekšu šīs valdības izpratnē un arī deklarācijas saistībās, tur ir uzrakstīts skaidri un gaiši, ka ir jāsāk darboties Kultūrkapitāla fondam ar 1998.gada 1.janvāri.

Kompromiss ir atrisināts tādā formā, ka iepriekšējie specbudžeta līdzekļi tiek ieskaitīti Kultūrkapitāla fondā, un to jūs varat atrast arī budžeta ailē, budžeta projektā 1998.gadam, tajā pat laikā šī procenta vietā no akcīzes nodokļa, no alkohola un tabakas izstrādājumiem pārdales diemžēl ir aizvietots pēc vienošanās, Kabinetā un ministriem atbalstot šādu risinājumu, ir aizvietots ar šādu ikgadēju ieskaitījumu no vispārējiem fondiem. Tas drīzāk ir finansu vadības jautājums. Finansu vadības jautājums no tāda aspekta, vai pieļaut akcīzes nodokļa pārdali un ieskaitījumu dažādos veidos, vai to saglabāt tikai un vienīgi kā ieskaitījumu pamatbudžetā, un tad attiecīgi no pamatbudžeta lemjot atbilstoši likumos ieteiktajām normām tā, kā tas arī šajā konkrētajā likumā tagad kompromisa veidā tiek piedāvāts ar noteiktu summu un noteiktu pamatojumu, kādu garantiju mums šobrīd tātad piedāvā zināmā mērā, var teikt, Ministru kabinets. Ja mums šāds kompromisa risinājums bija pieņemams, mēs neredzējām citu iespēju, kā tam piekrist un to uzskatīt, ka tas ir viens no šībrīža risinājumiem, ja pēc kāda laika, pēc pāris gadiem situācija valstī finansiāli būs citāda, un cita filozofija būs arī finansu vadībā, tad mums nav nekādu šķēršļu šo likumprojektu pārskatīt un papildināt ar to trūkstošo procenta daļu ieskaitījumiem no akcīzes nodokļa, tā kā tas ir citās Eiropas valstīs, šos jautājumus risinot. Es lūdzu atbalstīt šo kompromisa variantu, kas ir iestrādāts komisijas redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pauls Putniņš.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Jā, Rugātes kundze jau pateica to patiesību, es tikai gribu piemeldēt, ka pārejas noteikumos tātad būs parādīti tie 2 miljoni, ko Kultūrkapitāla fonds iegūs tikai, sākot ar 1999.gadu, tātad, redziet šajā, pārejas laikā, kamēr saskaņojas un akcīzes nodokļi ideja tika noraidīta, mēs faktiski jau vienu gadu paliekam... Liepas kungs, jau ļoti, ļoti maziņi un tikai varam tīstīties un... jā, es to tikai gribēju atgādināt. Jābalso tad! Es aicinu balsot par to redakciju, kas ir...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Kultūras ministrijas priekšlikumu — izteikt 4.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 23.priekšlikumu iesniedzis Kārlis Leiškalns — izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā, un šeit ir tieši tas... parādās jēdziens “peļņa”, bet es jau par to runāju, peļņas šeit nav, ir tikai līdzekļi, tāpēc atbildīgā komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātais sekretār! Dāmas un kungi! Te nu mēs gan būsim sprukās! Tas, ka ir bezpeļņas organizācija, nenozīmē, ka nevar būt peļņa, vienkārši peļņa, nevar būt izmaksāta dividendēs. Pašreiz komisija piedāvā četrreiz gadā sadalīt Kultūrkapitāla fonda līdzekļus, tātad acīmredzot pamatlīdzekļus, apgrozāmos līdzekļus. Četrreiz gadā ņems tik un dalīs un atdos. Jautājums ir tieši par šī Kultūrkapitāla fonda peļņas sadali, jo ar ko tad atšķiras bezpeļņas organizācija, ar to, ka tā peļņu novirza programmās, statūtos paredzētajiem mērķiem, un visa lieta tā, kā šajā pantā mums jābalso par peļņu, tā arī 24.pantā mums jābalso, jūs varat nepieņemt manus 70 un 30%, pieturoties pie komisijas 50% pret 50%, bet jārunā ir par peļņas, nevis par visu līdzekļu sadali, un tas ir pilnīgi absurds tādā gadījumā. Tā ka es jūs aicinu balsot par manu priekšlikumu šajā gadījumā un mainīt redakciju arī 24.priekšlikumā par 5.panta otro daļu, es jums saku pilnīgu taisnību.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pauls Putniņš.

P.Putniņš. (LZS, KDS,LDP). Leiškalna kungs, tā ir juridiski daudzkārt saskaņota lieta. Aicinu balsot par komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 5.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 11, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 24.priekšlikums. Kārlis Leiškalns — izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā, un redakciju jūs redzat. Komisija noraida šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par 24.priekšlikumu? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis akceptēts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 25. ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 5.panta otro daļu kā 6.panta otro daļu šādā redakcijā, redakcija redzama. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 26. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Leiškalna priekšlikumu ar numuru 26? Balsot? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par deputāta Leiškalna priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 7, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 27.ir Kultūras ministrijas priekšlikums, — izteikt 6.panta pirmo daļu kā 7.panta pirmo daļu un tās pēdējo teikumu izteikt šādā redakcijā, redakcija ir lasāma. Atbildīgā komisija daļēji pieņēma un iestrādā to komisijas redakcijā, kas ir 28.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par 27. un 28.priekšlikumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 29.ir deputāta Dinēviča priekšlikums — papildināt 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā, redakcija šeit ir redzama. Komisija atbalsta un redakcionāli labo, un rezultāts ir redzams labajā pusē kā 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. Tālāk 30.ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uztur balsojumu par savu priekšlikumu? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 31.ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 7.panta pirmo daļu kā 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā, redakcija tur ir redzama.

Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

P.Putniņš. 32. ir deputāta Dinēviča priekšlikums — papildināt 7. panta 1. daļu ar 8. punktu šādā redakcijā — “cirka mākslas”. Nu šeit ir tā, ka cirks attiecas uz... varētu attiekties uz dejas mākslu, bet mēs varam varbūt arī trešajam lasījumam vēl pārskatīt šo jautājumu. Bet vispār var balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Dinēvičs (DPS). Cienījamais Prezidij, augsti godātās dāmas un kungi! Mans priekšlikums saistās ar to, ka kultūras veselums ir tikai tad kādā sabiedrībā, ja šajā kultūras veselumā tiek ievērotas visas kultūras apakšnozares. Cirka māksla Latvijā ir veca māksla un tā arī ir kultūras apakšnozare, kurai ir sava vieta visā mūsu kultūrā. Tādēļ es tomēr rosinu balsot deputātus šodien par to, lai arī cirka mākslu ietilpinātu šajā pantā, kā jums tas ir priekšā redzams.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Anta Rugāte.

A.Rugāte (KDS, LZS, LDP). Augsti godātie deputāti! Pa-tiešām tas bija viens no ļoti būtiskiem jautājumiem, par ko ir arī savus viedokļus ne reizi vien savā starpā diskutējuši profesionāļi un pārstāvji, kuri ir ieteikuši kā profesionāļi veidot tieši šādas padomes un tieši šādas nozares. Jautājumā par cirku, un ne tikai, ir arī daudzas citas nozares, kuras šeit nav tekstuālā formā ietvertas, taču, izdiskutējot šos jautājumus ar profesionāļiem, tika panākta savstarpēja uzticēšanās un izpratne tādā formā, ka gan teātra mākslā, piemēram, cirks ir iekļaujams, ja tas ir projekts, jo nav runa par infrastruktūru, un, ja mēs uztveram šos nozaru piedāvājumus kā infrastruktūras, tad mēs maldīsimies, tad mēs nebūsim precīzi izpratnē, ko piedāvā likumprojekts par Kultūrkapitāla fondu un par attiecīgo nozaru procesiem radošajā izpausmē. Mums vajadzētu izprast, ka šīs piedāvātās nozares ir domātas kā nozares, kas izpaužas ar projektu, kurā tiek piedāvāta šāda teātra, muzikāla, vizuāla vai kāda cita izpausme. Un tad vēl pastāv arī iespēja, kā jau to paredz likumprojekts, starpnozaru projektos finansēt arī tās nozares, kuras šeit nav pieminētas tekstuāli redakcionāli.

Tāpēc pēc šī izsvēruma no profesionāļu puses ministrijai nebija pamatojuma nekādā veidā to apstrīdēt un tādēļ arī šis Kultūras ministrijas priekšlikums ir iesniegts Kultūras komisijā un arī deputātu atbalstīts. Es lūdzu atbalstīt to tādā formā, kā šobrīd to ir sagatavojusi Kultūras un izglītības komisija otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Putniņa kungs.

P.Putniņš. (LZS, KDS, LDP). Jā, tātad 32. priekšlikums. Ja Dinēviča kungs pastāv, tad vajag balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Dinēviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18... Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Un vēlreiz lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Dinēviča priekšlikumu — papildināt 5. panta 1. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 6, atturas — 28. Nav pieņemts.

P.Putniņš. 33. priekšlikums ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 7.panta 2.daļu kā 8.panta 2.daļu un papildināt ar teikumu šādā redakcijā. Redakcija šeit ir lasāma. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. 34. ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 7. panta 3. daļu kā 8. panta 3. daļu šādā redakcijā. Komisija atbalsta un redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Putniņš. 35. ir deputāta Dinēviča priekšlikums — papildināt 7. panta 4. daļā aiz vārdiem “trīs gadi” ar vārdiem “kopš tās izveidošanas brīža”. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis. Paldies!

P.Putniņš. 36. ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt 7. pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā... Redakcija ir redzama. Komisija to noraida. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nav balsojams.”)

Sēdes vadītājs. Paldies, tas nav balsojams. Lūdzu tālāk!

P.Putniņš. Un 37. priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums.. arī tādā pašā...(No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nav balsojams.”)

Sēdes vadītājs. Arī nav balsojams. Paldies! Lūdzu tālāk!

P.Putniņš. 38. ir Kultūras ministrijas priekšlikums — izteikt 7. panta 4. daļu kā 8. panta 4. daļu šādā redakcijā. Redakcija ir redzama, un atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Pieņemts.

P.Putniņš. 39. ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Komisija, izejot no visa iepriekšējā, to noraida.

Sēdes vadītājs. Arī tas nav balsojams. Paldies, Putniņa kungs!

P.Putniņš. Jā... Un 40. ir Kultūras ministrijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā. Atbildīgā komisija to atbalsta un redakcionāli labo.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, kādu to ir atbalstījusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemti.

P.Putniņš. Tas arī ir viss. Paldies par darbu!

Sēdes vadītājs. Tā... Vispirms nobalsosim, tad teiksim paldies, Putniņa kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Putniņa kungs.

P.Putniņš. Tagad es varu teikt paldies kolēģiem. Priekšlikumu iesniegšanas datums būtu 1. decembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto datumu — 1. decembris? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Putniņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — 37. — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (KDS, LZS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3256-B un šāda paša numura dokumentu, tikai ar šifru “c”. Tātad “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais un galīgais lasījums.

Pirmais priekšlikums nāk no deputāta Kārļa Leiškalna, kur viņš iesaka izteikt 17.panta 3.daļu jaunā redakcijā. Runa ir par īpašiem labumiem daudzbērnu ģimenēm, sākot no 4. un 5. bērna. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi un aicina arī jūs visus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Bet Leiškalna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Paldies, Rugātes kundze! Bet šeit nav runa par īpašiem labumiem... Vai, es atvainojos... Prēdeles kundze. Tiešām ļoti atvainojos. Šeit nav runa par īpašiem labumiem, bet par valsts attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, par valsts attieksmi pret bērniem. Latvijas Republika līdz šim ir rīkojusies kā Ķīnas Tautas Republika, kas patiesībā neveicina nācijas atražošanos un kas uzliek regresīvu pabalsta likmi pēc ceturtā bērna. Līdz šim tas bijis absurds, es pateicos komisijai, ka tā beidzot ir sadzirdējusi pilnīgi normālu, Latvijas demogrāfiskajai situācijai adekvātu priekšlikumu un to ir atbalstījusi un aicinu visus deputātus arī atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Nav jābalso. Priekšlikums pieņemts. Paldies!

A.Prēdele. ( KDS, LZS, LDP) . Nākamais priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kur 17. panta 4. daļu viņa ierosina jaunā redakcijā. Teikšu pāris vārdus par šo savu priekšlikumu. Galvenā doma ir tā, ka Ministru kabinets ik pēc pusgada pārskata ģimenes valsts pabalstus. Tāpat kā tas tiek darīts ar pensijām. Tas nāks par labu katrai mūsu ģimenei, kurā ir bērni, un mēs ar gandarījumu varam teikt, ka komisija gandrīz vienbalsīgi ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tiek akceptēts komisijas viedoklis.

A.Prēdele . Tālāk ir 18. panta precizēta redakcija, ko arī komisija ir precizējusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Paldies, pieņemts.

A.Prēdele. 5. lappusē mēs redzam Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 6. pantu, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 6. panta svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Prēdele. Un tālāk, cienījamie kolēģi, paņemiet dokumentu ar šifru “c”, kurā ir runa par pārejas noteikumiem. Tātad Leiškalna kunga priekšlikums attiecībā par ģimeņu pabalstu kāpnēm tiek ierosināts, lai tas stātos spēkā ar 1998. gada 1. jūliju. Šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Prēdele . Un tālāk ir trīs priekšlikumi attiecībā par to datumu, kad stājas spēkā deputātes Prēdeles priekšlikums attiecībā par bērnu pabalstu indeksēšanu. Pirmais, kā jūs redzat, ir 1998. gada 1. janvāra priekšlikums, kas nāk no deputātes Kušneres. Par to es varētu sacīt tā, ka diezin... tur ir stipri jāapsver, vai būtu īsti šis datums labs, jo tas zināmā mērā tomēr skar valsts budžetu.

Nākamo priekšlikumu, kas nāk no deputātes Prēdeles, es noņemu. Un tad paliek Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kur ir teikts, ka šis pants stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri, tātad arī valsts budžetam nekāda kaitējuma nav no šī datuma. Es domāju, ka ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāte Kušnere vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Sakarā ar šo posmu: sākot no 1998. gada 1. janvāra. Es lūgtu balsot un tiešām to atbalstīt, jo mēs arī to skatījām Sociālo un darba lietu komisijā un redzējām, ka faktiski tas ir iespējams. Budžeta iespējas to atļauj. Tāpēc es domāju, ka, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu, jo tas tomēr ir ātrāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Tātad deputāte Prēdele savu priekšlikumu noņēmusi par 1998. gada 1. jūliju. Palikuši divi — Kušneres kundzes priekšlikums, 1998. gada 1. janvāris, un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — 1999. gada 1. janvāris. Balsojam par deputātes Kušneres priekšlikumu — papildināt likumu ar pārejas noteikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputātes Kušneres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 11, atturas — 29. Nav pieņemts. Vai, godātie kolēģi, ir vajadzība balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu? Čerāna kungs, jūs pieprasāt balsojumu? Paldies!

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, ka šā likuma 3. pants stājas spēkā 1999. gada 1. janvārī. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 9, atturas — 1. Pieņemts.

Tātad, godātie kolēģi, mums jānobalso ir par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ... Godātie kolēģi, atkārtoju, 41. darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 3398. Tātad “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””, trešais un pēdējais lasījums. Pirmais priekšlikums, to ir iesniedzis deputāts Leopolds Ozoliņš, un tas izsaka... izteikt 6. panta 2. daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile, “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK frakcija.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts. Es gribu atgādināt, ka līdz šim maksimālais meža zemes nomas ilgums bija 10 gadi, tagad otrajā lasījumā tika nobalsots, ka 20 gadi. Tas varbūt būtu labi, bet Ozoliņa priekšlikums šajā gadījumā ir ļoti rūpīgi izvērtējams, mēs to apspriedām arī Lauksaimniecības apakškomisijā un nācām pie secinājuma, ka, nosakot nomu, ka tā drīkst būt 30 gadu ilga, bet nenosakot apakšējo robežu, nomas līgumus ar virsmežniecībām par lietošanā nodoto zemi var noslēgt daudz vairāk uzņēmēju, galvenokārt arī mazie uzņēmēji, kuri darbojas laukos, īpaši atbalstāmajos reģionos, kaut vai tas būtu kādā dziļā Latgales nostūrī, un nevis tikai lielie uzņēmēji, kuri savus projektus noslēdz uz 20 gadiem, kā ir paredzēts otrajā lasījumā. Diemžēl arī Ozoliņa priekšlikums nav pati pilnība.

Bet, izvērtējot visus pārējos priekšlikumus, kas ir iesniegti uz šo lasījumu, manuprāt, visloģiskākais tomēr ir noteikt, ka noma var būt 30 gadu ilga, bet nenoteikt šo apakšējo robežu. Nu, piemēram, kāpēc zemnieku saimniecībai kāda kopdarbības sabiedrība nevarētu ar virsmežniecību noslēgt nomas līgumu uz pavisam neilgu laiku, teiksim, pieciem gadiem? Jo katrs mežierīcības projekts tiek sastādīts piecu gadu laikam. Un visi meža atjaunošanas pasākumi šajā laikā ir jāizpilda. Nosakot tikai to, ka noma nevar būt mazāka par 20 gadiem, kā tika noteikts otrajā lasījumā, mēs zināmā mērā stipri ierobežojam mūsu valsts institūcijas, mūsu virsmežniecības un mežniecības. Mēs tās nostumjam malā no šī procesa. Un tāpēc es domāju, ka Ozoliņa priekšlikums no šiem iesniegtajiem ir precīzākais un labākais. Tātad balsojam par 30 gadu maksimālo nomu un nenosakot minimālo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kas vēl vēlas runāt? Deputāts Leonards Stašs.

L.Stašs (TSP). Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi likumā trešajā lasījumā ir nonākuši uz šodienu mūsu plenārsēdē. Galvenais kas te ir? Galvenais ir tas, cik es saprotu, interesanti, kā viņš nonācis tik tālu tādā redakcijā un izgājis cauri arī komisijām? Tas varbūt viens jautājums, kuru šodien nav jāapspriež. Bet izbrīnu rada tas, ka mūsu simtiem gadu eksistējušie valsts meži, kuri bija vienmēr valsts īpašumā un ar kuriem nodarbojas Valsts mežu dienests un tā tālāk, šodien mēs paredzam tos vienkārši iznomāt, tas ir, atdot nomniekam, lai nomnieks ar tiem rīkojas. Es saprotu, ka tas, jau vecais Ulmanis teica — Kārlis, ka neesiet nomnieki, esiet saimnieki! Un mēs šodien saimnieki negribam būt un atdodam mežus nomniekam. Un pie tam vēl jocīgi, ka ir priekšlikumi, ka ne mazāk kā uz 20 gadiem un ne mazāk kā 30 gadiem. Līdz 100 gadiem, kā tas paredzēts.

Variet stādīties priekšā, kas tad tas būs, ja viena fiziska vai juridiska persona, kā mēs šodien to saucam, paņems nomā mežu uz 20 vai 30 gadiem. Kāpēc viņa to ņem? Tāpēc, lai izmantotu, lai iegūtu peļņu. Lai ātrāk izstrādātu koksni un realizētu. Tagad viņa izstrādā, cik nu var, paņem to labāko un pēc tam pazūd, un vairs nevar atrast galus kopā. Tā kā tas ir noticis ne vienreiz vien daždažādās jomās. Es saprotu, ka var iznomāt tikai cirsmu uz vienu gadu, uz diviem vai trim un, teiksim, cik ilgi tā ir paredzēta, lai to izmantotu, izcirstu, kas tur ir vajadzīgs. Vai tā ir sanitārā vai skrajcirte. Bet šinī gadījumā mēs iznomājam pat līdz 100 gadiem. Tas ir triju paaudžu darbs. Un ko tad darīs dēls un mazdēls, kad viņš izaugs? Viņš nospļausies varbūt un nemaz neturpinās to darbu.

Tā nevar būt. Tā ir vienkārši dzimusi kaut kāda ideja kaut kādu lobiju ietekmē. Atkal par 30 sudraba grašiem mēs pārdodam valsts nacionālo bagātību. Un mēs labi zinām, ka mežs ir tiešām nacionālā bagātība. Un labi zinām, ka mežs ir vesels komplekss, tas ir biosfēras viena sastāvdaļa, tā ir mūsu ekoloģija, tā ir mūsu mentalitāte. Interesanti, ko mēs redzēsim, ja mēs pieņemam šito likumu un to pildām ar nomniekiem, pēc kādiem 10 gadiem? Nu ja aizaugušas druvas ar dadžiem, usnēm un krūmiem. Un tad atkal mēs mežu vietā redzēsim tikai celmus. To es jums varu galvot, ka tas tā notiks. Un kā tad būs? Kas būs mūsu mazbērniem, bērniem un tā tālāk?

Un vēl ir likuma tādi noteikumi, ka var valsts mežu zemes arī pārdot. Jūs ievērojiet! Jūs ņemiet vērā. Zemes grāmatā reģistrētās Valsts mežu fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana ir atļauta aizsargājamos mežos ar Saeimas kārtējo lēmumu. Aizsargājamos mežos. Saudzējamos mežos ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu. Saimnieciskajos mežos — ar valsts meža ministra ikreizēju rīkojumu. Ja mēs dodam atļauju atļaut, tad tā arī tiks dota — atļauja atkal par 30 sudraba grašiem. Tātad tiks dota atļauja, bez šaubām. Un vispār meži tiks pārdoti. Atkal mums sākas viss tas, kas ir jau noticis. Es uzskatu, ka šis likums ir jāaptur, vienkārši jānoraida šeit grozījumi, un to nemaz nedrīkst tādu pieņemt. Un es domāju, ka plašai publikai, mežsaimniekiem un tiem, kas rūpējas par mežu, un vispār sabiedrībai ir jāsāk cīņa pret tādām lietām. Pret valsts mežu izsaimniekošanu, pret mūsu nacionālās bagātības izsaimniekošanu. Ir jānoraida šie priekšlikumi kā tādi.

Sēdes vadītājs. Vairāk runāt neviens nevēlas. Vēlas runāt Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izvērtēti šie visi priekšlikumi, un šeit arī izskanēja šī doma, ka mums ir jāveido tiešām reālu saimnieku mūsu mežos. Un tādā veidā mēs, nosakot šo punktu, ka valsts mežu zeme tiek iznomāta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem, radām šo iespēju. Rada to iespēju, ka neviens nevar meža nomnieku izmest ārā vai nu pēc trijiem gadiem, vai pēc četriem, vai pēc pieciem. Un mēs zinām, ka 20 gados, tas ir minimālais termiņš, kurā var mežu atgriezt atpakaļ šis nomnieks, tas ir, gan kopt, atjaunot iestādot, un Ministru kabinets, protams, varēs pagarināt, varbūt likums varētu būt 30 vai 40 gadu. Tas ir atkal lemšanas jautājums. Bet minimālais termiņš — 20 gadi — ir jānosaka. Es aicinātu jūs neatbalstīt Ozoliņa priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Lai gan es esmu iesniedzis vēl pastiprinošu normu, kas nosaka, ka līguma termiņš nevar būt mazāks par 30 gadiem, man ir jāatzīst, ka sava daļa taisnības ir arī cilvēkiem, kas prasa vispār atcelt termiņus. Viņiem ir daļa taisnības un ļoti liela daļa taisnības. Bieži vien, runājot par kokiem, mēs neredzam mežu, un, runājot par mežu, mēs neredzam kokus. Jautājums ir par to, manuprāt, kas visvairāk dara deputātus uzmanīgus un kas viņiem liek ieteikt šādus minimālos termiņus. Šaubas par to, vai Valsts mežu dienests būs spējīgs izsekot, vai nomātājs pilda līgumus. Teiksim, valsts var dot nomā mežu, kas ir paredzēts kailcirtei, un kailcirtes vietā tiek līsts līdums un tamlīdzīgi. Tātad šeit par 30 gadiem vairs pat nevarētu būt runas. Tā kā es gribētu atsaukt savu priekšlikumu par 30 gadiem un negribētu patiesībā uzspiest jums komisijas viedokli. Gribu aicināt jūs izvērtēt. Ja Valsts mežu dienests ir spējīgs kontrolēt līgumus, kas ir noslēgti no pusgada, gada, līdz 20, 50, pat 100 gadiem, tad viss ir kārtībā, tad mums nav šie minimālie termiņi jānosaka, jo mēs atvieglojam dzīvi kā nomniekam, tā arī nomātājam, kas šajā gadījumā ir valsts. Mēs patiesībā atvieglojam dzīvi, ļaujam ar savu resursu, kas šajā gadījumā ir mežs, rīkoties ļoti brīvi, nepiespiesti un konkrētai situācijai konkrēti atbilstoši. Bet tikai viena lieta mums ir jānodrošina, lai Valsts mežu dienests ir uzdevumu augstumos un precīzi pārrauga noslēgtos līgumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele.

J.Ābele (LC). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es arī esmu viens no tiem, kas kopā ar Leiškalnu esam iesnieguši termiņu, pastiprinošu termiņu — 30 gadus. Tātad mežs ir viena no Latvijas nacionālajām bagātībām, un meža problēma, meža izstrādes problēma — tā skar ļoti daudzu intereses. Un arī šeit diskusijā, šeit arī visas šīs problēmas arī atspoguļojas. Tātad taisnība ir kā vieniem, tā otriem. Tiem, kuri prasa atcelt šo minimālo ierobežojošo termiņu ne mazāk par 20, 30 gadiem, kā arī tiem, kuri varbūt arī prasa vispār šos termiņus nenozīmēt. Un varbūt ir arī taisnība Staša kungam, kurš pasaka, ka šis likums ir priekšlaicīgs Latvijai, un Latvijai jāsakārto likumdošana un daudzas citas problēmas. Tā kā es esmu šeit iesniedzis šos 30 gadus, tad, dzirdot Leiškalna argumentāciju, es arī obligāti neuzstāju uz šo te balsojumu par šiem 30 gadiem. Bet padomāt par formulējumu, ko ir atbalstījusi komisija, es arī jūs visus aicinu ļoti nopietni. Jo mežs tiešām — tā ir mūsu Latvijas nacionālā bagātība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Deputāts Imants Liepa. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Es lūdzu vārdu kā deputāts. Augsti godātie klātesošie! Paliekot pie domas, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, es gribu arī darīt zināmu, vienkārši atgādināt, ka šai Latvijas nacionālajai bagātībai ir savs saimnieks. Tas ir Valsts mežu dienests, un tagad vēl arī Meža departaments, kas aprūpēs likumdošanu. Un ir pilnīgi nepamatota argumentācija par to, ka ir jāmaina jau esošais saimnieks, kuram ne tiesa, ne kas cits nav pierādījis, ka tas neadekvāti apsaimnieko šo Latvijas nacionālo bagātību. Ja mēs nododam nomā, tas, no vienas puses, nozīmē saimnieka maiņu. Vai ir vajadzīga šāda apsaimniekotāju maiņa šajā situācijā? Nav vajadzīga. Otrkārt. Valsts mežu dienests neapšaubāmi dara savu darbu, un valsts mežos tas nedara slikti. Tālāk, treškārt un galvenokārt. Principā, runājot par šiem gadiem un par nomu vispār, runa ir par naudas sadalīšanu, par ienākumu sadalīšanu, ko gūst no mežu materiāliem izstrādes rezultātā. Un šeit ir divi varianti, kas ir iestrādāti mūsu likumos vai domāti iestrādāt.

Pirmais. Tas ir pašreizējais variants, kur citu starpā ir arī izsoles, un tanī skaitā arī noma. Un no izsolēm lielākā naudas daļa atnāk valsts budžetā, un valsts, izmantojot konkrētā momenta intereses, var novirzīt lielu daļu mežam atpakaļ, lai uzturētu to kā ekosistēmu, un tanī pat brīdī arī tekošu, degošu vajadzību segšanai. Tas ir viens ceļš. Un es domāju, tās ir valsts intereses. Otrs ceļš ir, lūk, šos ienākumus, ko iegūstam par mežu materiāliem vispirms novirzīt caur atsevišķām firmām vai caur atsevišķiem cilvēkiem, kuri iznomās mežus uz divdesmit gadiem vai kā bez ierobežojuma — vēl ilgāk. Lūk, ja šī naudiņa aiziet uz atsevišķām firmām, neapšaubāmi, tā nodrošinās šo firmu izaugsmi un plauksmi. Bet tanī pašā laikā no šīs naudas citām valsts vajadzībām noteikti mēs nedabūsim ne santīmu. Tagad ir jāizšķiras, kura no šīm naudas plūsmām valstisko interešu vārdā ir pieņemama mums — Saeimas deputātiem. Tāda ir jautājuma nostādne.

Kas attiecas uz divdesmit gadiem, tad es jums teikšu sekojošo: 20 gados mežam var nodarīt vairāk posta nekā piecos gados. Te bija argumentācija — ja noslēgs nomu uz pieciem gadiem, lūk, tad tas ir tikai, lai izcirstu un neko neatgrieztu atpakaļ, un tā tālāk. Tā nav tiesa! Valsts mežos ir obligāts nosacījums, un kā to liecina un paredz likums “Par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu”, mežu ierīcības plāns tur ir ar likuma spēku. Un ir jādara tas, ko paredz mežu ierīcības plāns. Mežu ierīcības plāns nekādā gadījumā nepieļaus ciršanas fondu izcirst piecos gados. Tas ir absurds. Turpretī divdesmit gados, pie pieaugošu audžu nociršanas, var vieglāk tikt pie šāda rezultāta. Tas ir neapgāžams fakts. Tā kā visi tie argumenti, kas ir par labu nomai un turklāt — ilglaicīgai nomai, dziļā būtībā bāzējas tikai uz to, lai par mežu materiāliem iegūto naudu novirzītu nevis uz budžetu, bet caur atsevišķo firmu kasēm. Tāds ir jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Pats pirmais, ko es gribu pateikt, ja mēs šajā likumā neieliekam, būtībā likuma grozījumā neieliekam šo normu — 20 vai 30 gadus būtībā, tad acīmredzot visam šim likumam, šā likuma grozījumiem nav nekādas jēgas, jo būtībā likums “Par valsts meža izmantošanu” atļauj mežu nomu. Tātad šeit praktiski mums šis likumprojekts vispār būtu jānoraida. Runājot par to, vai šie gadi ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi, tātad acīmredzot es šeit negribu runāt par to, kas ir labāks — noma vai ka šis mežs ir īpašumā. Es gribu pateikt tikai vienu, ka pasaulē jau vairāk nekā 200 gadus strīdas zinātnieki un ekonomisti par to, kas būtībā ir labāka — noma vai īpašumtiesības? Bet ir arī divas puses. Es varu piekrist gan vieniem, gan otriem runātājiem, jo ilgāks būs šis nomas termiņš, jo šis nomnieks būs vairāk ieinteresēts, lai šajā periodā no šī meža vairāk iegūtu līdzekļu. Acīmredzot tas būs ne tikai nomniekam izdevīgi, bet arī pašai valstij kopumā. No otras puses, ja mēs ierobežojam šo termiņu, tad šeit var gadīties arī tā, ka aizies vesela virkne fizisko personu, kas gribēs šo mežu nomāt, kuriem būs 50 vai 55 gadi, tad šie virsmežziņi teiks: “Ziniet, mēs jau jums šo mežu iedotu nomā, bet jūs jau līdz 80 gadiem šo mežu nenomāsit. Jūs jau nevarēsit viņu apsaimniekot.” Tā kā vesela virkne, teiksim, cilvēku, kas gribētu ar šo uzņēmējdarbību nodarboties, viņi varbūt pie šīs mežu nomas nemaz netiks. Tāpēc šeit, manuprāt, ir vissaprātīgākā norma, kas tika iestrādāta pirmajā lasījumā. Tie bija 10 gadi. Un, ja tie būtu palikuši, tad varēja par šo likumprojektu balsot, un tie varēja būtībā būt. Šobrīd, godīgi sakot, ir nopietni jāizvērtē. Es gandrīz varbūt piekristu vairāk Staša kunga priekšlikumam, ka vispār šis likumprojekts jānoraida. Ja mēs gribam šeit kaut ko labot, tad tas ir jāsāk no gala, un šīm normām jābūt pavisam citādām. Paldies! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Rāznas kungs jau pateica, ko es gribēju jums teikt. Jautājums ir par to, ka šobrīd sēdē tiek diskutēti atbildīgās komisijas jautājumi. Es gribu aicināt jūs noraidīt likumprojektu trešajam lasījumam. Līdz ar to automātiski to atgriežot jaunai caurlūkošanai atbildīgajā komisijā. Aicinu jūs noraidīt likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Imants Liepa — otro reizi.

I.Liepa (TKL). Augsti godātie kolēģi! Es no šīs tribīnes parasti uzvārdus nesaucu, bet tagad es gribu sacīt, ka mums ar Rāznas kungu domas simtprocentīgi sakrīt, kad pirmoreiz šo likumu izskatīja, es sacīju, ka nav jēgas šim likumam. Un ka tas ir jānoraida. Tagad Rāznas kungs trešajā lasījumā to pateica. Es pilnīgi piekrītu Leiškalna kunga ierosinājumam, ka šim likumam nav jēgas un tas ir jānoraida trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo? Nevēlas. Deputāte Seile prasīja balsot par deputāta Ozoliņa priekšlikumu. To arī mēs darīsim, jo deputāti Ābele un Leiškalns savu priekšlikumu noņēma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 31. Šis priekšlikums nav pieņemts. Vai ir vajadzīgs balsot komisijas izstrādāto priekšlikumu (Starpsauciens: “Neviens neuztur!”), ka Valsts meža fonda zeme tiek iznomāta un nomas termiņš nevar būt mazāk par 20 gadiem. Deputāti neprasa. Paldies! Tas paliek spēkā. Lūdzu tālāk! Es, kolēģi, gribētu aicināt jūs izskatīt šo likumu līdz sēdes beigām.

I.Liepa. Tālāk pēdējā lappusē ir 4.punkts. Tas ir pārejas noteikumos. Vienkārši atsauc iepriekšējo normatīvo materiālu.

Sēdes vadītājs. Mums vēl ir deputāta Ozoliņa priekšlikums — papildināt 6.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā. Tas ir dokumenta 2.lappusē.

I.Liepa. Jā, piedošanu! Arī šeit ir deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisija to iesaka neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies! Tas ir pieņemts. Tad ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārejas noteikumu tekstu? Iebildumu nav. Paldies! Tie ir pieņemti.

Tātad, lūdzu, godātie kolēģi, izšķiram jautājumu par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. (Starpsauciens: “Noraidīt!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 50, atturas — 20. Likums nav pieņemts.

I.Liepa. Paldies, kolēģi, par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, jāizlemj ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu atkārtotai izskatīšanai, Liepas kungs, lūdzu!

I.Liepa. 4.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu — 4.decembris — iebildumu nav. Paldies! Akceptēts.

Godātie kolēģi, līdz sēdes beigām ir palikušas piecas minūtes. Es domāju, ka mēs jautājumus vairāk neskatīsim tādēļ, ka nākamais darba kārtības jautājums ir pietiekami garš, un ir trešais lasījums.

Pirms sēdes slēgšanas izskatīsim desmit deputātu iesniegumu par Jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšanu uz 27.novembra vakara sēdi. Vēlas runāt pret Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu ne-atbalstīt šo priekšlikumu, tomēr sanākt šovakar uz šo jautājumu un atbilžu sēdi. Es gribu atgādināt, ka šīs sesijas laikā mums ir notikusi tikai viena jautājumu un atbilžu sēde, un to, ka šādas pozīcijas deputātu rīcības dēļ, vairākuma rīcības dēļ, faktiski tiek bloķēta viena daļa no Saeimas darba. Es aicinu to nedarīt. Es gribu atgādināt to, ka Satversmē ir deputātiem noteiktas tiesības uzdot ministriem jautājumus un saņemt šīs ministru atbildes. Es saprotu, ka viena daļa no pozīcijas deputātiem negrib to, lai ministri nāktu šeit atskaitīties deputātiem, bet tas jebkurā gadījumā ir ļoti liels demokrātijas pārkāpums, ko šeit atsevišķas frakcijas no pozīcijas piekopj, sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai”. Līdz šim arī “Saimnieks” to ir darījis tādā veidā. Tas nepavisam neveicina demokrātijas attīstību, un jau avīzēs, arī laikrakstos, sabiedrībā ir parādījušies plaši viedokļi, ka sadarbība starp valdību un parlamentu ne tuvu nav optimāla, un tā faktiski šādā veidā tiek būtiski paralizēta. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, noturēt šovakar šo sēdi, lai mēs varam arī šajā jomā tālāk strādāt uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins vēlas runāt par.

A.Rubins (TKB). Kolēģi deputāti! Es kā ārsts atbalstu šo priekšlikumu, jo šajā zālē mums nav gaisa. Te ir skābekļa trūkums. Te daudzi jau sāk iemigt. Mēs esam pietiekoši ilgi strādājuši. Cilvēkiem bez darba, lai ražīgi strādātu, ir vajadzīgas arī citas lietas: sports, saule un sekss. Es atbalstu šo priekšlikumu. Paldies! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs . Es jums, dakter, pilnīgi piekrītu, jo no šejienes gulētājus var redzēt vislabāk. Un tie ir no jūsu Tautas kopas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 14, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts.

Pirms sēdes slēgšanas, paziņojumi Atim Sausnītim par balsojumu.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi, es gribētu palabot vienu balsojumu saistībā ar pilsonības piešķiršanu Borisam Rezņikam. Šeit ir izdrukā, ka es esmu balsojis pret. Es balsoju par. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs . Ventam Balodim vārds paziņojumam. Tik skaļi kliedz, ka nevar dzirdēt.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Pateicoties šim Saeimas balsojumam, mums ir laiks, un lūdzu pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļus pēc 15 minūtēm Budžeta komisijā uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Raitis Apalups, Edgars Bāns, Indulis Bērziņš, Inese Birzniece, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Ervids Grinovskis, Ģirts Valdis Kristovskis, Kristiāna Lībane, Ādolfs Ločmelis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andris Tomašūns, Dainis Turlais, Roberts Zīle un Ēriks Zunda.

Sēdes vadītājs. 20.novembra Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā Saeimas sēde 27.novembrī pulksten 9.