Frakciju viedokļi

Pēc 20.novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Prēdele (KDS, LZS un LDP frakcija): (..) Par šodienu. Šodiena bija ļoti interesanta, un, taisnību sakot, laba diena, jo mēs spriedām gan par pensiju likumu, kurā bija daudz pozitīvu labojumu un uzlabojumu, kas noderēs visiem. Protams, varbūt ne visiem sešiem simtiem tūkstošu Latvijas pensionāru, taču noteikti vispriecīgākie būs sešdesmit tūkstoši strādājošo pensionāru, jo viņiem tiek dota iespēja atmaksāt trīs gadu pensiju gadījumā, ja viņu alga ir pietiekami liela, un saņemt pensiju pēc tam no jauna. Tas nozīmē, ka viņi saņems divas, varbūt pat trīs vai četras reizes lielāku pensiju nekā līdz šim.

Bet patiesībā vislielākais prieks man ir par sociālās palīdzības likumā izdarītajiem grozījumiem. Šeit beidzot panākts tas, ka bērnu pabalsti tāpat kā pensijas divas reizes gadā tiks indeksēti. Man ir milzīgs gandarījums, ka tieši kristīgie demokrāti bija tie, kas nāca ar šo priekšlikumu un izcīnīja to līdz galam. Tā kā bērnu pabalsti tiks indeksēti. Ir vēl arī daudzi citi ļoti jauki un derīgi priekšlikumi, bet par tiem noteikti runās mani kolēģi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”): A.Prēdeles kundze jau minēja svarīgākos likumus, kas šodien tika izskatīti. Tajos bija daudzi “Latvijas ceļa” un, konkrēti, arī mani priekšlikumi, bet politika ir politika, un tajā bieži vien kompromisa un labākas kopējās normas dēļ nākas atteikties no priekšlikumiem, kas pēc būtības ir taisnīgāki. Tātad, atjaunojot taisnību, bieži vien mēs varam sajaukt sistēmu, kura šobrīd jau darbojas sociālajā nodrošināšanā.

Protams, likums nepalika vecajā izskatā, un cilvēkiem, kuri šobrīd saņem pensijas un tajā pašā laikā strādā, ir iespējas daudz labāk, nekā bija noteikts vecajā likumā, tās pārrēķināt. Es gan uzskatu, ka termiņš, kādā var pārrēķināt, varēja būt mazāks. Bija iespējams vienoties par diviem gadiem, bet diemžēl deputāts J.Dobeļa kungs atsauca savu priekšlikumu, bet manējais — par vienu gadu — draudēja izjaukt šī likumprojekta pieņemšanu vispār. Mar ar grūtu sirdi nācās no tā atteikties.

A.Prēdeles kundze runāja par likumprojektu par sociālo palīdzību. Man jāteic, ka arī šeit tika izskatīts viens mans priekšlikums, un beigās valsts paziņoja nevis īpašu labvēlību pret piekto, sesto un septīto bērnu, bet noņēma savu īpašo nelabvēlību. Tātad šajā gadījumā mēs atcēlām regresīvo likmi bērnu pabalstos pēc ceturtā bērna, un es domāju, ka tas ir ne tik daudz materiāli, cik morāli nozīmīgs solis.

Protams, lielas debates šodien izsauca balsojums par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem — ne tik daudz pārējo kandidātu kontekstā, kā runājot par pilsonības piešķiršanu “Parekss” bankas prezidentam V.Kargina kungam. Acīmredzot tie, kas interesējas par politiku vai par politiskām niansēm, jo šobrīd tik tiešām nav jautājums par politiku kā tādu, bet par diezgan iezīmīgu politisku niansi, dzirdēja debates. Es pie tām nepakavēšos, bet jāteic, ka kopš šīsdienas V.Kargina kungs, tāpat arī V.Krasovicka kungs un “Eolikas” kādreizējais šefs komponists B.Rezņiks ir Latvijas Republikas pilsoņi — patīk tas kādam vai nepatīk.

Lielas diskusijas izsauca arī mežu likums. Galvenokārt norma, kas paredzēja valsts meža nomu noteikt ne mazāku kā divdesmit gadu. Arī šeit politiķi savā starpā meklēja kompromisu, un, jāteic, ka arī atrada, pat izbrāķējot paši savu darbu — noraidot likumprojektu trešajā lasījumā un atdodot to vēlreizējai izskatīšanai.

Jāteic, ka šodien, kopumā ņemot, bija ļoti veiksmīga un raita plenārsēde, kurā mēs paspējām pabeigt iepriekšējās ārkārtas plenārsēdes jautājumus, kā arī izskatīt lielu daļu uz šo sēdi nolikto jautājumu. Debates bija karstas, intensīvas, bet jāteic, ka šodiena tik tiešām bija produktīva un varbūt viena no tām retajām reizēm, kad es redzēju, ka pozīcija ar opozīciju spēj vienoties veselīgā kompromisā.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Es tāpat kā K.Leiškalna kungs esmu gandarīts par to, ka parlaments atbalstīja mūsu priekšlikumu apturēt likumprojektu par meža izmantošanu, jo tā būtu mūsu bagātības izsaimniekošana.

Diemžēl šodien kārtējo reizi parlaments diskriminēja nepilsoņus. Situācija ir tāda, ka darba stāžu, kuru pilsoņiem, kas to dabūja ārpus republikas, ieskaita kopīgajā darba stāžā, bet nepilsoņiem — neieskaita. Kārtējo reizi iznāk tā, ka mēs runājam vienu, bet darām pavisam citu. Jau cik reizes prezidenta kungs un valsts vadītāji solīja pilsonības jautājumus nesaistīt ar sociālajām problēmām, bet diemžēl šodien kārtējo reizi mēs neizpildījām savus solījumus.

Gribu atzīmēt, ka mūsu frakcija šodien izplatīja paziņojumu, kurā mēs skaidrojām, kā šo skandalozo mahināciju par “Latvenergo” trīs miljoniem varēja apturēt jau pašā sākumā, ja vien Saeima 1996.gada 21.novembrī būtu atbalstījusi TSP deputātu grupas iniciatīvu labot acīmredzami prettiesisko un nepārdomāto grozījumu Civilprocesa kodeksā, kas aplaupīja ne tikai “Bankas Baltija” noguldītājus, bet arī daudzus citus kreditorus, kas tāpat zaudēja savas prasījuma tiesības tiesās. Saeima toreiz šo priekšlikumu noraidīja, bet ja tā nobalsotu “par”, nekādu mahināciju nebūtu.

Un vēl — šodien mūsu frakcija organizēja preses konferenci, kurā mēs paziņojām žurnālistiem, ka mēs kā frakcija varam mainīt savu pozīciju attiecībā uz grozījumiem Satversmē, tādā veidā atrisinot šo krīzi, kura izveidojās šajā jautājumā, kad jau piekto vai sesto reizi parlaments tos nevar pieņemt. Mēs varētu palīdzēt atrisināt šo problēmu ar mūsu deputātu balsojumu, bet, protams, mēs gribam šo problēmu saistīt ar otru Satversmes problēmu, tas ir, ar Satversmes otro daļu, kas jau ir izstrādāta, bet mēs nevaram saprast, kad to pieņems. Kāda perspektīva ir šai iniciatīvai, kas savā laikā bija mūsu, jo mēs uzrakstījām pirmo likumprojektu un tikai tad tika izveidota šī grupa, kas izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kas pēc būtības neatšķiras no mūsu projekta. Mēs gribam sasaistīt šos divus momentus un mēģinājām piedāvāt savu roku vadošajām frakcijām. Ja šis priekšlikums būtu pieņemts, mēs varam mainīt savu pozīciju Satversmes grozījumu jautājumā.

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Šodien gribu pieskarties četrām lietām. Premjera G. Krasta laikā vēl nav bijusi neviena vakara sēde, kurā ministriem būtu jāatbild uz jautājumiem. Mēs tagad redzam, cik tālu kritusi demokrātija.

Gribu arī pieminēt to, ka Saeima beigās saprata un likumu “Par valsts meža izmantošanu” noraidīja, atgriežot atpakaļ komisijai, lai labāk izstrādātu. Te būtiski bija Leopolda Ozoliņa uztvertie likuma trūkumi. Bet bija prieks, ka beigās kā pozīcija, tā opozīcija saprata, ka likums nav pilnīgs un tas jānodod atpakaļ.

Bija interesanti un skumji redzēt, kā mēs šodien nolēmām (es un arī daži citi no Tautas kopas “Brīvība” bija pret) iedot pilsonību V. Kargina kungam. Domāju, ja mēs dosim visiem tiem, kas šeit atbraukuši un kļuvuši bagāti uz Latvijas tautas vai Latvijas valdības labestības rēķina, tad vajadzētu vienkārši nokārtot tā, ka lai viņi maksā naudu valsts budžetā — katru gadu būtu kāds miljons latu vairāk. Šis paradums, ka sekmīgs biznesmenis, vienalga, kāds ir viņa rīcības stils, iegūst Latvijas pilsonību tāpēc vien, ka viņš atbalsta partijas, manuprāt, nav lādzīgs. Labāk iekasēsim naudu valsts budžetā nekā partiju kasēs!

Vissvarīgākā šodien atkal bija Saeimas klibošana sociālajos jautājumos. Mēs lēmām par pensijām, bet, manuprāt, pilnīgi akli. Mēs nemeklējām, kur varētu būt papildu ienākumi, bet skatījāmies, kā naudu pārdalīt, kā paturēt tautu nabadzībā. Jau tagad divas, trīs nedēļas no vietas es valdības pozīcijai uzstāju uz to, ka mūsu tranzīta ceļi spētu segt visu to, ko šodien varētu ietvert budžetā. Ja mēs izdotu vienu latu vairāk, tikai desmit santīmu no tā nāktu no budžeta, jo tas lats būtu apritē, un deviņdesmit santīmu nāktu atpakaļ. Bet tie, kas lieto mūsu tranzīta ceļus, maksā nodevas no Rīgas ostas un brīvostas, un divdesmit miljoni latu gadā iztrūkst tāpēc, ka valdība nav ielikusi tos hektārus zemesgrāmatā. Bet viss kopumā ir tuvu pie sešdesmit, varbūt pat simts miljoniem dolāru, kas plūst garām kasei. Ar šiem līdzekļiem mēs varētu finansēt desmit reizes lielākus budžeta izdevumus un katru budžeta posteni dubultot. Bet mēs to vienkārši nedarām. Mēs negribam. Tas vagars, kas pasaka mūsu Saeimai, kā balsot, grib genocīdu, kas šodien mūsu tautā jau notiek.

Šodien mēs godinājām vairākus Saeimas deputātus viņu jubilejās. Starp citu, mūsu frakcijas vadītājs svinēja savus 50 gadus. Bet varbūt vislielākais gods bija man, jo vadošās sadarbības cilvēki sanāca kopā un nolēma, ka G. Valdmanis ir pārāk bīstams, lai darbotos Baltijas Asamblejas parlamentārajā delegācijā. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Saeima nolēmusi neapstiprināt kādu tādā postenī. Divi deputāti no Tautas kopas “Brīvība” atteicās strādāt Baltijas Asamblejā, lai to varētu darīt es, bet valdošā vara nolēma, ka G. Valdmanis tur nedrīkst iet. Es ļoti labi saprotu, kāpēc — es iekļuvu Latvijas delegācijā parlamentārajā asamblejā, kas vairākas reizes gadā tiekas ar Eiropas parlamenta delegāciju.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Runājot par šodienas Saeimas plenārsēdi, tās pamatjautājums neapšaubāmi bija par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Šis likums pamatoti radījis lielu neapmierinātību ļoti lielā sabiedrības daļā, jo tas pēc savas iekšējās būtības ir netaisnīgs, jo atņem daudziem nabadzīgajiem pensionāriem viņiem pienākošos pensiju līdzekļus, lai tos atdotu nedaudzajiem bagātajiem pensionāriem. Šī likuma darbība jau novedusi tik tālu, ka četrdesmit septiņi procenti no visām pensijām, kas no jauna piešķirtas 1997. gadā pirmajos septiņos mēnešos, ir divdesmit pieci lati vai vēl mazākas. Tas ir vairāk nekā divas reizes mazāk pat par tā saucamo krīzes iztikas minimumu. Jājautā, un cilvēki to jautā — no kā lai viņi dzīvo? Tajā pašā laikā tiek turpināta arī tādu pensiju piešķiršana, kas mērāmas daudzos simtos latu mēnesī. Neskatoties uz to, ka gan vienas, gan otras grupas cilvēki mūža lielāko daļu strādājuši ļoti līdzīgos apstākļos. Tādēļ Tautas kustības “Latvijai” Saeimas deputāti iesnieguši principiālu priekšlikumu atteikties no esošās kārtības pensiju aprēķināšanā un ieviest jaunu kārtību, kas katram cilvēkam vispirms garantētu to pensijas daļu, kas viņam pienākas par darbu līdz 1995. gadam. Un tālāk šī pensija būtu palielināma atbilstoši individuālajām apdrošināšanas iemaksām tālākā laika periodā. Kurš vairāk iemaksājis, tam arī lielāks šis palielinājums. Šī priekšlikuma rezultātā tiem cilvēkiem, kas pēdējos gados pirms pensijas palikuši bez darba, garantētu vismaz to pensijas daļu, ko viņi godīgi nopelnījuši ar darbu līdz 1995. gadam. Šādu nostādni atbalstījusi ir arī šī gada 18. novembrī Jelgavā notikusī Tautas kustības “Latvijai” biedru pilnsapulce savā rezolūcijā. Mēs nevaram pieļaut tālāku sabiedrības polarizāciju bagātajos un nabagajos un tālāku politiskās elites un tai tuvu stāvošu aprindu iedzīvošanos uz tautas vairākuma rēķina.

Mēs nevaram pieļaut, ka pensiju likums arī turpmāk aplaupītu tautu līdzīgi tam, kā to izdarījusi valsts īpašuma izlaupīšana un banku krīze. Diemžēl šo priekšlikumu Saeimas valdošais vairākums noraidīja, tādēļ acīmredzams, ka pēc būtības to varēs atrisināt tikai 7. Saeima. Mēs visi kopā, kas gribam to izdarīt, šo 7.Saeimu spēsim izveidot tādu, kas būs gatava šo jautājumu risināt. Šeit visiem jāstrādā ļoti nopietni, un tautas kustība “Latvijai” aicina uz spēku konsolidāciju pensiju likuma izmaiņai — ja tiešām ir šī nopietnā interese beidzot panākt pozitīvu risinājumu un izbeigt valdošās elites patvaļu un tautas apsmiešanu.

Vēl ļoti īsi par šodienas plenārsēdi. Es domāju, ka liels apkaunojums ir balsojums par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem “Parekss” bankas prezidentam V.Kargina kungam, kurš iemaksājis zināmu summu atsevišķu partiju kasēs. Tas faktiski norāda, ka mūsu valstī visaugstākajā līmenī uzplaukusi politiskā korupcija. Tautas kustība “Latvijai” strikti no tā norobežojās, bet balsojums ir tāds, kāds nu šodien tas ir.

Viens no Tautas kustības “Latvijai” priekšlikumiem šodien bija grozīt likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, lai no dzīvokļiem nevarētu izlikt personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni, kā arī invalīdus. Diemžēl arī tas tika noraidīts.

Vēl gribu pieminēt to, ka komisijām tika nodoti grozījumi Korupcijas novēršanas likumā, kas aizliegtu amatpersonām valsts mantu izmantot personiskos nolūkos un ierobežotu Saeimas deputātu iespējas kļūt par valsts pilnvarniekiem un dažādu uzņēmumu padomju locekļiem. Diemžēl tam ir ļoti nopietna pretestība, un pat Sadarbības padome pagaidām pieņēmusi rekomendējošu negatīvu lēmumu. Tomēr ar divu balsu pārsvaru šis likumprojekts tika nodots komisijām. Es ceru, ka izdosies izcīnīt, ka šie grozījumi arī tiek pieņemti.

Gribu ļoti īsi pakavēties pie tā, ko jau minēju iepriekš, ka šī gada 18.novembrī Jelgavā bija Tautas kustības “Latvijai” biedru pilnsapulce un līdzās rezolūcijai par valsts pensijām, ko jau minēju, tika pieņemta arī rezolūcija par lauksaimniecību — tieši par tām problēmām, kas skar zemnieku intereses, rezulūcija pret centralizāciju un antidemokrātiskām tendencēm valstī, rezolūcija par vēlēšanu sistēmas maiņu, kurā mēs aicinām pāriet uz visas tautas vēlētu prezidentu un deputātiem, kas ievēlēti simts vēlēšanu apgabalos, kā arī pamatrezolūcija par nacionālo politiku, kurā mēs pilnīgi skaidri pasakām, ka šodien nacionālā politika ir nevis tā, kura bārstās ar nacionāliem lozungiem, bet tā, kura var garantēt mūsu tautas un valsts pastāvēšanu arī nākotnē. To, ka problēmas mums ir ļoti nopietnas, šodien norāda kaut vai demogrāfiskā statistika, kas nu jau ceturto gadu pēc kārtas ir tāda, ka gandrīz divreiz vairāk cilvēku nomirst nekā piedzimst. Šeit ir vajadzīgi ļoti nopietni visaptveroši pasākumi, jo tikai šādu pasākumu kopums var tikt uzskatīts par nacionālo politiku. Es aicinu visus cilvēkus nopietni analizēt priekšvēlēšanu periodu, ne tikai politisko partiju vārdus un solījumus, bet arī konkrētus deputātu balsojumus, un ļoti nopietni izvērtēt un padomāt, par ko atdot savu balsi nākamajās vēlēšanās.

A.Lambergs (Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Jāsaka, ka šodien bija ļoti sekmīga un ražena sēde. Gribu pieminēt divus galvenos likumus, kas tika pieņemti. Tas ir pensiju likums un grozījumi likumā par sociālo palīdzību. Arī Latvijas Nacionālas reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija balsoja par šiem likumiem. Arī mūsu frakcijai jāatzīst, ka varam pievienoties opozīcijas izteiktajiem pārmetumiem, ka netiek skatīti jautājumi un pieprasījumi jau kopš G.Krasta kunga valdības izveidošanas. Uzskatu, ka situācija tomēr nav normāla — var jau atlikt jautājumus no sēdes uz sēdi, bet domāju, ka pašreiz tas ir ievilcies. Tas nav pareizi, un valdošajām frakcijām vajadzētu to labot.

Vēl gribu pieminēt, kad šo sestdien Latvijas Nacionālo reformu partijai notiks pirmais kongress, tā sākums — pulksten desmitos “Radisson SAS Daugava” viesnīcā. Mēs gaidām vairāk nekā piecsimt mūsu partijas locekļu, kas ieradīsies uz šo kongresu. Esam noorganizējuši divpadsmit nodaļas pa visu Latviju, lielākais nodaļu skaits ir Rīgā, bet arī citās pilsētās ir mūsu partijas nodaļas. Tiks ievēlēta partijas vadība, kā arī Revīzijas komisija un padome, tiks pieņemti statūtu labojumi un mūsu jaunā programma, kas mērķēta uz nākamajiem desmit gadiem. Referēs akadēmiķis Jānis Stradiņš, ir ielūgti un gaidīti daudzi diplomāti, ārzemju viesi un arī Latvijas prominences. Sevišķi lielu atzinību, arī interesi par mūsu partiju un kongresu izrādījusi Latvijas inteliģence. Domāju, ka kongresā būs personības, kas izraisīs lielas diskusijas sabiedrībā un pārējās partijās. Skatieties svētdienas “Panorāmu” un lasiet pirmdienas laikrakstus, lai redzētu notikumus mūsu partijas kongresā, kurš, mēs ceram, būs sekmīgs, jo pēc šī kongresa mēs uzsākam priekšvēlēšanu kampaņu 7.Saeimas vēlēšanām.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Opozīcija klaigā, opozīcija vaimanā, bet es gribētu teikt, ka arī es raudātu un vaimanātu vai katru dienu, ja vien ar to varētu palīdzēt pensionāriem palielināt pensijas kaut par vienu santīmu vai citādi palīdzēt tiem, kuri nonākuši trūkumā. Tāpēc es jūs aicinu klausīties gan šīs preses konferences, frakciju viedokļus, gan Saeimas plenārsēdes un citas uzstāšanās un vērtēt pašiem, jo tas, ko runāja K.Čerāna kungs, faktiski ir tīrais blefs. Galu galā — jā, arī mani šis tas pensiju likumā neapmierina, par to mēs esam runājuši ļoti daudz gan piektajā, gan arī sestajā Saeimā, bet tāpēc jau likumā tiek ieviesti grozījumi. Šobrīd tiem pašiem strādājošiem pensionāriem tiek darīts tā, lai viņu stāvokli uzlabotu, lai kļūtu labāk, nevis sliktāk. Tā ka nav pareizi šādā veidā kliegt un runāt. Tagad “Tēvzemei un Brīvībai” valdība, kā bieži vien mēdz sacīt, lai gan tā nav — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdības priekšgalā ir mūsu premjers un tikai daži ministri, bet visas vainas veļ uz šo valdību — ka tā slikti strādā un tā tālāk, un tā joprojām. Bet valdība strādā tikai trīs mēnešus, un es gribētu teikt, ka tā paspējusi ļoti daudz — lūk, šie likumu labojumi, kas pašlaik tiek ieviesti. Es nosaukšu tikai dažus, par kuriem šodien raksta laikraksts “Diena”. Tātad Labklājības ministrija sākusi ilgstošu darbu pie valsts pabalstu sistēmas sakārtošanas ģimenēm ar bērniem. No šā gada 1. oktobra palielināts bērna piedzimšanas pabalsts, nākamgad plānots paaugstināt pabalstus bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības. Sociālā nodrošinājuma pabalstus, kā arī bērna kopšanas pabalstus mātēm no nākamā gada 1. aprīļa paredzēts palielināt līdz trīsdesmit pieciem latiem: bērniem invalīdiem un invalīdiem no bērnības — arī līdz trīsdesmit latiem sociālā nodrošinājuma pabalstu. Plānots arī palielināt bērna kopšanas pabalstus mātēm — no 1. jūlija tie pieaugs līdz trīsdesmit latiem mēnesī. Tiks palielināti pabalsti piektā un sestā bērna piedzimšanas gadījumā un tā vēl un vēl. Bet redziet, opozīcijai ir ļoti izdevīgi klaigāt. Tāpat kā šodien G.Valdmaņa kungs teica, ka viņš ir bīstams. Smieklīgi, kāda tad tur bīstamība no G.Valdmaņa kunga Baltijas Asamblejā! Bīstamība gan būtu tikai citā aspektā — viņš darītu kaunu Baltijas Asamblejā, es atvainojos, tā muldot, kā viņš to dara Saeimas plenārsēdēs.

Bet, runājot par pensijas likumu, neviens nepieminēja to, ko gribēja ieviest interfrontieši A.Bartaševičs, A.Golubovs un viņiem līdzīgie. Viņi gribēja atraut pensionāriem pilsoņiem jau tā šo nelielo iespēju paaugstināt pensijas. Viņi prasīja, lai ārvalstnieku un bezvalstnieku iegūtās tiesības uz valsts pensiju saglabātos, arī izbraucot uz ārzemēm. Tātad, viņi aizbrauks uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, bet mēs viņiem tur maksāsim pensijas. Tas ir absolūtais absurds.

Otrs — viņi gribēja, lai darba stāžā šiem cilvēkiem ieskaita Krievijā vai citās Padomju savienības vietās nostrādāto laiku, kas arī ir absolūtais absurds. Tāpēc es teicu, ka, ja mūsu iepriekšējais valdības būtu risinājušas šo jautājumu ar Krievijas, Baltkievijas, Ukrainas valdībām, lai šie pensionāri, kuri Latvijā nav strādājuši, saņemtu pensijas no šīm valstīm, tad mūsu pensionāri, kas ir pilsoņi, šodien droši vien varētu pretendēt uz piecpadsmit līdz divdesmit latu lielākām pensijām. Tā kā — es, protams, to attiecinu arī uz maniem kolēģiem Saeimā, lai viņi nemēģina teikt šīs priekšvēlēšanu runas. Šodien K.Čerāna kungs jau to skaidri un gaiši pateica — tās runas viņiem trīs gadu garumā ir tikai priekšvēlēšanu sakāmais. Viņš jau šodien runāja — vēlēšanas, vēlēšanas un vēlreiz vēlēšanas. Galu galā ir jāstrādā, un pozīcija, vienalga, kāda tā ir, šīs dažādās partijas šajā valdībā, konkrēti strādā, lai uzlabotu cilvēku materiālo stāvokli.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Par visām karstajām debatēm jāatzīst, ka Saeima pastrādājusi diezgan ražīgi un pieņēmusi daudz svarīgu likumu. Īpaši gribētu uzsvērt, ko kolēģi jau atzīmēja, grozījumus likumā par pensijām un galīgajā lasījumā pieņemto likumprojektu par sociālo palīdzību. Nepieskaršos tiem sīkāk, tie noteikti tiks publicēti un komentēti. Varbūt arī šim likumprojektam ir mīnusi, bet mums ir vizība uz priekšu, kā to jau P.Tabūna kungs teica.

Gribētu parunāt par mūsu aktivitātēm šajā nedēļā, ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus. Par ļoti būtisku mēs uzskatām šo ārkārtas plenārsēdi un lauku problēmu risinājumu. Turpinot šīs plenārsēdes tēmu, “Saimnieka” frakcija šonedēļ iesniegusi četrus likumprojektus, kas tādā vai citādā veidā akcentē lauku problēmu risinājumu. Viens no tiem ir grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Tā būtība ir tāda, ka statūtsabiedrībām, zemnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas realizācijas iepriekšējā gada laikā ir deviņdesmit procenti no kopējiem realizācijas ieņēmumiem, ja tām ir parādu maksājumi nodokļos, likums atļaus pagarināt šo parādu maksājumu no viena gada līdz trim gadiem. Tas varētu dot apgrozāmo līdzekļu palielinājumu šajās saimniecībās, līdz ar to dodot iespēju attīstībai.

Otrs likumprojekts šajā sakarā, ko mēs esam iesnieguši, ir grozījumi likumā par zemes dzīlēm. Šeit jautājuma būtība ir sekojoša: ja tiek izmantoti urbumi un no šiem urbumiem tiek ņemts ūdens, tad statūtsabiedrībām un zemnieku saimniecībām mēs piedāvājam iespēju nemaksāt dabas resursu nodokli. Domāju, ka tas ir būtiski — tas varētu būt papildinājums šo statūtsabiedību un zemnieku saimniecību budžetos.

Trešais likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši, ir grozījumi likumā par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu. Šeit ir jautājums par to, lai būtu mazāka maksa par transportlīdzekļu apdrošināšanu zemnieku saimniecībām un statūtsabiedrībām. Mēs gribam izņemt no šī reģistrācijas cikla kāpurķēžu traktorus, lauksaimniecības nozīmes pašgājējus un piekabināmās mašīnas. Bez tam mēs piedāvājam, lai apdrošināšanas kompānijas slēdz ar zemnieku saimniecībām un statūtsaimniecībām līgumu nevis par viena transportlīdzekļa reģistrāciju, bet transportlīdzekļu kopumu, teiksim, piecām vai desmit mašīnām. Līdz ar to šīs apdrošināšanas kompānijas varētu noteikt mazāku maksu, ja tiek noslēgts līgums par lielāku transportlīdzekļu apdrošināšanas skaitu. Tās būs izvēles iespējas, kas noteikti atlicinās līdzekļus šo saimniecību budžetos.

Vēl esam iesnieguši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””, kurā uzskatām, ka maksāt revidentam vai auditam šīs lielās summas būtu pārmērīgi, tāpēc statūtsabiedrībām, kurām noteikts apgrozījums gada laikā, teiksim, pusmiljons latu, varētu būt nevis audits vai revidents, bet pašu noteikts cilvēks, kas veiktu šo pārbaudi. Līdz ar to tas varētu maksāt nevis desmit vai divdesmit tūkstošus latu, bet tādu, kādu vienošanos būs izdevies panākt starp statūtsabiedrību, zemnieku saimniecību un noteikto pārbaudītāju vai revidentu.

Ja jūs atceraties, tad savā laikā statūtsabiedrības ieguldīja lielus līdzekļus elektropārvadu līniju būvniecībā attiecībā uz “Latvenergo”. Šodien šīs summas nav atmaksātas — tās bija apmēram vienpadsmit miljoni rubļu, kas šodien novērtēts kā apmēram pieci, komats, četrdesmit septiņi miljoni latu. Mēs piedāvājam variantu, ka statūtsabiedrības, kas ieguldījušas līdzekļus šo līniju būvniecībā, varētu saņemt akcijas “Latvenergo” privatizācijas procesā. Līdz ar to būtu runa par savstarpējiem norēķiniem par elektrību vai arī noteiktas akcijas, jo mēs ceram, ka šī nākotnes sabiedrība “Latvenergo” strādās rentabli, līdz ar to varētu saņemt šīs statūtsabiedrības dividendes.

Bez tam šajā nedēļā mēs esam iesnieguši, manuprāt, ļoti būtisku likumprojektu — Tūrisma likumu. Ja jūs atceraties, pie tā ir strādāts divus gadus, bet valdības deklarācijā ierakstīts, ka līdz 1998.gada janvārim Vides un reģionālās attīstības ministrijai šāds likumprojekts jāiesniedz. Mūsu frakcijas eksperti labi pastrādājuši kopā ar Tūrisma asociāciju un tūrisma firmu pārstāvjiem, ir saskaņotas definīcijas, un vakar mēs šo likumprojektu iesniedzām. Nākamnedēļ mēs tiksimies ar statūtsabiedrību un zemnieku saimniecību pārstāvjiem, lai vēlreiz atgrieztos pie jautājuma par lauku pašpārvaldi. Kā jūs atceraties, šī problēma tagad ir saasināta, un mēs ceram, ka arī Zemnieku saeimā 28.—29. novembrī šis jautājums noteikti tiks pacelts būtiskā līmenī. Mēs piedalīsimies šajā saietā, tāpēc nākamās nedēļas tikšanās var pārvērsties kompetentā sapulcē, lai mēs varētu ātrāk virzīt un gatavot likumprojektu par pašpārvaldi laukos, līdz ar to konkrēti risinot lauku problēmas un īstenojot Saeimas ārkārtas plenārsēdes lēmumus. Tāpat nākamajā nedēļā mēs tiksimies ar pašvaldību pārstāvjiem, lai vēlreiz konkretizētu budžeta iespējas un maksimāli palielinātu pašvaldību ieņēmumus.

Šodien esam iesnieguši grozījumus 1997.gada budžetā un pieprasām no Finansu ministrijas divus miljonus, lai tie tiktu izdalīti papildus un ieskaitīti pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Līdz ar to tās pašvaldības, kas nav saņēmušas līdzekļus vai kuru prognozes bijušas augstākas, ko noteikusi Finansu ministrija, bet faktiskie ieņēmumi bijuši mazāki, lai šo iztrūkumu varētu kompensēt. Mēs domājam, ka tas būs konkrēts ieguldījums pašvaldību budžeta palielināšanā un varētu risināt tās problēmas, kas ir pašvaldībām un kas noteiktas likumā.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.130