Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Partija “Mūsu zeme”

Valsts reģistra Nr.PO–024 Reģ. 29.10.1993.

Statūti

Apstiprināti ar 1994.g. 20.augusta

2.kongresa lēmumu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Partija “Mūsu zeme” (turpmāk “Mūsu zeme”) dibināta, pamatojoties uz tās biedru politisko mērķu kopību, lai veiktu politisko darbību, tai skaitā piedalītos visu valsts un pašvaldību varas struktūru vēlēšanās, izvirzītu tajās savus deputātu kandidātus, kontrolētu un vadītu ievēlēto deputātu darbību vietējās varas institūcijās un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu izveidē.

1.2. “Mūsu zeme” nodibināta saskaņā ar LR likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, darbojas demokrātiski, atbilstoši šiem Statūtiem un īsteno savu Programmu, ievērojot LR Satversmi un likumus, kā arī starptautisko tiesību normas.

1.3. “Mūsu zemei” ir politiskas partijas statuss.

1.4. “Mūsu zeme” ir juridiska persona. Tās mītne atrodas Rīgā. “Mūsu zeme” var atvērt kontus kredītiestādēs, tai var piederēt kustamais un nekustamais īpašums LR likumos noteiktajā kārtībā.

1.5. “Mūsu zeme” izdod savu presi un izmanto citus masu informācijas līdzekļus LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.

1.6. “Mūsu zemei” ir sava simbolika, kura apstiprināta Kongresā.

1.7. “Mūsu zeme” un tās vietējās organizācijas tiek reģistrētas sabiedrisko organizāciju valsts reģistrā LR likumos noteiktajā kārtībā.

1.8. “Mūsu zeme” ir bezpeļņas organizācija. Tās darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.

2. Partijas “Mūsu zeme” mērķi, uzdevumi un darbības metodes

2.1. “Mūsu zemes” politiskās darbības galvenie mērķi ir:

— nostiprināt un aizstāvēt LR neatkarību un brīvību;

— nostiprināt demokrātisku un tiesisku valsti Latvijā;

— panākt Latvijas okupācijas un sovetizācijas likvidāciju;

— nodrošināt latviešu tautas un tās kultūras saglabāšanos un attīstību, neierobežojot Latvijas pilsoņu — cittautiešu kultūras attīstību;

— panākt valstī darbam atbilstošu sociālo nodrošinājumu kā strādājošiem, tā pensionāriem;

— sniegt atbalstu politiski represētajiem, atjaunot vispārējo labklājību Latvijā;

— nepieļaut Latvijas zemes un dabas iznīcību, nodrošinot patiesu tās ekoloģisko aizsardzību.

“Mūsu zemes” programmā var tikt izvirzīti arī citi politiski mērķi atkarībā no iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas Latvijā.

2.2. “Mūsu zemes” pamatuzdevumi ir:

— panākt maksimālu pārstāvību LR valsts varas un pārvaldes, kā arī pašvaldību institūcijās;

— piedalīties LR likumdošanas izstrādē un īstenošanā;

— izstrādāt un ierosināt Saeimai, Ministru kabinetam, ministrijām, pašvaldībām, tautsaimnieciskas, kultūras, izglītības, ekoloģiskas, valsts aizsardzības, tiesiskās kārtības nostiprināšanas un citas programmas, plānus un priekšlikumus, kas atbilst “Mūsu zemes” mērķiem;

— aizstāvēt demokrātiju, tiesisko kārtību, likumību, patiesās cilvēktiesības un vispāratzītās starptautiski tiesiskās normas un tradīcijas Latvijā;

— vērsties pret totalitārisma, diktatūras, monopolvaras, birokrātisma, korupcijas, šovinisma, rasisma, kara un vardarbības propagandu, reliģiskā naida sludināšanu, pret noziedzības izpausmēm valsts, pašvaldību, citu sabiedrisko un politisko organizāciju darbībā.

Programmā un citos politiskajos dokumentos “Mūsu zemes” uzdevumi var tikt papildināti un precizēti atkarībā no stratēģijas un taktikas prasībām attiecīgajās politiskajās situācijās.

2.3. Savus mērķus un uzdevumus “Mūsu zeme” īsteno vienīgi ar demokrātiskām, parlamentārām un citām legālām metodēm, stingri ievērojot likumu un Statūtu prasības, kā arī iekšējās demokrātijas, atklātuma un publiskuma principus.

Šajā nolūkā visas “Mūsu zemes” izpildinstitūcijas, apvienības, nodaļas, grupas un atsevišķi pilnvarotie biedri var:

— brīvi izplatīt informāciju par “Mūsu zemes” mērķiem, uzdevumiem un darbību;

— organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus, sapulces, diskusijas, konferences un citus sabiedriskus pasākumus atbilstoši tiesiskajai kārtībai;

— sniegt paziņojumus, izvirzīt priekšlikumus un ierosinājumus, izstrādāt projektus un nākt klajā ar citām ierosmēm;

— sadarboties ar citām partijām un organizācijām tiktāl, ciktāl to darbība un mērķi saskan ar “Mūsu zemes” pamatnostādnēm;

— visiem likumā atļautiem līdzekļiem aizstāvēties pret valsts un pašvaldības iestāžu un amatpersonu nelikumīgu iejaukšanos “Mūsu zemes” darbībā:

— veikt citu atļautu politisku darbību.

2.4. Veidot koalīcijas ar citām sabiedriski politiskām organizācijām un partijām var vienīgi pēc Kongresa vai Padomes lēmuma.

3. Partijas “Mūsu zeme” biedru statuss

3.1. Par “Mūsu zemes” biedru var būt jebkurš pilngadīgs un rīcības spējīgs LR pilsonis neatkarīgi no dzimuma, tautības, sociālās un reliģiskās piederības, izcelšanās un dzīvesvietas, kurš individuālā kārtībā iestājies kādā no organizācijas grupām vai nodaļām, ievērojot šo Statūtu noteikumus.

3.2. Par “Mūsu zemes” biedru nevar būt:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu aizliegts nodarboties ar politisko darbību;

2) personas, kuras apzināti kaitējušas LR interesēm vai “Mūsu zemes” prestižam;

3) personas, kuras aktīvi vērsušās pret Latvijas brīvību un neatkarību, piedalījušās represijās pret tās pilsoņiem un iedzīvotājiem;

4) personas, kuras bijušas padomju represīvo drošības iestāžu dienestā vai ieņēmušas vadošus amatus LKP vai PSKP, LĻKJS vai VĻKJS aparātā;

5) personas, kuras nepārvalda valsts valodu;

6) personas, kuras ir citas partijas biedri.

Piezīme: ja šī panta 4. apakšpunktā minētās personas pašas ir represētas par pretpadomju darbību, tad jautājumu par viņa uzņemšanu “Mūsu zemē” izlemj padome.

3.3. Pilsoņi, kuri vēlas iestāties “Mūsu zemē”, iesniedz noteiktas formas rakstisku iesniegumu, aizpildot iestāšanās veidlapu.

Jautājumu par biedra uzņemšanu izlemj attiecīgā teritoriālā nodaļa vai grupa savā sanāksmē.

3.4. “Mūsu zemes” biedriem ir tiesības:

— piedalīties organizācijas darbā;

— vēlēt un tikt ievēlētiem jebkuros organizācijas amatos;

— darboties individuāli vai apvienoties darba grupās vai nodaļās pēc teritoriālā, profesionālā, interešu vai mērķu principa;

— organizēt Statūtos paredzētos pasākumus vai piedalīties tajos;

— saņemt dokumentu, kas apliecina viņu piederību “Mūsu zemei”;

— pārsūdzēt pakļautības kārtībā, ieskaitot Kongresu, “Mūsu zemes” institūciju lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz viņiem, mēneša laikā katrā institūcijā;

— pieprasīt Ētikas komisijas vai Revīzijas komisijas atzinumus par “Mūsu zemes” amatpersonu pārkāpumiem;

— jebkurā laikā atteikties no vēlēta amata vai izstāties no “Mūsu zemes”.

3.5. “Mūsu zemes” biedriem ir pienākums:

— ievērot Statūtu un Programmas prasības;

— materiāli atbalstīt organizāciju, maksājot biedru naudu katru ceturksni vai ziedojumu;

— atturēties no darbībām, kas neatbilst “Mūsu zemes” mērķiem un uzdevumiem, vai citādi to diskreditēt;

— nesadarboties ar organizācijām, personām vai to grupām, kuru mērķi ir pretrunā “Mūsu zemes” mērķiem;

— pildīt “Mūsu zemes” instrukciju lēmumus;

— sniegt kompetentām “Mūsu zemes” institūcijām paskaidrojumus par darbībām, kas attiecas uz organizāciju.

3.6. “Mūsu zemes” biedriem ir arī citas tiesības un pienākumi, kas izriet no šiem Statūtiem un Programmas, kā arī pārvaldes institūciju lēmumiem.

3.7. Par “Mūsu zemes” veicinātājbiedriem (sponsoriem) var kļūt fiziskas vai juridiskas personas, kas atbalsta “Mūsu zemes” mērķus un darbību.

3.8. “Mūsu zemes” biedru statuss izbeidzas:

— ar personas nāvi;

— ar izstāšanos;

— ar izslēgšanu;

— ar organizācijas likvidēšanu.

3.9. Par izstāšanos biedrs iesniedz rakstisku iesniegumu attiecīgajai grupai vai nodaļai. Iesniegums izskatāms kārtējā sanāksmē pēc tā saņemšanas.

3.10. Ja “Mūsu zemes” biedrs ir darbojies pretrunā ar Statūtiem vai Programmu, pārkāpis biedra pienākumus, jebkurš biedrs vai institūcija var pieprasīt paskaidrojumus vai ierosināt jautājumu par viņa izslēgšanu, norādot iemeslu.

Padomes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas biedru darbību var izskatīt un izlemt jautājumu par izslēgšanu paplašinātā Padomes sēdē, galīgo lēmumu pieņemt Kongress.

Grupa, nodaļa vai cita institūcija, kas izskata jautājumu par biedra izslēgšanu, var pieprasīt Ētikas komisijas vai Revīzijas komisijas atzinumu par izslēgšanas iemesliem.

Izslēgšanas iemesls tiek rakstiski paziņots biedram un Ētikas komisijai, kura dod savu atzinumu.

Biedram ir tiesības dot paskaidrojumus par savu rīcību, kas izvirzīta kā pamatojums viņa izslēgšanai.

Jautājumu par biedra izslēgšanu vispirms izskata grupa un attiecīgā institūcija, kuras sastāvā viņš darbojas. Tās lēmumu var pārsūdzēt kā biedrs, tā arī tā institūcija, kas ierosināja biedra izslēgšanu.

Galīgo lēmumu par biedra izslēgšanu var pieņemt Kongress. Taču līdz šī lēmuma pieņemšanai tiek apturēta izslēdzamā biedra tiesību un pienākumu realizācija.

4. Partijas “Mūsu zeme” teritoriālās (vietējās) organizācijas

4.1. “Mūsu zemes” biedri apvienojas grupās pēc savas dzīvesvietas, kā arī pēc interesēm. Darba grupas izveidošanai nepieciešami vismaz trīs biedri. No sava vidus biedri ievēlē vadītāju uz vienu gadu.

Par grupas izveidošanu jāpaziņo nodaļai un valdei.

4.2. Ja vienā administratīvi teritoriālajā vienībā darbojas vairākas “Mūsu zemes” grupas, tās pēc Padomes lēmuma var apvienoties pagasta, rajona vai pilsētas nodaļās.

Nodaļas konference, kuras sasaukšanas laiku un kārtību iepriekš saskaņo ar Padomi, ievēlē nodaļas padomi uz vienu gadu, kura savukārt no sava vidus ievēlē nodaļas vadītāju, kuru apstiprina “Mūsu zemes” Padome.

Tie “Mūsu zemes” biedri, kuri neietilpst nevienas darba grupas sastāvā, darbojas attiecīgi teritoriālās nodaļas vai apgabala apvienības vadībā vai tieši pakļaujas valdei.

4.3. Vienā apgabalā (Rīga, Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale) darbojošās grupas un nodaļas veido apgabala apvienību.

Apgabala apvienības augstākā lēmējinstitūcija ir attiecīgā apgabala grupu un nodaļu pilnvaroto pārstāvju konference, kas uz vienu gadu ievēlē apgabala Padomi.

Pēdējā izveido Koordinācijas centru ar apgabala vadītāju priekšgalā.

4.4. Nodaļu un apvienību padomju un to vadītāju pilnvaru apjomu nosaka Padome, vadoties no Kongresā pieņemtajiem pamatprincipiem.

Nodaļām un apvienībām ar lielu biedru skaitu “Mūsu zemes” Padome var piešķirt juridiskas personas tiesības, atļaujot nodaļu un apgabalu konferencēm izveidot savu pašpārvaldi un Revīzijas komisiju.

4.5. “Mūsu zemes” organizācijas darbojas galvenokārt Latvijas teritorijā, taču savu mērķu sasniegšanai tās var veidot arī pilsoņu grupas ārpus Latvijas robežām. Šīs grupas sadarbojas tieši ar Padomi un valdi.

4.6. Par “Mūsu zemes” teritoriālo vienību izveidošanu valde 2 nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai un attiecīgai pašvaldībai.

5. “Mūsu zemes” augstākās pārvaldes institūcijas

5.1. “Mūsu zemes” augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress, ko sasauc ne retāk kā reizi gadā, vai ārkārtas kongress, kuru sasauc, ja to rakstiski pieprasa vismaz 1/5 biedru vai Padome.

5.2. Kongresa delegātus ievēlē grupas, nodaļu vai apgabalu apvienību konferences.

Pārstāvniecības normas nosaka Padome.

Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu.

Kongresa lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to balsojuši vairāk nekā puse no klātesošajiem delegātiem.

5.3. Kongress apspriež un izlemj “Mūsu zemes” darbības svarīgākos jautājumus, pieņem konceptuālos politiskos lēmumus.

Kongresa kompetencē ietilpst:

a) Statūtu un Programmu pieņemšana, grozījumu izdarīšana tajos;

b) biedru uzņemšanas nosacījumu noteikšana;

c) izpildinstitūciju pārskata apstiprināšana;

d) grupu, nodaļu, apvienību un to izpildinstitūciju kompetences noteikšana;

e) Padomes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas ievēlēšana;

f) “Mūsu zemes” simbolikas apstiprināšana;

g) “Mūsu zemes” pašlikvidācija.

5.4. Ārkārtas kongress sasaucams ne vēlāk kā mēneša laikā no pieprasījuma brīža. Ārkārtas kongresā piedalās pēdējā kārtējā kongresa delegāti, ja kongresa iniciatori nepieprasa ievēlēt delegātus no jauna. Ārkārtas kongresam jāizskata tie jautājumi, kuru dēļ tas sasaukts.

5.5. “Mūsu zemes” vadīšanai kongresu starplaikos Kongress ievēlē Padomi. Padomes locekļu skaitu nosaka Kongress.

Padomes sastāvā ar balsstiesībām piedalās apgabalu apvienību pilnvarotie pārstāvji pa vienam no katra apgabala, bet viņi neietekmē Padomes kvorumu.

Ja kāds Padomes loceklis atkrīt, tā vietā stājas nākošais kandidāts pēc balsu skaita.

Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Tās vada “Mūsu zemes” Padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki.

5.6. Svarīgu jautājumu izlemšanai var sasaukt paplašinātas Padomes sēdes, kurās balsstiesības ir arī Ētikas komisijas, Revīzijas komisijas locekļiem, apgabalu apvienību, rajonu (pilsētu) nodaļu pārstāvjiem.

5.7. Padome:

— ievēlē un atceļ priekšsēdētāju un divus tā vietniekus;

— ievēlē un atceļ “Mūsu zemes” valdi, apstiprina tās direktoru un finansu rīkotājus;

— pieņem visus lēmumus saskaņā ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem;

— lemj par organizācijas darbam nepieciešamo palīgstruktūru izveidošanu;

— akceptē valdes izstrādāto finansu plānu, štatu sarakstu, noklausās valdes atskaites;

— sniedz oficiālos politiskos paziņojumus;

— realizē likumdošanas iniciatīvu;

— kontrolē ievēlēto deputātu darbu;

— var sasaukt apgabalu apvienību un rajonu (pilsētu) nodaļu konferences;

— sasauc kārtējos un ārkārtas kongresus;

— atceļ zemākstāvošu institūciju lēmumus, kuri neatbilst Statūtiem un Programmai;

— izlemj visus citus jautājumus, atskaitot tos, kuri ir Kongresa kompetencē;

— noteic biedru naudas apmēru;

— uzņemas savu biedru aizstāvību jebkurā Latvijas Republikas institūcijā.

5.8. Ētikas komisija, ko uz savu pilnvaru laiku ievēlē Kongress:

— izskata apelācijas un dod savu uz faktiem balstītu atzinumu par atteikumu uzņemt par biedru un par biedru izslēgšanu;

— izmeklē un dod atzinumus Statūtu pārkāpumu gadījumos;

— sniedz pārskatus Kongresam un Padomei;

— komisijas locekļi var piedalīties un izteikt viedokli jautājumu izlemšanā par biedru izvirzīšanu vadošos posteņos visās “Mūsu zemes” institūcijās.

5.9. Revīzijas komisija, ko ievēlē Kongress uz savu pilnvaru laiku, kontrolē visu institūciju finansiālo darbību, Kongresa un Padomes lēmumu izpildi saimnieciskajos jautājumos, sniedz atskaiti Kongresam.

5.10. Valde, ko ievēlē Padome, ir “Mūsu zemes” pastāvīgi darbojošās izpildinstitūcija Kongresa un Padomes darba starplaikā.

Valdes sēde notiek ne retāk kā divas reizes mēnesī. To gatavo, izziņo un vada valdes izpilddirektors, kuru izrauga un apstiprina Padome. Valdes sēdes var vadīt Padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieki.

Valde strādā pēc vienprātības principa, bet gadījumos, ja tas nepieciešams, lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Valde:

— veic visus “Mūsu zemes” darbībai nepieciešamos tekošos organizatoriskos pasākumus;

— sastāda finansu plānu un iesniedz Padomei apstiprināšanai;

— pieņem un atlaiž no darba algotos darbiniekus;

— pārvalda “Mūsu zemes” īpašumus;

— organizē Kongresa un Padomes lēmumu izpildi.

6. “Mūsu zemes” amatpersonas un viņu kompetence

6.1. “Mūsu zemes” amatpersonas ir: Padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, pastāvīgo komisiju priekšsēdētāji un valdes izpilddirektors.

6.2. “Mūsu zemes” Padomes priekšsēdētājs reprezentē organizāciju Latvijā un ārzemēs, pārstāv to sarunās ar citām politiskām organizācijām, sniedz “Mūsu zemes” vārdā politiskos paziņojumus.

6.3. Valdes izpilddirektors ir galvenā organizācijas amatpersona. Viņš pārstāv tās kā juridiskas personas intereses visās valsts un tiesu iestādēs bez pilnvaras, viņam ir finansu rīkotāja pirmā paraksta tiesības.

6.4. Amatpersonu atkārtotai ievēlēšanai nav ierobežojumu.

7. “Mūsu zemes” līdzekļi

7.1. “Mūsu zemes” līdzekļus veido:

— biedru nauda, kuras apmēru nosaka Kongress;

— ziedojumi un pabalsti;

— saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie ienākumi;

— citās tiesiskās darbībās iegūtie līdzekļi un īpašumi.

Ja ziedotājs norāda konkrētu mērķi, līdzekļi tiek izlietoti šā mērķa sasniegšanai, ja tas nav pretrunā ar LR likumdošanu un šiem Statūtiem.

7.2. Līdzekļu sadalījumu starp grupām, nodaļām, apvienībām un centru nosaka Kongress.

7.3. “Mūsu zeme” par savām juridiskajām saistībām atbild ar tās rīcībā esošo īpašumu.

Biedri neatbild par “Mūsu zemes” mantiskajām saistībām ar savu īpašumu.

7.4. Par “Mūsu zemes” nodarīto materiālo un morālo kaitējumu biedri atbild saskaņā ar LR likumiem.

7.5. Par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu lemj Kongress, par kustamo — Padome.

8. “Mūsu zemes” darbības izbeigšana

8.1. “Mūsu zeme” izbeidz savu darbību:

— pēc Kongresa lēmuma par organizācijas likvidāciju, apvienošanos ar citu organizāciju vai sadalīšanos;

— ar tiesas spriedumu;

— citos LR likumos paredzētos gadījumos.

8.2. “Mūsu zemes” likvidācijas gadījumā Kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kura rīkojas saskaņā ar LR likumiem par juridisko personu likvidāciju.

8.3. “Mūsu zemei” sadaloties, ja nav panākta vienošanās starp jaunizveidotajām organizācijām, īpašuma un finansu līdzekļus patur tā organizācijas daļa, kurā paliek biedru vairākums.

Ja no organizācijas atdalās vai tiek izslēgta teritoriāla struktūrvienība, kurai Kongress vai Padome agrāk piešķīrusi juridiskas personas statusu, tā zaudē organizācijas nosaukumu un simboliku, bet patur to īpašumu un līdzekļus, ko ieguvusi saviem spēkiem.

Ja no organizācijas atdalās vai tiek izslēgta biedru grupa, tā nevar paturēt organizācijas nosaukumu un simboliku, kā arī pretendēt uz attiecīgo īpašumu vai līdzekļu daļu.

Savienība “Latvijas ceļš”

Valsts reģistra Nr.PO–027 Reģ. 29.10.1993.

Statūti

1994. gada 22 oktobra redakcijā

I. Vispārīgie noteikumi

1. Savienība “Latvijas ceļš” (saīsināti — LC) ir politiska partija, kas apvieno Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri atzīst tās programmatiskos mērķus un pamatprincipus un vēlas aktīvi piedalīties to realizācijā, ietekmējot valsts, pārvaldes un pašvaldību institūcijas.

2. LC darbības pamatmērķis ir valsts neatkarības nostiprināšana, tautas izglītība, turība, drošība, sociālā stabilitāte un sakārtota saimnieciskā vide, kurā katram paveras iespējas sasniegt labklājību.

3. LC savā darbībā vadās no šādiem programmatiskajiem pamatprincipiem:

3.1. parlamentārā demokrātija;

3.2. tiesiska valsts un katra cilvēka drošība;

3.3. uz privātīpašumu balstīta, sociāli atbildīga brīvā tirgus sabiedrība;

3.4. latviešu nācijas interešu aizstāvība Latvijā kā nacionālā valstī;

3.5. visu Latvijas iedzīvotāju cilvēka pamattiesību garantijas;

3.6. Baltijas valstu cieša sadarbība.

4. LC uzdevumi:

4.1. piedalīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus, un ar ievēlēto deputātu starpniecību piedalīties valsts un pašvaldību politikas veidošanā;

4.2. vadīt un kontrolēt Saeimas LC frakcijas deputātu darbu;

4.3. organizēt politiskas akcijas un kampaņas LC programmatisko mērķu sasniegšanai;

4.4. sniegt LC bieriem politisku atbalstu un juridisku palīdzību.

5. LC darbojas visā Latvijas teritorijā.

6. LC vadības institūcijas atrodas Rīgā, Tērbatas ielā 4—9.

7. LC ir valdes apstiprināta simblika. LC ir savs zīmogs un norēķinu konti bankās.

II. LC biedri

8. Par LC biedru var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās piederības, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīst LC programmu, ievēro Statūtus un, ja tas ne mazāk kā sešus mēnešus ir piedalījies LC darbā kā LC biedra kandidāts.

9. Par uzņemšanu LC biedra kandidātos lemj valde, pamatojoties uz personas iesniegumu un trīs LC biedru rakstveida ieteikumu.

10. Pēc sešu mēnešu termiņa izbeigšanās valde vēlreiz izskata LC biedra kandidāta iesniegumu, un, ja neviens no ieteikuma parakstītājiem neiebilst, attiecīgā persona kļūst par LC biedru. Ja kāds no galvotājiem sešu mēnešu laikā iesniedz rakstveida iebildumus, jautājumu par attiecīgās personas uzņemšanu LC izskata tuvākajā konferencē.

Katrā konferencē valde paziņo jaunuzņemto LC biedru un LC biedru kandidātu sarakstu.

11. LC biedru pienākumi:

11.1. ievērot Satūtus, kongresa, konferences un valdes lēmumus;

11.2. veicināt LC programmas īstenošanu un popularizēt to;

11.3. Statūtos noteiktā termiņā maksāt biedra naudu;

11.4. vienmēr un visur sniegt LC biedriem politisku atbalstu;

11.5. aktīvi piedalīties LC organizatoriskās sapulcēs, pasākumos un akcijās.

12. LC biedru tiesības:

12.1. tikt ievēlētiem LC institūcijās un amatos, vēlēt LC institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā LC kongresos un konferencēs;

12.2. LC kongresos un konferencēs izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;

12.3. iepazīties ar visiem LC institūciju lēmumiem un sēžu protokoliem, saņemt informāciju par Saeimas frakcijas LC darbību un LC darbību pašvaldībās;

12.4. jebkurā laikā izstāties no partijas, par to rakstveidā paziņojot LC valdei.

13. Tikai LC biedriem un biedru kandidātiem ir tiesības tikt iekļautiem LC vēlēšanu sarakstā Saeimas vēlēšanās.

14. LC biedra kandidātam ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā LC biedram, izņemot tās, kas minētas šo Statūtu 12.1.

15. Valde izslēdz LC biedru no politiskās partijas:

15.1. ja attiecībā uz viņu ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums par tīšu noziegumu izdarīšanu;

15.2. ja viņš ir izstājies vai izslēgts no Saeimas LC frakcijas.

16. LC biedru var izslēgt no partijas konference, ja viņš

16.1. ir citas politiskas partijas biedrs;

16.2. piedalās citu politisko spēku Saeimas vēlēšanu kampaņā vai bez valdes piekrišanas pašvaldību vēlēšanu kampaņā;

16.3. darbojas pret LC institūciju un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem;

16.4. pieļauj likumu un morāles normu pārkāpumus, kas diskreditē LC;

16.5. vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas nav maksājis biedra naudu;

16.6. veicis darbību, kuru kongress vai konference kvalificējusi kā darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku.

LC biedri un biedru kandidāti katru mēnesi maksā biedra naudu, ne mazāku, kā vienu latu mēnesī, bet LC biedri — Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi — ne mazāku kā piecus latus mēnesī.

Pensionāri un studenti ir atbrīvoti no obligātās biedra naudas maksāšanas. Par citu maznodrošināto LC biedru atbrīvošanu no biedra naudas maksāšanas lemj valde.

17. LC kongress vai konference pēc valdes ieteikuma lemj par LC goda biedru uzņemšanu. Uz LC goda biedriem neattiecas šo Statūtu noteikumi.

III. LC uzbūve

18. LC institūcijas ir: kongress, konference, LC priekšsēdētājs, valde un revīzijas komisija. LC priekšsēdētāju, valdi un revīzijas komisiju ievēlē uz gadu.

19. LC augstākā lēmējinstitūcija ir LC biedru kongress. Kārtējie kongresi notiek ne retāk kā reizi gadā, tos sasauc valde. Ārkārtas kongresus sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad tā saņēmusi vismaz vienas trešdaļas LC biedru parakstītu iesniegumu.

20. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no kongresa delegātiem.

Lēmumus kongresā pieņem ar klātesošo biedru balsu vairākumu.

Lēmumus kongresā pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumus, kad kongress nolemj citādi.

LC priekšsēdētāju, valdi un revīzijas komisiju ievēlē aizklātā balsošanā.

Vēlot LC priekšsēdētāju, par ievēlētu uzskatāma tā kandidatūra, kura saņēmusi visvairāk balsu, bet ne mazāk par pusi no balsojošo kopskaita.

Vēlot LC valdi vai revīzijas komisiju, par ievēlētām uzskatāmas tās kandidatūras, kuras saņēmušas visvairāk balsu.

21. Tikai LC kongress ir tiesīgs:

21.1. pieņemt lēmumu par LC dibināšanu, likvidāciju vai reorganizāciju;

21.2. pieņemt un grozīt LC Statūtus un Programmu;

21.3. apstiprināt LC kandidātus Saeimas vēlēšanām un LC Saeimas priekšvēlēšanu programmu;

21.4. ievēlēt partijas LC priekšsēdētāju;

21.5. ievēlēt LC valdi un revīzijas komisiju;

21.6. mainīt biedra naudas apmērus.

LC kongress var pieņemt lēmumus arī par jebkuru jautājumu, kas ir konferences vai valdes kompetencē.

22. LC kongresu starplaikos LC augstākā lēmējinstitūcija ir LC konference, kura:

22.1. apstiprina LC kandidātus Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja amatiem;

22.2. pieņem lēmumus par parlamentāro koalīciju veidošanu ar citu partiju Saeimas frakcijām;

22.3. ievērojot LC programmas un priekšvēlēšanu programmas pamatnostādnes, izlemj citus svarīgus LC un tās Saeimas frakcijas darbības taktikas jautājumus.

23. LC konferencēs ar balsstiesībām piedalās:

23.1. valdes locekļi;

23.2 LC Saeimas frakcijas deputāti un ministri, kuri ir LC biedri;

23.3. LC biroju un LC frakcijas darbinieki, kuri ir LC bieri.

LC konferencē ar balsstiesībām var piedalīties jebkurš LC biedrs. LC konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no 23.1 — 23.3. apakšpunktā uzskaitīto institūciju locekļiem/darbiniekiem.

24. LC konferences sasauc valde pēc vajadzības. Lēmums par LC konferences sasaukšanu valdei jāpaziņo katram LC biedram ne vēlāk, kā septiņas dienas pirms konferences dienas. LC konference lēmumus pieņem tādā pašā kārtībā kā LC kongress.

25. LC valde:

25.1. organizēt LC programmas un LC konferences lēmumu izpildi;

25.2. apstiprina partijas budžetu, pieņem un atbrīvo no darba LC organizatorisko un politisko jautājumu sekretārus un partijas algotos darbiniekus, nosaka viņu algu apmērus;

25.3. izveido komisijas;

25.4. ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu kongresam par LC finansiālo stāvokli;

25.5. organizē LC aparāta darbu;

25.6. kontolē, kā LC Saeimas frakcija ievēro partijas programmu un lēmumus;

25.7. izstrādā LC Saeimas vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku, kā arī organizē LC Saeimas vēlēšanu kampaņu;

25.8. nosaka LC biedru pārstāvības kvotas LC kongresam.

26. LC valdē ir 15 locekļi. Valdē pēc amata ir LC priekšsēdētājs, LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, kā arī LC izvirzītais Ministru prezidents vai LC izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts, ja viņš ir LC biedrs. Pārējos valdes locekļus ievēlē kongress.

Ja kāds no valdes locekļiem izstājas no valdes, viņa vietā stājas valdes locekļa kandidāts, kurš vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.

27. Valdes sēdes sasauc ne retāk kā reizi nedēļā LC priekšsēdētājs vai kāds no viņa pilnvarotajiem vietniekiem. Priekšsēdētājam ir vietnieki, kurus viņš saziņā ar valdi izvēlas no valdes locekļu vidus.

LC valde ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās ne mazāk kā puse no ievēlēto valdes locekļu kopskaita.

Valde lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu.

28. LC priekšsēdētājs vai kāds no viņa pilnvarotajiem vietniekiem:

28.1. vada LC kongresa, konferences un valdes sēdes;

28.2. pārstāv LC tiesu un administatīvās iestādēs, kā arī izsaka LC viedokli masu informācijas līdzekļos;

28.3. paraksta LC konferences, valdes lēmumus un protokolus.

29. LC organizatorisko jautājumu sekretārs vada LC aparāta darbu un paraksta LC finansu, un saimnieciskos dokumentus, iekārto LC biedru un LC biedru kandidātu reģistru un veic citus valdes uzdotos pienākumus.

30. Revīzijas komisija piecu LC biedru sastāvā ne retāk kā reizi gadā revidē LC grāmatvedību, pārbauda LC valdes finansiālās un saimnieciskās darbības lietderību un likumību, kā arī sniedz par to pārskatus kongresam.

Revīzijas komisija pārbauda, kā LC valde ievēro LC Statūtus.

31. Pilsētās un rajonos, kur dzīvo vismaz pieci LC biedri vai LC biedra kandidāti, pēc viņu iniciatīvas var tikt izveidotas LC grupas (nodaļas). Par juridiskas personas tiesību piešķiršanu LC grupām (nodaļām) lemj valde. Grupas (nodaļas), kurām ir piešķirtas juridiskas personas tiesības, darbojas saskaņā ar valdes apstiprinātiem nolikumiem.

32. LC grupas un nodaļas darbu vada tās ievēlēts priekšsēdētājs.

33. Pie LC pastāv jaunatnes organizācija — Klubs LC, kuram ir juridiskas personas tiesības. Jaunatnes organizācijas Klubs LC darbības pamatprincipiem un uzdevumiem jāatbilst LC programmatiskajiem pamatprincipiem un uzdevumiem.

IV. LC likvidēšana

34. Lēmumu par LC likvidēšanu pieņem LC kongress ar ne mazāk kā divām trešdaļām klātesošo balsu. Vienlaikus kongress pieņem lēmumu par LC finansu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

Republikāņu partija

Valsts reģistra Nr.PO–040 Reģ. 12. 05.1994.

Statūti

Pieņemti Republikāņu partijas

dibināšanas Konventā 1994.gada 11.aprīlī, Rīgā.

Darbības mērķi, uzdevumi un metodes

1. Republikāņu partija (saīsināti RP) ir politiska organizācija, kura ir atklāta un pieejama visiem.

2. Partijas dzīve un darbība ir organizēta tādējādi, lai

2.1. veicinātu Latvijas Republikas attīstību par demokrātisku, tiesisku valsti,

2.2. nodrošinātu vienādu iespēju līdzdarboties partijā visiem, kas to vēlas, neatkarīgi no tautības, reliģiskās piederības, sociālās piederības, vecuma, dzimuma un iepriekšējās politiskās darbības,

2.3. iesaistītu partijas aktivitātēs visos līmeņos pēc iespējas plašāku vēlētāju loku,

2.4. izkoptu demokrātiskas sabiedriskās dzīves tradīcijas.

3. Partija darbojas Latvijas Republikas Satversmes un likumu ietvaros saskaņā ar saviem Statūtiem.

4. Republikāņu partija savā darbībā pretendē uz to, lai vienotu latviešus, kas dzīvo savā tēvu zemē, un veicinātu visas Latvijas tautas vienības tapšanu.

5. Republikāņu partija ir Vislatvijas partija, kuras darbība vienādā mērā aptver Latvijas novadus: Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali.

6. Republikāņu partija ir tradicionālo vērtību partija.

7. Savu līdzdalību Latvijas garīgajā dzīvē republikāņi saskata kristīgās morāles, tautas gudrības un tikumu atdzīvināšanā cilvēku attiecībās.

8. Republikāņu partija ir juridiska persona ar speciālu tiesībspēju, kuras apjomu nosaka šie Statūti.

9. Partijai ir sava manta, zīmogs un rēķins bankā.

10. Republikāņu partijas simbols ir stārķis kā tikumisku vērtību un auglības nesējs.

11. Republikāņu karogs ir balts taisnstūra audekls, kura izmēri ir 1:2. Uz tā attēlots karmīnsarkans rombs ar gotisku <<R>> burtu centrā.

Partijas biedri, to uzņemšana un izslēgšanas kārtība,

tiesības un pienākumi

12. Par Republikāņu partijas biedru var kļūt ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas Republikas pilsonis vai tās pastāvīgs iedzīvotājs, kas nav citas valsts pilsonis, neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, reliģiskās piederības, sociālā stāvokļa, agrākās politiskās pārliecības un darbības, ja viņš atbalsta partijas programmu un ievēro tās Statūtus.

13. Par Republikāņu partijas biedru nevar būt personas, kas ir citu politisko partiju biedri vai sastāv citās politiskās organizācijās, kuru darbība ir pretrunā ar Republikāņu partijas Programmas nostādnēm, un personas, kas sodītas par noziegumu izdarīšanu pret cilvēci, kā arī par tīšiem smagiem noziegumiem.

14. Partijas biedrus piereģistrē Republikāņu partijas pastāvīgi darbojošās izpildinstitūcijas — Republikāņu partijas valde vai partijas reģionālās kopas, pamatojoties uz personas mutisko vai rakstisko iesniegumu un pašrocīgi aizpildīto uzskaites veidlapu.

15. Piederību partijai apliecina krūšu nozīme, kas izveidota Republikāņu partijas karoga formā.

16. Partijas biedra tiesības:

16.1. darboties partijas reģionālā kopā;

16.2. izteikt savus priekšlikumus un apsvērumus par valsts un partijas dzīves norisēm visu līmeņu partijas institūcijām;

16.3. tikt ievēlētam visās partijas institūcijās un amatos;

16.4. tikt izvirzītam par Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātu;

16.5. pretendēt uz partijas atbalstu savu dzīves problēmu risināšanā;

16.6. jebkurā laikā izstāties no partijas.

17. Partijas biedra pienākumi:

17.1. īstenot partijas Programmu savā darbībā un veicināt tās īstenošanu attiecībās ar līdzcilvēkiem;

17.2. ievērot Statūtus;

17.3. veicināt partijas izvirzīto deputātu kandidātu ievēlēšanu, balsojot un aģitējot par tiem;

17.4. ar savu rīcību apzināti nekompromitēt partiju;

17.5. maksāt iestāšanās maksu un biedru naudu saskaņā ar Statūtiem;

17.6. jebkurā politiskā postenī saskaņot savu darbību ar partijas Programmas prasībām un nest pilnu atbildību par savas rīcības sekām.

18. Būtisku nesaskaņu gadījumos ar partijas paustām nostādnēm partijas biedra pienākums ir par to rakstiski paziņot valdei vai partijas kopai, lai attiecīgo personu svītrotu no partijas biedru saraksta.

19. Persona var tikt izslēgta no partijas ar valdes vai reģionālās kopas lēmumu, ja tās darbība nav savienojama ar šo Statūtu normām, partijas Programmas nostādnēm vai tā apzināti darbojas pretēji partijas mērķiem. Reģionālās kopas lēmumu par izslēgšanu no partijas mēneša laikā var pārsūdzēt Republikāņu partijas valdei, kuras lēmums ir galīgs.

20. No partijas izslēgtā persona atkārtoti var iestāties partijā ne agrāk kā pēc gada.

Partijas struktūra

21. Republikāņu partijas pamatstruktūra ir partijas reģionālā kopa, kurā apvienojas un darbojas Republikāņu partijas piekritēji, lai kopīgā darbībā īstenotu partijas Programmu.

22. Partijas reģionālās kopas valsts līmenī apvieno Republikāņu partijas Konvents ar tā pastāvīgi darbojošos izpildinstitūciju — Republikāņu partijas valdi.

23. Alternatīvu vai šajos Statūtos neparedzētu partijas struktūru veidošana nav pieļaujama.

Partijas reģionālā kopa

24. Partijas reģionālās kopas var tikt veidotas pilsētās, pilsētu rajonos un mikrorajonos, lauku rajonos, pagastos, apdzīvotās vietās, kā arī darba, mācību vietās jeb citās cilvēku ilgstošas kopā uzturēšanās vietās.

25. Kopu var izveidot, ja vēlēšanos tajā darboties izteikušas vismaz 3 personas. Kopa skaitās nodibināta, ja tā reģistrēta valdē.

26. Kopas kompetencē ietilpst:

26.1. lēmuma pieņemšana par tās nodibināšanos vai darbības izbeigšanu;

26.2. savas darbības nodrošinājums;

26.3. savas darbības plānošana partijas Programmas realizēšanai;

26.4. lēmumu un paziņojumu pieņemšana par sava darba aktuālām problēmām;

26.5. priekšlikumu iesniegšana Konventam un valdei par partijas dzīves jautājumiem;

26.6. priekšlikumu iesniegšana Konventam par Saeimas vēlēšanās izvirzāmajiem deputātu kandidātiem;

26.7. deputātu kandidātu izvirzīšana pašvaldību vēlēšanās vēlēšanu likumos noteiktā kārtībā;

26.8. līdzdalība partijas vēlēto institūciju darbībā.

27. Kopas biedri no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu, aizklāti balsojot, ievēlē tās vadītāju (vadītājus).

28. Kopas dokumentus paraksta kopas vadītājs vai, tā prombūtnes laikā, viņa pilnvarots kopas loceklis.

29. Par pieņemto dokumentu galvenajām nostādnēm kopas vadītājam jāinformē valde tās noteiktajā kārtībā.

30. Kopas var dibināt uzņēmējsabiedrības, kas darbojas partijas interesēs Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā, ar savu zīmogu un rēķinu bankā.

31. Kopas ir patstāvīgas un viena no otras neatkarīgas.

32. Kopas var atteikties no sava statusa un apvienojoties veidot jaunu kopu.

33. Kopa var likvidēties pēc pašas iniciatīvas, par to paziņojot valdei.

34. Partijas biedru pārejas kārtību no vienas kopas uz citu nosaka valde.

Partijas vēlētās institūcijas

35. Republikāņu partijas vēlētās institūcijas ir Konvents, valde un Revīzijas komisija.

36. Republikāņu partijas augstākā lēmējinstitūcija ir Republikāņu partijas Konvents.

37. Tikai Konvents ir tiesīgs:

37.1. pieņemt, grozīt un papildināt Statūtus;

37.2. pieņemt partijas Programmu un programmatiska rakstura rezolūcijas;

37.3. apstiprināt partijas simboliku;

37.4. ievēlēt partijas priekšsēdētāju un tā vietnieku;

37.5. ievēlēt pastāvīgi darbojošos institūciju — valdi;

37.6. ievēlēt partijas saimnieciski finansiālās darbības pārbaudes institūciju — Revīzijas komisiju;

37.7. pieņemt lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, tās sadalīšanos vai apvienošanas ar citu partiju.

38. Konventi var būt kārtējie un ārkārtas.

38.1. Kārtējos Konventus sasauc valde ne retāk kā reizi trijos gados.

38.2. Ārkārtas Konventus sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai arī pēc Revīzijas komisijas, vai arī vismaz 10% partijas biedru rakstiska pieprasījuma.

39. Konventa delegātus ievēlē partijas kopas pēc valdes apstiprinātām pārstāvniecības normām.

39.1. Pārstāvniecības normas nosakot, jāvadās pēc šādiem kritērijiem: visu kopu līdzdalība Konventa darbā, visu Latvijas novadu, dažādu profesiju un dažādu viedokļu pārstāvība.

39.2. Par Konventa delegātiem atzīstami valdes locekļi un partijas biedri, kas ir Saeimas deputāti.

39.3. Pēc partijas priekšsēdētāja uzaicinājuma Konventa viesu statusu bauda Latvijas Republikas un ārvalstu politiskie un sabiedriskie darbinieki, kā arī masu mediju pārstāvji.

40. Konvents ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse ievēlēto delegātu.

41. Ja Konventa darba uzsākšanai nav nepieciešamā kvoruma, tas sasaucams atkārtoti.

42. Ja arī atkārtoti sasauktais Konvents nevar uzsākt darbu kvoruma trūkuma dēļ, nozīmējamas jaunas delegātu vēlēšanas, valdei saglabājot iepriekšējās vai nosakot jaunas pārstāvības normas.

43.1. Konventa darbs tiek organizēts saskaņā ar valdes sagatavoto dienas kārtību, kas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Konventa darba sākuma tiek izsūtīta visām partijas reģionālajām kopām.

43.2. Ja valde sasauc Konventu pēc Revīzijas komisijas vai partijas biedru pieprasījuma, dienas kārtību nosaka tas, kas pieprasījis šo Konventa sasaukšanu, bet valde nodrošina tā rīkošanu saskaņā ar Statūtu noteikumiem.

44. Konventu atklāj partijas priekšsēdētājs, bet tā darbu vada Konventa izvēlētas personas.

45. Konventa rīkošanas vispārīgie noteikumi:

45.1. Konventa rīkošanai izveidojamas komisijas procedūras, rezolūciju, kā arī delegātu pilnvaru pārbaudei un balsu skaitīšanai;

45.2. Konvents var izveidot arī citas komisijas, ja tas nepieciešams tā paredzamajam darbam;

45.3. Konventa sēdes protokolē ievēlēts sekretariāts;

45.4. delegāts ir tiesīgs uzstāties par katru dienas kārtības jautājumu, bet ne ilgāk par 5 minūtēm;

45.5. visi jautājumi tiek izlemti ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par partijas likvidēšanu vai apvienošanos ar citu partiju, kad nepieciešamas 2/3 klātesošo delegātu balsu;

45.6. balsošana ir atklāta, izņemot partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu, kas notiek, aizklāti balsojot;

45.7. pēc ne mazāk kā 1/3 delegātu pieprasījuma jebkuru jautājumu var izlemt, aizklāti balsojot;

45.8. katram delegātam ir viena balss;

45.9. Konventa pieņemtos dokumentus paraksta partijas priekšsēdētājs, sēdes protokolus — sekretārs, bet komisiju darba dokumentus — to priekšsēdētāji.

46. Republikāņu partijas valde ir Konventa izpildinstitūcija. Valde ievēlama ne mazāk kā 3 cilvēku sastāvā. Valdes sastāvā ir partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks.

47. Valdes pārziņā ir šādi jautājumi:

47.1. Republikāņu partijas programmas izpildes organizēšana;

47.2. Statūtu ievērošanas pārbaude reģionālajās partijas kopās;

47.3. lēmumu un paziņojumu pieņemšana partijas vārdā par partijas Programmas izpildes un citiem partijas darba jautājumiem;

47.4. reģionālo koordinatoru nozīmēšana viena reģiona partijas kopu darba organizatoriskai nodrošināšanai.

Koordinatori darbojas saskaņā ar valdes apstiprināto Nolikumu;

47.5. partijas kopu reģistrēšana un to reģistrācijas anulēšana, ja tās darbojas pretēji programmas prasībām;

47.6. informācijas izplatīšana par partijas darbību, mītiņu, ielu gājienu, publisku sapulču un citu masu pasākumu organizēšana;

47.7. masu informācijas līdzekļu izveidošana un to vadītāju iecelšana un atbrīvošana;

47.8. Saeimā ievēlēto partijas biedru parlamentārās darbības atbilstības Programmas un Statūtu prasībām pārbaude;

47.9. pārstāvniecības normu un delegātu ievēlēšanas kārtības noteikšana partijas Konventa sarīkošanai, tā sasaukšana un organizatoriskā nodrošināšana;

47.10. partijas pārstāvēšana valsts institūcijās un tiesā;

47.11. kustamā un nekustamā īpašuma, finansiālo līdzekļu iegūšana, valdījums, lietojums un atsavināšana, uzņēmējsabiedrību dibināšana.

48. Valde ir atbildīga Konventa priekšā statūtos noteiktā kārtībā.

49. Partijas priekšsēdētājs:

49.1. uztur sakarus ar valsts institūcijām un citām Latvijas Republikas sabiedriskām organizācijām, tai skaitā politiskām partijām;

49.2. pārstāv partiju attiecībās ar ārzemju politiskajām partijām un starptautiskajām organizācijām;

49.3. plāno un vada valdes darbu.

50. Partijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic priekšsēdētāja vietnieks.

Saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudes institūcijas

51. Partijas Konvents ievēlē Revīzijas komisiju kā institūciju, kurai jānodrošina partijas saimnieciskās un finansiālās darbības likumības un lietderības pārbaude.

Revīzijas komisija ievēlama ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā.

52. Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

53. Revīzijas komisijas pārziņā ir šādi jautājumi:

53.1. pirms katra Konventa sasaukšanas izdarīt partijas saimnieciskās un finansiālās darbības kompleksu pārbaudi un par tās rezultātiem informēt Konventu;

53.2. periodiski pārbaudīt partijas līdzekļu iegūšanas un izlietošanas likumību visās partijas institūcijās;

53.3. pēc saviem ieskatiem pārbaudīt partijas kopu saimniecisko un finansiālo darbību.

Partijas līdzekļi un to izlietošana

54. Partijas līdzekļus iegūst:

54.1. iekasējot no partijas biedriem iestāšanās maksu 10 santīmu apmērā;

54.2. iekasējot no partijas biedriem ikgadējo biedru naudu 10 santīmu apmērā;

54.3. no partijas biedru, citu fizisku un juridisku personu ziedojumiem;

54.4. no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

54.5. no citiem ienākumiem, kuru iegūšana nav aizliegta ar likumu.

55. Iestāšanās maksa un biedru nauda paliek reģionālo kopu rīcībā, bet, ja iemaksāta valdē, — valdes rīcībā.

56. Partijas biedru, citu juridisku un fizisku personu ziedojumi ir partijas īpašums.

57. No uzņēmējdarbības, saimnieciskās un citas darbības gūtie ienākumi paliek tās partijas reģionālās kopas rīcībā, kas šo darbību organizējusi.

58. Partijas institūcijas, kuru rīcībā atrodas materiālās vērtības un naudas līdzekļi, ir atbildīgas par to uzskaiti, saglabāšanu un izlietošanu, grāmatvedības noteikumu ievērošanu, nodokļu maksāšanu.

59. Partijas reģionālās kopas rīcībā esošie naudas līdzekļi un materiālās vērtības izlietojami atbilstoši partijas mērķiem un uzdevumiem.

60. Valde un reģionālās kopas ir tiesīgas pieņemt darbā algotus darbiniekus, atlīdzināt partijas biedriem to izdevumus, kas viņiem radušies, pildot partijas uzdevumus.

61. Valdes locekļu un reģionālo kopu koordinatoru darba apmaksas jautājumus izlemj tikai Konvents, bet algoto darbinieku darba samaksas jautājumus risina valde.

62. Konventam, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, sadalīšanos vai apvienošanu ar citu partiju, jāizlemj arī jautājums par partijas īpašuma turpmāko izlietojumu.