Mūs vieno Baltijas jūra

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Nupat, 11. un 12. aprīlī, Zviedrijā oficiālā vizītē bija Saeimas delegācija, ko vadīja Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Otrdien, 11.aprīlī, no rīta Saeimas delegācija vispirms ieradās Zviedrijas parlamentā Riksdagā, kur tikās ar tā spīkeri Birgitu Dālu (Birgitta Dahl), bet pēc tam devās uz Rīgas sadarbības pilsētu Norčēpingu. Tur pēc pilsētas apskates Saeimas pārstāvjiem bija sarunas ar Norčēpingas pašvaldības vadību un zviedru uzņēmējiem par abu valstu turpmākās sadarbības iespējām. Vakarā Stokholmā Riksdaga spīkere par godu Latvijas parlamenta delegācijai rīkoja oficiālas vakariņas.

Trešdien, 12.aprīlī, Saeimas delegācija tikās vēlreiz ar Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu, kā arī ar Riksdaga Ārlietu komisijas un Konsultatīvās komisijas ES jautājumos locekļiem, apmeklēja Eiropas Savienības informācijas centru un Riksdaga bibliotēku. Bija arī gandrīz stundu ilga saruna ar Zviedrijas tieslietu ministri Lailu Freivaldi. Pēcpusdienā notika pieklājības vizīte pie Viņa majestātes karaļa Kārļa XIV Gustava. Vēlu vakarā Saeimas delegācija atgriezās Rīgā.

— Kādi bija šīs vizītes mērķi un rezultāti?

— Domāju, šī vizīte bija ļoti būtiska kaut vai tāpēc vien, ka Zviedrija kā viena no Eiropas Ziemeļvalstīm līdz šim sevišķi aktīvi ir sniegusi atbalstu Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas. To apliecināja arī šīs vizītes laikā solītais vispusīgais atbalsts, kad mēs esam sākuši sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā zināms, šis gads ir pasludināts par Baltijas gadu. Līdz ar to notiks vairāki pasākumi, kuru rīkošanā piedalīsies arī Zviedrijas parlaments.

Tikāmies vairākkārt ar Riksdaga priekšsēdētāju Birgitu Dālu un arī ar parlamenta komisiju locekļiem. Ļoti nozīmīga, manuprāt, bija tikšanās ar latviešu izcelsmes tieslietu ministri Lailu Freivaldi, kuras laikā tika apspriesti aktuālie jautājumi, kas saistīti ar tā saukto trešo pīlāru mūsu uzsāktajā virzībā uz Eiropas Savienību. Tātad runa bija par iekšlietu un tieslietu sistēmu sakārtošanu, kas ir trešā pīlāra pamatā. Tā ir viena no nozīmīgākajām un grūtākajām sadaļām sarunu ietvaros. Līdz šim tā vēl nav atvērta nevienai Luksemburgas vai Helsinku grupas kandidātvalstij. Ļoti svarīgi ir tas, ka savstarpēju līgumu ietvaros Zviedrija mums sniegs palīdzību, lai sagatavotos šīs sadaļas atvēršanai. Kā es izteicos, mēs būtu ļoti pagodināti un gandarīti, ja tas notiktu tieši tajā laikā, kad Zviedrija prezidēs Eiropas Savienībā, proti, nākamā gada pirmajā pusgadā.

Delegācija apmeklēja arī Norčēpingu, kas ir viena no Rīgas sadarbības partnerēm. Turienes uzņēmēji pastāstīja mums par projektiem, kas jau ir realizācijas stadijā, vai kas tiek plānoti sadarbībā ar Rīgas domi.

— Kādi iespaidi radās par tikšanos ar Zviedrijas karali?

— Jaatzīst, ka Zviedrijas karalis ir ļoti labi informēts par Latvijā notiekošajiem procesiem. Mēs pārrunājām tos divus projektus, kas Latvijā ir īstenoti ar Zviedrijas valsts atbalstu — Ekonomiskās augstskolas un Juridiskās augstskolas nodibināšanu. Par abām šīm mācību iestādēm Zviedrijas karalis ir izrādījis īpašu interesi. Runājām arī par pašreizējo situāciju Latvijā. Te jāpiebilst, ka iepriekšējā dienā Zviedriju apmeklēja Francijas prezidents Žaks Širaks un tikās arī ar Zviedrijas karali. Līdz ar to, protams, apspriedām Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumus, kas bijusi viena no pamattēmām sarunās ar Žaku Širaku.

— Kāda trešdien Zviedrijā bija izjūtama reakcija uz Andra Šķēles pēkšņo paziņojumu par demisiju?

— Katrā ziņā zviedru puse parādīja zināmu norūpētību par situāciju Latvijā — īpaši kontekstā ar pašreizējo Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Taču mūsu delegācija gluži pamatoti, manuprāt, apgalvoja, ka, neraugoties uz diezgan pēkšņo valdības maiņu, arī nākamais Ministru kabinets izveidosies uz vairākuma koalīcijas bāzes un nemainīs to ārpolitisko un reformu virzienu, kas līdz šim ir iesākts un īstenots. Taču zināms satraukums Zviedrijas politiķu vidū, protams, bija vērojams.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas lietu redaktors