Valsts prezidenta izpratnē:

“...tas ir latviešu tautas izdzīvošanas jautājums”

Pārlūkojot zviedru presi pēc darba vizītes Zviedrijā

Valsts prezidenta preses dienests izplata Zviedrijas preses izdevumu pārskatu, kas skar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizītes Zviedrijā atspoguļojumu. Preses pārskatu sagatavojuši Latvijas vēstniecības Zviedrijā darbinieki.

Valsts prezidenta preses dienests uzskata, ka 30. novembra raidījumā “Panorāma” atspoguļotais radio žurnālista Viļņa Zaļkalna komentārs par Valsts prezidenta publikāciju laikrakstā “Dagens Nyheter” ir vienpusējs un subjektīvs, kas raksturo viena žurnālista vērtējumu vienam rakstam, neņemot vērā vizītes publicitātes kopainu Zviedrijas presē.

Valsts prezidenta preses dienests izsaka cerību, ka nākotnē “Panorāmas” veidotāji izrādīs vispusīgāku interesi par vizīšu atspoguļošanas gaitu citu valstu preses izdevumos. Latvijas vēstniecībās ārvalstīs ir brīvi pieejami preses apskati. Arī Valsts prezidenta preses dienests nav liedzis un neliegs savu palīdzību materiālu iegūšanā.

Vizītes atspoguļojums

zviedru presē

24., 25., 26. novembrī

Prezidenta Gunta Ulmaņa divu dienu garā darba vizīte tika atspoguļota visai plaši un pozitīvi galvaspilsētas lielākajās avīzēs “Dagens Nyheter”, “Svenska Dagbladet” un “Expressen”, kā arī nozīmīgākajā avīzē ārpus Stokholmas “Uppsala Nya Tidning”. Informācijas līmenis liecina par to, ka Latvija vairs nav gluži sveša zviedriem — nav ne milzīga sensācija, ka kāds no Latvijas ierodas, nedz dziļa nezināšanas aiza, kāda bija vēl pirms pāris gadiem. Kopumā tas liecina par to, ka mēs tik tiešām kļūstam par normālām kaimiņvalstīm, kā arī par to, ka prezidenta vizīte atstāja labu iespaidu.

24. novembra “Dagens Nyheter” debašu lapā prezidenta G.Ulmaņa raksts “Mēs gatavojam savu dalību Eiropas Savienībā” ar apakšvirsrakstu “Integrācija Eiropā ir latviešu tautas izdzīvošanas jautājums”. Raksta pieteikumā DN redaktors norāda, ka Latvijas izvēle ir — panākt dalību ES un NATO. Latvijas prezidents atzīmē, ka vienlaicīga sarunu uzsākšana ar visām kandidātvalstīm paaugstinātu drošību reģionā un pozitīvi ietekmētu reformu procesu.

25. novembra “Dagens Industri” rakstā “Laiks uzņēmēju sanāksmei augstākajā līmenī” sniegts pārskats par prezidenta darba vizītes aktualitātēm. Plaši un pozitīvi izklāstīta ideja rīkot “biznesa samitu” 1998. gada janvārī, kas varētu notikt kā Rīgā, tā arī Stokholmā. Latvijas prezidents cer, ka šāda zviedru un latviešu darījumu cilvēku tikšanās gūs vispārēju ievērību un tajā tiks pārstāvēts plašs dalībnieku spektrs. Šo ideju prezidents pārrunājis, no rīta tiekoties ar P.Vallenbergu. To domāts arī attīstīt, tiekoties ar “Ericsson” vadības pārstāvjiem.

DI norāda, ka Latvijas prezidents izrādījies apmierināts pēc divu stundu garajām sarunām ar Zviedrijas premjeru J.Pērsonu un ar to atbalstu, ko Latvija saņem no zviedru puses jautājumā par vienlaicīgu sarunu uzsākšanu ar visām kandidātvalstīm. Zviedriem neliekas, ka šāds sarunu uzsākšanas veids varētu traucēt Igaunijai. Vai ES paplašināšanās notiks pēc “regates” principa, tas izšķirsies galotņu sanāksmē Luksemburgā, taču J.Pērsons nav gatavs pieņemt kādus kompromisus līdz tam un nepieļaus jaunu robežlīniju rašanos Eiropā.

25. novembra “Dagens Nyheter” rakstā “Latvija saņem Pērsona atbalstu” uzsvērta abu valstu vienprātība jautājumā par kopēju sarunu uzsākšanu ES. G.Ulmanis preses konferencē atzīmējis, ka uzskata zviedru pozīciju kā visa Baltijas jūras reģiona tālredzīgas politikas izpausmi. Savukārt no Latvijas puses būtiski šobrīd koncentrēt spēkus Latvijas ekonomiskajai attīstībai, tādēļ sadarbībai ar zviedru uzņēmējiem G.Ulmanis vizītes laikā pievērsis īpašu vērību.

Preses konferencē J.Pērsons minējis arī pārrunāto jautājumu par attiecībām ar Krieviju, minot Krievijas piedāvātās drošības garantijas.

DN atzīmē, ka prezidents Ulmanis norādījis uz Latvijas centieniem iekļūt NATO.

26. novembrī “Svenska Dagbladet” publicē Elizabetes Kronas interviju ar Latvijas prezidentu. Tajā galvenā uzmanība veltīta naturalizācijas jautājumiem Latvijā. Okupācijas sekas jālikvidē arī domāšanā, tādēļ prezidenta uzdevums ir rūpēties, lai krieviski runājošie Latvijā vieglāk varētu kļūt par pilsoņiem, neraugoties uz skarbo kritiku no Latvijas parlamenta.

“Valsts nevar ieiet nākamajā gadsimtā, sadalīta kategorijās.” E.Krona apraksta pašreizējo pilsonības likumu un piemin prezidenta nesaskaņas ar premjeru G.Krastu. Taču, uzsverot politiskās stabilitātes nozīmi, prezidents norāda, ka diskusijai jāsākas tieši šobrīd. Intervijā minēta arī G.Ulmaņa bērnība un deportācijas gadi, tādēļ arī intervijas virsraksts ir “Deportētais cer uz samierināšanu”.

Jautājumā par ES paplašināšanos Ulmanis vēlas raudzīties nākotnē un šobrīd “vada Latvijas intensīvo kampaņu par iespējami drīzu sarunu uzsākšanu ar ES”. Tas, ka Igaunija minēta kā vienīgā no Baltijas valstīm pirmajā paplašināšanās raundā, stimulējis mūs strādāt “dienu un nakti”, saka prezidents.

Atgriežoties pie Komisijas vērtējuma, Ulmanis piemin, ka tas pamatojas uz divus gadus veciem datiem, kad Latvijā valdīja banku krīze un gan privatizācija, gan uzņēmumu reformas bija tikko iesākušās. Tādēļ ir būtiski, ka savos lēmumos ES nav “statiska”. Intervijā prezidents vēlreiz izsaka pateicību par zviedru atbalstu Latvijai un cer ka pārējās ES valstis “Latviju pamazām pamanīs”.

Intervijā minēta arī Latvijas reakcija uz Krievijas piedāvātajām drošības garantijām. Pēc pirmās emocionālās reakcijas, kas saistīta ar priekšstatiem par pakta jēdzienu un vēsturiskām asociācijām, Latvija ir gatava sadarboties citās dažādās dzīves jomās, kā civilizētiem kaimiņiem pieklājas. Prezidents pauž rūpes par Latvijas aizsardzības spēkiem, ko nevar “būvēt uz citu muskuļu spēku”. Tas saistībā ar Latvijas dalību NATO.

Latvija nejūtas apdraudēta, taču vēlas kļūt par NATO locekli, lai, nākamajā gadsimtā ieejot, pilnīgi atvairītu konfliktu risku.

26. novembra “Uppsala Nya Tidning”, autors Niklāvs Lapukins, uzsver pārliecinošus priekšnoteikumus — investīciju pieaugums, inflācijas samazināšanās, pirktspējas un algas līmeņa paaugstināšanās, kas pastāv, lai Latvija tiktu aicināta uz kopējo ES paplašināšanās startu. Nepārmetot Komisijai tās veikto darbu, Ulmanis norādījis, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikušas lielas pārmaiņas.

Bīstamākais, kas varētu notikt, pieņemot pārsteidzīgus Komisijas priekšlikumus, ir Baltijas vienotības vājināšanās.

Atbildot uz Niklāva Lapukina uzdoto jautājumu, ko šobrīd Latvijā var novērtēt kā pozitīvu un kur pastāv problēmas, Ulmanis atzīmē divus galvenos panākumus: Latvijas neatkarības atgūšanu 1991. gadā un padomju armijas izvešanu 1994. gadā. Problēmas pastāv cilvēku dzīves līmeņa jomā un okupācijas seku likvidēšanā. Prezidents redz nepieciešamību raudzīties nākotnē, lai Latvija kļūtu par nacionālu valsti ar multinacionālu kultūru.

26. novembra “Expressen” jautājumu par kopēju starta līniju aplūko pavisam zviedriskā manierē, salīdzinot to ar Zviedrijā populāro Vasa maratonu (virsrakstā — “Baltiešu Vasa maratons”). Latviešu politiķi pēdējā laikā apmeklējuši Zviedriju viens pēc otra, it kā lai pārliecinātos, vai Zviedrija vēl aizvien spiediena rezultātā nepadodas un ir uzticīga idejai par kopīgu sarunu sākumu, kas atšķiras no Komisijas un arī Zviedrijas Moderātu partijas viedokļa.

“Zināmā mērā Komisijas viedoklis ir stimulējis tās valstis, kas netika minētas pirmajā paplašināšanās raundā, strādāt aizvien intensīvāk.” Latvijā un Lietuvā pēdējos divos gados notikušas ievērojamas ekonomiskās pārmaiņas.

Raksta autors nobeidz, ka tālākais ir Lielbritānijas un Tonija Bleira ziņā, jo Lielbritānijai sarunas vajadzēs ar kandidātvalstīm koordinēt tā, lai neviena valsts nejustos atstumta.

Pie Hāgas pils snieg, un prezidents trenējas atbildīgajam Vasa maratonam, gleznaini nobeidz “Expressen”.

Valsts prezidenta preses dienests