Iesniegums

Mandātu un iesniegumu komisija

Saeimas sēdē izskatāmais

dokuments Nr.1819a

Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva

Saeimas Prezidijam

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija nosūta jums komisijas 11.aprīļa sēdē (prot. Nr.66) apstiprināto atzinumu par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona 2000.gada 17.marta iesniegumu un Saeimas deputātu J.Dalbiņa, G.Bērziņa, J.Sproģa, Ē.Zommeres, J.Ozoliņa, O.Spurdziņa, J.Škapara, J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, A.Rugātes 2000.gada 4.aprīļa Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva".

Pielikumā: Mandātu un iesniegumu komisijas atzinums uz 3 lapām.

Ar cieņu,—  Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas biedrs L.Muciņš

2000.gada 11.aprīlī

Atzinums

par Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona 2000.gada 17.marta iesniegumu

un Saeimas deputātu J.Dalbiņa, G.Bērziņa, J.Sproģa, Ē.Zommeres,

J.Ozoliņa, O.Spurdziņa, J.Škapara, J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, A.Rugātes

2000.gada 4.aprīļa Saeimas lēmuma projektu

"Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva"

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons 2000.gada 17.martā Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai iesniedza iesniegumu, ar kuru nosūtīja komisijas izskatīšanai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu savā pārbaudes lietā.

Saeimas deputāti J.Dalbiņš, G.Bērziņš, J.Sproģis, Ē.Zommere, J.Ozoliņš, O.Spurdziņš, J.Škapars, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Rugāte, 2000.gada 4.aprīlī, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 18.panta otrās daļas 1.punktu, Saeimas Prezidijam iesniedza iekļaušanai Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Ādamsona izslēgšanu no Saeimas sastāva".

Komisija izskatīja minēto iesniegumu un lēmuma projektu, kā arī iepazinās ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas izskatīto Jāņa Ādamsona pārbaudes lietu un konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2000.gada 3.marta spriedumu tiesa saskaņā ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 15.pantu nospriedusi, ka Jānis Ādamsons "ir bijis Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Valsts drošības komitejas Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks". Spriedums stājies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.punktu "Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu un pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki".

Tiesa nav konstatējusi, ka Jānis Ādamsons ir bijis "PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks", bet, ka viņš bijis PSRS "Valsts drošības komitejas Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks".

Saskaņā ar 1967.gada 12.oktobra PSRS likuma "Par vispārējo kara klausību" 4.pantu "PSRS Bruņotie Spēki sastāv no Padomju Armijas, Kara Jūras Flotes, robežapsardzības un iekšēja karaspēka". PSRS VDK robežapsardzības karaspēks bija PSRS Bruņoto spēku sastāvdaļa un Jānis Ādamsons tika iesaukts dienestā PSRS Bruņotajos spēkos, beidza PSRS Bruņoto spēku virsnieku augstāko mācību iestādi, pirmā virsnieka pakāpe viņam tika piešķirta ar PSRS aizsardzības ministra pavēli, pēc dienesta viņš tika atvaļināts Bruņoto spēku rezervē.

Komisija uzskata, ka likumdevējs ar Saeimas vēlēšanu likumu un citiem likumiem nav aprobežojis bijušo PSRS Bruņoto spēku karavīru un virsnieku, tajā skaitā robežsargu piedalīšanos neatkarīgas Latvijas Republikas valsts varas un pārvaldes institūcijās, par ko liecina faktiska bijušo PSRS robežapsardzes virsnieku un karavīru līdzdalība Latvijas Republikas valsts un pašvaldību institūcijās.

Komisija uzskata, ka likumdevēja aprobežojums darbībai Saeimā attiecināms uz valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem un pretizlūkošanas dienestiem, un tie konstatējami likumā noteiktā kārtībā, tāpat kā konstatējama personu atzīšana par šo dienestu štatu darbiniekiem.

Komisija uzskata, ka iesniegtais Saeimas lēmuma projekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, kurā noteikts, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", bet jēdziens "demokrātija" sevī ietver arī tiesiskās paļāvības principu. Par Jāņa Ādamsona dienestu PSRS VDK Robežapsardzības karaspēkā bija publiski zināms gan pirms viņa apstiprināšanas Saeimā par Latvijas Republikas iekšlietu ministru, gan pirms viņa ievēlēšanas par 6.Saeimas deputātu, gan viņam darbojoties 6.Saeimā kā deputātam, bet nekādi tiesiski iebildumi Centrālajā vēlēšanu komisijā un Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijā netika celti.

Komisija uzskata, ka lēmuma projekts neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 18.pantam, kurā teikts, ka "Saeima pati pārbauda savu locekļu pilnvaras". 6.Saeimas un 7.Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas pārbaudīja savu locekļu pilnvaras un pret nevienu tās ievēlēto locekli iebildumu no partijām, frakcijām vai Saeimas deputātiem netika celti. Komisija apstiprināja visu Saeimas deputātu, tajā skaitā Jāņa Ādamsona, pilnvaras un tās ir stājušās likumīgā spēkā.

Komisija atzīst, ka Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegtais Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas 2000.gada 3.marta spriedums pieņemams zināšanai, bet Saeimas deputātu J.Dalbiņa, G.Bērziņa, J.Sproģa, Ē.Zommeres, J.Ozoliņa, O.Spurdziņa, J.Škapara, J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, A.Rugātes 2000.gada 4.aprīlī iesniegtais Saeimas lēmuma projekts noraidāms.