Valsts prezidents

Nacionālajā drošības padomes sēdē

26. novembrī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes sēde.

Nacionālās drošības padome noklausījās aizsardzības ministra Tālava Jundža, iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Aiva Roņa ziņojumus par valsts drošību.

Pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likumā noteikto Nacionālās drošības padomes atbildību valsts drošības iestāžu vadīšanā, padome noklausījās Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienesta priekšnieka vietas izpildītāja G.Kanda ziņojumu par Aizsardzības ministrijas izlūkošanas un pretizlūkošanas dienestu reorganizāciju un nolēma akceptēt Aizsardzības ministrijas izstrādāto vienotā militārās pretizlūkošanas dienesta projektu kā pamatotu reorganizācijai. Padome atbalstīja priekšlikumus par reorganizācijai nepieciešamo grozījumu veikšanu attiecīgos likumos.

Pamatojoties uz likumu “Par valsts aizsardzību”, Nacionālās drošības padome noklausījās Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka Gundara Ābola ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku strukturālo reorganizāciju un nolēma pieņemt zināšanai NBS strukturālās reorganizācijas projektu, kā arī ieteikt aizsardzības ministram to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Skolēnu un skolotāju apbalvošanā

Piektdien, 28.novembrī, Latvijas Valsts prezidents piedalījās “Junior Achievement — Latvija” konkursa “1997. gada labākais skolēns un skolotājs” noslēguma pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā.

JAL direktoru padomes pārstāvis Ojārs Kehris, uzrunājot klātesošos, atzīmēja programmas mērķi — ekonomiskās domāšanas pamatu izveidošana iespējami plašākam jauniešu lokam. Viņš runāja par “Junior Achievement — Latvija” lomu vispārējas izpratnes attīstīšanā par ekonomiskiem un biznesa jautājumiem.

Sveicot konkursa laureātus, Valsts prezidents uzsvēra, ka tieši jaunatne un veids, kā tā tiek atbalstīta un mācīta, ir Latvijas nākotnes pamats, atspēriena punkts virzībai uz priekšu. G.Ulmanis atzīmēja, ka izglītībā ieguldītie līdzekļi vienmēr nes augļus, kā arī pauda gandarījumu par to, ka uzvarētāji pārstāv vairākus Latvijas novadus. Valsts prezidents arī pateicās skolotājiem par ieguldīto darbu un spēju raisīt jauniešos patiesu interesi. Viņš vēlēja jauniešiem neapstāties un mērķtiecīgi darboties arī turpmāk, piebilstot, ka šādā notikumā mēs smeļamies optimismu un gaišu nākotnes perspektīvu.

Pasākumā piedalījās un klātesošos sveica arī ASV vēstnieks Latvijā Lerijs Nepers.

Sarunās ar Ukrainas un Lietuvas prezidentiem

Sestdien, 29.novembrī, notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vienas dienas neoficiāla vizīte Ukrainā. Tās gaitā G.Ulmanis tikās ar Ukrainas un Lietuvas valsts prezidentiem, lai pārrunātu Eiropas integrācijas un starpvalstu attiecības. Šī tikšanās ir politiskā dialoga turpinājums, kas veiksmīgi attīstījies starp mūsu valstīm. Prezidenti regulāri tikušies arī līdz šim. Līdzīgas politiskās konsultācijas notika šī gada maija beigās Tallinā un septembra sākumā Viļņā, tās jau kļuvušas par tradicionālu darba formu.

Saruna Kijevā ir visu triju pušu ieinteresētības rezultāts.

Tās gaitā prezidenti paredzējuši apmainīties ar informāciju par iekšpolitikas attīstību Ukrainā, Lietuvā, Latvijā. Katrā no trijām valstīm pārskatāmā nākotnē gaidāmas kādas vēlēšanas. Prezidenti pārrunās priekšvēlēšanu laika aktualitātes savās valstīs. Prezidentu dienas kārtībā ir punkts par to, kādus ekonomiskos un politiskos mehānismus vajadzētu tālāk attīstīt, lai veicinātu starpvalstu ekonomisko sadarbību. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība starp Ukrainas, Lietuvas un Latvijas uzņēmējiem ir valstu stabilas tautsaimniecības interesēs, tā iedibina un nostiprina ekonomiskās saites starp Eiropas ziemeļu un dienvidu reģioniem.

Prezidenti plāno pārrunāt arī Eiropas integrācijas politiku un mūsu valstu iesaisti tajā. Ukrainas, Lietuvas un Latvijas politiskā un ekonomiskā sadarbība un dialogs ir nozīmīga sastāvdaļa Eiropas integratīvajā politikā, tādējādi tā ir vienotas un stabilas Eiropas interesēs. Ukrainas prezidenta ārpuspilsētas rezidencē notika arī sarunas ar Ukrainas premjerministru.

Sarunā ar Lietuvas prezidenta kandidātu

Svētdien, 30.novembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Jūrmalā neoficiālā sarunā tikās ar Arturu Paulausku, kurš kā viesis bija piedalījies “Latvijas ceļa” kongresā un šobrīd ir viens no kandidātiem uz Lietuvas prezidenta amatu.

G.Ulmanis pastāstīja par savām 29.novembra sarunām ar Lietuvas un Ukrainas prezidentiem Kijevā. Sarunas gaitā G.Ulmanis un A.Paulausks pārrunāja Latvijas un Lietuvas virzību uz Eiropas Savienību, uzsverot, ka integrācijas politika atbilst visas sabiedrības interesēm. Sarunas gaitā skarti jautājumi par zemes reformu Latvijā un Lietuvā, uzsvērts, ka politiķu un valsts vadītāju īpašas uzmanības centrā jābūt jautājumam par uzņēmējdarbības atbalstu laukos. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka brīvā tirdzniecība Baltijas valstīs ir izdevīga visām trim valstīm. G.Ulmanis augstu novērtēja Lietuvas un Polijas labo sadarbību, kā arī Baltijas valstu prezidentu teicamo savstarpējo sapratni un Baltijas valstu sadarbību. Nobeigumā G.Ulmanis teica: “Jauni, tālredzīgi politiķi — tā ir ķīla mūsu drošai nākotnei.”

Sarunā ar vēstnieku Krievijā

Vakar, 1.decembrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas vēstnieku Krievijā Imantu Daudišu.

Sarunas gaitā pārrunāti Latvijas un Krievijas attiecību aktuālie jautājumi, Latvijas vēstniecības Krievijā darbība, jautājumu loks, kuriem savā darbībā uzmanību pievērsis jaunais Latvijas vēstnieks. I.Daudišs informēja Valsts prezidentu par Latvijas un Krievijas saimniecisko sakaru paplašināšanos un nesenajām biznesa dienām Baškīrijā. Apspriesti vairāki divpusēji jautājumi, akcentējot nepieciešamību aktivizēt darbu, lai veiksmīgi attīstītu Latvijas un Krievijas attiecības, tiktu parakstīts sagatavotais Krievijas un Latvijas robežlīgums un sekmīgi turpinātos un padziļinātos sadarbība Krievijas un Latvijas starpvaldību komisijas līmenī. Vēstnieks atzinīgi atzīmēja Valsts prezidenta uzturēto dialogu par naturalizācijas procesa gaitu Latvijā un pilsonības jautājuma lielo nozīmi vienlaidu sabiedrības veidošanā, Latvijas virzībā uz drošību, stabilitāti un labklājību. Sarunas dalībnieki pozitīvi vērtēja Krievijas un Latvijas aktivitātes savstarpējo attiecību sakārtošanā. Sarunas gaitā analizētas arī Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes.

Valsts prezidenta preses dienests