Saeimas

1997. gada 27. novembra sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 27. novembra plenārsēdi .

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ko akceptējis Saeimas Prezidijs, jāizskata viens priekšlikums, ko iesniegusi Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija, un lūdz iekļaut darba kārtībā jautājumu — lēmuma projekts “Par deputāta Valda Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117. pantu šo jautājumu mēs varam iekļaut tikai šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Tad darba kārtībā tas tiek iekļauts.

Otrs jautājums. Desmit deputāti parakstījuši priekšlikumu, kurā raksta: “Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu ierosinām 27. novembra Saeimas sēdē noteikt debatēm paredzēto laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi, bet, apspriežot Pieprasījumu komisijas atzinumu — trīs minūtes pirmo reizi un vienu minūti — otro reizi.” Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Gundars Valdmanis — vēlas runāt pret.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, locekļi! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Mēs atkārtoti redzam, ka mums ierobežo runāšanas laiku, un mēs atkārtoti redzam, ka mēs ļoti pavirši diezgan daudzus likumprojektus pieņemam. Es jums gribētu paskaidrot, kāpēc tas tā ir. Man pagājušo ceturtdien, kad bija runa par frakcijas pārstāvjiem, nogrieza radioraidījuma laiku un uzlika militāro mūziku tad, kad es gribēju to skaidrot. Mūsu valsti pārvalda šī padome. Tā padome, kā Šķēles kungs mums skaidroja, tika veidota tāpēc, ka vairāki finansisti it kā atbalstīja vairākas partijas, un tāpēc Šķēles kungam bija tiesības pārņemt varu, it kā viņa draugi finansēja visus, izņemot frakciju “Latvijai”. Šī finansētāju grupa pārvalda mūsu valsti caur Sadarbības padomi un mums uzspiež viskautkādus likumus. Nesen bija Eiropas parlamentārā delegācija šeit un ļoti skaidrā valodā atbildēja uz maniem jautājumiem, ka Eiropas Savienība nepieprasa, kādas īpašuma formas ir mūsu stratēģiskajiem objektiem, ka viņiem ir ļoti dažādas. Eiropas Savienība nepieprasa nāvi mūsu laukiem, brīvo tirdzniecību uz lauku produktiem. To Eiropas Savienība nepieprasa, bet mums šeit padomes pārstāvji to ir pūtuši ausīs ilgāku laiku.

Tātad, kas ir tā Sadarbības padome? Mēs esam prasījuši to jautājumu Kaksīša kungam. Viņš stāsta, ka tas ir — visi vienlīdzīgi politiķi sanākuši tautas labā. Bet, ja mēs lasām “Biedri mafiozi” vai kādas citas šā laikmeta grāmatas, tad mēs zinām, kā tā nauda, kādi čekas rīkojumi ir bijuši, lai pārņemtu valsts uzņēmumus un rentablo uzņēmumu virzienus. To visīsāk pasaka amerikāņu avīze “New Yourk Post” 1. februārī Evansa un Novakas rakstā, ka Primakovs ir jau guvis lielas uzvaras ar to, ka viņš ir pārņēmis pēc KGB spriedumiem, izpildījis jau, ko jāizpilda kā Polijā, tā Bulgārijā, tā Igaunijā un Latvijā. Tagad, ja mēs ticam tai amerikāņu avīzei, un es tai ticu, tad saprotat, ka mēs, izpildot Sadarbības padomes diktātus, patiesībā varbūt pildām čekas diktātus. Un, mīļie draugi, mēs iesim uz vēlēšanām caur Vēlēšanu komisiju, un mums it kā būs jāapstiprina, ka mēs neesam apzināti sadarbojušies ar čeku, un es jums saku, ka mēs nedrīkstam šitā tālāk rīkoties, mēs gribam kandidēt. Mēs zinām, kas pār šito zemi valda, kādu postu šīs gudrības ir ievedušas, un mums ir jāsavienojas kopā tautas labā. Pret šito Sadarbības padomes jēdzienu. Un mums to jautājumu būtu dziļi jāizrunā. Mums ir vairāki citi jautājumi dziļi jāizrunā. Un mums vienkārši atņem laiku. Mēs it kā nedrīkstam apdomāties. Jūs ikkatrs šeit Sadarbības padomē... tātad jums ir pateikts skaidri, kam jūs kalpojat. Un jūs to it kā turpināsiet darīt, it kā ka disciplīna ir svēta, it kā ka mūsu zeme nav svēta, it kā mūsu stratēģiskie objekti nav svēti, it kā pieklājīgas kredītlikmes, lai uzņēmējdarbība sāktos, nav svētas, it kā pieklājīga monetārā un fiskālā politika nav svēta, it kā budžets, kas saprot, ka nauda rit un nāk atpakaļ budžetā, tas nav svēts, bet tautas iznīcība it kā Sadarbības padomes... Bet, ja mēs ticam “New Yourk Post” rakstam, tad tas ir čekas diktāts, un saprotiet, mīļie draugi, ka mēs nedrīkstam turpināt iznīcināt mūsu tautu. Mums šos jautājumus ir jāizrunā, un atstāsim laiku un izrunāsim, kas ir Sadarbības padome, kāpēc mēs drīkstam tai pakļauties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — saīsināt debašu laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 24, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Amerika, Jurkāna, Tenisa, Čepāņa un citu iesniegto likumprojektu “Tūrisma likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt par šo jautājumu? Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Kušneres un Zelgalvja iesniegto l ikumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo Prezidij, augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu Saeimas komisijām, un šī likumprojekta būtība ir mēģināt risināt problēmu ar to mantu, ko starpsaimniecību uzņēmumi ir bez maksas nodevuši valstij piederošo juridisko personu vai pašvaldību bilancē. Un piedāvājums šajā likumā “Par īpašuma privatizāciju agroservisa uzņēmumos” ir izdarīt tādu grozījumu, ka tajā gadījumā, ja šī īpašuma vērtība, ko starpsaimniecību uzņēmums vai tā tiesību mantinieks ir līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim bez maksas nodevis valstij piederošās juridiskās personas vai pašvaldības bilancē, ja šī īpašuma vērtība pārsniedz valsts kapitāla bijušo daļu šajā uzņēmumā, tad starpība ir kompensējama un Kabineta noteiktajā kārtībā izmaksājama šim starpsaimniecību uzņēmumam vai arī tā tiesību mantiniekiem, atbilstoši īpašuma vērtībai nodošanas brīdī. Tas ir jautājums — mēģināt risināt šo problēmu, tāda problēma pilnīgi konkrēti pastāv mūsu valstī pilnīgi konkrētos uzņēmumos, un būtu lūgums nodot šo likumprojektu komisijām, lai komisijas, uzaicinot arī šos pārstāvjus, varētu izvērtēt to, kādā veidā šī nodotās mantas kompensācija viņiem valstī šobrīd tiek veikta, jo likums principā par šādu kompensāciju paredz, bet Kabinets atkal savus noteikumus nav izstrādājis, un šis jautājums būtu izdiskutējams komisijā un atrodams kāds pieņemams risinājums. Es lūgtu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret runāt neviens nevēlas? Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? Prasa balsojumu. Tad lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret— 8, atturas — 32. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Satversmes 2.daļa — Par cilvēktiesībām”. Prezidijs ierosina Latvijas Republikas Satversmes 2.daļas projektu “Par cilvēktiesībām”, izstrādes komisijas iesniegto likumprojektu “Satversmes 2. daļa — Par cilvēktiesībām” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 9, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Nīderlandes Karalistes valdības līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību atbilstošā Muitas likuma piemērošanā un muitas pārkāpumu aizkavēšanā, izmeklēšanā un novēršanā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt nevēlas. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanas, ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz izskatīt jautājumu “Par deputāta Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” kā 7. darba kārtības jautājumu sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana un iecelšana”. Par šo iesniegumu vēlas runāt deputāts Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Vai mums neveidojas nedaudz īpatnēja situācija. Debatēm mēs laiku samazinām, bet šinī gadījumā Krisberga kunga jautājumu mēs uzskatām par ļoti aktuālu, kas ir jāieliek kā septītais dienas kārtības punkts. Es domāju, cienījamie kolēģi, ja jau cienījamais Krisberga kungs ir bijis Baltijas asamblejā līdz šai dienai, tad varbūt viņš patiešām var sagaidīt arī dienas kārtības beigas, un tad mēs to mierīgi izskatīsim, ja šodien pagūsim. Es uzskatu, ka mums ir daudz vairāk, daudz valstiskāki jautājumi, nekā šodien risināt cienījamā Krisberga kunga problēmu par Baltijas asambleju. Paldies! Es aicinātu balsot un neatbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par izmaiņām darba kārtībā. Par — 53, pret — 2, atturas — 4. Lēmums pieņemts, un attiecīgās izmaiņas darba kārtībā tiek izdarītas.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par LTV, LNT, 31. kanāla operatoru filmēšanu Saeimas plenārsēdēs”. Iesniedz deputātu grupa. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šī jautājuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Nevēlas. Vēlas? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL) Augsti godātie deputāti! Viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm ir vārda brīvība un neatkarīga masu mediju pastāvēšana valstī, un modernā sabiedrībā masu mediju nozīme nav pārvērtējama, tie veido priekšstatu par pasaules ainu vairumā mūsdienu cilvēku, un ne velti, runājot par laikrakstiem, radio un televīziju, bieži lieto jēdzienu “ceturtā vara”. Un, kā zināms, Latvijā likums par presi nosaka žurnālistu tiesības iegūt un publicēt objektīvu informāciju un ziņot par svarīgākajiem notikumiem mūsu valstī. Saeima ir Latvijas valsts augstākais likumdevējs. Saeimā pieņemtie likumi un lēmumi skar ikvienu cilvēku Latvijā, tie ietekmē ikviena cilvēka dzīvi un likteni, tāpēc ir likumsakarīga laikrakstu, radio un televīzijas interese par Saeimas deputātu darbību. Vēl vairāk — žurnālistiem ir pienākums darīt zināmu cilvēkiem to, kas notiek Saeimas sēdēs, kas notiek Saeimas komisijās un frakcijās, kā intereses un vajadzības aizstāv katrs Saeimas deputāts, balsojot par kādu likumu vai lēmumu.

Tāpēc absurds šķiet Saeimas Prezidija un arī Saeimas priekšsēdētāja Čepāņa lēmums — liegt televīzijas operatoriem iespēju filmēt sēdes, un arī šaurā Sarkanā zāle, kurā mēs šobrīd sēžam, nevar būt par argumentu šāda lēmuma pieņemšanai. Saeimas Prezidija pienākums ir nodrošināt iespēju televīzijas žurnālistiem atrasties sēžu zālē, kad vien viņi to uzskata par nepieciešamu, un Saeimas Prezidija pienākums ir respektēt demokrātijas prasības un nodrošināt žurnālistiem iespējas pilnvērtīgi strādāt. Tuvojas 7.Saeimas vēlēšanas, Latvijas tautas interesēs ir ievēlēt Saeimā gudrākos, godīgākos un strādāt spējīgākos cilvēkus, tāpēc saprotama ir cilvēku interese par Saeimas deputātu darbību un arī par viņu morāli ētiskām īpašībām. Žurnālistu uzdevums ir sniegt iespēju cilvēkiem saņemt objektīvu, patiesu ieskatu Saeimas deputātu darbā. Cilvēki ir tiesīgi zināt, ko sēdes laikā dara viens vai otrs deputāts, lasa avīzes, guļ ciešā miegā vai kasa pakausi. Cilvēki ir tiesīgi zināt, kādu viedokli par izskatāmo jautājumu izsaka viens vai otrs deputāts. Un vienīgi tā ir iespējams izvērtēt katras partijas darbību, izvērtēt to, kā partijas pilda vēlētājiem pirms vēlēšanām dotos solījumus. Frakcija “Latvijai” pieprasa nodrošināt nepieciešamos apstākļus televīzijas žurnālistu un operatoru darbam Saeimā, un tāpēc es lūdzu iekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā vai arī, ja tas izrādās neiespējami, tad nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Čerāna kungs, tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, tad jums un visiem pārējiem, kam tas interesē, varu paskaidrot, ka Čepānis nav pieņēmis vienpersonīgu lēmumu par žurnālistu darbu šajā sēžu zālē, tas ir Prezidija lēmums, koleģiālas institūcijas lēmums. Pret vēlas runāt Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, demokrātija ir vajadzīga, un tā ir pareiza lieta, un es arī atbalstu, bet es neatbalstu nekvalitatīvus lēmumus, un, ja mēs izlasām šo projektu, ko mums aicina, kā patiešām Čerāna kungs norādīja — simts gudrākām galvām, tad vispirms man ir jautājums, kāpēc tikai trim televīzijām būs atļauts filmēt, bet pārējām televīzijām nebūs atļauts? Kaut vai TV “Rīga”, ārzemju televīzijām, tām būs liegta šī iespēja. Vai šajā gadījumā šā projekta autori ir šo trīs televīziju lobisti, tas ir pirmais jautājums, un otrais jautājums, cienījamie kolēģi, ja mēs šo tekstu nobalsosim, tad mēs būsim patiešām simts gudrākās galvas, jo, ja mēs aiziesim tagad lejā uz kafejnīcu, tā tiek filmēta — šī sēžu norise. Čerāna kungs, ko mēs ar šo lēmumu panāksim tādā formā? Tad ir jāpieliek pāris vārdu, kaut vai to, ka filmēt sēžu norisi tieši zālē, jo mēs par to runājam jeb jūs par to domājat, bet šeit ir ierakstīts — filmēt Saeimas sēžu norisi. Kafejnīcā šodien arī filmēs Saeimas sēžu norisi, līdz ar to jūs esat aicinājis ar grafoloģiski nepareizu tekstu, un deputāts pieņem muļķības, jo šis pieņemtais lēmums nekādi to jautājumu, ko jūs runājat par demokrātiju, neatrisinās. Un tādēļ es personīgi aicinātu vispirms nosūtīt šo projektu uz Juridisko komisiju, lai to vismaz juridiski kvalitatīvi sagatavotu, un tad mēs to varētu apspriest arī varbūt patiešām nākamā sēdē Saeimā, bet ir, pirmkārt, jānoņem to trīs televīziju nosaukumi, jāpieņem lēmums — patiešām televīzijām ir tiesības filmēt Saeimas sēžu zālē notiekošo sēžu darbību, tāds aptuveni būtu pareizais teksts. Un patiešām es vēlreiz lūdzu, Čerāna kungs, pirms aicināt kolēģus kaut ko pieņemt, netaisīt mūs visus par muļķiem reizēm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 117.pants nosaka, ka, ja kaut viens deputāts iebilst, tad mēs varam lemt par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā (No zāles deputāts M.Lujāns: “Uz komisiju!”), bet pieteicies ir deputāts Jānis Mauliņš, kurš acīmredzot vēlas runāt par ieslēgšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, Mauliņa kungs!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es domāju, ka šo jautājumu mēs tiešām varam atrisināt demokrātiski ar Saeimas lēmumu, lai nebūtu tiešām tādi atsevišķi gadījumi, kad, teiksim, vienu otru apvaino, ka vienpersonīgi izlēmis jautājumu. Par to, ka likumdošanai un visu jautājumu izlemšanai ir jābūt caurspīdīgai demokrātijas apstākļos, tas nu ir skaidrāks par skaidru, un nav jau tik traki, ka šī zāle būtu tik šaura un nevarētu to jautājumu lemt, tāpēc domāju, ka par to varētu jau praktiski padomāt un nākamā sēdē šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aigars Jirgens, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Jirgens (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es gribu atspēkot šeit izskanējušos apgalvojumus par to, ka Saeimas Prezidijs ir pieņēmis lēmumu, kas ierobežo žurnālistu darbību Saeimā. Es gribu paskaidrot, ka Saeimas Prezidijs ir apstiprinājis noteikumus par kārtību, kādā žurnālisti var piedalīties Saeimas sēžu norises atspoguļošanā Sarkanajā zālē. Un šajos noteikumos cita starpā ir teikts, ka televīzijas operatori, ne tikai šo triju raidstaciju, bet arī jebkuri televīzijas operatori var filmēt katras sēdes daļas sākumu pirmās piecas minūtes, kā arī viņi var filmēt citos gadījumos ar ikreizēju sēdes vadītāja atļauju. Tāpat es gribu informēt arī par to, ka līdz šim nav bijis neviena gadījuma, kad kādas televīzijas operatori būtu lūguši atļauju filmēt un sēdes vadītājs šādu atļauju būtu liedzis. Tā ka visa šī problēma ir nedaudz mākslīgi saasināta, es nezinu kāda iemesla dēļ tas tiek darīts, bet tas, par ko šeit runāja Čerāna kungs, vienkārši neatbilst objektīvai patiesībai. Un tāpēc es aicinu šādu lēmuma projektu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas... kā jau šeit norādīja, nav pietiekami kvalitatīvi sagatavots, neiekļaut arī nākamās sēdes darba kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par patstāvīgā priekšlikuma un lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 9, atturas — 20. Lēmums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Valda Krisberga atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 5, atturas — 6. Deputāts Krisbergs atsaukts no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva.

Nākamais darba kārtības jautājums... Jā, godātie kolēģi, nolasot frakcijas iesniegumu, es nenolasīju visu, un otrā daļa no šī priekšlikuma ir par deputāta Leonarda Tenisa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Tā kā tas ir atsevišķs lēmums, mums jālemj par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu cienījamo Tenisa kungu, bet es aicinātu ievērot tomēr nedaudz pieklājības normas. Ja jau, piedodiet, mēs nolēmām, sākotnē bija Prezidija lēmums, kurā mēs atbalstījām Krisberga kunga jautājuma iekļaušanu, pēc tam viņa atsaukšanu, varbūt darīsim normāli, darba kārtību vedīsim, pēc tam atnāks attiecīgs projekts par Tenisa kunga jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, nevis ar kaut kādu steidzamu Prezidija lēmumu attiecīgi mēs nobalsojam, es domāju, dienas vidū vai beigās mēs šo jautājumu atrisināsim. Tagad es lūdzu turpināt darba kārtību tā, kā Prezidijs bija vismaz sākotnēji nolēmis. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Kurā sēdē?”)

Sēdes vadītājs. Prezidijs šeit sēdē, Lujāna kungs, neko nelemj, lemj Saeima, un būtu labi, ja jūs visus dokumentus izlasītu līdz galam. Es jau pateicu, ka manas kļūdas dēļ jautājuma otrā daļa netika izskatīta, un tagad es to lūdzu iekļaut darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu par šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par— 53, pret — 3, atturas — 2. Jautājums darba kārtībā iekļauts, un Lujānam paskaidroju, ka tas ir iekļauts saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.3425. Juridiskā komisija ir atkārtoti izskatījusi jautājumu par jums priekšā liktajiem rajonu un pilsētu tiesu tiesnešiem un pievērš uzmanību tiesnesim Jānim Radionovam, kas paredzēts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi. Viņam divu gadu termiņš beidzās šā gada 29.novembrī. Tajā pašā laikā par viņu ir ierosināts disciplinārsods, un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija šo jautājumu par disciplinārsodu lemj un skata tikai šā gada 5.decembrī. Juridiskā komisija tādēļ uzskata, ka nevajadzētu sēdē lemt, jo arī Likums par tiesu varu nosaka, ka pēc divu gadu termiņa tiesneši tiek virzīti apstiprināšanai uz mūžu gadījumā, ja nav Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iebildumu. Tā kā kvalifikācijas kolēģija nav skatījusi, tad sēdē būtu jāskata šis jautājums tikai pēc kvalifikācijas kolēģijas. Tas ir Juridiskās komisijas lūgums, tātad sarakstā minēto otro tiesnesi šodien sēdē neizskatīt. Līdz ar to es pāreju pie jautājuma nr.1, tad ir priekšlikums no Juridiskās komisijas, kas ir izskatīts, — par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi apstiprināt Vladimiru Isajevu, ko Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es nedaudz gribētu izteikt savu viedokli par Vladimira Isajeva apstiprināšanu. Kā jūs zināt, pēdējā laikā mēs te ļoti bieži runājam par tiesnešiem, par viņu darba kvalitāti un par daudz ko tādu, kas ir īpatnēji saistīts ar tiesu darbu Latvijā. Un visi it kā mēs runājam, ka būtu jābūt augstām prasībām pret tiem tiesnešiem, kurus lielākā daļa no mums nemaz nav redzējusi, apstiprinot vēl uz visu mūžu saskaņā ar Satversmi. Un tagad paskatos Vladimira Isajeva raksturojumā. Un kas tur ir? 1997.gada 21.jūlijā revīzijas rezultātā tiesneša Isajeva darbā tika konstatēti kriminālprocesuālie pārkāpumi. Nu tur ir visādi attaisnojumi vēl pielikti klāt. Bet šis cilvēks ir tomēr pavisam nesen pierādījis, ka viņš neprot tīri strādāt. Un mēs tagad viņu domājam apstiprināt uz visu mūžu. Un arī nav attaisnojums tas, ka nu Daugavpilī — tur ir tiesnešu trūkums un lielā ātrumā tur ir jāsavēl jauni tiesneši. Mēs labi zinām, kāda bija Vidavska problēma Daugavpilī, zinām, kādā veidā rīkojās tur tiesneši. Bez tam mēs visi zinām, ka pēc 1.janvāra Daugavpils pilsēta un Daugavpils rajons, šīs tiesas tiks apvienotas, būs viena tiesa. Tā ka runa par kādu briesmīgu tiesnešu trūkumu nevarētu būt. Un tāpēc domājiet, protams, katrs. Balsošana ir aizklāta. Bet kā var balsot tik strauji par cilvēku, kurš nupat tomēr ir veicis šādus pārkāpumus, un tādā milzīgā ātrumā viņu vēlēt par tiesnesi uz visu mūžu. Katrā ziņā es vienkārši pievēršu tam uzmanību un aicinu padomāt kolēģus, pirms jūs šinī gadījumā šo cilvēku apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es negrasījos runāt, bet pēc kolēģa Jura Dobeļa teiktā nedrīkst nerunāt. Dobeļa kungs, katru trešdienu pulksten 11.45 jums ir iespēja atnākt, kad Juridiskā komisija skata lietas par tiesnešu izvirzīšanu vai neizvirzīšanu. Un, runājot par Radionovu (No zāles deputāts Dobelis: “Kādu Radionovu?”), jūs it kā gudri, es atvainojos, runājat par Isajevu, jūs it kā gudri norunājat to, ko izlasījāt no lapiņas, bet lietas būtību gan jūs nezināt. Blakus jums sēž parlamentārais sekretārs, un pirms tam jūs varējāt ar viņu konsultēties, kā tad ir un kā vainas dēļ ir šī situācija. Šajā reģionā, ka tur nav puse tiesnešu, kas strādā. Protams, procesuālās normas ir pārkāptas, bet mēs arī šeit reizēm pabeidzam Saeimas sēdi un neizskatām darba kārtību. Tad mums arī ir jāpārmet, ka mēs neievērojam šo izsludināto darba kārtību. Bija runa par to, vai ir iespējams to izdarīt vai nav iespējams to izdarīt. Un šajā Juridiskās komisijas sēdē piedalās Tieslietu ministrijas atbildīgi pārstāvji, kuri tad arī informē, kāda ir situācija. Un droši vien, ja jūs būtu uzmanīgi pavērojis un ieskatījies, ka šos jautājumus Juridiskā komisija skatīja divas reizes. Divas reizes lūdza vēl papildu informāciju no Tieslietu ministrijas. Nu nevajag problēmu Daugavpilī tendēt uz tiesnesi Isajevu. Nu nevajag to darīt! Mēs tā ar vieglu roku vai ar vieglu mēles kustību no šīs tribīnes iespļaujam sejā cilvēkiem, kuri strādā droši vien daudzreiz vairāk un ilgāk, nekā mēs strādājam. Es lūdzu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā aicinātu nepārvērst tiesnešu pieņemšanu un tiesnešu jautājumu izskatīšanu par politisku izrēķināšanos. Jo šinī brīdī vismaz, kad cienījamais Dobeļa kungs teica, es sapratu to, ka tā ir “Tēvzemei un Brīvībai” atriebība šinī gadījumā tiesnesim par Vidavska jautājuma izskatīšanu, ko arī Dobeļa kungs norādīja. Man bail, kāda tiesiska valsts un kāds mums patiešām ir tieslietu ministrs, ja viņa proponētā partija un viss tiek veidots — kaut kāds politiskais tiesnešu kontingents. Un, ja jau mēs tā gribam runāt, tad patiešām būtu jāuzdod jautājums arī cienījamajam Dobeļa kungam — kad tiks izskatīts tiesneses jautājums, kas ir, ja es nekļūdos, “Tēvzemei un Brīvībai” kaut kur aktīviste kādreiz, kas izskatīja Rubika jautājumu. Jo tad jau jāsauc viņa šeit un šeit jāper, un jāņem nost par to, ka viņa nav veikusi partijas programmatiskos jautājumus. Es nerunāšu par to, cik tālu mēs esam nokļuvuši, ka tiesnesis atklāj tiesu istabas noslēpumu, ka pēc tam mierīgi tiek uzdots jautājums par piesēdētājiem. Vai mūsu tiesiskā valsts vēl tālāk turpinās, un vai šinī gadījumā ar Saeimas rokām grib šo procesu īpatnēji veidot? Es aicinātu cienījamos kolēģus nepakļauties šādam rupjam spiedienam. Nu nedrīkst tā darīt! Tad rīt patiešām varbūt, ja būs “Ceļa” justīcijas ministrs, tad arī tieslietu ministrs, tad arī varbūt notiks tā, ka “Ceļam” kāds būs nepatīkams, un tad, lūk, būs tādu balsojumu prasības. Nu nepārvērtīsim tiesisku valsti par primitīvu politisko partiju ķēķi, kurā katra politiskā partija savā jomā izrēķināsies ar tai nevēlamiem cilvēkiem, šinī gadījumā ar tiesnešiem. Paldies! Es aicinu atbalstīt tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Skat, cik labi mums valstī iet, ka mēs varam attaisnot visu kaut ko tāpēc, ka mēs Saeimā nemākam strādāt un ka mums Saeimas Prezidijs arī pieļauj procedūras pārkāpumus. Un tāpēc tas varētu būt pieņemams arī tiesu sistēmā. Tas, teiksim, būtu unikāls domāšanas veids. Un, ja mēs to tā turpināsim, tad lai visā tautā būtu tikai jukas, jo zini, mēs Saeimā nespējam procedūras ievērot, un tad juku juku.

Bet vēl interesantāk ir, kad atnāk uz tribīni šeit un runā par spļaušanu sejā. Ka mēs it kā kādam cilvēkam, kas laikam nav bijis kvalificēts jeb ir nepareizi rīkojies, un tāpēc viņam nevajadzētu tanī vietā iet, bet ka mēs viņam varbūt it kā spļaujam sejā. Bet vienam jaunam puikam, kam mājās bija vairogs ar sarkanbaltsarkanu krāsu mazā rotas lielumā, viņam spļāva ne tikai sejā, bet viņu aizsūtīja uz Sibīriju septiņus gadus. Vai tā nebija, Kaksīša kungs? Ko mēs runājam no tribīnes par spļaušanu cilvēkam sejā, Kaksīša kungs? Es jums varētu pateikt, varbūt lielākais iemesls, kāpēc nebalsot par šito kandidātu, bija, ka mēs tagad zinām, kas viņu rekomendēja. Parādi man cilvēka draugu, un es zināšu, kas viņš ir. Iedomājieties, kāda tiesu sistēma mums ir. Ka par sarkanbaltsarkanu rotas lietu cilvēks var tikt notiesāts uz septiņiem gadiem, un tad tas tiesnesis var uznākt uz tribīnes un saka, ka mēs nedrīkstam izteikties par šaubām par vienu cilvēku, ko mēs iecelsim uz mūžu. Cilvēks, kas ir parādījis, ka viņš nespēj, un māk mums stāstīt to spļāvienu sejā, mēs Kaksīša kunga draugam nedrīkstētu dot, bet lai viens no mūsu tautas īstiem, neseniem varoņiem, par ko būtu tēvzemiešiem bijis jārunā 11.novembrī Krastmalā, mums pie Brīvības pieminekļa būtu bijis jārunā šoreiz. Nē, bet mēs gājām un zaimojām latviešu tautu un zaimojam vēl tagad. Mīļie kungi, mēs nevaram šitādus tiesnešus un šitādu juku tautā atstāt. Balsosim pret! Parādīsim, ka mums ir vismaz drusku tautas vara un pašcieņa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kā Kaksīša kungs teica, viņš nebūtu runājis, ja nebūtu tribīnē kāpis Dobeļa kungs. Savukārt es gribu sacīt, ka es nebūtu kāpis tribīnē, ja jūs nebūtu kāpis tribīnē un arī Lujāna kungs. Jūs pārmetat Dobeļa kungam, ka viņš spļauj sejā cilvēkam, kuru viņš tieši nepazīst. Bet mēs skatāmies un lasām šeit iesniegtos dokumentus mums deputātiem, un Dobeļa kungs to ir izlasījis un saka, kas ir rakstīts šeit. Un šeit ir rakstīts melns uz balta, ka Latgales apgabaltiesa 21.jūlijā šajā gadā izskatījusi revīzijā šo lietu un atzinusi, ka konstatēti kriminālprocesuāli pārkāpumi. Skaidri un gaiši! Un konstatēts tikko jūlija beigās, ka pieredzes trūkums ir šim tiesnesim. Interesanti, kā pāris mēnešu laikā...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, mums uzstājas no tribīnes, nevis no pēdējās rindas.

P.Tabūns. ... kā pāris mēnešu laikā šis tiesnesis ir ieguvis pieredzi un pēkšņi ir ļoti pieredzējis. Pie tam izrādās, ka šis tiesnesis izpilda priekšsēdētāja funkcijas — vietas izpildītājs. Un raksta par Radionovu (kuru mēs šodien noņemam, savu tiesnesi, par kuru būtu īpaša runa) raksturojumu, ka Isajevs ir ļoti labs un tā tālāk, un tā joprojām. Un lūdz noņemt savukārt sodu no šī tiesneša. Saprotiet, te jāsaka, kā es bieži vien raksturoju Daugavpili, — tā ir valsts valstī un tiesneši šeit, šādi tiesādami, palīdz radīt šo valsti valstī. Kur nevarēja, tiesneši atteicās pat izskatīt, Radionova kungs lietu par Vidavski. Ko tas nozīmē, negribēdams izskatīt? Tātad Vidavskis viņam ir savējais. Mēs zinām, kas ir Vidavskis. Un viņš turpina šodien valdīt Daugavpilī un lemt, un veidot tur savus likumus. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam tā pavirši apstiprināt tiesnešus uz mūžu, kuriem nav pieredzes. Jau ar to vien pietiktu, lai it īpaši juristi, Kaksīša kungs, jūs kā jurists pateiktu, ka, ja reiz nav pieredzes, tad lai viņš vismaz papraktizējas vēl pāris gadus, un tad izskatīsim šo lietu, nevis šodien. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Man atšķirībā no daudziem citiem deputātiem, kas ir šajā zālē un kas nav Juridiskās, tas ir, atbildīgās komisijas šajā jautājumā, locekļi, ir tas pienākums gandrīz katru nedēļu sekot tiesnešu kandidatūru atbalstīšanai vai neatbalstīšanai Juridiskās komisijas sēdēs. Un es ar pilnu atbildību varu teikt, un it sevišķi vēršoties pie kolēģiem no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, ka šajā jautājumā ar absolūti vienlīdzīgu svaru un tiesībām varētu runāt par divām lietām.

Pirmkārt, par objektīvo situāciju Daugavpilī, kāda tā ir. Par visām tām demogrāfiskajām, ar juridisko izglītību un naturalizāciju saistītajām problēmām, kas objektīvi pastāv tajā reģionā.

Un otrkārt arī par Tieslietu ministrijas un par tieslietu ministra personīgo atbildību. Par to, lai tiesu sistēma Latgalē funkcionētu vismaz tikpat labi, kā visur citur Latvijā. Un galu galā ir arī trešais jautājums. Trešais jautājums ir par to, kādas ir mūsu morālās tiesības liegt strādāt cilvēkiem, kas, jā, patiesi, nebūt nav bijuši ideāli tiesneši, bet kas divus gadus ir ar pilnām tiesībām, apgūstot pieredzi, strādājuši Daugavpilī. Un kādas ir mūsu morālās tiesības visu šo sistēmu, visu šīs tiesas darbu uz regulāra pamata, kā tas šobrīd jau izrādās, jaukt un liegt tai funkcionēt.

Līdz ar to ko es gribu teikt? Es gribu teikt, ka jūsu pašu labā, mūsu visu labā neliegsim šiem cilvēkiem iespēju strādāt un atcerēsimies, ka jautājuma par tā cilvēka, kura kandidatūras izskatīšanu mēs šodien atliekam, disciplinārsoda noņemšanu ir ierosinājis nevis šīs tiesas priekšsēdētājs, bet gan tieslietu ministrs personīgi. Tā kā tā situācija ir daudz sarežģītāka un daudz komplicētāka, nekā mums skaidro iepriekšējie runātāji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es arī esmu no Juridiskās komisijas, kas uz vietas lemj šos jautājumus. Un jau vairākkārt man radies priekšstats, ka attiecībā uz Daugavpili un attiecībā uz Rēzekni, kur ir grūtības ar cilvēkiem, kas varētu strādāt tiesnešu amatos, netiek veikta pareizā politika. Un jāsaka, ka man ar izbrīnu jālūkojas uz Dobeli un Tabūnu, kas ir no tās partijas, no kuras ir ministrs — tieslietu ministrs Rasnača kungs, kurš būtībā ir atbildīgs par stāvokli Daugavpilī un Rēzeknē. Jūs zināt, ka Daugavpilī, varbūt arī nezināt, ka Daugavpilī ir paredzētas astoņas tiesnešu vietas. Strādāja kādu brīdi tikai divi, šobrīd strādā trīs, un varbūt turpmāk strādās atkal tikai divi. No astoņiem — divi. Daugavpilī, lūdzu, ņemiet vērā to, ka tur gandrīz katrā lietā jāpieaicina tulks. Tas nozīmē, ka lieta velkas divreiz ilgāk. Tas nozīmē, ka lietas izskatīšana prasa vairāk laika. Bet, ja ir aprēķināta slodze astoņiem tiesnešiem un strādā tikai divi, tad varat iedomāties, kāds ir stāvoklis. No Rēzeknes pienāk ziņas, ka apgabaltiesā ir četru gadu gara rinda, lai izskatītu lietu tiesā. Būtībā mēs ejam uz sabotāžu, būtībā uz Latgales tiesas iznīcināšanu.

Man gribas jautāt lielajiem oratoriem — Tabūnam un Dobelim, kas ir darīts jūsu partijā, lai jūs atbalstītu savu ministru un lai tas ministrs justu un saņemtu atbalstu, un būtu pietiekoši spējīgs un saprātīgs, lai risinātu šo katastrofālo jautājumu, kuru nav pacēlis neviens? Diemžēl tas jāpaceļ šobrīd opozīcijai. Es domāju, ka vajadzēja citām partijām, kas ir pozīcijā, saprast, ka stāvoklis ir nopietns, un, lai nebūtu tiešām krīze, kaut ko darīt. Bet tā kā neviens neiedrošinās iebilst pret tēvzemiešiem, tad diemžēl mums ir jāpasaka skaidri: vai jūs saprotat, ka jūs lejat ūdeni uz Vidavska dzirnavām? Mums ir skaidri zināms, jūs jau apkārt nebraukājat un nezināt reālo stāvokli, mums ir skaidri zināms, ka Vidavska piekritēji Daugavpilī aģitē pret iešanu tiesnešos. Proti, nepieteikties juristiem uz tiesneša amatu, lai sagrautu Daugavpils tiesu. Vai jūs to zināt vai nezināt, vai jūs turpināt tikai, acis aizvēruši, aģitāciju? Ja jūs tiešām gribat, lai Latvija nesadalās divkopienu valstī, lai nesadalās reģionos, kuri vairs nav Latvijas reģioni, tad, lūdzu, radiet tādu stāvokli, lai šī krīze izbeigtos!

Varu jums pateikt priekšā, ka to varētu izdarīt tā, ka grieztos Rasnača kungs Saeimā vai Ministru kabinetā, lūgtu papildu līdzekļus, papildizdalījumu dzīvokļiem un lūgtu, tā teikt, palīgā Rīgas juristus ar komandējumiem. Tātad vēl papildus viņiem varētu piemaksāt. Nu kaut ko darīt, lai sakārtotu šo jautājumu. Pretējā gadījumā es uzskatu jūs par provokatoriem, kas tīšām grib darīt Latvijai ļaunu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es pat negaidīju, ka mana runa izsauks tik slimīgu reakciju zālē. Es pirmo reizi jau teicu, ka pēc 1.janvāra būs vienota tiesa. Rajoni un pilsētas apvienosies, un būs vienota tiesa. Tā ka nevajag te izrunāties par šo trūkumu, cilvēku trūkumu.

Otrs. Kāds bija sakars man runāt par kaut kādām partijām vai kaut kādu spļaudīšanos? Cienītie kolēģi, paklausieties vismaz, ko kāds no mums runā! Es runāju par konkrētu cilvēku un par konkrētiem viņa pārkāpumiem. Un ne par ko citu. Iemācieties, lūdzu, klausīties! Ļoti pareizi vārdi bija, kā viens kolēģis izteicās, ka mēs gribam, lai mūsu tiesa funkcionētu labi. Tad laikam, lai funkcionētu tiesa labi, ir vajadzīgi arī labi tiesneši. Kāds tad tam ir sakars ar kaut kādu Daugavpils īpatnējo stāvokli? Ar kaut kādām demogrāfiskajām problēmām. Tiesnešiem visā Latvijā ir vienādi jāskatās uz problēmām, jo likums ir viens visā valstī. To nu gan vajadzētu saprast jebkuram, kurš šeit runā.

Mēs šeit visu laiku propagandējam, ka tiesu varai ir jābūt neatkarīgai. Mēs dodam milzīgas pilnvaras tiesnesim, vēlot viņu uz visu mūžu. Ļoti reti mēs šeit, tribīnē, izskatām kaut vai tos dokumentus, kas ir iesniegti par tiesnešiem. Un tagad, atļaujoties par kādu tiesnesi kaut ko negatīvu izteikt, parādās partiju nosaukumi, parādās spļaudīšanās, ko no jurista es nu nekādi negaidīju. Juristam jau nu vajadzēja iemācīties precīzi izteikties. Es vienkārši personīgi pateicu savas domas par šo cilvēku. Un ieteicu visiem pārējiem padomāt, pirms balsojam. Tas ir viss. Es atkārtoju: par šādu cilvēku es balsot nevaru.

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš (LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Es tiešām teikšu tikai dažus vārdus. Es neapvainošu nevienu skarbu runātāju, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka, kamēr es šeit sēžu divus gadus Saeimā, mēs balsojam par tiesnešiem. Mēs viņus visus vienmēr apstiprinām bez kādas aizķeršanās. Bet kā ir dzīvē? Vai viņu darbi iet bez aizķeršanās? Mēs zinām, kas tagad ir noticis un kā tauta uz to skatās. Es gribu aicināt, ka tiesnešu ievēlēšana jāskata ar vislielāko uzmanību šajā gadījumā, vai nu par, vai pret, bet, kad mēs sākām gandrīz pirmo reizi apskatīt tiesnesi, tur nebūtu ko apvainoties ne pašiem tiesnešiem, ka mēs meklējam augstāko raudzi, augstāko labumu, morāli un ētiku pie viņiem. Nekādas partijas šeit nedrīkst spēlēt lomu, bet spēlēt lomu pašu tiesnešu visaugstākai kvalitātei. Es aicinu būt ļoti uzmanīgiem pie balsojuma un padomāt. Un, ja būtu taisnība Mauliņa kungam, nu tad jāatliek šis jautājums un jāskata vēlreiz. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Protams, ir ļoti bēdīgi priekš tā cilvēka, ka diskusija šobrīd notiek, bet man liekas, šobrīd tiešām ir pacēlusies diskusija par lielākām lietām, un pacēlusies diskusija par to, vai Tieslietu ministrija spēj vai nespēj nodrošināt tiesu varas normālu funkcionēšanu Latgalē.

Ministrijas, kuras pārstāvis jau divus gadus ir “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis, rekomendē mums tiesnešus Daugavpilī. Divus mēs šeit, šajā zālē, noraidījām no viņa rekomendētajiem, tagad atkal vienu mums, Juridiskajai komisijai, tiešām nācās aizturēt. Otru tagad paši “Tēvzemei un Brīvībai” lūdz atsaukt.

Es, protams, arī Juridiskajā komisijā redzēju šo tiesnesi un varētu teikt, ka es arī būtu vēlējies augstāk kvalificētu tiesnesi, ar lielāku pieredzi, jo darbs tur tiešām ir grūts. Bet mums jāsaprot tiešām tā situācija, ka Daugavpils tiesā ir palicis tikai praktiski tā, kā šinī gadījumā, kad ir palikuši trīs, mēs jau Radionovu neapstiprinājām šodien, un tātad viņš tālāk strādāt nevar. Tātad paliek divi tiesneši. Izslēgsim vēl Isajevu, un tad paliks viens. Neko neglābs tur Latgales Daugavpils rajona apvienošana ar Daugavpils pilsētas tiesu, jo arī Daugavpils rajona tiesā tiesneši nesēž bez darba, viņi ir pilnīgi noslogoti un nekāda palīdzība nevarēs izvilkt no nelaimes Daugavpils pilsētas tiesu. Jautājums ir vispār samilzis Latgalē, jo arī Rēzeknes apgabaltiesā trūkst 11 tiesnešu. Mēs varam likvidēt tādā veidā tiesu varu Latgalē, bet tikai padomājiet, kurš ministrs un kura partija par to būs atbildīga?

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Grīnblata kungs.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Tātad, godātie deputāti, arī Juridiskās komisijas priekšlikums ir, ka balsojam par Saeimas lēmuma projektu — apstiprināt Vladimiru Isajevu par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 14, atturas — 9. Vladimirs Isajevs apstiprināts par Daugavpils pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Nākamais ir lēmuma projekts, kas arī Juridiskajā komisijā tika izskatīts un atbalstīts. Apstiprināt Āriju Ždanovu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs . Vai debatēs kāds ir pieteicies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 6. Ārija Žda-nova apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam” . Debatēs pieteicies Uldris Veldre, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Vakar vakarā, jāsaka, jau šodien, vakar vakarā pēc pulksten divpadsmitiem man zvanīja apmēram 30 cilvēku no dažādām Latvijas malām un lūdza viņu vārdā un tautas vārdā izteikt neuzticību pašvaldību valsts ministram Ērikam Zundam. Es šajā gadījumā ļoti īsi pamatošu, kādēļ es to daru.

Būtu bijis ļoti labi, kad izbeidza ministra amatā būt Ernests Jurkāna kungs, ja nebūtu bijusi Pašvaldību komisija, jo es divos mēnešos, darbodamies Saeimas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, esmu pārliecinājies, ka ministrija ražo daudzus dokumentus, kas ir pilnīgi pretēji Latvijas interesēm — tautas interesēm.

Es negribu arī pārmest Zundas kungam, ka viņš kopā ar lielo Alūksnes izlaupītāju — Melderi un Jurkānu — arī sāka teritoriālo reformu. Pašlaik, ja mēs paskatāmies, kas ir noticis ar teritoriālo reformu. Brīvajā Latvijā lauki grimst nabadzībā, tauta izmirst. Es neminēšu skaitļus. Es tikai runāju tādēļ, ka acīmredzot vajadzētu, tomēr visprātīgākais būtu likvidēt šo ministra amatu, tajā pašā laikā mums nav meža ministra, un mežus izlaupa. Es domāju, ka būtu darbs auglīgāks.

Tagad es runāšu konkrēti par dažiem faktiem, kādēļ mēs neuzticamies Ērikam Zundam. Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, piedaloties Latvijas Pašvaldību savienības un Finansu ministrijas pārstāvjiem, izskatījām likuprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”. Nācās konstatēt, ka šis likumprojekts nav bijis savlaicīgi sagatavots, ka pašvaldību ministrs Ēriks Zunda nav izpildījis Latvijas Republikas Ministru kabineta Komitejas sēdes lēmumu — 3. novembrī uzdoto: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — E.Zundam — precizēt likumprojektu saskaņā ar Komitejas sēdē izteiktajiem priekšlikumiem. Un būtiskākais ir tas, ka nav ievēroti praktiski gandrīz visi precizējumi, kas ir minēti valsts sekretāra vietnieces Sudrabas kundzes norādījumā no Finansu ministrijas, no Labklājības ministrijas un Pašvaldību savienības. Un šajā sakarā es gribu arī pateikt to, ka izstrādātais Pašvaldību izlīdzināšanas likums nedarbosies, un nedarbosies tādēļ, ka kritēriju ir ļoti maz, un es domāju, ka uzstāsies arī pārējie deputāti, kas to pamatos. Un būtiskākais ir tas, ka Zundas kungs neaizstāv pašvaldību intereses. Es minēšu atkal piemēru. Tad, kad es piedalījos pirmajā sēdē pašvaldībās, Pašvaldību komisijā mēs izskatījām jautājumu par iespēju izdalīt 3,1 miljonu latu pašvaldību finansēšanai izlīdzināšanas fondā. Diemžēl Zundas kungs balsoja pret, mēs pieņēmām pārējie kā alternatīvu priekšlikumu, netika, vārdu sakot, tālāk virzīts. Tagad mēs dzirdam, ka tomēr mūsu balss ir sadzirdēta un atradīs tos līdzekļus. Un es domāju, ka varētu turpināt... piecās minūtēs ļoti maz var pateikt, bet pašreizējā momentā, ja turpinās tā sistēma, ko iesāka Šķēle, ka sākumā gribēja iecelt vietvalžus, pēc tam tās Sadarbības padomes un tā tālāk, es domāju, ka tas ir ļoti nepiedodami. Un es aicinu arī pozīcijas deputātus balsot par ministra atbrīvošanu, jo es skatījos programmas, nevienā programmā pozīcijai arī nav, lai būtu teritoriālā reforma. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Jānis Strods, Tautas kopa “Brīvība”.

J.Strods (TKB). Godātie kolēģi! Šodien man grūti spriest vispār, cik labus un cik sliktus darbus ir paveicis valsts mi-nistrs Zundas kungs. Es viņu pazīstu kā sirsnīgu, patīkamu, iejūtīgu gan kā kolēģi, gan sarunu biedru. Un šī te neuzticības izteikšana, šis jautājums pārsvarā ir politisks jautājums, un parasti tas ir retāk saistīts ar šī darba profesionālo pusi.

Tas, ka ministra kungam šoreiz izsaka neuzticību pagasti un rajoni, bet viņu atbalsta pilsētas, vienkārši šoreiz liecina par jautājuma politisko pusi. Un es pat negribētu iedziļināties tādās lietās, tādās niansēs kā finansu pārdale pašvaldību starpā, kā rezultātā pašvaldības bieži vien ir nostādītas tādā mākslīgā, sarīdītā situācijā savā starpā, un es uzskatu, ka šis jautājums, piemēram, ir jāatrisina ļoti vienkārši. Ka tām pašvaldībām, kurām pietrūkst šodien naudas un kas nevar finansiāli izdzīvot, ka viņām jāmaksā dotācijas no valsts budžeta.

Un ļoti vienkārši. Kamēr mēs liegsim šeit pašvaldībām pašām iekasēt vai arī neatdosim vienu daļu no nodokļiem, tajā skaitā arī daļu pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa, tikmēr es domāju, ka būtu vienkārši amorāli tām bagātākajām pašvaldībām, kas nemaz nav tik bagātas, vienkārši prasīt dot dotācijas tām pašvaldībām, kuras šodien nevar izdzīvot. Un Rīga, Ventspils un lielākās pilsētas ir tās lielās pašvaldības, kurām atņem šo naudiņu, kuras tām arī diemžēl pietrūkst, un iedod šīm te mazākajām.

Un faktiski pēc būtības jautājums, es uzskatu, ir par pašvaldībām, par reģioniem, par novadiem, arī par apriņķiem, vienalga, kā šīs struktūrvienības sauc, šo jautājumu mēs neatrisināsim tik ilgi, kamēr tas nebūs ierakstīts mūsu konstitūcijā — Satversmē — un kamēr nebūs tur garantētas šīs te pašvaldību tiesības un tajā skaitā arī viņu tiesības uz nodokļu iekasēšanu vai arī nodokļu sadali. Un faktiski tas ir jautājums par varas izlīdzsvarošanu starp centru un reģioniem vai pašvaldībām. Un šodien nevienam nav noslēpums, ka vara diemžēl ir koncentrēta Rīgā šauru politisko grupējumu un spēku rokās. Un ar viena ministra demisiju, es uzskatu, mēs jautājumu neatrisināsim. Ir jāmaina Satversme, ir jāpieņem jauni likumi un jāizdara labojumi jau esošajos.

Un faktiski Zundas kungs šodien ir šīs esošās sistēmas ķīlnieks, jo viņš tur diemžēl daudz ko izdarīt arī nevar. Kaut gan arī varētu, jo, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, viņi izteica tādus pārmetumus, ka dažos rajonos Zundas kungs kopumā ar viņiem visiem neesot ticies, kaut gan esot aicināts, tāpat arī pašvaldību vadītāji apšaubīja pašvaldību lietu pārvaldes, ja to tā sauc, tātad darbinieku kompetenci, ka daudzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieki ir rīdzinieki, vienkārši viņi ieņem siltas vietiņas šeit Rīgā, saņem labu algu, un viņus ļoti maz interesē, kas notiek laukos. Tās ir pašvaldību darbinieku, vadītāju un deputātu domas.

Un faktiski šobrīd neuzticība, es uzskatu, būtu jāizteic nevis Zundas kungam, bet jāizsaka visai lielajai Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijai, tās darbiniekiem, kuri vienkārši aizbrauc uz laukiem tikai ķeksīša pēc, un arī visai valdībai kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Jūs visi labi pazīstat Ēriku Zundu, viņš ir simpātisks cilvēks sarunās, bet man bija saruna ar viņu kādā pavasarī, kad sākās lielā brēka, kad bija uz kartes sadalījuši pagastus, lielos pagastus un pilsētas. Tad es jautāju, vai ir kaut kas darīts un ar cilvēkiem runāts? Tā arī atbildi nesaņēmu. Ēriks Zunda man stāstīja gari, ka divreiz divi ir četri, es viņam prasīju, cik ir septiņi reiz astoņi, viņš atkal stāstīja, ka divreiz divi ir četri. Es jums tēlaini to saku tāpēc, ka cilvēks, kurš ir ministra amatā un kurš negrib atbildēt uz jautājumu konkrēti, vispār traucē strādāt arī apakšniekiem, arī Saeimai, starp citu, traucē strādāt. Tas ir viens. Un tad atcerēsimies, kolēģi, ka pirmais izgudrotājs, ka vajag tos lielos pagastus taisīt, ar falsificētiem datiem centās pierādīt, ka Eiropai esot četri tūkstoši katrā pašvaldībā, tikai tad esot tā rentabla, un ka tas esot Eiropas vidējais rādītājs. Izrādījās, ka šie dati ir melīgi un ka tā reforma tur notikusi pēdējos gadu desmitos vai pēdējā gadsimtā, arī bija nepareizi dati, jo ekonomisti skaidri pateica, un to Vanags uzrakstīja arī “Latvijas Vēstnesī”. Ja kāds lasīja, ka, piemēram, Francijā vidējā departamenta lielums ir 1600 cilvēku, Latvijā ir pāri par 2000. Nu kur mēs ejam? Otrs fakts. Ka Francijā šis departamentu teritoriālais dalījums nav mainīts kopš Francijas lielās buržuāziskās revolūcijas. Nu kāpēc šīs falsifikācijas? To izgudroja Šķēle. Mēs zinām, ka Šķēle to izgudroja zināmu interešu dēļ, lai pārvērstu Latviju par tādu valsti, kur no augšas nosaka visu. Tā viena reformas daļa jau bija tā, ka atcēla ievēlētās rajonu padomes.

Es negribu pārmest visu to Zundam. Viņš ir izpildītājs, bet es uzskatu, ka nevar strādāt par ministru cilvēks bez mugurkaula, kam nav sava viedokļa, kas domā, ka tikai ir jāizpilda. Viņam ir pienākums kā politiski atbildīgam cilvēkam izlemt jautājumu tiešām politiski valsts interesēs. Un, ja mēs strādāsim tikai kā ierēdņi ministru posteņos, tad nebūs labi.

Tad vēl viena falsifikācija, kura te izskanēja — it kā pilsētas vēlētos pievienot tos pagastus. Nepavisam tā nav. Jūs vienkārši nebraucat apkārt un nezināt, kāds ir reālais stāvoklis. Pilsētas, kur ir godīgi vadītāji, nevēlas pievienot atpalikušus pagastus, jo uzreiz, ja viņi negribēs pasliktināt vēl pagastam to stāvokli, tad gribot negribot viņiem būs jāpasliktina stāvoklis pašiem. Un dažreiz ir tāds stāvoklis, ka vispār nav iespējams pilsētu ar pagastu apvienot, kas bija paredzēts tajā lielajā plānā. (Starpsauciens: “Kandava jau ir apvienojusies!”)

Kandavas gadījumā varu pateikt tik daudz, ka kandavieši nebūt nav par to sajūsmā. Un tā lielā ažiotāža presē ir arī dezinformācija. Turklāt man liekas, ka ir vēl viena nelaime. Mums ir reformai paredzēts gadā gandrīz miljons latu. Šos latus varētu gan izlietot daudz lietišķāk kaut kur citur. Bez tam, ja reiz taisa reformu, tad vajag ievērot cilvēku vēlēšanos, bet tā kā mēs esam braukuši apkārt, praktiski apbraukājuši visus Latvijas pagastus, un tikai dažos ir bijuši ministrijas pārstāvji, kas interesējušies — ko un kā. Tikai dažos. Lielākajai daļai pat nav vēstulēs prasīts, ko viņi vēlas. Es uzskatu, ka tas nav darbs, tas nav ministra cienīgs darbs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Tautas kustība “Latvijai” ir vairākkārt skaidri pateikusi un atkārtojusi to, ka, lai šodien Latvijas situācija... lai Latvijā panāktu situācijas uzlabojumu, ir nepieciešama visa pašreizējās valdības demisija, kā arī ārkārtas Saeimas vēlēšanas. Tikai tādā veidā beidzot varēs nomainīt esošo politisko eliti un iedzīvināt arī valsts pārvaldē taisnīgumu un solidaritātes principus.

Bet es skaidri saprotu, un to mēs arī visi saprotam, ka valdošā elite stingri turas savos krēslos, un kāpēc gan lai viņi to nedarītu, ja tauta un arī pašvaldības un cilvēki tai ir devuši šo iespēju un vēl joprojām arī to dod. Tādēļ mēs esam spiesti šajā brīdī ielaisties dialogā ar šo esošo varu, mēs esam spiesti meklēt šajā varas struktūrā... meklēt šīs varas struktūrās pilnīgi konkrētas vietas un censties lokalizēt pilnīgi konkrētas vietas, kuras ir tās, kuru dēļ šodienas varas mehānisms buksē visvairāk.

Mēs redzam, ka šī sistēma ir nesakārtota, bet šī sistēma mūsu valstī pastāv, šī vara mūsu valstī pastāv, un tāpēc mēs, rēķinoties ar to, ka šī vara mums ir, mēs esam spiesti meklēt iespējamos uzlabojumus, ja arī pati politiskā pozīcija meklētu šādus uzlabojumus un meklētu tās vietas, kuras mūsu valsts pārvaldē ir vissāpīgākās, un centos tās risināt, tad arī nelielus uzlabojumus varētu, iespējams, panākt un vismaz apturēt tā-lāko katastrofālo lejupslīdi un sabiedriskās krīzes saasināšanos.

Tāpēc mēs arī laiku pa laikam izvirzām lēmuma projektus par neuzticības izteikšanu vienam vai otram ministram un priekšlikumus par vienas vai otras nozares padziļinātu diskutēšanu problēmu griezumā. Un konkrēti šodien tas ir lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu pašvaldību valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam. Un problēmas šeit jau nav... gan Veldres kungs, gan Mauliņa kungs ļoti labi noraksturoja. Pirmā problēma ir mūsu valstī notiekošā administratīvi teritoriālā reforma un Zundas kunga vadībā notiekošie centralizācijas procesi, patvaļīgā pagastu apvienošana. Patiesībā netiek domāts par cilvēkiem, kā cilvēkam nokļūt līdz pagasta centram pēc apvienošanas, kādā veidā radīt infrastruktūru, lai tas tiešām tādā veidā notiktu, un paredzama arī mazo lauku skolu un slimnīcu likvidēšana un Latvijas lauku kultūrvides iznīcināšana.

Šādas administratīvi teritoriālās reformas sekas mums nav vajadzīgas, un šādas sekas var būt tikai tad, ja šī reforma tiek veikta bez nepieciešamā ekonomiskā pamatojuma. Bez tam gribu piezīmēt to, ka pagastu robežu grozīšana vai to apvienošana bez vietējo iedzīvotāju piekrišanas ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kurai Latvija, kā mēs zinām, paldies Dievam, pievienojusies.

Otrs būtisks jautājuma bloks ir fakts, ka Ēriks Zunda kā atbildīgais ministrs nav spējis panākt pienācīgu finansiālu nodrošinājumu pašvaldību funkciju realizācijai. Uz pašvaldību pleciem ir skolas, slimnīcas, citi infrastruktūras objekti, daudzi ir ļoti smagā tehniskā stāvoklī. Sevišķi būtisks jautājums ir par bērnudārziem, kas atdoti pašvaldībām līdz ar visām pedagoģisko darbinieku algām, šobrīd bērnudārzi tiek slēgti, vecāki ņem bērnus ārā tāpēc, ka ir noteiktas lielas vecāku maksas. Pašvaldības arī gādā par sociālo palīdzību, kas šodien ir vajadzīga lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Pašvaldībām jārisina daudzi nodarbinātības jautājumi, diemžēl līdzekļi šeit nav paredzēti. Pašvaldību finansu izlīdzināšana šobrīd naido pašvaldības savā starpā, jo katrs gribētu šo deķīti vilkt uz savu pusi. Paldies Dievam, ka tomēr pašvaldībās ir arī šī izpratne par to, ka tiek izvirzītas prasības attiecībā pret valsti, lai pašvaldībām kopumā būtu vairāk līdzekļu. Es gribu piezīmēt jau vairākkārt izteikto tēzi, ka pašvaldību daļa valsts kopbudžetā gadu no gada ir sistemātiski samazinājusies, un diemžēl ministrs Zunda nav neko darījis, lai šo tendenci pārtrauktu. Aicinu balsot par neuzticības izteikšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu to, ka viena no galvenām nelaimēm, kādēļ šodien šis jautājums ir pacēlies, ka Saeimā nav notikusi neviena sēde, kurā mēs būtu izdiskutējuši pašvaldību jautājumu. Kā es esmu vairākkārt arī lūdzis, gan griezies pie Gorbunova kunga, pagaidām mutvārdos, tajā skaitā runājis arī ar Zundas kungu, tas ir jautājums par lielajām piecām Latvijas pilsētām.

Šīm piecām pilsētām, pirmkārt, ir jābūt ārpus šī Likuma par pašvaldībām, tās ir Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Rīga, varētu būt arī Jelgava, jo nav racionāli, ka šīs pilsētas pakļaujas tam pašam likumam, kā es vairākkārt esmu teicis, kam pakļauti mazie miesti. Tam ir jābūt atsevišķam likumam, un šeit es arī gaidītu iniciatīvu gan no Gorbunova kunga, gan no Zundas kunga puses. Tāpat es tomēr gribētu arī norādīt jautājumu, kuru mums arī būtu jāizdiskutē, ar ko savā laikā varbūt Mauliņa kungs vai arī Veldres kungs nesaskārās, bet es saskāros arī Rīgas pilsētā. Savā laikā, kad parādījās iniciatīva par rajonu likvidāciju, tad arī bija ļoti liels satraukums par to, ka šos rajonus, lūk, nedrīkst likvidēt. Bet mēs aizmirstam vienu primitīvu lietu, ka mēs diemžēl lielāko daļu no pašvaldību teritoriālā iedalījuma esam pārņēmuši no padomju sistēmas. Rīgā rajoni bija pakļauti kā partijas komitejas, tās tika piestiprinātas noteiktam cilvēku daudzumam, kas bija partijas biedri, un līdz ar to tādā veidā bija principiālais teritoriālais sadalījums.

Diemžēl šis princips arī pārējos Latvijas rajonos vēl aizvien ir saglabājies. Līdz ar to padomju Komunistiskā partija vairs nefunkcionē, bet pēc būtības tās rajonu sadalījums funkcionē. Tāpat patiešām es uzskatu, Mauliņa kungs, būtu jāpievieno varbūt donoru pilsētām vai donoru reģioniem šīs mazās pašvaldības, jo diez vai būs racionāli, ka pašvaldībā cilvēki cieš... nekādu sociālo palīdzību no pašvaldības nevar saņemt, jo nav varbūt ne biznesa infrastruktūras ne kādas citas. Šajā gadījumā tieši šī pāriešanas metode būtu normāla, vismaz šajā laikā, kamēr nav valstī papildu līdzekļu. Tāpat laikam arī šodien šajā brīdī, kamēr nav valstī līdzekļu, mums būtu jāatbalsta drīzāk centralizācija, nevis decentralizācija, kura pieprasītu daudz lielākus naudas līdzekļus. Vai arī, cienījamie kolēģi, vai mēs neesam redzējuši šos gadījumus, kad vienā pagastā ir, piedodiet, elevators, bet otrā nav, un pirmais pagasts paziņo, ka manā elevatorā otra pagasta zemnieki nebrauks, vai kultūras nams, ko viena pašvaldība nav spējīga finansēt, otrai nav, bet ir kāda neliela naudas summa, bet šī nauda netiek izdalīta uz to kultūras namu.

Tā ir mūsu realitāte. Un šajā gadījumā es neuzskatu, ka par to ir vainīgs Zundas kungs, ka par to, ka ir jāizdara pašvaldību reforma, ir jāmaina, bet ir jāizdiskutē. Un es uzskatu, un es lūdzu vēlreiz, un, ja vajadzēs, aicināšu kolēģus arī no “Lavijas”, “Brīvības” kopas, aicinātu sasaukt atsevišķu sēdi, kurā mēs varētu šo jautājumu izdiskutēt, jo diez vai šodien pie trūcīgiem finansu līdzekļiem mēs varam iziet uz proponēto decentralizāciju. To mēs varēsim atļauties, kad valsts būs bagāta, kad, jā, būs izveidojušies pašvaldību kadri, ja šodien mums ir jābaidās, ka nav to kadru, diez vai mēs esam tik bagāti, lai uzturētu šīs mazās miestu pašvaldības, tā ir diskusija. Un es aicinu diskutēt — šodien diez vai mums vajadzētu uzvelt šo akmeni un apvainot Zundas kungu, un es aicinu vēlreiz sasaukt atsevišķu sēdi, kurā mēs izdiskutētu pašvaldību jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Andris Saulītis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Saulītis (TKB). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es atceros šo pašvaldību reformu — vēl sākās 5.Saeimā, un tad bija Vides un reģionālās attīstības ministrs Gaiļa kungs, un viņam asistēja Jurkāna kungs, un arī šī tradīcija pārgāja uz 6.Saeimu. Es redzēju, kā faktiski visa kritika tika izgāzta uz Ernestu Jurkānu, un faktiski viņš arī nevarēja neko realizēt, mēģināja, cik varēja, brauca, darīja, runāja, bet, jo vairāk viņš runāja, jo sliktākas sekas beigu beigās bija no visa tā. Mums tagad atkal jāizvērtē tāda lieta, vai mums par šī procesa būtību jāatrod viens vainīgs cilvēks, vienalga, vai tas būtu šajā gadījumā Zundas kungs vai kāds cits, vai jāpaskatās uz procesu kopumā. Manuprāt, šis process, kas tagad notiek ar pašvaldībām, tam ir viens trūkums, galvenais viņu trūkums, ka saglabājas tendence nodokļu pārdalē par labu centram. Diemžēl mēs visi daudz runājam par skaistām politiskām lietām, bet nepievēršam tādu uzmanību nodokļiem. Normālās civilizētās valstīs, kur cilvēkiem ir kaut kādas problēmas, kur cilvēki mēģina attaisnot to nosaukumu, ko mums velta dabas zinātne, ka cilvēku sugai — Homo sapiens, tas ir, saprātīgajām būtnēm, ka pirmām kārtām un galvenokārt cilvēki runā par nodokļiem. Mēs diemžēl, veicot šo problēmu, neievērojam, ka kopējie pašvaldību ienākumi no gada uz gadu samazinās. Pie tam jebkura reforma, kas notiek, tā prasa līdzekļus, tas ir dabīgs process, jebkura reforma, kura tiek veikta uz nodokļu samazināšanās fona, tā veikta a priori neveiksmē, es varu tikai nožēlot to cilvēku, kam ir uzticēts šis grūtais uzdevums — veikt šo darbu.

Ja mēs paskatāmies šodien uz nodokļiem, tad mēs redzam, ka pašvaldības faktiski tiek finansētas no diviem galvenajiem nodokļiem. Tātad pirmais nodoklis ir ienākuma nodoklis, un otrais, kas sadalās divās daļās, ir zemes nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, un mēs redzam vienkārši... Laika trūkuma dēļ es nevaru izvērst šo konkrēto, precīzo diskusiju, bet mēs redzam, ka nodokļu bāze no gada uz gadu sarūk, jo kopējā ekonomiskā izaugsme neseko tā, kā mēs visi plānojam, un līdz ar to šogad faktiski izlīdzināšana, kas arī ir viens fenomens, par kuru arī varētu runāt no šīs tribīnes, tā ir slēcēja glābšana ar paša slīcēja rokām, tad, kad iznāk situācija, kad pašvaldībām faktiski tiek uzlikts vēl ienākuma nodoklis, ko tad tas izlīdzināšanas fonds, caur kuru pašvaldības tiek finansētas, tas ir valsts varas, centrālās varas valsts nodoklis, kas tiek uzlikts pašvaldībām, pie tam konfiscējoša rakstura, jo viss, kas ir pāri 10%, viss tiek konfiscēts. Es vēl varētu runāt pusstundu par kritērijiem, kritēriji arī ir ačgārni, un tā ir tā aplamā situācija, kas notiek tagad ar pašvaldībām, ka faktiski pašvaldību problēmas ir jārisina ar pašvaldību rokām jeb slīcēju glābšana ar paša slīcēja rokām, un mēs brīnāmies, ka cilvēki ir neapmierināti.

Protams, ka tik smagas problēmas kā nodokļu pārdale vispār ir ļoti grūti ielikt piecās minūtēs, tāpēc es arī saprotu, ka, saīsinot debašu laiku, runas paliek emocionālākas un konstruktīvie argumenti izzūd, un mums ir jārunā pavisam par kaut ko citu, mums ir jārunā par ātru, skaidru problēmas risinājumu, kur skaidri jāpasaka, ka pašvaldību izlīdzināšanai jānotiek no valsts budžeta. Kāpēc? Tāpēc, ka pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli uz tabaku, alkoholu un degvielu maksā katras konkrētas pašvaldības iedzīvotāji un viņiem ir tiesības šos nodokļus izmantot arī savu funkciju pildīšanai, ko tām uztic valsts, bet situācija mūsu valstī ir tāda, ka, palielinot pašvaldībām funkcijas, nodokļu bāze aizvien tiek centralizēta un tālāk tiek pārdalīta. Tiek pārdalīta dažādu investīciju veidā, kas galīgi ir nepieņemami, jo mēs visi zinām no mūsu pagātnes, ka lēmums, kas tiek pieņemts konkrēti tuvāk tā izpildei pašvaldībās, arī tiek labāk un precīzāk realizēts. Tāda ir tā situācija, tātad faktiski šis mehānisms, kā pašvaldību dzīve tiek organizēta, tas nestrādā, tas šodien ir jau radījis krīzi. Es nezinu, esmu izbraucis tagad kādas 20 pašvaldības pēdējās 10 dienās, un visi pašvaldību darbinieki runā par 4.decembra piketu pie Saeimas. Man, atklāti sakot, šeit ir kauns, ka...

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, piecas minūtes ir pagājušas.

A.Saulītis. Es atvainojos, godātie kolēģi, bet es izsaku pārmetumu tiem kolēģiem, kas ierobežo runāšanas laiku, un līdz ar to visām runām jākļūst...

Sēdes vadītājs . Saeima ir nolēmusi par debašu laiku, Saulīša kungs.

A.Saulītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim, kolēģi, pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds deputātam Imantam Liepam par Latvijas — Čehijas sadarbības grupu.

I.Liepa (TKL). Augsti godātie kolēģi! Rīt ir tikšanās pulksten 10.30 Latvijas — Čehijas sadarbības grupai Tautsaimniecības sēžu zālē, visiem šīs grupas dalībniekiem ir laipni lūgta ierašanās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ludmilai Kuprijanovai paziņojums par komisijas sēdi.

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu sanāk uz komisijas sēdi Sociālo un darba lietu komisiju tūlīt pēc reģistrācijas komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jurim Kaksītim.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es atvainojos savam kolēģim Jurim Dobelim, ka, komentējot viņa runu, lietoju pārāk skarbus vārdus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Un vēl viens, kolēģi, paziņojums. Pulksten 15.00 notiks frakciju padomes sēde Saeimas viesu zālē. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Viesturs Boka, Indulis Emsis, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis, Dainis Turlais, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! 48 deputāti. Lūdzu vēlreiz atkārtot nervozu zvanu! Lūdzu atkārtoti reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Turpinām debates apspriežamajā jautājumā. Gundars Valdmanis, Tau-tas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas kalpi! Mēs tagad apspriežam Ērika Zundas atbilstību tam amatam, kas viņam tagad ir. Es drusku pazīstu Ēriku Zundu, esmu bijis vairākas reizes Tukumā, un man ir liels gods un prieks pazīt tik spējīgu un, manuprāt, labu cilvēku. Es esmu saticis pāris simts tukumiešu, un par Ēriku Zundu ir dzirdēti tikai labi vārdi. Kad es pirmo reizi iebraucu Tukumā, tad tur vēl bija cerība un prieks, un cilvēkiem bija projekti, un lietas būvējās, skolas bija labā kārtībā. Ja Ērikam Zundam tiktu uzticēta Lat-vijas valsts, es domāju, ka es atbalstītu viņu. Bet lieta ir par viņa atbilstību tanī amatā, kurā viņš šodien ir. Viņam šodien ir uzdots no Sadarbības padomes un, ja jūs ticat Ņujorkas postartiķelim no čekas, pat no Primakova, iznīcināt latviešu tautu. Viņš ir tas instruments, kuram, caur kuru tiek uzdoti pašvaldībām uzdevumi, un centrs “atmazgājas”, bet nedod līdzekļus.

Es varētu saprast, ka varbūt mūsu ministrs domā, ka viņš to sitienu, tās sāpes samazina ar to, ka viņš tur ir kā buferis, un varbūt viņš to dara. Manuprāt, lieta šodien būs tāda. Padomes pārstāvji balsos, ka Ērikam Zundam ir jāpaliek vietā. Bet es aicinātu Ēriku Zundu tūlīt pēc tam pateikt sveiki Sadarbības padomei un nākt uz Tautas kopu “Brīvība”, jo to nekaunību, kas ir uzdota Ērikam Zundam, pārstumt mūsu tautu, kas jau tagad ir bezdibeņa aizas malā, to nevienam cilvēkam nevajadzētu uzņemties. Es domāju, ka Zundas kungs ar savām spējām to tautu neizglābs. Zundas kungs ir labs komandas spēlētājs, es saprotu, arī komunistu partijas laikos. Bet es ticu, ka viņš ir vienmēr gribējis labu. Bet viņam ir uzdots būt tam, kas nocērt mūsu mazām pilsētām, laukiem dzīves spēju. Tie uzdevumi tiek doti tālāk, tā finanse netiek dota tālāk. Un es saprotu, ka pat mums Saeimā tas ir ļoti labi saprotams un ļoti pretīgi. Jūs varbūt atminat, ka Šķēles kungs gribēja iecelt savus gubernatorus, kā mēs cīnījāmies pret. Un pat no slimnīcām veda ārā slimos, lai ar 52 balsu vairākumu varētu šito gubernatoru sistēmu it kā ievest. Un Zundas kungam, es viņu patiešām cienu un ceru, ka mēs paliksim draugi. Zundas kungam bija jānāk pie sasistas siles un tomēr pieturēties pie tā pamatmērķa, jo tas pamatmērķis ir mūsu tautu iznīcināt. Viņam ir uzdots pateikt — lūdzu, jums ir tik daudz naudas, un dariet tik daudz. Tās lauku skolas taisās ciet. Tās darba vietas pazūd. Un, ja būtu Zundas kungs vainojams, tad tas ir par to, ka viņam nav tas mugurkauls pacelties kājās un pateikt — paldies, draugi, es neesmu ar mieru šito spēli spēlēt. Bet tur mēs esam ļoti daudzi šeit mūsu Saeimā līdzvainīgi. Es esmu runājis ar vairākiem cilvēkiem, kolēģiem par to, ko es aizvakar gribēju izteikt radioraidījumā, kurā šorīt pateicu par to, ka ticams, ka mēs pārstāvam čekas mandātu. Un man saka — jā, mēs jau to zinām, Gundar, bet kas tad? Atlaidīs Saeimu, un tad tie, pie kuriem Sadarbības padome ir vēl tuvāk, Ministru kabinets, tad tie valdīs. Tas taču ir vēl nepieņemamāk. Zundas kungs, izdomājiet dziļi! Jūs uzvarēsiet to balsojumu šodien, bet vai jūs patiešām gribētu būt tas, kas pakar mūsu tautu? Paldies!

Sēdes vadītājs . Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (TKB). Godājamie deputāti! Es esmu pret neuzticības izteikšanu valsts ministram Zundas kungam. Pirmkārt, tāpēc, ka es domāju, ka viņš labi strādā. Otrkārt, tāpēc, ka viņš ir valsts ministrs, un visai ministrijai ir lielais ministrs, vides aizsardzības ministrs, un, ja ministrs un Ministru kabinets saka, ka viņi ir apmierināti ar viņa darbu, tad vienīgi mēs varam domāt, ka kaut kas nav kārtībā ar valdības darbu. Es domāju, ka valsts ministrs izpilda tos uzdevumus, ko viņam uzliek vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, un tas ir Anatolijs Gorbunova kungs vai arī Ministru kabinets, Ministru prezidents. Un tāpēc, es domāju, izteikt neuzticību valsts ministram — tas ir nepārdomāti. Es neatbalstu, jo es uzskatu, ka tiešām viņš pilda savu uzdevumu un dara to, ko viņam liek.

Cits jautājums, es domāju, ka pēc nedēļas, apspriežot budžetu, mēs visi izteiksim savus viedokļus par budžetu kopumā un par valdības darbu. Un varbūt pagaidīsim ar balsojumu pēc nedēļas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Stikuts (DPS). Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no daudziem citiem iepriekš runātājiem, man ir tas gods Ēriku Zundu pazīt jau no 1989.gada, vēl no tiem laikiem, kad faktiski nekāda neatkarīga Latvijas valsts nepastāvēja. Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, ar kuru man nācās kopā darba gaitās bieži tikties, un es varu teikt, ka jau toreiz viņš bija ļoti aktīvs un darbīgs cilvēks, un ne jau velti viņš toreiz bija ievēlēts Pilsētu pašvaldību savienībā par pilsētu pašvaldību vadītāju. Kad mēs apspriedām toreiz dažādus aktuālus jautājumus un arī varbūt kopā mēģinājām veidot un nostiprināt šo Latvijas valsts neatkarību. Bet šodien ir izveidojusies dīvaina situācija mūsu valstī. Kad viena līmeņa pašvaldības, tas ir faktiski tāpat, tikai zemāka līmeņa valsts pārvalde, uzskata par lielāko godu izteikt neuzticību savai valsts varai, pozēt televīzijas ekrāna priekšā ar rungu uz pleca kā ar neatņemamu sastāvdaļu pagasta vecākā formastērpā. Varbūt mums vajadzētu šo te rungu pielikt pie pagasta vecākā formas tērpa kā ikdienas piederumu, lai mēs visi varētu redzēt, ka pagasta vecim tiešām ir vara uz vietas.

Es nevaru piekrist tiem daudzajiem kolēģiem, kuri šeit runāja par to kļūdaino teritoriālo reformu, kura it kā šodien ir uzsākta, un Ēriks Zunda ir pie tā vainīgs. Ar pilnu atbildības sajūtu es varu apgalvot, ka tā teritoriālā sadalījuma shēma, kāda pastāvēja līdz šai dienai, tas ir, bijušo kolhozu, sovhozu teritorijas, faktiski ir tas pats pagasts. Viņi šodien neattaisno jau to, ko mēs no šīs te teritorijas šodien sagaidām. Jo, pirmkārt, ir izmainījies gan iedzīvotāju skaits šajā teritorijā, gan arī nepieciešamība pēc pakalpojumiem šīs teritorijas robežās. Varbūt tā frakcija “Latvijai” domā, jo tuvāk tas pagasta centrs būs tam konkrētam iedzīvotājam, jo būs labāk. Tad ņemiet iepriekšējo sovhozu brigādes, un saskaldīsim vēl sīkāk. Būs vēl tuvāk un būs vēl labāk iedzīvotājam. Es domāju, ka tas nav pareizi galīgi, absolūti. Acīmredzot dzīve nākotnē pierādīs to, ka izvēlētais kurss uz pagastu apvienošanu būs pareizs, jo faktiski šodienas situācija rāda, ka cilvēkam, tam vienkāršajam cilvēkam ir gluži vienalga, kurā vietā atrodas šis te pagasta centrs. Jo pēc zemes reformas beigām viņš uz to pagasta centru varbūt aizbrauks labākajā gadījumā vienu reizi gadā. Labākajā gadījumā.

Šis te pastāvošais teritoriālais iedalījums vairāk ir vajadzīgs tai pastāvošajai nomenklatūrai šodien, jo tā balstās faktiski uz šo te sistēmu, saņem no tās atalgojumu un tādā veidā mēģina arī risināt kaut kādas savas intereses. Tas, ka mēs likvidējam rajona posmu tādā veidā, kāds tas bija, es to pilnīgi arī atbalstu un apsveicu Ēriku Zundu ar šo viņa ieceri, ka tā tomēr tika realizēta, varbūt mazliet izkropļotā veidā, bet nākotnē šis te modelis, kas pastāv rajonos patlaban, tas noteikti vēl ir tālāk jāreformē, jo šo te veidojumu tādu, kāds tas ir, nedrīkst arī paturēt nākotnē. Un mana labākā iecere un doma būtu, ja jau mēs vienreiz rajonu likvidējam, tad vajadzēja to likvidēt kopā ar galdiem un krēsliem, lai tas vispār tur vairāk nepastāvētu. Jo pilnīgi droši saprotu to, ka jānostiprina vietējās pašvaldības uz vietām, jo tās ir pietiekoši nostiprinājušās līdz šai dienai un ir spējīgas risināt visas problēmas savā teritorijā. Tas, ka pašvaldībām trūkst līdzekļu, tas jau gadu gadiem no neatkarības sākuma, sākot no Oša kunga, sākot no Jāņa Platā, bija tāds Finansu ministrijā cilvēks, kurš veidoja šo pašvaldību budžetus, tās biju viņu kļūdas, viņu prognozes faktiski, kas tika iedibinātas un uz šodienu tika pārnestas. Mums, protams, šeit Saeimā ir jāuzlabo nākotnē šī te tendence budžetu veidošanā, jo iepriekš pieņemt jau kļūdainus aprēķinus par ieņēmumiem un novirzīt tos, ka pašvaldības tieši tādus ieņēmumus dabūs, to mēs nedrīkstam darīt. Mums vajag tomēr reāli skatīties uz ieņēmumiem pašvaldībās un, ja vajag, tad arī sniegt valsts atbalstu šīm te pašvaldībām, īpaši tiem atbalstāmajiem reģioniem, kurus mēs paši esam jau apstiprinājuši. Visu cieņu Ērikam Zundam, un tiešām es viņam uzticētu šīs valsts vadību, ja tas būtu iespējams. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru kabineta pārstāvis.

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es arī gribētu pievienoties viedoklim, ka galvenā problēma nav pašvaldību lietu ministrs Ēriks Zunda, viņa veiktais vai neveiktais, bet galvenā problēma ir centrālās varas un vietējās varas attiecības budžeta veidošanas jautājumā.

Faktiski šī problēma sākās tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par bezdeficīta budžetu. Es domāju, ka tas bija pareizs lēmums, jo tiešām, ja mēs turpinātu šo deficīta budžetu, tad agri vai vēlu procenti sāktu “noēst” visu budžeta ienākumu daļu, un rezultāts būtu acīm redzami negatīvs. Bet, protams, šis bezdeficīta budžets tika panākts tajā skaitā arī uz pašvaldību rēķina, un tas arī ir acīm redzams.

Ko tagad piedāvā pašvaldības un Pašvaldību savienība? Tiek piedāvāts ļoti loģisks solis, proti, konkrēts — noteikt kopējā budžetā pašvaldību budžeta daļu procentos. Es domāju, ka tam piekrīt visi. Bet ir tikai jautājums: vai mēs konkrēti varam realizēt to šogad, vai varam realizēt nākošgad? Tad es jums varu pateikt, godātie deputāti, lai kā mēs gribētu to realizēt, mēs to nevaram realizēt. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Tāpēc, ka šā paša valsts pamatbudžeta ieņēmumi un pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi nav īpaši izmainījušies. Ja 1996. gadā valsts, īpaši valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 40 procenti, tad pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi, es noapaļoju, bija 18 procenti, 1997.gadā — 42 procenti un pašvaldību — 15 procenti. Es noapaļoju. Ņemot vērā, ka veselības finansējums ir aizgājis centralizētā fondā, šie skaitļi vien vēl neliecina par to, ka ir notikušas kaut kādas drastiskas izmaiņas par sliktu pašvaldībām. Ja mēs šo procentu visu vēlamies izmainīt, tad ir skaidri jāsaprot, ka mēs šo naudu varam paņemt tikai no tās pašas izglītības, medicīnas, kultūras, aizsardzības, robežapsardzības, policijas, vides aizsardzības un zemnieku subsīdijām. Tā doma, ka nodokļus vajag pārdalīt un atdot tos pašvaldībām, un tad šī proporcija būs ļoti laba, un visas problēmas tiks atrisinātas, es vēlreiz gribu pasvītrot, ka izglītības, medicīnas un kultūras problēmas tādā veidā netiks atrisinātas. Vienīgi, ko mēs šogad varam izdarīt, tas ir tos 4 miljonus, kas ir reāli, ir sadalāmi vēl tiešām, apspriežot budžetu, sadalīt tos par labu pašvaldību izlīdzināšanai, izglītībai un medicīnai.

Otrs jautājums. Par pašvaldību izlīdzināšanas likumprojektu. Šis likumprojekts ir vienmēr izsaucis milzīgas pretrunas. Ļoti var saprast, ka vieniem tiek atņemts un otriem tiek iedots. Šeit es varbūt gribētu runāt tieši par ministru Ēriku Zundu, ka tieši viņš šogad bija tas, kas ierosināja izmainīt šo likumu un kopumā viņu atbalstīja arī Pašvaldību savienība, izmainīt tādā veidā, lai tas būtu vērsts uz pašvaldību attīstību, lai nebūtu tā, ka viena pašvaldība ir sasniegusi, tikko ir sasniegusi vidējo līmeni vai 1% virs vidējā līmeņa, tā tūlīt tai tiek atņemts un iemests izlīdzināšanas “katlā”. Protams, ka tas pašvaldību attīstību neveicina, bet tieši otrādi — visi grib būt zem šī vidējā līmeņa un saņemt no izlīdzināšanas fonda. Tagad, ņemot vērā, ka būs šī zona, kura izlīdzināšanai netiks pakļauta, šī situācija uzlabosies par labu attīstībai.

Bet lielākā problēma ir tomēr prognoze. Nodokļu prognoze. Godātie deputāti, vai jūs varat iedomāties, kā ir mainījusies pašvaldību attieksme pret prognozi? Ja, piemēram...

Sēdes vadītājs. Gorbunova kungs, cik minūtes jūs vēl vēlaties?

A.Gorbunovs. Godātie kolēģi, es nesapratu, es domāju, ka es kā Ministru kabineta pārstāvis varu runāt saskaņā ar Kārtības rulli. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi...

A.Gorbunovs. Tad es lūdzu vēl trīsarpus minūtes.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

A.Gorbunovs. Tātad attieksme ir mainījusies pret prognozi. Pašvaldības vēlas, lai tām prognozē lielus nodokļus. Liekas, ka tas ir ļoti neloģiski. Bet tas notiek tāpēc, ka valdība garantē ienākumu nodokļu prognozi. Jo valdība prognozēs lielākus nodokļus, nereālus nodokļus, jo valdībai no tā būs lielāks labums un lielāki ienākumi. Tāpēc prognozes bija un paliek finansu ministra pārziņā, un es domāju, ka jebkura valdība uzticēsies savam finansu ministram un finansu ministra atbildībai par prognozi. Ja mēs visi prognozēsim, tad mēs nonāksim tieši tādā situācijā, ka gribēs lielākas prognozes, lai varētu paņemt. Tikai no kurienes šo naudu paņemt?

Un pēdējais. Par reformu. Godātie deputāti! Šeit jau izskanēja no šīs tribīnes ļoti dažādi viedokļi — kādai vajadzētu būt pašvaldību reformai. Es jums varu pateikt pat elementāru piemēru par Igauniju un Lietuvu, tur runā pavisam par kaut ko citu. Piemēram, Igaunijā ir ļoti apmierināti ar to, ka ir izveidojuši viena līmeņa pašvaldību un ka ir šī valsts pārvalde. Tā rezultātā ir mērķtiecīgums un atbildība. Mēs, protams, varam tikai klausīties, kā viņi analizē un ko viņi saka par savām pašvaldībām.

Lietuvā arī ir viena līmeņa pašvaldības, bet tās manā uztverē ir izveidotas milzīgi lielas — 50 000 — 60 000. Es, protams, neņemos vērtēt, cik tas ir labi un cik tas ir slikti, bet fakts ir tāds, ka tāda ir pieredze mūsu kaimiņiem. Tāpēc nav brīnums, ka mums visu gadu ir bijušas diskusijas par šo lietu. Un būs vēl šīs diskusijas. Bet es domāju, ka tas, ka šodien mēs virzāmies pamazām, mēs neejam radikālus soļus, bet taisni otrādi — izdiskutējuši radikālus variantus, mēs ejam evolūcijas ceļu un izveidojam šo varbūt padomi, rajona padomi, kurā lemšana būs pagastiem un pilsētām. Es personīgi domāju, ka varbūt tur arī būs mīnusi, bet katrā ziņā tur būs labi tas, ka pagasti un pilsētas beidzot sāks domāt tālāk par savām robežām, par saviem kaimiņiem, par kopējām attīstības lietām, kopējiem attīstības projektiem. Tādā veidā tas varētu būt tiešām pārejas periods uz pašvaldībām, uz vēlētām reģionālām pašvaldībām, kuras izveidotos dabiskā ceļā un lielākas par šodienas rajoniem.

Es, protams, piekrītu tiem deputātiem, kuri teica, ka šī saruna nav izrunājama piecās minūtēs. Es atvainojos, ka es šīs trīs minūtes ilgāk esmu runājis par jums, šī saruna, protams, ir par pašvaldību, kas ir vietējās varas joma, un uzdevumiem un finansējumiem, tā ir visai plaša. Bet es patiesi gribu lūgt jūs, ka tur, kur mēs pieņemam kolektīvus lēmumus Ministru kabinetā un Saeimā, ka par šiem kolektīvajiem lēmumiem mēs neuzveltu atbildību vienam cilvēkam. Tāpat kā, protams, katrs cilvēks, kurš ir personīgi par kaut ko atbildīgs, nevar slēpties aiz kolektīviem Saeimas un Ministru kabineta lēmumiem.

Sēdes vadītājs. Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre (TKL). Godātie kolēģi! Kādēļ lauku pašvaldības negrib apvienošanos? Tas ir vairāk kā skaidrs, ka tā ir vardarbīga kolektivizācija, tāpat kā bija 1949. un vēlākajos gados. Šajā sa-karībā pats galvenais ir tas, ka, likvidējot pagastus, tiks likvidētas skolas, kultūras nami, un mēs zinām, kāds pašlaik stāvoklis ir laukos. Ja nebūs skolu, kultūras namu, būs tas pats, kas izpostītās fermas un tā tālāk. Es jums pievedīšu tikai vienu piemēru.

Kalnzemju pagasts — mazākais Latvijā. Skolēnu skaits jau tagad ir zem 40. Pagājušajā gadā, kad bija runāšana pie Šķēles, es viņam jautāju. Tajā laikā Kalnzemju pagastskolā bija 44 audzēkņi. Es jautāju Šķēles kungam: “Cik skolotāju būs?”. 9 klases toreiz bija Kalnzemju pamatskolā. “Dabiski, ka divi.” Bet es saku: “Šķēles kungs, tur ir 44 audzēkņi.”

“Ā, viena trūkst, būs trīs.” Uz 9 klasēm. Nākošajā reizē — kārtējā saiešanā Ministru kabinetā — par vienu audzēkni mazāk. Es jautāju viņam: “Cik būs skolotāju?” Atbilde: “Nu, dabiski, ka divi.”

Šajā sakarībā es gribu teikt. Ja ieviestu to kārtību, ko Šķēle sāka, lauki būtu pilnīgi iztukšoti. Tā ka šeit ir ļoti maz iespēju, ja jau varēja Panteļējeva kungs izsaukt Šķēles kungu uz publisku diskusiju. Es nekad neesmu televīzijā gājis, es ar vislielāko prieku par izglītības un teritoriālās reformas jautājumiem diskutētu. Varbūt vēl kaut ko palīdzētu, lai varētu to noskaidrot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis — otro reizi.

A.Saulītis (TKB). Es nekad neesmu sapratis, godātie kolēģi, kā vienu vēlētāju ievēlēti deputāti var man aizliegt runāt par to tematu, par kuru es runāju? Kāpēc jūsu vēlētāji neļauj maniem vēlētājiem izteikties? Es pārstāvu savus vēlētājus. Es to uzskatu par tādu galīgi nepareizu lietu. Jūs uzurpējat to, ko jums nav tiesību darīt. Ja ir atļauts runāt 15 minūtes, tad man tas ir jādara. Un, ja ir pārkāptas mazākumtiesības vispār runāt, ar boļševisma metodēm nosaka, cik kurš var runāt, tad arī nav ko brīnīties, ka tās visas runas paliek par klajiem lozungiem un populistiskiem saukļiem. Jo divās, trijās minūtēs var izdarīt visu ko, tikai ne pateikt sakarīgu runu.

Un tomēr. Mēģināšu. Es gribu oponēt. Es uzskatu, ka vienīgais un pareizais ceļš ir tikai par nodokļu pārdali par labu reģioniem. Tā, dārgie kolēģi, ir robežšķirtne. Robežšķirtne, kas bijusi visu laiku starp centralizatoriem un cilvēkiem, kas iestājas par reģioniem. Tas ir ceļš, ka centralizācija vienmēr ir novedusi savā galarezultātā labākajā gadījumā pie korupcijas un mafiozām saistībām, un reģionalizācija jeb līdzekļu sadale, kā saka, uz pašvaldībām un citām reģionālajām struktūrām vienmēr un visās vietās ir veicinājusi demokrātiju. Tāpēc es uzskatu, ka tikpat labi reģionos var risināt šīs kultūras problēmas, šīs veselības aizsardzības problēmas un citas, izglītību, un vēl labāk var risināt un vēl efektīvāk var risināt, jo vietējie cilvēki zina, ko darīt. Arī šos piemērus, ko Veldres kungs teica par konkrētām skolām, par konkrētām slimnīcām un citām lietām, var mierīgi, labi, kolēģi, uz vietas mūsu pašvaldību deputāti atrisināt. Bet tā lieta, ka mēs esam uztaisījuši nevis Rīgu par “ūdensgalvu”, bet birokrātisku, mums nav Rīga “ūdensgalva”, ko visi rīdzinieki lamā, bet mums ir birokrātiska “ūdensgalva”, kas ir koncentrējusi pilnīgi visu varu — šaura cilvēku grupa, kas pārvalda visu Latviju. Es tikai gribu teikt, ka nodokļus neviens tāpat neatdos.

Godātie pašvaldību deputāti, nodokļi ir jāpaņem un jāpaņem caur izmaiņām konstitūcijā, caur vēlēšanu maiņu pa apgabaliem un visas tautas vēlētu prezidentu. Paldies arī Prezidijam par doto vārdu otrreiz!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, ministrs. Ārpus kārtas. Lūdzu!

A.Gorbunovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Es pilnīgi noraidu no šīs tribīnes teikto par to, ka ir iecerēta vai tiek veikta vardarbība pagastu apvienošanā. Tas nav iecerēts un netiek darīts. Tas ir punkts numur viens.

Otrs. Par līdzekļu centralizāciju vai decentralizāciju. Šeit tiešām ir problēma. Jūs jau paši redzat, kad mēs runājām par izglītību, par medicīnu, par kultūru, tad mēs visi iestājāmies par to, ka šīm nozarēm ir jābūt pietiekamam finansējumam. Tas nozīmē — centralizēts finansējums. Kamēr mums kopējie ieņēmumi nebūs tādi, lai mēs patiešām varam apvienot gan to, ko mēs gribam centralizēti finansēt, tā ir izglītība, kultūra, medicīna, aizsardzība, ārlietas un citas lietas, kamēr mums šā kopējā finansējuma nebūs, tikmēr kaut ko pārdalīt un teikt, ka mēs momentā šodien pārdalām nodokļus par labu pašvaldībām un tiks atrisinātas problēmas, mēs nevaram. Netiks tās atrisinātas, jo izglītība, medicīna un kultūra turpat vien atrodas uz teritorijas, uz pašvaldību teritorijas. Tāpēc absolutizēt šīs lietas un teikt, ka tā var vienkārši atrisināt tās lietas, es esmu gatavs diskutēt ne tikai televīzijā par to.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. (Ozoliņš kaut ko saka Čepānim par to, ka viņam uzliktais laiks ir jāmaina...) Ozoliņa kungs, laiks tika ieslēgts tad, kad jūs uzkāpāt tribīnē, tāpat kā visiem deputātiem.

L.Ozoliņš (TKB). Divas minūtes bija par daudz... Bet es ticu Prezidija priekšsēdētājam...

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, noklausoties šodien un tā skatoties mūsu dzīvē, šķiet, ka Latvijai pāri drāžas tornado jeb viesuļvētra un tā ir ļoti mežonīga viesuļvētra, jo šur tur Amerikas Savienotajās Valstīs vai Ivanovas apgabalā, kad tur pāri drāzās smerčs, kā tas saucas... tik interesanti, tas sasaucās ar vārdu “smerč”, kas kādreiz bija NKVD vai čekas augstākais soda orgāns... tātad, kad drāzās pāri Latvijai šī viesuļvētra, paliek kapi, paliek izpostīti lauki, paliek izpostītas mājas un nedzimuši bērni. Šī viesuļvētra, kas saucas par šoka terapiju jeb mežonīgā kapitālisma ieviešanu, aiznes no Latvijas katru gadu 22 000 dzīvību gan abortos, gan nedzimušas dzīvības. Vai šeit nav atbildīgas tās valdību pārstāvošās, frakcijas veidojošās partijas, kuras nodrošina, lūk, šo viesuļvētras turpmāko drāšanos pāri Latvijai? Vai lauki — tātad pašvaldības, gan pilsētas, gan lauku pagasti — nav latviešu dzīvesveids? Nav latviskā ainava? Nav viss tas, ko mēs saistām un domājam, kad runājam par mūsu Latviju. Tas ir mūsu Latvijas tēls arī pasaulē. Un, ja es šodien redzu, ka notiek šīs ainavas, šī dzīvesveida iznīcināšana, tautas pazemošana, es arī nevaru klusēt, un es lūdzu Zundas kungu, kas kādreiz veiksmīgi vadīja kā Tukuma rajonu partijas darbinieks, Komunistiskās partijas darbinieks, šajā grūtajā pārejas laikā nepakļauties varbūt Šķēles kunga idejām, jo tās bija Šķēles kunga idejas — izveidot guberņas, nevis Zundas kunga idejas, bet tiešām viņam tagad ir tas jāturpina, un viņš nezina, kā iziet no šīs sarežģītās situācijas, kā apturēt šo mežonīgo šoka terapijas viesuļvētru.

Un es ļoti lūdzu, Zundas kungs, jums jau būs uzticība šodien, un par to balsos lielākā deputātu daļa, jo diemžēl jūs esat tikai izpildītājs. Es aicinu padomāt par to, lai mazinātu pašvaldībās to ainu, kuru es novēroju, braukdams pa laukiem — kā pieaug alkoholisms laukos, kā pieaug azartspēļu bizness, narkomānija, kā bērni klīst uz 1., 2., 3. klasi vieni paši pa lauku ceļiem ziemā un naktī, lai lauku meitenes netirgotu savus bērnus, kas vēl nemaz nav dzimuši, un lai skolnieces, kas dodas uz skolu, neizvarotu pa ceļam. Tieši tāpēc es uzskatu, ka mēs nevaram pakļauties šādam reformu procesam, ko uzspiež kāds, jo mēs nedrīkstam tikai taisīt reformas reformu dēļ, kā tas iznāca ar zemes reformu, kā tas pašreiz turpinās ar mēģinājumu valsts mežu nodot privatizācijai, turklāt nekontrolētai, ir paredzēta mūsu hidroelektrostaciju privatizācija, un mēs eam jau piedzīvojuši šādas reformas sekas — kā “Lattelekom” privātā kapitāla apliecinājums un tā darbības apliecinājums katru dienu mūsu ikdienas dzīvē.

Ļoti lūdzu, Zundas kungs, jūs būsiet tālāk šis ministrs, valsts ministrs, nepakļaujieties tiešām spiedienam un padomājiet, ka mūsu pašvaldības, pilsētu un lauku pašvaldības, ir mūsu tautas dzīves veids. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kālis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Tā ir acīmredzot Saeimas demokrātijas būtība, ka šeit deputāti var nākt un runāt visu ko, vai tas atbilst vai neatbilst apspriežamajam tematam un vai tas atbilst vai neatbilst patiesībai. Un to acīmredzot diezgan spoži nodemonstrēja arī Ozoliņa kungs. Un tāpat arī Saulīša kungs šeit var no tribīnes skaļi runāt par savu vēlētāju pārstāvniecību, tomēr man šķiet, ka viņš nu būtu tas, kuram vismazāk vajadzētu to darīt, jo nez vai vēlētāji ir paspējuši nomainīt savu politisko pārliecību dažu gadu laikā tik daudz reižu, cik to ir izdarījis Saulīša kungs. (No zāles: “Pareizi, nodevējs!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu korektāk! Godātie kolēģi! Starpsaucieni jau kļūst par garām runām. Lūdzu korektāk! Turpiniet, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Runājot par būtību. Saulīša kungs šeit nāk un cenšas aizstāvēt Zundas kungu, bet man ir jautājums — ko Zundas kungs ir izdarījis, lai panāktu līdzekļu novirzīšana pašvaldībām un lai panāktu to, ka pašvaldību finansu izlīdzināšana tiek dotēta no valsts budžeta? Un ko viņš ir izdarījis, lai būtu šie pašvaldību nodokļi, par ko jūs tik kaismīgi iestājaties? Un jo sevišķi, ko viņš ir izdarījis, lai būtu pareizi kritēriji Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā. Es nekādā gadījumā negribu piekrist tam, ka šis ir jautājums, ko Zundas kungs nekādi nespētu ietekmēt, jo tas ir tieši viņa atbildībā.

Es aicinu tomēr deputātus nobalsot par neuzticības izteikšanu Zundas kungam un attiecīgi arī šī posteņa likvidēšanu, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija darbotos un neuzspiestu mums nepārdomātas administratīvās reformas un lai pašvaldības varētu normāli strādāt. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nost ar Saulīti!”)

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu zināmā veidā darīt zināmu, ka mēs varam dažādi analizēt pašvaldību reformu, strīdēties par centralizāciju un decentralizāciju. Mani uztrauc drusku citi fakti, ka šo izskatāmo jautājumu mēs sasaistām atkal zināmā veidā ar ne to jautājumu, kā vajadzētu attīstīties pašvaldībām, reģionālajai reformai, bet saistām ar pagātnes jautājumiem. Ēriks Zunda nekad nav vadījis partijas rajona komiteju. 1989. gadā Ēriks Zunda bija viens no pirmajiem, kad dzima tikai iedīgļi Tautas frontes dibināšanai, tas bija Ēriks Zunda, kas to visu uzņēmās uz saviem pleciem. Ēriks Zunda tajos gados vadīja pilsētas pašvaldnieku savienību, no kuras daudz kas bija atkarīgs, lai lielajā mītiņā par Latvijas neatkarības centieniem būtu balsojums par Latvijas neatkarību. Man ļoti žēl, ka mēs mēģinām šo vēsturisko procesu samainīt, un tiem, kas nenes atbildību, mēs mēģinām piekarināt šīs birkas.

Es saprotu, ka šos jautājumus diezgan viegli ir padiskutēt, un šodien caur šo nepareizo vēsturiskās prizmas traktējumu mēs vienkārši varam nomelnot valsts ministru, padarot viņu par it kā Latvijas valsts ienaidnieku, jo pēdējā laikā es dzirdu atsevišķus aicinājumus, atsevišķus aicinājumus, kur nenopietni politiķi, ja viņus tā varētu nosaukt, aicina paņemt rungu un doties ar vāli uz Rīgu. Brīnumainā kārtā tādi aicinājumi saistās ar šovinistiskajiem aicinājumiem, ko šobrīd, pa krūmiem slēpjoties, taisa interfrontiski noskaņotais spārns daļā Latvijas iedzīvotāju. Ir līdzīga situācija, ka šobrīd mēs aicinām ar vālēm doties uz Rīgu. Šodien ir situācija, ka gandrīz katra institūcija varētu pateikt, ka tai trūkst naudas. Trūkst naudas, un ja katras institūcijas pārstāvis sāks aicināt visus doties ar vāli... Es domāju, ka šis ir jau-tājums, kur mēs varam izvērtēt vēsturisko aspektu, izvērtēt šo-dienu un vispār padomāt par to, uz ko mēs aicinām savas valsts iedzīvotājus. Uz asins izliešanu? Tad tie, kas šobrīd ir vislielākie aicinātāji, būs pirmie, kas skraidīs pa krūmiem, slēpjoties un rādot ar pirkstu, lai tikai nogrūstu no sevis šo atbildību. Šī atbildība par valsts budžetu, arī par pašvaldības budžetu gulstas uz visas valdības pleciem, tāpat kā uz Saeimas pleciem.

Šinī aspektā es gribētu atgādināt: uz Saeimas pleciem ir iepriekšējā gada budžeta pieņemšana, kur ielikām iekšā, visu šeit kopīgi ņemot, un nenostājāmies pretī tām kļūdām, kas bija ieliktas iekšā makroekonomiskajās analīzes prognozēs, to šodien Finansu ministrija nenoliedz, un zināmā veidā es ar gandarījumu varu uzņemt, ka nākošajā gadā tādas kļūdas nav pieļautas. Bet pagājušā gada budžeta izskatīšanā ar tādām runām, ka tiek pieļautas kļūdas, uzstājās šeit Saeimā tikai atsevišķi deputāti un mūsu Pašvaldības komisija. Un vairāk neviens.

Tā kā nemeklēsim, neuzliksim šo atbildību uz viena cilvēka pleciem. Jo mēs esam Saeima, tad nesīsim šo atbildību kopumā. Par budžetu mums vēl nāksies izvest šīs diskusijas, kuram ir taisnība un kuram ne. Bet pagātni izkropļot... izkropļot kaut vai mūsu bērnu un mazbērnu dēļ mēs nedrīkstam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamie kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Ērik Zundas kungs! Es atvainojos par to, ka es minēju, ka jūs esat bijis komunistu partijā. Jūs man paskaidrojāt, ka jūs neesat bijis. Es biju dezinformēts un vēlreiz atvainojos, jo tas tomēr ir svarīgi, tikpat svarīgi var būt, kā tie, kas ir sadarbojušies ar čeku vai nav sadarbojušies. Jo tie, kas ilgu laiku sadarbojās, tomēr ilgu laiku guva zināmus panākumus. Tie, kas bija partijā, tomēr bija spējīgi iet un saņemt speciālu barību, tātad speciālas nedēļas devas, saņēma speciālas sanatorijas un atpūtas namus un tā tālāk. Tā kā, ja jūs neesat bijis, tad mēs esam līdzīgi. Paldies!

Un otrs, ko es gribētu pateikt. Ka tomēr pašvaldībām ir ne tikai tā nozīme, ko es minēju... un tās ir jāpasargā arī no šīs te viesuļvētras, ko sauc par mežonīgo kapitālismu arī tāpēc, ka pašvaldības ir galvenais mūsu izglītošanas, pamatizglītības posms... ne tikai mazās skolas, bet šeit ir latviskās tradīcijas, kas saistās ar dzīves veidu, kas saistās ar mūsu ainavu, ar kultūras vēstures pieminekļu saglabāšanu, kas pašreiz katastrofāli visā Latvijā iet bojā. Tās ir veco ļaužu mītnes, un daudzas pašvaldības jau tās iekārto, jo nedrīkst atļaut nomirt vientuļam cilvēkam vai nosalt ziemā, ja viņš nespēj sevi apkopt. Un nav pareizi Stikuta kunga teiktais, ka vajag apvienot šos pagastus lielos konglomerātos, jo, lūk, tie cilvēki tik un tā nevar tikt uz pagastmāju vai vienreiz gadā tur aizbraukt. Tieši vajag tuvināt šo palīdzību, šo medicīnisko palīdzību, šo izglītojošo sistēmu iedzīvotājiem uz vietām, tikai tad attīstīsies Latvija. Citādi Latvija paredzēta izmiršanai. Vai tiešām mēs gribam būt tikai par balto vergu, par lētajām darba rokām šīm firmām, šīm organizācijām, kas ienāk Latvijā mežonīgā kapitālisma veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 58, atturas — 6. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — no 3. sadaļas. Likumprojekts “Robežsardzes likums”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB/LNNK). Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Robežsardzes likums” trešajam lasījumam, dokumenta nr.3385.

Pirmais priekšlikums ir no iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera kunga — izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinums ir — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts. Ā, atvainojiet! Ādamsona kungs un pārējie kolēģi, no tā, ka jūs stāvēsiet te tuvāk Prezidijam, jūs ātrāk vārdu nedabūsiet, es, pirms dodu vārdu, skatos uz zāli, uz deputātu darba vietām, un tad orientējos pēc paceltajām rokām, tā kā lūdzu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt savu viedokli, kāpēc es nepiekrītu iekšlietu ministra priekšlikumam. Pirmkārt, pirmajos divos lasījumos ir pieņemts lēmums, konceptuāls lēmums, ka robežu apsardze ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde. Arī pieņemot lēmumu par to, ka, grozot likumu par valsts robežu, par aizsardzības spēkiem, mēs arī pieņēmām grozījumus šajos likumos, ka robežapsardze ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Izejot cauri diviem lasījumiem, mēs arī atbalstījām šo koncepciju. Tagad uz trešo lasījumu tiek piedāvāts radikāli jauns konceptuāls risinājums, ka robežapsardze ir pārraudzībā esoša institūcija. Man nav iebildumu pret visu pārējo likuma tekstu, bet ko nozīmē “atrasties pārraudzībā”? Ja mēs paskatāmies likumu “Par Ministru kabineta iekārtu”, tad tur ir trīs punkti, kādas ir ministra funkcijas attiecībā pret pārraudzībā esošām institūcijām, tās ir, ka ministrs iesaka iecelt vai noņemt no amata attiecīgās institūcijas vadītāju. Otrs iesniedz šīs institūcijas budžeta projektu, un trešais — atceļ nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai pavēles. Nebūtu jau nekāda problēma, bet diemžēl arī komisijas sēdē man neviens nevarēja atbildēt uz jautājumu, kura būs tā institūcija, kura koordinēs Iekšlietu ministrijas visu struktūru sadarbību. Tāpēc ka, tikko kā robežu apsardze pāriet Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, faktiski visas instrukcijas, kur ir jāsaskaņo sadarbība starp Valsts policiju, Drošības policiju, ugunsdzēsējiem ar robežu apsardzi, visas šīs funkcijas automātiski pēc tam pāriet arī Ministru kabineta kompetencē. Iekšlietu ministrs faktiski vairāk nevar ietekmēt šo lēmumu pieņemšanas procesu. Kā es jau teicu, viss pārējais likumprojekts mani pilnībā apmierina, mani neapmierina tas, ka, ejot uz trešo lasījumu, mēs piedāvājam jaunu konceptuālu risinājumu visam šim likumprojektam. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, un lai paliek otrā lasījumā pieņemtā redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcija.

K.Druva (LZS, KDS un LDP frakcija). Cienījamie kolēģi! Man ir mazliet savādāks skats nekā Ādamsona kungam par šo lietu, jo mums īstenībā jāorientējas šajā jautājumā, ko saka Likums par Ministru kabineta iekārtu. Starpība ir tā, ka pārraudzībā ir atsevišķa līnija, kas dod iespēju rast finansiālu atbalstu organizācijai, vienalga, vai šobrīd tā ir robežsardze vai jebkura cita institūcija, kas ir ministrijas pārraudzībā.

Otrs jautājums, kas ir šajā likumā paredzēts, ir tas, ka Ministru kabinets ieceļ šīs organizācijas priekšsēdētāju jeb komandieri robežsargu instancē. Un šīs ir divas būtiskas lietas, ja organizācija ir pakļautībā, tas nozīmē, ka varētu pat ministrs pats iecelt komandieri, un zināms, budžetā nav atsevišķa līnija. Arī mans ieteikums būtu, ka mēs paliekam pie pārraudzības jeb jaunā ierosinājuma, jo mēs ejam pavisam jaunu ceļu tagad attiecībā uz šo organizāciju, kas nav tā, kāda tā bija, kad bija pakļauta Aizsardzības ministrijai, kur bija šī organizācija pie iekšējiem Nacionāliem bruņotiem spēkiem, šeit robežsardze būs profesionāla organizācija, kas strādās par savu līniju, kas sakārtos šo jautājumu par robežām, un līdz ar to es ļoti lūgtu jūs atbalstīt pārraudzību, ne pakļautību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt uzreiz, ka es arī atbalstu iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikumu par to, ka robežsargiem tomēr ir jābūt pārraudzībā, un mums bija diezgan nopietna saruna komisijā, mēs izvērsām, mēs pat šā jautājuma dēļ atlikām sēdi, atlikām šo jautājumu uz nākamo sēdi, vēl vairākas reizes runājām arī ar Ministru kabinetu, ekspertiem un citiem juristiem par šo jautājumu. Jāsaka, ka tiešām Likums par Ministru kabineta iekārtu ir diezgan slikts un vājš, un pēc šī likuma ir diezgan grūti atrast valsts pārvaldē, nodalīt tās atšķirības, kas tiešām ir starp pārraudzību un pakļautību. Bet, atbalstot Ziedoņa Čevera priekšlikumu, mēs nācām pie secinājuma, ka tomēr ministrijai vai atsevišķām tās pakļautībā vai pārraudzībā esošajām iestādēm, nu, šajā gadījumā robežsardzei vai robežsardzes komandierim, ir jādod pilna atbildība un jāprasa pilna atbildība, veicot robežsardzes pienākumus un uzdevumus. Diez vai būs pareizi, un diez vai mēs varēsim nodrošināt iekšlietu ministram atbildību par šiem uzdevumiem, ko veic katrs konkrētais robežsargs uz robežas. Ministram mēs varam prasīt atbildību galvenajos per-sonāla jautājumos, normatīvo dokumentu sakārtošanā, finansējuma nodrošinājuma jautājumos, tātad ar to faktiski ministrijai ir jānodarbojas, un tie pēc būtības ir pārraudzības jautājumi. Protams, ministrs kā politiski atbildīga persona var ieteikmēt šos jautājumus, kas ir, un viņam ir jāseko līdzi, bet viņš nav šīs robežsardzes praktiskais vadītājs, un tur acīmredzot ir tā starpība. Ministrs veic savus koordinējošos pienākumus. Atbalstīsim Ziedoņa Čevera priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — iekšlietu ministrs.

Z.Čevers (iekšlietu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šīs sarunas bija pietiekoši aktuālas vēsturiskajā prizmā no 1991. līdz 1993.gadam. Tieši tajā laikā mani mēģināja pierunāt, ka vajadzētu iekšlietu sistēmu vairāk centralizēt, jā, tās bija nepieciešamas, un tie bija pavisam citi gadi. Tie bija reformu un smagu lēmumu pieņemšanas gadi. Neatkarība mūsu valstī gājusi normālu attīstības ceļu tieši tāpat, kā ir pilnveidojušās struktūras. Un, ja mēs runājam par to, ka mēs gribam sakārtot visas tiesībsargājošās institūcijas, tās nozares, kas ir katras ministrijas pakļautībā, un gribam iedot šīm institūcijām pilnīgu atbildības sajūtu lēmumu pieņemšanā un tanī pašā laikā arī atbildības sajūtu, ka tās vada šīs institūcijas, tad mums ir jādod šīs tiesības. Mums jāuzticas saviem kolēģiem ministrijās, un es uzticos arī robežsargiem. Man nesen bija viena tāda situācija, kad pie manis griezās vienas valsts vēstnieks un izstāstīja situāciju, ka pārejas punktā robežsargi nespēja pieņemt lēmumu uz vietas, viņiem vajadzēja iziet līdz pat augstai priekšniecībai Rīgas pilsētā, un Rīgas pilsētā vadība nespēja pieņemt lēmumu, izejot no tā, ka šis jautājums nebija saskaņots ar ministrijas vadību. Cieta Latvijas valsts prestižs. Mums jāpanāk situācija, ka ministrija atbild par politisko virzību, par reformām, par finansējumu, par to, lai kadru politika būtu virzīta uz kadru izaugsmi, lai notiktu starptautiskās integrācijas process, tas ir ministrijas politikas virzības viens no pamatuzdevumiem, bet ministrija nevar dublēt jebkuras institūcijas pamatfunkciju — nodrošināt pienākumu izpildi, atbildot par uzliktajiem pienākumiem.

Es gribētu aicināt jūs atbalstīt manu priekšlikumu, tas ir solis uz lielākas atbildības palielināšanu mūsu tiesībsargājošās institūcijās, jo ir pienācis brīdis pateikt pietiekoši aktīvi — nedrīkstam mēs panākt, ka turpinās situācija, ka cilvēks, kurš ir pakļauts vienam vai otram priekšniekam, vienam vai otram ministram, nespēj pieņemt lēmumus, un līdz ar to viņam pazūd iniciatīva, viņš negrib pieņemt lēmumus, viņš neatrod laiku noziņot, un līdz ar to zināmā veidā rodas haoss, tas, kas pastāv citreiz vienā vai otrā valsts institūcijā.

Mums jāstimulē šī patstāvība, jāstimulē caur atbildības palielināšanu, par ko mums notika arī diskusija mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kur robežsardzes komandieris Dāboliņa kungs atklāti pateica visiem deputātiem — ir jautājums par to, vai parlamentārieši uzticas robežsardzes vadībai, vai tomēr zināmā veidā mums jāuzrauga tik stingri, ka mēs ar to zināmā veidā nobremzēsim visas reformas, kas šobrīd iet iekšlietu sistēmas ietvaros. Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, pārraudzība — tas ir zināmā veidā ceļš uz attīstību, un tai ir perspektīva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

O.Grīgs (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist gan iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram, gan arī Ādamso-na kungam. Un es teikšu atklāti, ka es vēl neesmu pārliecināts, kādā statusā būtu jābūt robežsardzei Iekšlietu ministrijas sastāvā. Vai tā būtu pārraudzība vai pakļautība, es vairāk sliektos par pakļautību. Bet mani nedaudz tagad mulsināja iekšlietu ministra teiktais par robežsargu komandiera Dāboliņa teikto. Es atceros, ka mēs spriedām par budžetu robežapsardzībai, tad Dāboliņa kunga vārdi bija tādi, ka viņam ir vienalga, kādai ministrijai būt pakļautībā, kaut vai Zemkopības ministrijai, ka tikai viņam ir finansiālais nodrošinājums, ar kuru viņš nodrošinātu Latvijas valsts robežas neaizskaramību un kontroli. Tas ir viens.

Kā jūs visi atceraties, robežsardze bija Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Mēs kādu pusotru gadu sirsnīgi diskutējām par to, un zināmā mērā bija arī spiediens izdarīts uz Aizsardzības komisiju, ka tomēr robežapsardzi vajadzētu pakļaut Iekšlietu ministrijai. Mums bija dikti ilgas un garas diskusijas par to. Mēs arī uzklausījām augsta ranga NATO amatpersonas no dažādām valstīm — kā no Dānijas, Somijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Anglijas, un mēs centāmies uzzināt, kāds statuss ir tajās valstīs robežsardzei. Un viens ir skaidrs, ka robežapsardzei vai robežsardzei jābūt profesionālai, bet vairākās valstīs arī zaļo robežu sargā regulārais karaspēks. Dabiski, ka būtu jau loģiski perspektīvā dot lielāku patstāvību, teiksim, robežsardzei, un varbūt, ka nākotnē arī tam tā būtu jābūt, bet, ņemot vērā mūsu pašreizējo pieredzi, šo daudzu nozaru tāda liela patstāvība bieži vien noved pie ļoti lielu finansiālo līdzekļu nesaimnieciskas izsaimniekošanas, un tāpēc mani nedaudz māc bažas, un es tomēr sliecos par to, ka es personīgi balsošu par pakļautību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tā gluži nav, kā teica mūsu cienījamais kolēģis Druvas kungs, ka, ja viena vai otra institūcija atrodas pārraudzībā, tad tai ir patstāvīgs budžets. Es gribētu atzīmēt, ka arī Valsts policija līdz šai dienai vismaz visu laiku ir atradusies un acīmredzot arī atradīsies Iekšlietu ministrijas pakļautībā, bet tas netraucē tai arī budžetā atrasties kā atsevišķai institūcijai. Un, kā es jau teicu, principiāls jautājums ir tieši pakļautība vai pārraudzība. Ja mēs nobalsojam par to, ka robežapsardze ir pārraudzībā, Iekšlietu ministrijas pārraudzībā, tad faktiski zūd jēga Iekšlietu ministrijas centrālajam aparātam, kuram jānodarbojas un jādara viss, lai koordinētu visas pakļautībā esošās institūcijas. Tas ir viens.

Un vēlreiz es gribu atgādināt. Nobalsojot par konceptuāli jaunu risinājumu, ka Iekšlietu ministrijas pārraudzībā atrodas robežapsardze, mēs nonākam pretrunā ar likumu “Par valsts robežu”, kur mēs nobalsojām, ka robežapsardze atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ja uz trešo lasījumu būtu iesniegti divi priekšlikumi, kur arī automātiski labotu šo likuma pantu likumā “Par valsts robežu”, es tad vispār atturētos no debatēm. Bet pašreiz mēs nonāksim pretrunā jau ar esošo likumdošanu. Tāpēc aicinu neatbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis — otro reizi. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pakļautības vai pārraudzības jautājums nav budžeta jautājums vai atsevišķa budžeta jautājums. Robežsargiem savs budžets tiek iedalīts, un to mēs katru gadu arī lemjam. Tiek iedalīts tā vai citādi. Vai ir pakļautībā šī institūcija vai pārraudzībā.

Jautājums ir cits. Uzsvars ir faktiski uz to — operatīvais vadības darbs, kurš tiek veikts, un cik šo operatīvo vadības darbu mēs saistām ar ministrijas pienākumiem? Operatīvās vadības ikdienas darbu veic robežsargu komandieris un robežsardzes struktūra. Un tur ir šis jautājuma kodols. Tur ir šīs problēmas sakne. Mēs bieži vien esam pieredzējuši, ka, slikti veicot operatīvo darbu, atbildība tiek prasīta — kur? Visaugstākajā līmenī no ministra, bet apzināsimies to, ka šobrīd ministrs, šeit stāvot, nevar vadīt robežsargus. Viņš var dot politiskos norādījumus, viņš var pārraudzīt, viņš var izveidot darba grupas, kuras aizies un risinās problēmas. Bet tad, kad rodas problēmas, tad visi skatās uz ministru un prasa ministra atbildību. Un tieši tāpēc, lai mēs valstī sakārtotu šo jautājumu, lai robežsargu komandieris par robežsardzes jautājumiem atbildētu, ir nepieciešams šos pārvaldes jautājumus sakārtot. Tātad jautājumus par pakļautību un pārraudzību. Taču tas tomēr ir pārraudzības jautājums. Paldies par uzmanību! Atbalstīsim Ziedoņa Čevera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Grīga kungs, vēlaties ko piebilst vai balsosim?

O.Grīgs (TB/LNNK). Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Iekšlietu ministra Čevera kunga priekšlikumu — izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja, kurā ir teikts, ka 3.pantu ir jāizsaka jums priekšā liktajā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinums ir — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret 3.panta redakciju nav. Tas ir akceptēts.

O.Grīgs. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums 3.panta piekto daļu izteikt sekojošā redakcijā. Komisijas slēdziens — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam. Pieņemts.

O.Grīgs . Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kurš ir noraidīts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. — 4.pantu izteikt sekojošā redakcijā. Komisijas slēdziens — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 4.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums sekojošā redakcijā. Komisijas slēdziens — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 7.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums 8.panta pirmo daļu izteikt sekojošā redakcijā. Komisijas slēdziens — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kurā ir ieteikts izslēgt 8.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 8.panta piekto daļu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, 8.panta piektās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi, 9.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. 9.pantā dažu vārdu izslēgšana. Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un jums atbilstošajā redakcijā. Komisijas lēmums — pieņemt.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs — izslēgt 10.pantu, attiecīgi pārnumurējot pārējos pantus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojums, jo pants ir svītrots.

O.Grīgs . Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas — izslēgt 11.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 11.panta pirmo daļu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 11. panta trešās daļas 1. un 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Izslēgt vārdu “sauszemes”. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas — piedāvātajā redakcijā, kuru ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta trešās daļas 3. punkta redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera — papildināt 11.panta trešās daļas 4.punktu piedāvātajā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kur piedāvā izteikt 11.panta trešās daļas 4.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta trešās daļas 4.punkta redakcijai. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura piedāvā izslēgt 11.panta otrās daļas 6. punktā vārdus piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 11.panta trešās daļas 8.punktā vārdus “kā tekstā”.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo Čevera kunga priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija izsaka savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 11.panta trešās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs . Tālāk ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 11.panta piekto daļu. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.panta piektās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja — izteikt 12.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 12.panta otrās daļas 3.punktu piedāvātajā redakcijā. Komisija ir piedāvājusi pieņemt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais — iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt vārdu “sauszemes” 12.panta otrās daļas 4. un 6.punktā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

O.Grīgs . Nākošais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja — izteikt 12.panta otrās daļas 7.punktu piedāvātajā redakcijā. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 13.panta otrās daļas 2. punktu piedāvātajā redakcijā, ko komisija piedāvā daļēji Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu par 13.panta otrās daļas 2.punkta redakciju iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 13.panta otrās daļas 3.punktu ar vārdiem.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, mēs jau vienojāmies, ka tam piekrīt deputāti.

O.Grīgs. Piedodiet, pareizi. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt vārdu “sauszemes” 14.panta 1.punktā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 14.panta 2.punktā vārdus sekojošā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 14.panta 4.punktā vārdus — kā tekstā, ko komisija piedāvā pieņemt Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par iekšlietu ministra Čevera kunga un Juridiskā biroja priekšlikumiem un komisijas atzinumu par to? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 14.panta 5.punktu sekojošā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 14.panta 9.punktā vārdus “robežkontroles punktus”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 14.panta 10.punktā vārdus “un robežpārejas” Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies, tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 14.panta 14.punktu sekojošā redakcijā, ko komisija iesaka pieņemt Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par abiem šiem priekšlikumiem? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 15.panta otro daļu sekojošā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 15.panta trešās, ceturtās daļas redakcijas, lietojot īstenības, nevis vajadzības izteiksmi. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par abiem šiem priekšlikumiem. Paldies! Tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 15.panta ceturtajā daļā vārdus, tālāk kā tekstā. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu par abiem šiem priekšlikumiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 16.panta 2.punktā vārdus, kā jums ir piedāvāts. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 16.panta 3.punkta A apakšpunktā vārdus “vai robežpārejas punktus”. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Tas ir pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 16.panta 5.punktu, vārdu “narkotiskās” ar “psihotropās”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošo Ziedoņa Čevera kunga priekšlikumu — 16.panta 6.punktu tālākā redakcijā — komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem abiem priekšlikumiem. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ierosina pieņemt, un tas ir par 16.panta 8.punktu — izteikt to kā šā panta otro daļu. Tālāk kā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta 8.punkta redakcijai, kura izteikta kā šā panta otrā daļa. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — 16.panta 10.punktu izteikt jums piedāvātajā redakcijā, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 16. panta 9.punkta redakciju un līdz ar to komisijas atzinumiem par šiem trim priekšlikumiem piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 16.panta 10.punktu jums piedāvātajā redakcijā, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tālāk ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 17.panta nosaukumu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 17.panta redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus redakcijā, kā jums tiek piedāvāts. Komisija iesaka to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 19.panta otro daļu pēc vārdiem, kā piedāvāts redakcijā. Komisija ierosina — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 20.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 20.panta ceturtajā daļā vārdus, kā piedāvāts jums iesniegtajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 20.panta ceturto daļu, jo tā ir pretrunā (Starpsauciens: “21.panta...”), es atvainojos, 21.panta ceturto daļu, jo tā ir pretrunā ar Obligātā militārā dienesta likumu. Uzskatīt esošo piekto daļu par ceturto daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 21.panta piektajā daļā vārdu “visiem”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 22.pantā trešajā daļā vārdu “attiecīgās” un vārdu “struktūrvienības”. Komisija ierosina to noraidīt.

Sēdes vadītājs. ... un pieņemt šo priekšlikumu savā variantā.

O.Grīgs. Jā, komisijas variantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par abiem šiem priekšlikumiem. Nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies! Nākošais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 24.panta pirmajā daļā Policijas akadēmijas nosaukumu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Komisija ierosinājusi pieņemt 24.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 24.panta pirmās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 24.panta otro daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 24.panta trešajā daļā vārdu “ieskaita” ar vārdu “pieņemt”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura ierosina izteikt 25.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 26.panta pirmajā daļā vārdu “dienestam”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 26.panta pirmo daļu, un tālāk kā piedāvāts redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 26.panta otro daļu, attiecīgi pārnumurējot pārējās. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 26.panta otro daļu, pēc tam attiecīgi pārnumurējot pārējās. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 26.panta piektajā daļā vārdu “speciālās”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izslēgt 27.panta otro daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums. Viņš iesaka izteikt 29.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 29.panta otro un trešo daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 29.panta otro un trešo daļu.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 29.panta ceturto daļu, jo tā atkārto 20.panta piekto daļu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt arī šā panta ceturtās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — papildināt 30.panta pirmo daļu ar vārdiem, tālāk kā tekstā. Komisija lūdz pieņemt Juridiskā biroja daļējā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai mēs varam lemt par to, ka mēs piekrītam 29.panta “Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi” pirmajai daļai, kura izteikta 4.ailītē. Līdz ar to atrisinot visus šos priekšlikumus. Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies! Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 30.panta otrajā daļā vārdu “struktūrvienības”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — papildināt 30.pantu ar jaunu ceturto daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka... Tas jau ir daļēji iekļauts Juridiskā biroja ieteiktajā 30.panta ceturtās daļas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — sadalīt 30. panta otrajā daļā ietvertos paaugstināšanas gadījumus apakšpunktos. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 30.panta trešajā daļā vārdu “instruktoru”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 31.panta sesto un septīto daļu, jo sakarā ar tajā minētajiem apstākļiem robežsargs nevar tikt pozitīvi atestēts, kā to pieprasa šā panta pirmā daļa. Līdz ar to šīs normas ir liekas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt svītrot 31.panta sesto un septīto daļu. Līdz ar to 31.panta astoto daļu uzskatīt par sesto daļu. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Paldies! Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 32.pantā vārdus, tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt sestās nodaļas nosaukumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta sestās nodaļas nosaukuma redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 33.panta trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Komisija iesaka pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 33.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 34.panta pirmajā daļā vārdu “vietnieka”. Komisija iesaka pieņemt atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Deputātiem līdz ar to nav iebildumu pret likumprojekta 34.panta redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 39.pantu. Komisija iesaka pieņemt daļēji. Tas ir pieņemts daļēji Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt 39.panta pirmās daļas 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 39.panta pirmās daļas 6.punkta svītrošanai. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt septītās nodaļas nosaukumu, attiecīgi mainot citu nodaļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka papildināt 40.pantu ar otro daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 41.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 41.panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no deputāta Jura Vidiņa, kurā viņš iesaka 41.pantu papildināt ar trešo daļu piedāvātajā... Ā, izslēgts 41.pants.(No zāles: “Tas nav balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Ja mēs esam nolēmuši svītrot 41.pantu, tad tas vairs nav balsojams. Paldies!

O.Grīgs. Paldies! Nākošais priekšlikums ir no deputāta Jura Vidiņa, kurā viņš iesaka 43.panta sesto un septīto daļu papildināt šādā redakcijā. Komisija ierosina to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Vēlas runāt.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tad būtu kāds morāls gandarījums, ja mēs dotu atvaļinātiem robežsargiem tiesības valkāt formas tērpu atsevišķos gadījumos, tas ir, svētku dienās un veicot ro-bežsardzes darbinieku pienākumus, atbilstoši līdz šā likuma 9.pantam. Tas neprasa nekādus budžeta izdevumus, tas ir principā tāds morāls gandarījums, tādēļ es lūdzu Saeimu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Balsojam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu — likumprojekta 43. pantu papildināt ar sesto un septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 13. Nav pieņemts.

O.Grīgs (TB/LNNK). Nākošais priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kura iesaka izslēgt 43.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 43. panta svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 45.pantu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt likumprojekta 45.panta redakcijai. Pirmai un otrai daļai. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 47.panta sesto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 47.panta sestās daļas redakcijai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir no iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera — papildināt 47.panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 44.panta, pēc pašreizējās numerācijas, nosaukumam un pirmās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tas ir iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Tas ir akceptēts.

O.Grīgs. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt 47.panta pirmo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 47.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 47.panta trešās daļas svītrošanai. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 48.panta trešo daļu pēc vārda “ilga” ar vārdu “ikgadējo”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 48.panta devīto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 49.panta nosaukumā vārdus “un viņu ģimenes locekļiem”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina papildināt 49.panta trešo daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — aizstāt 49.panta ceturtajā daļā vādus “Zemessardzē, ierindas dienestā” ar vārdiem “Zemessardzes ierindas dienests”. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izslēgt 49.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 49.panta piektās daļas svītrošanai.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 50.pantu jums šādā redakcijā. Pirmo un otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti 50.panta pirmās un otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina izteikt 52.panta ceturto daļu jums piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 52.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izslēgt 53.panta 5.punktu. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Tāds pats priekšlikums ir arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Akceptēts.

O.Grīgs. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt 54.pantu jums piedāvātajā redakcijā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 51.panta nosaukumam un ierosinātajām izmaiņām, kuras ir akceptējusi atbildīgā komisija.

O.Grīgs. Komisija ir arī atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus tajā pašā pantā. Un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Mēs esam vienojušies, ka 51.panta nosaukums un redakcija ir akceptēti.

O.Grīgs. Paldies! Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 1.punktu. Tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pārejas noteikumu 1.punkta redakcijai piekrīt.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija arī ir atbalstījusi Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumu 1.punktu. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

O.Grīgs. Nākošais priekšlikums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 3. punktu piedāvātajā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija to ir iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, vai varam vienoties, ka deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pārejas noteikumu 1., 2., 3. punktu. Svītrot 4.punktu un papildināt likumprojekta tekstu šādā redakcijā, ka tas stājas spēkā nākamā gada 1.janvārī. Deputāti piekrīt. Paldies!

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, un tikmēr divi paziņojumi. Ventam Balodim — par komisijas sēdi.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad pārtraukumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Andrim Amerikam.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis septiņu deputātu iesniegumu ar priekšlikumu, iniciatīvu — nodibināt Latvijas un Spānijas parlamenta sadarbības grupu. Es atgādinu šos deputātus: tie ir deputāti Kreituss, Teniss, Jurkāns Jānis, Apinis, Tabūns, Seile un Sinka. Es aicinu arī citus deputātus uz īsu dibināšanas sapulci šeit pat Sarkanajā zālē uzreiz, kad sāksies pārtraukums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ernestam Jurkānam vēl vārds paziņojumam.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Es lūdzu Latvijas delegāciju sanākt šeit, sēžu zālē, burtiski uz 30 sekundēm, lai mēs sarunātu dienas kārtību nākošajai nedēļai.

Sēdes vadītājs. Latvijas delegāciju Baltijas asamblejai, es tā saprotu.

E.Jurkāns. Latvijas delegāciju Baltijas asamblejai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums... Piedodiet, reģistrācijas rezultātus, lūdzu, Rudzīša kungs!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Viesturs Boka, Indulis Emsis, Ojārs Grinbergs, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Leopolds Ozoliņš un Atis Sausnītis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu, un lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! 46, nav kvoruma. Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu vēlreiz deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs Budžeta un finansu komisijas vārdā par 10. darba kārtības jautājumu? Nav.

Skatām nākamo jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... arī nav ziņotāja?

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3404 — “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nebija iesūtīti, un paliek tā pati redakcija, kas bija iepriekšējā, un tātad lūdzu balsojam galīgajā lasījumā — trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Naglis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar likumprojektu, dokuments nr. 3409 — “Grozījumi likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”” trešajam lasījumam. Pirmais priekšlikums ir iesniegts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Komisija, neapšaubāmi, pati savu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Otro priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bāns. Komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Un trešais priekšlikums nāk no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar slēdzienu, protams, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs balsot par attiecīgo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav nepieciešamā kvoruma... Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un balsojam par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies par pūlēm, deputātu kungi!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Pirmais priekšlikums ir mainīt Pilsonības un imigrācijas departamenta pārvaldi, un tas būs vēl viens priekšlikums. Tā ka es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad to iesniegusi ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija?

J.Vidiņš. Jā, jo...

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Otrais priekšlikums arī nāk no mūsu komisijas, un tas ir — jāizteic 5.panta 4.punktu, kā ir rakstīts jums papīros.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Tāpat trešais priekšlikums ir — izteikt 5.punktu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Ceturtais priekšlikums ir tas, ko es jums teicu uzstāšanās sākumā, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Piektais priekšlikums ir papildināt 6. panta 4. daļu ar 6. punktu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Tā... Sestais priekšlikums ir izteikt 1.daļu attiecīgajā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 7. pantā izteikt 1. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Un tanī pašā pantā 3.daļu izteikt tādā redakcijā, kā jums ir dokumentos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 7. panta 3. daļas 1., 2. un 3. apakšpunktu... par šo redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Astotais priekšlikums, kas nāk no mūsu komisijas, ir izteikt 9. panta 1. daļu attiecīgajā redakcijā, kā jums ir dokumentā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

J.Vidiņš. Devītais priekšlikums ir papildināt šo pašu pantu ar jaunu otro daļu attiecīgajā redakcijā, kas ir jums dokumentā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Desmitais priekšlikums ir aizstāt 9., 11., 12., 13. un 18. pantā vārdus “Pilsonības un imigrācijas departaments” attiecīgajos locījumos ar vārdiem “Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Vienpadsmitais priekšlikums nāk no deputāta Vidiņa, kas liek priekšā izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 13. panta 2. punkta redakciju un atstāt esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Atvainojiet, es kā deputāts gribētu uzstāties.

Sēdes vadītājs. Skaidrs, vārds deputātam Vidiņam, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Redziet, ja mēs, cienījamie kolēģi, pieņemam otro lasījumu, kā mēs pieņēmām otrajā lasījumā, tad iznāk, ka bez maksas reģistrējam mēs Iedzīvotāju reģistrā un izdodam uzturēšanās atļaujas repatriantu laulātajiem un viņu ģimenes locekļiem, respektīvi, bērniem un arī viņu vecākiem. Tas, ja repatriants apprecas ar Latvijas pilsoni jeb ne Latvijas pilsoni, bet kuram tiesības ir repatriēties, viņš var no iepriekšējās laulības ņemt līdzi visus savus ģimenes locekļus. Un lai tādu daudzumu ierobežotu, tamdēļ es liku šo priekšlikumu, un es lūdzu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt debatēs nevēlas? Debates beidzam. Balsojam par deputāta Vidiņa priekšlikumu — svītrot otrajā lasījumā pieņemto 13. panta 2. punkta redakciju un atstāt esošajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo deputāta Vidiņa priekšlikumu. Komisija to nav akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 12, atturas — 24. Nav pieņemts.

J.Vidiņš. Divpadsmitais priekšlikums, ko mūsu komisija ir pieņēmusi, tas ir — izteikt 19. pantu šādā redakcijā, kā ir dokumentā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret likumprojekta 19. panta redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Un trīspadsmitais priekšlikums ir izteikt 20. panta 2. daļu zemāk minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 20. panta 2. daļu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Vidiņš. Un es lūgtu balsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem”” . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Grozījumus likumā “Par arhīviem” iesniedza izskatīšanai Saeimā valdība jau šā gada maija sākumā. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajam lasījumam šo likumprojektu, tas paredz izdarīt spēkā esošajā likumā “Par arhīviem” tikai divus būtiskus grozījumus, proti, tiek precizēts Valsts arhīva ģenerāldirekcijas tiesiskais statuss, nosakot, ka tā darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Un otrkārt, tiek noteikts, ka ģenerāldirektoru ieceļ Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Tie ir divi būtiskākie grozījumi.

Ja atceraties, tad jau iepriekšējā gada nogalē Ministru kabinets 81. panta kārtībā grozīja likumu “Par arhīviem” analogā kārtā, un Saeimas vairākums to noraidīja. Komisija, izvērtējot kā Tieslietu ministrijas argumentus, tā arhīva ģenerāldirekcijas, kā arī arhīvistu biedrības priekšlikumus, nolēma šo likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā un akceptēja to, un lūdz arī jūs, godātie kolēģi, akceptēt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Lagzdiņš. Jā, es lūdzu noteikt — Saeimu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 8. decembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 8. decembris? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Roberts Dilba.

R.Dilba (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Izskatāmais dokuments ir 3328. Šajā likumā ir tikaiÉ skar priekšlikumus 12.pantam pirmā, otrā daļa, un likuma izmaiņas būtība ir tādas, ka līdzšinējā situācijā valsts labības rezervē varēja būt un bija jābūt graudiem. Pie šī likuma izmaiņām Valsts labības tirdzniecības aģentūra varēs uz ražas ievākšanas laiku rezervē uzturēt naudu, tāda ir tā galvenā būtība, un tad līdz ar to tas būs arī likumīgi, tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Dilbas kungs, referents balso no trīiīnes. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts.

Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu, Dilbas kungs! Jūsu priekšlikums, kad iesniedzami priekšlikumi uz otro lasījumu?

R.Dilba. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Urbanoviča, Staša, Dozorceva, Kreituses, Stroda, Ozoliņa un Veldres pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam sniegt steidzamu informāciju par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavošanu ziemai. Pieprasījumu komisijas vārdā — Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija desmit deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Krištopanam sniegt steidzamu informāciju par Satiksmes ministrijas dienestu sagatavošanu ziemai noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Es tikai piebildīšu, ka Satiksmes ministrija sniedza komisijai sīku informāciju par attiecīgo dienestu gatavību ziemai un sarežģījumiem, kad patiešām negaidīti uzsniga tik daudz sniega. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Vai deputāti piekrīt Pieprasījumu komisijas atzinumam? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, finansu ministram Robertam Zīlem un Valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par sadarbību ar firmu “Crown Agents” . Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Vienpadsmit pieprasījumi, kas šodienas darba kārtībā ir ar numerāciju 1828 un kas būtībā nav nekādi pieprasījumi, bet jautājumi, kurus jau tradicionāli uzdod opozīcija lielā vairumā un arī šoreiz ar nolūku — nevis lai saņemtu attiecīgās atbildes, bet lai tiktu pie mikrofona. Es atgādināšu, cienījamie deputāti, vienu, šeit sēdē pirms trim nedēļām, ka opozīcija iesniedza šos it kā pieprasījumus un kad Čerāna kungs un Mauliņa kungs, 11 reizes kāpjot tribīnē, motivācijas nolūkos vienpadsmit reizes atkārtoja, kad tie nav pieprasījumi, bet Pieprasījumu komisijai pāradresētie jautājumi. Kā mēs komisija skatījāmies šos tā saucamos pieprasījumus? Es kā komisijas priekšsēdētājs uzņēmos atbildību un uz komisijas sēdi neaicināju ne Ministru prezidentu, ne ministrus, kuriem bija adresēti šie jautājumu veidīgie pieprasījumi. Komisija savā sēdē atzina, ka tie patiešām nav jāizskata tā, kā parasti izskatām pieprasījumus, atsevišķi, pēc būtības, aicinot uz sēdi ministrus un attiecīgo institūciju pārstāvjus. Un nobalsoja, ka tos neatzīst par pieprasījumiem, vai precīzāk — tos noraidīja un virzīja uz Saeimu kā jautājumus, kuri Saeimā kā jautājumi arī saņemti. Un šodien es patiešām kolēģus no opozīcijas aicinu neizvērst debates, jo debates par šiem vienpadsmit tā saucamajiem pieprasījumiem vai pareizāk jautājumiem varētu izvērsties ļoti gari un traucētu Saeimas darbu. Tāds ir mans lūgums un piebilde.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates tomēr izraisīsies. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Saskaņā ar mūsu balsojumu trīs minūtes pirmo reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs tiešām negribam izvērst garas debates un negribam traucēt Saeimas darbu, bet mēs tomēr gribam dabūt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri mūs interesē un uz kuriem mums ir tiesības šīs atbildes saņemt, un, ja mums ir iespējas šīs atbildes saņemt citā veidā, tad mēs lietojam šo darba formu. Un tāpēc es lūdzu godāto Saeimu nobalsot par šo pieprasījumu, lai mēs to virzītu tādā veidā tālāk kā Saeimas pieprasījumu gan Ministru prezidentam, finansu ministram un valsts ieņēmumu valsts ministrei, un tas ir pieprasījums par sadarbību ar firmu “Crown Agents”. Mēs labi zinām, ka firma “Crown Agents” pagājušā gadā aizturēja diezgan skandalozos apstākļos vairākas alkohola kravas, un tad bija tajā brīdī dažādi viedokļi par to, cik tas ir tiesiski, cik tas nav tiesiski, un izrādījās, ka tālāk liela daļa no šī aizturētā alkohola, ka tas ir ticis atbrīvots ar tiesas lēmumu. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests ir rīkojies pretlikumīgi, un arī ir konkrēti valsts zaudējumi šajā ziņā.

Un mēs uzdevām šo — kā jautājumu, un diemžēl saņemtā atbilde mūs nevar apmierināt, jo tā nesniedz pietiekami izsmeļošu informāciju par to, un tāpēc, lai iegūtu šo izsmeļošo informāciju, mēs uzskatām par nepieciešamu to virzīt pieprasījuma veidā, lai tomēr šobrīd valstī politiski atbildīgās amatpersonas — gan Ministru prezidents, gan finansu ministrs, gan valsts ieņēmumu valsts ministre — sniegtu atbildi deputātiem pēc būtības uz tiem jautājumiem, uz kuriem deputātiem ir tiesības šādas atbildes zināt. Tātad tas ir pilnīgi konkrēti par to, kādas naudas summas Latvijas valsts ir samaksājusi firmai “Crown Agents” par tās veiktajiem pakalpojumiem, no kādiem avotiem šī summa ir samaksāta, un kāds ir šīs firmas “Crown Agents” ieguldījums Latvijas budžeta veidošanā, cik ir ieņemts no nodokļu palielinājumiem un cik daudz ir nācies apmaksāt, jo šeit es domāju, ka var veidoties dažādas politiskās spekulācijas, un tās tiek veidotas tajā situācijā, kad nav šie pietiekamie dati, un tas ir tieši šo valsts atbildīgo amatpersonu pienākums — šos nepieciešamos datus sniegt. Un tāpēc es lūgtu virzīt šo kā Saeimas pieprasījumu, lai ministrijas tomēr sniegtu arī šeit pieprasītos datus. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam pieprasījuma nodošanu Ministru prezidentam, finansu ministram... Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 38, atturas — 11. Pieprasījums netiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu zemkopības ministram Andrim Rāviņam, finansu ministram Robertam Zīlem par Lauksaimniecības likuma 10. panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu 1998.gadā. Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, arī šo pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vēlas runāt deputāts Edmunds Grīnbergs.

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Frakcija “Latvijai” jau kopš Lauksaimniecības likuma pieņemšanas ir par to, lai šajā likumā ietvertās normas reāli tiktu īstenotas dzīvē. Uzskatām, ka prioritāru nozīmi Zemkopības ministrijai vajadzēja piešķirt ne tikai Lauksaimniecības likuma 16. panta izpildei, bet arī 10.panta ceturtai daļai, jo šīs panta daļas izpildi gaida visi lauksaimniecībā nodarbinātie, ne tikai tie, kas saņem subsīdijas. Tādēļ mūsu pieprasījums zemkopības ministram Rāviņa kungam un finansu ministram Zīles kungam ir sekojošs. Kā valdība panāks, lai 1998.gadā tiktu nodrošināta Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasības par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu? Finansu ministra atbilde, ka nav informācijas, vai Zemkopības ministrija ir izstrādājusi šādus noteikumus un iesniegusi Ministru kabinetā, kam tos vajadzē-tu apstiprināt? Finansu ministrija uzskata, ka, pildot 16.panta prasības, tiks pildītas arī citas likuma normas, tas nebūt tā nav.

Otrais jautājums. Kādas summa šiem mērķiem ir paredzēta 1998.gada budžeta projektā, kā tā tiks izlietota? Atbildes uz šo jautājumu nav. Nekāda summa šiem mērķiem paredzēta netiek.

Trešais jautājums. Kāda summa šajā valsts budžeta projektā būtu vēl nepieciešama, lai minētā likuma panta prasības būtu izpildītas pilnībā? Atbildes uz šo jautājumu nav. Ir rēķināts tikai lopkopības nozarei, kur nepieciešami 12 miljoni latu. Zemkopības ministrijas atbilde, ka lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu un pakalpojumu cenu un tarifu paritāte augkopībā netika rēķināta, jo šajā nozarē it kā rentabilitāte esot augstāka, bet mēs zinām, ka rentabilitātes līmenis ne tuvu nav tāds, lai varētu nodrošināt ražošanas attīstību. Par to liecina kaut vai tas, cik krasi šoruden ir samazinājušās ziemai sējplatības laukos, tādēļ aicinu jūs, cienījamie deputāti, kurus uztrauc situācija laukos, atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” pieprasījumu, kur tiek no valdības prasīts tikai tas, lai tiktu pildīts mūsu pašu pieņemtais Lauksaimniecības likums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es arī gribu akcentēt to, ka ir šī problēma par lauksaimniecībā izmantojamo ražojumu un resursu, kā arī zemnieku saimniecību ražoto produkcijas cenu un paritāti, tad, no vienas puses, ņemot resursus un, no otras puses, ņemot produkcijas cenas, šī problēma ir ļoti aktuāla, un kā jau šeit Grīnberga kungs teica, tātad šī prasība ir ierakstīta Lauksaimniecības likuma 10.pantā, līdz ar to ņemot vērā to situāciju, ka mums šeit ir darīšana ar pilnīgi konkrētu likuma pārkāpumu jeb likumu neizpildīšanu. Tas ir pēc būtības virzāms kā deputātu pieprasījums jebkurā situācijā. Jo ir nepieciešams panākt, lai valdība šo likuma prasību izpildītu. Es gribu teikt, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas vairākās Saeimas komisijās, tajā skaitā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kur finansu ministrs atbildēja uz jautājumu, kāpēc tas netiek darīts. Tad viņš šo situāciju komentēja tādā veidā, ka Zemkopības ministrija to nav uzskatījusi par prioritāti. Tad nu es domāju, ka šeit mums visiem vajadzētu tomēr palūgt Rāviņa kungam atnākt šeit Saeimā uz tribīni un izskaidrot, kā tas var būt, ka zemkopības ministram jautājums par zemnieku saimniecību ekonomiskās pastāvēšanas pamatnosacījumiem, kas ir noteikti mūsu valsts likumā, pēkšņi nav prioritāte.

Es aicinu nobalsot par šo pieprasījumu un virzīt to tālāk zemkopības ministram un arī finansu ministram. Es lūdzu nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, LZS, KDS un LDP frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeima! Es uzstājos šajā jautājumā galvenokārt tā motīva dēļ, ka tad, kad pieņēma Lauksaimniecības likumu, pareizāk sakot, kad tas atradās izstrādāšanas stadijā, tas bija mans un vēl dažu manu kolēģu iesniegums, lai tas tiktu ierakstīts un pieņemts. Šeit sēž cilvēki zālē, kuri var apstiprināt manu teikto vārdu pareizību. Un es šodien arī aizstāvu šo iesniegumu kā viens no tā autoriem, kas grib, lai šim jautājumam būtu vismaz sākta kāda virzība uz priekšu. Es ļoti labi saprotu darbības mehānismu, ka to nevar atrisināt vienā rāvienā, vienā paņēmienā. Tas būs ilgstošs process, bet tam vajadzētu sākties. Mana prasība ir, lai šis sākuma signāls beidzot tiktu dots.

Tālāk. Nepareizi, ka mēs šo prasību par paritātes principa ievērošanu, par darbību, kas būtu vērsta pret cenu šķērēm, ka tā sākas tikai ar Lauksaimniecības likuma izstrādi. Visi, kas sekojuši agrārās politikas attīstības tendencēm Latvijā, zinās, ka šie jautājumi tika aktualizēti jau pirms tam. Es varu minēt, atsaukties kaut vai uz vienu savu publikāciju 1991.gadā, tātad jau praktiski septiņi gadi atpakaļ. Bija laiks izvērtēt visus plusus un visus mīnusus un sākt kaut ko darīt. Bet tas nav darīts, un ja nav darīts, tas nozīmē, ka ir interešu mehānisms, ka kaut kam tas nav izdevīgi. Jājautā ir kā senie romieši jautāja — kam tas ir izdevīgi vai kam tas nav izdevīgi, ka šis lauksaimniecībai svarīgais jautājums netiek risināts uz priekšu.

Tālāk gribu akcentēt vienu momentu. Lauksaimniecība tuvojas tam stāvoklim, aiz kura var sākties totāla krīze. Ar neprognozējamām vai, pareizāk sakot, ļoti prognozējamām sekām. Līdzšinējā tehnika drīz izies no ierindas, būs jāgādā jauna. Un pie pašreizējām cenām tikai niecīga zemnieku daļa to varēs atļauties. Pievērsiet uzmanību tam, par ko es dabūju pārliecināties pēdējo reizi, vakar vakarā tiekoties ar zemniekiem netālu no Rīgas, bet tomēr laukos, kuri konstatēja sekojošo, ka arī samērā spēcīgi zemnieki ar lielu zemes platību jau atzīst, ka viņi nav spējīgi turpmāk sekmīgi darboties nākošajā ražošanas ciklā. Lūk, tas ir ļoti draudošs faktors, kas ir jau sevi pieteicis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 23, atturas — 20. Nav pieņemts.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, finansu ministram Robertam Zīlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par visām alkohola kravām, kas aizturētas Latvijā, izmantojot sadarbību ar “Crown Agents” . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija noraidīja arī šo pieprasījumu ar tādu pašu motivāciju, kādu es jau teicu. Es tikai gribu piebilst, ka žēl, ka ir nepilnības Kārtības rullī un opozīcijas deputāti mums, Saeimai var uzspiest tērēt laiku jautājumu izskatīšanai, elementāri tos nosaucot par pieprasījumiem. Tā kā, man liekas, jāpadomā un, protams, ir veltīgi, kā izrādās, apelēt pie Zīgerista partijas deputātu godaprāta. Žēl, ka šajā pingpongā iesaistās arī Grinovska kungs.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Lai ekonomētu laiku, es lūdzu balsojumu šeit. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 28, atturas — 17. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ārlietu ministram Valdim Birkavam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un ekonomikas ministram Atim Sausnītim sniegt motivāciju sakarā ar Latvijas—Krievijas robežpunkta neatvēršanu Vecumos starptautiskajiem kravu pārvadājumiem . Komisijas vārdā Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo tā saucamo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Par balsošanu deputāti uzstāj. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam pieprasījumu pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 27, atturas — 17. Nav pieņemts.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam par Latvijas valsts palīdzību skolotājiem to tālākizglītošanās procesā . Komisijas vārdā — deputāts Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo līdzīga rakstura pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis ir pieprasījums par to, ka Latvijas valstī ir nepieciešama pilnīgi konkrēta palīdzība skolotājiem viņu tālākizglītošanas procesā. Valsts izvirza prasības skolotājiem celt savu kvalifikāciju, un tas ir labi, ka šādas prasības tiek izvirzītas, jo tikai kvalificēti skolotāji var kvalificēti sniegt izglītību jaunajai paaudzei. Bet šādas prasības — tās nevar palikt bez reāla seguma un bez reāla iespēju nodrošinājuma kvalifikācijas celšanai. Jo, ja šādu iespēju nav, tad arī visi labie nodomi un vārdos formulētā izglītības prioritāte, tā paliek tikai vārdos, un patiesībā tiek kaut kas solīts, bet netiek darīts. Un tādā veidā tiek mānīta tauta.

Tautas kustība “Latvijai” iestājas par reālu izglītības prioritāti un par reālu finansējuma atrašanu dažādām ar izglītību saistītām programmām, tajā skaitā gan skolotāju algām, gan skolu uzturēšanai, gan arī ļoti būtiski, tas ir skolotāju tālākai izglītībai. Mēs diemžēl redzam no ministra Celmiņa atbildes uz mūsu uzdoto jautājumu, ka valsts budžetā pedagoģisko darbinieku tālākai izglītībai finansu līdzekļi ar katru gadu samazinās. Un mēs uzskatām, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc mēs arī esam iesnieguši virkni priekšlikumu valsts budžetam nākamajam gadam, kurā no dažādiem avotiem atrastu šos līdzekļus, lai tos varētu šim mērķim novirzīt. Mums būtu ļoti interesanti zināt šo ministra viedokli par šiem priekšlikumiem, un jautājums ir — kāpēc ministrs pats necīnās par to, lai šādi priekšlikumi tiktu atbalstīti un lai tiktu atrasti papildu līdzekļi skolotāju tālākai izglītošanai? Šī problēma ir ļoti aktuāla, un sevišķi aktuāla tā varbūt ir priekš tiem pedagogiem, kuri dzīvo tālākos novados un mums tomēr ir jāatrod valstī arī iespējas veikt tādus pasākumus, kas atbalstītu gan arī tieši tālākos novados dzīvojošos skolotājus, gan vispār mūsu sabiedrību, mūsu pilsoņus un iedzīvotājus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai varētu izdiskutēt pilnīgi konkrēti arī šīs problēmas un rast risnājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — ... nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu tomēr izteikt attieksmi pret šiem vērtīgajiem dokumentiem.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas deputātu pieprasījumu valdībai. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 29, atturas — 20. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir deputātu parakstīts priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā, un deputāti lūdz izskatīt likumprojektus “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pēc dienas kārtības 30.punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts budžetu 1997.gadam””. Minētie likumprojekti ir savstarpēji saistīti. Godātie kolēģi, atgādinu, ka par iepriekš minētajiem diviem dienas kārtības jautājumiem — 10. un 11. — mums nebija ziņotāja pēc pārtraukuma, un tagad deputāti lūdz tos izskatīt pēc darba kārtības 30. jautājuma. Vai nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Anatolijam Gorbunovam par bezdarba problēmas risināšanu Latvijas pagastos un pilsētās . Komisijas vārdā deputāts — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo jautājumveidīgo pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja par jautājumu. Īsa piebilde. Diemžēl Čerāna kungs un viņa biedri, jūtams, ar pārliecināšanu nav izārstējami.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr uzskatu šajā gadījumā, ka nepieciešams ir runāt par lietu un par konkrēto pieprasījumu saturu. Lai kā tas arī nepatiktu Pieprasījumu komisijas vadītājam, jo šis pieprasījums atkal izvirza mūsu valstij ārkārtīgi būtisku problēmu, kas, manuprāt, ir viena no pašām smagākajām problēmām, kuras mūsu valstī pastāv. Tā ir bezdarba problēma, kura ir sevišķi asi izjūtama atsevišķos mūsu valsts novados, un sevišķi smaga ir šī situācija tajās vietās, kur ir liels skaits tā saucamo ilgstošo bezdarbnieku, kas nevien ir palikuši bez darba ilgāku laiku, bet kuriem arī nav iespēju saņemt sociālo palīdzību bezdarbnieka pabalsta veidā.

Tāpēc mēs tikām lūguši Ministru prezidentam un ekonomikas ministram un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram konkrētus datus par bezdarba līmeni Latvijas pagastos un pilsētās. Lai varētu sākt šo problēmu risināt, mums ir vajadzīgs faktu materiāls. Diemžēl tas, ko mēs saņēmām kā atbildi no Gurbunova kunga, šeit diezgan daudz dzejas ir šajā tekstā, bet konkrētu datu par bezdarba līmeni pagastos nav. Es domāju, ka tā ir necieņas izrādīšana Saeimai no ministra puses, ka tiek iesniegti šādi nekvalitatīvi dokumenti.

Tālāk jautājums par konkrētiem pasākumiem, ko valdība veic bezdarba samazināšanai Latvijas novados, pilsētās un pagastos. Ko konkrēti valdība ir darījusi ilgstošā bezdarba problēmas risināšanai Latvijas pagastos un pilsētās? Mēs redzam dažādas aktivitātes, dažādu rosīšanos valsts pārvaldes ierēdniecības gaiteņos, bet mēs neredzam reālu situācijas uzlabojumu, un sevišķi, ja mēs aizbraucam uz Latgales pusi, tad mēs redzam to, ka situācija ir katastrofāla, un bieži vien cilvēki neredz arī šo perspektīvu, ko viņiem jau nu vispirmām kārtām vajadzētu redzēt, ka būs situācijas uzlabojums, lai varētu šis uzlabojums nākotnē tiešām notikt. Diemžēl šobrīd tas nav panākts, un valdība nav spējusi nodrošināt šeit nepieciešamo situāciju, jo tas ir valdības pienākums — gādāt par to, lai cilvēkiem būtu iespēja strādāt. Es aicinu atbalstīt šo ļoti būtisko pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 19, atturas — 25. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam un finansu ministram Robertam Zīlem par līdzekļiem valsts nozīmes datu pārraides izveidei . Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/ LNNK). Cienījamie kolēģi! Šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 20, atturas — 26. Nav pieņemts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu labklājības ministram Vladimiram Makarovam par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi 1996. gadā un 1997. gada pirmajos deviņos mēnešos. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu šo mazliet nenopietno attieksmi no virknes pozīcijas deputātu, bet pēc būtības tā nav pamatota, jo šie visi ir ļoti nopietni jautājumi, kuri šeit tiek izskatīti. Varbūt šī forma ir nedaudz netradicionāla, tam es tiešām piekrītu, bet mūsu ierosinājums bija tos skatīt tradicionālākā formā Jautājumu un atbilžu sēdes laikā. Bieži jau valdošais vairākums un sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija ir atteikusies no šīs formas, un mums ir jāmeklē citi ceļi, kādā veidā šo jautājumu atrisināt.

Šis konkrētais jautājums ir radies mūsu deputātu darba vizītes laikā Daugavpilī. Faktiski Daugavpils rajonā. Jautājums ir par Daugavpils rajona slimokases budžeta izpildi, par to, kādā veidā no šīs slimokases līdzekļiem ir finansētas dažādas medicīnas iestādes. Cik naudas līdzekļu kādām medicīnas iestādēm ir izmaksāts, un cik naudas ir iztērēts tādiem un citiem mērķiem. Vai pašas slimokases uzturēšanai, vai arī vēl kādiem citiem?

Kas varbūt ir vēl būtiskāk, tas ir jautājums par to, kādi tiesību akti dod tiesisko pamatu mediķiem pašiem iepazīties ar savas pilsētas vai rajona slimokases budžeta izlietojumu. Kam ir pienākums izstrādāt šādus tiesību aktus? Ja mēs uz šādi uzstādītu jautājumu saņemam rakstisku atbildi, kurā mediķiem tiek piedāvāts tikai iepazīties ar viņu pašu slimnīcas saņemtajiem līdzekļiem, bet nevis vispārēji īstenot sabiedrības kontroli pār budžeta līdzekļu iztērēšanu slimokasei kopumā, tad šāda atbilde mūs nevar apmierināt, un mēs esam spiesti pieprasīt no ministra skaidrojumu pēc būtības. Tāpēc arī mēs aicinām virzīt šādu pieprasījumu, lai tomēr panāktu tādu situāciju, ka budžeta līdzekļi, vienalga, kurā sfērā, šajā konkrētajā gadījumā medicīnā, tiktu izlietoti un tādā veidā, ka šis izlietojums būtu kontrolējams no sabiedrības vai nodokļu maksātāju puses.

Otrs būtisks moments šajā piedāvātajā pieprasījumā ir par to, kādi mehānismi ir paredzēti, lai slimokasu reformas laikā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros netiktu masveidā slēgtas mazās lauku slimnīcas. Arī praktiskajā atbildē uz jautājumu mums atbildes pēc būtības nav, un tāpēc mēs uzskatām, ka mums ir pilnīgas tiesības virzīt šo kā deputātu pieprasījumu, jo tas ir arī likumā noteikts, ka ministram ir jāatbild uz deputātu jautājumiem. Es aicinu to virzīt kā Saeimas pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi, nenopietna attieksme pret ļoti nopietniem dokumentiem. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz izteikt attieksmi pret Saeimas deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 24, atturas — 26. Nav pieņemts.

Nākamais Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, finansu ministram Robertam Zīlem, valsts ieņēmumu valsts ministrei Aijai Počai par 1997.gada valsts budžeta izdevumu tāmes programmas 01.03.00. 01.120, Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanā” 25 734 735 latu līdzekļu tēriņam, tajā skaitā Ls 9 660 511 līdzekļu tēriņam atalgojumiem” . Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisija šo pieprasījumu noraidīja un pāradresēja kā jautājumu. Viena piebilde. Diez vai, zīgeristieši, jūsu nostādni — traucēt Saeimas darbu — atbalsta klausītāji un arī jūsu kādreizējie piekritēji, jo jūs vairāk runājiet, man šķiet, ka jūsu atbalsts kļūst aizvien, aizvien mazāks.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Tabūna kungam es gribu paskaidrot, ka, vērtējot vēlētāju atbalstu mums, viņš ir kļūdījies. Šis atbalsts mums pieaug. Tas ir pilnīgi skaidrs, bet attiecībā uz pieprasījumu es lūdzu deputātus nobalsot, jo mēs zinām, ka ir vajadzīga kārtība un skaidrība par valsts līdzekļu tēriņiem, un mēs nevaram pieļaut tādu situāciju, ka parādās lielas summas budžetā, kurām pretim nav attiecīgi atbilstoši skaidrojumi. Es lūdzu nobalsot un izskatīt šo jautājumu, pieprasot atbildi pēc būtības par līdzekļu tēriņu Valsts ieņēmumu dienestā. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 24, atturas — 24. Nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, satiksmes ministram Vilim Krištopanam, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un finansu ministram Robertam Zīlem par Latvijas novados dzīvojošo politiski represēto personu nodrošināšanu ar bezmaksas braukšanas iespējām vismaz ar kādu transporta veidu . Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu, kā tas sākotnēji Saeimai arī bija iesniegts.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Piedodiet, kļūdījos. Tātad deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu balsojumu par šo deputātu pieprasījumu, jo tas skar atkal vienu ļoti nopietnu problēmu mūsu valstī, un tā ir problēma par politiski represēto personu bezmaksas braukšanas iespējām. Šī ir arī tā problēma, uz kuru mūsu uzmanību vērsa Daugavpils rajonā dzīvojošās politiski represētās personas. Situācija šodien ir tāda, ka mūsu likumi nosaka to, ka politiski represētajām personām ir bezmaksas braukšanas tiesības piepilsētas vilcienos. Tas nozīmē, ka Rīgas apkārtnē esošiem cilvēkiem pastāv šīs iespējas bez maksas braukt ar vilcienu. Jāsaka, ka tas ir ļoti labi, ka šādas iespējas vismaz vienai daļai no politiski represētajām personām tiek dotas. Diemžēl šāda pati attieksme mūsu valstī nav bijusi pret citām politiski represētajām personām, un šādas personas, kuras dzīvo, piemēram, Daugavpils rajonā, bet tikpat labi arī kādā citā rajonā, viņas nevar izmantot šo valsts labvēlību. Es nedomāju, ka šie cilvēki, kas dzīvo tālāk no Rīgas, ka viņi būtu vienā vai otrā veidā mazāk cietuši. Es domāju, ka taisnības princips prasītu nodrošināt to, lai arī viņiem būtu kādas samērojamas iespējas bez maksas pārvietoties ar kādu sabiedriskā transporta veidu, arī varbūt ar autobusu, tajā gadījumā, ja dzelzceļš attiecīgajā rajonā nav pieejams. Es domāju, ka mēs nedrīkstam sākt diskriminēt politiski represētās personas vienas vai otras un šo diskrimināciju vērst pret tiem, kas dzīvo tālāk no Rīgas, tāpēc es aicinu virzīt šo pieprasījumu, lai panāktu pilnīgi konkrētu ministrijas rīcību šā jautājuma atrisināšanā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Šī problēma tika uzdota atbildēšanai kā jautājums, bet mēs bijām spiesti pāriet uz pieprasījumu tāpēc, ka jūs, godātie kolēģi, negribat atzīt demokrātijas uzvaru Latvijā. (No zāles deputāts Ābiķis: “Beidz muldēt!”) Tas, ka šie atvieglinājumi transportam represētajiem attiecas tikai uz piepilsētu, tas ir, Rīgā dzīvojošajiem, tā ir liela problēma un nav nemaz, piemēram, tiem, kas dzīvo Alūksnē. Vai tiešām Ministru kabinets un attiecīgie ministri nevar šo jautājumu sākt risināt? Un tāpēc man jāsaka līdzīgi kā Tabūns teica, ka, paldies Dievam, un tā tālāk. Es varu teikt tā — paldies Dievam, ka nav vēl izslēgts 130. Kārtības ruļļa pants, kas paredz tādos gadījumos, kad jūs nereaģēsiet arī uz šo mūsu formu un nedosiet iespēju noskaidrot un pastāstīt cilvēkiem, kāpēc šī nekārtība pastāv un turpinās pastāvēt, mēs izmantosim 130. Kārtības ruļļa pantu, un tad jūs, pirms nebūs Kārtības rullis grozīts, nevarēsiet no mūsu jautājumiem un debatēs šajos jautājumos tikt ārā. Es jūs par to brīdinu, godājamie demokrātijas pārkāpēji! Un, ja jūs šinī gadījumā Kārtības rulli, tas ir, likumu, pārkāpsiet ļoti atklāti un klaji, tad mēs to ierakstīsim savā atmiņā un pastāstīsim visai Latvijas tautai. Un šī lieta ir ļoti nopietna — vai demokrātija saglabāsies šeit mūsu Saeimas darbā vai nesaglabāsies, un mēs gribam redzēt jūsu reakciju šoreiz, un es lūdzu... brīdinu: balsojums par šo jautājumu būs jūsu izšķiršanās, vai vēlēšanās vēlaties vai nevēlaties, lai mēs izlietojam 130. pantu. Šoreiz jautājums ir ļoti saasināts. Pārtrauciet bērnu spēles, un strādāsim visi kopīgi! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”. (No zāles: “Nu nodod kārtīgi! Mēs gaidām.”)

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes un, ja ticam amerikāņu avīzēm, tad varbūt — čekas un Primakova pārstāvji un tautas kalpi! Skatat, ko mēs šodien atkal taisāmies darīt: mēs šodien runājam par spļāvienu sejā. Pirmais lielais spļāviens sejā bija 1987.gadā, kad visai tautai viens no mūsu go-dājamajiem ministriem iespļāva sejā un tiesāja vienu cilvēku.

Bet šodien jautājums ir par citiem mūsu tautas varoņiem — liela un plaša grupa, represētie. Kuriem vajadzētu gūt uzvaru, kuriem vajadzētu gaidīt atlīdzību, kuriem vajadzētu gaidīt, kad tie varturi, kad viņi tika represēti, un to varturu ieceltie, kad tie nāktu un atvainotos, grēkus sūdzētu. Tad varbūt mēs varētu ārstēt mūsu brūces. Bet šodien mēs pat nevaram lūgt, lai ministrs atnāk un atbild, kāpēc viņš savus likumus nepilda. Mēs lūdzam, lai viņš atnāk un atbild Saeimai uz jautājumiem, bet ministram tas nav vajadzīgs, jo kam tad viņš ir atbildīgs, ja ne tikai sev un Sadarbības padomei? Un tad, kad jūs noliedzat to, ka tam ministram šeit ir jānāk, tad var pacelties tautas varonis Tabūna kungs un pateikt, ka mēs rīkojamies nepareizi, ka mēs prasām, lai Saeimas komisija pārbauda šo jautājumu. It kā tas būtu nepareizi. Un skatāties, kā šis vairākums, kā šī Sadarbības padome ir sapinusi, rīkojas ar mūsu tautas varoņiem.

Spļāviens sejā esot tam, kam nav nekādu tiesību būt par tiesnesi, kad mēs viņam to pasakām jeb nepasakām, jeb mēs to debatējam. Bet nav spļāviens sejā tautai un tam cilvēkam, kuru notiesāja uz Sibīriju septiņus gadus, nav spļāviens tautai un mūsu tautas varoņiem, tiem, kas cieta par mūsu tautu, par mūsu brīvības sapni, saprast, kāpēc to niekumu, un, draugi, tas ir niekums, ko mēs esam viņiem devuši atpakaļ. Ne viņiem ir savas greznās mājas, ne viņiem ir savi īpašumi, jo tos mēs vienkārši ar vienu roku dodam un otru ņemam atpakaļ, ne viņiem ir gods, es tur nevienu represēto neredzēju Ulmaņa ballē, es neredzu, ka mēs kādai represētai kundzei dotu puķes Brīvības pieminekļa priekšā mūsu svētku dienās, es gan redzu, kā stāv, un tas atkal ir spļāviens sejā, kad mēs, kas neatļaujam pat tautas pārstāvjiem domāt tā, kā...

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes ir pagājušas... Valdmaņa kungs, žēl, bet — ko var darīt.

G.Valdmanis . Es prasu papildus vēl divas minūtes otro runāšanu.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti prasa Valdmaņa kungs... Balsojam. Kas ir par to, lai Valdmaņa kungam piešķirtu papildus vienu minūti runai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 4. Viena minūte, lūdzu!

G.Valdmanis. Paldies! Es nelūgšu, lai pārbalso, bet Tabūna kungs spieda manu pogu. Goda vīrs kāds viņš būtu... Smaida un diezgan zems... Nu tad spied vismaz nepareizo pogu...

Šitie āksti, kas spļauj mūsu tautas varoņiem sejā, kas stāv pie krastmalas un runā, ka tikai mēs, latviešu tauta, gribam savus likteņus lemt un savus likumus taisīt, un noliedz pat tautas pārstāvjiem tiesību domāt, tie, kas nolemj, ka pārdos visu zemi, vienalga kādam... Šitie, kas spļauj mūsu tautai visu laiku sejā, un Tabūna kungs šeit atnāk un pasaka, ka mēs pat nedrīkstam prasīt paskaidrojumus par mazu spļāvienu, un viņi stāv un smejas, un bezkaunīgi spiež pogas. Kauns, Tabūna kungs! Kauns jūsu partijai un kauns jums, un kauns tautai!

Sēdes vadītājs . Pēteris Elferts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Šis pieprasījums ir faktiski bijis rakstīts kā jautājums jau oktobrī, un ministrija ir sagatavojusi atbildi uz deputātu jautājumiem jau 29. oktobrī, un šajā atbildē ar numuru 3888a no Finansu ministrijas un nr. 3288b no Satiksmes ministrijas ir konkrēti skaitļi, cik būtu nepieciešams, lai realizētu šos mērķus. Es atgādināšu, ka šis dokuments tika iesniegts 29. oktobrī, un varēja iesniegt... jūs varējāt mierīgi iesniegt šādu priekšlikumu uz 1998. gada budžetu, bet diemžēl jāpasaka, ka ne no Tautas kopas “Brīvība”, ne no Zīgerista partijas šāds priekšlikums nav iesniegts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 22, atturas — 17. Nav pieņemts.

Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Zelgalvja, Grīnberga, Liepas, Mauliņa, Veldres, Kazāka, Kušneres un Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim par energoresursu tarifu aprēķināšanas metodiku saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” 27.panta 1.daļu. Komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Arī šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija noraidīja un pāradresēja kā jautājumu.

Cienījamā opozīcija! Es vēlreiz atgādinu, ka problēmu valstī ir daudz un tās ir jārisina, bet tad, ja risināsim tādā veidā, šeit nepārtraukti runājot par to katru dienu, tad mēs nepieņemsim nevienu likumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies deputāts Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šeit ir runa par tautsaimniecības nozari, bez kuras iztikt nevar neviena cita, proti, ir runa par enerģiju. Un tieši konkrēti — par elektroenerģiju. Nepārtraukti, cik var atcerēties, tarifi kāpj un kāpj. Šajā sakarībā, lai noskaidrotu tarifu aprēķināšanas metodikas adekvātumu, Tautsaimniecības komisija šopavasar izbrauca uz “Latvenergo” un semināra veidā iepazināmies ar visām tām problēmām, kas ir saistītas ar šo te energouzņēmumu. Un, lūk, tur mums cēla priekšā skaitļus, ka tie tarifu aprēķini ir pamatoti, jo 60% no pārvades līnijas stabiem ir nopuvuši, es lietoju viņu terminoloģiju, un tie ir jāatjauno. Vadi, pa kuriem plūst enerģija, ir sarūsējuši, un tie ir jāatjauno, un tā tālāk. Tam visam var piekrist, un varētu arī maksāt par tādiem tarifiem, ja tā tas būtu. Bet diemžēl ir pamats aizdomām, ka tā tas nav, jo 3 miljoni turp un atpakaļ un varbūt vēl kādi tur miljoni turp un atpakaļ — kā nebijuši. Ja mēs 3 miljonus ieguldītu šo stabu atjaunošanā un tā tālāk, un tā tālāk, tarifi tādā gadījumā nebūtu jāpaaugstina, un elektrotarifu paaugstināšana — tas nozīmē visa dzīves līmeņa pasliktināšanu. Tas ir ārkārtīgi nopietns jautājums, kas aptver kā sociālo sfēru, tā katru cilvēku atsevišķi, tā visas tautsaimniecības nozari un tās perspektīvas.

Tādēļ, cienījamie deputāti, es ļoti, ļoti lūdzu aizdomāties par šo jautājumu, par šo visiem ļoti svarīgo jautājumu. Šis iesniegums... pieprasījums ir uzrakstīts pēc būtības, lai atrisinātu šo samilzušo problēmu, šo miglā tīto problēmu par šiem te tarifiem. Tautsaimniecības komisijas sēdēs es vairākkārtīgi esmu lū–dzis, lai Ekonomikas ministrija un cilvēki, kas par šiem jautājumiem atbild, iesniedz beigu beigās algoritmu, precīzu algoritmu, pēc kā tad rēķina tos tarifus. Neviens tos nav varējis iesniegt. Šeit ir absolūta neticība tam. Šodienas presē ir atkal runa, ka privatizēs “Latvenergo”, sadalīs trīs daļās, un kā balva, kā apbalvojums tiek tautai solīts, ka pacelsies arī šie tarifi. Es tam nevaru piekrist. Un tādēļ lūdzu to izvērtēt balsošanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas deputātu pieprasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 20, atturas — 18. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Desmit Saeimas deputāti lūdz pārcelt 30. darba kārtības jautājuma — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”” — izskatīšanu otrajā lasījumā aiz darba kārtības 28. punkta, tas ir, tūlīt. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Iebildumu arī nav. Paldies! Esam vienojušies.

Tādēļ nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam”” . Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.3375a, un ir papildus izdalīts jums arī dokuments nr.3375b. Lūdzu sākt izskatīt šos priekšlikumus ar 4.lappusi, ar priekšlikumu tabulām, un pie teksta daļas mēs atgriezīsimies pēc tam, kad būsim nobalsojuši šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Atkārtojiet, Baloža kungs, kurā dokumenta 4.lappusē tagad — 3375a?

V.Balodis . Jā. 10.priekšlikums ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi sākotnēji, bet dokumentā nr.3375 komisija ir iestrādājusi šo priekšlikumu un ir atbalstījusi, ka šiem mērķiem — bērnu reanomobiļu iegādei Katastrofu medicīnas centram — tomēr šī nauda nav ņemama no uzņēmuma ienākuma nodokļa prognozes, ka tas varētu pārpildīties, bet šis priekšlikums ir izteikts kā 29c priekšlikums, un tā ir no Finansu ministrijas kompensācija reabilitētiem pilsoņiem, un šī nauda tiek ņemta no tādas pozīcijas.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs vēlas runāt deputāts Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es noņemu savu priekšlikumu — palielināt uzņēmumu ienākuma nodokli, un lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu par mašīnas iegādi no Budžeta komisijas līdzekļiem. Šī mašīna ir ļoti svarīga, jo mums, piemēram, ja mums būtu Talsos bijusi šāda iespēja, mēs būtu vismaz divus bērnus saglābuši.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis . Es gan lūgtu Apiņa kungu atsaukt savu 10. priekšlikumu, lai mums par to nebūtu jābalso. Atcelts, paldies.

Sēdes vadītājs . Deputāts Apinis to atsauca. Paldies!

V.Balodis . Nākamais ir 11.priekšlikums. Deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Tas ir ar numuru 12.

V.Balodis. Es atvainojos, nē, tas ir dokumentā... A dokumentā tas ir 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Tātad tas ir otrā dokumentā. Deputāts Apinis vēlas runāt. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Tas ir ļoti svarīgs priekšlikums, tomēr, tā kā nav korekti šobrīd palielināt valstī ieņēmumus no uzņēmumu ienākumu nodokļiem, es atsaucu šo savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu tālāk, Baloža kungs!

V.Balodis. Paldies Apiņa kungam. 12. ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums par 150 000, bet es lūdzu deputātus pievērst uzmanību — dokumentā 29.d Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur ir mainīts šis avots un ir arī mainīta summa. No 150 000 uz 100 000, to ir komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Paldies! Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Lūdzu atbalstīt mugurkaula ķirurģijas centra priekšlikumu iegādāties mikroskopu, lai varētu ārstēt arī tos slimniekus, kuriem ir bijuši dažādi mugurkaula lūzumi un dažādas mugurkaula traumas, tas ir ļoti būtisks priekšlikums, un es principā arī piekrītu kolēģiem, teiksim, Nagobadam un citiem, konsultēties, piekritām samazināt šo summu un iestrādāt Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, līdz ar to atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

V.Balodis . Paldies Apiņa kungam. Nākamais 13. arī ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis atsauc. Paldies!

V.Balodis. 14. ir deputāta Valda Nagobada priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi, bet pēc tam ir savu lēmumu mainījusi, un tas ir izteikts kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums “b” dokumentā 29b, un šeit ir mainīts arī šis ieņēmumu avots.

Sēdes vadītājs. Deputāts Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Nagobads (DPS). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad esmu ierosinājis palielināt par pusotru miljonu papildu asignējumus bāzes programmas asignēšanai speciālam veselības aprūpes budžetam, zinot, kāda ir situācija ārstniecības iestādēs, es domāju, ka lielākā daļa no jums ir lasījusi kaut vienu ārstniecības iestāžu personāla rakstītu vēstuli par to, kāds budžeta deficīts ir maksājumos veidojies ārstniecības iestādēm. Tajā pašā laikā es pieļauju, ka varbūt ieņēmumu avots šeit nav uzrādīts visai precīzs, un, respektējot finansu ministra skaidrojumu, es neprasu balsojumu par šo savu priekšlikumu, bet aicinu visus, to, ko Baloža kungs minēja, atbalstīt Budžeta komisijas 28a priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. 29b, Nagobada kungs, tas ir, kur iet runa par šādu pat summu. Paldies!

V.Balodis (TB/LNNK). Paldies, Nagobada kungam! 15. ir deputāta Ločmeļa, Krastiņa, Stikuta, Grinberga un Gannusas priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu? Lūdz balsojumu. Tātad 15.priekšlikums dokumentā 3375a. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 12, atturas — 23. Nav pieņemts.

V.Balodis. 16. ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikums par dotācijas piešķiršanu Pašvaldību izlīdzināšanas fondam, un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo tālāk ir Ministru kabineta priekšlikums, kurā ir jau šī summa precizēta, un tas būs tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats ir arī 17. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru arī komisija nav atbalstījusi, jo tas ir iestrādāts tālāk Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Tāds pats arī 18. frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 19. ir Ministru kabineta priekšlikums, kur ir pašvaldību izlīdzināšanai ieskaitīta šī nauda. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 20. ir deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kazāka, Prēdeles un Gannusas priekšlikums par 160 tūkstošu investīciju Liepājas ekonomiskai zonai, un komisija to ir atbalstījusi. Ministru kabinets nav atbalstījis.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 20.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Japārbalso. Par 34, pret — 9, atturas — 25. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam 20. — deputātu Lagzdiņa, Ābiķa, Kazāka, Prēdeles un Gannusas — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 28. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais 21. ir deputātu Ābeles, Gannusas, Leiškalna, Ābiķa, un Seiksta priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts. Ā, prasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 21.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 13, atturas — 21. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais 22. ir deputātu Grīnberga, Zelgalvja, Gannusas, Grinberga un Ločmeļa priekšlikums — palielināt papildus akcīzes nodokļa iekasēšanu un paredzēt šo naudu skolu remontam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 9, atturas — 29. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 23. priekšlikums. Deputātu Leiškalna, Dinēviča, Ābeles, Grinovska un Gannusas priekšlikums, un to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. 24. ir deputātu Liepas, Grīnberga, Čerāna, Gannusas, Grinberga un Ločmeļa priekšlikums un paredz palielināt ieņēmumus no muitas nodokļa un tos novirzīt skolai. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 24.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 10, atturas — 32. Nav pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 25. — Ministru kabineta priekšlikums, un tas ir par naudas ieskaitīšanu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Nākamais ir 26.priekšlikums — Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikums par naudas piešķiršanu pilsonības un migrācijas lietās, līgumdarbu apmaksai darbiniekiem nepilsoņu pasu noformēšanai. Tā kā šis priekšlikums nebija korekti noformēts, tad Budžeta komisija izveidoja no šī priekšlikumu savu alternatīvo priekšlikumu un ir atbalstījusi tajā šo programmu. Tas ir kā 29a Budžeta komisijas priekšlikums dokumentā “b”.

Sēdes vadītājs. Tātad 29...

V.Balodis. 29a un 26.neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. 29a. Jā. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Lūdzu ejam tālāk!

V.Balodis. 27. ir aizsardzības ministra Jundža priekšlikums, un komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

V.Balodis. 28. arī ir Jundža priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 29. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par līdzekļiem Liepājas teātrim, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 29.priekšlikumu? Prasa balsojumu? Godātie kolēģi, es lūdzu nomierināties. Vai kāds vēlas balsojumu par 29.priekšlikumu? Nevēlas. Paldies! Akceptēts. Pieņemts.

V.Balodis. Jā, tad mums jāizskata arī pēc numura šis 29a priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, par Ls 9000 līgumdarba apmaksai pilsonības un imigrācijas, repatriācijas lietās.

Sēdes vadītājs. Tas ir dokumentā 3375b, kur komisija to ir atbalstījusi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 29b ir arī šīs dotācijas speciālās veselības aprūpes budžetam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. 29c. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Un 29d.

Sēdes vadītājs. Čerāns vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es negribu runāt pret šo priekšlikumu, jo šeit ir panākta Sadarbības padomes vienošanās, un ir acīmredzami šie naudas līdzekļi terciārā līmeņa veselības aprūpei, un tie ir nepieciešami šajā gadījumā, un es arī neiebildīšu pret šo priekšlikumu, tikai es gribu norādīt uz to, godātie deputāti, kā mēs šeit Saeimā strādājam, un kāds ir tas līdzekļu avots, ko mēs esam atraduši gan šajā 29d, gan arī divos iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Čerāna kungs, turpināsim debates pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Tūlīt pēc tam runās Čerāna kungs.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks beidzies. Turpinām debates. Debatēs uzstājas Kārlis Čerāns. Jums vēl četras minūtes, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Paldies! Augsti godātie deputāti! Gribu turpināt savu pirms pārtraukuma iesākto domu par to, ka gan šajā, gan arī divos iepriekšējos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumos tomēr nav atrasts tas avots, kuru varētu izmantot šādu līdzekļu segšanai. Tas avots, ko piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, tā ir kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem. Tas nozīmē, ka, atbalstot šos priekšlikumus, mēs samazinām to naudas summu, kas šajā gadā būtu izmaksājama kā kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem. Un es saprotu to Finansu ministrijas skaidrojumu, kas saka, ka, lūk, šī summa ir jāiztērē šī gada laikā, un šobrīd vienkārši nav no reabilitētajiem pilsoņiem šādu iesniegumu.

Jautājums, pie kā es gribu nedaudz pakavēties un ko es gribu šeit atzīmēt, tie ir cēloņi, kāpēc nav šie iesniegumi no reabilitētajiem pilsoņiem un kāpēc cilvēki šīs kompensācijas nav prasījuši. Frakcija “Latvijai” tika ierosinājusi jau pagājušajā gadā izdarīt grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu”, lai arī tiem cilvēkiem, kas ir ar ieročiem rokās cīnījušies par Latvijas valsts neatkarību, tomēr būtu arī iespējas saņemt šo kompensāciju par tiem īpašumiem, ko tie ir zaudējuši. Diemžēl Saeimas valdošais vairākums šādu normu noraidīja, ieskaitot arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvjus. Un tagad nu mēs esam situācijā, kad pēkšņi paliek nauda pāri. Sākumā motivē ar to, ka naudas mums nav un budžetā nebūs priekšlikumu, tagad iznāk tā, ka nauda paliek pāri. Es saprotu to, ka šobrīd tas ir fakts, ka šobrīd mēs nevaram pagriezt atpakaļ to, kas jau ir noticis, un tās kompensācijas, kuras nav izmaksātas tagad, mēneša laikā fiziski nav iespējams izmaksāt, tāpēc būs jāatrod nākotnē avoti, no kuriem šīs kompensācijas segt.

Es tomēr palieku pie tās nemainīgās pārliecības, ka arī politiski represētām personām, kuras ir tikušas reabilitētas, un arī tiem cilvēkiem, kas ir bijuši nacionālie partizāni Latvijā, pienākas šīs kompensācijas par tiem īpašumiem, kas viņiem tikuši atņemti. Bet kā jau es teicu, šobrīd es neaicināšu balsot pret šo priekšlikumu, jo diemžēl tā ir vairākuma prerogatīva — izveidot tādu struktūru, kurā dažas mazas izmaiņas izdarīt nav iespējams, un tas nav opozīcijas spēkos — šobrīd nodrošināt šo kompensāciju izmaksāšanu šī gada laikā.

Tāpēc es gribu atzīmēt šo principu, ka mums valstī diemžēl tie jautājumi, kas saistās ar okupācijas seku pārvarēšanu, netiek risināti tādā veidā, kā to būtu vajadzīgs risināt, sniedzot šīs pienācīgās kompensācijas. Bet diemžēl šis jautājums un tā atrisināšana mums paliek uz nākotni. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Jā, šeit Čerāna kungs pareizi teica. Šeit ne pozīcija, ne opozīcija nespēj šos līdzekļus izmaksāt represētām personām, jo šos sarakstus veido vietējās pašvaldības, kuras nav pieprasījušas šos līdzekļus, tādēļ tie arī palikuši. Tādēļ es aicinu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, atgādiniet, par kuru punktu mums būs jābalso — 29d? (Starpsauciens: “Neviens neprasa balsojumu!”)

V.Balodis. Jā. Bet neviens neprasa balsojumu.

Sēdes vadītājs. Neprasa balsojumu. Paldies! Piekrītam komisijas atzinumam.

V.Balodis. Paldies! Nākamais ir 30. — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 31. — izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 32. — arī ir Celmiņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Balodis. 33. — labklājības ministra Makarova priekšlikums un tas ir atbalstīts nākamajā priekšlikumā — 34., tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

V.Balodis. 35. — frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par 35.punktu vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Savādi, ka opozīcija un frakcija “Latvijai” atbalsta šoreiz frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Varu teikt tikai to, ka priekšlikums ir par mazu. Mēs redzam, ka 1997.gada gada plānā bija paredzēts mātes un bērna veselības aprūpei 4 miljoni 738 tūkstoši 787 lati. Un gada gaitā Ministru kabinets ir noņēmis 1 700 000 latu un vairāk. Šeit ir paradoksāla situācija, kā saka Modris Lujāns, tāpēc ka Latvijā dzimstība ir ļoti zema, un bērnu aprūpe un bērnu pabalsti ir ļoti zemā līmenī. Un te būtu vietā izlietot līdzekļus vairāk, nekā bija ieplānots. Bet izlietots acīmredzot tiek mazāk, un ar mierīgu sirdi Ministru kabinets noņem nost, neparūpējoties par to, lai tas tiktu izlietots paredzētajā vietā. Vēl vairāk — pēc Ministru kabineta noņēmuma nost, kas ir vairāk nekā pusotra miljona latu, nākošajā gadā jau ieplānots nav vis 4,7 miljoni, bet tikai 2,3.

Tātad mēs zinām skaidri, cik grūti mums iet ar jaunās paaudzes tapšanu, ka tikai par 52% atjaunojas mūsu iepriekšējā paaudze. Un diemžēl arī tie, kas uzdodas par Latvijas tautas vislabākajiem aizstāvjiem, tas ir, “Tēvzemei un Brīvībai”, mierīgi balso, mierīgi ir strādājusi Finansu ministrijā ar Zīles kunga starpniecību, lai šo jautājumu nogremdētu. Un savādākais ir tas, ka tagad, kad gada beigās paliek pāri līdzekļi it kā, šie līdzekļi tiek samazināti nākošajā gadā. Savādākais vēl ir tas, ka Labklājības ministrijas ietvaros pāri it kā palikušie līdzekļi tiek iebāzti kopējā katlā un tad izdalīti, kur nu vajag. Mēs pat nezinām, kur līdzekļi no mātes un bērna veselības aprūpes posteņa tiek pārskaitīti. Mēs pat nezinām, jo viss tiek ielikts kopējā katlā. Bez tam tur ir kodi mainīti un tā tālāk. Radīta ir putra, lai nevarētu salīdzināt ar iepriekšējo gadu. Es uzskatu, ka šāda darbošanās pie finansu līdzekļu sadales ir ļoti nekorekta, un lūdzu atbalstīt “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Tas kaut cik izlīdzina šo absurdo situāciju, un līdzīgu viedokli es izsaku arī par 36.priekšlikumu, kas līdzīgā veidā arī mazliet izlabo šo kļūdu, kas ir pielaista. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! 35.priekšlikums, neapšaubāmi, ir ļoti nozīmīgs, un es to mēģināšu vienkārši īsumā paskaidrot visiem deputātiem, jo tas jautājums paliks mums jebkurā gadījumā ļoti būtisks uz kādiem citiem budžeta labojumiem, varbūt uz 1998.gada budžeta veidošanu.

Jautājums ir par kādu neatrisinātu problēmu, tas ir ternera sindroms. 18 meitenes, kurām kariotips ir 45x0, kuras ir garīgi attīstītas meitenes, bet parasti neizaug garākas par 120–140 centimetriem, un kurām ir nepieciešams apmēram piecas devas augšanas hormonu dienā, skaidri zinot, ka viena deva maksā kādus 4,5 latus. Un tā ir ļoti liela summa, kuru nevar pavilkt bērnu klīniskās slimnīcas endokrinoloģijas nodaļa, jo šāda ārstniecība šīm meitenēm ir vajadzīga visu augšanas periodu. Es tādēļ, bez šaubām, uzskatu, ka šī problēma ir ļoti sarežģīta, ļoti nepieciešama risināt, un skaidri zinu, ka mēs tuvākajā laikā pie tās atgriezīsimies.

Diemžēl pozīcija, no kurienes mēs esam ņēmuši šos te līdzekļus, nav korekta. Pasaules banka sadarbībā ar Labklājības ministriju ir ieguldījusi lielus līdzekļus rekonstrukcijai un sociālās programmas pārveidei, un līdz ar to mums ir nepieciešams, lai šis projekts ar Pasaules banku turpinātos. Tie ir lieli papildu līdzekļi. Tādēļ es esmu tiesīgs “Latvijas ceļa” vārdā atsaukt 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41. un 42.priekšlikumu, kaut arī patiesībā tie ir ļoti svarīgi un Latvijai ļoti nepieciešami, bet diemžēl, sastādot šos budžeta labojumus, esam kļūdījušies ar izvēli no tiem līdzekļiem, no kurienes šo naudu ņemt. Nebūtu korekti, ja mēs tagad ar savu rīcību tomēr traucētu Pasaules bankas lielu kredītu attīstībai.

Cienījamie kolēģi! Es jums ļoti lūdzu atcerēties šo lietu par ternera sindromu meitenītēm, un atgriezīsimies pie tā, skatot 1998.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Apiņa kungs! Ja mēs esam pareizi sapratuši, tad jūs atsaucat no 35. līdz 42.priekšlikumam. Paldies! Lūdzu tālāk!

V.Balodis (TB/LNNK). Paldies Apiņa kungam. Tad mums ir jāizskata 43.priekšlikums, tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, jo es gribu paskaidrot — kāpēc. Šeit jau bija paredzēta arī tā summa, kas būtu nepieciešama bērnu reanimācijas mašīnai, bet tā kā mēs esam atbalstījuši jau iepriekšējo Apiņa jeb Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tad mēs esam izveidojuši savu Budžeta un fi-nansu (nodokļu) komisijas 44 .priekšlikumu, kur paredzam 54 000 latu Rīgas pilsētas 7.klīniskajai slimnīcai lāzerprintera iegādei.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt deputāts Valdmanis.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes un, ja mēs ticām amerikāņu avīzēm, tad čekas un Primakova pārstāvji un tautas kalpi! Skat, tas, ko mēs tikko dzirdējām, ka nav valstij naudas, ir tīrās blēņas. Mēs zinām, es jums esmu tagad jau trīs nedēļas no vietas stāstījis, ka vienā darījumā vien 20 miljoni latu garām plūst gadā. 20 miljonu latu gadā plūst garām tāpēc, ka nav reģistrētas zemes zemesgrāmatā, kas ir nodotas Rīgas ostai. Un šitā spēle, ka it kā “Latvijas ceļš” kaut ko aizstāvēs, ieliek budžetā, mēs gaidām, kad mēs to spēsim balsot, un tad atnāk un nekaunīgi novelkt nost, lai mums nebūtu pat spēju par to jautājumu runāt. Mēs esam vēl šodien ļoti bagāta tauta. Mūsu tranzītu ceļi vien var mūs pacelt. Mums ir daudz, daudz īpašumu, kuri vēl nav atdoti prihvatizācijas gājienā. Mums ir viegli, ļoti viegli atkratīties no daudziem izdevumiem, kas mums šodien ir. Šodien pusdienās ar delegāciju no Čehijas pacēlās jautājums — cik jums ir krievi palikuši jūsu zemē? — Neviens! Viņi visi bija okupanti. Mēs aizsūtījām mājās. Vai tur bija kāda runa? Nē! Nekāda runa nebija. Neviens mums neuzdrošinājās pateikt, ka okupantiem un īpaši militārām ģimenēm ir jāpaliek mūsu zemē.

Es saprotu un es jūtu līdzi tiem cilvēkiem, kas šeit atbrauc. Būsim pret viņiem pieklājīgi un darīsim, ko mēs varam, sauksim pasauli palīgā. Bet šī nodevība, kas bija, kad šeit bija Eiropas Parlamentārā asambleja. Šeit, ar mūsējiem, ka viņi teica: “To jautājumu var vislabāk risināt latvieši paši.” Tad godājamais Amerika kungs no tribīnes teica, ka latviešu delegācija balsos tā, un saprotiet, ka mēs varam tikai pieņemt rezolūcijas, ja abu delegāciju vairākums balso tā, un latviešu vairākums balsos tā.

Es runāju par to, ka mums ir līdzekļi, cik mums vajag, lai varētu piepildīt tos posteņus, kurus tikko “Latvijas ceļš” noņēma, un arī tos nākošos, kas ir tajā budžeta lāpījumā. Mūsu tauta vēl nav pilnīgi izzagta. Tas gan notiek ar lielu ātrumu. Stāsta, ka 20 miljoni ir izzagti no Latvijas pēdējos sešos gados. Atkal ierāvis! Jā, es gan neesmu, Tabūna kungs, ierāvis, bet jūsu kolēģi gan laikam ir, jo kam tad pieder tie 20 miljoni ārzemēs? Šī mānīšana, ka mēs it kā tur druscītiņ palīdzēsim, un tad atnāk un paņem ne tikai vienu punktu, bet visus no 35–40, no otrā labojuma ar Prezidija atļauju paņem viņus visus grupējumā. Nav runa par vienu vai par otru, bet paņem visus nost. To Amerikā sauc par “Shall game”, noliek to riekstu zem vienas skrūves un otru zem otras, un tam auglim saka: kur tad ir tas rieksts? Tad tev būs pilnā loze. Tad nerādiet mums šeit blēņas, ja jūs negribat tās atbalstīt, Latvijas ceļinieki!

Man šeit stāsta, ka es nepareizi apvainoju tikai KGB, jo šeit arī citi palīdzēja izveidot “Latvijas ceļu”. Gunārs Meierovics man piedāvāja neierobežotu naudu, lai nāku viņa komandā un palīdzu veidot to “Latvijas ceļu”. Viņš gan bija. Viņš atnāca ar četriem lieciniekiem. (Zālē smiekli.) Smejieties, bet mūsu tauta ir aizas malā, un jūs visi, kas šeit spiežat pogas, zināt, kā uzdevumā jūs to darāt. Mēs šeit vienkārši nekaunīgi ejam cauri tiem niekumiem, kurus jūs it kā savā žēlsirdībā tomēr tautai atstāsiet, un mēs tos metam prom, slaukām nost, sešus punktus uzreiz. Nav vajadzīgs! Kāpēc nav tā zeme reģistrēta? Kā tie 20 miljoni latu plūst mūsu valsts kasei garām? Tā nav vienīgā vieta, kur nauda plūst garām.

Es biju vienā sēdē, kur Ādamsona kungs teica, ka 65 miljoni no tabakas un alkohola nodokļiem vien plūst valsts kasei garām. Mums ir liela, liela noziedzība pret tautu, un jūs visi smaidāt. Tabūna kungs pirmais. Es zinu, par ko ir runa. Runa ir par to, ka mēs šeit it kā tagad dalīsim to, kas ir palicis pāri no pagājušā gada naudas. Nē, mēs it kā nevaram dalīt, jo mēs it kā nesaprotam, mēs ņemam no nākošā gada naudas.

Sēdes vadītājs . Valdmaņa kungs, paldies!

G.Valdmanis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Te nav runa par politiku, bet par naudu šajā priekšlikumā. Turpināsim dalīt to, kas nav izlaupīts. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Vajag paskaidrot, kas ir nauda un kas politika.”) Kuprijanovas kundze — no DPS frakcijas.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo patiešām Sociālo un darba lietu komisija bija ietvērusi šajos 133 000 arī bērnu reanimācijas automobili, kas tika iebalsots pamatbudžetā, tādēļ mēs piekrītam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumam, tikai es gribu piebilst, ka, protams, speciālajā budžetā šī nauda būtu labāk nodrošināta nekā valsts budžetā, kur tērēšanas termiņš paliek ļoti īss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Es lūdzu deputātus atbalstīt 44. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 43. priekšlikumu? Piekrīt. Un vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Arī piekrīt. Paldies! Tie ir akceptēti.

V.Balodis. Paldies! Tālāk, mēs redzam, ir šī tabula par mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem, bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem šeit vairs tie nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies!

V.Balodis. Nākamie ir 49. un 50.priekšlikumi. Tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumi, kurus komisija atbalstījusi. Tas ir par dotācijām Likuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanu — 1997.gada izpildes nodrošināšanu, un šeit tas naudas sadalījums par visiem pagastiem.

Sēdes vadītājs. Par rajoniem un pagastiem. Deputātiem iebildumu pret šo komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir akceptēts.

V.Balodis. Paldies! Tātad mēs, izskatījuši tabulu, varam atgriezties pie teksta daļas. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un trešais ir “Latvijas ceļa” priekšlikums, kuri ir iestrādāti Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šiem komisijas atzinumiem, pret šiem priekšlikumiem nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Ceturtais ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Piektais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, bet tas nav atbalstāms. Nav izskatāms, jo šie balsojumi par investīcijām, tie jau ir bijuši negatīvi pirms tam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Balodis. Sestais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Septītais ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, kuri ir iestrādāti astotajā Ministru kabineta priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 6., 7. un 8.priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis. Devītais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis. Paldies! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais 29. darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” . Otrais lasījums. Steidzams. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3441. “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” otrajā lasījumā, kas ir atzīts par steidzamu. Pirmais priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija precizē ievaddaļas redakciju. Šis priekšlikums komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu. Paldies! Tas ir pieņemts.

A.Naglis. Otrs priekšlikums ir deputātes Prēdeles priekšlikums. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu! Godātie kolēģi! Lūdzu nedaudz vēl koncentrēties!

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Ļoti lūdzu mani uzklausīt. Kaut arī šo manu priekšlikumu nav atbalstījusi komisija, neapšaubāmi, tas ir vienkārši nezināšanas un nesaprašanas dēļ, jo šo priekšlikumu atbalsta gan Romas katoļu, gan luterāņu, gan arī baptistu Baznīcas vadība. Un nekādu īpašu problēmu šeit nav. Es saprotu, ka vienkārši ir nezināšana.

Tāpēc es varbūt paskaidrošu, kas ir mana priekšlikuma būtība. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka es aicinu pie reliģiskajām organizācijām pieskaitīt tādu specifisku Baznīcas darbības virzienu kā diakoniju, kā arī kā specifisku atzīt Latvijas Bībeles biedrību.

Kas ir diakonija? Mēs varam sacīt, ka diakonija ir īpašs sludinājuma veids, līdzīgi kā katoļiem ir klosteri, kuros ir īpašs sludinājumu veids ar darbību, ar palīdzību tiem, kam ir grūti, kas ir nabadzīgi un tā tālāk. Patiesībā tāds luterāņu klosteris, ja tā var sacīt, ir diakonija. Ir tā, ka Baznīca savā lielajā kopumā savu sūtību īsteno trijos veidos: ar Dieva vārdu — matīrija. Veido kopību draudzē — koinonija. Un trešais ir diakonija.

Gribu sacīt, lūk, ka šinī gadījumā ir runa par aprūpi kā par reliģisku darbību, caur kuru aprūpētāji īsteno savas reliģiskās izjūtas, savu reliģisko piederību. Diakonija ir gan lietvārds un apzīmē noteiktu namu, vietu, organizāciju, kurā notiek, lūk, šī diakonijas darbība, gan arī diakonija ir darbības vārds, kas rāda, kādā veidā notiek šī īpašā sludināšana caur kalpošanu nabagiem un cietušajiem. Ja māte Terēza būtu luterāne, tad viņa būtu diakone. Tas ir jautājumā par diakoniju.

Otrs jautājums ir par Latvijas Bībeles biedrību. Bībelē ir runa tikai par vienu reliģisku darbību. Jēzus saka: “Ejiet un sludiniet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā!” Proti, Bībeles biedrība veic šo vienīgo reliģisko darbību, kuru ir norādījis pats Kristus. Latvijas Bībeles biedrība ir izveidojusies jau kopš 1813. gada. Latvijas laikā šīs Bībeles biedrības bija ļoti daudzas un dažādas. Tur ir taisnība kādam no Saeimas deputātiem, kurš sacīja, ka, lūk, Latvijas laikā šīs biedrības bija vairāk kā tādu grāmatu, reliģiskas literatūras cienītāju pulciņi. Šobrīd situācija ir savādāka.

1989.gadā man bija tas prieks piedalīties Bībeles biedrības atjaunošanā. Mēs stādījām īpašu uzdevumu Latvijas Bībeles biedrībai. Proti, radīt jaunu Bībeles tulkojumu. Šajā sakarībā notiek ļoti svarīgs darbs, kurā tiek iesaistītas visas Baznīcas, visas konfesijas. Bībeli tulko harizmatiski aicinātas personas — Baznīcu pārstāvji, nevis jebkurš tulkotājs, kurš pārzina valodas. Tātad tādējādi top kanonisks, īpašs teksts. Varētu jautāt: kāpēc Bībeles biedrība nevar būt sabiedriska organizācija? Mīļie draugi, pirmām kārtām tāpēc, ka Bībeles biedrībai ir pavisam cits reliģiska veida saturs, gan arī tāpēc, ka tā ir reliģiska forma visām tām darbībām, ko tā veic. Īpaši tas sakāms Latvijā, kur patiesībā šobrīd Bībeles biedrība ir vienīgā nopietnā ekumeniskā organizācija, kura vienlīdz atbilst visu Baznīcu interesēm. Tulkot Bībeli, skaidrot Svētos Rakstus, tos izplatīt visā Latvijas teritorijā. Es vēlreiz atgādinu, ka šo manu priekšlikumu ir atbalstījušas Baznīcu vadības. Ļoti aicinu ieklausīties tajā, ko es saku, un atbalstīt arī šeit, Saeimā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs pieteicies Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Tā kā diakonijas veids ir arī svarīga sociāla funkcija šajā mūsu grūtajā saimnieciskajā laikā, tomēr vajadzētu Saeimai atbalstīt šo kolēģes priekšlikumu un balsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Vēlas gan. Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šeit Prēdeles kundze vismaz nedaudz tendenciozi pasniedza šo informāciju par tradicionālo konfesiju atbalstu, bet es saprotu arī, ka šeit nav kategorisku iebildumu, tā kā šeit šis tiešām būtu jautājums, kur deputāti, paši izšķiroties vienā vai otrā veidā, neizdarītu Latvijai nekādu būtisku ļaunumu.

Es domāju, ka nevarētu būt īpašu iebildumu pret diakonijām kā reliģiskās darbības formām. Taču es domāju, ka šeit šajā priekšlikumā pierakstīta viena specifiskā organizācija, tā ir Latvijas Bībeles biedrība, tā būtiski, teiksim, bojā pašu šo priekšlikumu un bojā mūsu visu likumdošanas stilu, ka mēs tagad šajā brīdī, teiksim, sākam veidot kaut kādu likumu, kas būtu veltīts kaut kādām atsevišķām organizācijām.

Šeit Prēdeles kundze runāja kaut ko par ekumenismu, kas varētu pastāvēt šeit šajā organizācijā, un arī par to, ka šī reliģiskā organizācija varētu izveidot kaut kādu kanonisku tekstu. Tātad tas būtu kaut kāds teksts, kurš, ja tas ir kanonisks, tas atbilst kaut kādiem kanoniem vai kaut kādu reliģisku organizāciju priekšrakstiem. Un tad ir jautājums: kāpēc ar šo darbību nenodarbojas tradicionālās reliģiskās konfesijas? Kāpēc šeit ir vajadzīga kāda atsevišķa organizācija, kas gribētu dabūt šo reliģiskās organizācijas statusu un kura varētu pēc tam pastāvēt neatkarīgi no citām reliģiskajām organizācijām, kuras mums šeit valstī ir tradicionālas? Es domāju, ka reliģijas joma ir tā, kurā nu vismazāk būtu pieļaujama kaut kāda patvaļa un dažādu veidojumu rašanās, un tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums vismaz šajā daļā ir nepamatots.

Ja mēs runājam par to, ka kaut kas ir ekumenisks vai kaut kas ir starpkonfesionāls, tad jebkurā gadījumā ar to mēs varam saprast tikai šo dialogu starp attiecīgo reliģisko konfesiju vadībām, un nebūs acīmredzot tā, ka no katras reliģiskās konfesijas varēs sanākt pa kādam vienam pārstāvim, un uzreiz viņu kopā sanākšana iegūtu kādu zināmu vai nu ekumēnisku vai starpkonfesionālu raksturu.

Tāpēc tieši šīs Latvijas Bībeles biedrības dēļ es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt, mēs to varbūt varam balstīt pa daļām, balsot pa daļām, atbalstot šīs diakonijas, bet kopumā es domāju, ka tā nebūtu laba prakse, un es domāju, ka tulkošana, lai arī pēc reliģiska satura, tā nevarētu būt īpaši reliģiska aktivitāte, un es domāju, ka pēc loģikas varētu šeit šī Bībeles biedrība tiešām darboties kā sabiedriska organizācija. Es domāju, ka nav nekas slikts, teiksim, šajā darbības formā, un es domāju, ka nevienam arī nevajadzētu ierobežot šādas, teiksim, organizācijas pastāvēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS, LDP frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Godājamie deputāti! Es to-mēr atbalstu pieņemt šo ierosinājumu — papildināt Prēdeles kundzes izteiktajā redakcijā pilnā mērā, jo laikam jau nu būs tā, ka Čerāna kunga iebildumi balstās vienkārši uz nezināšanu. Ir pasaulē tikai viena liela Bībeles biedrība, un visās teoloģiskajās fakultātēs, kur vien jūs ejat — Amerikā, Eiropā, pastāv priekšmets par Jaunās derības tekstu izpēti. Ir pāris gadsimtu vecs jau šis priekšmets, un Vācijā šī Bībeles biedrība ir nonākusi līdz tādai ekumēniskai attīstības pakāpei, ka katoļu Baznīcai un evaņģēliskajai, protestantiskajai Baznīcai ir kopējs Svēto rakstu izdevums, tas ir liels darbs un liels pasākums, un ļoti specifisks, un ir saistīts ar visas tradicionālās kristietības interesēm. Te nav darīšana ar kaut kādu sabiedrisku reliģisku organizāciju, kas kaut kad nesen cēlusies, šī ir ļoti nopietna organizācija, kuras zars ir, kā šeit minēts, Latvijas Bībeles biedrība. Un tas ir apmēram tāpat, ka ja mēs pieņemtu likumu par augstskolām, un mēs svītrotu ārā Teoloģijas fakultāti. Gluži tādā pašā veidā, es uzskatu, ka šī Bībeles biedrība ir tik svarīgs un specifisks, un liels, un tradicionāls pasākums un parādība, ka to nu nevajadzētu noniecināt un nolikt kaut kur pie malas. Šis teksts ir ļoti labs, es lūdzu balsot par to tādā veidā, kā tas ir formulēts deputātes Prēdeles ierosinājumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit pēc nelielām konsultācijām izdevās konstatēt, ka patiesībā šī redakcija, ja tā tiktu pieņemta tādā variantā, kādā tā ir šobrīd, tā patiesībā radītu zināmu jucekli, jo mēs redzam, ka komisijas atbalstītā 3. panta 1. daļas redakcija, tā paredz arī to, ka šīs reliģiskās organizācijas ir noteiktā kārtībā reģistrētas — gan draudzes, gan reliģiskās savienības, Baznīcas, gan arī diacēzes. Un tā ir visa šī likuma pamata būtība, lai šī diacēze varētu būt par reliģisku organizāciju, bet diemžēl Prēdeles kundzes priekšlikumā šīs diacēzes ir pazudušas, un tāpēc man diemžēl šobrīd nekas cits neatliek, kā aicināt tikai noraidīt šo priekšlikumu kā diemžēl redakcionāli neprecīzu, un tas vēl viss ir klāt pie tās motivācijas, ko es tiku pateicis, ja man arī acīmredzot nekas nebūtu pilnīgi konkrēti pret diakonijām. Es tomēr aicinātu šādu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk... vēlas runāt Aida Prēdele — otro reizi.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Es gribu sacīt tikai attiecībā par diacēzēm. Nekur tās nav pazudušas, tās tālāk ir likuma tekstā, un nav nekādu grūtību un nekādu problēmu tās atjaunot arī šajā vietā. Tā kā tas nav iemesls, lai noraidītu manu priekšlikumu, jo visā pārējā likuma tekstā ir runa par diacēzēm.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Nagļa kungs.

A.Naglis. Tā kā ir izteikuši deputāti savus priekšlikumus, es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātes Prēdeles priekšlikumu — izteikt 3. panta 1. daļu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 11, atturas — 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Trešais priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”. Papildināt 5. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Komisijā ir pieņemts precizētā redakcijā. Un ceturtais priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Tas ir pieņemts šādā redakcijā, kāda jums ir.

Sēdes vadītājs. Debatēs par trešo priekšlikumu vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā brīdī mēs esam nonākuši līdz vienam no principiālākajiem grozījumiem šajā likumā, kas tiek piedāvāti, un tas ir par tradicionālas reliģiskas konfesijas jēdziena noteikšanu mūsu likumā. Ir zināms, ka reliģijas brīvība valstī ir viens no moderno cilvēktiesību pamatprincipiem, ko valstij ir nepieciešams garantēt. Un tomēr šis princips, kas nosaka indivīda tiesības, neuzliek par pienākumu valstij pilnīgi vienādi izturēties pret valstī tradicionālajām reliģijām un arī pret jebkuru grupējumu vai sektu, kuras darbībā ir saskatāmi kulta vai pielūgsmes elementi. Un galēja liberalitāte vai vienaldzīgums reliģiju jautājumā, ja tādi tiek piekopti, tie norāda uz noteiktu valsts seju un arī uz šīs valsts liberalitāti vai vienaldzīgumu attiecībā pret sabiedrībā pastāvošām morālajām un tikumiskajām vērtībām. Par laimi jeb paldies Dievam, Latvijā attiecībā pret reliģiskajām konfesijām arī līdz šim nav valdījusi pilnīga vienaldzība, un 6. Saeima ir jau devusi tiesības Romas katoļu, evaņģēliski luteriskajai, pareizticīgajai, vecticībnieku un baptistu konfesiju pārstāvjiem mācīt ticības mācību Latvijas skolās. Es zinu, ka ir cilvēki, kuriem arī šis konfesiju loks var šķist par plašu, tomēr objektīvi pierādījies, ka šīs ir tās konfesijas, kas vēl kopā ar Mozus ticīgajiem jeb jūdaistiem ir spējušas uz savstarpējas tolerances pamata atrast zināmu kopēju valodu un apliecināt savstarpējās sadarbības iespējas. Tādēļ šis konfesiju uzskaitījums būtu arī atzīstams par pieņemamu politisku kompromisu jautājumā par to, kas Latvijā būtu uzskatāms par tradicionālu reliģisku konfesiju.

Godātie deputāti! Reliģiskās dzīves aktivizēšanās un diemžēl arī dažādu tā saucamo jauno reliģisko kustību parādīšanās, par kuru darbību sabiedrībā ir pamatotas bažas un kuras cita starpā arī pretendē uz likumos noteiktajiem nodokļu un citiem atvieglojumiem, kas ir paredzēti reliģiskajām organizācijām, mudina arī Latvijas likumdevēju neaprobežoties ar pussolīšiem valsts reliģijas politikas veidošanā. Tādēļ Tautas kustība “Latvijai” šodien liek priekšā nobalsot par to, lai Latvijā turpmāk likums atzītu Romas katoļu, evaņģēliski luterisko, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu un Mozus ticīgo jeb jūdaistu konfesijas par Latvijai tradicionālām reliģiskām konfesijām. Tas būtu apliecinājums tam, ka Latvijas valsts atzīst šo konfesiju darbību par būtisku Latvijas kultūras sastāvdaļu, un Latvijas valsts var sniegt tām papildu atbalstu, vadoties no tā nenoliedzamā ieguldījuma, ko tās ar savu darbību veic valsts pilsoņu un iedzīvotāju stingras morālās un tikumiskās stājas veidošanā.

Nākotnes Latviju mēs varam uzcelt tikai uz stipriem gara pamatiem un tikai tad, ja mūsu valstī nostiprināsies un valdīs uzskats par taisnīguma un solidaritātes absolūtu nepieciešamību, par personisko interešu pakārtošanu kopējam labumam un ja arī mūsu valstī arī valsts darbā nāks ideālisti, kopējam labumam ziedoties spējīgi cilvēki, kuri spēs nostāvēt pretī varas sistēmas piedāvātajiem kārdinājumiem, šādus cilvēkus mums var dot mūsu tradicionālās Baznīcas. Mēs varam runāt šeit plaši par šiem principiem un to motivāciju, kāpēc mums Latvijā būtu atbalstāmas tieši šīs tradicionālās konfesijas, gan par šo vēsturisko ieguldījumu, gan par to ieguldījumu, ko šīs Baznīcas sniedz mūsu sabiedrībai ikdienā, bet es gribu izmantot atlikušo laiku, lai parunātu par vēl vienu jautājumu un patiesībā par ļoti nopietnu iemeslu, kāpēc nevarētu tikt atbalstīts šajā tabulā nākamais, un tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Pamatproblēma šajā priekšlikumā saistās ar konfesiju loka paplašināšanu, iekļaujot tajā arī adventistus un metodistus, un acīmredzot komisijas rīcībā jautājuma izskatīšanas brīdī nebija pilnas informācijas par šīm konfesijām, ja mēs varam tās tā nosaukt, un sevišķi adventistus, kuriem varētu būt piemērotāks sektas apzīmējums. Un es domāju, ka nevienam deputātam nevarētu rasties pat doma uzskatīt par tradicionālu Latvijā jebkādu grupējumu, kas Romas pāvestu būtu gatavs uzskatīt par ļaunuma iemiesojumu, kā to diemžēl dara adventisti.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

K.Čerāns. Es lūdzu vēl vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par vienas minūtes papildlaika piešķiršanu deputātam Čerānam. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 13, atturas — 18. 1 minūte, lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns. Paldies! Es domāju, ka mūsu attieksme pret Romas pāvestu acīmredzot nebūs visiem pilnīgi vienāda, tomēr es gribētu teikt, ka Jāņa Pāvila II vizīte Rīgā un visā Latvijā 1993. gada septembrī bija liels notikums visai Latvijas sabiedrībai, ne tikai katoļiem.

Un ņemot vērā to, ka adventistu iesaistīšana tradicionālo konfesiju lokā nav pamatota pat ar tiem kritērijiem, kas tiek piedāvāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kā arī to, ka šīs konfesijas pārstāvji sludina vērtības, kuras nevar būt pieņemamas būtiskai sabiedrības daļai un būtiski traucē kristīgo konfesiju vienošanās jeb ekumēnisma procesam, es aicinātu noraidīt komisijas piedāvāto redakciju un atbalstīt Tautas kustības “Latvijai” piedāvāto variantu. Es lūdzu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms balsošanas turpināsim debates. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Atļaujiet man izskaidrot lietas būtību. Es pirms tam gribētu tikai lūgt Prēdeles kundzi neapvainot komisiju neizpratnē un nelietpratībā. Mēs aicinājām veselu rindu ekspertu un rūpīgi strādājām. Tādēļ arī jūsu priekšlikums tika pieņemts, un no komisijas nebija protesta.

Tālāk. Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu ieklausīties vienā lietā. Šis jautājums ir svarīgāks par jebkuru politisku jautājumu. Es ļoti gribētu, lai visi deputāti pārtrauc avīžu lasīšanu, jo šis jautājums nav politiskās piederības, šis jautājums ir sabiedrības garīgās stabilitātes jautājums. Un es pilnīgi abstrahējos no tā, kurš ir iesniedzis — frakcija “Latvijai” vai kāda cita frakcija šo priekšlikumu. Svarīga būtība, taču atļaujiet man gan stenogrammai, gan tiem deputātiem, kas klausās, paskaidrot sekojošu lietu. Un proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vadījās tikai no juridiskiem apsvērumiem, un tādēļ tika paplašināts ar adventistiem un metodistiem, jo Kārļa Ulmaņa laikā 1937.gada Civillikumā viņiem bija visas tiesības gan laulāt, gan visu pārējo, mēs vadījāmies viens pret vienu ar Civillikumu. Taču likumdevējs ir tiesīgs katrā noteiktā vēstures posmā teikt savu vārdu. Gribu jums komentēt sekojošu lietu. Mēs nepieņemam tikai sešu deputātu lokā to vai citu lēmumu, mēs uzklausījām Valsts cilvēktiesību biroju, Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, nevienai no šīm institūcijām nebija pretenziju, jo valsts drīkst izvēlēties to vai citu konfesiju loku, kuras tā uzskata par tradicionālām. Un, ja Eiropas Savienības un Eiropas Padomes eksperti mums iesaka vispārēju demokrātiju, tad ir jautājumi, kur mums ir jārāda savs raksturs. Skandināvijā luterāņu evaņģēliskās Baznīcas ir valsts Baznīcas, un Eiropas Savienība par to nepārmet. Vācijā neviena cita konfesija, izņemot katoļus un luterāņus, neiedrošinās tuvoties skolām, un Eiropas Savienība par to nepārmet, tāpēc šajā jautājumā es pieļauju, ka Latvijas deputāti rādīs savas situācijas izpratni un rūpes par savas sabiedrības stabilitāti. Tagad vēl pāris momentu, kāpēc es personīgi nevaru aģitēt balsot pret komisijas lēmumu, bet es vienkārši varu pateikt, kas notiks pie pirmās vai pie otrās redakcijas. Ja pieņemam pirmo redakciju, tad mēs būsim skaidri un gaiši psiholoģiski parādījuši savu lojalitāti un īpašu attieksmi pret piecām konfesijām plus Mozus ticīgie, un šī, manuprāt, būs pareiza nostāja, jo tieši šīs un tikai šīs konfesijas skaidri un gaiši nostājās par Latvijas neatkarību jau 1989.gadā. Tas mums būtu paldies šīm konfesijām. Kāpēc mūsu komisija papildina? Es jau teicu, vadoties pēc 1937.gada Civillikuma, kas notiks, ja pieņemam mūsu komisijas redakciju? Mēs, rīkodamies juridiski korekti, panāksim naidu mūsu pašu konfesijās, jo visas piecas kristiešu plus Mozus ticīgie ar lielu piesardzību skatās uz septītās dienas adventistiem aiz tā apstākļa, ka šī konfesija diemžēl nevar atturēties no uzbrukumiem pārējām konfesijām. Es pietiekoši atbildīgi runāju, jo es gadu strādāju Tieslietu ministrijā, man ir kaut arī veca informācija, bet tāda informācija man ir. Un es negribētu pieļaut situāciju, ka 95%, aptuveni runājot, kristiešu, es domāju katoļus, luterāņus, pareizticīgos, vecticībniekus un baptistus, tiktu kaut kādā veidā bremzēts viņu darbs. Man daudz jautājumu, kur es Tieslietu ministriju varu kritizēt, taču šajā jautājumā es izteikšu personīgās domas, man ir simpātiska Tieslietu ministrijas darbība šajā aspektā, es par citiem nerunāju, kuri roku rokā sadarbojas un kuri panākuši daudzu jautājumu pozitīvu risinājumu. Tāpēc es vēlreiz saku, es esmu komisijas priekšsēdētājs pagaidām, man nav tiesību aicināt balsot pret komisijas lēmumu, jo tas ir pieņemts, taču es personīgi varu pateikt, ka man simpātiskāks ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, katrs deputāts lai izšķiras par ko. Man ir viens lūgums, ja frakcijas “Latvijai” priekšlikums nav pieņemts, es ļoti lūdzu balsot arī pret Cilvēktiesības komisijas variantu, lai paliek status qou labāk, nekā radīt šeit kaut kādu neizpratni un grūtības ne jau deputātiem, ne politiķiem, bet mūsu garīgajā dzīvē valstī. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Protams, gribētos parunāt par dzīves jēgu un par varbūt dažādām Bībeles interpretācijām un to veicējiem, bet, manuprāt, šī papildinājuma vai šī panta sāls ir vārdos — Latvijas Republikā uzskatāmas par tradicionālām konfesijām, tieši šeit ir šī panta jēga, un ja mēs runājam par septītās dienas adventistiem, tad mums jāsaka, ka tā ir noteikti uzskatāma par tradicionālu reliģiju, tā ir ierakstīta 1937.gada, kā agrāk teica, Kārļa Ulmaņa Civillikumā, un līdz ar to šis tradicionālisms šajā valstī ir pierādīts, un šobrīd mēs nevaram izslēgt konkrēti jau agrākos laikos Latvijā darbojošos, strādājošo reliģiju. Reliģiju, kurai Civillikums 1937.gadā atļāva noslēgt laulības, oficiāli reģistrēt laulības, šobrīd izslēgt no šī sarakstā ārā, tādā veidā izrādot necieņu. Varbūt te kāds varētu runāt par metodistu Baznīcu, vai tā ir tradicionāla vai nav tradicionāla, varbūt kāds varētu lūgt balsot šo pantu pa daļām, bet es noteikti iestāšos par septītās dienas adventi kā tradicionālu reliģiju, neiesaistoties reliģiskos disputos šajā zālē, jo tas nav šīs zāles uzdevums un tā nav šīs zāles darbības jēga. Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija. Atsauc savu pieteikumu. Kārlis Čerāns — otro reizi, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit tika izskanējuši argumenti par to, ka septītās dienas adventistiem un arī metodistiem Latvijas Republikas Civillikums ir devis tiesības nodarboties ar laulāšanu un citām valstiskām ceremonijām. Neviens, teiksim, šīm konfesijām šāda priekšlikuma rezultātā neatņem šīs tiesības, kā tas ir bijis, tā tas arī paliks uz priekšu.

Otrs. Jautājums ir par to, vai mēs Latvijā vispār veidojam šādu jēdzienu par tradicionālām reliģiskām konfesijām, tas nekādā ziņā nav pretrunā ar starptautisko praksi un dažādās Eiropas valstīs ir dažādas pieejas no pilnīgi liberālas līdz arī pilnīgi, varētu teikt, koncentrētai pieejai, ka valstī tiek viena atsevišķa Baznīca pasludināta par valsts Baznīcu. Es uzskatu, un tā ir mana pārliecība, ka mēs varam, teiksim, tās konfesijas, kuras spēj savā starpā sadzīvot un kuras ir gatavas uz ekumēnisko dialogu, un kuras ir ar savu darbību ilgstošā laika periodā veidojušas Latvijas kultūrvēsturisko garīgo un sociālo mantojumu, uzskatīt par tradicionālām konfesijām. Bet jebkurā gadījumā, ja mēs neatrodam par iespējamu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” variantu, kurš ir balstīts, kā jau es teicu, uz to konfesiju sarakstu, kam ir tiesības mācīt ticības mācību Latvijas skolās, tādu lēmumu arī mēs esam pieņemuši, tad es aicinu šo otro variantu noteikti neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs te pieņemam likumu, un likuma formulējumā katram vārdam ir sava vieta un nozīme. Tagad paskatīsimies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ieteikto redakciju. Pirms es šeit pieskaros šai redakcijai, es gribu teikt, ka lojāli izturos gan pret ticīgiem, gan pret neticīgiem, un, ja tie ir ticīgie, man ir pilnīgi vienalga, kurai konfesijai viņi kalpo, un tā tālāk. Bet tagad pievērsīsim uzmanību šīs komisijas redakcijai. Lūk, sākumā šeit seko konfesiju uzskaite, kuras — citēju: ar savu darbību ilgstošā laika periodā veidojušas Latvijas kultūrvēsturisko, garīgo, sociālo mantojumu un tā tālāk. Tātad šeit ir uzskaitītas tikai tās konfesijas, kuras ir veidojušas ar savu darbību ilgstošā laika periodā šos aspektus, kuri tālāk ir minēti, un nav uzskaitītas tās konfesijas, kuras to nav darījušas. Ja tas ir tā, tad gluži dabiski rodas jautājums, kas tad būs tas, kura tā institūcija, ne jau Dievs tas Kungs, kurš noteiks to, kura no šīm konfesijām ir Latvijā ilgstoši šīs darbības veikusi un kura nav. Līdz ar to pirms balsošanas cilvēkam, kas izturas pilnīgi lojāli pret šo jautājumu, ir neskaidrība tieši šajā te niansē. Es ļoti lūgtu referentam paskaidrot šo lietu vai arī komisijas vadītājam, vai autoram, paskaidrot, kā tad tas ir saprotams — šis palīgteikums.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un kolēģi Saeimā! Latviešu tauta ir ļoti dievbijīga tauta, kā zemnieku tauta mēs esam iemācījušies, ka mēs nevaram rīkoties pret Dieva gribu, mums ir jāieklausās, jāiejūtas dabā. Ivars Vīks mani māca, ka Latvijas vārds vecās kartēs bija “Letland” un ka “Lēto” bija tā dieviete, kas grieķiem atnesa gaismu. Tā dieviete, kas nāca un atnesa grieķiem gaismu, gudrību, arī viņa stāsta, kad tāds, kas varētu būt no Latvijas pēc uzbūves, pēc matu krāsas, pēc acīm, aizveda arī gaismu uz indiāņiem Amerikā, uz actekiem un citām vietām.

Mūsu tautas izpratne par dievbijību ir ļoti sena, mūsu dainās desmitiem tūkstoš gadu pirms Jēzu Kristu bija tā doma, ka vislabāk pret ļaunu ir nelietot ļaunu, bet kaunu, nokaunēt to ļauno cilvēku, un to Jēzus Kristus mācīja desmitiem tūkstoš gadu vēlāk, kā tas ir ierakstīts mūsu dainās. Es uzskatu tā, ka mēs izprotam, tie, kas grib, izprotam dabu. Daudzi no mums izprot, ka daba un Dievs ir saistīti, ka nedabīgais neder, un mums katram ir jāatrod sava ticība, ka nākošā dienā saule būs, ka var ticēt, ka būs atkal vasara pēc ziemas, ka ledus izkusīs no Daugavas un tautai atkal ies labi.

Kur mēs mūsu bāku piepildīsim? Es domāju, ka šitā diskusija, kas šeit ir bijusi pie tribīnes, viņa ir ļoti nekaunīga. Es braukšu ar savu mašīnu pie “Lukoila” vai pie “Eksona”, vai pie kādas citas benzīna bākas. Kāds no mums atjaunos savu morāli, sēžot mežā zem koka un domādams par dabu, par to spēku, ko Dievs mums dod, cits to atradīs, kādā baznīcā klausoties kādā mācītājā, un cits to atradās, ja tā baznīcas tradīcija būs no Romas, cits no adventistiem. Es gribētu ar jums dalīties stāstā, kad es strādāju indiāņu ciemā. Biju veselu gadu tur, un bija īpatni, ka tauta uz bērēm, uz iesvētībām, uz laulībām un uz kristībām gāja uz anglikāņu baznīcu, kaut kādu iemeslu dēļ katoļu baznīca jau bija ciet. Bet svētdienās, pat Lieldienās, viņi gāja uz baptistu baznīcu, jo indiāņi, būdama tāda drusku amorāla tauta, viņiem patika adventistu dievkalpojums, jo baznīcas priekšā bija bungas un citi tāda tipa instrumenti, un lielāko daļu no dievkalpojuma bija, kad kāds aizgāja, sāka sist bungas, un kāds prasīja, vai negribi pastāstīt savus grēkus, un tad katrs lielījās par saviem grēkiem, alelujā, viņš kaut kur atradis Jēzu Kristu un vairs negrēko. Un tā viņam bija terapija. Varētu teikt, nekaunīgi, kad tie, kas viņiem deva to terapiju, saucās par kristiešiem, es tur tikai biju divas reizes, bet klausījos vairākas reizes par to, kas tur notika, kāda grēksūdze ir bijusi, bet tas kaut ko pozitīvu un labu tam ciemam atstāja. Es domāju, ka mums nav jāatsakās no tās Baznīcas, kurā mēs esam bijuši kristīti vai iesvētīti, es esmu bijis iesvētīts kā luterānis, arī kā anglikānis, un es bieži eju katoļu baznīcās. Un ļoti reti uz adventistu baznīcu, bet tas nenozīmē, ka vajadzētu citiem to liegt. Man kāds šeit teica, ka to darīja komunistu laikā, kad tāda Baznīca un tāda Baznīca tika aizliegta. Man kāds teica, ka kādas citas vietas vajadzētu aizliegt, es gandrīz tur piekristu, bet es neizprotu, kāpēc mums būtu jāierobežo reliģiskā brīvība. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Man ir skumji klausīties šajās diskusijās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mums pietiek politisku strīdu, lai mēs no šīs tribīnes tagad risinātu reliģiskus strīdus. Nu nestrīdēsimies, ja mēs nevaram vienoties. Vēl jo vairāk, ja mums pašiem ir domstarpības par to konfesiju loku, tad nedalīsim šīs ticības pareizajās un nepareizajās, tradicionālajās un netradicionālajās. Šie visi cilvēki, par ko mēs runājam, ir ticīgi cilvēki. Un mums nevajadzētu kā Saeimas deputātiem no šīs tribīnes viņus dalīt, šķirot šos ticīgos cilvēkus. Ja mēs nevaram vienoties, ja vienā gadījumā ir adventisti, bet tikpat labi Vasarsvētku draudzes. Citā gadījumā atkal ir, ka adventisti šeit nav. Tad noraidīsim abus divus šos priekšlikumus un pārtrauksim šos reliģiskos strīdus, un strīdēsimies labāk politiski. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu pievienoties tikko runājušajam Vītola kungam un pateikt, ka mēs risinām pārāk atbildīgu jautājumu, un to nevar risināt tādā steigā un tādā satraukumā kā šobrīd. Un galvenais — bez kaut kādiem dokumentiem, kas to apstiprinātu — to vai citu viedokli. Mēs nevaram šodien spriest — kura ticība ir labāka un kura ir sliktāka. Ja frakcijas “Latvijai” priekšlikumam ir vismaz pamats mūsu jau esošajā likumdošanā, un pie tam likumdošanā, kas ir izveidojusies jau 30.gados, tad šeit pieskaitīt pie tām kaut kādas citas ticības, tad vismaz vajadzēja iesniegt deputātiem kaut kādus nopietnus dokumentus, materiālus par to ieguldījumu, ko šīs divas reliģijas ir sniegušas papildus. Piemēram, metodistu baznīca, mūsu republikā nav bijusi sevišķi populāra un viņi arī neatbilst tam nosaukumam, ka viņi nav pārtraukuši šo darbību, jo viņi tiešām nav pārtraukuši. Tā kā vismaz, pēc manā rīcībā šobrīd esošām ziņām. Ja tas nav tā, tad par to mums vajadzēja iesniegt attiecīgus dokumentus, lai mēs varētu redzēt, kā tad ir izpaudies šis ieguldījums un ko viņi ir veidojuši Latvijas kultūrvēsturiskā, garīgā un sociālā mantošanā.

Bet es domāju, ka vispār ir diezgan strīdīgs šis jautājums par to — šī dalīšana, un, ja mums kaut kas ir, tad diez vai mums to vajadzētu šodien paplašināt un atkal iesākt jaunus strīdus. Jo es domāju, ka var parādīties arī citas draudzes, kuras arī tāpat ir darbojušās, un tad mums būs nepārtraukts strīdu avots, un mēs faktiski sanaidosim tikai reliģiskās konfesijas, ja vēl nesavainosimies arī paši.

Tāpēc es arī ierosinātu tāpat kā Vītola kungs, ja mēs esam līdz šim iztikuši bez šī papildinājuma, tad varbūt arī neienesīsim šobrīd to likumā, un lai paliek tā, kā ir šis likums, un ja mēs gribam kaut ko papildināt, tad tam būtu iepriekš vajadzīga nopietnāka diskusija, attiecīgi dokumenti un arī jāsalīdzina tas būtu ar starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Baznīcas uzdevums, tāpat kā mūsu, ir — radīt un veicināt saticību un mieru. Manuprāt, abi priekšlikumi ir tādi, kas radīs domstarpības ticīgajos. Tiesa, tam nebūs nekādas bīstamas sekas, bet tomēr šis priekšlikums, kuram nav normatīva rakstura, no juridiskā viedokļa nekādas priekšrocības attiecīgajai konfesijai nedod, tomēr tas būs zināmā mērā valsts attieksmi veidojošs. Tas būs morāls trieciens vienai vai otrai konfesijai. Un tālākā nākotnē, atkārtoti grozot šo likumu, varēs atsaukties tie, kas būs uzvarējuši, kuru viedoklis būs uzvarējis šodien ar šo grozījumu. Tātad, ņemot vērā to, ka šiem priekšlikumiem nav normatīva rakstura un nav pamatojuma, es atbalstu iepriekšējo divu runātāju Māra Vītola un Ilmāra Bišera priekšlikumu — noraidīt abus ierosinājumus par šī panta daļas grozīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kas vēl vēlas runāt? Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Šī ir kārtējā reize, kad mēs pēc debatēm nonākam pie kāda lēmuma. Un jāteic, ka Māris Vītols kā īsts kristietis, kas ir studējis Bībeli, ieteica mums priekšā Zālamana lēmumu — atteikties no abiem papildinājumiem, jebšu 5.pants runā par valsts un re-liģisko organizāciju attiecību pamatiem. Un otrajā sadaļā runā par likumā paredzētajām reliģiskajām organizācijām. Šie papildinājumi nav vajadzīgi, jo katra no ticībām — vai tā ir jaunāka vai vecāka, katra no ticības interpretācijām organizācijām vai pat sektām ļoti jūtīgi uztver likumā ierakstītos. Un attiecībā uz šo likumu mēs šeit noteikti nevaram būt tikai sa-vas konfesijas pārstāvji. Mums ir jābūt visas sabiedrības pārstāvjiem. Aicinu, tātad noņemu savu atbalstu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas redakcijai un aicinu atbalstīt Māra Vītola, Jāņa Lagzdiņa, Ilmāra Bišera priekšlikumu un balsot pret šīm abām daļām. Nejauksimies strīdos, kuros bieži vien mēs nemaz nezinām, kas ir taisnība. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī gribu atbalstīt pēdējo, iepriekšējo runātāju ieteikumu — atgriezties pie iepriekšējās redakcijas, un gluži vienkārši — kāpēc. Tik smalka sfēra kā garīgā sfēra, kas ir ļoti jūtīga, un, mēs zinām, ka tieši šādu rezultātu liecinieki mēs esam bijuši daudzreiz vēsturē, pie kā noved kādu reliģiju uzspiešana vai to īpaša izcelšana. Tāpēc jāatgādina, ka ir bijusi garīgā sfēra un tās izpausmes formas pirms jebkurām no šīm šeit uzskaitītām tradicionālām reliģiskām konfesijām, pirms Jēzus Kristus dzimšanas, kura svētkus, dzimšanas svētkus mēs svinēsim pēc kāda brīža. Ir bijuši dažādi novirzieni gan senajā Romā, gan Grieķijā, gan Indijā, un mums ir krišnaīti šeit tagad Latvijā, un mums ir pentakosta draudzes, un arī tās varbūt pretendēs, dažādi citādi Bībeles vai reliģisko ceremoniju sludinātāji. Man jāsaka, ka pie mums nav īpaši pievērsta vērība arī Dievturiem, kas varbūt ir vēl senāks garīgas darbības vai garīgas pasaules sapratnes izpausmes veids. Var būt, ka tas ir tuvāks tiem latviešiem, kas joprojām atceras, kā pie mums un kādā veidā ienāca Romas katoļu Baznīca, un arī varbūt tā reliģija, ko pārstāvēja komunistu partija ar savām tradīcijām un izpausmes formām kā represīvo orgānu darbība.

Tāpēc es aicinu arī uz samierināšanos un aicinu noraidīt šos priekšlikumus un atgriezties pie iepriekšējās redakcijas, jo varbūt mums nav šīs saites ar sabiedrību, un es īsti nezinu, ko nozīmē septītās dienas adventistu draudzes mācība, bet es zinu, ka Latvijā ir Dievturi, kuri, ja viņi būtu kā sabiedriska organizācija, varbūt arī sevi reģistrējusi kā reliģiska vai garīga kopa, tad varbūt arī šeit būtu jārunā, ka vajadzētu ieslēgt Dievturus, vai vēl kādi citi priekšlikumi. Tos frakcija “Latvijai” nav iesniegusi, ne arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, jo vienkārši šādas organziācijas droši vien Latvijā nav. Bet cilvēki, kas atceras tautasdziesmas, kas viņas zina, pazīst, kas zina mūsu latviešu sirmo Dieviņu, kas vienmēr bijis labsirdīgs un nekad nav kādu mēģinājis sodīt vai citādi viņu mocīt vai šaustīt, kā to pieņemts darīt citu reliģisko konfesiju rituālos un veidos. Tāpēc tiešām lūdzu, un es arī atbalstīšu to iepriekšējo redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Nagļa kungs.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP) . Nu tā kā ir izskanējušas domas, un tagad, man liekas, katram deputātam ir skaidrs, par ko balsot, tad es prasītu balsojumu, un iespējams, gan piekritīsim tam, ka tomēr ne vienu, ne otru redakciju neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsojam pēc kārtas. Pirmo — frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsošanas režīmu. Lūdzu izsakiet attieksmi pret šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 33, atturas — 18. Nav pieņemts.

Otrs balsojums — par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu ar nr.4. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Vēlreiz lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 39, atturas — 26. Arī nav pieņemts. Līdz ar to paliek otrā lasījuma redakcija.

A.Naglis. Paldies! Paliekam pirmā lasījuma redakcijā.

Nākošais priekšlikums ir 5.priekšlikums— frakcija “Latvijai” iesniegusi. Papildināt 6.panta trešo daļu aiz vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” ar vārdiem “un to darbību finansē no valsts budžeta”. Un otrs — deputāta Nagļa iesniegtais priekšlikums attiecas arī uz to pašu pantu — piekto daļu, kuru viņš izsaka savā redakcijā — kristīgās ticības mācība un ētikas mācība tiek finansēta no valsts budžeta. Tā kā komisijas lēmuma pieņemšanā domas dalījās, šie priekšlikumi nav pieņemti.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par šiem priekšlikumiem. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir otrs principiālais priekšlikums, par ko mums ir, izskatot šī likuma grozījumus, jāizšķiras. Un tas ir jautājums par valsts finansējumu kristīgās ticības mācībai Latvijas skolās. Un es gribētu teikt, ka šis ir tas brīdis, šī ir tā robeža, kad mums ir jāpasaka — jā vai nē, būt šim kristīgās ticības mācības finansējumam no valsts budžeta valsts skolās vai arī šim finansējumam nebūt. Un šodien nebūs pareizi aizbildināties par negatīvu lēmumu ar līdzekļu neesamību budžetā, jo nākamā gada budžets atrodas izskatīšanas stadijā. Ir pilnīgi konkrēti priekšlikumi par līdzekļu novirzīšanu šiem mērķiem, un vēl pēc šīs sēdes beigām mēs šos jautājumus skatīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Tāpat arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir brīvas rokas meklēt arī citus līdzekļu avotus.

Šodien jautājums ir tikai par prioritātēm. Vai jaunās paaudzes izglītošana un audzināšana būs mūsu valsts prioritāte, kā to deklarējušas vārdos faktiski visas politiskās partijas, vai arī tā nebūs prioritāte? Jūs visi labi zināt, ka tā summa, kas šodien ir vajadzīga no valsts budžeta šiem mērķiem, nav liela šodienas Latvijas situācijā. Bet jautājums ir par principu. Es saprotu, ka atsevišķi deputāti labprāt pārstāvētu Bojāra, Rubika un Ādamsona līniju, cenšoties no visām valsts lietām un arī no izglītības izdzīt ārā visu, kas ir kristīgs, un to darītu savas marksistiskās pārliecības dēļ. Tomēr ceru, ka šādi deputāti ne šajā, ne arī nākamajā Saeimā neizrādīsies vairākumā.

Godātie deputāti, jautājums par kristīgās ticības mācību Latvijas skolās ir jautājums par Latvijas valsts nākotni. Tieši kristīgā baznīca ir tā, kas ar savu nemainīgo pieturēšanos pamatvērtībām, ar cilvēku orientēšanu uz garīgumu, orientēšanu uz Dievu, var nostiprināt ikvienā un it sevišķi jaunietī stipras morālas un tikumiskas vērtības, to starpā taisnīguma un solidaritātes izjūtu, gatavību kalpot sabiedrības kopējam labumam, vēlmi pastāvēt labajā līdz galam un nepaļauties ļaunā kārdinājumam. Mūsu Latvijas valsts nākotnē nepastāvēs, ja nebūs cilvēku, kas ar savu godīgu un nesavtīgu darbu to varēs saturēt kopā, ja nebūs cilvēku, uz kuriem valsts var balstīties tieši viņu morālo īpašību dēļ. Tikai cilvēki veido valsti, un ja cilvēki nestāv uz stipriem garīgiem pamatiem, tad sabrūk arī valsts. Mēs nedrīkstam to pieļaut, tādēļ mums ir mūsu skolu programmās jāatjauno tikumiskā un patriotiskā audzināšana, un tieši šā iemesla dēļ mums ir jānodrošina iespēja skolās reāli notikt arī kristīgās ticības mācības stundām.

Šajās dienās, kad pasaule ir tik relatīva un aicina uz tik daudziem kompromisiem, bērniem un jauniešiem ir jādod iespējas piekļūt pie morālajiem absolūtiem, pie pamatvērtībām, kas ir gadsimtu gaitā ļāvušas pastāvēt mūsu senčiem un kas vienīgās var tikt liktas arī nākotnes sabiedrības pamatā.

Paldies Dievam, mēs esam jau izdiskutējuši un līdz pozitīvam rezultātam noveduši jautājumu par tiesībām tradicionālo kristīgo konfesiju pārstāvjiem mācīt ticības mācību Latvijas skolās. Protams, šeit ir brīvprātības princips no skolēnu un viņu vecāku puses. Šeit ir alternatīvais princips attiecībā uz ētikas mācību un tā tālāk. To neviens nedomā apšaubīt. Jautājums šodien ir tikai par to, ka ir nepieciešams valsts atbalsts, lai ticības mācības stundas skolās kļūtu par masveida realitāti. Šo problēmu ir minējuši sarunās ar deputātiem daudzi augsti garīdznieki. Tas būtu mūsu valsts pienākums pret nākamo paaudzi — šādu priekšlikumu atbalstīt.

Tajā pašā laikā jāskatās arī, lai skolās mācītu tikai tie, kam ir uz to tiesības, bet tas būs tālāk Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājums. Cerams, ka arī to mēs tur varēsim atrisināt. Es aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — noteikt to, ka ticības mācības skolotāju darbu finansē no valsts budžeta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij!(No zāles: “Ticīgie tautas kalpi.”) Padomes pārstāvji un kolēģi Saeimā! Jautājums šeit ir samērā nopietns, un var būt atkal pārbaude. Bez šaubām, padome, es izprotu, kas tā īsti ir, gribētu, lai mūsu tautā nebūtu ticības, gribētu, lai mūsu tautā mēs ticam ne dievbijībai, bet varas bijībai, lai mēs ticētu, ka naudas maks ir viss, lai mēs piemirstu, ka mēs savas dzīves beigās satiksim to pašu likteni. Un tie, kas ir jauni un taisa kaunu sev un savām ģimenēm, būs ar šo kaunu ilgi jādzīvo. Tie, kas ir sirmgalvji šeit un tagad nolemj nodot savu tautu, pa daļai tas, kas ir kaunīgs, ka viņiem būs tas kauns jānes aizsaulē. Mēs esam piemirsuši dabas vienkāršos likumus. Ja mēs viens otram labu darām, ka tas labais atspoguļojas. Un ja mēs viens otram ļaunu darām, tas ļaunums nāks atpakaļ. Tagad jautājums ir — vai mēs gribēsim mācīt mūsu jaunatnei to kristīgumu, jo tagad kristīgās baznīcas ir lielāko daļu savu jauno izstrādājušas, un to ētiku, ko pasaule ir izvirzījusi, lai mums būtu cita jaunatne, kas tic, kas tic savai valstij, kas tic saviem vecākiem, kas tic savai valdībai. Jeb lai mūsu jaunatne paliek, kāda tā ir šodien, — izmisumā un neizpratnē. Kāpēc, ja viņa rīkojas pēc dabas likumiem un stāda un ar to zemi, ka viņiem nesamaksā par to ražu, ka viss ir ačgārni, ka šeit kaut kas ir juku jukām, un tā viņi mūk juku jukām. Viņi griež televizoru, dzīvo izvirtībā un alkoholismā, neiet skolās. Un, ja viņi iet, viņi nesaprot — kāpēc. Jo tam nav nekādas jēgas — būt godīgam un strādāt, un savam kaimiņam palīdzēt un kalpot. Nav jēgas savu valsti celt, nav jēgas taupīt un kaut ko būvēt, jo kāds to vienkārši noārdīs un paņems ar bezkaunīgu smaidu. Es domāju, ka atkal šis balsojums paskaidros tautai, man, kuri no mums ir tik tālu pazuduši, ka mēs līdz pat nākošai paaudzei negribam, lai viņa tiktu sākt atveseļota. Es zinu, ka jums it kā un varbūt man arī ir attaisnojums, ir bijuši 50 gadi, kurus mēs neviens īsti nesaprotam, un tā šeit ir, ka mūsu Saeimas priekšsēdētājs saka, ka viņš nesaprot, vai runā par politiku vai par naudu. Viņam laikam ir viens vai otrs, kurš ir svarīgāks.

Mēs šeit runājam par rūpēšanu, kas ir visas mācības kodols. Ja mēs rūpēsimies viens par otru, vai tas ir ētiski, vai tas ir pēc kaut kādas reliģiskās sektas, mēs būsim daudz vērtīgāki cilvē-ki, jo vērtība nāk tikai caur rūpi. Un to mums būs jaunatnei jāiemāca. Lai viņi rūpējas par mums, kad mēs būsim veci, kad nerīkosies ar mums, kā mēs rīkojamies ar pensionāriem. Lai viņi rūpējas par mūsu tautu un kopējo mantu, nekā mēs rūpējamies par to, ka tā tiek izzagta. Vai mēs gribam, ka pēc mums nāk tādi paši barbari kā mēs, vai mēs gribam, ka pēc mums nāk pasaulei cienīgi, dzīves spējīgi, godīgi, ētiski audzināti labdari, kas palīdzēs šo pasauli pataisīt par labāku vietu. Manuprāt, mums priekš tā gan vajadzētu naudu atrast. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Kristīgās ticības mācība pēc savas būtības ir absolūti nepieciešama cilvēkam un ir absolūti uzskatāma par izglītības veidu.Vienu no izglītības veidiem, kurš šai sabiedrībai ir jāfinansē, ja skolēni izvēlas to mācīties. Es, protams, atbalstīšu frakcijas “Latvijai” iesniegumu par kristīgās ticības mācības finansējumu no valsts budžeta, bet gribu gan vērst uzmanību uz vienu jautājumu. Šobrīd ir iesniegts no valdības likumprojekts “Par 1998. gada budžetu”. Acīmredzot likums nāk tik vēlu, ka šai funkcijai nav paredzēts finansējums. Mums ir jāatrisina tā problēma, ja gadījumā nule kā pieņemtais likums nonāks pretrunā ar jau iesniegto likumu, bet, kas attiecas uz 5.papildinājumu likumam, ko iesniegusi frakcija “Latvijai”, es neapšaubāmi aicinu atbalstīt.

Godātie deputāti, mums jādomā ne tikai par nākotni. Par mūsu bērnu nākotni, par šīs sabiedrības nākotni, bet mums ir jāmaksā zināms parāds par pagātni, par pagājušajiem 50 gadiem, kad mēs esam apzināti vai neapzināti, bet ravējuši šo ētikas, šo kristietības mācību no savām un savu bērnu sirdīm. Es jau redzu Lujāna kunga pacelto roku. Lujāna kungs nāks iestāties par to reliģiju, kuru viņš proponē un aizstāv, — tā ir komunistiskā reliģija jeb komunistiskā ideoloģija. Aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, tā kā ir pienācis laiks slēgt sēdi, tad debates turpināsim pēc tam.

Tagad pirms pārtraukuma, pirms sēdes beigām ir jāizskata deputātu iesniegums “Par vakara sēdes pārcelšanu uz 4.decembri”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt nevēlas. Iebildumu arī nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, jāizlemj ir vēl viens jautājums. Frakciju padome pieņēma lēmumu — ierosināt Saeimai izskatīt jautājumu, un šodien es gribētu, lai mēs to izlemtu galīgi. “Beigt šā gada rudens sesiju 18.decembrī un atsākt ziemas sesiju 12.janvārī”. Šim nolūkam ir nepieciešams Saeimas balsojums. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Jānobalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakiet savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — 3, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts lielā vienprātībā.

Tagad, godātie kolēģi, es lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Ventam Balodim. Par komisijas sēdi.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pēc sēdes pulcēties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās, lai mēs pabeigtu priekšlikumu izskatīšanu par 1998.gada budžetu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Vieturs Boka, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Jānis Kalviņš, Odisejs Kostanda, Ilga Kreituse, Janīna Kušnere, Aristids Jēkabs Lambergs, Ruta Marjaša, Atis Sausnītis. Paldies!

Sēdes vadītājs . 27.novembra Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā sēde nākamajā nedēļā — 4.decembrī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!