Frakciju viedokļi

Pēc 27. novembra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”): Manuprāt, šodien bija viens ļoti būtisks likumprojekts. Tas, protams, bija “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1997. gadam””. Mēs izdarījām diezgan ievērojamus grozījumus, bet pats būtiskākais, neapšaubāmi, ir tas, ka ar diezgan lielām Valda Nagobada un citu mediķu pūlēm tika atrasts pusotrs miljons latu bāzes programmas papildināšanai šī gada veselības aprūpei. Tāpat izdevās realizēt dažas frakcijas “Latvijas ceļš” ieceres par palīdzību bērnu veselības aprūpei. Tagad mēs pilnīgi reāli varam cerēt, ka Latvijā būs vismaz viena ātrās neatliekamās palīdzības mašīna, kas strādās Katastrofu medicīnas centrā un būs apgādāta ar pilnu ventilācijas un monotorēšanas iekārtu. Un tādos gadījumos, kāds bija šogad Talsos, mēs varēsim palīdzēt un, ja tas būtu nepieciešams, vest ļoti smagi cietušus bērnus uz Rīgas slimnīcu. Diemžēl veselu virkni ļoti labu priekšlikumu, kurus bija iesniedzis Dz. Ābiķis ar domu palīdzēt tieši medicīnai — Bērnu klīniskajai slimnīcai un Vaivaru rehabilitācijas centram, neizdevās realizēt, jo bija Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas atzinums, ka šim mērķim izmantot Pasaules bankas kredīta segšanai un dotācijai paredzētos līdzekļus nebūtu mērķtiecīgi, jo tādā gadījumā Pasaules banka diezgan rupjā veidā iebildīs pret šādu mūsu aktivitāti atbalstīt bērnu slimnīcu.

Un otra medicīnai paredzētā lieta, ko mums šodien izdevās mainīt šajā budžetā, bija tā, ka mēs ieguvām simt tūkstošu latu Traumatoloģijas slimnīcai Mugurkaula ķirurģijas centram jauna operācijas mikroskopa iegādei. Es tiešām par to priecājos, un patiesībā tas būtu jāvelta godātajam profesoram Rukam, kas, šo dienu nesagaidījis, aizgāja nebūtībā, jo viņa centrs būs sasniedzis to līmeni, kādā tam vajadzētu būt.

A.Naglis (LZS, KDS frakcija): Šodien Saeima diezgan nopietni strādāja pie visiem darba kārtībā paredzētajiem punktiem. Protams, dažos jautājumos izvērtās lielas diskusijas, tāpēc darba kārtība pilnīgi izskatīta netika.

Latvijas Zemnieku savienībai un Kristīgo demokrātu savienībai, protams, viens no svarīgākajiem bija Reliģisko organizāciju likums, kas tika skatīts otrajā lasījumā kā steidzams, jo tika atvērts tikai tādēļ, ka mums vajag piereģistrēt diacēzes un tā atrisināt šo jautājumu. Tāpēc arī te pašlaik notiek tāda apspriešana. Protams, šo likumu izskatot, izvērtās ļoti lielas diskusijas un pusotras stundas laikā varēja izlemt tikai par četriem priekšlikumiem un piekto iesākt. Jā, tik tiešām, šis ir nopietns likumprojekts, un, kā zināms, šajā gadījumā arī ir ļoti daudz speciālistu, kas šajā jautājumā var tik plaši runāt un debatēt. Par pirmo priekšlikumu, kas tika pieņemts, atbildīgajai komisijai un arī tālāk nekādu pretenziju nebija. Otro priekšlikumu iesniedza Aida Prēdele no kristīgajiem demokrātiem, un tas noteica, ka reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās reliģiskās savienības (baznīcas), draudzes, reliģisko savienību izveidoti klosteri un diakonijas, savukārt Latvijas Bībeles biedrība ir reliģiska organizācija ar specifisku darbību tulkot, skaidrot un izplatīt Bībeli. Šis jautājums tika plaši diskutēts, galīgais secinājums bija, ka šo priekšlikumu vajadzēja pieņemt iesniegtajā deputātes A. Prēdeles redakcijā.

Tālāk spēcīgas diskusijas izvērtās par tradicionālajām konfesijām. Te mēs nonācām pie tā, ka beigās netika atbalstīts neviens priekšlikums, jo, kā zināms, mēs negribējām apvainot nevienu konfesiju — kurai no tām būt vai nebūt par tradicionālajām. Protams, te bija vairāk nekā tikai par adventistiem — šo tradicionālo konfesiju atzīt vai neatzīt. Saeimas deputātiem domas dalījās, un šis priekšlikums netika pieņemts. Viens no nopietnākajiem priekšlikumiem, kas šajā likumprojektā paredzēts, ir pāreja no kristīgās ticības mācības uz ētikas mācību skolās un to finansējumu pedagogiem. Kā zināms, šis ierosinājums tik tiešām ir svarīgs. Mēs zinām, ka Reliģisko organizāciju likuma 6. panta “Reliģiskās organizācijas un izglītība” 3. punktā norādīts, ka kristīgās ticības mācību drīkst mācīt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz desmit skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesiju vadība un atestē Izglītības un zinātnes ministrija. Šo pantu un likuma grozījumu mēs paši pieņēmām pagājušajā gadā 17.jūnijā. Bija skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijā pēc apstiprinātas programmas atestē konfesiju izvirzītos pedagogus un līdz ar to uzņemas saistības un atbildību par šī priekšlikuma ievirzīšanu darbībā skolās un arī finansēšanu. Bet dzīvē tā tomēr nenotiek. Kā parasti, ir aizbildinājumi, izpildvarai tā lieta vienmēr buksē, un pēc pusotra gada mēs redzam, ka šajā ziņā nekas prātīgs nav izdarīts. Tāpēc arī tika iesniegti šie priekšlikumi. Vēl bija priekšlikums no frakcijas “Latvijai”, deputāta Andreja Nagļa un kristīgajiem demokrātiem. Pašreiz tika izvērstas ļoti aktīvas diskusijas, bet pienāca plenārsēdes beigas. Līdz ar to šis jautājums tālāk izskatīts netika, bet par to noteikti diskutēsim nākamajā plenārsēdē.

Vēl gribētu piemetināt to, ka šis tiešām ir nopietns jautājums, kurā jāpieliek visi spēki, lai to atbalstītu un virzītu tā realizāciju dzīvē, jo, kā zināms, Latvijas kristīgās baznīcas līdz šim ir ļoti daudz padarījušas un no valsts neko nav prasījušas. Ir izstrādātas mācību un audzināšanas programmas, sagatavoti pedagogi, daudzās skolās jau iekārtotas klases, sagatavotas mācību grāmatas un uzskates līdzekļi. Mums jāsaprot, ka tur jau ielikts darbs un līdzekļi, un par to var pateikties, ka ir tāda savstarpēja izpratne starp ticīgo un neticīgo.

L.Ozoliņš (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Šodien ieradās Čehijas parlamenta Ārlietu komisija, un mēs ar viņiem tikāmies pusdienlaikā. Sarunas laikā noskaidrojām, ka, aizejot sarkanās armijas daļām, Čehijā nepalika neviens sarkanās armijas virsnieks. Bija patīkami apsveikt Čehijas parlamentāriešus, ka viņiem izdevies šāds risinājums, parakstot vienošanos ar bijušo PSRS un tagadējo Krieviju. Mūsu valstij tas neizdevās gluži vienkāršu iemeslu dēļ, jo tomēr ir kaut kādi starptautiskie nolīgumi vai vienošanās, un notiek tā un ne citādi.

Bet daudz kas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, no sabiedrības. Tāpēc šodien lielākā daļa mūsu diskusiju un pārrunu bija veltītas tādiem lēmumprojektiem kā neuzticības izteikšanai pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam. Galvenokārt šeit diskusija ritēja par jauno pašvaldību reformu, to reformu, ko iesāka A. Šķēles valdība un kas vairāk arī bija A. Šķēles inspirēta un panākta diezgan drastiskā veidā — kādu rītu saaicinot visus slimos, vājos un vēl aizmigušos deputātus uz sēdi un panākot balsojumu, savācot kvorumu un piecdesmit vienu balsi. Toreiz daudzi deputāti iestājās pret šādu sasteigtu reformu bez pārrunām ar pilsoņiem un iedzīvotājiem pagastos un mazās pilsētās. Šodien ir diezgan grūti gan Ērikam Zundam, gan deputātiem, bet vislielākās grūtības ir pašvaldību vadītājiem un arī iedzīvotājiem, kas veido pašvaldības. Kāpēc es saku, ka veido? Tāpēc, ka mēs visi taču veidojam pašvaldības, Saeimu, valdību. Un es aicinu katru saprast, cik svarīgi sabiedrībai ir piedalīties savas valsts, savas nākotnes, sava likteņa spriešanā un veidošanā.

Tieši tāpēc Ērikam Zundam bija daudz kas jāuzklausa, arī tas, ka viņš varbūt nemaz nav tas cilvēks, kuram būtu jāizsaka šī neuzticība, ka viņš ir tikai zem šī nekaunīgā spiediena, kad bija iecerēts veidot guberņas, šos mazos novadus jeb šķēles, kurās būtu šis gubernators, kas attiecīgi varētu rīkoties gan ar zemi, gan noteikt zemes nodokļa atlaides, gan veikt atsevišķu ēku vai veselu kompleksu privatizāciju konkrētām organizācijām, sabiedrībām vai privātpersonām.

Mēs redzam, ka Jūrmalas pašvaldībā gluži vienkārši tāpēc, ka gandrīz nav sabiedrības kontroles vai līdzdalības, kāpās cērt kokus, izcērt kultūrvēsturisko aleju no Slokas līdz Kalnciema pagriezienam. Un it kā neviens neko nevar iebilst, uzceļot “Statoil” staciju, kas tiešām ir skaista. Tiek izcirsti vairāki desmiti vērtīgu koku, un arī šodien var redzēt, ka šie koki iet bojā, jo asfalts iet līdzās stumbriem.

Sabiedrībai vajadzētu kļūt aktīvākai un atbildīgākai. Diemžēl šie piecdesmit okupācijas gadi ietekmējuši politiku jeb politiķus. Tā arī bija, ka mēs drīkstējām tikai domāt, mēs nedrīkstējām darīt vai runāt. Tieši tāpēc šāda sabiedrības kontrole vai spiediens uz pašvaldībām un Saeimu ir ļoti vēlams.

Tas izpaudās arī vēlāk, kad runāja par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Šeit A. Seiksta kungs ļoti labi teica, ka sabiedrības garīgās stabilitātes jautājums varbūt ir svarīgāks par politiskajiem jautājumiem. Šodien Latvijā to var saprast ļoti plaši, jo tieši sabiedrības garīgā stabilitāte mums ir nepieciešama. Un nevis ar negatīvu zīmi, kāda varbūt pašreiz izveidojusies, bet ar pozitīvu zīmi. Jo šī iecerētā pašvaldību reforma faktiski paredzēja iznīcināt mazo pagastu centrus. Tātad — attālināt no cilvēka gan izglītības, gan veselības aizsardzības, gan organizatoriskos, gan kultūras jautājumus.

Šķiet, mēs nevaram noliegt to, ka esam pārmaiņu laikmetā, kur bieži ir garīga depresija un vaimanas. Bet es nevaimanāju — es aicinu katru saņemties, pārdomāt, ko viņš vēl var darīt šīs sabiedrības garīgās stabilitātes uzlabošanā. Tas nozīmētu piedalīties savas valsts, savas ģimenes, savas nākotnes aizstāvībā.

Tieši tāpēc mums izdevās neizdalīt nevienu no īpašām reliģiskajām konfesijām. Bija runa par septītās dienas adventistiem, par metodistiem, bet mēs atstājām iepriekšējo redakciju, kurā nebija minēta neviena no šīm konfesijām, jo arī dievturi ir zināmas sabiedrības garīgās darbības izpausme, arī tiem būtu tiesības un arī viņi būtu jāpiemin. Bet šāda priekšlikuma nebija, jo, lūk, dievturi nav nākuši ar šādu priekšlikumu, nav skaidrojuši sabiedrībai viņu garīgās potences, un tieši tāpēc deputāti nobalsoja par iepriekšējo redakciju.

Ir svarīgi sabiedrībai piedalīties un nestāvēt malā. Ir beidzamais laiks, jo tuvojas jaunas Saeimas vēlēšanas. Ir laiks pārdomāt, iepazīties ar tiem cilvēkiem, kas šodien balsoja un kas balsos pēc gada, lai aizstāvētu jūs, jūsu ģimenes, jūsu ienākumus, jūsu darbu, veselību un jūsu un mūsu valsts nākotni.

V.Dozorcevs (Tautas saskaņas partijas frakcija): Ar gandarījumu šodien varu atzīmēt, ka Saeima pieņēma ļoti svarīgu likumprojektu, tas ir, Satversmes otrās daļas likumprojektu par cilvēktiesībām. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts un pieņemts, kā mēs saucam, nulles lasījumā. Vēl būs trīs lasījumi, un es ar bažām skatos uz rītdienu — kas būs ar šo likumprojektu. Jo es atceros, kas bija.

Es atgādināšu, ka aptuveni pirms diviem gadiem mūsu frakcija izvirzīja šo iniciatīvu, izstrādājot tā saucamo Aivara Dātava likumprojektu, kas bija gandrīz tāds pats kā tas, kuru mēs šodien ar tādu nokavēšanos pieņēmām nulles lasījumā. Arī mūsu likumprojekts bija pieņemts nulles lasījumā, bet pēc tam to noraidīja. Uzskatu, ka to noraidīja tikai tāpēc, ka tas bija mūsu likumprojekts. Parlaments pieņēma lēmumu izveidot speciālu komisiju, kurai bija uzticēts izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Toreiz es paskaidroju, ka var izveidot divas, trīs, četras komisijas, vienalga — tās likumprojektā ierakstīs gandrīz tādus pašus principus. Varam par pamatu paņemt mūsu likumprojektu un pirmajā un otrajā lasījumā to grozīt un labot — tā jau ir cita lieta. Tomēr iznāca tā, ka mēs pazaudējām gandrīz divus gadus, jo veselu gadu strādāja komisija, kas izstrādāja šo likumprojektu. Šodien mēs to pieņēmām. Paldies Dievam, ka tā iznāca. Kaut gan ļoti žēl, ka mēs zaudējām tik daudz laika.

Ko es varu teikt par šo likumprojektu, kuru mēs šodien pieņēmām? Protams, tas ir gandrīz mūsu teksts, izņemot 98., 101. un 105.pantu, kuri mūsu redakcijā tika formulēti drusku citādi. Mēs nevarējām atstāt tādu ierakstu, ka Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm un atstāt bez uzmanības nepilsoņus — it kā mēs šodien būtu gatavi ārvalstīm izdot nepilsoņus, bet pilsoņus ne. Mēs nevarējām ierakstīt arī tādu pantu: “Ikvienam pilntiesīgam Latvijas pilsonim ir tiesības piedalīties valsts un pašvaldību lietu kārtošanā, kā arī pildīt valsts dienestu”, jo uzskatām, ka aktīvās vēlēšanu tiesības var deleģēt arī nepilsoņiem, kā arī iespēju pildīt valsts dienestu. Mēs nevarējām atstāt arī ierakstu par to, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašums uzliek pienākumus, un to nevar izmantot pret sabiedrības interesēm. Mēs uzskatām, ka šis pants tādā formulējumā ir ļoti politizēts. Mēs mēģināsim grozīt šo 105.pantu. Bet kopumā, protams, šodien ir gandarījums, ka esam uz pareizā ceļa. Nulles lasījumā esam pieņēmuši ļoti svarīgu likumprojektu.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien gribu runāt par pēdējā laikā ļoti nopietnu un bīstamu parādību, ka dažādas krieviskas orientācijas organizācijas ļoti sāpīgi reaģē uz Saeimā apspriežamo Valsts valodas likumu. Tātad — latviešu valodas. Pavisam tālu ir gājis žurnālists A.Voroncovs, kurš aicina krievus uz pavisam konkrētām rīcībām pret latviešiem. Aicina pēc principa “zobs pret zobu” — lai krievi metot ārā no darbavietām latviešus — tur, kur tie vēl strādā krieviskajos kolektīvos, aicina nepirkt nekādas preces veikalos, kurās pārdevēji runā latviešu valodā. Tā jau ir tik tālu aizgājusi visatļautība, pareizāk sakot, mūsu — latviešu — mīkstčaulība un iecietība pret šurp sabraukušajiem. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK trešdien pieņēma aicinājumu Saeimas rudens sesijā izskatīt Valsts valodas likumprojektu. Paziņojumā teikts: “Frakcija ir konstatējusi, ka pēdējā laikā aktivizējas to Latvijai nelojālo organizāciju darbība, kas sludina, ka krievi Latvijā ir pamatnācija, un prasa noteikt krievu valodu par otru valsts valodu Latvijā.” Lūk, tādas nopietnas parādības šobrīd ir mūsu valstī. Gribu sacīt, ka mums pēdējā laikā pārmet, ka ir sacelta brēka par to, ka it kā TB/LNNK gribot un pieprasot nepilsoņu aizbraukšanu. Šī brēka ir sacelta pavisam nepamatoti. Bet vai tas nav normāli, ja tiek vai, pareizāk, tiktu likvidētas okupācijas, kolonizācijas un pārkrievošanas sekas? Domāju, ka tas būtu tikai normāli. Jā, mēs gribam to nepilsoņu aizbraukšanu, kuri ir naidīgi Latvijai, kuri piecdesmit gadus ignorējuši mūsu valodu, ņirgājušies par to, par mums — latviešiem. Mēs gribam palīdzēt, es uzsveru, palīdzēt arī tiem, kuri vēlas aizbraukt uz savu dzimteni, bet diemžēl naudas trūkuma dēļ to nespēj. Vai tas būtu slikti, ja mēs valstī organizētu palīdzību šādas repatriācijas programmas veidā, piesaistot līdzekļus no dažādām valstīm, par ko esmu daudz runājis, un palīdzētu šiem cilvēkiem aizbraukt. Uzskatu, ja Latvijā paliks 700 000 nepilsoņu, tad laimi latviešiem neredzēt. Tas ir ļoti nopietni, un, ja piešķirtu pilsonību pat pusei no šī daudzuma nepilsoņu, tad pie varas nākamajās Saeimās būtu voroncovi, rubiki un vidavski, par kuriem šodien bija runa, apstiprinot tiesnešus Daugavpilī. Deputāti ir gatavi apstiprināt uz mūžu tiesnešus, kuri ir disciplināri sodīti, kuriem trūkst pieredzes un kuri nav vēlējušies izskatīt A.Vidavska lietu.

Vēl gribu piebilst, ka man ir ļoti žēl, ka prezidents G.Ulmanis, pret kuru esmu izturējies visai rezervēti, faktiski, drīzāk esmu atbalstījis un, galu galā, balsojis par viņa ievēlēšanu šajā augstajā amatā, nav ieklausījies “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK brīdinājumā, ka nevajadzētu atvērt visus pilsonības iegūšanas logus. Izrādās, ka nupat, atrodoties ārzemēs, prezidents atkal paudis savu nostāju, ka grib revidēt Pilsonības likumu un cīnīties par nepilsoņiem. Bet kad prezidenta kungs pa īstam sāks cīnīties par pilsoņiem? Par latviešiem! To darīt būtu viņa visupirmais pienākums. Atkārtoju — mūs ļoti uztrauc šīs aktivitātes no nepilsoņu puses, kas parādās pēdējā laikā un kļūst aizvien draudīgākas.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Gribu sākt ar vienu jautājumu P.Tabūna kungam, uz kuru viņš nesniedza atbildi savā emocionālajā runā. Tas ir par to, kas “Tēvzemei un Brīvībai” šobrīd traucē realizēt šīs repatriācijas programmas jeb cita veida okupācijas seku pārvarēšanu, atrodoties Latvijas politiskās varas situācijā? Mēs ļoti daudz dzirdam no “tēvzemiešiem” šos lozungus, bet diemžēl līdz reālai rīcībai viņi arī šobrīd, esot pie politiskās varas, nav tikuši. Es ļoti ceru, ka būs tāds brīdis, ka es šo atbildi izdzirdēšu. Bet, runājot par šodienas sēdi, es gribu atzīmēt Satversmes otrās daļas “Par cilvēktiesībām” nodošanu komisijām. Tas ir būtisks dokuments, kas mūsu valstij vajadzīgs. Varam runāt par to, ka mēs gribam uz vienu vai otru pusi virzīt un mainīt šīs Satversmes otrās daļas normas, bet kopumā tā, neapšaubāmi, ir vajadzīga.

Gribu īsumā pieminēt to, ka Saeima iekļāva nākamās plenārsēdes darba kārtībā frakcijas “Latvijai” un citu deputātu sagatavoto lēmumprojektu “Par televīzijas operatoru filmēšanas atļauju Saeimas plenārsēdēs”. Diemžēl šobrīd mēs esam tādā paradoksālā situācijā, ka šādas iespējas televīzijas operatoriem netiek dotas un tauta nevar uzzināt informāciju no Saeimas plenārsēdēm atbilstoši tām tiesībām, kādas tai pastāv.

Saeima šodien skatīja jautājumu un daudz debatēja par Tautas kustības “Latvijai” ierosinājumu izteikt neuzticību pašvaldību lietu valsts ministram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Ērikam Zundam. Motivācija mums ir saistīta gan ar patvaļīgo administratīvi teritoriālo reformu, kas faktiski turpinās Ē.Zundas kunga vadībā, par pagastu apvienošanu, kas notiek, nerēķinoties ar cilvēkiem. Nenotiek nekāda pretdarbība šiem procesiem.

Otrs, kas varbūt vēl ir būtiskāk, ir tas, ka pašvaldībām šobrīd budžetā un valsts finansu sistēmā vispār šobrīd netiek atvēlēta nepieciešamā līdzekļu daļa, kas nepieciešama to funkciju realizēšanai. Ē.Zundas kungs gandrīz neko nav darījis, lai šādus līdzekļus pašvaldībām nodrošinātu.

Saeima šodien skatīja arī virkni Pieprasījumu komisijas atzinumu par tautas kustības “Latvijai” iesniegtajiem pieprasījumiem — gan par Lauksaimniecības likuma izpildi, gan par valsts palīdzību skolotājiem viņu tālākizglītošanas procesā, par bezdarba problēmas risināšanu, par politiski represēto bezmaksas pārvadājumiem un daudzus citus. Diemžēl Saeimas valdošais vairākums neuzskatīja par vajadzīgu šos jautājumus risināt un pieprasīt no valdības konkrētu atbildību.

Neapšaubāmi, šodien vissvarīgākais jautājums, kuru Saeima sāka izskatīt, bija grozījumi Reliģisko organizāciju likumā. Likumprojekta būtība kopumā ir tāda, ka tas paredz noteikt diacēzēm reliģiskas organizācijas jeb juridiskas personas statusu. Tātad uz otro lasījumu tika iesniegta virkne citu būtisku priekšlikumu, to starpā gribu minēt frakcijas “Latvijai” piedāvājumu noteikt Latvijā tradicionālas reliģiskas konfesijas jēdzienu un to, ka Latvijas valsts atzīst evaņģēliski luterisko, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu un Mozus ticīgo jeb jūdaistu konfesijas par Latvijas tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Mēs varam runāt par to, ka šis saraksts varētu būt nedaudz šaurāks, bet mums jāpasaka pilnīgi skaidri par to, ka nevaram vilkt vienlīdzības zīmi starp tām konfesijām, kas šeit ir tradicionālas, un tām kustībām, kas pretendē uz to, ka tās ir reliģiskas un ka caur Reliģisko organizāciju likumu un citiem likumiem iegūst dažādus atvieglojumus. Sabiedrībai ir jānovērtē šī tradicionālo konfesiju loma un arī valstiski jāatbalsta to darbība, jo tās ir sabiedriski nozīmīgas atšķirībā no jaunajām reliģiskajām kustībām, kas mums bieži vien ir kaitīgas. Diemžēl Saeimas vairākums nevarēja vienoties par šādu redakciju, un līdz ar to šis jautājums šobrīd ir noraidīts un tā risinājums atlikts uz nākotni.

Mēs iesākām diskusijas par ļoti svarīgu jautājumu — par to, ka ticības mācības skolotāju algas finansējamas no valsts budžeta. Šis jautājums palika neizdiskutēts, un to mēs pabeigsim nākamās nedēļas plenārsēdē. Es ļoti ceru uz pozitīvu balsojumu, jo nu ir tas brīdis, kad mēs to varam izdarīt. Šeit nav vietas aizbildināšanai ne ar līdzekļu trūkumu budžetā, ne ar ko citu. Šis ir tikai politiskās gribas un principa jautājums. Mums ir jāpanāk, lai ticības mācības skolotāju algas tiktu finansētas no valsts budžeta.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Turpinot K.Čerāna kunga domu, gribu pateikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ļoti pārsteidzīgi bija sagatavojusi priekšlikumus likuma grozījumiem. Līdz ar to Saeimā izraisījās nepamatoti strīdi, jo nevajadzētu reliģiskos strīdus pārnest uz parlamentu. Personīgi es noteikti atbalstīšu priekšlikumu par to, lai reliģijas un ticības mācība tiktu finansēta no valsts budžeta. Vienīgā problēma būs tā, kurā brīdī tas notiks — ātrākais, tas varētu būt no 1999.gada. Bet arī šāds priekšlikums būs pozitīvs.

Attiecībā uz šīsdienas balsojumu par neuzticības izteikšanu pašvaldību lietu valsts ministram. Sākums tam bija pašvaldību budžeta veidošana, kurā krīzes sākums bija 1994.gadā, kad tika pieņemtas koncepcijas, piemēram, par budžeta līdzekļu improvizāciju. Šeit ir jautājums par Ē.Zundas kā viena paša ministra vainu. Diemžēl man jāatzīst, ka arī frakcija “Latvijai” nebija iesniegusi nopietnus grozījumus šī gada budžetā, lai varētu runāt par pašvaldībām. Arī no tiem desmit deputātiem, kuri bija iesnieguši prasību par ministra demisiju, beigu beigās palika tikai astoņi. Absolūtais vairākums nobalsoja par ministra palikšanu amatā. Tāpēc visiem kopīgi jādomā par pašvaldību finansējumu izmaiņām, jo pašvaldības nav tikai pozīcijas vai opozīcijas jautājums. Šodien viena ir pozīcija, rīt — opozīcija. Pašvaldības uzdevums ir strādāt. Tas ir konceptuālas attīstības jautājums. Par to mēs arī iestājamies.

Šodien bija pietiekoši ražīga diena. Varu pateikt, ka Saeima atbalstīja “Saimnieka” frakcijas iesniegto likumprojektu “Tūrisma likums”. To es minēju jau pagājušo reizi. Domāju, ka par to noteikti būs diskusijas, jo valdība iesniegusi alternatīvu projektu. Jau pusotru gadu pēc diskusijām ar tūristu organizācijām un tūristu sabiedrībām tapis šis likumprojekts, un, galu galā, būs kaut kāda koncepcija vai pieeja tūrisma attīstībai Latvijā, kas varētu kļūt un tai arī jākļūst par perspektīvu un labi attīstītu nozari, kas noteikti nesīs ieņēmumus valsts budžetā.

Vēl viens svarīgs jautājums ir Satversmes otrā daļa “Par cilvēktiesībām”, par ko kolēģi jau runāja. Mēs to atbalstām, bet, protams, būs dažādi papildinājumi un iebildes. Tomēr kopumā ievirze ir uz to, ka Satversmē jābūt šādai sadaļai.

Attiecībā uz grozījumiem šā gada budžetā vēlos pateikt, ka pēc “Saimnieka” partijas priekšlikuma, kas gan tika formulēts nedaudz citādā veidā, attiecībā uz ieņēmumu un izdevumu avotu, par ko nobalsoja Saeima, ka 1,9 miljoni tiek iedalīti pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Tuvākajā laikā pašvaldības šos līdzekļus noteikti saņems. Esmu saskaitījis, ka šie līdzekļi tiks sadalīti vairāk nekā simts pašvaldībām. Domāju, ka gada beigās tas būs nopietns pabalsts pašvaldību funkciju finansējuma realizācijai.

Vēl jāatzīmē, ka tika nobalsots deputāta V.Nagobada priekšlikums par 1,5 miljonu latu piešķiršanu veselības iestādēm, kurām ir parādi, kas krājušies vairāku gadu garumā. Šie līdzekļi palīdzēs norēķināties par saimnieciskajiem parādiem un nākamo gadu sākt uz normālas finansiālās bāzes.

Pagājušogad Rīgas kombinātā notika liela apspriede, kurā piedalījās statūtu sabiedrību un zemnieku saimniecību vadītāji un diskutēja par četriem likumprojektiem. Es tos varētu nosaukt — “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, grozījumi likumā attiecībā uz zemes dzīlēm, “Grozījumi likumā “Par sauszemes transporta īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu “” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatu””. Būtībā šie grozījumi saistās ar atsevišķiem atvieglojumiem, kas varētu padarīt šo statūtu sabiedrību un zemnieku saimniecību finansiālo stāvokli nedaudz vieglāku. Piemēram, grozījumi par nodokļiem un nodevām paredz, ka, ja šīm saimniecībām ir nelieli parādi, bet to ražošana sastāda 90% kopapgrozījuma, nodokļu parādu atmaksa varētu tikt pagarināta līdz trim gadiem. Tas būtu pamatoti. Tajā pašā laikā esam izvirzījuši priekšlikumu, kas būtu diskutējams, par sekojošu lietu. Jau pagājušoreiz stāstīju par statūtu sabiedrību pārstāvjiem un zemnieku saimniecībām. Savā laikā “Latvenergo” pārņēma gaisa pārvades līnijas, kur statūtu sabiedrības bija ieguldījušas savus līdzekļus. Tagad tie tiek vērtēti apmēram 47 miljonu latu vērtībā. Mūsu priekšlikums būtu tāds, ka statūtu sabiedrībām un zemnieku saimniecībām varētu akciju veidā šo summu atdot. Tad ir jautājums pašām zemnieku saimniecībām vai statūtu sabiedrībām — ko viņi ar šīm akcijām dara — pārdod, akcionāri piedalās “Latvenergo” privatizācijā vai arī kā citādi norēķinās par elektroenerģiju. Varētu būt dažādi varianti.

Bet kopumā Saeima šodien strādāja pietiekami raženi. Lai Dievs to pašu dod nākamajā nedēļā, kad mēs izskatīsim divus svarīgākos jautājumus — “Grozījums Satversmē” un “Par valsts budžetu 1998. gadam”. Lai tikpat saliedēti strādātu pozīcija un tikpat saliedēti mums piebalsotu opozīcija! Līdz ar to mums būtu garantija, ka nākamo gadu mēs sāksim ar pietiekami labi sabalansētu budžetu un nebūs tās problēmas, kas mums bijušas pirms diviem un trim gadiem.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.131