PROJEKTI

Par grozījumiem likumā

“Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību”

Saeimas dokuments nr.3296;

likumprojekts nr.917

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību””.

1997.gada 24.oktobrī Ministru prezidents G.Krasts

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par Latvijas Republikas

civilo aizsardzību”

Izdarīt likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 5.nr.; 1995, 8.nr.; 1997, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. Sistēmas vadības struktūra

Sistēmas darbību plāno, koordinē, vada un kontrolē Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests).

Ministru prezidents izveido un konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) sasauc Ārkārtējo situāciju valsts operatīvo komisiju, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumus. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Par tautsaimniecības nozaru specializēto dienestu (vienību) gatavību sistēmas uzdevumu izpildei atbild attiecīgās nozares pārvaldes institūcijas vadītājs.

Par republikas pilsētas un rajona civilo aizsardzību un tās uzdevumu izpildi atbild attiecīgās pilsētas un rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieks.

Republikas pilsētas un rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieks izveido un konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) sasauc attiecīgi republikas pilsētas vai rajona ārkārtējo situāciju operatīvo komisiju, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Par administratīvajā teritorijā izveidotā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas (citā administratīvajā teritorijā izvietotās filiāles, pārstāvniecības, nodaļas) civilo aizsardzību atbild darba devējs, kurš neatkarīgi no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes un organizācijas piederības, pakļautības un īpašuma formas visos civilās aizsardzības jautājumos ir tieši pakļauts attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšniekam.”

2. Aizstāt 6.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centra” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta”.

3. Aizstāt 7.panta nosaukumā un 7.pantā, 9.panta otrajā daļā un 10.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “Civilās aizsardzības centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests” (attiecīgā locījumā).

4. 7.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dot norādījumus pašvaldību un nozaru pārvaldes institūciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju vadītājiem civilās aizsardzības jautājumos un kontrolēt ar šo likumu uzdoto uzdevumu izpildi;”;

izslēgt 5.punktu.

5. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Civilās aizsardzības centra struktūras” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības”;

izteikt piektās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) visā valsts teritorijā — Ministru prezidents vai viņa pilnvarota amatpersona;”;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdus “attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētājs” ar vārdiem “attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieks”.

6. 10.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“10.pants. Pašvaldību tiesības”;

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt otrās daļas 2. un 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pieprasīt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un saņemt maksimāli iespējamo informāciju un palīdzību ārkārtējās situācijās (to tīšu draudu gadījumā) preventīvo pasākumu, glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumu veikšanai;”.

7. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Pašvaldību pienākumi

Pašvaldību pienākumi ir:

1) saskaņā ar uzdotajiem uzdevumiem civilajā aizsardzībā sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, konkrētas ārkārtējās situācijas gadījumā (tās tiešu draudu gadījumā) sniegt operatīvo informāciju attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī citām pašvaldībām, ja to drošība ir apdraudēta;

2) piedalīties civilās aizsardzības preventīvajos pasākumos, kā arī glābšanas un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanas pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā;

3) veicināt teritoriālo ātrās reaģēšanas spēku gatavību;

4) nodrošināt nepieciešamos darba un sadzīves apstākļus ārkārtējās situācijās (to tiešu draudu gadījumā) palīgā pieaicinātajiem citu administratīvo teritoriju, valsts un starptautisko ātrās reaģēšanas un glābšanas dienestu spēkiem;

5) nodot pašvaldības ātrās reaģēšanas spēkus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā pēc tā pieprasījuma;

6) sniegt maksimāli iespējamo visa veida palīdzību ārkārtējās situācijās cietušajiem;

7) sekmēt ārkārtējo situāciju neaizskaramo materiāltehnisko rezervju un ārpusbudžeta finansu fondu veidošanu.”

8. 12.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “attiecīgās domes (padomes) priekšsēdētāja” ar vārdiem “attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieka”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) saņemt uzdevumu izpildei nepieciešamos metodiskos materiālus un informāciju no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.”

9. Aizstāt 13.panta 7.punktā vārdus “attiecīgās pašvaldības rīcībā pēc tās” ar vārdiem “attiecīgās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības rīcībā pēc tās”.

10. Aizstāt 15.panta 3.punktā, 18.panta pirmajā daļā, 19.panta pirmās daļas 1.punktā un 28.pantā vārdus “Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centrs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests” (attiecīgā locījumā).

11. Izteikt 17.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Sistēmas informatīvo nodrošināšanu veic sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēma.”

12. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts institūcijas, pašvaldības, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) iestādes un organizācijas savu civilās aizsardzības uzdevumu izpildi finansē attiecīgi no saviem budžetiem.”

13. Izteikt 21.panta otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) republikas pilsētas, rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieks — republikas pilsētas, rajona mērogā;”.

14. Izteikt 22.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc republikas pilsētas, rajona Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības priekšnieka ierosinājuma domes (padomes) priekšsēdētājs attiecīgās pašvaldības teritorijā.”

15. 23.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Objektu piederību pie riska grupas un to bīstamības pakāpi nosaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopā ar pašvaldībām.”;

izslēgt ceturto un piekto daļu.

16. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Saimnieciskās darbības un citu veidu darbības ierobežošana un apturēšana

Saimniecisko darbību un citu veidu darbību, kuras rezultātā tiek pārkāpts šis likums un citi normatīvie akti un radusies ārkārtējā situācija vai tās tieši draudi, var ierobežot un apturēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks vai citas pilnvarotas valsts institūcijas likumā noteiktajā kārtībā.”

Par likumprojektu

Projekts paredz valsts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas sistēmas sakārtošanu un tās vienvadību, iekļaujot (integrējot) Latvijas Republikas Civilās aizsardzības centru un tā funkcijas Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sastāvā. Civilās aizsardzības sistēmas optimizācija bez papildu valsts budžeta līdzekļiem ļaus sakārtot civilās aizsardzības pasākumu plānošanu, tiesiskās bāzes izveidi, teorijas tuvināšanu praksei, novērst daļēju funkciju dublēšanos un efektīvi izlietot budžetu, kā arī aktīvi izmantot ārvalstu piedāvāto praktisko palīdzību glābšanas darbu materiālās bāzes pilnveidošanā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1997.g. 3.jūnija sēdes (prot. nr.31., 23.¤) protokollēmuma 5.5.p. projektā iestrādāta pašvaldību civilās aizsardzības funkciju nodošana valsts iestādēm, šis jautājums saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 1997.g. 21.jūlija sēdes (prot. nr.27., 23.¤) protokollēmuma 2.2.p. saskaņots ar Pašvaldību lietu pārvaldi.

Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija veidojama kā Ministru prezidenta pastāvīga institūcija, kura tiks sasaukta konkrētas ārkārtējas situācijas gadījumā un darbosies uz Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāli tehniskās bāzes, nodrošinot Komisijas sastāva iepriekšēju apmācīšanu, sastrādi un uz ikdienā izmantojamo sakaru, transporta un citu tehnisko līdzekļu pamata veidojot apziņošanas un vadības sakaru shēmas, realizējot Komisijas darba mobilitāti. Analogas pastāvīgas komisijas uz līdzīgiem principiem un materiāli tehniskās bāzes veidojamas republikas administratīvi teritoriālajās vienībās (pašvaldībās).

Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) teritoriālās struktūrvienības pārstāvētas visā valsts teritorijā, to funkcijas līdzās valsts ugunsdrošības uzraudzībai papildināmas ar civilās aizsardzības valsts funkciju realizāciju. Tiesības ierobežot un apturēt saimniecisko un citu veidu darbību ne tikai ugunsgrēka draudu gadījumā (VUGD kompetence saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” 1.panta normām), bet arī ārkārtējās situācijas draudu gadījumā, vienkāršojot procedūru, deleģējamas IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam.

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

Par grozījumiem

Satversmes aizsardzības biroja

likumå

Saeimas dokuments nr.3334;

likumprojekts nr.922

Saeimas Prezidijam

Iesniedzam izskatīšanai Saeimai likumprojektu “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (LV, 19.05.94, Nr.59; Ziņotājs, 1994, Nr.11; LV, 1996, Nr.199., Nr.23).

Lūdzam iekļaut likumprojektu Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta 1.daļu.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, U.Veldre, I.Liepa, J.Mauliņš, J.Kušnere

1997.gada 30.oktobrī

Likumprojekts

Grozījumi

Satversmes aizsardzības biroja likumā

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Nacionālās drošības padome” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 3.panta pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, glabāšana, analīze un izmantošana likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

3. Izteikt 3.panta ceturto punktu šādā redakcijā:

“4) Valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga informēšana par jebkuriem valsts apdraudējumiem.”

4. Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Ministru kabineta lēmumu pēc Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas priekšlikuma.”

5. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Satversmes aizsardzības biroja direktors par biroja darbību sniedz pārskatus Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejai.

Ja valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un kontroli pār situāciju valstī ir pārņēmis Krīzes situāciju novēršanas centrs, kura sastāvā ietilpst arī Nacionālās drošības padomes locekļi, Satversmes aizsardzības biroja direktors pārskatus iesniedz arī Krīzes situāciju novēršanas centra vadībai.”

7. Izteikt 5.panta piektās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

“3) saskaņā ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas uzdevumiem un rīkojumiem nosaka un kontrolē valsts drošības iestāžu sadarbību ar ārvalstu speciālajiem dienestiem.”

8. Izslēgt 5.panta piektās daļas ceturto punktu.

9. Izteikt 5.panta piektās daļas piekto punktu šādā redakcijā:

“5) izdara Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas uzdevumā valsts drošības iestāžu pārbaudes.”

10. Izslēgt 5.panta sestās daļas otrajā punktā vārdus “pēc saskaņošanas ar Nacionālās drošības padomi”.

11. Izslēgt 5.panta sestās daļas septīto punktu.

12. Izteikt 5.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Satversmes aizsardzības biroja direktors vai viņa īpaši pilnvarota biroja amatpersona ir tiesīga pieprasīt un saņemt no valsts varas un pārvaldes institūcijām, kā arī no valsts drošības iestādēm informāciju par valsts drošības jautājumiem.

Iepazīšanās ar drošības iestāžu informācijas bāzi var notikt tikai likumos un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ar Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas akceptu vai ģenerālprokurora, vai tiesas pieprasījuma.”

13. Izslēgt 5.panta desmito daļu.

14. Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdu “direktors” ar vārdiem “nolikums, kurš ir apstiprināts Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejā”.

15. Izteikt 9.panta trešo daļu redakcijā:

“(3) Uzsākot pildīt dienesta pienākumus Satversmes aizsardzības birojā, tā amatpersonas uzticību Latvijas Republikai apstiprina ar zvērestu. Zvēresta teksts, tā nodošanas kārtība tiek noteikta Satversmes aizsardzības biroja nolikumā.”

Par grozījumiem

Valsts droķības ieståžu

likumå

Saeimas dokuments nr.3335;

likumprojekts nr.923

Saeimas Prezidijam

Iesniedzam Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Latvijas Vēstnesis, 19.05.94., Nr.59; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs 1994, Nr.11; Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr.121; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, Nr.18; Latvijas Vēstnesis, 1996, Nr.199; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, Nr.23).

Lūdzam iekļaut likumprojektu Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta 1.daļu.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, U.Veldre, I.Liepa, J.Mauliņš, J.Kušnere

1997.gada 30.oktobrī

Likumprojekts

Grozījumi

Valsts drošības iestāžu likumā

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā šādus grozījumus:

1. Izteikt Ievadu šādā redakcijā:

“Šis likums nosaka nacionālās drošības jēdzienu un saturu, valsts drošības iestāžu darbības mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, tiesiskos pamatus, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

2. 1.pantā:

— izslēgt pēc vārdiem “Nacionālā drošība” vārdus “Latvijas Republikā”;

— aizstāt vārdus “valstisko neatkarību” ar vārdiem “valsts neatkarību”;

— izslēgt pēc vārdiem “valsts noslēpumus” vārdus “vidi (ekoloģisko situāciju)”.

3. 3.pantā:

— izslēgt pirmo daļu;

— papildināt otro daļu pēc vārdiem “atsevišķu personu” ar vārdiem “kā arī ārvalstu armiju, drošības dienestu un iestāžu, teroristisko grupu”.

4. Aizstāt 4.pantā vārdus “nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību” ar vārdiem “valsts vitāli svarīgo interešu aizsardzību”.

5. 5.pantā:

— aizstāt otrajā daļā vārdus “nedrīkst apdraudēt” ar vārdu “neapdraud”;

— izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par savu darbību ir atbildīgi likumā noteiktajā kārtībā. Neviens, izņemot amatpersonas, kuras tam ir pilnvarojis šis un citi likumi, nav tiesīgs iejaukties valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbībā, ja vien tā nav pretrunīga.”

6. Izteikt 7.panta tekstu šādā redakcijā:

“Saeima:

1) veido valsts drošības iestāžu darbības tiesisko bāzi;

2) realizē šo iestāžu darbības parlamentāro kontroli;

3) ratificē un denonsē starptautiskos līgumus un nolīgumus nacionālās drošības jautājumos.”

7. Izteikt 8.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja valstī izraisās iekšējie nemieri vai ja to apdraud ārējais ienaidnieks un valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, tad kontroli pār situāciju valstī pārņem Krīzes situāciju novēršanas centrs, kura kodolu kopā ar Ministru kabinetu sastāda arī Nacionālās drošības padome.

No šī brīža Nacionālās drošības padome:

1) piedalās valsts drošības un iedzīvotāju aizsardzības stāvokļa, iekšējo un ārējo apdraudējumu bīstamības pakāpes izvērtēšanā, šo apdraudējumu novēršanas un neitralizācijas līdzekļu un metožu noteikšanā;

2) kopā ar citiem Krīzes situāciju novēršanas centra locekļiem nosaka prioritāros valsts drošības iestāžu darbības virzienus un uzdevumus un kontrolē to izpildi.”

8. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets īsteno izpildvaru valsts drošības jomā, un šajā nolūkā:

1) valsts drošības iestāžu vadību realizē Ministru prezidenta biedrs nacionālās drošības jautājumos caur Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteju (NDAIK);

2) Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja:

a) izvērtē valsts drošības apdraudējumus, nosaka šo apdraudējumu novēršanas un neitralizācijas pasākumus un realizē tos;

b) nosaka valsts drošības iestāžu struktūru, skaitlisko sastāvu, amatu sarakstu un citus jautājumus saskaņā ar šo iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem;

c) ieceļ un atbrīvo no amatiem valsts drošības iestāžu vadītājus pēc viedokļu saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroju un attiecīgo ministriju vadību;

d) nosaka valsts drošības iestāžu darbības galvenos virzienus un uzdevumus;

e) noklausās valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, organizē šo iestāžu darbības kontroli;

f) izskata valsts drošības iestāžu darbības pilnveidošanas jautājumus, izskata un akceptē valsts drošības iestāžu nolikumus;

g) realizē likumdošanas iniciatīvas tiesības, izdod likumiem pakārtotus normatīvos aktus valsts drošības jautājumos;

3) gadījumos, kad valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un kontroli pār situāciju valstī ir pārņēmis Krīzes situāciju novēršanas centrs, tā kompetencē pāriet šā panta ietvaros paredzētās pilnvaras.”

9. 10.pantā:

— izteikt pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, glabāšana, analīze un izmantošana likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;”;

— papildināt otro punktu aiz vārda “interešu” ar vārdiem “un noslēpumu”;

— papildināt ceturto punktu aiz vārda “neitralizācija” ar vārdiem “kopā ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām”;

— aizstāt piektajā punktā vārdus “savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu” ar vārdiem “savlaicīga informēšana par jebkuriem valsts apdraudējumiem”;

— izslēgt astoto punktu.

10. 11.pantā:

— izteikt pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

a) Satversmes aizsardzības birojs;

b) Ārējās informācijas dienests;

c) Pretizlūkošanas dienests;

d) Nacionālo bruņoto spēku štāba Militārās izlūkošanas pārvalde;

e) Iekšlietu ministrijas Drošības policija.”;

— aizstāt trešajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padome vai Ministru kabinets saskaņojot ar Nacionālās drošības padomi vai izpildot tās lēmumu” ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja”.

11. 12.pantā:

— aizstāt otrajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes apstiprinātu nolikumu” ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības aizsardzības un iekšlietu komitejas apstiprinātu nolikumu”;

— aizstāt otrās daļas pirmajā punktā vārdus “izvirzāmās prasības un uzdevumus” ar vārdiem “izvirzāmos uzdevumus, funkciju sadali starp tām”;

— aizstāt otrās daļas trešajā punktā vārdus “Saeimas Nacionālās drošības komisijai” ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejai”;

— aizstāt otrās daļas ceturtajā punktā vārdus “iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās” ar vārdiem “un virza tās uz Ministru kabinetu apstiprināšanai”.

12. 13.pantā:

— aizstāt otrās daļas pirmajā punktā vārdus “un operatīvo darbību” ar vārdiem “darbību un operatīvos pasākumus”;

— izslēgt otrās daļas trešajā punktā vārdu “pilnīgu”;

— aizstāt piektajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei” ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejai”;

— izteikt septītās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

“1) saskaņojot ar attiecīgām ministrijām (institūcijām) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm;”;

— papildināt septītās daļas trešo punktu teksta sākumā ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas lēmumiem un norādījumiem”;

— izslēgt septītās daļas ceturto punktu;

— izslēgt septītās daļas piektajā punktā vārdus “un šīs informācijas izmantošanas kārtību tajās”;

— izteikt septītās daļas septīto punktu šādā redakcijā:

“7) pieprasīt un saņemt no valsts varas un pārvaldes institūcijām, kā arī no valsts drošības iestādēm informāciju par valsts drošības jautājumiem. Iepazīšanās ar drošības iestāžu informācijas bāzi var notikt tikai likumos un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ar Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas akceptu vai pēc ģenerālprokurora vai tiesas pieprasījuma;”;

— aizstāt septītās daļas astotajā punktā vārdus “visu veidu” ar vārdu “dažādi”;

— izteikt septītās daļas desmito punktu šādā redakcijā:

“10) veikt Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas uzdevumā valsts drošības iestāžu pārbaudes;”;

— izslēgt septītās daļas astoto punktu;

— aizstāt septītās daļas devītajā punktā vārdus “Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku, Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes aktīvā dienesta amatpersonas, kā arī personas, kuras pieņemtas darbā uz darba līguma pamata (līgumdarbinieki)” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas aktīvā dienesta amatpersonas”.

13. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Ārējās informācijas dienests

(1) Ārējās informācijas dienests ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Ārējās informācijas dienests:

1) iegūst, uzglabā, apkopo un izmanto informāciju par Latvijas Republikas interešu zonas valstu ekonomiku, politiku, finansu sistēmu un diplomātiskajām aktivitātēm;

2) iegūst, uzglabā, apkopo un novada citām valsts drošības iestādēm informāciju par valstu, no kurām izriet apdraudējums, militāro ekonomiku un politiku, kā arī šo valstu bruņotajiem spēkiem;

3) iegūst, uzglabā, apkopo un novada citām valsts drošības iestādēm informāciju par ārvalstu organizācijām un specdienestiem, kuri ir iesaistīti radioaktīvo un stratēģisko izejvielu tranzītā caur Latviju, nelegālā bēgļu migrācijā, narkotiku un ieroču tranzītā.

(3) Ārējās informācijas dienests darbojas saskaņā ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas apstiprināto nolikumu.

(4) Ārējās informācijas dienests ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Ārējās informācijas dienests ir juridiska persona.

(6) Ārējās informācijas dienests koordinē valsts drošības iestāžu darbību ārējās izlūkošanas jautājumos.”

14. Papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā, secībā aiz 14.panta.

“Pretizlūkošanas dienests

(1) Pretizlūkošanas dienests ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Pretizlūkošanas dienests:

1) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, organizāciju un citu naidīgo spēku vai atsevišķu personu darbību valsts teritorijā, valsts varas un pārvaldes struktūrās, kas ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību;

2) sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm atklāj un novērš ārvalstu specdienestu graujošo darbību pret tām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

3) iegūst, uzglabā, analizē un novada citām valsts drošības iestādēm informāciju par organizētās noziedzības struktūrām un to darbību.

(3) Pretizlūkošanas dienests darbojas saskaņā ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas apstiprināto nolikumu.

(4) Pretizlūkošanas dienests ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Pretizlūkošanas dienests ir juridiska persona.

(6) Pretizlūkošanas dienestam ir izziņas tiesības.

(7) Pretizlūkošanas dienests koordinē valsts drošības iestāžu darbību pretizlūkošanas jautājumos.”

15. 15.pantā:

— aizstāt pirmajā daļā vārdus “būdama valsts policijas sastāvdaļa, ir atsevišķs patstāvīgs dienests” ar vārdiem “ir patstāvīga valsts drošības iestāde”;

— aizstāt otrās daļas trešajā punktā vārdus “Ministru kabineta” ar vārdiem “likumos un normatīvajos aktos”;

— aizstāt trešajā daļā vārdus “apstiprinātu nolikumu” ar vārdiem “Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas apstiprināto nolikumu”;

— papildināt pantu ar jaunu septīto punktu šādā redakcijā:

“7) Drošības policija koordinē valsts drošības iestāžu darbību organizētās noziedzības apkarošanas jautājumos.”

16. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Nacionālo bruņoto spēku štāba Militārās izlūkošanas pārvalde

(1) Nacionālo bruņoto spēku štāba Militārās izlūkošanas pārvalde (turpmāk Militārās izlūkošanas pārvalde — J2) ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kas veic izlūkošanas darbības militārajā jomā un ir pakļauta Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam.

(2) Militārās izlūkošanas pārvalde (J2):

1) iegūst, uzglabā, apkopo un izmanto informāciju par ārvalstu, kuru iesaistīšanās agresijā pret Latviju ir iespējama, bruņotajiem spēkiem, to skaitlisko sastāvu, dislokāciju, bruņojumu, vadības sistēmu, kaujas gatavību, darbību un nodomu, nodrošina ar šo informāciju Nacionālos bruņotos spēkus;

2) kopā ar citām valsts drošības iestādēm iegūst, uzglabā, apkopo un izmanto informāciju par organizētās noziedzības struktūrām un to darbību;

3) veic pretizlūkošanas pasākumus Nacionālo bruņoto spēku ietvaros.

(3) Militārās izlūkošanas pārvalde (J2) darbojas saskaņā ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas apstiprināto nolikumu.

(4) Militārās izlūkošanas pārvalde (J2) ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Militārās izlūkošanas pārvalde (J2) ir juridiska persona.

(6) Militārās izlūkošanas pārvaldei (J2) ir izziņas tiesības.

(7) Militārās izlūkošanas pārvalde (J2) koordinē valsts drošības iestāžu darbību militārās izlūkošanas jomā.”

17. Izteikt 17.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu citādi, nekā tas ir paredzēts šajā likumā un citos normatīvajos aktos.

(2) Īpašos gadījumos šādu informāciju var izpaust kriminālprocesā (civiltiesā) ar valsts drošības iestādes vadītāja vai Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas akceptu.

(3) Šie aizliegumi zaudē spēku, ja informācija ir par noziedzīgām vai nelikumīgām rīcībām pašās valsts drošības iestādēs un tās turēšana slepenībā kaitē valsts drošības interesēm.

(4) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki dod slepenības zvērestu (uzņemas slepenības saistības).

(5) Zvēresta (saistību) došanai pakļauto amatpersonu un darbinieku kopumu, kā arī zvēresta došanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Par zvēresta (saistību) laušanu vainīgās personas atbild nolikumos un likumos noteiktajā kārtībā.”

18. 18.pantā:

— aizstāt otrajā daļā vārdus “vai vienošanās pamata tikai noteiktu laiku un tikai ar Nacionālās drošība padomes atļauju” ar vārdiem “pamata tikai noteiktu laiku un tikai ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas atļauju”.

19. 19.pantā:

— aizstāt pirmajā punktā vārdus “nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma” ar vārdiem “kā arī privātstruktūrām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un citiem privātīpašniekiem visu nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus” un papildināt ar teikumu “Personas, kuras valsts drošības iestāžu amatpersonām sniedz šīs ziņas, citām personām nedrīkst izpaust sniegto ziņu raksturu un apjomu”;

— izslēgt otrajā punktā vārdu “brīvi” un vārdus “neatkarīgi no to izmantošanas lieguma”;

— papildināt pantu ar jaunu punktu, secībā pēc otrā punkta, šādā redakcijā:

“3) atsevišķos gadījumos, ka tiek pieprasīta slepenā informācija, valsts drošības iestāžu amatpersonām ir jāsaņem Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejas akcepts vai Satversmes aizsardzības biroja direktora atļauja;”;

— izslēgt ceturtajā punktā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās”;

— izteikt septīto punktu šādā redakcijā:

“7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus savai un ģimenes locekļu pašaizsardzībai.”

20. 22. pantā:

— papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pildot dienesta pienākumus” ar vārdiem “atriebības rezultātā jeb citas prettiesiskas rīcības rezultātā” un ar teikumu “No valsts budžeta tiek segti visi izdevumi, saistītie ar ārstēšanos, medikamentu iegādi, iespējamo protezēšanu un turpmāko veselības rehabilitāciju”;

— papildināt pantu ar jaunu punktu, secībā pēc pirmā, šādā redakcijā:

“Šī panta pirmajā daļā minētais pilnā apjomā attiecināms uz drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku ģimenes locekļiem, ja to veselībai ir nodarīts kaitējums, saistīts ar amatpersonas, darbinieka dienesta funkciju izpildīšanu (kā atriebība vai cita prettiesiska darbība).”;

— izslēgt otrajā daļā vārdus “piecu līdz”;

— papildināt trešo daļu pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “vai pret viņu vērstās citas prettiesiskās rīcības rezultātā”;

— papildināt pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“Ja bojā gājusī valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir sasniedzis izdienas pensiju, tā pilnā apmērā ir izmaksājama līdz pilngadības sasniegšanai viņa bērniem (vecākiem, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem), bet, ja bērnu nav, darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, uzrādot attiecīgu medicīnisko dokumentu (noņemot cita veida pensiju).”

21. Papildināt 23.pantu pēc vārda “amatpersonām” ar vārdiem “un darbiniekiem”.

22. 24. pantā:

— aizstāt pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei” ar vārdiem “Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komitejā”;

— izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts drošības iestāžu amatpersonu darba samaksu pēc šo iestāžu vadītāju priekšlikumiem nosaka Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.”;

— papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Līdzekļu izlietošanas kontroli ir tiesīgi veikt šajā un citos likumos un normatīvajos aktos noteiktās institūcijas, kā arī augstākstāvošās struktūras, kuru sastāvā ietilpst valsts drošības iestāde.”;

— izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ziņas par valsts drošības iestāžu struktūru, personāla skaitlisko sastāvu, amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu, kā arī darba virzieniem un uzdevumiem ir valsts noslēpums.”

23. 25.pantā:

— izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu galveno uzdevumu izpildi kontrolē Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteja.

Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī, kad kontroli pār situāciju ir pārņēmis Krīzes situāciju novēršanas centrs, tas arī nosaka valsts drošības iestāžu darbības virzienus un uzdevumus un kontrolē to izpildi.”;

— izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu darbības kontroli ar likumu un normatīvajos aktos paredzētajiem ierobežojumiem ir tiesīgas veikt arī struktūras, kuru sastāvā ietilpst valsts drošības iestādes.”

24. Izteikt 26. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un to apjoms jāsaskaņo ar Ministru kabineta Nacionālās drošības, aizsardzības un iekšlietu komiteju vai ārkārtas stāvoklī ar Krīzes situāciju novēršanas centru.

Ar pārbaudes rezultātiem jāiepazīstina augstāk minētās institūcijas un Saeimas Nacionālās drošības komisija.”

Par paķvaldību finansu izlīdzinåķanu

Saeimas dokuments nr.3387;

likumprojekts nr.937

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”.

1997. gada 10. novembrī Ministru prezidents G.Krasts

Likumprojekts

Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) pašvaldību finansu izlīdzināšana — pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdale, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei;

2) izlīdzināšanas fonds — Valsts kases noteikts konts, kurā ieskaita izlīdzināšanas aprēķinā noteiktās pašvaldību un valsts budžeta iemaksas un no kura izmaksā aprēķinā paredzētās dotācijas;

3) izlīdzināšanas aprēķins — metodika, pēc kuras veic pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali;

4) saimnieciskais gads — gads, uz kuru attiecas pašvaldību finansu izlīdzināšana;

5) budžeta sagatavošanas gads — gads pirms saimnieciskā gada;

6) dotācija no izlīdzināšanas fonda — finansu piešķīrums pašvaldībai no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda;

7) pašvaldību grupa — grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām veicamajām funkcijām un līdzīgām šo funkciju veikšanas izmaksām;

8) vērtētie ieņēmumi — pašvaldības prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un valsts budžeta likumā noteiktas iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas;

9) izlīdzinātie ieņēmumi — vērtētie ieņēmumi pēc aprēķinātajām iemaksām izlīdzināšanas fondā vai aprēķinātās dotācijas no izlīdzināšanas fonda no pašvaldību iemaksām;

10) izdevumus raksturojošie kritēriji — no pašvaldību darbības neatkarīgi statistikas rādītāji, kurus izmanto pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinā;

11) kritēriju īpatsvars (relatīvā vērtība) — likumā “Par pašvaldībām” noteikto pašvaldību funkciju, izņemot to, kuras tiek finansētas mērķdotācijas veidā, aprēķinātā pašvaldību izdevumu relatīvā vērtība, pamatojoties uz pārskatiem par pašvaldību budžetu izdevumiem divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada;

12) pašvaldību finansu nepieciešamība — aprēķinu ceļā iegūtie minimālie izdevumi to pašvaldību funkciju veikšanai, kuras nosaka likums “Par pašvaldībām” un kuras netiek finansētas mērķdotāciju veidā.

2. pants

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finansu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociāli ekonomiskās atšķirības.

(2) Pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma paredz daļēju pašvaldību finansu atšķirību izlīdzināšanu, lai veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finansu resursu veidošanā un nodrošinātu pašvaldību finansiālās darbības aizsardzību.

3. pants

(1) Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanu:

1) aprēķina katras pašvaldības ieņēmumu prognozi no vērtētiem ieņēmumiem;

2) aprēķina katras pašvaldības finansu nepieciešamību;

3) izdara pašvaldību ieņēmumu pārdali caur izlīdzināšanas fondu;

4) ar valsts dotācijas daļu nodrošina izlīdzināto ieņēmumu un aprēķinātās finansu nepieciešamības noteiktu attiecību pašvaldību grupās.

(2) Pašvaldību finansu izlīdzināšanu veic ar izlīdzināšanas fonda starpniecību. Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

1) diferencēti atskaitījumi no nodokļa (nodokļiem);

2) valsts budžeta dotācija.

(3) Izlīdzināšanas fonda izdevumus veido dotācijas no izlīdzināšanas fonda.

4. pants

(1) Izlīdzināšanas aprēķinu veic Finansu ministrija valsts un pašvaldību budžetu sagatavošanas gadā. Izlīdzināšanas aprēķinu iekļauj valsts budžeta sagatavošanas un apstiprināšanas procedūrā, nepieciešamības gadījumā paredzot valsts budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam.

(2) Ministru kabinets divu nedēļu laikā pēc valsts budžeta likuma pieņemšanas apstiprina izlīdzināšanas aprēķinu saimnieciskajam gadam, nosakot:

1) kārtību un apjomu, kādā pašvaldības veic iemaksas izlīdzināšanas fondā;

2) kārtību un apjomu, kādā tiek izmaksātas dotācijas no izlīdzināšanas fonda;

3) funkciju izdevumus raksturojošos kritērijus un tiem aprēķināto kritēriju īpatsvarus (relatīvās vērtības), citas normas, kuras attiecas uz saimnieciskā gada pašvaldību finansu izlīdzināšanu.

(3) Saimnieciskā gada laikā Ministru kabinets var izdarīt grozījumus izlīdzināšanas aprēķinā, ja tiek izdarīti grozījumi likumos, uz kuru pamata tika veikts izlīdzināšanas aprēķins saimnieciskajam gadam.

5. pants

(1) Izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām tiek izmantoti Valsts statistikas komitejas apstiprinātie dati par iedzīvotāju skaitu un struktūru pašvaldības teritorijā uz budžeta sagatavošanas gada 1. janvāri, Valsts zemes dienesta apstiprinātie prognozes dati par nekustamā īpašuma nodokļa izpildi pašvaldībās, kā arī Finansu ministrijas dati par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi pašvaldībās un pašvaldību kopējo budžeta apjomu saimnieciskajam gadam.

(2) Pašvaldību kopējo ieņēmumu prognozes aprēķina metodiku apstiprina finansu ministrs.

(3) Ministru kabinets apstiprina kārtību, kādā saimnieciskā gada laikā tiek kompensēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpilde.

II nodaļa. Pašvaldību ieņēmumu novērtējums

6. pants

(1) Lai veiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanu, aprēķina katras pašvaldības vērtētos ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju, kā arī vērtētos ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju vidēji valstī.

(2) Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvariem, kuri aprēķināti pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadu pirms budžeta sagatavošanas gada.

(3) Prognozēto nekustamā īpašuma nodokļa sadalījumu pašvaldībām nosaka atbilstoši Valsts zemes dienesta apstiprinātiem datiem par pašvaldības teritorijā esošā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.

III nodaļa. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumi

un to sadales kārtība

7. pants

(1) Izlīdzināšanas fonda ieņēmumus no pašvaldību iemaksām veido pašvaldību atskaitījumi 50% apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār ieņēmumu neizlīdzināmo augšējo robežu. Ieņēmumu neizlīdzināmā augšējā robeža ir līmenis, kurš par 10% pārsniedz vidējo vērtēto ieņēmumu līmeni uz vienu iedzīvotāju valstī.

(2) Pašvaldības kopējās iemaksas izlīdzināšanas fondā nepārsniedz 35% no pašvaldības vērtētiem ieņēmumiem.

(3) Finansu izlīdzināšanas fonda ieņēmumus sadala:

1) rajona pašvaldībām, saskaņā ar šā likuma IV nodaļā noteiktajā kārtībā aprēķināto pašvaldību finansu nepieciešamību;

2) pašvaldībām, kuru vērtētie ieņēmumi ir zemāki par ieņēmumu neizlīdzināmo apakšējo robežu. Ieņēmumu neizlīdzināmā apakšējā robeža ir līmenis, kurš par 10% zemāks nekā vidējais vērtēto ieņēmumu līmenis uz vienu iedzīvotāju valstī. Sadali veic līdz ieņēmumu neizlīdzināmai apakšējai robežai proporcionāli fondā esošiem līdzekļiem no šā panta pirmajā daļā noteiktajām pašvaldību iemaksām.

(4) Tās pašvaldības, kuru vērtētie ieņēmumi ir robežās līdz ieņēmumu neizlīdzināmai augšējai robežai vai ieņēmumu neizlīdzināmai apakšējai robežai, ir neitrālas attiecībā pret finansu izlīdzināšanu, tas ir, neveic iemaksas izlīdzināšanas fondā, kā arī nesaņem dotācijas no pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā.

8. pants

Lai sabalansētu pašvaldību izlīdzinātos ieņēmumus un aprēķināto finansu nepieciešamību, nosaka attiecību starp izlīdzinātiem ieņēmumiem un aprēķināto finansu nepieciešamību. Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķins tiek veikts saskaņā ar šā likumā IV nodaļā noteikto pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinu.

9. pants

(1) Pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa nodrošina no aprēķinātās finansu nepieciešamības:

1) republikas pilsētu pašvaldībām — 95% apmērā;

2) pagastiem, pilsētām — 80% apmērā;

3) rajonu pašvaldībām — 100% apmērā.

(2) Valsts budžeta dotācija izlīdzināšanas fondam nodrošina katram pašvaldības izlīdzināto ieņēmumu līmeni līdz šā panta pirmajā daļā noteiktajam finansu nepieciešamības nodrošinājumam pašvaldību grupās.

10. pants

Katras pašvaldības galīgā iemaksa izlīdzināšanas fondā vai dotācija no izlīdzināšanas fondā tiek noteikta kā starpība starp aprēķinātām pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā un aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda.

11. pants

(1) Izmaksas, kā arī iemaksas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā veic Valsts kase no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem vai pašvaldība, ja ir noslēgts vienošanās līgums ar Finansu ministriju par īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un uzskaites kārtību pašvaldības teritorijā.

(2) Valsts kase veic atskaitījumus no izlīdzināšanas fonda tieši rajonu, pilsētu un pagastu budžetos divas reizes mēnesī, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25. datumam.

(3) Izmaksas, kā arī iemaksas izlīdzināšanas fondā veic atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam izlīdzināšanas fonda aprēķinam saimnieciskajam gadam.

IV nodaļa. Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķināšana

12. pants

(1) Pašvaldību finansu nepieciešamību saimnieciskajam gadam aprēķina saskaņā ar pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinu (pielikums), ņemot vērā:

1) pašvaldību budžetu izpildes divu gadu rādītājus pirms budžeta sagatavošanas gada, kā arī saimnieciskā gada valsts makroekonomisko rādītāju prognozes;

2) funkciju pārdali starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldībām un valdību saimnieciskajam gadam;

3) valsts noteiktos pašvaldību funkciju finansēšanas normatīvus, ja šādi normatīvi saimnieciskajam gadam ir paredzēti.

(2) Pašvaldību funkciju finansējums mērķdotāciju veidā finansu izlīdzināšanas vajadzībām netiek iekļauts pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinā.

13. pants

(1) Katras pašvaldības finansu nepieciešamību saskaņā ar pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinu novērtē pēc kritērijiem, kuri raksturo funkciju izpildes izdevumus, Vērtēšanu veic katrai pašvaldību grupai atsevišķi. Katram izdevumu raksturojošam kritērijam tiek noteikts īpatsvars (relatīvā vērtība) kopējos pašvaldības izdevumos.

(2) Galvenie pašvaldību raksturojošie kritēriji ir:

1) pašvaldības grupa. Pilsētu pašvaldību grupa — republikas pilsētu pašvaldības, lauku pašvaldību grupa — rajona, rajona pilsētas, pagastu pašvaldības;

2) iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā;

3) bērnu skaits līdz 6 gadu vecumam;

4) jauniešu skaits vecumā no 7 līdz 18 gadiem;

5) iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma pašvaldības teritorijā.

(3) Kritēriju īpatsvarus (relatīvās vērtības) aprēķina, ņemot vērā:

1) pašvaldību budžeta izpildes rādītājus divu gadu periodā pirms budžeta sagatavošanas gada;

2) saimnieciskā gada valsts budžeta prioritātes.

(4) izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvari (relatīvās vērtības) tiek izmantoti vienīgi, lai noteiktu pašvaldības finansu nepieciešamību un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem.

V nodaļa. Izlīdzināšanas fonda pārraudzība

14. pants

(1) Izlīdzināšanas fondu pārvalda Valsts kase un atbild par tā līdzekļu savlaicīgu pārskaitīšanu pašvaldībām.

(2) Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi, kuras sastāvā iekļauj Saeimas pārstāvi, pa diviem parstāvjiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finansu ministrijas, pa vienam pārstāvim no Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī četrus pašvaldību pārstāvjus. Papildus kā eksperti vai konsultanti var tikt pieaicināti ne vairāk kā divi parstāvji no citām institūcijām.

15. pants

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības, kuru administratrīvājā teritorijā pierakstītie iedzīvotāji izmanto citas pašvaldības izglītības vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtos pakalpojumus, noslēdz līgumus ar attiecīgām pašvaldībām par šiem iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu atmaksu.

(2) Ja pašvaldība nav ievērojusi šā panta pirmās daļas prasības, Valsts kase, pamatojoties uz attiecīgu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes lēmumu, noraksta no attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai budžeta summu, kāda nepieciešama citu pašvaldību sniegto pakalpojumu apmaksai.

Pārejas noteikumi

1. Pašvaldībām, kuras saimieciskajā gadā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienojas, saimnieciskajā gadā izlīdzināšanas fonda pārrēķins netiek veikts, bet aprēķinātās dotācijas vai iemaksas fondā tiek summētas.

2. Līdz 1999. gada 31. decembrim (līdz ar nekustamā īpašuma nodokli tiks apliktas arī ēkas un būves) vērtētos ieņēmumos iekļaut papildu ieņēmumus no īpašuma nodokļa.

3. 1998. gadam pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām īpašuma nodokļa prognozes sadalījumu starp pašvaldībām veic atbilstoši īpatsvariem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz faktisko nodokļu izpildi gadu pirms budžeta sagatavošanas gada.

4. 1998. gada pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķina vajadzībām papildus tiek noteikti šādi pašvaldību raksturojošie kritēriji: bērnu skaits bērnu namos un bērnu patversmēs; iemītnieku skaits veco ļaužu pansionātos un centros.

5. 1998. gadam pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķinu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzot, ka:

1) katras pašvaldības ieņēmumus novērtē pēc republikas pilsētu veiktajām iemaksām izlīdzināšanas fondā 15% apmērā no vērtētiem ieņēmumiem, aprēķinot vērtētos ieņēmumus uz vienu iedzīvotāju vidēji valstī, kā arī katrā pašvaldībā atsevišķi;

2) izlīdzināšanas fonda ieņēmumus veido:

a) republikas pilsētu pašvaldību atskaitījumi 15% apmērā no vērtētiem ieņēmumiem;

b) katras pašvaldības atskaitījumi 50% apmērā no vērtēto ieņēmumu pārsnieguma pār ieņēmumu neizlīdzināmo augšējo robežu. Ieņēmumu neizlīdzināmo augšējo, kā arī apakšējo robežu nosaka pēc republikas pilsētu iemaksām izlīdzināšanas fondā 15% apmērā no vērtētiem ieņēmumiem.

Pielikums

Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķins

1. Pašvaldībām nepieciešamos kopējos izdevumus sadala pēc pašvaldību grupu kritērija:

1) republikas pilsētu pašvaldības — pilsētu pašvaldību grupa;

2) rajonu pašvaldības; rajonu pilsētu un pagastu pašvaldības — lauku pašvaldību grupa.

K=K1+K2, kur

K — pašvaldību izdevumu kopapjoms, atskaitot funkciju finansējumu mērķdotāciju veidā;

K1 — pašvaldību izdevumu kopapjoms pilsētu pašvaldību grupā;

K2 — pašvaldību izdevumu kopapjoms lauku pašvaldību grupā.

2. Pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficientu (kNi) atsevišķās pašvaldību grupās aprēķina pēc šādas formulas:

k1i = X1(ai/A1) + Y1(bi/B1) + Z1(ci/C1) + T1(di/D1) + É N1(ni/N1);

k2i = X2(a2i/A2) + Y2(b2i/B2) + Z2(c2i/C2) + T2(d2i/D2) + É N2(n2i/N2);

k3i = X3(a3i/A2) + Y3(b2i/B2) + Z3(c2i/C2) + T3(d2i/D2) + É N3(n2i/N2),

kur

k1i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients pilsētu pašvaldību grupai;

k2i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajonu pašvaldību grupai;

k3i — pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficients rajonu pilsētu un pagastu pašvaldību grupai.

Kritēriji un to Kritēriji un to Kritērija īpatsvars Kritērija īpatsvars rajonu, rajonu

skaitliskās vērtības skaitliskās vērtības republikas pilsētu pilsētu un pagastu pašvaldību

pašvaldībā attiecīgajā pašvaldību budžetu budžetu izdevumos

pašvaldību grupā izdevumos

pilsētu lauku pilsētu lauku rajonu pašval- rajonu pilsētu un

pašval- pašval- pašval- pašval- dību budžeta pagastu pašval-

dību dību dību dību izdevumos dību budžetu

grupa grupa grupa grupa izdevumos

1 2 3 4 5 6 7

Iedzīvotāju skaits Iedzīvotāju skaits

ai a2i A1 A2 X1 X2 X3

Bērni līdz Bērni līdz

6 gadu vecumam 6 gadu vecumam

bi b2i B1 B2 Y1 Y2 Y3

Jaunieši no Jaunieši no

7 līdz 18 gadiem 7 līdz 18 gadiem

ci c2i C1 C2 Z1 Z2 Z3

Iedzīvotāji virs Iedzīvotāji virs

darbspējas vecuma darbspējas vecuma

di d2i D1 D2 T1 T2 T3

kopā: S(X1; Y1; Z1; T1)=1.000 S(X2; Y2; Z2; T2) +

S(X3; Y3; Z3; T3) = = 1.000

3. Katras pašvaldības finansu nepieciešamību aprēķina, reizinot pašvaldības izdevumu nepieciešamības koeficientu (kNi) ar kopējo izdevumu apjomu attiecīgajā pašvaldību grupā (K1 vai K2).

Par grozījumiem likumå

“Par valsts un paķvaldību dzīvojamo måju privatizåcijuī

Saeimas dokuments nr.3394;

likumprojekts nr.940

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” un lūdz to iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Ar cieņu, — Valsts pārvaldes un pašvaldības

1997. gada 12. novembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16. nr.; 1996, 19. nr.; 1997, 2. nr.; 1997, 14. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Privatizācijas objekts, ja dzīvojamā māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes

(1) Ja daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un tā zemes gabala domājamo daļu, uz kuras šī māja uzcelta.

(2) Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja kopā ar zemes gabalu, uz kura šī māja uzcelta.”

2. Izslēgt 13. panta otrās daļas otro punktu, 14. panta trešās daļas otro punktu, 17. panta otro daļu, 19. panta otrās daļas otro punktu, 20. panta trešās daļas otro punktu, 73.3 panta trešās daļas otro punktu.

3. Izteikt 18. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) privatizācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī ir spēkā ne mazāk kā sešus mēnešus pirms lēmuma par konkrētās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu likumā noteiktajā kārtībā noslēgtais attiecīgās neapdzīvojamās telpas nomas līgums;”.

4. Izslēgt 25. panta pirmo daļu.

5. Izslēgt 27. panta sesto daļu.

6. Izslēgt 28. pantā vārdus “vai nomā uz 99 gadiem nododamā”.

7. Izteikt 32. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā neapdzīvojamās telpas nomniekam jānomaksā parāds par neapdzīvojamās telpas nomu un par komunālajiem maksājumiem, ja šāds parāds ir.”

8. Papildināt 40. pantu ar jauno otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Privatizācijas komisija nepieņem lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu ar šā likuma 29. panta pirmās daļas pirmajā vai otrajā punktā minēto personu, ja valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to dzīvokļu, viendzīvokļa māju un mākslinieka darbnīcu privatizācijas ierobežojumiem, kuru īrniekiem (nomniekiem) ir dzīvokļa īres (nomas) maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādi.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

9. Izslēgt 53. pantu.

10. Papildināt 60. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētājus, kuru atalgojums tiek finansēts no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, ieceļ attiecīgās pilsētas dome, saskaņojot ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

11. Papildināt 64. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētājus, kuru atalgojums tiek finansēts no valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem, pilsētas domei ir tiesības atcelt, tikai saskaņojot ar Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju.”

12. Izteikt 67. pantu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi pašvaldības īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un privatizācijai nodoto dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanai.

(2) Valsts dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 60 procentu apmērā ieskaitāmi šīs mājas valdītāja kontā un izmantojami valsts dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un privatizācijai nodoto valsts dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanai.

(3) Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtie līdzekļi 40 procentu apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieskaitāmi valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta šā fonda sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai un privatizācijai nodoto dzīvojamo māju apsaimniekošanas organizēšanai. Lēmumu par šo līdzekļu sadalījumu starp Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām pieņem Ministru kabinets pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas ierosinājuma.”

13. Papildināt likuma 73.1 pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) lēmumu var nodot īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai neizīrētu valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā esošu dzīvokli šā likuma 15., 21., 36., 37., 38. un 39. pantā noteiktajā kārtībā. Neizīrētā dzīvokļa izsoles sākotnējo cenu nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmēros.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

14. Izteikt 73.2 panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Lēmumu par dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nepieņem, ja valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai attiecīgās pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to dzīvokļu, viendzīvokļa māju un mākslinieku darbnīcu privatizācijas ierobežojumiem, kuru īrniekiem (nomniekiem) ir dzīvokļa īres (nomas) maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādi.”

15. 74. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam, izņemot šajā likumā minētos gadījumus.”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldības dome (padome) var pieņemt lēmumu par to dzīvokļu, viendzīvokļa māju un mākslinieku darbnīcu privatizācijas ierobežojumiem, ja to īrniekiem (nomniekiem) ir dzīvokļa īres (nomas) maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādi.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

16. 75. pantā:

izslēgt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “vai nomā uz 99 gadiem”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “vai nomāt uz 99 gadiem”.

17. Izteikt pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegts atsavināt vai ieķīlāt valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājas vai to daļas, kurās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas.”

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 18. punktu šādā redakcijā:

“18. No 1998. gada 1. janvāra rajonu centru pilsētu un Jūrmalas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāju atalgojums tiek finansēts no Valsts īpašuma privatizācijas fonda Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Priekšlikumus par dzīvojamo māju privatizācijas komisiju priekšsēdētāju vai viņu vietnieku atalgojumu Ministru kabinetam iesniedz Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.”

Par grozījumiem

Korupcijas novēršanas

likumā

Saeimas dok.nr.3410;

likumprojekts nr.944

Saeimas Prezidijam

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” un iesniedz to Saeimai izskatīšanai. Komisijas vārdā lūdzu iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”.

Cieņā, — Valsts pārvaldes un pašvaldību

1997.gada 13.novembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Likumprojekts

Grozījumi

Korupcijas novēršanas likumā

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22. nr.; 1996, 3., 15. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Likuma piemērošana

(1) Šis likums attiecas uz valsts amatpersonām, kā arī — šajā likumā noteiktajos gadījumos — uz to radiniekiem un bijušajām valsts amatpersonām.

(2) Ja persona vienlaikus pieder pie vairākām šā likuma 5. pantā minētajām valsts amatpersonu kategorijām, uz to attiecas visi ierobežojumi, kas noteikti šīm valsts amatpersonu kategorijām.”

2. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

“5. pants. Valsts amatpersonu kategorijas

(1) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāti;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri;

4) Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru un valsts ministru padomnieki;

5) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes locekļi;

6) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamenta kolēģijas locekļi;

7) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

8) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;

9) Radio un televīzijas padomes locekļi;

10) valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un viņu vietnieki;

11) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori;

12) civildienesta ierēdņi un civildienesta ierēdņu kandidāti;

13) pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un pašvaldību izpilddirektori;

14) pilsētu domju un pagastu padomju deputāti;

15) valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki;

16) tiesneši, prokurori un zvērināti notāri;

17) policijas darbinieki un robežsargi;

18) Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonas.

(2) Valsts amatpersonas šā likuma izpratnē ir arī citas personas, kas ieceltas, ievēlētas vai arī apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības pieņemt šā likuma 6. panta trešajā daļā paredzētos lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.

(3) To valsts amatpersonu sarakstu, uz kurām attiecas šā panta otrās daļas noteikumi, nosaka Ministru kabinets, un tas publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Nosakot jaunus amatus vai darbus, grozījumi minētajā sarakstā izdarāmi mēneša laikā pēc šo amatu vai darbu noteikšanas.”

3. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“II nodaļa

Ierobežojumi valsts amatpersonām”.

4. 6. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lēmums šā likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā pakļautībā, un ko savas kompetences ietvaros pieņem valsts amatpersona vai koleģiāla lēmējinstitūcija, kuras locekle ir attiecīgā amatpersona.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “augstāka valsts amatpersona” ar vārdiem “vai koleģiāla lēmējinstitūcija”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šajā pantā noteiktie lēmumu pieņemšanas ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, kuri piedalās lēmumu pieņemšanā Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.”

5. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā

“7. pants. Aizliegums ietekmēt lēmumu pieņemšanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanu

Valsts amatpersonai aizliegts jebkādā veidā ietekmēt citas valsts amatpersonas, kad tās sagatavo vai pieņem lēmumus vai arī veic uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkcijas attiecībā uz:

1) šo amatpersonu vai tās radiniekiem;

2) jautājumiem, kuru izlemšana ietekmē vai var ietekmēt attiecīgās amatpersonas vai tās radinieku materiālās vai citas personiskās intereses;

3) tām fiziskajām vai juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona vai tās radinieki gūst jebkāda veida ienākumus, izņemot ienākumus no kapitāla uzņēmējsabiedrībās, ja šī kapitāla daļa nepārsniedz vienu procentu no attiecīgās uzņēmējsabiedrības kapitāla;

4) tiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kur attiecīgā amatpersona vai tās radinieki ir pārvaldes vai attiecīgu institūciju locekļi vai kur šai amatpersonai vai tās radiniekiem pieder vairāk nekā viens procents kapitāla.”

6. 8. pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) sevi un saviem radiniekiem;”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “augstāka valsts amatpersona” ar vārdiem “vai koleģiāla lēmējinstitūcija”.

7. 9. pantā:

aizstāt vārdus “valsts institūcijas” ar vārdiem” valsts vai pašvaldības institūcijas”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi, valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un departamentu direktori, tiesneši, prokurori un zvērināti notāri, policijas darbinieki, robežsargi un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonas nedrīkst kļūt par pilnvarniekiem, kurus ieceļ valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs akcionāra vai dalībnieka tiesību un pienākumu realizēšanai uzņēmējsabiedrībā.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

8. Aizstāt 11. pantā vārdus “valsts institūcijas” ar vārdiem “valsts vai pašvaldības institūcijas”.

9. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Aizliegums izmantot valsts un pašvaldības mantu personiskās interesēs

Valsts amatpersonai, ja tas nav atļauts ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību domju (padomju) lēmumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ir aizliegts izmantot valsts vai pašvaldības mantu savās vai savu radinieku personiskajās interesēs.”

10. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Reklamēšana šā likuma izpratnē ir valsts amatpersonas jebkāda personiska vērtējuma publiska paušana par konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā saražoto preci vai sniegto pakalpojumu, ja amatpersona par to ir saņēmusi atlīdzību.”

11. Izteikt 17. un 18. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Kārtība, kādā izpildāmi amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, kas ir iecelta, ievēlēta vai apstiprināta kādā no šā likuma 5. pantā minētajiem amatiem (darbiem) un vienlaikus ieņem kādu neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, ir pienākums triju darba dienu laikā pēc iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā (darbā) rakstveidā paziņot:

1) augstākai valsts amatpersonai (koleģiālai lēmējinstitūcijai), ka tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu;

2) institūcijai, kurā tā ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, par savu vēlēšanos tikt atbrīvotai no attiecīgā amata (darba).

(2) Institūcijai, kura ir saņēmusi šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzēto valsts amatpersonas paziņojumu, ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par valsts amatpersonas atbrīvošanu no neatļauta amata (darba) un nosūtīt šo lēmumu attiecīgajai valsts amatpersonai.

(3) Ja valsts amatpersonu no tās neatkarīgu iemeslu dēļ mēneša laikā neatbrīvo no neatļautā amata (darba) un tā nesaņem šā panta otrajā daļā paredzēto lēmumu, šai amatpersonai ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ir pienākums:

1) rakstveidā par to paziņot augstākai valsts amatpersonai (koleģiālai lēmējinstitūcijai), kā arī Valsts ieņēmumu dienestam;

2) pārtraukt visu pienākumu pildīšanu, kas saistīti ar neatļautu amatu (darbu);

3) pārtraukt atalgojuma saņemšanu par neatļautu amatu (darbu).

(4) Ja institūcija, kurā valsts amatpersona ieņem neatļautu amatu vai veic neatļautu darbu, neizpilda šā panta otrās daļas noteikumus, attiecīgā amatpersona uzskatāma par atbrīvotu no neatļautā amata (darba) ar šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa pēdējo dienu.

18. pants. Pienākums pārtraukt interešu konflikta situāciju

Ja, realizējot savas pilnvaras, valsts amatpersona nokļūst interešu konflikta situācijā, tai ir pienākums:

1) nekavējoties pārtraukt interešu konflikta situāciju;

2) par interešu konflikta situāciju rakstveidā paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālai lēmējinstitūcijai.”

12. Izslēgt III nodaļas nosaukumu.

13. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

“19. pants. Amatu savienošanas un darbu pildīšanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidentam ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar amatiem, kurus viņš ieņem saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem un Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekiem, Valsts cilvēktiesību biroja direktoram un viņa vietniekam, Radio un televīzijas padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un departamentu direktoriem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem un Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem vai Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pedagoga, zinātnieka un radošo darbu.

(4) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem, valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītājiem, civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un šā likuma 5. panta otrajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatiem, kurus viņi ieņem saskaņā ar likumiem;

2) amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kurā attiecīgā valsts amatpersona pilda savus pienākumus, ja par to ir pieņemts attiecīgās institūcijas vai augstākas institūcijas vadītāja (koleģiālas lēmējinstitūcijas) lēmums.

(5) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tām Nacionālo bruņoto spēku aktīvā (ierindas) dienesta militārpersonām, kuras ir tiesīgas pieņemt šā likuma 6. panta trešajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējām militārpersonām ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta komandiera rakstveida atļauja.

(6) Šā panta trešajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem policijas darbiniekiem un robežsargiem, kuri ir iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā amatpersonu sarakstā. Pārējiem policijas darbiniekiem un robežsargiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas amatpersonas rakstveida atļauja.

(7) Šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi attiecas tikai uz tiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuri ir tiesīgi pieņemt šā likuma 6. panta trešajā daļā paredzētos lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem. Šo amatpersonu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Pārējiem civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu vai darbu, ja ir saņemta augstākas valsts amatpersonas rakstveida atļauja.

(8) Radošais darbs šā likuma izpratnē ir darbs, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorāru sakarā ar publicistisko vai māksliniecisko darbību.”

14. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Atalgojuma saņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus saņemt atalgojumu par savu valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu un arī atalgojumu par tādu amatu pildīšanu un darbu veikšanu, kuri nav aizliegti ar šo likumu un citiem likumiem.

(2) Ja Saeimas deputāta amata pildīšana tiek savienota ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, atalgojumu ir atļauts saņemt tikai par vienu amatu.

(3) Valsts amatpersonai nav atļauts saņemt atalgojumu par amatiem sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās.”

15. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Uzņēmējdarbības un ienākumu gūšanas noteikumi

(1) Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram (biedriem), ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, valsts sekretāriem un viņa vietniekiem, Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam, Latvijas Bankas padomes locekļiem un šo valsts amatpersonu radiniekiem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(2) Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs (biedri), ministri, valsts ministri, parlamentārie sekretāri, valsts sekretāri un viņu vietnieki, Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks, Latvijas Bankas padomes locekļi un šo valsts amatpersonu radinieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem valsts pasūtījumus, valsts finansu līdzekļus, valsts garantētus kredītus vai valsts privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona un tās radinieki iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi attiecīgajām valsts amatpersonām un to radiniekiem ir jāievēro arī divus gadus pēc tam, kad tās beigušas pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(4) Valsts un pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vadītāji un viņu vietnieki nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saņem tā valsts vai pašvaldības uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pasūtījumus, kuru vada attiecīgā valsts amatpersona, izņemot gadījumus, kad pasūtījums tiek piešķirts publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(5) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un deputātiem, kā arī pašvaldību izpilddirektoriem nedrīkst piederēt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas (kas pārsniedz vienu procentu) uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā.

(6) Pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst gūt nekāda veida ienākumus no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus, finansu līdzekļus, garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tie tiek piešķirti publiskas izsoles vai atklāta konkursa rezultātā. Šie ierobežojumi neattiecas uz ienākumiem, kurus valsts amatpersona iegūst no kapitāla, kas nepārsniedz vienu procentu no attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla, kā arī uz ienākumiem no darba samaksas vai amata atalgojuma uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuros valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus.

(7) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju priekšsēdētājiem un šo pašvaldību izpilddirektoriem ir jāievēro šā panta piektās un sestās daļas noteikumi arī gadu pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgā amata pienākumus.

(8) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētie izņēmumi nav pieļaujami, ja attiecīgā valsts amatpersona vada valsts vai pašvaldības institūciju, kura izsludinājusi publisku izsoli vai atklātu konkursu, vai šī amatpersona ir iecēlusi amatā kādu no konkursa vai izsoles komisijas locekļiem, vai arī tās tiešā vai netiešā pakļautībā atrodas kāds konkursa vai izsoles komisijas loceklis.”

16. Izslēgt 21. pantu.

17. Papildināt 22. panta otro daļu pēc vārda “iestāžu” ar vārdiem “uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)”.

18. 23. pantā:

izteikt otrās daļas 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7) deklarācijas iesniedzējam piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai kapitāla daļas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī deklarācijas iesniedzēja īpašumā esošie skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latu, bezskaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latu, un viņam piederošie vērtspapīri, ja to nominālvērtība pārsniedz 500 latu;

8) deklarācijas iesniedzēja visu veidu ienākumi (darba alga, autoratlīdzība, honorāri, ienākumi no saimnieciskās darbības un realizētā īpašuma, laimesti, dividendes, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, kā arī dāvinājumi un mantojumi, ja to vērtība pārsniedz 500 latu, citi ienākumi);”;

uzskatīt līdzšinējo 8. punktu par 9. punktu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā noteiktās ziņas valsts amatpersonas deklarācijā sniedzamas gan attiecībā uz Latviju, gan ārvalstīm.”

19. Papildināt 25. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja, beidzot pildīt valsts amatpersonas pienākumus, attiecīgā persona turpina pildīt citus valsts amatpersonas pienākumus, tai nav jāiesniedz šajā pantā paredzētā deklarācija.”

20. Izteikt 28. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“28. pants. Valsts amatpersonas deklarācija prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestādēm

(1) Valsts ieņēmumu dienests pēc prokuratūras, izziņas un valsts drošības iestāžu ierosinājuma pieprasa deklarāciju no šā likuma 5. pantā minētajām amatpersonām un to radiniekiem gadījumos, kad tas nepieciešams izziņas vai kriminālvajāšanas nodrošināšanai.”

21. Izteikt 29. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Aizliegts publicēt deklarācijā norādīto amatpersonu un to radinieku dzīvesvietu (adresi) un personas kodu.”

22. Izslēgt 30. pantā vārdus “un to radinieki” (attiecīgā locījumā).

23. 31. pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonu radiniekiem deklarācijas, kurās norādāmas šā likuma 23. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās ziņas un kuras iesniedzamas 10 dienu laikā no pieprasījuma dienas.”;

izteikt līdzšinējo otro daļu šādā redakcijā:

“Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādāmas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas iegūšanas avotiem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

24. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

“7. Lai īstenotu valsts politiku korupcijas novēršanā, Ministru kabinets izveido koordinējošu institūciju piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

8. Šā likuma 12. pants tiek piemērots, sākot ar 1998. gada 1. jūliju, un tā izpildes nodrošināšanai Ministru kabinets, ministrijas, pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) līdz 1998. gada 1. maijam pieņem normatīvos aktus, kas reglamentē kārtību, kādā valsts amatpersonas izmanto valsts un pašvaldību mantu.”

Par grozījumiem likumå

“Par sabiedriskajåm organizåcijåm un to apvienībåmī

Saeimas dokuments nr.3411;

likumprojekts nr.945

Saeimas Prezidijam

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” un iesniedz to Saeimai izskatīšanai. Komisijas vārdā lūdzu iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””.

Cieņā, — Valsts pārvaldes un pašvaldības

1997.gada 13.novembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Likumprojekts

Grozījumi likumā

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām”

Izdarīt likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2., 16./17., 20./21., 34.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr., Latvijas Vēstnesis, 1997, 286.nr.) grozījumu un papildināt likumu ar 32.1 pantu šādā redakcijā:

“32.1 pants. Sabiedriskās organizācijas pārveidošana par politisku organizāciju (partiju)

Lai sabiedrisku organizāciju pārveidotu par politisku organizāciju (partiju) atbilstoši attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūtu prasībām, ir jāsasauc sabiedriskās organizācijas augstākās lēmējinstitūcijas kopsapulce, kongress vai konference, kurā tiek pieņemts lēmums par sabiedriskās organizācijas pārveidošanu par politisku organizāciju (partiju). Šādu lēmumu pieņem, ja sabiedriskās organizācijas kopsapulcē, kongresā vai konferencē piedalās un par lēmumu nobalso ne mazāk kā 200 attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedri — Latvijas pilsoņi.

Pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko organizāciju (partiju), ir jāievēro visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē politisko organizāciju (partiju) dibināšanu.

Pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko organizāciju (partiju), ir atļauts saglabāt attiecīgās sabiedriskās organizācijas veco nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.”