Nu Latvijas gaisa vārti — plašāki, ērtāki un drošāki kā debesīs, tā uz zemes Lidostas "Rīga" beznodokļu veikalu zona lidostas prezidents Dzintars Pommers

Lidostā "Rīga" sācis darboties jauns pasažieru termināls

Tikko aizvadītā 1999. gada pēdējās dienas iezīmējās ar patiešām izcilu notikumu mūsu valsts transporta infrastruktūras attīstībā. Starptautiskajā lidostā "Rīga" 27. decembrī sāka darboties jaunais pasažieru termināls. Tagad lidostā "Rīga" varēs uzņemt un aizvadīt vairāk nekā vienu miljonu pasažieru gadā. Pērn to skaits bijis apmēram 700 tūkstoši.

Nojaucot daļu no padomjlaikos būvētās lidostas ēkas, īsā laikā ir radusies jauna celtne, kuras telpu kopējā platība pārsniedz 5 tūkstošus kvadrātmetru. Jaunbūve ir izmaksājusi 3 miljonus latu, turklāt papildu 620 tūkstoši latu atvēlēti dažādu iekārtu iegādei.

Atbildot uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem, lidostas "Rīga" prezidents Dzintars Pommers sacīja:

— Šī jaunā ēka pilnībā tiks izmantota pēc pāris nedēļām, kad otrajā stāvā darbus pabeigs veikalu, kafejnīcu, bāru un citu komercuzņēmumu īpašnieki.

Mūsu stratēģija ir tāda, ka lidostai "Rīga" jābūt labākajai Baltijā gan kvalitātes, gan drošuma ziņā. Tas nozīmē, ka pasažieriem jānodrošina maksimāli laba apkalpošana jeb serviss. Bez tam arī jāgarantē, lai Latvijas starptautiskajā lidostā netiktu ievesti vai izvesti kādi ieroči vai narkotikas, lai nebūtu iespējami lidmašīnu nolaupīšanas gadījumi. Tāds ir mūsu darbs — garantēt drošību.

Lidostā ļoti svarīgas funkcijas veic gan muitas, gan robežsardzes darbinieki. Mūsu uzdevums ir koordinēt un nodrošināt šo dienestu nevainojamu darbību. Manuprāt, jaunajā ēkā to varēs panākt.

Parasti kritiskais laiks mums ir rīta un vakara stundas, kad pienāk visvairāk lidmašīnu. Līdz ar to līdz šim tajos laikos radās burzma atlidotāju sagaidīšanas telpā. Kvalitātes labad vajadzēja rast optimālu risinājumu. Tāpēc radās šis jaunbūves projekts, kas tiks realizēts sešarpus mēnešos, bet faktiski pie tā strādājām trīs gadus. Konsultējāmies ar dažādu rietumvalstu ekspertiem. Bija pat doma lidostu pārcelt uz citu vietu. Tomēr tika nolemts kardināli pārbūvēt jau esošo lidostas kompleksu. To mēs daļēji jau esam paveikuši. Bet šis ir tikai pirmais solis. Jau esam sākuši darbu pie projekta, kas paredz pasažieru iekāpšanu lidmašīnā, pārvietojoties pa tuneļiem tieši no lidostas ēkas. Būs piecas tādas izejas uz lidmašīnām jeb pasažieru tilti. Līdz ar to nekādā veidā nebūs iespējams piekļūt pie lidmašīnas nesankcionētā veidā, proti, bez robežsardzes un muitas pārbaudes.

Šajā ēkā pirmais stāvs paredzēts ielidojošajiem pasažieriem, bet otrais — izlidojošajiem. Kaut arī šī māja drošības nolūkos ir būvēta un iekārtota kā ļoti komplicēta, pasažieri to nemaz nemanīs. Mūsu princips bija tāds, ka te visam jābūt atklātam, caurspīdīgam un gaišam, bet tajā pašā laikā vienmēr un visur nodrošināma pamatīga kontrole.

Agrākā lidostas pasažieru ēka joprojām tiks izmantota — galvenokārt pasažieru reģistrācijai. Taču visas atvadīšanās un sagaidīšanas procedūras turpmāk tiks paplašinātas telpiskā nozīmē, turklāt viss notiks daudz civilizētākā līmenī. Varu teikt, ka mūsu arhitekti, projektētāji, būvnieki, telpu iekārtotāji un aprīkotāji ir paveikuši tiešām lielisku darbu. Celtniecību uzņēmās mūsu vietējā būvfirma PBLC, bet iekārtas — novērošanas sistēmas, bagāžas konveijeri, kontroles aparatūra un citas — tika iegādātas pēc konkursa principa no dažādām ārvalstīm, raugoties pēc tā, kas pašlaik Eiropā ir labākais un modernākais. Tās ir Lielbritānijā, Francijā un Vācijā izgatavotas iekārtas.

Šī pasažieru termināla būvei neviens santīms nenāca no valsts budžeta. Par visu ir maksājuši pēdējo gadu laikā lidostas "Rīga" pakalpojumus izmantojušie pasažieri. Biļetēs aizvien ir bijusi norādīta lidostas nodeva. Lūk, šie ienākumi aizvien ir bijuši atvēlēti tikai mūsu lidostas tālākai attīstībai.

Līdz šim mēs nekādus kredītus neesam ņēmuši. Šogad gan laikam aizņemsimies tālākajai lidostas attīstībai, bet, vienalga, kredīti tiks atmaksāti, iekasējot līdzšinējo, savulaik visai nozaimoto lidostas nodevu.

Tātad nākamais pakāpiens mūsu programmā ir termināla paplašināšana, lai pilnībā nodrošinātu visas ērtības gan izlidojošajiem, gan ielidojošajiem. Pēc tam būs lidmašīnu skrejceliņu atjaunošana un uzlabošana, kas ir īpaši svarīga lieta.

Lidostas "Rīga" attīstības koncepcija mums jau ir visos sīkumos pārdomāta un apsvērta. Taču ir viena problēma — Latvijas valstij ir straujāk jāattīstās. Līdz ar to arī lidosta varēs straujāk attīstīties un būvēties, jo mēs esam ļoti cieši saistīti ar pasažieru plūsmu. Jā, ar katru gadu palielinās pasažieru skaits. Esam šajā ziņā priekšā gan Tallinai, gan Viļņai. Bet gribētos, lai lidosta "Rīga" patiešām kļūtu par vienu no Ziemeļeiropas galvenajām lidostām. Iegaumēsim arī to, ka lielākoties lidostas attīstībai paredzētās nodevas maksā ārzemnieki — 70–80 procentus. Tās, lūk, ir paliekošas investīcijas Latvijā. Neviens un nekad šo jauno ēku nenojauks vai neaizvedīs. Tās ir investīcijas mūsu valstī vislabākajā veidā.

Lidosta "Rīga". Kreisajā pusē — jaunais termināls

Robežas un muitas kontroles zona jaunajā terminālā

Te pasažieri tiek pavadīti

Te sākas ceļš uz lidmašīnām

Mintauts Ducmanis, "LV" nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"