Preses konferences

Lauksaimnieciskā ražošana. Pašu zemē un kopā ar kaimiņiem

27. novembrī preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš īsi informēja par trešdien notikušo sarunu ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Tikšanās laikā A.Rāviņš un G.Ulmanis pārrunāja un analizēja pašreizējo situāciju Latvijas laukos. Salīdzinājumā ar 1996.gadu šī gada deviņos mēnešos ir notikušas būtiskas izmaiņas lauksaimnieciskajā ražošanā. Piemēram, graudu kopieguve palielinājusies par 10% un pārsniegusi 1 miljonu tonnu (tajā skaitā vasaras kviešu ievākums pieaudzis par 30%, bet ziemas kviešu — par 6%). Šis acīmredzamais pieaugums galvenokārt ir panākts, palielinot sējumu platības un iegūstot labāku ražu. Pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī piena ražošanā — par 8% vairāk nekā pērn, nedaudz pieaudzis tirgus produkcijas apjoms. Savukārt cūkgaļas pārdotie apjomi samazinājušies par 13%.

Kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem A.Rāviņš minēja lauku uzņēmēju — lauksaimnieku saimnieciskās pašpārvaldes sistēmas — veidošanu. Zemkopības ministrijas speciālisti pašlaik iepazīstas un analizē Vācijas, Lietuvas, Zviedrijas pašpārvaldes likumus un dokumentus. Ir daudzi viedokļi par iespējamo pašpārvaldes principu noteikšanu. Viens no galvenajiem — radīt likumisku bāzi šai jaunajai institūcijai. Tai jābūt gatavai pārstāvēt un aizstāvēt visu lauku uzņēmēju, saimnieku intereses visos līmeņos. Jaunizveidotā organizācija nekādā gadījumā nedrīkst būt politiska, tai jārisina saimnieciski jautājumi.

Latvijas lauksaimniecībā aizvien lielāka loma ir Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumam ar lauksaimniecības precēm. LR Zemkopības ministrijas pārstāve Lietuvas Lauksaimniecības un mežu ministrijā Daina Kloviene akcentēja galvenās tendences savstarpējā tirdzniecībā ar lauksaimniecības un pārtikas precēm. Pārtikas produktus joprojām vairāk importē no Lietuvas.

Latvijas lauksaimnieki bija nobažījušies par to, ka lietuviešu ražojumi piepildīs mūsu tirgu. Šīm bažām pagaidām nav pamata, jo lauksaimniecības ražojumu cenas Lietuvā un Latvijā (arī Igaunijā) visumā ir izlīdzinājušās. D.Kloviene atzīmēja, ka brīvās tirdzniecības līgums ir radījis priekšnoteikumus preču plūsmai bez tarifu un kvantitatīvajiem ierobežojumiem. Lietuvas tirgu jau stabili iekarojuši vairāki Latvijas uzņēmumi: “Laima”, “Uzvara”, “Aldaris” u.c. Latvijas ražoto piena produkciju ir grūti realizēt Lietuvas tirgū, jo tas piepildīts ar pašmāju ražojumiem, turklāt — krietni lētākiem. Īpaši pieprasīta Lietuvā ir “Biržu piena” produkcija. Līdzīga situācija ir ar gaļas produkciju. Iepriecinoši, ka Latvijā ražotie zivju izstrādājumi ir kvalitatīvāki un daudzveidīgāki. Ļoti iecienīta Lietuvas tirgū ir “Kaijas” produkcija. Jāatzīmē, ka Lietuvas tirgū savu nišu varētu atrast arī produkti, kas tradicionāli tiek uzskatīti par eksporta precēm, piemēram, konfektes “Gotiņa”.

Lietuva jau parakstījusi brīvās tirdzniecības līgumu ar Poliju, Ungāriju, Čehiju un aizvien vairāk palielina eksportu uz Krieviju. Kaimiņvalsts jau paguvusi noslēgt sadarbības līgumu par apjomīgām lauksaimniecības un pārtikas preču piegādēm Krievijai. Ir iecere dibināt Lietuvas tirdzniecības centru Maskavā un tirdzniecības pārstāvniecību Sanktpēterburgā. Lielu ieguldījumu eksporta jautājumu risināšanā dod Lietuvas lauksaimniecības starptautiskā aģentūra, kuras viena no prioritātēm ir Lietuvas ārējās tirdzniecības bilances stabilizēšana un jaunu eksporta iespēju apzināšana.

Jāatzīmē, ka Latvijā joprojām ir liels importa pārsvars pār eksportu. Šī gada deviņos mēnešos starpība sasniedza 57 miljonus latu. Šķiet, ka arī Latvijai būtu jāmeklē ietekmīgāki varianti, kas nodrošinātu eksporta pieaugumu.

LR Zemkopības ministrijas pārstāvis Igaunijas Lauksaimniecības ministrijā Ivars Kārkliņš raksturoja Igaunijas un Latvijas tirgus situāciju:

— Latvijas lauksaimniecības preču ražotājus un pārtikas preču eksportētājus Igaunijas tirgus līdz šim ir maz interesējis. Par to liecina gadskārtējās preču apmaiņas bilances ar Igaunijas pārsvaru (2—3 reizes). Šo pārsvaru veido Igaunijas reeksports.

Šajā gadā starptautiskajā izstādē “Pārtika”, kas notika Igaunijā, piedalījās 26 Latvijas uzņēmumi. Trešo gadu Tallinā darbojas “Laimas” firmas veikals “Laima—Eesti”. “Laimas” šokolāde un konfektes ir par 10—15 procentiem dārgākas nekā igauņu saldumi. Ir iecere Tallinā iekārtot Latvijas tirdzniecības namu. Tā uzdevums būtu apzināt vietējās vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības firmas, kas būtu potenciāli Latvijas ražojumu pircēji, uzturēt kontaktus un piedāvājumu pārvērst pieprasījumā.

Dagnija Muceniece