Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents:. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.1997., Nr. 314 (1029) https://vestnesis.lv/ta/id/46039

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES direktīvas - pamats likumu sakārtošanai

Vēl šajā numurā

04.12.1997., Nr. 314 (1029)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Valsts prezidents:

— apspriedē ar Ministru prezidentu

Vakar, 3. decembrī, bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Ministru prezidenta Guntara Krasta darba tikšanās.

Tikšanās galvenais temats — šodien Saeimā pieņemamais valsts budžets. Pārrunāta arī Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību tālākā attīstības perspektīva.

— sarunā par valsts valodu

Vakar, 3. decembrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Ābiķi.

Tikšanās gaitā detalizēti pārrunāti jaunā Valodas likuma projekta būtiskākie aspekti. Valsts prezidents pauda savu principiālo nostāju, ka jauns Valodas likums ir absolūti nepieciešams un ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem Latvijā. Prezidents uzsvēra, ka, izstrādājot šo likumu, jāspēj paredzēt visi aspekti, lai jaunais Valodas likums “strādātu” un tā normas būtu visiem izpildāmas. “Valodas likumam ir jādarbojas, gan radot ieinteresētību sabiedrībā, gan ceļot latviešu tautas pašapziņu,” teica G.Ulmanis. Arī Dz.Ābiķis īpaši uzsvēra, ka nevar pieņemt likumu, kurš netiek pildīts un kura īstenošanu nav iespējams kontrolēt.

Nepieciešamību pieņemt jaunu Valodas likumu diktē fakts, ka spēkā esošais likums par valsts valodu ir novecojis, jo neatbilst mūsdienu situācijai un tajā nav pietiekami atspoguļoti visi valsts valodas lietošanas aspekti.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs informēja Valsts prezidentu par komisijas darbu un priekšlikumiem, kādus tā saņēmusi no dažādām organizācijām un privātpersonām. Dz.Ābiķis minēja, ka visbūtiskākie komentāri saņemti par pantiem, kas skar izglītības jautājumus, valodas lietošanu uzņēmējsabiedrībās, kā arī publiskos pasākumos. Tika atzīts, ka valsts valoda valsts iestādēs ir obligāts priekšnosacījums jebkura jautājuma risināšanā, bet privātās uzņēmējsabiedrībās konkrētos gadījumos valodas izvēlei ir jābūt brīvai, taču ir obligāts noteikums pēc pirmā pieprasījuma nodrošināt tulkojumu valsts valodā.

Prezidents atzīmēja, ka likumprojekta apspriešanā aicināti iesaistīties visi iedzīvotāji un organizācijas, kam rūp savas valsts un pilsoņu labklājība, akcentējot nepieciešamību panākt situāciju, lai latviešu valodas zināšana kļūtu par nepieciešamību visās cilvēku saskarsmes un dzīves vietās.

G.Ulmanis un Dz.Ābiķis savā sarunā skāra jautājumu par nepieciešamību nodrošināt tulkojumu latviešu valodā televīzijas ziņu raidījumos gadījumos, kad sižeti nav valsts valodā. Tāpat tika uzsvērts, ka atklātai informācijai jābūt valsts valodā. Liela uzmanība tika veltīta valodas lomai izglītības sistēmā, vienojoties, ka ir nepieciešama skaidrība, kā pakāpeniski palielināt to mācību priekšmetu skaitu, kurus skolās māca latviešu valodā. Sarunas dalībnieki vienojās pamatprincipos, kā galveno izvirzot domu, ka Saeimai jāpieņem valsts interesēm un esošajai situācijai atbilstošs likums.Valsts prezidents un Saeimas komisijas priekšsēdētājs bija vienisprātis, ka sabiedrības integrācijai Latvijā, tāpat kā citās civilizētās valstīs, jānotiek uz valsts valodas pamata, atzīstot, ka, pieņemot likumu, jālīdzsvaro mērķi un līdzekļi, lai latviešu valoda tiktu lietota un lai tajā pašā laikā neviens netiktu aizskarts un apvainots, lai valsts neiejauktos tās iedzīvotāju privātajās lietās, jelkādi ierobežojot viņu tiesības un brīvības.

Dz. Ābiķis izteica cerību, ka līdz Ziemassvētkiem jaunā Valodas likuma projekts tiks iesniegts Saeimā otrajā lasījumā. Nobeigumā Guntis Ulmanis vēlreiz uzsvēra, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs strīdīgais punkts likumprojektā, jāuzklausa iespējami vairāk priekšlikumu, jānovērtē visi “par” un “pret”, lai Saeimai būtu iespējams pieņemt izsvērtu un labi pārdomātu dokumentu, kurā pēc pieņemšanas nav jāizdara grozījumi un papildinājumi.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Krievijas prezidenta priekķlikumiem Stokholmå

Latvija ar interesi turpina iepazīties ar Krievijas paziņojumiem. Prezidenta Borisa Jeļcina Stokholmā izteiktais piekšlikums par karaspēka samazināšanu ir nozīmīga ārpolitiskā iniciatīva. Tā ir augstu novērtējama kā nopietns meklējums pietiekami sarežģītu, vēsturiski mantotu un politiski sensitīvu jautājumu risināšanai. Krievijas karaspēka un bruņojuma samazināšana ir solis uz uzticības vairošanu reģionā. Uzticības veicināšanas pasākumi ir nozīmīgi kā garantijas mieram un stabilitātei.

Baltijas jūras reģionam ir visas iespējas un tas veiksmīgi veidojas par mūsdienīgu, atvērtu integrētās Eiropas sastāvdaļu. Tas ir uz XXI gadsimtu vērsts dinamisks reģions. Tam jātop par reģionu, kur valda uzticība un atbildība, miers un drošība, stabilitāte un labklājība.

Latvija turpinās sev raksturīgajā konstruktīvajā garā risināt visus savstarpējo attiecību jautājumus reģionā. Valstu robežām Eiropā patiesi jāvieno tautas kopējā sadarbībā, tā ir un būs Latvijas dziļākā pārliecība.

Latvija nopietni izvērtēs visus izteiktos priekšlikumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Ministru prezidents — par ekonomikas ministra iniciatīvu

Ministru prezidents Guntars Krasts pēc divkārtēja mutiska pieprasījuma ekonomikas ministram Atim Sausnītim nav sagaidījis argumentētu atbildi par ekonomikas ministra izteikto iniciatīvu Ministru kabineta sēdē šā gada 25. novembrī — par “Latvenergo” padomes atbrīvošanu uzņēmuma un “Bankas Baltija” darījuma sakarā.

Vakar, 3. decembrī, Ministru prezidents nosūtīja rakstisku pieprasījumu ekonomikas ministram, uz kuru atbilde jāsniedz līdz šā gada 5. decembrim, tajā prasīts iesniegt argumentētu motivāciju un pierādījumus, kas pamatotu ministra izrādīto iniciatīvu. Vēstulē ekonomikas ministram aizrādīts par valdību kompromitējošo un neakceptējamo komunikāciju veidu, kāds izveidojies starp ministru un valdības vadītāju.

Sakarā ar Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas izteikto viedokli par Ministru prezidenta attieksmi elektroenerģijas tarifu sakarā Ministru prezidents pauž savu neizpratni par deputātu pašu pieņemtā likuma brīvu interpretāciju. Nākas atgādināt, ka tieši likums “Par uzņēmējdarbības regulēšanu energoapgādē” ir viens no Saeimas biežāk revidētajiem un interpretētajiem likumiem, jo sevišķi elektroenerģijas tarifu jautājumā. Vērojot Saeimas debates, jāsecina, ka tieši Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas biedri savus uzskatus ir pauduši visaktīvāk.

Valdības preses departaments

Policijas ģenerålis

Aloizs Visvaldis Blonskis

Latvijas Republikas

Ministru kabinets

1997.gada Rīkojums

2.decembrī nr.600

Rīgā (prot. nr.67 3.¤)

Par policijas ģenerāļa speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu A.V.Blonskim

Piešķirt Iekšlietu ministrijas Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam, Aloizam Visvaldim Blonskim policijas ģenerāļa speciālo dienesta pakāpi.

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A.V.Blonskis dzimis 1933.gada 10.martā Ludzas rajonā, latvietis, augstākā juridiskā izglītība — 1962.gadā beidzis Krievijas Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas augstāko skolu.

Dienesta gaitas Latvijas Iekšlietu ministrijas iestādēs sācis 1953.gadā kā IeM Rīgas 8.milicijas nodaļas milicis. No 1956.gada līdz pat šim laikam strādā kriminālizmeklēšanā. Sākot no 1960.gada, ieņēmis vadošus amatus: bijis Jūrmalas milicijas daļas kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieks, Ogres milicijas nodaļas priekšnieks, IeM Kriminālmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks un Kriminālmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks, IeM 7.nodaļas, IeM Policijas departamenta Kriminālās uzziņas pārvaldes priekšnieks.

Kopš 1994.gada novembra A.V.Blonskis ir IeM Policijas departamenta (tagad Valsts policijas) priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.

A.V.Blonskim ir milzīga un unikāla darba pieredze. Viņš ir iemantojis Valsts policijas darbinieku cieņu, jo pēdējo trīsdesmit gadu laikā piedalījies un organizējis gandrīz katra smaga nozieguma atklāšanu Latvijā. A.V.Blonska darba pieredze un kriminogēnās situācijas pārzināšana valstī palīdzēja policijai sekmīgi veikt tai uzticētos uzdevumus Latvijas Republikai grūtos laika posmos — 1991.gada janvārī un augustā.

IeM preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!