Problēmas

Mūsu jaunieši darba tirgū

Ieva Marga Markausa,

LZA Ekonomikas institūta pētniece, - "Latvijas Vēstnesim"

1997. gada sākumā no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita aptuveni piektā daļa bija jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Bezdarbnieku rindas katru gadu papildina gan dažādus arodus un specialitātes apguvuši jaunieši, gan arī pamatskolu un vidusskolu absolventi bez konkrētu arodu prasmēm. Bezdarbnieku uzskaite liecina, ka no visiem jauniešiem bezdarbniekos ir palikuši nedaudz vairāk kā pieci procenti. Šim faktam pievēršama īpaša uzmanība, iekams problēma vēl nav pārlieku samilzusi. Tālab nepieciešama rūpīga situācijas analīze, lai, balstoties uz pamatotiem secinājumiem, rastu veiksmīgu risinājumu valsts tautsaimniecības interesēs.

Jāņem vērā, ka uzņēmumu vietas izvēli, tas ir, jaunu darba vietu radīšanu, arvien biežāk ietekmēs izglītības aspekts: lai rajonā, pilsētā būtu labs, kvalificēts personāla potenciāls, kas atbilstu konkrētā uzņēmuma prasībām pēc darbaspēka. Sacensībā starp rajoniem labākus panākumus gūst tie, kuriem izdodas ar izglītību uzturēt labu darba potenciālu, kuros no darbaspēka vēlas nevis teritoriālo, bet gan aroda un sociālo mobilitāti. Šis process var noritēt sekmīgi, ja vietējie iedzīvotāji tiek īpaši stimulēti izglītoties un savas zināšanas un prasmes realizēt savā dzīvesvietā.Tas attiecināms gan uz Latvijas rajoniem, gan arī uz Latvijas iespējām starptautiskā mērogā.

Latvijas apstākļos novadu attīstības interesēs svarīga loma ir arī teritoriālajai mobilitātei, bet šis jautājums saistībā ar darba tirgu ir iztirzājams īpaši.

Katra jaunieša izredzes darba tirgū lielā mērā līdz ar viņa rakstura īpašībām nosaka izglītības līmenis, apgūto zināšanu, prasmju un iemaņu kopums.

Izglītība maksā krietni, un, ja cilvēks pēc mācību iestādes beigšanas nevar atrast savām spējām, kvalifikācijai un interesēm atbilstošu darbu, bez morālas dabas pārdzīvojumiem un materiāliem zaudējumiem viņam pašam tas ir liels materiāls zaudējums arī valstij. Lieli līdzekļi iztērēti un vēl nepieciešami papildus - pārkvalifikācijai, kas arī ne visos gadījumos ir produktīva.

Jauniešu bezdarba problēmas ir risināmas bez kavēšanās, jo no viņu nodarbinātības ir atkarīgs arī viņu ģimeņu materiālais stāvoklis, viņu ticība nākotnei, un tas savukārt ļoti tieši ietekmē tautas ataudzi un līdz ar to valsts attīstību.

Profesionālās izglītības mācību iestāžu audzēkņu darbā iekārtošanās iespēju analīze teritoriālā un mācību programmu griezumā varētu atklāt vājās vietas profesionālās izglītības sistēmā un palīdzēt plānot nepieciešamās papildu mācības vai pārkvalifikāciju.

Reģistrēto bezdarbnieku skaitā profesionālo izglītību ieguvušo bezdarbnieku ir vairāk nekā 40 % (1. tabula): profesionālo izglītību var iegūt 2. un 3. izglītības līmeņa mācību iestādēs, t.sk. arī augstskolās.

1. tabula

Reģistrēto bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības, %*

Fakts, ka bezdarbnieku vidū dominē profesionālu izglītību ieguvuši cilvēki, norāda, ka milzīgs izglītības potenciāls netiek pieprasīts.

Šinī apskatā galvenā uzmanība ir veltīta arodskolu un vidējās speciālās izglītības mācību iestāžu absolventiem bezdarbniekiem; viņu īpatsvars profesionālo izglītību ieguvušo un līdz attiecīgā gada 1. oktobrim darbu neatradušo vidū 1995. gadā bija 58,9% un 24,6%, 1996. gadā - 63,8% un 23,8%. No visiem profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventiem darba meklējumos ar grūtībām saskaras gandrīz ceturtā daļa - 1995. gada rudenī kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 22,9% šī gada absolventu,1996. gadā - 24%.

1996. gada rudenī kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā dažādu mācību iestāžu šīgada absolventu bezdarbnieku īpatsvars bija 5,7 %, tai skaitā profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventi - 3,3%, vidusskolu - 2%, augstskolu - 0,4%.

Bezdarbs pašreiz vairāk apdraud arodskolu absolventus: viņu īpatsvars kopējā absolventu - bezdarbnieku skaitā ir augstāks nekā absolventu skaitā (2. tabula). 1995. gadā no visiem šo mācību iestāžu absolventiem bezdarbnieku kārtā nokļuva 42,1 %, no vidējo speciālo mācību iestāžu absolventiem - 20,4 %, 1996. gadā - attiecīgi 25,8% un 20,1%.

2. tabula

Profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu

un absolventu bezdarbnieku sadalījums

pēc mācību iestādes tipa, %

Profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventu bezdarbnieku sadalījums pa absolvēto mācību iestāžu grupām (pēc to pakļautības) galvenajos vilcienos atbilst absolventu sadalījumam: gan kopējā absolventu, gan absolventu bezdarbnieku skaitā vairāk nekā puse ir Izglītības un zinātnes ministrijas skolu absolventi (3. tabula).

1996. gadā bezdarbniekos palikusi vairāk nekā trešā daļa izglītības, kā arī transporta un sakaru programmu absolventu, tikai nedaudz mazāk - lauksaimniecības un mežsaimniecības, arī apkalpojošās sfēras un mājas zinību programmās. Bezdarbs vismazāk skāris komerczinību programmas apguvušos jauniešus - no viņiem ar darba meklējumiem neveicās aptuveni desmitajai daļai. Lai gan bezdarbs zināmā mērā apdraud visu profesionālās izglītības mācību iestāžu absolventus, neatkarīgi no šo skolu pakļautības (4. tabula), tomēr visnedrošāk ir ar zemkopību saistītos arodus apguvušajiem jauniešiem.