RAKSTI. RUNAS. REFERĀTI

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: Latvijas zemes reforma tiesiskajos aspektos

Zemes reformas process Latvijā tuvojas noslēgumam. Ir stājies spēkā likums par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām institūcijām jāsagatavo likuma projekts par zemes reformas pabeigšanu pilsētās.

Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 13. jūnijā nolēma izdarīt agrāro reformu, lai pārkārtotu zemes un īpašuma attiecības tautsaimniecībā. Vienlaikus valdībai tika uzdots realizēt zemes reformu.

Zemes reformas īstenošanai Latvijā 1992. gadā tika izveidota valsts institūcija — Valsts zemes dienests, kas sekmīgi īstenoja reformas procesu, veicot nekustamo īpašumu formēšanu to reģistrācijai (ieskaitot visus nepieciešamos tehniskos darbus, kā uzmērīšana, kadastrālā vērtēšana, reģistrācija kadastrā), kā arī citus ar likumu noteiktos uzdevumus.

Nekustamo īpašumu tiesisko reģistrāciju veic apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas, kas savu darbību uzsāka gadu vēlāk.

Zemes reformas gaitā notikušas būtiskas izmaiņas ar zemi (termins “zeme” lietots plašākā nozīmē nekā “pamats nekustamam īpašumam”) kā resurss valsts ekonomikas attīstībai. Zemes reformas rezultātā zeme kā nekustamā īpašuma pamats ir atdota īpašumā vai pārdota lielam skaitam dažādu īpašnieku (t.sk. privātpersonām, juridiskajām personām, pašvaldībām un valstij). Piemēram, šogad līdz 1. novembrim: 44 409 fiziskās personas ir nostiprinājušas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, 1676 īpašumi nostiprināti uz pašvaldību vārda, 1437 īpašumi — juridiskajām personām un 437 gadījumos īpašuma tiesības ir nostiprinājusi valsts. Viņu intereses, zināšanas un izpratne zemes resursu izmantošanā jūtami atšķiras.

Zemes īpašumi lauku apvidos vairākumā gadījumu ir nelieli (vidēji 15,3 ha), ekonomiski neizdevīgi, zemes tirgus praktiski nedarbojas. Arī apdzīvotajās vietās un pilsētās (izņemot Rīgu, Jūrmalu un to tuvāko apkārtni) zemes tirgus ir stipri pasīvs, tas neveicina ekonomisko attīstību. Iedzīvotājiem zūd motivācija iesaistīties privatizācijas procesā. Statistikas dati par darījumiem ar zemi pēdējo divu gadu laikā uzskatāmi to apliecina — šajā periodā ir notikuši 18 103 zemesgrāmatā reģistrēti darījumi, no kuriem viena trešdaļa ir Rīgā un Rīgas rajonā.

Varam meklēt daudzus un dažādus iemeslus, kāpēc nekustamo īpašumu reģistrācijas process valstī notiek lēni un kāpēc darījumu ar tiem ir maz. Daudzi piekritīs, ka īpašumu formēšanas process reģistrācijai zemesgrāmatā daudziem

potenciālajiem īpašniekiem ir smags finansiāls slogs, bez tam šis process aizņem arī samērā ilgu laiku.

Šo iemeslu dēļ valstij jāveido zemes politika un jārada nosacījumi, ar kuriem veicināt zemes tirgu kā ekonomikas pamatelementa attīstību, jāveido efektīvs zemes pārvaldes mehānisms.

Mums jāapzinās, ka efektīva zemes kā nekustamā īpašuma sastāvdaļas pārvalde ir pamats katras valsts ekonomikas un sociālās sfēras uzplaukumam. Ikvienam objektam, kas tiek celts, ir vajadzīga zināma telpa, cilvēkiem ir vajadzīga telpa, kur dzīvot, strādāt un izklaidēties. Visi kari pasaules vēsturē ir izcēlušies tieši teritoriālo prasību dēļ, un ir vienlīdz sāpīgi, vai karo dažādas valstis vai to grupējumi, vai tikai divi atsevišķi kaimiņi.

Zemes uzmērījumi kā pamats kadastrālai mērniecībai ir izmantoti par pamatu zemes pārvaldei. Jau pirms sešiem tūkstošiem gadu Mezopotāmijā un antīkajā Ēģiptē tika uzmērīti zemes gabali dažādai zemes izmantošanai, vēlāk tie tika izmantoti arī nodokļu iekasēšanas vajadzībām. Senie ieraksti rāda, ka nodokļu lielums tika noteikts pēc graudu ražas no kādas platības vienības, tātad pēc ienesības principa. Šis princips saglabājies arī mūsdienās.

Juristi parasti nodarbojas ar zemes īpašumtiesību reģistrāciju, plānotāji un ekonomisti — ar abām pārējām funkcijām.

Latvijā ir izveidojušies divi patstāvīgi zemes reģistri — Zemesgrāmatu (īpašumtiesību) un Zemes kadastra reģistrs, kurš sevī apvieno informāciju par īpašumu un tā vērtību. Abi šie reģistri kopā veido nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu. Veidojot kopīgu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu, īpaša nozīme jāveltī datu ticamībai un kvalitātei, dati nedrīkst būt novecojuši. Nedrīkstētu būt tāda situācija, ka, pārdodot īpašuma daļu, pēc īpašuma sadalīšanas atlikusī zemes gabala platība ir lielāka nekā iepriekšējā kopējā īpašuma platība.

Nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēma pašlaik tiek veidota galvenokārt reģionālā līmenī. Šeit ir svarīgi sakārtot savstarpējo datu apmaiņas kārtību gan no tehniskā, gan tiesiskā viedokļa starp abiem sistēmā ietilpstošajiem reģistriem.

Mūsdienās datu savākšana un uzturēšana notiek elektroniskā formā. Šeit tehniskie risinājumi aizsteigušies priekšā likumdošanas iniciatīvai. Vēl nav izstrādāta elektronisko datu legalizācija, tikai tagad ir izveidotas darba grupas, kas strādā pie personu datu aizsardzības likuma un vispārējā likuma par informātiku, uzsākts darbs, lai pievienotos EP konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi.

Pēc zemes reformas pabeigšanas būtiski mainīsies veicamie uzdevumi: jāizstrādā zemes konsolidācijas (zemes gabalu racionāla apvienošana, īpašniekiem savstarpēji vienojoties vai izmantojot kompensācijas) ieteikumi, un tie jārealizē, daudz vairāk uzmanības jāpievērš plānošanai, ekonomiskās vides attīstīšanai un efektīvai izmantošanai un pārraudzībai. Šo uzdevumu izpildi var decentralizēt, tuvinot to galaklientam, tādējādi padarot lētāku un efektīvāku. Šeit liela nozīme ir reģionālo plānotāju un pašvaldību ieinteresētībai un profesionalitātei.

Nākotnē ražošanas un pakalpojumu funkcija ir jāatdala no valsts pārvaldes, likumdošanas un kontroles funkcijas, lai nepieļautu monopola rašanos un vienas institūcijas prasību diktātu, lai radītu iespējas brīvai konkurencei, privātajam sektoram (mērniekiem, vērtētājiem) aktīvāk jāiesaistās pakalpojumu sniegšanā arī valstij, jo valsts ir tāds pats klients kā jebkurš cits. Nepieciešams radīt brīvu, vienlīdzīgu un godīgu konkurenci, kad pieprasījumu pēc kāda, piemēram, mērnieka, pakalpojumiem nosaka tikai viņa profesionālisms un efektivitāte, nevis valsts ierēdnis var noteikt, kurš ir vienlīdzīgāks par pārējiem un kuram vairāk nepieciešams pasūtījums.

Darbu kvalitātes kontrolei jābūt neatkarīgai, augsti profesionālai un stingrai, kurai pakļauti visi strādājošie šajā nozarē. Darba tirgū un darbu kvalitātes kontrolē jānodrošina “caurspīdīguma” princips. Varētu ierosināt padomāt par neatkarīga audita institūcijas izveidošanu.

Veidojot savu sistēmu, mācīsimies paši no savām un citu kļūdām un paskatīsimies apkārt uz saviem kaimiņiem — ko mēs varam no viņiem mācīties, vienlaikus nefetišizējot kādas vienas valsts pieredzi, bet izvērtējot dažādus modeļus, to stiprās un vājās puses.

Eiropas pieredze rāda, ka sākotnējai zemes reģistrācijai vajadzīgas valsts subsīdijas (zemesgrāmatu reģistrs, digitālā kartēšana, ģeodēziskā tīkla sakārtošana), bet tā tas nav visās jomās. Mērniecība pilnībā var būt privāto struktūru rokās.

Jāizpēta privātā sektora piesaistes iespējas, daudzās valstīs ir likumdošana, saskaņā ar kuru lauku uzmērīšanu veic privātās ģeodēzijas vai mērniecības kompānijas. Arī tādus darba veidus kā praktisko datu ievadīšanu datu bāzēs var veikt privātie informācijas centri, kuriem ir līgumi ar attiecīgajām valsts institūcijām.

Pēdējo gadu laikā ir notikušas pozitīvas izmaiņas zemesgrāmatu nodaļu darbā. Sevišķi nozīmīgi bijuši pēdējie divi gadi.

1996. gads bija lūzuma gads zemesgrāmatu nodaļu darbā. Pagājušā gadā tika nostiprināts vairāk īpašumu nekā iepriekšējos trīs gados kopumā, zemesgrāmatu nodaļas atbrīvojās no iepriekšējiem pierakstiem un garajām rindām. Šāds pavērsiens bija iespējams, tikai kompleksi risinot jautājumu ar pastāvīgu valdības atbalstu trīs virzienos — personāls, likumdošana, materiāli tehniskā un finansiālā bāze.

Pagājušā gadā papildus valsts budžetā tika rasta iespēja palielināt zemesgrāmatu tiesnešu un tehnisko darbinieku skaitu par 68 vienībām. Ja 1996. gada 1. janvārī bija 38 zemesgrāmatu tiesneši, bet šodien strādā 62.

Personāla jautājums bija kompleksi saistīts ar materiāli tehnisko bāzi. Katram jaunajam darbiniekam bija jānodrošina darba telpa un attiecīgais aprīkojums (dators, darba galds utt.). Paralēli kārtējam darbam Preiļu, Madonas, Aizkraukles, Ventspils, Liepājas zemesgrāmatu nodaļas ir pārgājušas uz plašākām izremontētām telpām.

Pērnajā gadā intensīvi tika strādāts pie likumdošanas. Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā izdeva šādus noteikumus — “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, “Grozījumi likumā “Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””, Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās. Paralēli Saeimā tika iesniegti priekšlikumi grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, saskaņā ar kuriem zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un to vietnieki kļuva par pilntiesīgiem tiesnešiem. Tiesnešu konference ievēlēja tiesnešu pašpārvaldes institūciju — zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, kura pašreiz sekmīgi strādā pie tiesnešu atestācijas jautājumiem. Šo uzskaitījumu varētu turpināt, bet pietiks ar minēto.

Sadarbībā ar ES PHARE programmas projektu, kura ilgums ir 18 mēneši un kopējais naudas resursu izlietojums 2,4 miljoni ekiju, ir izstrādāts nekustamā īpašuma tiesiskais reģistrs jeb t. s. datorizēta zemesgrāmata, kurā datus ievadīs apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu darbinieki. Ir uzsākta šīs datorizētās zemesgrāmatas ieviešana zemesgrāmatu nodaļās, pašlaik ar jauno sistēmu darbu uzsākušas Balvu, Alūksnes, Limbažu, Valmieras, Valkas, daļēji arī Rīgas un Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas. Nākamnedēļ ar jauno reģistru sāks strādāt arī Tukumā un pilnībā Jūrmalā.

Vēl līdz šī gada beigām paredzēts pabeigt pāreju uz jauno sistēmu Rīgas pilsētā un uzsākt darbu arī Rīgas rajonā. Jauno sistēmu visā valstī paredzēts ieviest līdz nākamā gada rudenim.

Datorizētās zemesgrāmatas izstrādē aktīvi piedalījās zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, strādājot kopā ar datorspeciālistiem un programmnodrošinājuma izstrādātājiem. Tika izveidota datorizētās zemesgrāmatas izstrādes konsultantu darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Rīgas pilsētas un rajona, Ogres, Limbažu rajona zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Šī darba grupa strādāja galvenokārt pie tiesiskajiem aspektiem un pie kataloga izstrādes, kas bija sarežģīts un smags darbs, sevišķi tāpēc, ka Latvijā šāds katalogs tapa pirmo reizi. Rezultātā ir izveidota datorizēta zemesgrāmata ar skaidru datu struktūru, kur katrai frāzei, kas veidota saskaņā ar esošo likumdošanu, atbilst noteikts kods. Līdz ar to nākotnē, t.i., nākamā gada beigās, Latvijā būs vienota zemesgrāmata bez būtiskām atšķirībām atsevišķās nodaļās.

Tomēr viss jau nav tik vienkārši, kā pirmajā acu uzmetienā liekas. Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu būtiski mainās zemesgrāmatu tiesnešu pieeja darbam, ir nepieciešamas plašākas tehniskās zināšanas, jaunā pieeja tiesnešiem ir jāpieņem, jo tā būtiski maina viņu darba stilu. Tiesnešiem būs vēl daudz jāmācās, lai pilnībā lietotu jauno datorizēto zemesgrāmatu. Šim nolūkam tiek organizētas speciālas mācības, un jāsaka, ka tiesneši mācās ar lielu aizrautību un ir pozitīvi noskaņoti pret pārmaiņām.

Pārejot uz jauno datorizēto zemesgrāmatu, būtiska ir datu konvertācija, ir jākonvertē gan jau ar datoru iepriekš ievadītie dati, gan tie, kas vēl ar roku rakstīti. Tas ir darbietilpīgs un diezgan sarežģīts process, jo visi konvertētie lēmumi ir atkal tiesiski jāapstiprina, tātad tiesnešiem ir atkal papildu darba slodze. Bet, neraugoties uz visu, arī šis darbs, atkal sadarbojoties ar PHARE projekta cilvēkiem, diezgan sekmīgi virzās uz priekšu.

Datorizētās zemesgrāmatas izstrāde un ieviešana notiek ciešā sadarbībā ar Zemes kadastra reģistra jaunās versijas izstrādi un ieviešanu, jo abi šie reģistri kopumā veido vienotu nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu. Abi reģistri ir sistēmas neatņemama sastāvdaļa un papildina viens otru. Reģistru ieviešanu tiek plānots veikt vienlaikus, nodrošinot arī tīklu starp zemesgrāmatu un kadastra nodaļām rajonos. Diemžēl šeit ir jāsaduras ar tehniska rakstura problēmām, kad ne vienmēr ir iespējams nodrošināt šos sakarus, it sevišķi tas sakāms par vietām, kur ir liels datu apjoms un abas šīs nodaļas neatrodas vienā ēkā, piemēram, Rīgas pilsētā un rajonā. Tomēr šīs tehniskās problēmas ir risināmas, un par tām jādomā tehniskajiem speciālistiem. Un, lai gan tas daudziem varētu šķist ļoti optimistiski, tomēr uzdrošinos apgalvot, ka tiesiskās reģistrācijas kvalitātē mēs esam priekšā Igaunijai un Lietuvai.

Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību par valsts zemes dienestu turpmākās darbības koncepciju šā gada augustā tika izveidota darba grupa tieslietu ministra vadībā, kas sagatavos minēto koncepciju. Daudz jautājumu un problēmu vēl ir priekšā, bet ceru, ka dažādie viedokļi tiks savstarpēji tuvināti.

Godātie konferences dalībnieki!

Valdība vakar apstiprināja hipotekārās kreditēšanas koncepciju. Tas ir kārtējais solis mūsu tautsaimniecības atveseļošanā un zemes reformas noslēguma tuvināšanā.

Veiksmi un panākumus jums visiem darbā!

Referāts nolasīts 1997. gada 20. novembrī Jelgavā, LLU zinātniski praktiskajā konferencē “Zemes reformas rezultāti un turpmākie uzdevumi”.

Dr. Nilss Gildens (Zviedrija):

Kå aizsargåt Latviju

Atļaujiet man sākt, sniedzot ļoti tiešu atbildi uz konferences vadlīnijas jautājumu:

jā, Latviju var aizsargāt.

Tā ir laba ziņa. Mans otrais vēstījums ir:

jūs varat darīt vairāk, nekā jūs darāt, lai sekmētu savu drošību.

Latvijas

drošības situācija

Bet ļaujiet man sākt ar vispārēju pārskatu par Latvijas drošības situāciju.

Pirmkārt, es domāju, ka mazu, blokos neiesaistītu Eiropas valstu drošības situācija nekad nav bijusi tik izdevīga kā tagad. Un varam paredzēt, ka šāda situācija turpināsies daudzus gadus nākamajā gadu tūkstotī, pateicoties Rietumu sistēmu politisko, ekonomisko un militāro spēku saskaņotībai. Arī pateicoties Padomju Savienības galvenās pēcteces, t.i., Krievijas, politiskajām pārmaiņām un ierobežotajām ekonomiskajām un militārajām iespējām.

Šajā ziņā, manuprāt, ir godīgi novērtēt Baltijas valstu šodienas situāciju kā daudz labāku nekā, piemēram, Somijas situāciju aukstā kara pirmajās desmitgadēs. Un tomēr somi veiksmīgi saglabāja savu brīvību.

Otrkārt, tas nenozīmē, ka Ziemeļeiropas mazajām tautām nacionālo drošību un aizsardzību nevajadzētu uztvert nopietni. Tieši otrādi, varam secināt, ka, pretēji dažu valstu stāvoklim 1939.—1940.gadā, tagad mazajām valstīm ir iespēja ietekmēt lietas. Spēcīga nacionālā saskaņa, laba nacionālā pavēlniecības sistēma krīzēm un karam, nacionālā aizsardzība noteiktā spēkā un labā kārtībā — tie ir faktori, kas varētu atturēt iespējamo uzbrucēju no savu naidīgo nodomu piepildīšanas, nevis sākt karu. Attiecīgi, ja karš ir neizbēgams, tad šie faktori palīdzētu saglabāt nacionālo brīvību beigās, nevis ārzemju okupāciju.

Nacionālās aizsardzības

loma vispārējās drošības

politikā

Tādējādi ir nepareizi uzskatīt, ka vienīgā aizsardzības loma bez atbalsta sabiedrībai dažādās miera laika krīzēs ir aizsargāt valsti, kad sākusies bruņota agresija. Tā vietā ir labi iemesli, lai domātu par šādām trim lomām:

1) atturēt, arī miera laikā, ārzemju spēku no bruņota uzbrukuma pārdomāšanas un plānošanas jūsu nācijai;

2) atturēt to no bruņota uzbrukuma uzsākšanas kritiskā drošības situācijā;

3) būt spējīgiem veikt maksimālo aizsardzību uzbrukuma gadījumā ar primāro mērķi — nacionālās brīvības saglabāšanu.

Ārkārtīgi svarīgas sekas potenciāla novērtējumam pēc šī saraksta ir draudzīgo nāciju vēlēšanās atbalstīt un palīdzēt: miera laikā politisku vienošanos un ilgtermiņa atbalsta veidā, karā — ar dažāda veida politisku, ekonomisku un pat militāru palīdzību. Pat ja kaut kas no šī paliktu neskaidrs, tad tikai fakts, ka palīdzība varētu nākt, pastiprinātu atturēšanas efektu.

Latvijas aizsardzība —

tās šodienas statuss

un ceļš uz priekšu

Tagad es gribētu pievērsties Latvijas aizsardzības šodienas statusam.

Ir labi sasniedzams mērķis — panākt “nacionālās aizsardzības konceptu”, vispirms analizējot Latvijas starptautisko vidi un Latvijas drošību skarošas dažādu valstu intereses. Tad konceptam būtu jāapraksta šie iespējamie izaicinājumi un draudi. Tas veidotu pamatu drošības un aizsardzības plānošanai. Un, visbeidzot, tam vajadzētu noteikt nacionālas aizsardzības lomu gan miera laikam, gan krīzē, gan karā.

Kad šāds dokuments ir radīts, var pievērsties aizsardzības spēku ilgtermiņa struktūrai, ietverot arī tā saukto totālo aizsardzību. Šai struktūrai jāsasaucas ar visām svarīgākajām aizsardzības spēku struktūras sastāvdaļām:

* tās operāciju (taktikas konceptiem darbībai krīzē un karā);

* tās organizāciju brigādēs, bataljonos, rotās u.c.;

* tās aprīkojumu dažādos izvietojumos;

* tās personālu, ieskaitot profesionālo karavīru un iesaucamo izmantošanu, to apmācību un izmantošanu rezerves vienībās;

* vienību sagatavotību pēkšņām krīzēm vai draudiem, kā arī ilgtermiņa izmaiņām starptautiskajā vidē;

* miera laika infrastruktūru baraku, apmācības nometņu, šaušanas laukumu, ostu un lidlauku veidā.

Latvija tagad tuvojas situācijai, kad šāda visaptveroša strukturāla plāna izveidošanu vairs nevar ilgāk atlikt. Līdz šim, pirmajos gados pēc brīvības atjaunošanas, Latvija ir dzīvojusi pieņemami, ar improvizāciju un investīciju balstītiem pasākumiem aizsardzības jomā. Tagad reizē ar fondu līmeņa apsvēršanu ir jāizveido daudz sistemātiskāka pieeja.

Kas ir interesējošās

struktūras?

Bez aizspriedumiem pret nākotnes strukturālo plānojumu es gribētu izteikt domu par to, kāds aizsardzības veids Latvijai būtu piemērots.

Es sākšu ar pārskatu, ka katrai tautai ir jāorganizē sava aizsardzība atkarībā no nacionālajiem apstākļiem. Liela nozīme ir starptautiskajam kontekstam. Latvijai nevajadzētu tāda paša veida aizsardzību kā Luksemburgai vai Šveicei. Svarīga ir aizsardzības ģeogrāfija, kas ietver sevī plašus mežus, ezeru rajonus, sniegu un salu ziemā. Vēsture ir svarīga vairākos sakaros. Viena dimensija ir Zemessardzes asociācija ar tautas brīvību.

Nacionālā ekonomika, protams, nosaka robežu, kāda veida augstas tehnikas aizsardzību var atļauties. Viens vispārējs ieteikums — jums nevajadzētu bez kritikas pieņemt visus draudzīgo nāciju padomus.

Man liekas dabiski, ka Latvijai būtu jāpieņem viens specifisks Ziemeļvalstu aizsardzības struktūru koncepts, t.i., somu un Ziemeļzviedrijas teritoriālās aizsardzības koncepts. Tas ir īpaši veidots tam ģeogrāfijas tipam, kāds ir arī Latvijā. Tā mērķis — būt iedarbīgam pat pret pārspēka uzbrucēju. To ir iespējams izveidot ar ierobežotu resursu daudzumu, tomēr tā kvalitāti var paaugstināt, ja ir pieejami papildu līdzekļi.

Lai šāda teritoriāla aizsardzība būtu pilnīgi efektīva, tai jābūt maksimāli pamatotai un atbalstītai tautā. Latviju var apsveikt, jo Zemessardze nodrošina jūs ar šādu organizāciju. Tāpēc es esmu par to, lai Zemessardzei kā Latvijas zemes spēku galvenajai sastāvdaļai un vispār Latvijas bruņoto spēku sastāvdaļai tiktu dota vēl spēcīgāka loma. Un es esmu pārliecināts, ka, uzlabojot vispārējo taktiku, turpinot mācību un ekipējuma attīstību, tās spējas aizsargāt tautu var palielināt.

Vienlaikus ir attaisnojama, manuprāt, zināma uzmanība pret pastāvīgajiem spēkiem, galvenokārt tāpēc, ka tie ir ārkārtīgi dārgi. Tādējādi to galvenais attaisnojums ir situācijā, kad pastāv vairāk vai mazāk pastāvīga vajadzība pēc kādas ierobežotas militāras darbības nacionālas aizsardzības nolūkos vai arī miera misijās ārpus nacionālas teritorijas. Bet, ja — un tā ir acīm redzami Latvijas gadījumā — daudz ir galvenokārt ilgtermiņa rakstura, vai pat ir tikai iespējama, dabiski būtu koncentrēties uz rezerves spēkiem, kurus varētu mobilizēt atkarībā no apstākļiem.

Visi uzlabojumi, par kuriem es runāju, maksās naudu, dažos gadījumos — ļoti daudz naudas. Es ieteiktu vienu veidu, kā samazināt budžetu: radīt līdzekļus, kā izmantot civilos resursus pēc iespējas plašāk nācijas aizsardzībai. Mēs Zviedrijā to saucam par totālo aizsardzību. Tas nozīmē, ka civilie resursi, sabiedriski vai privāti, tiek organizēti tā, lai atbalstītu vispārējos aizsardzības pasākumus. Šāda plānošana prasa tikai ierobežotus administratīvos resursus miera laikā, bet būtiski palielina nacionālās aizsardzības spēku. Sevišķi svarīgas nozares šādai plānošanai ir transports, telekomunikācijas, medicīna un visas sabiedrības informēšana (masu mediji u.c.). Man ir iespaids, ka Latvija tagad ir ceļā uz šādu plānošanu.

Aizsardzības budžets

Un beidzot — par Latvijas aizsardzības budžetu. Lai uzlabotu stāvokli aizsardzības jomā, ir nepieciešama stabila nauda un vēl nedaudz naudas.

Ilgtermiņa budžeta stabilitāte ir nepieciešama jebkurai sabiedrisko aktivitāšu jomai, kura ir — vai tai būtu jābūt — tikpat pamatīga ieguldījumos kā aizsardzības jomā.

Runājot par budžeta līmeni, es domāju, ka lielākā daļa novērotāju piekritīs, ka ir nepieciešams pieaugums. Tas būtu gan “iekšējās” aizsardzības plānošanas iemeslu dēļ, gan tāpēc, ka šodienas līmenis Rietumu speciālistu un lēmēju vidū, kas pozitīvi iesaistījušies Latvijas drošībā, rada negatīvu attieksmi. Katrs saprot ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras jaunās demokrātijas Viduseiropā un Austrumeiropā. Un novērotājs arī saprot drošības daudzdimensiālo raksturu, kas ietver arī vispārēju ekonomisku stabilitāti un sociālo vienotību.

Bet beigšu es savu iejaukšanos ar jautājumu, kas attiecas uz to aizsardzības budžeta iznākumu, kuru es vēl arvien uzskatu par būtisku, — kāpēc Latvija nevar darīt to, ko Igaunija un Lietuva dara?

Runa konferencē “Vai maza valsts spēj sevi aizsargāt?” Rīgā 1997.gada 28.novembrī