Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”

Izdarīt likumā “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 24.nr.; 1997, 3., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā (izņemot 9.pantu) vārdus “Valsts sociālās apdrošināšanas fonds” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (attiecīgā locījumā), bet vārdus “Sociālās apdrošināšanas pārvalde” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izveidota institūcija” (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) sociāli apdrošinātā persona (turpmāk — apdrošinātā persona) — persona, kura atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pati ir izdarījusi vai par to ir izdarītas (pati ir izdarījusi un par to ir izdarītas) sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai;”;

aizstāt 3.punktā vārdus “attiecīgajām sociālās apdrošināšanas sistēmām” ar vārdiem “attiecīgajiem sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem”.

3. Izslēgt 4.pantu.

4. Izslēgt 5.pantu.

5. Izslēgt 6.pantu.

6. 9.pantā:

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus “no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda” ar vārdiem “no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apdrošinātā persona saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” saņem sakarā ar slimību vai darbspēju zaudējumu slimības pabalstu vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par šo personu no darba negadījumu speciālā budžeta izdarītas apdrošināšanas iemaksas. Aprēķinot vecuma pensiju, minētās apdrošinātās personas invaliditātes laiks ņemams vērā tikai līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;”;

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “no bezdarba apdrošināšanas līdzekļiem” ar vārdiem “no nodarbinātības speciālā budžeta”;

aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus “no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda” ar vārdiem “no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta”;

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) persona, kas sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā, brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai un izdarījusi apdrošināšanas iemaksas.”;

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) obligātais aktīvais militārais dienests;”;

izteikt trešās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) laiks, kad persona, kuras laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar “Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu”) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs, uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.”

7. Izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un pensijas piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.”

8. Pārejas noteikumos:

papildināt 1.punkta 10.apakšpunktu pēc vārda “izsūtījumā” ar vārdiem “kā arī bēgšanā no šīm vietām”;

aizstāt 3.punktā vārdus “no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem” ar vārdiem “no valsts pensiju speciālā budžeta”;

aizstāt 5.punktā vārdus “saskaņā ar šo likumu” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām””;

papildināt 5.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Tas attiecas arī uz personu:

1) kurai invaliditāte sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību noteikta pēc 1997.gada 1.janvāra, bet šī persona cietusi nelaimes gadījumā darbā vai strādājusi apstākļos, kas ir cēlonis arodslimībai, līdz šim termiņam;

2) kuras apgādnieks miris pēc 1997.gada 1.janvāra, bet viņa nāves cēlonis bija līdz šim termiņam notikušais nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.”;

aizstāt 10.punkta 1.apakšpunktā vārdus “ja ievēroti šādi nosacījumi” ar vārdiem “ja nav sasniegts 60 gadu vecums un ievēroti šādi nosacījumi”;

izteikt 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Pārtraukt ar 1998.gada 1.janvāri apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)”, bet ar 1999.gada 1.janvāri — apdrošināšanas stāža noteikšanu, kas dod tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”.

Personām, kuras līdz 1999.gada 1.janvārim nostrādājušas attiecīgajās profesijās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no apdrošināšanas stāža, kas saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām” nepieciešams attiecīgās izdienas pensijas piešķiršanai, saglabājas tiesības uz izdienas pensiju, ja ir ievēroti pārējie minētajā nolikumā noteiktie nosacījumi. Izdienas pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta.

Personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām” un kuras šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto vecumu sasniegušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.

Līdz 1998.gada 1.janvārim saskaņā ar nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām)” piešķirto izdienas pensiju izmaksa turpināma no valsts pensiju speciālā budžeta.

No valsts pensiju speciālā budžeta izmaksājamās izdienas pensijas pārskatāmas atbilstoši kārtībai, kādu nosaka šā likuma 26.pants, ievērojot šo pārejas noteikumu 15.punktu.”;

papildināt 13.punktu rindkopā, kas sākas ar skaitli un vārdu “1998.gadā”, pēc vārdiem “Ja apdrošinātās personas apdrošināšanas stāžs Latvijā” ar vārdiem “bet politiski represētajām personām līdz 1991.gada 1.janvārim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 1.punktu uzkrātais stāžs”;

izslēgt 14.punktu;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15. Līdz 2000.gadam valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīs minimālās darba algas, pārskatāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.”;

izteikt 16.punkta 11.apakšpunktu šādā redakcijā:

“11) valsts pensija (neatkarīgi no tās piešķiršanas laika), kuras izmaksa pārtraukta likumā noteiktajos gadījumos vai pamatojoties uz apdrošinātās personas iesniegumu par atteikšanos saņemt pensiju, atjaunojama ar dienu, kad no jauna iegūtas tiesības uz pārtraukto pensiju vai saņemts apdrošinātās personas atsaukums par atteikšanos saņemt pensiju, ja no pensijas izmaksas pārtraukšanas mēneša nav pagājuši vairāk kā trīs gadi. Pēc triju gadu termiņa izbeigšanās valsts pensija piešķirama no jauna. Lai iegūtu tiesības uz pensijas piešķiršanu no jauna, no pensijas saņemšanas var atteikties jau no tās piešķiršanas dienas, bet ne ātrāk kā no 1996.gada 1.janvāra, ja valsts pensiju speciālajā budžetā tiek atmaksāta līdz pensijas pārtraukšanas mēnesim izmaksātā pensija.

Iesniegumu par atteikšanos saņemt pensiju var jebkurā laikā atsaukt. Pensiju summas par laiku, kad persona bija atteikusies no pensijas saņemšanas, netiek izmaksātas. Atjaunotā pensija par laiku, kad tās izmaksa bija pārtraukta, pārskatāma saskaņā ar šā likuma 26.pantu, ievērojot šo pārejas noteikumu 15.punktu.”;

papildināt 19.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Invaliditātes grupas atkārtotas noteikšanas gadījumā, ja invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par vienu mēnesi, vecuma pensijas izmaksa (arī invaliditātes pārtraukuma laikā) turpināma iepriekšējā apmērā.”;

aizstāt 21.punktā skaitļus un vārdus “1997.gada 31.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem “1999.gada 31.decembrim”;

papildināt 22.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“1997.gadā piešķirtā vecuma pensija politiski represētajām personām pārrēķināma saskaņā ar šo pārejas noteikumu 13.punkta nosacījumiem.

Pēc 1998.gada 1.janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirtā vecuma pensija pārrēķināma saskaņā ar šo pārejas noteikumu 19. punkta nosacījumiem, pamatojoties uz valsts pensijas saņēmēja pieprasījumu.”

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 20.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 5.decembrī