Jauno budžetu aizstāvot

Roberts Zīle, finansu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Par budžeta proporcijām. Mēs esam aprēķinājuši, ka pašvaldību budžeta proporcionālā daļa projektā ir pat par 0,2 procentiem lielāka nekā 1997. gada budžetā. Tāpēc apgalvojumam par kaut kādu īpašu pašvaldību diskrimināciju nākamgad es nevaru piekrist.

Ar medicīnu ir mazliet citādi. Tā ir piesaistīta konkrētam — iedzīvotāju ienākuma — nodoklim. Tas pildās un acīmredzot arī nākamgad pildīsies sliktāk nekā pārējie ieņēmumi. Bet jau 1997. gadā, grozot budžetu, mēs vairākkārt atradām finansējumu no speciālā budžeta, un, cerams, līdzīgi Saeimā tiks balsots arī šajās dienās — piešķirot medicīnai gan no budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem, gan izskatot vairākus, manuprāt, veiksmīgus pārdales priekšlikumus.

Izglītības jomā — domāju, ka deputāti nobalsos par profesoru algu palielināšanu un varbūt ne pilnībā, bet arī par skolu direktoru atestāciju. Tomēr es gribētu piebilst, ka daļu Izglītības un zinātnes ministrijai iedalīto līdzekļu izglītības sistēmas reformai bija paredzēts novirzīt jau šogad, tomēr tas nenotika. Protams, ir grūti reformēt savu nozari, nepiesaistot papildu resursus un par vainīgu vienmēr saukt finansu ministru vai visu ministriju. Tomēr jāatzīmē, ka, piemēram, veselības aprūpē, kas arī atrodas smagā situācijā, šīs reformas, manuprāt, ir notikušas un arī tikušas vistālāk. Kaut arī mediķiem tas ir bijis pietiekami sāpīgi un arī vēl būs, un arī viņiem nav bijis šīs naudas.

— Vai pašvaldību neapmierinātību daļēji nav izraisījis arī šī gada haoss to finansēs? Izmaiņas zemes nodokļa aprēķināšanas kārtībā un novēlotie pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtības grozījumi.

— Daļēji varētu tam piekrist. Pēdējā laikā vairākas reizes grozījumi likumdošanā skāruši pašvaldības. Pēc tam kad gada sākumā pēc Valsts prezidenta ierosmes Saeima mainīja zemes nodokli, pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtība netika pārskatīta. Lai šos grozījumus ātrāk virzītu Saeimā, pašvaldību lietu valsts ministrs to virzīja kā komisijas ierosinājumu, bet likumprojekts diemžēl iestrēga. Tad mēs bijām spiesti to virzīt caur valdību, un rezultātā tika panākts it kā kompromiss, kaut arī likuma grozījumi ir visai juceklīgi: jaunā izlīdzināšanas kārtība attiecas tikai uz gada pēdējiem trim mēnešiem.

Kopā ar Pašvaldību lietu pārvaldi mēs pašlaik meklējam risinājumu, kā tagad palīdzēt atsevišķām pašvaldībām.

— Kā jūs vērtējat piedāvājumu ar likumu noteikt pašvaldību budžeta pieļaujamo minimālo attiecību pret valsts pamatbudžetu?

— Jā, esmu dzirdējis par ideju, ka Saeima varētu noteikt proporcijas, teiksim, vienu procentu aizsardzībai, trīs procentus lauksaimniecībai un tā tālāk.

Tādā gadījumā es uzskatu, ka tad vairs nav jēgas veidot budžetu un cerēt kaut kādus līdzekļus arī ietaupīt. Jo tad, kad mēs valdībā gatavojam budžeta projektu, katra ministrija iesniedz dziļi detalizētu pieprasījumu. Un bieži vien mēs redzam, ka vajadzība dublējas ar kādas citas ministrijas prasīto — tā vietā, lai mēs katram dotu pa miljonam, mēs šādā situācijā, protams, apmierinām tikai vienu prasību. Bet, ja Saeima nosaka stingras proporcijas un pēc gada ieņēmumu prognozēšanas katrs ministrs procentuāli izrēķina, cik viņa resoram pienākas, un paliek šai naudai apakšā izdevumu sadalījumu, tad nedz finansu ministrs, nedz valdība vairs nevar tā lietderīgumu apstrīdēt vai kontrolēt— jo to ir noteikusi Saeima — un mēs pilnīgi zaudējam jebkādu cerību uz līdzekļu izlietojuma "caurspīdīgumu".

— Kuras varētu būt tās izdevumu pozīcijas, kas nākamā gada budžetā varētu tikt iebalsotas uz deficīta rēķina?

— Atklātus priekšlikumus budžeta deficītam 15 miljonu apjomā ir iesniegusi tikai opozīcija.

Bet ir vēl virkne priekšlikumu, kas attiecas, piemēram, uz ieņēmumu pārprognozēšanu. Un es nezinu, kuram deputātam var būt labākas iespējas prognozēt, nekā Finansu ministrijai, kas to jau ir darījusi tik daudzus gadus un kam ir uzkrāta gan pieredze, gan izstrādāta metodoloģija. Piemēram, Finansu ministrijas 1997. gada kopējo ieņēmumu prognoze ir bijusi faktiski ideāla — 100,5 procentu izpilde.

Un, ja arī kāds nodoklis pārpildās, to parasti izmanto cita nodokļa neizpildes segšanai. Tādēļ šie prognožu grozīšanas priekšlikumi mani mazliet uztrauc.

Viens no piemēriem — frakcijas "Saimnieks" priekšlikumu par Latvijas Bankas iemaksu palielināšanu budžetā par diviem miljoniem latu Latvijas Bankas vadība, balstoties uz likumu un to, ka vispirms ir jāpiepilda pamatkapitāls, vienkārši var nepildīt. Faktiski apšaubāmas jau ir arī tās Latvijas Bankas iemaksas, kas ietvertas budžeta projektā.

Bažas rada arī priekšlikumi, kas skar to līdzekļu sadali, kas plānoti neparedzētiem izdevumiem. Kopumā šie līdzekļi veido 6,3 miljonus latu. Ņemot vērā šī gada pieredzi, valdības sadalei vajadzētu atstāt vismaz divus miljonus. Bet priekšlikumi, kas skar šīs pozīcijas sadali, kopumā veido 48 miljonus latu. Atrēķinot tos priekšlikumus, kuri "pārklājas", paliek 24 miljoni - kritiskais skaitlis, ap kuru mēs pašlaik modelējam situāciju. Viennozīmīgi — viss, kas šajā pozīcijā tiks iebalsots virs šiem 6,3 miljoniem, būs deficīts.

— Pagājušajā nedēļā jūs bijāt vizītē Londonā.Kāds bija tās mērķis?

— Viens no vizītes uzdevumiem — piedalīšanās kompānijas "EUROMONEY" rīkotajā konferencē, kuras galvenais mērķis — analizēt svārstības pārejas ekonomikas valstu vērtspapīru tirgū un to iespējamo ietekmi uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Šajā konferencē es uzstājos ar runu. Tās pamatdoma — ka mēs starptautiskajos tirgos vairs neaizņemsimies kā valdība, bet gan veicināsim investīciju ienākšanu akciju kapitāla īpašuma daļās vai arī Latvijas privātstruktūru emitēto vērtspapīru tirdzniecību starptautiskajos tirgos. Skaidrs, ka mūsu politika ir mainījusies un vieglākais ceļš — slēgt ar Latvijas valdību līgumus par garantētiem aizņēmumiem — vairs nebūs ejams.

Mēs tikāmies arī ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas prezidentu Žaku de Larozjē, un viens no sarunu tematiem bija iespēja 2000. gadā Rīgā organizēt ERAB gadskārtējo sanāksmi. Tas nozīmētu apmēram trīs, četru, varbūt pat piecu tūkstošu viesu ierašanos Rīgā — aptuveni 50 ERAB dalībvalstu finansu ministru dalību — līdz ar to ārkārtīgi liela mēroga biznesa cilvēku interesi. Mūsu konkurente pašlaik ir Taškenta, tomēr, kā noskaidrojās šajā sarunā, lielākā daļa lēmēju ir par Rīgas izvēlēšanos. Svarīga ir bijusi mūsu tehniskā varēšana. Tas, protams, ir arī goda apliecinājums Eiropas Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm — tāda mēroga finansu forums šeit notiks pirmo reizi.

Trešā svarīgā tikšanās bija Anglijas bankā un jaunizveidotajā struktūrā "The Financial Authority", kas turpmāk apvienos Britu karaļvalsts finansu institūciju uzraudzību. Šāda finansu iestāžu uzraudzības koncentrācija, kas ir viens no pirmajiem Blēra valdības veiktajiem pasākumiem, varētu būt arī mūsu mērķis. Tāpēc mēs bijām arī Anglijas bankā, kas pagaidām vēl uzrauga komercbankas, bet pēc 1. aprīļa arī šo jomu pārņems "The Financial Authority", kurā būs apmēram 2000 darbinieku un kura pārraudzīs visu finansu tirgu. Šī pieredze var mums būt noderīga līdzīgiem pasākumiem Latvijā, tāpat kā saikne ar Zviedriju un Dāniju, kur šī uzraudzības koncentrācija jau ir notikusi.

— Vakar jums un Latvijas bankas prezidentam Einaram Repšem bija tikšanās ar jauno Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītāju. Vai tas nozīmē arī jaunu Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecību pagriezienu?

— Nē, tā vienkārši ir Starptautiskā valūtas fonda misijas vadības nomaiņa rotācijas kārtībā. Jaunais misijas vadītājs Oļehs Havriļišins nomainīja pirmo misijas vadītāju Van der Meinsbrugha kungu, kurš šeit strādāja jau kopš 1994. gada. Jau janvāra vidū Latvijā divu nedēļu darba vizītē ieradīsies pirmā Starptautiskā valūtas fonda misija Oļeha Havriļišina vadībā. Šī bija vairāk iepazīšanās vizīte — mēs pārrunājām Latvijas un SVF parakstīto memorandu turpmākajiem 18 mēnešiem un citus sadarbības aspektus. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja Saeima pieņems memoranda prasībām atbilstošu budžetu, mums neradīsies problēmas arī kritiskās situācijās. Kaut vai gadījumā, ja maksājumu bilances tekošā konta stāvoklis vēl vairāk pasliktinātos. Līdzīgu situāciju šobrīd mēs redzam Korejā, kura vakar izmantoja savas tiesības aizņemties naudu no Starptautiskā valūtas fonda.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Vakar:

jau no paša rīta pie Saeimas nama pulcējās pašvaldību pārstāvji no daudzām Latvijas pilsētām un pagastiem, lai izteiktu savu nostāju par 1998. gada budžetā plānoto līdzekļu sadali Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie pašvaldību pārstāvjiem iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers un Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis...

... deputāts Aleksandrs Kiršteins...

... iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers