svētki un godadienas

Somijas Republikā

Rīt, 6. decembrī, valsts svētki — Neatkarības diena.

Somija starp visām daudzajām pasaules valstīm Latvijai ir viena no vistuvākajām gan ģeogrāfiski, gan vēstures norišu un savstarpējas izpratnes aspektā. Kaut vienlaikus mūsu zemju likteņgaitas tieši šajā gadsimtā bijušas arī krasi atšķirīgas.

Arī Somija ir relatīvi neliela valsts iedzīvotāju skaita ziņā — ar saviem 5 miljoniem tā ir tikai divtik lielāka par Latviju. Tai gan ir piecreiz lielāka teritorija par Latviju. Somija plešas arī tālu aiz Polārā loka. Vairāk nekā 93 procenti Somijas iedzīvotāju ir somi. Valstī dzīvo arī aptuveni 6,3 procenti zviedru, Somijas ziemeļos dzīvo sāmi jeb lapi, kas nodarbojas galvenokārt ar briežkopību. Nepilns pusmiljons somu dzīvo emigrācijā, galvenokārt Zviedrijā.

XIX gadsimta sākumā (1809. gadā) pēc Zviedrijas sakāves Somija tika pievienota Krievijai kā autonoma lielkņaziste, un tai bija arī savs seims. Tomēr somu autonomija bija visai ierobežota, atkal un atkal somu tautai nācās sastapties ar savu nacionālo tiesību ierobežojumiem. Tā, piemēram, Somijā bija aizliegts izdot grāmatas somu valodā.

Iespēja nodibināt savu suverēnu valsti Somijai, tāpat kā Latvijai, radās pēc cariskās Krievijas sabrukuma. Somijas konstitūcija jeb “Somijas valdīšanas forma” pieņemta 1919. gada 17. jūlijā, taču vēlākajos gados tajā izdarītas samērā lielas izmaiņas.

Taizemes Karalistē

Šodien, 5. decembrī, valsts svētki — karaļa Bhumibola Aduliadeja dzimšanas diena

Taizemes Karaliste ir viena no nozīmīgākajām Indoķīnas pussalas valstīm Dienvidaustrumāzijas reģionā. Teritorijas ziņā tā ar saviem 514 000 kvadrātkilometriem astoņkārt pārspēj Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā — apmēram trīsdesmit reizes.

Kopš XVII gadsimta Taizemi jeb toreizējo Siāmu centās kolonizēt Holande, Anglija un Francija, taču siāmiešiem izdevās šos tīkojumus atvairīt. XVIII gadsimtā, lai nosargātu savu neatkarību, Taizeme karoja ar Birmu, pēc tam pati centās nostiprināt savu ietekmi Laosā un Kambodžā.

1932. gadā Siāma tika proklamēta par konstitucionālu monarhiju, bet l939. gadā pārdēvēta par Taizemi.

Otrajā pasaules karā Taizeme karoja Japānas pusē, bet pēc kara 1950. gadā parakstīja vienošanos ar ASV par militāru palīdzību, kā arī ekonomisko un tehnisko sadarbību.

Taizeme ir pārsvarā agrāra valsts. Tās zemnieki audzē kukurūzu, maniokas un citas šim reģionam raksturīgas lauksaimniecības kultūras. Liela nozīme valsts ekonomikā ir kaučuka ieguvei — kaučukaugi tiek kultivēti lielās platībās. Taizemē ir arī augstu attīstīta lopkopība un zvejniecība.

Valsts ekonomikā liela nozīme ir ķīmiskajai un tekstilrūpniecībai, kā arī mašīnbūvei. Taizemē iegūst alvas, svina, cinka, dzelzs, volframa un mangāna rūdas, kā arī vairākus citus vērtīgus izrakteņus.

Taizemē ir konstitucionāla monarhija, tās konstitūcija pieņemta 1978. gada 22. decembrī. Likumdošanas vara valstī pieder karalim un divpalātu parlamentam, kas sastāv no Nacionālās sapulces un pārstāvju palātas.