svētki un godadienas

Somijas Republikā

Rīt, 6. decembrī, valsts svētki — Neatkarības diena.

Turpinājums no 1.lpp.

Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Somija, tāpat kā Latvija, daudz darīja savas nacionālās ekonomikas attīstīšanai, taču daudzos parametros mūsu valsts ekonomiskie un sociālie rādītāji bija labāki, īpaši lauksaimniecībā, kuras attīstību Somijā būtiski apgrūtināja skarbie ziemeļu dabas apstākļi.

Trīsdesmitajos gados Somija, tāpat kā Latvija, Lietuva un Igaunija, aizvien vairāk sāka izjust savas suverenitātes apdraudētību. 1939. gada rudenī Padomju Savienība Somijai, tāpat kā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, pieprasīja piekrist padomju militāro bāžu iekārtošanai savā teritorijā. Taču atšķirībā no trim Baltijas valstīm Somija šo draudīgo priekšlikumu noraidīja un kļuva par PSRS agresijas upuri. Staļiniskā Padomju Savienība, uzbrūkot miermīlīgajai kaimiņvalstij, līdz ar hitlerisko Vāciju uzņēmās atbildību par Otrā pasaules kara aizsākšanu. Asiņainajā 1939./1940. gada Ziemas karā Somija gan zaudēja daļu savas teritorijas, taču nosargāja suverenitāti. Vienlaikus Ziemas karš visai pasaulei parādīja somu tautas garīgo parākumu un reizē arī PSRS militāro vājumu. Prasmīgi izmantojot ziemas apstākļus un Somijas skarbo reljefu (biezi meži, klintis, straujas ziemeļu upes), daudz mazākā, bet ar augstu morāli un patriotisma jūtām apveltītā somu armija, ko veidoja galvenokārt brīvprātīgie, prasmīgi manevrējot un izdarot negaidītus un pārgalvīgus uzbrukumus, sagādāja Sarkanajai armijai milzīgus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus. Padomju Savienība, lai salauztu somu tautas pretošanos, veica barbariskus uzlidojumus Helsinkiem, bombardēdama civilobjektus.

Savu valstisko suverenitāti Somijai izdevās nosargāt arī pēc Otrā pasaules kara, konsekventi ievērojot neitralitātes politiku. Tautas patriotisms pasargāja Somiju arī no staļinisko specdienestu gatavotā valsts apvērsuma. (Maskavas specdienestu kabinetos bija izplānota likumīgās valdības gāšana un aizvietošana ar komunistisko marionešu komandu, kas Somiju padarītu par padomju impērijas vasaļvalsti vai pat tās sastāvdaļu.)

Pēckara gados, prasmīgi izmantodama savas dabas bagātības (plaši meži, dzelzs, vara, niķeļa, fosforītu un citu rūdu krājumi), kā arī veiksmīgi iekļaujoties tehnoloģiskajā revolūcijā, Somija ir sasniegusi vienu no augstākajiem ekonomiskās attīstības līmeņiem Eiropā. Vienlaikus aizvien būtiskāki kļuvuši tās sociālie sasniegumi.

Kopš septiņdesmitajiem gadiem Somija ir ieņēmusi nozīmīgu vietu arī pasaules politiskajos procesos. Somijas galvaspilsēta Helsinki l973. un 1975. gadā kļuva par Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes norises vietu. “Finlandia” pilī 1975. gada vasarā tika parakstīts vēsturiskais Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes nobeiguma akts, kas kļuva par pamatu jaunu starpvalstu politisko attiecību veidošanai un kas joprojām nosaka ietekmīgās starptautiskās organizācijas EDSO darbības principus.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Somiju tika atjaunotas 1991. gada 29. augustā. Somijas intereses Latvijā pārstāv Viņa ekselence Hannu Hemeleinens, Somijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. Savukārt mūsu valsts intereses Helsinkos pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Anna Žīgure, kura ir arī Helsinku diplomātiskā korpusa vecākā.

Liela nozīme mūsu valstu attiecībās ir bijusi vizīšu apmaiņai augstākajā līmenī. Latvijai ar Somiju parakstīti daudzi starpvalstu līgumi, kas ir labs pamats jau tagad plašo ekonomisko attiecību paplašināšanai un padziļināšanai. Nesen starp abām valstīm tika iedibināts bezvīzu režīms. Nozīmīga bijusi arī abu valstu sadarbība starptautiskās organizācijās.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Taizemes Karalistē

Šodien, 5. decembrī, valsts svētki — karaļa Bhumibola Aduliadeja dzimšanas diena

Turpinājums no 1.lpp.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Taizemi tika nodibinātas 1992. gada martā. Pirmais Taizemes vēstnieks Latvijā bija Sučinda Jongsutons. Pēc viņa pilnvaru laika beigām ar šī gada 14. novembri savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza Taizemes vēstnieks Prasarts Mansuvans (Prasart Mansuwan) . Viņa rezidence ir Stokholmā.

Neraugoties uz lielo attālumu starp Latviju un Taizemi, mūsu valstu attiecības līdz šim attīstījušās visnotaļ sekmīgi. Abas valstis sadarbojas starptautiskajās organizācijās. Taizeme, kaut nepieder mūsu reģionam, izprot un atbalsta Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Nozīmīgs notikums abu valstu attiecību attīstībā bija mūsu ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Taizemē pērn, novembrī. Tās laikā tika parakstīts Latvijas un Taizemes līgums par gaisa satiksmi. Perspektīvā ir izredzes noslēgt arī starpvalstu līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību. Taizeme arī piedāvājusi ik gadu vairākiem Latvijas iedzīvotājiem piešķirt stipendijas ar valsts attīstību saistītām studijām.

Sveicot tālo, draudzīgo Taizemi tās valsts svētkos, mums, latviešiem, atliek vēlēt, lai čaklā Taizemes tauta ātrāk spētu pārvarēt pašreizējās ekonomiskās grūtības. Novēlēsim arī Taizemes politiķiem sekmes viņu svētīgajā darbībā, cenšoties savu reģionu pārvērst no kodolieročiem brīvā zonā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors