Īpaši atbalstāmie reģioni — mazo uzņēmēju cerība un iespējas

Par valsts ekonomikas teritoriālās struktūras līdzsvarošanu rūpējoties

Dr. oec. INESE VAIDERE, Ministru prezidenta padomniece un Reģionālās attīstības padomes locekle, — “Latvijas Vēstnesim”

Inese Vaidere

Decembrī aprit gads, kopš Ministru kabinets pieņēma koncepciju “Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu”. Bet 15. novembrī pēc Reģionālās attīstības padomes rekomendācijas valdības sēdē īpaši atbalstāmā reģiona statuss jau tika apstiprināts 64 pašvaldībām: 3 rajoniem — Balvu, Krāslavas un Preiļu, 6 pilsētām un 55 teritorijām ārpus minētajiem rajoniem. Ekonomikas ministrija jau nosūtījusi pašvaldībām ieteikumus finansu pieprasījuma iesniegšanai 1998. gadam. Tas ir jauna ceļa sākums Latvijas ekonomikas teritoriālās struktūras līdzsvarošanai, balstoties tieši uz pašvaldību un uzņēmēju saimniecisko aktivitāšu rosināšanu.

— Jūs esat stāvējusi pie šo īpaši atbalstāmo reģionu idejas šūpuļa. Nu tā ieguvusi reālas aprises. Kā jūs apmierina šis process?

— Ideja par reģionālo politiku Latvijā man savulaik radās, strādājot pie doktora disertācijas par tematu “Reģionālā politika Rietumvācijā”. Redzēju, ka arī mūsu valstī šīs reģionālās atšķirības gan bezdarba, gan iedzīvotāju ienākumu ziņā ir ārkārtīgi lielas, un jau pirms krietna laika — 1988., 1989. gadā par to sāku rakstīt savās publikācijās un šo ideju paudu arī konferencēs ārvalstīs. Taču, kad tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijā šajā jomā radās gluži nepieņemama situācija. Šīs ministrijas nosaukums zināmā mērā ir maldinošs, jo — ar reģionālo attīstību vairāk gan saprotama tieši darbība ekonomikas jomā, taču VARAM galvenokārt nodarbojās ar teritoriālplānošanas jautājumiem. Varbūt tieši šo neskaidrību dēļ Ekonomikas ministrija atteicās no ekonomikas reģionālās attīstības kontrolēšanas un veicināšanas funkcijām. Šī joma faktiski palika bez saimnieka. Kad Guntars Krasts kļuva par ekonomikas ministru, bet es Ekonomikas ministrijā sāku strādāt par parlamentāro sekretāri, ierosinājām, ka Ekonomikas ministrijā būtu nepieciešams strādāt pie valsts reģionālās attīstības projekta, un ar toreizējā premjera Andra Šķēles atbalstu šo darbu arī uzsākām. Īpaši atbalstāmo reģionu statusa piešķiršanas mērķis ir veicināt ekonomisko attīstību arī tajā Latvijas teritorijā, kur uzņēmējdarbība pašreiz nenotiek pietiekami aktīvi. Šī projekta uzsākšana noritēja ļoti labvēlīgā gaisotnē. Jūnijā tika pieņemts likums “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”, sākās darbs, lai izveidotu normatīvos aktus, kas regulē tā izpildes kārtību. Saeima septembrī izveidoja Reģionālās attīstības padomi, kura oktobrī sāka veikt savus pienākumus. Ir pieņemti MK noteikumi — Reģionālā fonda nolikums, kuros paredzēts, ka to pārvaldīs bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība”, kuras statūti iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta komitejā. Kad tiks atrisināti fonda pārvaldes jautājumi, varēs ķerties arī pie konkrētas palīdzības tiem uzņēmumiem vai pašvaldībām, kas atrodas šajos īpaši atbalstāmajos reģionos.

— Sākotnēji Reģionālā fonda vajadzībām tika paredzēts viens miljons latu. Taču nesen Ministru kabinets šos līdzekļus samazināja līdz 570 tūkstošiem ...

— Es varu izteikt gandarījumu, ka valdība mums noticēja un projektam, kurš patiesībā vēl nemaz nebija uzsākts, tika piešķirta tik nozīmīga naudas summa. Varbūt, globāli skatoties, tas nav daudz, taču mazā biznesa uzsākšanai būtiski, un, racionāli izlietojot līdzekļus, mēs varam palīdzēt lielam skaitam uzņēmēju. Protams, ir žēl, ka fonda līdzekļi ir samazināti, taču bija jāatrod līdzekļi, piemēram, Aglonas bazilikas parādu segšanai. Tas bija smags jautājums, kuru iepriekšējās valdības nebija atrisinājušas, taču šī valdība uzskatīja par savu pienākumu atbildēt par šīm saistībām. No fondam paredzētajiem līdzekļiem tika segti arī Vaiņodes dzelzceļa darbības atjaunošanai un vairāku skolu remonta izdevumi, kurus nebija iespējams atlikt. Tomēr jāņem vērā, ka nākamajā gadā papildus šiem vēl neizmantotajiem 570 tūkstošiem Reģionālajā fondā atkal paredzēts ieskaitīt miljonu latu.

— Taču šie līdzekļi netiks piešķirti tādēļ vien, ka attiecīgā pašvaldība ieguvusi īpaši atbalstāmā reģiona statusu. Atcerēsimies — kā notika šī atlase?

— Vispirms tika veikta statistikas datu analīze un pēc ražošanas un sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem noteiktas relatīvi vājākās administratīvi teritoriālās vienības valstī. Un, vadoties gan no tās rezultātiem, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieteikumiem par pagastiem, kuros ir dažādi uzņēmējdarbību limitējoši faktori, 121 pašvaldībai tika izsūtīti uzaicinājumi iesniegt reģionu attīstības vispārējās programmas, kuras pēc tam izvērtēja Reģionālās attīstības padome un Ministru kabinets.

— Kas tiek uzskatīti par uzņēmējdarbību limitējošiem faktoriem?

— Tās ir dažādas aizsargjoslas, dabas rezervāti, kas uzliek zināmus uzņēmējdarbības ierobežojumus. Es uzskatu, ka tas ir diskutējams jautājums, vai mums šīs zonas vajadzēja iekļaut īpaši atbalstāmo reģionu statusā, jo tās procentuāli aptver ļoti lielu iedzīvotāju skaitu, turklāt sarakstā šādā veidā tika iekļautas arī ļoti bagātas pašvaldības. Pie tam, ja pagasts atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā, tad tas pagasta uzņēmējdarbībai nereti var nākt tikai par labu. Manuprāt vajadzētu uzmanību koncentrēt tieši uz tiem pagastiem, kur ir vissliktākie apstākļi — vislielākais bezdarbs, viszemākais ienākumu līmenis. Bet tas ir mans personiskais viedoklis. Kopumā sadarbība ar Vides un reģionālās attīstības ministriju mums kļūst arvien ciešāka, sevišķi tagad, izstrādājot normatīvos aktus, un mēs respektējam abpusējos viedokļus. Teritoriālā plānošana un ekonomiskās attīstības metodes savstarpēji ir ļoti cieši saistītas.

— Kādas pārdomas par Latvijas pašvaldībām jums radās pēc šīs datu analīzes?

— Protams, dzīves līmenis dažādās Latvijas vietās ir krasi atšķirīgs. Pārāk liels iedzīvotāju blīvums un ražošanas koncentrācija ir Rīgas reģionā, savukārt (sevišķi Latgales pusē) ir apdzīvotas vietas, kur ir nepieļaujami liels bezdarbs un mazi ienākumi. Taču neesmu pārliecināta, vai bija pareizi nosūtīt uzaicinājumus par iekļaušanu īpaši atbalstāmo reģionu statusā ļoti maziem, savrupiem pagastiem. Lielāks efekts būtu, ja šo statusu piešķirtu lielākai pagastu kopai, kura spētu īstenot kopīgus projektus, vai atsevišķam rajonam. Ko gan varēs izdarīt viens pats pagasts, kurā ir, piemēram, 519 iedzīvotāju?

— Kā noteicāt robežu — lūk, šīs pašvaldības var pretendēt uz īpaši atbalstāmā reģiona statusu, bet šīs — vairs ne?

— Arī šis ir diskutējams jautājums. Šoreiz padomes vairākums, pieņemot lēmumu, izšķīrās tieši par šo skaitli. Man gribētos, lai šie reģioni tiešām nebūtu tik sīki.

— Ekonomikas ministrijas darba grupa apzināja 112 teritorijas, kurām varētu piedāvāt iesniegt attīstības programmas īpaši atbalstāmā reģiona statusa iegūšanai. Šīs programmas iesniedza tikai 81 pašvaldība. Vai tā bija vienaldzība, vai arī pašvaldības neprata un nespēja šādu darbu paveikt?

— Pašvaldībām vajadzētu spēt izvērtēt saimnieciskās darbības perspektīvas savā teritorijā, apzināt un uzrādīt pamatotus biznesa projektus. Iedzīvotāji taču tajās ievēlēja spējīgākos un enerģiskākos cilvēkusÉ Kad tikko sākām strādāt pie šī projekta, ļoti daudzas pašvaldības izrādīja lielu interesi un gribēja uzzināt, ko un kā darīt, lai tajā iekļautos. Daudzi gan arī bija pārsteigti, ka viņus aicina izstrādāt šādu attīstības programmu un, kā redzams, apmēram 40 pašvaldību neatsaucās uz šo piedāvājumu. Visticamāk, ka tām nebija ideju, kā to izdarīt. Ja pašvaldība pirms tam nebija interesējusies par šo lietu, laika arī bija pamaz. Taču mēs par to neuztraucamies — lai vēl padomā un apsver iespējas, ko savā labā varētu paveikt. Tam atvēlēts laiks līdz februārim. Nevajag gaidīt, ka nāks kāds “no augšas” un palīdzēs. Iespējas visiem ir vienādas. Arī iespējas strādāt ar Eiropas Savienības ekspertiem, izmantot ārvalstu palīdzību.

— Taču, ja pagasts savā nabadzībā jau tiktāl nolaidis rokas, ka tiešām nevar sadūšoties un nemāk šādu nākotnes vīziju izstrādāt?

— Protams, mums kā centrālās varas pārstāvjiem tomēr ir jādomā, kā palīdzēt, un tādēļ jau vasarā bijām iecerējuši noorganizēt divus semināru blokus par to, kā veidot šīs īpaši atbalstāmo reģionu attīstības programmas. Mainījās valdības, mainījās Ekonomikas ministrijas vadība, un šīs ieceres palika nerealizētas. Tagad tas tiek īstenots. 17. decembrī Ekonomikas ministrija kopā ar Abavas pagasta padomi, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Uzņēmējdarbības atbalsta centru (Rīga) septiņpadsmit Kurzemes reģiona pašvaldību darbiniekiem un uzņēmējiem organizē semināru par teritorijas attīstības plānošanu un konkrēto biznesa projektu izstrādi. Šādi semināri paredzēti arī Vidzemes un Latgales pašvaldībām, kuras ieguvušas īpaši atbalstāmo reģionu statusu.

— Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par īpaši atbalstāmā reģiona statusa piešķiršanu Ekonomikas ministrija šīm 64 pašvaldībām ir nosūtījusi ieteikumus finansu prasījumu iesniegšanai nākamajam gadam. Kas notiks tālāk?

— Pašvaldībām jāapziņo savi uzņēmēji un jāsaņem no viņiem konkrēti biznesa plāni ar izklāstu, kas tiks darīts un kāda palīdzība nepieciešama reģionālās attīstības līdzekļu veidā. (Te gan jāuzsver, ka tiks izvērtēti tikai tie projekti, kuri jau bija pieminēti pašvaldības iesniegtajā attīstības programmā.) Piemēram, uzņēmējs vēlas iegādāties ražošanas iekārtu. Viņam pašam šim nolūkam ir 2 tūkstoši latu, bet vajadzētu vēl 2 tūkstošus. Šajā gadījumā uzņēmējs var lūgt vai nu ieguldījumu dotāciju, vai arī kredītu. No fonda līdzekļiem būtu iespējams segt, piemēram, kredīta procentus noteiktā apjomā. Mēs gaidām priekšlikumus no uzņēmējiem, kā mēs viņus varētu atbalstīt. Taču vispirms šie projekti būtu jāizskata pašvaldībām (vai arī īpaši atbalstāmo reģionu vietējām padomēm, ja tādas tiek izveidotas) un jāsarindo noteiktā kārtībā pēc to kvalitātes, pamatotības, atbilstības reģiona attīstības interesēm utt. Pēc tam tos, šādi sakārtotus, vērtēs starpministriju komisija. Šos projektus Ekonomikas ministrijā gaida līdz 23. decembrim. Kad projekti tiks akceptēti Reģionālās attīstības padomē, uzņēmēji varēs pretendēt uz piešķirtajiem līdzekļiem.

— Kā šos reģionālās attīstības fonda līdzekļus paredzēts izlietot?

— Fonda līdzekļus var izlietot ieguldījumiem uzņēmējsabiedrības statūtkapitālā, to kredītu, kas tiek sekmīgi izmantoti saskaņā ar biznesa plānu, procentu maksājumiem pilnīgi vai daļēji; arī vienreizējiem maksājumiem (par ekonomiskās izglītības pasākumiem, ko visbiežāk organizē pašvaldības, kā arī dažādām piemaksām uzņēmumiem par jaunu darba vietu radīšanu). Var būt ieguldījumi dotācijām pamatlīdzekļos — tas būtu kā gada pirmsnodokļa peļņas samazinājums uzņēmumam par noteiktu ieguldījumu summu, nepārsniedzot 20 procentus no kopējām ieguldījumu izmaksām. Fonda līdzekļus atļauts izlietot arī vietējiem attīstības fondiem. Atsevišķos gadījumos ar ikreizēju Reģionālās padomes lēmumu iespējams izsniegt uzņēmumiem kredītus vai kredītgarantijas. Šo pēdējo iespēju mēs nedomājam izmantot pārāk bieži, tikai izņēmuma gadījumos, kad jutīsim līdzekļu novirzīšanas nepieciešamību attiecīgajiem mērķiem, un citas iespējas to izdarīt nebūs. Ar Reģionālās padomes lēmumu iespējams arī kopīgi ar pašvaldībām finansēt kādas reģiona infrastruktūras attīstību vai arī pašvaldību organizētus dažādus uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus. Tās tiešām ir lielas iespējas, un no uzņēmējiem tiek gaidīta liela iniciatīva. Jā, un vēl taču iespējama nodokļu atlaide — veikt paātrinātus amortizācijas atskaitījumus. Arī šī priekšrocība būs tikai Reģionālās padomes akceptētajiem projektiem, nevis visā reģiona teritorijā, un tās nolūks — veicināt investīciju ienākšanu.

Man gan ir nelielas bažas par to, kā mūsu palīdzība atsauksies uz konkurentiem šajās apdzīvotajās vietās. Ja mums ir pilnīga un patiesa informācija par pagastu, tad viss kārtībā. Bet, piemēram, šajās attīstības programmās diezgan populāras ir idejas par frizētavu atvēršanu (es gan nedomāju, ka tām būtu pietiekama perspektīva bezdarba nomāktā vidē). Taču, ja pagastā jau darbojas viena frizētava bez jebkādas stimulēšanas, un otra tiks atvērta ar mūsu palīdzību, tad tā, protams, būs konkurences ietekmēšana, un šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Mēs visus projektus rūpīgi pētīsim arī no šāda viedokļa — lai jauno projektu īstenošana neapdraudētu jau esošo eksistenci.

— Šajās pašvaldību iesniegtajās vispārīgajās programmās kā galvenie uzņēmējdarbības veidi uzsvērta kokapstrāde, lauksaimniecības produktu pārstrāde un tūrisms. Izklausās pietiekami nopietni. Ko jūs šeit varētu piebilst?

— Varbūt, ka mazliet trūkst oriģinālu ideju. Bet te nu es gan nevienam negribētu neko pārmest, jo atrast un izstrādāt oriģinālas idejas — tas ir pats grūtākais. Un tie, kam tās ir, parasti nopelna milzu naudu. Taču mēs bijām cerējuši, ka biznesa plānu izveidē vairāk varētu palīdzēt tieši zinātne. Pēdējā laikā ļoti daudzi zinātnieki ir neapmierināti ar pašreizējo nabadzīgo valsts stāvokli un to, ka zinātne it kā netiek atbalstīta. Mēs esam ļoti ieinteresēti zinātnes praktiskajos darba rezultātos. Protams, te runa ir par ekonomikas zinātni, kura konkrētiem reģioniem, konkrētiem pagastiem varētu izstrādāt attīstības vīziju. Šogad valsts budžetā bija paredzēti līdzekļi Latgales sociāli ekonomiskās attīstības programmas izstrādei. Mēs ar to saistījām visai lielas cerības, jo tieši Latgalē šo īpaši atbalstāmo reģionu ir visvairāk, šeit klājas visgrūtāk. Reģionālās attīstības padome ir nolēmusi uzaicināt programmas izstrādes vadītāju Matisāna kungu un noklausīties viņa ziņojumu par šī darba rezultātiem. Ja šī programma būs veiksmīga, tad to varēsim ieteikt izmantošanai. Zināmas bažas rada vienīgi tas, ka Latgales pašvaldību vispārējās programmās neatspoguļojās nekas no šī zinātnieku darba, nebija jūtama sasaite ar to.

— Ir noteikts, ka īpaši atbalstāmo reģionu iedzīvotāju skaits nedrīkst būt lielāks par 15 procentiem no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita. Cik daudz iedzīvotāju ir šajās 64 pašvaldībās?

— Šeit dzīvo 8 procenti no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Tāda arī bija mūsu sākotnējā ideja — neaizpildīt uzreiz visus 15 procentus, bet izvēlēties tieši tos reģionus, kam palīdzība visnepieciešamākā un kas iesnieguši vispamatotākos projektus.

— Īpaši atbalstāmā reģiona statuss pagaidām tika atteikts vairākām pašvaldībām, kuru programmas nebija izstrādātas atbilstoši vērtēšanas prasībām. Vai tām zudušas cerības iegūt šo statusu?

— Šīs iesniegtās programmas pirmām kārtām ir jākonkretizē. Nedrīkst viens pašvaldības vai attīstības nodaļas vadītājs desmit minūtēs kaut ko vienkārši uzmest uz papīra un domāt, ka mēs to uzskatīsim par nopietnu programmu. Jā, bija darbi, kas neliecināja nedz par kompetenci, nedz nopietnu attieksmi pret reģionālo attīstību. Šiem reģioniem jāturpina strādāt. Atliek novēlēt, lai uzņēmēji un iedzīvotāji tajos reģionos, kur iet smagi, kur nav darba un pat šķiet, ka ir bezizejas situācija, pamatīgi izsver — varbūt ir kāda izeja, ir vērts apvienoties ar kaimiņu un uzsākt ko jaunu. Un varbūt pat izdosies. Ja vien būs gribēšana.

Mudīte Luksa, “LV”