DIPLOMĀTIJA

Francijas Eiropas lietu ministrs

— pie Valsts prezidenta

Piektdien, 5.decembrī, Rīgas pilī Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Francijas Eiropas lietu ministru Pjēru Moskoviči ( Pierre Moskovici ). Sarunas gaitā G.Ulmanis norādīja, ka Latvijas un Francijas divpusējās attiecības ir ieguvušas īpašu dinamiku, ko veicinājusi oficiālā vizīte Francijā šī gada pavasarī. Francijas ciešāka iesaiste Eiropas ziemeļaustrumu reģionā, vēsturiskās klātbūtnes atjaunošana Baltijā un iniciatīvas Baltijas valstu drošības nodrošināšanā ir guvušas atsaucību un izpratni Latvijā.

Valsts prezidents norādīja, ka Eiropa ir svarīgu lēmumu priekšā. Eiropas tālākā attīstība būs atkarīga no diviem būtiskiem procesiem, kas reālus apveidus gūst pašreiz,— Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas šībrīža galvenā prioritāte ir ES, un mēs esam pārliecināti, ka Latvijas stingrā pozīcija par vienoto starta līniju ir pareiza un tā pievērš sabiedrības uzmanību sensitīvajam Baltijas reģionam. Latvija ir par iekļaujošu paplašināšanās procesu. Latvija uzskata, ka jaunā Dānijas un Zviedrijas iniciatīva ietver sevī vienotās starta līnijas būtību un tā ļautu uzskatīt arī gaidāmos ES Padomes Luksemburgā lēmumus par iekļaujošiem, kas atvieglotu visu ES kandidātvalstu iesaistīšanu sarežģītajā Māstrihtas līguma procedūrā, kā arī ņemtu vērā Eiropas Komisijas kandidātvalstu praktisko vērtējumu un rekomendācijas. Pozitīvs lēmums Luksemburgā dos papildu stimulus un atraisīs enerģiju, kā arī neradīs nevajadzīgus pārpratumus. Eiropas valstīm ir iespējas pieņemt ļoti atbildīgu lēmumu, kas var būtiski ietekmēt kontinenta attīstību.

Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskoviči norādīja, ka Luksemburgā tiks pieņemts visas kandidātvalstis iekļaujošs lēmums, uzsāktajam procesam ir jābūt visaptverošam, katram jārada iespējas sevi pierādīt. Francija principā ir par vienotu starta iespēju visiem. Ministrs norādīja, ka esošajām draudzīgajām attiecībām starp Baltijas valstīm un Franciju jārod tālāks piepildījums, vairāk sekmējot saimniecisko sadarbību ar Latviju. Piepildītas ekonomiskās saites ir arī ceļš uz ES, un, kā saka Francijā: “Labi rēķini rada labus draugus.” Baltijas valstis drīz būs ES ārējā robeža, kurai jābūt drošai, bet ne militarizētai. Prezidenta pūles, kas vērstas uz vienlaidu sabiedrības veidošanu Latvijā, ir guvušas ievērību. Tas ir pareizs solis, kas vairo uzticību un Latvijas atgriešanos demokrātiskajā tautu saimē.

Valsts prezidenta preses dienests

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 5.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Francijas Eiropas lietu ministru Pjēru Moskoviči.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis pateicās Francijas Eiropas lietu ministram P.Moskoviči par pabeigto Eiropas līguma ratifikācijas procedūru Francijā un izteica gandarījumu par drīzo Eiropas līguma stāšanos spēkā.

Runājot par Eiropas Savienību, A.Čepānis apliecināja, ka Latvijas uzskats par ES paplašināšanās procesa modeli nav mainījies. Vienīgais veids, kā sākt paplašināšanās procesu, ir uzsākt iestāšanās sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus. Tādēļ Latvija apsveic visus centienus un iniciatīvas, lai ES paplašināšanās process aptvertu visas kandidātvalstis, tostarp Zviedrijas un Dānijas izteikto iniciatīvu. Tā atļauj visām kandidātvalstīm piedalīties reālā paplašināšanās procesā, nekavē Eiropas Komisijas rekomendētajām valstīm virzīties uz dalību ES un nediskriminē pieteiktās kandidātvalstis, kā arī ļauj kandidātvalstu iedzīvotājiem demonstrēt to, ka visas šīs valstis kļūs par kandidātvalstīm. Eiropas Komisijas lēmums par sarunu uzsākšanu tikai ar Igauniju negatīvi ietekmē ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā un Lietuvā, kā arī nesekmē Baltijas valstu vienotību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Francijas Eiropas lietu ministrs P.Moskoviči apliecināja savu izpratni A.Čepāņa izteiktajam viedoklim. Viņš uzsvēra, ka Francijā ir liels atbalsts Baltijas valstīm. Francija iestājas par to, lai ES paplašināšanās būtu globāla un visas valstis sāktu iestāšanās sarunas no vienotas starta līnijas, taču jārēķinās ar citu valstu nostāju un nepieciešamību atrisināt ES iekšējās problēmas. Tādēļ Francija nāk klājā ar Eiropas Konferences iniciatīvu. P.Moskoviči aicināja pārējās kandidātvalstis Igaunijas izraudzīšanos sarunu uzsākšanai tulkot kā apliecinājumu tam, ka drīz tiks uzsāktas sarunas arī ar pārējām kandidātvalstīm. Tādēļ Francijas Eiropas lietu ministrs aicināja Latviju turpināt strādāt pie iesākto reformu paātrināšanas, īpaši jomās, kurās ES ir spēcīga likumdošanas bāze, piemēram, lauksaimniecībā.

Sarunas noslēgumā P.Moskoviči izteica pārliecību, ka ES paplašināšanās procesā svarīgākais ir nevis starts, bet noslēgums un ka visas trīs Baltijas valstis varētu iestāties ES vienlaikus.

Saeimas preses dienests

— pie ārlietu ministra

Piektdien, 5. decembrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministru Pjēru Moskoviči, kurš darba vizītē apmeklē Latviju.

V.Birkavs un P.Moskoviči augstu novērtēja Latvijas un Francijas politiskās attiecības, kā arī apstiprināja vēlmi attīstīt ekonomisko sadarbību. Puses atzina, ka abām valstīm ir liels neizmantotu saimnieciskās sadarbības iespēju potenciāls. V.Birkavs atzinīgi izteicās par Francijas ieinteresētību stiprināt saites ar Baltijas jūras reģionu, kā arī par Francijas atbalstu Baltijas valstu integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Sarunu dalībnieki atklāti un lietišķi apmainījās viedokļiem par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, kā arī par gaidāmo Eiropas Savienības Padomes sanāksmi Luksemburgā. P.Moskoviči apliecināja Francijas atbalstu visu kandidātvalstu iekļaušanai ES paplašināšanās procesā, kā arī darīja zināmu Francijas nostāju par iespējamo Eiropas konferences dibināšanu. V.Birkavs informēja par Latvijas pozīciju ES paplašināšanās jautājumos, kā arī par LR valdības eirointegrācijas politiku.

Abi ministri parakstīja starpvaldību līgumu par sadarbību kuģniecības jomā, kā arī līgumu par to personu atpakaļuzņemšanu, kas ieceļojušas vai uzturas valstī nelegāli.

ĀM preses centrs

— pie Ministru prezidenta

Sestdien, 6. decembrī, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Francijas Republikas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskoviči.

Latvijas un Francijas labās politiskās attiecības ir veidojušās, Francijai atbalstot Latvijas ES integrācijas centienus. Francija vienmēr ir atbalstījusi stipras un vienotas Eiropas izveidi un devusi lielu ieguldījumu ES paplašināšanās procesa attīstībā.

G.Krasts izteica gandarījumu par to, ka ir pabeigta Eiropas līguma ratifikācija Francijas parlamentā. Ministru prezidents informēja viesi par ekonomisko situāciju Latvijā un Baltijas valstu reģionālo sadarbību.

Sarunu gaitā G.Krasts izklāstīja P.Moskoviči perspektīvās investīciju jomas Latvijā un aicināja Francijas uzņēmējus aktīvāk iesaistīties Latvijas saimnieciskajā dzīvē.

Valdības preses departaments

— preses konferencē

Piektdien, 5. decembrī, notika Pjēra Moskoviči un Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava preses konference. Preses konferenci atklāja V. Birkavs:

— Vispirms es gribētu izteikt pateicību P.Moskoviči, ka viņš ir atradis iespēju šajā dinamiskajā un sarežģītajā laikā, tieši pirms Luksemburgas samita, ierasties Latvijā. Francijas ministra vizīte ir īpaši nozīmīga Latvijai, jo Francija ir viena no aktīvākajām vienotās Eiropas atbalstītājām, es pat teiktu, dzinējspēks Eiropas paplašināšanai. Francijas globālais nākotnes Eiropas veidošanās redzējums un pārliecība par Eiropas paplašināšanās un padziļināšanās procesu pilnībā atbilst arī Latvijas vitālajām interesēm. Francija, manuprāt, pamatoti uzsver šī procesa vēsturisko nozīmīgumu. Tādēļ ir saprotama Francijas vēlme redzēt stipru Eiropu ar precīzām institucionālām reformām. Francija šajā kontekstā labi izprot arī Baltijas valstu savstarpējo sadarbību.

Mēs ar ministra kungu pārrunājām arī Zviedrijas un Dānijas jauno iniciatīvu, noskaidrojot viedokļus par tās perspektīvām. Mums ir kopēja izpratne par to, kādai ir jābūt sajūtai pēc Luksemburgas. Pirmkārt, mums ir jāpadara pamatīgs, kopējs darbs mājās, lai iestātos Eiropas Savienībā pēc iespējas labāk sagatavoti. Mani ļoti apmierina Francijas ieinteresētība Baltijas valstīs un gatavība dziļāk iesaistīties Baltijas jūras valstu reģionā. Es domāju, ka mūsu attiecības ir kļuvušas krietni vien dinamiskākas, īpaši pēc Valsts prezidenta vizītes. Šodien parakstītie līgumi ir liels ieguldījums šo attiecību tālākā pilnveidošanā.