• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Francijas Eiropas lietu ministrs (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.12.1997., Nr. 317/318 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46105

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jūtot līdzi nelaimes reizē

Vēl šajā numurā

09.12.1997., Nr. 317/318

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Francijas Eiropas lietu ministrs

— preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Tad runāja Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskoviči:

— Esmu priecīgs šodien atrasties šeit, Latvijā. Esmu ticies ar Valsts prezidentu, ārlietu ministru Birkava kungu, ar kuru man ir bijis tas gods tikties jau agrāk. Ar Birkava kungu mūs vieno savstarpēji atklātas un draudzīgas attiecības, kas, manuprāt, ir godīgu politisko attiecību pamats. Es gribēju apmeklēt Baltijas valstis pirms Luksemburgas tikšanās, lai paskaidrotu Francijas attieksmi pret Eiropas Savienības paplašināšanos. Es zinu par Baltijas valstu vēlmi iestāties ES. Francija atbalsta šo perspektīvu attiecībā uz visām trīs Baltijas valstīm. Mūs ļoti iepriecina Baltijas valstu sabiedrības vēlme mobilizēt visus savus spēkus, lai sasniegtu šo mērķi. Es domāju, ka Francijas nostāja ir oriģināla nostāja, jo tā ir globāla. Mēs atbalstām vienotu starta līniju visām pretendentvalstīm attiecībā uz iestāju ES. Mēs vēlamies, lai visas valstis būtu vienādi sagatavotas, kas sevī ietver arī partnerattiecības pirms iestājas ES.

Luksemburgā būs jānolemj par Eiropas konferences organizēšanu, kas sapulcinātu visas 15 dalībvalstis un kandidātvalstis. Šai konferencei būtu jākļūst par nopietnu ieguldījumu ES paplašināšanās procesā. ES vēlētos organizēt katru gadu sanāksmes, kurās varētu izanalizēt, kā katra no kandidātvalstīm ir virzījusies uz priekšu ES prasību īstenošanā. Es nezinu, kāds būs Luksemburgas lēmums attiecībā uz Latviju, taču es ceru, ka jebkurā gadījumā jūsu valsts saglabās pašreizējo politiski nopietno orientāciju ES virzienā. Es ļoti augstu vērtēju Birkava kunga teikto, ka galvenais ir nevis pēc iespējas ātrāk, bet gan pēc iespējas labāk sagatavotiem iestāties Eiropas Savienībā. Vizītes ietvaros tika runāts arī par ekonomiskajām attiecībām, un mēs nonācām pie slēdziena, ka tām ir jāattīstās kopējā ritmā ar politiskajām. Intensīvāka savstarpēja biznesa attīstība ļaus mums labāk vienam otru iepazīt, kas arī ir ES mērķis. Mēs esam parakstījuši nozīmīgus līgumus, kas neatrisina visas problēmas, bet ir ļoti nopietns solis to tālākā risināšanā. Ir jāatrisina Šengenas problēma, un Latvijas attieksme šajā jomā ir visprogresīvākā salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm. Nobeigumā es gribētu teikt, ka visas Baltijas valstis var rēķināties ar Francijas atbalstu.

Tad sekoja žurnālistu jautājumi.

Jautājums: — Gribētu precizēt Francijas nostāju attiecībā uz bezvīzu režīmu. Visas lielvalstis ir Šengenas līguma dalībvalstis, un kura varētu būt iniciatore šai ziņā attiecībā uz Baltijas valstīm?

P.Moskoviči: — Tas nav iniciatīvas jautājums. Pašlaik varētu būt jautājums par vīzu atcelšanu diplomātiem. Protams, mēs ļoti labi saprotam Baltijas valstu vēlmi iekļauties Šengenas līgumā. Tas ir komplekss jautājums, kas sevī ietver veselu pasākumu kopumu. Tā nav diskriminējoša attieksme pret Baltijas valstīm. Pašas Šengenas līguma dalībvalstis sev ir uzlikušas ļoti stingrus noteikumus. Tas ir jautājums par precīzām jūras un sauszemes robežām un to aizsardzību. Baltijas valstīm vēl ir ļoti daudz pie tā jāstrādā, un mums ir prieks par Latvijas sapratni šajā jautājumā.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!