Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Latvijas Republikas Saeimas 4. decembra sēdi paziņoju par atklātu. Turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē nepabeigto jautājumu, tas ir, likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — Andrejs Naglis, LZS un KDS frakcija.

A.Naglis (LZS, KDS). Labrīt, godātie deputāti! Godātais Prezidij, godātie kolēģi deputāti! Reliģisko organizāciju likumā 6. pantā — Reliģiskās organizācijas un izglītība — 3. punktā ir norādīts, ka kristīgo ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēni, kuri vēlas apgūt kristīgās ticības un kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tad, lūk, kad šis pants un likuma grozījumi mums pašiem tika pieņemti 1996. gada 17. jūnijā, bija it kā skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina mācību programmas, atestē konfesiju izvirzītos pedagogus, tad līdz ar to arī uzņemas visas saistības par šī priekšmeta ieviešanu darbībā. Bet reāli tas dzīvē tā tomēr nenotiek. Kā parasti, izpildvarai tā lieta ne tik gludi iet uz priekšu, un jau pēc pusotra gada ir redzams, ka šinī ziņā nekas nav izdarīts. Ir kārtējās aizbildināšanās — nav finanses, un likumā nekas nav par to teikts. Tāpēc man arī radās šis priekšlikums un daudz vēl citu argumentu par labu priekšlikumam.

Kā piemēru varu minēt pozitīvā nozīmē Vācijas valsts kancleru Helmutu Kolu, kā viņš aizstāv kristīgās ticības mācību skolās. Piedaloties Vācijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes atklāšanā Veclārā, ir teicis: ticības mācības pasniegšana skolā ir vajadzīga nevis baznīcai, bet gan sekularizācijas pārņemtai sabiedrībai. Ka reliģiskās izglītības nodrošināšana jaunajai paaudzei ir gan kristīgais, gan pilsoniskais pienākums. Valsts nākotnes garantijas lielā mērā ir atkarīgas no iedzīvotāju morālā stāvokļa, kuru veidot ir Baznīcas uzdevums. Līdz šim no valsts neko mūsu kristīgās konfesijas nav prasījušas, un ir ļoti daudz izdarījušas, lai varētu pilnveidot šo kristīgās ticības mācības pieņemšanu skolās. Ir izstrādātas mācību un audzināšanas programmas, sagatavoti pedagogi skolās, ir jau iekārtotas klases, sagādātas mācību grāmatas un uzskates līdzekļi.

Mums jāsaprot, ka tur ir jau ieguldīts darbs un līdzekļi un panākta laba savstarpēja izpratne ticīgo un neticīgo starpā. Gan kristīgās ticības mācība, gan ētikas mācība galvenokārt ir audzinoši priekšmeti vienā tandēmā, kas ir atbalstāmi, un skolēniem ir izvēles brīvība, kurās stundās mācīties. Šo priekšmetu tandēmu kā vienu veselu atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotā ētikas komisija. Šī atziņa ir vairāku gadu darba rezultāts, un šis variants nepieļauj, ka kāds skolēns vispār izvairītos no jebkādas audzināšanas. Tieši šis fakts ir ļoti būtisks mūsu jaunajai paaudzei.

Godātie kolēģi deputāti! Mūsu Saeimas laiks tuvojas noslēgumam. Esmu pārliecināts, ka ikvienā partijā, bet patiesībā ikvienā no mums, kas te sēž, ir vēlēšanās atstāt pēc sevis kaut ko labu. Gribu izteikt pateicību kristīgo demokrātu vārdā Budžeta un finansu komisijas deputātiem un Ministru kabinetam par izpratni kristīgās ticības mācības un ētikas mācības priekšmeta programmas finansēšanā kā valstiski svarīgas programmas atbalstīšanai. Paldies par iedalītajiem simttūkstoš latiem 1998. gadā šīs programmas realizēšanai. Līdz ar to finansējuma jautājums nākošajam gadam ir atrisināts.

Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu, jo mans priekšlikums ir visaptverošs gan pedagogu sagatavošanā un viņu algu maksāšanā, mācību un audzināšanas programmu sagatavošanā, klašu iekārtošanai — viss, kas ir vajadzīgs šīs programmas realizēšanai. Pieņemot manu priekšlikumu, tas attieksies tikai uz 1999. gadu un tālākajiem jau divtūkstošajiem gadiem. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs dodam it kā investīcijas nākotnei, kas tūkstošreiz atmaksāsies nākotnē, tas ir, ko mēs visi patiesībā vēlamies. Paldies, ka uzklausījāt, un pateicos par balsojumu.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Nākamais runās Gundars Valdmanis, frakcija Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji... un ja mēs ticam avīzēm un grāmatām, tad īpatni, kādus mandātus jūs šeit pārstāvat, un tautas pārstāvji! Runa šodien ir par to, kāda būs mūsu nākamā paaudze un kāda būs mūsu izdevumu struktūra nākošos gados. Ja mēs nepievērsīsim vērību pie mūsu jaunatnes, ja mēs viņiem nemācīsim, kā dzīvot pareizi un saticīgi, ja mēs viņiem nemācīsim dzīvot tikumīgi, tad mūsu tauta ātri izzudīs. Tie, kas šeit valdīs, viņiem būs lielāki un lielāki izdevumi par alkoholismu, par AIDS, par sifilisu, par nez ko... būs mazākspējīgs darbaspēks, un tautā uzticība trūks, jo mēs paliksim tāda zagļu tauta, kāda mēs šodien esam. Vismaz Saeimā.

Es eju šodien uz Saeimu un redzu kādus tūkstoš piketētājus, bet mūsu jaunie puiši nelaiž tautu pie Saeimas, it kā tautai nav vietas Saeimas namā. Un šie puiši tāpat kā tie, kas ganīja mūsu vecākus un vecvecākus uz vagoniem, neatļauj tautas pārstāvjiem, lielāko daļu ievēlētiem pašvaldības pārstāvjiem, tuvoties mūsu tautai svētai vietai — mūsu Saeimai. Šiem puišiem ir uzdots sargāt jūs, padomes pārstāvjus. Bet saprotat, ka tautai ir apnicis šito situāciju, un saprotat, ka vienreiz es arī stāvēšu tautas pusē, mēs iesim cauri tiem jaunajiem puišiem, un viņiem būs jānolemj, vai viņi sitīs vai ne. Es ienesu piketus priekš citiem, lai varētu jūs, kurlie, vismaz ar acīm lasīt, ko tauta saka. Kamēr es turēju tos piketus rokās, tie nezināja, ko darīt, bet kā iedeva pašvaldības ievēlētiem kungiem tos piketus atpakaļ, tā šie nāk klāt un sāk viņus baidīt, lai ņem prom. Un nāk vēl, interesanti, no mūsu Saeimas deputātiem klāt un zina, draud un dauzīja Valdmani... bet arī nāca klāt no Tautas kopas “Latvijai” Veldres kungs un citi, kas teica, nē, turēsimies. Cik un ko jums pašpārliecinātiem, savtīgi iedzīvojušamies, cik un ko jums ir jādzird no tautas, lai saprastu, ka jūs rīkojaties ačgārni. Ka mēs nedrīkstam šitā rīkoties.

Mums ir šodien bagāta valsts — Dievs mums ir devis ļoti labu klimatu, tranzīta ceļus. Tauta ar veciem, veciem tikumiem un spējām. Un mēs viņu iznīcinām. It kā tāpēc, ka naudas trūkst, bet naudas netrūkst. Šonedēļ jau ceturto reizi no vietas es minu to vienu mazo sīkumu, tos 20 miljonus latu, kas iet garām tāpēc, ka nevar ierakstīt zemesgrāmatā Rīgas ostas zemes. Un kaut kādīgi mūsu pašpārliecinātie grēkāži to nedzird un nespēj ierakstīt to zemi zemesgrāmatā. Un mums trūks naudas budžetā it kā. Saprotiet — papildu nauda. Ārstiem vai skolotājiem. Pirmajā instancē tā tiek izdota Latvijā. Tā nauda aprit Latvijā, nāk atpakaļ budžetā. Bet mums ir jautājums — kādu tautu mēs gribam? Neizglītotu tautu? Tautu bez tikumiem? Neveselīgu tautu? Ja mēs sāksim klausīties... un darīt tieši pretēji, lai mums būtu tauta, par ko mēs varētu būt lepni visā pasaulē. No Pokaines aizbrauca dieviete Lēto uz Grieķiju, dzemdēja dēlu Apolonu un vēl vienu augstu grieķu dievu, un mazdēls kļuva par medicīnas dievu, par ārstēšanas dievu grieķu mitoloģijā. Un tie braukāja šurp un turp — no Pokaines uz Grieķiju bija četras pilis jeb tempļi, kurā viņi pārnakšņoja tanī ceļojumā, kuras vēl šodien stāv. Mūsu tauta ar dziļām un spējīgām tradīcijām, ar visdziļāko kristīgo mācību, uz ļaunu — ne ar ļaunu, bet ar kaunu... mūsu vērtīgā tauta tiek iznīcināta tāpēc, ka jūs spiežat pogas, uzklausot, manuprāt, tos, kuri saņēma savus rīkojumus no Maskavas vai no čekas, vai no Centrālās komitejas, bet jūs neuzklausāt tautu. Tauta tur stāv, tautas pārstāvji. Daudz labāki pārstāvji nekā mēs. Un mēs viņus pat nelaižam mūsu ēkas klātbūtnē.

Draugi, runa šodien ir, par kādu nākotni būt mūsu tautai... Cik tikumīga, cik dzīvesspējīga kristīgā pasaulē būs mūsu jaunatne. Un mēs atkal pateiksim, ka mums it kā nav naudas jeb it kā nav gribas. Mēs gribētu audzināt jaunus komjauniešus, kas stāvēs rindā, klausīs un sargās tādus kā mūs. Es jūs aicinu tomēr darīt citādi. Balsosim, uzņemsimies atbildību par to, kāda tikumība, kādas dzīves vērtības tiks mācītas mūsu jaunatnei.

Es jūs aicinu dziļi padomāt, vai jūs patiešām esat tik tālu jau kļuvuši par šīs padomes pārstāvjiem, ka jūs patiešām gribat audzināt komjaunatni un ne latviešus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: lūdzam samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm pirmo reizi un divām minūtēm — otro reizi šīsdienas plenārsēdē, izskatot darba kārtības pirmo jautājumu. Viens var runāt par, viens — pret šo iesniegumu. Kārlis Čerāns vēlas runāt pret.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šis iesniegums šajā brīdī ir absolūti nekorekts, jo es domāju, ka tieši Reliģisko organizāciju likums ir tas, kurā šīs diskusijas varbūt ir vajadzīgas visvairāk. Un vajadzīgas visvairāk pēc būtības. Es domāju, ka tas fakts, ka šeit daži cilvēki nāk un runā absolūti ne par tēmu, ka tam nevajadzētu būt par iemeslu šāda lēmuma pieņemšanai. Es aicinu īpašā veidā nediskriminēt šo Reliģisko organizāciju likuma apspriešanu, konkrēti pāriet pie lietas, izdarīt to, lai mēs pēc tam varam skatīties nākamos jautājumus un skatīties tos visus uz līdzvērtīgiem pamatiem, un arī lai būtu līdzvērtīgas iespējas izteikt savu viedokli. Paldies! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: “Neviens neiebilda!”)

G.Valdmanis (TKB). Kusiņa kungs, Jirgena kungam...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

G.Valdmanis. Man ir pieteikums pie beidzamās debates. Jirgena kungs nekaunīgi nelaiž mani tribīnē. Kauns jums, Jirgena kungs! Kauns! Jums tādu tiesību nav. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Jucis prātā tu esi, vecīt!”)

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu, ieņemiet savu vietu sēžu zālē!

G.Valdmanis (no zāles). Jums tādu tiesību nav!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu.

G.Valdmanis (no zāles). Viņam tādu tiesību nav. Nebalsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 10. Priekšlikums ir pieņemts. Turpinām debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr lūdzu zināmu uzmanību šā svarīgā jautājuma izskatīšanai. Tā situācija tiešām ir izveidojusies tāda, ka mums tagad šis Reliģisko organizāciju likums ir jāizskata no rīta kā pirmais, bet es ceru, ka pēc tam mēs varēsim pāriet arī pie citu jautājumu izskatīšanas un izskatīt arī jautājumu “Par valsts budžetu”, ko no mums gaida cilvēki. Attiecīgs priekšlikums ir iesniegts, un es ceru, ka mēs par to arī varēsim pozitīvi lemt. Bet tagad es aicinu visus, arī šā paša budžeta sakarā, uzsākt šo izskatīšanu ar vienu pozitīvu lēmumu un nobalsot par to, ka ticības mācības skolotāju algas būtu maksājamas no valsts budžeta.

Motivācija tam, kāpēc tas būtu vajadzīgs, pagājušajā reizē jau tika pietiekami izteikta, es gribu atgādināt tikai to, ka mēs nevaram novērtēt par zemu tradicionālo kristīgo konfesiju lomu mūsu sabiedrības pamatu veidošanā un jaunatnes audzināšanā, tāpēc es lūdzu sniegt tām arī šo atbalstu un nediskriminēt ticības mācības skolotājus pārējo skolotāju starpā un noteikt, ka viņiem algas ir maksājamas no valsts budžeta. Jautājums ir ļoti nopietns, un es lūgtu sākt ar tā pozitīvu izlemšanu un nobalsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Nagļa kungs, vēlaties kaut ko teikt?

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Tā kā deputāti ir izteikuši savus priekšlikumus, tad es lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” un deputāta Nagļa priekšlikumu. Tas ir, komisijas vārdā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Bet komisija, Nagļa kungs, nav pieņēmusi šos priekšlikumus.

A.Naglis. Es pieprasu balsojumu par savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad balsosim iesniegšanas kārtībā. Pirmo balsosim frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Pēc tam, ja tas netiks pieņemts, deputāta Nagļa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 6.panta trešo daļu, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 10, atturas — 24. Šis priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Nagļa priekšlikumu — papildināt 6.pantu ar piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 21. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. Paldies! Nākošais priekšlikums ir nr.7. To ir iesniegusi frakcija “Latvijai”. Tas ir Kārļa Čerāna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu — neatbalstīt deputāta Čerāna un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek akceptēts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. 8.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. 9.priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. 10.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. 11.priekšlikums. Deputāta Māra Vītola priekšlikums. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Šis absolūti nav reliģisks jautājums. Šis ir juridisks jautājums. Tajā redakcijā, kā ir sagatavojusi komisija šo likumu, absolūti nav skaidrs reliģisko organizāciju iestāžu statuss. Nav skaidrs, vai tās ir nošķirtas kā atsevišķas juridiskas personas vai nav. Vienkārši tas, ko es esmu iesniedzis, ir precizētā veidā, jau pirms tam Juridiskā biroja iesniegtā redakcija, kura precīzi nosaka, ka gan reliģiskās organizācijas, gan šo organizāciju iestādes tiek reģistrētas kā patstāvīgas juridiskas personas, un tām ir visas juridisko personu tiesības. Šis ir juridisks jautājums, kas sakārto šo likumu un sakārto abu šo organizāciju veidu juridisko statusu. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas par šo jautājumu. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Nagļa kungs.

A.Naglis. Komisijas vārdā. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Izpildot deputāta Māra Vītola vēlēšanos, tad lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Vītola priekšlikumu — izteikt 13.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 10, atturas — 21. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. 14.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Naglis. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Tālāk, pirms balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, ir jāizskata 10 deputātu iesniegums, kuri lūdz atcelt steidzamību šim likumprojektam “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Par steidzamības atcelšanu vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Liels paldies jums par to, ka vairākums atbalstīja nepieciešamību maksāt ticības mācības skolotāju algas no valsts budžeta. Tā ir ļoti laba un vajadzīga norma šajā likumā, bet diemžēl mēs šo likumu šajā brīdī nevaram galīgajā lasījumā pieņemt, jo ir iebalsots iekšā viens cits priekšlikums, kurš faktiski izjauc šā likumprojekta pamatbūtību. Es gribu atgādināt, ka pirmajā lasījumā šā likumprojekta pamatideja bija piešķirt reliģisko organizāciju struktūrvienībām — diacēzēm — reliģiskas organizācijas statusu. Tātad sevišķi katoļu Baznīcā tas ir ļoti būtisks jautājums, kur ir Liepājas diacēze, Jelgavas diacēze un Rēzeknes—Aglonas diacēze. Šie pirmā lasījuma grozījumi, kur iniciatīva nāca arī no Tautas kustības “Latvijai”, bija tāda, ka vajadzīgs šīm organizācijām piešķirt reliģiskas organizācijas statusu. Faktiski juridiskas personas tiesības. Saeimas vairākums to pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja, bet tagad otrajā lasījumā tika nobalsots par deputātes Prēdeles priekšlikumu, un šis priekšlikums tika motivēts ar nepieciešamību iekļaut iekšā diakonijas un Latvijas Bībeles biedrību, bet mēs varam strīdēties par to, vai tas bija vajadzīgs vai ne, bet problēma ir tā, ka, iekļaujot šīs diakonijas un Latvijas Bībeles biedrību, no reliģisko organizāciju definīcijas ir pazudis diacēzes jēdziens. Vispār līdz ar to šis likumprojekts, ja tas šādā veidā tiktu pieņemts, tad tajā gadījumā tas nesasniegs pats savu pamatmērķi. Jūs visi varat apskatīties to tekstā un pārliecināties par to, ka šīs diacēzes ir izņemtas ārā no reliģisko organizāciju definējuma, kas bija pieņemts pirmajā lasījumā. Tāpēc es lūdzu šobrīd atcelt steidzamību, lai uz nākamo lasījumu var šo jautājumu sakārtot. Es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Antons Seikts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Visos jautājumos mums ar Čerāna kungu pie šī projekta bija liela saskaņa. Šeit ir viena nelaime. Es lūdzu kolēģus ieklausīties pirms galīgā balsojuma, balsot pret šo projektu kā tādu. Paskaidrošu — kāpēc.

Pēc deputātu debatēm mēs esam nobalsojuši par deputātes Prēdeles priekšlikumu nr. 2 tabulā. Šis priekšlikums izsvītroja pašu galveno likumprojekta motīvu, proti, par kuru Čerāna kungs pareizi runāja, — diacēzes. Tādēļ arī sākās šā likuma grozījumi. Šāds likums, kur vienā pantā nosauktas reliģiskās organizācijas bez diacēzēm, bet citos pantos ir runa par reģistrāciju, par darbības pārtraukšanu jau ar diacēzēm. Vienā pantā par diakonijām, otrā — par diacēzēm, šis likums nespēj darboties. Tā ir konceptuāla pretruna, ko Juridiskais birojs nevar novērst. To var novērst tikai likumdevējs kā tāds. Es ļoti lūdzu kolēģus vienbalsīgi nobalsot pret šo projektu, atgriezt to pirmajā lasījumā. Komisija apņemas katrā jautājumā konsultēties ne tikai ar baznīcām, bet arī ar Juridisko biroju un nepieciešamības gadījumā ar citām institūcijām. Protams, ar Tieslietu ministriju. Komisija apņemas arī respektēt Saeimas viedokli par tiem jautājumiem, kurus Saeima šobrīd ir akceptējusi, kaut vai konkrēti par budžeta izlietojumu ticības mācības pasniegšanā. Ļoti lūdzu, kolēģi, nelaidīsim vaļā šo likumu, kurš momentā būs jālabo, bet Tieslietu ministrijas Reliģijas un sabiedrisko lietu departaments lūdz šo steidzamību atstāt, lai šogad varētu palaist sakārtotu likumu. Paldies! Ļoti lūdzu balsot pret pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par 10 deputātu priekšlikumu — atcelt steidzamību šim likumprojektam. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 7, atturas — 4. Steidzamība ir atcelta. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 12. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu.

A.Naglis (LZS, KDS). Uz trešo lasījumu priekšlikumus iesniegt līdz 9.decembrim. Izskatīšana 18.decembrī.

Sēdes vadītājs. Par izskatīšanu mēs nelemjam, ja nav steidzamības. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9.decembris. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

A.Naglis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām deputātu iesniegumus par izmaiņām šīsdienas darba kārtībā. Pirmais priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija, — izslēgt no darba kārtības par steidzamu atzīto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošanu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai” sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē. Deputātiem iebildumu nav pret šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, (Starpsauciens: “Nav!”) tātad šis jautājums... tas ir 21.jautājums, tiek no darba kārtības izslēgts.

Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt 26.darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pēc 12.darba kārtības jautājuma, jo esošās darba kārtības 26., 13.un 14.punktos ietvertie likumprojekti ietilpst vienā likumu paketē. Vai deputātiem iebildumu pret šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav, tātad izskatām 26.jautājumu pēc 12.darba kārtības jautājuma.

Nākamais ir desmit deputātu iesniegums, kuri lūdz iekļaut šīsdienas darba kārtībā likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” izskatīšanu otrajā lasījumā un izskatīt šo jautājumu pēc izsludinātās darba kārtības pirmā jautājuma, tas ir, šobrīd. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Par vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka es izteikšu visu šodien uz piketu šeit sanākušo cilvēku vēlēšanos mums šeit lemt par šo budžetu un izdomāt, ko ar to tālāk darīt, un neatlikt šo budžeta izskatīšanu līdz vēlam vakaram un līdz naktij. Es saprotu, ka valdošajā koalīcijā deputāti ir nobijušies no šiem cilvēkiem, deputāti ir nobijušies no tā, ka dienas laikā varbūt cilvēki arī mūsu valstī, klausoties radiopārraides, varētu dzirdēt tos viedokļus, kas izskan par šo budžetu, un tāpēc arī tāds spiediens ticis izdarīts uz Prezidiju, kas pieņēmis ir absolūti prettiesisku lēmumu, kurš ir pretējs ar Saeimas iepriekšējo lēmumu par to, kādai sēdei mums ir jābūt šodien 17.30 vakarā, ir Saeimas lēmums par to, un Prezidijs izdara kaut ko citu, lai tikai nevarētu šo budžeta jautājumu izskatīt tagad pa dienu. Es domāju, ka mums ir jāpieķeras pie šī budžeta skatīšanas un ātri jānolemj tas, ka tas ir atdodams atpakaļ valdībai pārstrādāšanai, jo mēs skaidri redzam to, ka šeit, pirmkārt, nav līdzekļu, ka šis budžets ir par mazu, un, otrkārt, arī tas pats mazumiņš nav sadalīts taisnīgi, un vismaz šo taisnīgo sadalīšanu mēs varētu veikt. Bet mums nevajadzētu izvairīties no šāda lēmuma pieņemšanas iekļaut — šo jautājumu tagad darba kārtībā un nolemt par to, ko mēs ar šo budžetu darām. Un nolemt to, ka mēs to atdodam atpakaļ pārstrādāšanai, jo tie līdzekļi, kas mums šobrīd budžetā ir, vismaz tos mēs varam sadalīt taisnīgi, lai nebūtu tā, ka ministriju kabinetos paredzētajām programmām šie līdzekļi būtu pietiekami, bet pašvaldībām šie līdzekļi būtu katastrofāli nepietiekami viņu funkciju veikšanai. Un es gribu atgādināt to, ka tieši pašvaldības ir tās, kuras realizē iedzīvotājiem vistuvāk stāvošās funkcijas un viņiem arī visvairāk vajadzīgās, un šī centralizācija, kas mūsu valstī ir izveidojusies, to var vārda pilnā nozīmē nosaukt par prettautisku. Tāpat šodien, nākot uz Saeimu, es dzirdēju skolotāju sāpi, es dzirdēju mediķu sāpi par to, ka viņiem nav reālu iespēju izdzīvot atbilstoši cilvēku cieņai.

Un es domāju, ka nepieciešams respekts pret cilvēka cieņu, tas ir tas, kas būtu ieliekams mūsu valsts pamatā, un mēs nevaram pieņemt tādus likumprojektus, kuri šo cieņu nerespektē, un bradāt kājām. Jo smags darbs ir ne tikai ierēdņiem un ne tikai deputātiem, smags darbs ir arī mediķiem. Kad es nācu šorīt uz Saeimu, mani uzrunāja ārsti psihiatri, un es tiešām varu iedomāties, ka tas ir praktiski neiespējami — izdzīvot šādiem mediķiem ar tādu garīgu slodzi, kas viņiem ir darbā... ko viņiem ir jāsastop, un tajā pašā laikā šis atalgojums viņiem ir tikai 52 lati, un ja vēl par to ir jāaudzina vairāki bērni. Nu, godātie deputāti, kā to vispār var izdarīt? Un kad mēs vispār beidzot sāksim... (No zāles deputāts Dobelis: “Čerān, nemuldi!”), paskatīsimies uz cilvēku un pieņemsim tādus lēmumus, kas viņiem labvēlīgi, un tad mēs vismaz nebaidīsimies atklāti skatīties acīs cilvēkiem par to, ko mēs lemjam. Un es aicinu iekļaut šo lēmuma projektu šodienas darba kārtībā, nebaidīties paskatīties cilvēkiem acīs. Un pēc tam nolemt par to, ka mēs to atdodam pārstrādāšanai. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies! (No zāles: “Nevajag atbalstīt!”)

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt Indulis Bērziņš — frakcija “Latvijas ceļš”. (No zāles nesaprotami, skaļi izsaucieni.)

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu ievērot pieklājības normas zālē!

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz tuvojošajām vēlēšanām, es tomēr aicinātu Čerāna kungu neizplatīt šeit pilnīgi nepatiesu informāciju, jo es labi zinu, ka Čerāna kungs ir viens no tiem deputātiem, kas brīnišķīgi pārzin Satversmi un arī Kārtības rulli, tā kā, Čerāna kungs, es atvainojos, bet šobrīd jūs tiešām vienkārši melojāt, runājot par Prezidiju. Prezidijs šo sēdi sasauca pirmdien, nerēķinoties ne ar to, vai šeit kāds piketēs vai nepiketēs, vai te būs cilvēki vai nebūs, un sasauca atbilstoši Satversmes... Tie kolēģi, kas nezina Satversmi, es tomēr aicinātu viņus paklausīties... Atbilstoši Satversmes 20.pantam, kurš nosaka, ka Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā tešdaļa no Saeimas locekļiem. Šajā gadījumā pirmdienas normālā sēdē īstajā laikā, kad notika Prezidija sēde, Prezidijs saņēma Ministru prezidenta vēstuli, kurā bija lūgums sasaukt ārkārtas sēdi šodien 17.30 atbilstoši Satversmes 20.pantam un Kārtības ruļļa 38.pantam Prezidijs izdarīja vienīgi to, ko tas varēja izdarīt, pretējā gadījumā jums būtu jāvēršas pret Prezidiju, ja viņš nebūtu ievērojis Satversmi. Tiešām, cienījamie kolēģi, tuvojas vēlēšanas, bet es gribētu aicināt, aģitējot par savu partiju un demonstrējot, cik mēs ļoti viens vairāk vai mazāk atbalstām vienu vai otru iedzīvotāju grupu, tomēr neaizmirst par tādu dokumentu, kuram visiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai, ir jābūt svētam, šim dokumentam, tā ir Latvijas Satversme. Paldies! (No zāles: “Saeima var cerēt citādi.”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par desmit deputātu iesniegumu — iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam”. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 33, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā trešajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišanu no amata” lēmuma projektu par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Iebildumu nav. Jautājums darba kārtībā iekļauts pēc 5.darba kārtības jautājuma. Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs. Par ko jūs vēlaties runāt?

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Mēs nevaram uzreiz iekļaut pēc 5.jautājuma, ja ir iekļauts tas jautājums, tas ir iekļauts kā pēdējais, jo nebija tur uzrakstīts, kur to iekļaut.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es nolasīju visiem šo iesniegumu un šajā iesniegumā teikts, ka iekļaut attiecīgajā sadaļā, tas ir, trešajā sadaļā — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana un tā tālāk. Šajā sadaļā ir divi jautājumi, tas ir ceturtais un piektais. Es ierosinu iekļaut pēc piektā darba kārtības jautājuma. Iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — par saņemto likumprojektu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Mauliņa, Veldres un Kušneres iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Viens var runāt par, viens pret. Par vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ierosinājums ir mēģināt risināt vienu ļoti būtisku problēmu, kas parādās mūsu valstī privatizācijas procesā dažādos uzņēmumos, un proti, to problēmu, ka bieži vien šajā uzņēmumā strādājošam kolektīvam nav praktiski nekādu tiesību un nekādu iespēju pašam noprivatizēt to uzņēmumu, kurā viņš strādā. Un kas bieži vien ar šī kolektīva pūlēm, un īpaši vadības pūlēm, ir savests zināmā kārtībā, sakārtots un padarīts par labi funkcionējošu uzņēmumu. Frakcijas “Latvijai” priekšlikuma būtība ir noteikt šādiem darba kolektīviem un darba kolektīvu pārstāvju izveidotām juridiskām personām pirmpirkuma tiesības privatizācijas procesā. Mēs saprotam to, ka šī norma nevar būt piemērojama, universāla pilnīgi visos gadījumos, bet mūsu lūgums ir nodot šo likumprojektu komisijām un komisijās izvērtēt pēc būtības, un noteikt maksimāli plašu arī to gadījumu loku, kad šādu normu mēs varam piemērot un dot faktiski vietējiem uzņēmumiem un tiem pašiem cilvēkiem, kas tajā uzņēmumā strādā, zināmas garantijas privatizācijas procesā, lai viņi saņemtu kaut zināmu taisnīgu atlīdzību par to darbu, ko viņi ir šajā uzņēmumā ieguldījuši.

Es lūdzu nodot šo frakcijas “Latvijai” ierosināto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” komisijām. Lūdzu nobalsot par. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo Prezidija atzinumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 18, atturas — 29. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu par saņemto patstāvīgo priekšlikumu. Patstāvīgo priekšlikumu ir iesniegusi Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, un tātad šis lēmuma projekts ir par šīs minētās komisijas turpmāko darbību. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais jautājums saskaņā ar Kārtības rulli.

Godātie kolēģi, pie Prezidija ziņojumiem ir vēl viens ziņojums, jo Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu, kurš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 9. līdz 11.decembrim personīgu iemeslu dēļ. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas valsts kontroliera iecelšanu”. Šajā jautājumā vēlas runāt Uldis Veldre, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

U.Veldre (TKL). Godātie kolēģi! Katram ir skaidrs, ka Valsts kontrole ir vajadzīga. Bet es vēlētos izteikt tos priekšlikumus, to, ko ir ierosinājuši alūksnieši, jo iznāk tā, ka Valsts kontrole veic savus pienākumus, pieņem lēmumus, bet šie lēmumi netiek izpildīti. Un šajā sakarībā es minēšu tikai vienu gadījumu. Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģija 19. jūnijā pieņēma lēmumu par Alūksnes pilsētas domi. Par rīcību ar pašvaldības mantu un naudu. Un šajā sakarā nolasīšu tikai to, ko nolēma. Nolēma noteikt uzrēķinu 25 945 lati 50 santīmi Alūksnes pilsētas domei, tajā skaitā 13 439 lati 75 santīmi par nelikumīgi izmaksātām darba algām, tajā skaitā domes priekšsēdētājam Melderam 7293 lati 16 santīmi, priekšsēdētāja vietniekam Mitrofanovam 6146 lati 59 santīmi, 4287 lati 80 santīmi par komandējuma izmaksām bez attaisnojošiem dokumentiem, 8217 lati 95 santīmi par īpašiem mērķiem paredzētu budžeta līdzekļu nepareizu izlietošanu. Norādīts lēmumā, ka norēķinu veikt līdz 1. septembrim. Tagad jau ir 4. decembris, neviens santīms nav atgūts. Tajā pašā laikā pilsētas domei Valsts kontrole ir uzlikusi uzrēķinu vairāk nekā 5000 latu apmērā, un tas ir iekasēts. Es uzskatu, ka šādā gadījumā iznāk it kā valsts rekets. Tur, kur jāiekasē nauda no tiem cilvēkiem vai no tām organizācijām, kas tiešām pārkāpušas likumu, neiekasē naudu. Bet atkal Valsts kontrole sev naudu iekasē. Es domāju, vienkārši šajā gadījumā gribu pateikt, ka Černaja kungs ir daudz veicis darba, un man nav būtisku iebildumu pret Černaja kungu, bet par to, ka Valsts kontrole nespēj, acīmredzot arī prokuratūra nepalīdz, nespēj savākt to naudiņu, kas nelikumīgi ir iztērēta.

Un šajā sakarībā vēl ko gribu pateikt. Burtiski pēdējās dienās, apmēram divas nedēļas atpakaļ, Alūksnes dome atkal pieņēma vienu vairāk nekā 100 tūkstošu vācu marku apmērā cedētu līgumu, ko apmaksās pilsētas dome. Un man lūgums — ja, teiksim, atsevišķs cilvēks ir parakstījis, tad, dabiski, Melders, pilsētas dome nezināja, kā var atkal tādus jautājumus pilsētas dome pieņemt. Man būtu lūgums veikt atkārtotu pārbaudi Alūksnes pilsētas domē un censties tomēr, lai tie līdzekļi tiktu atgriezti sabiedrībai. Principā nav iebildumu pret Černaja darbību, bet vajadzētu, lai atgūtu līdzekļus. Savādāk uz papīra parādās lielas summas, bet atgūst ļoti maz. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Godātie kolēģi! Tā kā šis jautājums saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli ir izšķirams tikai ar vēlēšanu zīmēm, tātad valsts kontroliera ievēlēšana var notikt tikai ar vēlēšanu zīmēm, lūdzu tribīnē balsu skaitītāju pārstāvi. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Vispirms es gribētu vērsties pie saviem kolēģiem balsu skaitītājiem. Jūs zināt, kuri tie ir. Pēc tam, kad es atstāšu šo tribīni, lūdzu, sekojiet man Dzeltenajā zālē. Tur arī sagatavosim visus nepieciešamos dokumentus. Attiecībā uz pārējiem balsošanas kārtība paliek tieši tāda pati kā visas citas reizes. Pirmais zvans jūs aicinās uz balsošanu, otrais — uz rezultātu paziņošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums balsošanas veikšanai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Vārds Kristiānai Lībanei balsošanas rezultātu paziņošanai.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es jums nolasīšu daļu no protokola, no balsu skaitītāju sēdes protokola, pašu būtiskāko daļu: Kopumā izgatavotas tika, kā vienmēr, 100 vēlēšanu zīmes. Deputātiem šoreiz tika izsniegtas 73. Neviena netika ne sabojāta, ne nomainīta. Dzēstas tika atlikušās 27. Pēc vēlēšanu kastes atvēršanas no tās tika izņemtas 73 vēlēšanu zīmes. No kurām visas tika atzītas par derīgām. Un atklājās, ka par kandidātu Raiti Černaju ir nodotas 69 balsis. Līdz ar to Raitis Černajs ir ievēlēts par valsts kontrolieri. Apsveicam! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Apsveicam Černaja kungu!

Turpinām sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums — l ēmuma projekts “Par Raimonda Bula iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi” . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Dokuments nr.3467 izskatīts Juridiskajā komisijā, un Juridiskā komisija arī aicina atbalstīt lēmuma projektu — iecelt Raimondu Bulu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav par šo jautājumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Raimonds Buls iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par deputāta Daiņa Turlā ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — ievēlēt deputātu Daini Turlo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 9. Deputāts Dainis Turlais ievēlēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Izskatām grozījumus likumā “Par sociālo nodokli”. Trešais lasījums. Dokuments nr.3260. Nekādus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēmusi nav. Lūdzu Saeimu atbalstīt un nobalsot par likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Strādājam ar dokumentu nr.1393. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi vienu — deputāta Bišera priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, sēdes vadītāj! Augsti godātie deputāti! Pirms 70 gadiem Krievzemes galvenajā citadelē tika pieņemts lēmums — iznīcināt pēc nacionālās piederības tautības, un viena no tādām tautībām bija latvieši. Gāja bojā toreiz no čekas varmācīgās rokas 73 000 latviešu. Arī citas tautības. To pilnīgi droši var uzskatīt par holokaustu.

Esiet tik laipni, lūdzu, un pagodināsim tos cilvēkus ar klusuma brīdi, jo tur gāja bojā ne tikai sarkanie latvieši, bet arī balti un nevainīgi bērni. Ja jūs necienāt tos cilvēkus, kas gāja bojā tajā laikā, tad tā ir jūsu darīšana. Tādā gadījumā es jums piedāvāju izskatīt trešajā lasījumā grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu”. Tā kā trešajam lasījumam priekšlikumu nav, es aicinu pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 11, atturas — 3. Likums pieņemts.

O.Grīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3426. Izskatām saņemtos priekšlikumus iesniegšanas secībā. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir daļēji jau atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir manis pieminētais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija pati, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamie divi ir 2.lappusē. Pirmais — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš redakcionāli maina konkrēto panta daļu, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Tāpat nākamais arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 5.lappusē — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Kā otrais 5.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Un arī beidzamais 5.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Šeit ir divas 5.lapas iekļautas šajā te. Tā ir tehniska kļūda. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 7. Likums pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Dokumens nr.3428, bet tas ir ļoti īss dokuments, jo Saeimas Kārtības ruļļa 107.panta kārtībā neviens priekšlikums atbildīgajā komisijā uz šo lasījumu nav saņemts. Līdz ar to mums nav šķēršļu balsot par likumprojek-ta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

E.Bāns (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pievērsiet uzmanību dokumentam nr.3431. Pirmais priekšlikums ir 3.lappusē — Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, un precizētā redakcijā varat redzēt to labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

E.Bāns. Otrais priekšlikums ir 6.lapaspusē, kuru komisija ir atbalstījusi, un labajā pusē ir pilna redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo priekšlikumu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk lūdzu!

E.Bāns . Trešais un ceturtais priekšlikums ir būtībā identiski, tas ir, 8. lappusē. Komisija ir atbalstījusi, precizējot datumu, un tas ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret pārejas noteikumu 3. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Lūdzam nobalsot trešajā lasījumā un pēdējā un pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godāto priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3423, otrajam lasījumam par likumprojektu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Vispirms ir Juridiskā biroja priekšlikums — mainīt nosaukumu un nosaukt “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”, virsrakstā nenosaucot to. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta nosaukumu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Bišers . Komisijas priekšlikums — 1. pantu redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 1. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2. panta redakciju. Juridiskā komisija atbalstījusi to daļēji un piedāvā savu redakciju, kuru jūs varat izlasīt 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas piedāvāto 2. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Un ir komisijas priekšlikums — papildināt projektu ar pārejas noteikumu, kuru arī jūs redzat 4. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Juridiskā komisija lūdz nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Kādi lūdzu priekšlikumi par iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam?

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 12. decembrim.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 12. decembris — nav? Priekšlikums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kuri saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu lietu, komisijas turpmāko darbību”... tas šobrīd ir pēdējais darba kārtības jautājums, izskatīt pēc likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi”, tas ir 17. darba kārtības punkts, izskatīšanas. Vai deputātiem būtu iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Tātad šis priekšlikums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar mūsu balsojumu — 26. — un tas ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3442. Ja jūs rūpīgi paskatīsities uz šo dokumentu, jūs redzēsit, ka šajā dokumentā ir iekļauti vairāki iepriekšējie atsevišķi dokumenti, tā kā mēs mēģināsim vienlaikus nokārtot apmēram piecus, sešus grozījumus. Pirmais piedāvātais grozījums Kriminālkodeksā ir papildināt kodeksu ar jaunu 34. prim pantu, un šeit komisija lūdz pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

K.Druva. Līdz ar to atkrīt Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un iekšlietu ministra divi grozījumi, kuri bija jau daļēji pieņemti. Nākošais grozījums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt likumprojekta 3. pantu no šī likuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret panta izslēgšanu iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Nākošais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera priekšlikums — papildināt 40. panta 2. daļu jums redzamajā redakcijā, un šo komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tas nav balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējo lēmumu.

K.Druva. Jā, pareizi. Nākošais arī ir Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — papildināt 40. panta 2. daļu jums priekšā esošajā redakcijā, un šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Nākošais ir — papildināt kodeksa 68. panta 4.daļu jums redzamajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums pieņemts.

K.Druva. Nākošais ir darba grupas piedāvātais projekts, kas arī ir tehniskas kļūdas dēļ, arī ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — mainīt pantu numerāciju no 68.4. uz 66.1. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts. Tālāk, lūdzu.

K.Druva. Nākošais grozījums ir 15. lapā — izteikt 161. panta 6. daļu šādā redakcijā, kas jums ir priekšā. Šo komisija daļēji ir atbalstījusi Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 161.6. pantu iebildumu nav? Pieņemts.

K.Druva. Līdz ar to vairs nav balsojami pārējie piedāvātie grozījumi šajā grupā. Nākošais ir piedāvātais grozījums 161.panta 8.daļā... un jums ir redzama redakcija. Tā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcija, un to komisija, zināms, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 161.8. panta piedāvāto redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Nākošais ir grozījums — papildināt kodeksa 161.panta 13.daļu ar šo piedāvāto grozījumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 161.13. panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Nākošais piedāvātais grozījums ir — papildināt 193.panta 3.daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli nav? Tātad priekšlikums nav pieņemts.

K.Druva. Nākošais ir Tieslietu ministrijas piedāvātais priekšlikums — noraidīt likumprojektu par Latvijas Kriminālkodeksa papildināšanu ar 193. panta 3. daļu. To komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. To mēs jau pieņēmām.

K.Druva. Jā. Un tur vēl, jūs redzat, ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas tāds pats piedāvājums, un virkne vēl citu nāk 20. lapā. Man šķiet, tie ir visi piedāvātie grozījumi šinī likumprojektā. Tagad lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

K.Druva. Es lūgtu 11. decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret termiņu — 11. decembris — nav? Pieņemts. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamo likumprojektu izskatīt nesāksim, jo līdz pārtraukumam ir viena minūte. Un pirms tam ir daži paziņojumi. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es izsaku protestu pret deputāta Induļa Bērziņa apgalvojumu, ka es esot melojis motivācijā deputātu priekšlikumam par to, ka ir jāpārceļ budžeta izskatīšana uz šo kārtējo sēdi. Fakts, ka Prezidijs ir nolicis šo budžeta izskatīšanu, šo Saeimas plenārsēdi 17.30, tas ir pretrunā ar iepriekšējo Saeimas lēmumu, un deputātu rīcībā nebija informācijas par to, ka bija iesniegta konkrēta vēstule no Krasta kunga, kas lūdza šo sēdi vakarā noturēt. Un arī pat, ja tāda ir bijusi, tas neaizliedz mums šo budžetu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā. Es protestēju pret apgalvojumiem, ka es būtu melojis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Un vēl divi paziņojumi. Tātad Saeimas Prezidijs informē, ka mūsu kolēģis deputāts Imants Liepa ir ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Apsveicam! (Aplausi.)

Un apsveicam arī mūsu kolēģi Induli Bērziņu, kuram šodien paliek 40 gadu! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Viktors Stikuts, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11. 00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 58 deputāti. Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3429. “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais piedāvātais grozījums šeit ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — aizstāt kodeksa 123.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus, kurus jūs redzat jums priekšā esošajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk lūdzu!

K.Druva. Tāpat arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — aizstāt 123.panta pirmās daļas formulējumu jums priekšā esošajā redakcijā. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Druva. Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 120.pantu. Šo piedāvāto grozījumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pret 125.panta izslēgšanu deputātiem iebildumu nav. Izslēgts.

K.Druva. Paldies! Tie ir visi šie grozījumi. Lūdzu balsot un pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret —2, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

J.Druva. Es lūgtu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 9.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Tagad strādāsim ar dokumentu nr. 3430. “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais grozījums ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 368.pantā. Papildināt to ar sesto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņēma pati savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 368.panta 6.punkta redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Nākošais piedāvātais grozījums ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera piedāvātais grozījums — izteikt 370.panta pirmo daļu, izmainīt šīs sadaļas, man liekas, nosaukumu. Šo piedāvāto grozījumu mēs pieņēmām Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 370.1. panta nosaukumu, kā arī pirmās, otrās un trešās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Druva. Man liekas, tas ir viss arī šajā grozījumā. Tagad lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.Druva. Es lūgtu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 9.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

G.Gannusa (DPS). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3432. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” otrajā lasījumā. Ir iesniegti divi priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu iesniedzis deputāts Emsis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atzinumu pret deputāta Emša priekšlikumu iebildumu nav. Tātad šis priekšlikums nav atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

G.Gannusa. Otro priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 2.pantu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Lūdzu balsot par visa likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, Gannusas kundze, balsošanas laikā lūdzu neizteikties! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu!

G.Gannusa. Priekšlikumus trešajam lasījumam komisija lūdz iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 12.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts jau pasen ir izdalīts deputātiem. Tas ir apspriests Izglītības un zinātnes ministrijā, un ir panākts saskaņojums ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tāpat Satversme ir izskatīta komisijā. Komisija aicina deputātus pirmajā lasījumā Tehniskās universitātes Satversmi apstiprināt Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, kādi būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņi?

Dz.Ābiķis. 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 11.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Universitātes Satversmi” . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Arī Latvijas Universitātes Satversme ir saskaņota Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā ir rūpīgi izskatīta komisijā. Komisijas deputāti lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Atkārtoti aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Zālē kvorums ir. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu vēlreiz balsot par likumprojekta “Par Latvijas Universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis. Tāpat 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 11.decembris —iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu vienošanos nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu “Latvenergo”, bankas “Baltija” un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto trīs miljonu lietu, komisijas turpmāko darbību”” . Lēmuma projekts jums ir izsniegts. Dokuments nr. 3470. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Debatēs jāpiesakās rakstiski, Valdmaņa kungs. (No zāles deputāts Valdmanis: “Es pieteicos rakstiski”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Likums par valsts kultūras institūcijām” . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Jūsu rīcībā ir dokuments nr. 2888. Tātad komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā piecu deputātu parakstītu likumprojektu, kas jau ir noticis pavasara pusē.

Cienītie kolēģi, arī Kultūras ministrija uzskata, ka valstiski ir svarīgi definēt jaunu, atšķirīgu, pastāvošajā juridiskajā praksē jaunu kultūras dibinājuma formu ar publiskas juridiskās personas statusu. Ir gājis laiks, un mēs esam sapratuši, ka šo likumprojektu uz otro lasījumu vajag vēl būtiski papildināt, tātad tas skartu arī pašvaldību jautājumu, pašvaldību piedalīšanos šā jautājuma risināšanā. Konkrēts piemērs. Pašlaik jau šis jautājums tiek risināts attiecībā pret Liepājas teātri. Ministrija nākusi ar vairākiem priekšlikumiem, kur parāda pārstrādājamās vietas, papildināmās vietas, precizējamās vietas un saskaņošanu arī ar citiem likumiem. Piemēram, tāds uzstādījums vēl nav konkrētajā likumprojektā attiecībā par nacionālo statusu, vai tas ir tikai goda nosaukums, vai kā, mūsuprāt, tam vajadzētu būt — īpašu kritēriju noteiktam uzstādījumam likumprojektā. Tātad ir īpašas prasības no šīm nacionālajām kultūras iestādēm jeb institūcijām, sauksim pagaidām tā, bet ir arī papildu finansējums. Tas viss ir jāietver likumprojektā uz otro lasījumu. Darbs ir šajā sakarā liels un nopietns. Pagaidām dokuments jūsu priekšā ir tāds, kāds tas ir, un komisija vairākkārt ir atgriezusies pie šī likumprojekta apspriešanas — gan ar ministrijas pārstāvjiem, gan arī ar kultūras institūciju vadītājiem. Tā šobrīd es arī vairāk neko te nevaru piebilst. Aicinu balsot un virzīt likumprojektu uz otro lasījumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Likums par valsts kultūras institūcijām” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 3, atturas — 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

P.Putniņš. Tā kā darba šeit daudz pie otrā lasījuma un priekšlikumu arī būs daudz, tad lūgums priekšlikumus iesūtīt līdz 1.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu — 1998.gada 1.februāris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (TKB). Augsti godājamais Prezidij! Deputāti! Ārlietu komisijas priekšlikums ir pieņemt šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Kādi priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Rubins. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu, Rubina kungs!

A.Rubins. Lūdzu, balsojiet par likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, informējiet par izdarītajiem labojumiem, šeit ir tabula.

A.Rubins. Ir iesniegti redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret redakcionāliem precizējumiem 1.pantā iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. 2.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. 3.pantā.

Sēdes vadītājs. 3.pantā nav redzami tabulā labojumi. Tālāk, lūdzu!

A.Rubins. 4.pantā redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 4.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

A.Rubins. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Leonarda Tenisa ievēlēšanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” . Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Ievēlēt deputātu Leonardu Tenisu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Leonards Teniss ievēlēts Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” , otrais lasījums, likumprojekts atzīts par steidzamu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3310, neviens jauns priekšlikums nav nācis pie šī grozījuma, līdz ar to es lūdzu jūs nobalsot par to otrā un galīgā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Bet, godātais Druvas kungs, šodien deputātiem ir izsniegts dokuments nr.3310a, un šeit ir redzami priekšlikumi, vismaz viens priekšlikums no aizsardzības ministra.

K.Druva. Jā, jums bija un man nebija. Šeit ir piedāvātais grozījums, 3.panta 5.punktā aizsardzības ministra Jundža piedāvātais grozījums un šis grozījums jums priekšā esošā redakcijā tika noraidīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret atbildīgās komisijas atzinumu — noraidīt aizsardzības ministra priekšlikumu — iebildumu nav. Tālāk!

K.Druva . Līdz ar to visi grozījumi ir izsmelti, un lūdzu tagad balsot otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” , Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.277, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs (LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3450. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu nevienu iesniegumu nav saņēmusi, līdz ar to lūdzu nobalsot par šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols, LZS, KDS, LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Izskatām dokumentu ar nr. 3451. Budžeta komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols . Nākamais ir 2.lappusē ministres Počas kundzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu — atbalstīt valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols. Un arī nākamais ir valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kas ir atbalstīts Budžeta komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Nav reģistrējies nepieciešamais deputātu skaits, lai izskatītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Līdz ar to izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Spēkā esošajā likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kas pieņemts pirms pieciem gadiem, nav normas, kas reglamentētu kārtību, kādā jau reģistrētas sabiedriskās organizācijas varētu pārveidoties par politiskām organizācijām. Līdz šim praksē neradās problēmas jau reģistrētām sabiedriskām organizācijām, jo tās vienkārši nevēlējās pārveidoties par politiskām organizācijām. Taču šogad reģistrēta sabiedriskā organizācija “Helsinki–86” izteica vēlmi nevis likvidēties un pēc tam nodibināt jaunu politisko organizāciju “Helsinki–86”, bet gan pārveidoties nelikvidējoties par politisku organizāciju. Diemžēl spēkā esošais likums gadījumos, kad tiek likvidēta kāda sabiedriska organizācija, nepieļauj jaunai politiskai organizācijai vai jaunai sabiedriskai organizācijai reģistrēties ar to pašu nosaukumu, kāds bija vecajai, tātad likvidētajai sabiedriskajai organizācijai. Tādēļ arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izstrādāja grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Šie grozījumi ir saskaņoti ar Tieslietu ministriju, ir izvērtēti Juridiskajā komisijā, kā tieslietu ministrs, tā Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta šos grozījumus. Par šo grozījumu nepieciešamību ir rakstījusi prese, diskutējusi sabiedrība, tādēļ arī, godātie kolēģi, es aicinātu šodien konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā priekšā liktos grozījumus, bet, pirms mēs atklājam debates, komisijas vārdā es gribētu ierosināt Saeimu nobalsot par šo grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Atvainojos, godātie kolēģi, likumprojekta steidzamība ir pieņemta. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņiem.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā es aicinātu tātad noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņs būtu 8.decembris, bet izskatīšana 11.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosauktajiem termiņiem — priekšlikumus iesniegt līdz 8.decembrim un likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā 11.decembrī — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

N.Pēterkops (TB/LNNK). Cienījamie Saeimas deputāti! Izskatām likumprojektu nr.3394 — “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, ko ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Iesniegtais likumprojekts satur vairākus būtiskus uzlabojumus šajā likumā, lai vēl vairāk īrniekiem, kas īrē dzīvokļus, būtu iespēja privatizēt savus īrētos dzīvokļus valsts un pašvaldības dzīvojamajās mājās. Lūgtu atbalstīt konceptuāli pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

N.Pēterkops . Priekšlikumus es piedāvāju iesniegt līdz 12.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 12.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr.3267 un nr.3453. Šie grozījumi likumprojektā paredz, ka tiek arī nodokļu atlaides paredzētas Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālajai kultūras biedrību asociācijai, un komisija ir atbalstījusi šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākumu nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

V.Balodis. Lūdzu priekšlikumus uz otro lasījumu iesniegt līdz 16.decembrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret termiņu — 16.decembris — iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ruta Marjaša, frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Marjaša (LC). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3456. Juridiskās komisijas priekšlikums ir izteikt likumprojektu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu mazliet klusāk zālē, lai būtu dzirdams referents. Deputātiem pret likumprojekta nosaukuma jauno redakciju iebildumu nav.

R.Marjaša. 15.punkts. Ārbeles ezers ir izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šī ezera izslēgšanu no 1.pielikuma iebildumu nav. Pieņemts.

R.Marjaša . 32. — Dervānišķu ezers ir pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša . 60. — Augulienes ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Marjaša. Kauguru ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Baltais ezers ir pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Bižes ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Karpa ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Krivoje ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Kustaru ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Lejas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sibera ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, bet es atkārtoti aicinu ievērot tomēr klusumu zālē, lai būtu dzirdams, ko saka referents.

R.Marjaša . Kukšu ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Pinku ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sēpenes ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša . Dziļezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sokas ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša . Bižas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Isalsnas ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Sāvienas ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Gaiduļa ezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Baltezers izslēgts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Vēķinieku ezers pārcelts uz 2.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Nosaukums “Publisko upju saraksts” ir redakcionāli precizēts attiecībā uz Daugavu, uz 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 8.punkta redakcionālu precizējumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Redakcionāli precizēts ir 2.pielikums nosaukumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret 2.pielikuma nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.

R.Marjaša. Dervanišķu ezers ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Augulienes ezers ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Marjaša. Boltezers ir pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Bižes ezers pārcelts no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Es uzskaitīšu visus, kas ir pārcelti, jo par to jau faktiski ir nobalsots. Jozes ezers, Kalveižu ezers, Karaša ezers, Krivoje ezers, Kustaru ezers un Lejas ir pārcelti no 1.pielikuma.

Sēdes vadītājs. Jā, godātie kolēģi, to jau mēs esam izlēmuši. Tālāk lūdzu!

R.Marjaša. Zirgu ezers ir pārcelts, Kukšu un Pinku ezers ir pārcelti.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt.

R.Marjaša. Sepenes ezers un Bižes ezers, un Sāvienes ezers.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

R.Marjaša. Tāpat Vēķinieku ezers ir pārcelts. Redakcionāli precizēts ir attiecībā uz Lielupi un tās atzarojumiem visā garumā. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 3.pielikuma redakcionālu precizējumu 9.punktā iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, kādi būtu jūsu priekšlikumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

R.Marjaša. Līdz 13.decembrim lūdzu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto datumu — 13.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pievēršam uzmanību dokumentam nr.3367. Tas ir likumprojekts, kurš saucas “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums”. Un tas ir iesniegts pirmajam lasījumam. Likumu ir izstrādājusi Finansu ministrija, un tas ir saskaņots gan ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Zemkopības un Ekonomikas ministriju. Šis likumprojekts ir akceptēts arī Ministru kabineta sēdē. Principā šis likums ir iesniegts ar nolūku, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma objektu aizsardzību. Tas īsumā ir viss. Anotācijā, ko ir parakstījis Rasnača kungs, te ir ļoti precīzi formulēta likuma vajadzība.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu kādi ir jūsu ierosinājumi par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

I.Liepa. 11.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto termiņu — 11.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Saeimas Kārtības rullis”” . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksīts (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.3327. Deputātu grupa — pieci deputāti — ir iesnieguši šo likumprojektu par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī. Grozījumu pamatā ir izteikta doma, ka tie deputātu palīgi, kuri ir pieņemti darbā un atrodas darba līgumiskajās attiecībās, ja viņi izstājas no politiskās organizācijas, kuru pārstāv deputāts, vai kļūst par citas politiskās organizācijas biedru, tad, saņemot deputāta iesniegumu, tas ir darba līguma izbeigšanai.

Izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija neatbalsta to, un neatbalsta sekojošu iemeslu dēļ. Ka šādi, izdarot grozījumus Kārtības rullī, faktiski tiek pārkāptas darba likumdošanā noteiktās normas par darbinieku, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tiesībām. Un faktiski arī likums, ko mēs esam nosaukuši par konstitucionālo likumu par cilvēktiesībām un brīvībām. Tādēļ Juridiskā komisija neatbalsta šos grozījumus un aicina arī Saeimu neatbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš (LZS, KDS). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tomēr aicināšu jūs atbalstīt šo ierosinājumu — grozījumu izdarīt Saeimas Kārtības rullī. Varbūt, ka 1992. gadā, kad Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu “Cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi”, nepadomāja, kādu stāvokli demokrātiskā valstī šādam parlamentam, kāda ir mūsu Saeima, radīs apstākļi, ja cilvēki, kuriem jāstrādā ļoti lielā uzticības līmenī vienam ar otru, šo savu virzienu maiņai un uzticībai vairs nav nekāda, vismaz politiska pamata. Nu padomājiet, kas ir par situāciju. Deputāta palīgs. Viņa pienākumi ir sekmēt deputāta darbību Saeimā un tās komisijās. Bet viņš aiziet no deputāta politiskās līnijas uz vienu citu, teiksim, uz opozicionāru līniju viņš aiziet strādāt. Un nevis kā vēlētājs, ne tikai kā balsotājs, viņš iestājas vienā partijā, kas nav nekādā saskaņā vai kopdarbībā ar attiecīgā deputāta partiju un viņa programmu. Aiziet pilnīgi citas partijas darbā kā biedrs, kā partijas biedrs. Un pierāda to, ka strādā arī šīs partijas uzdevumā kādā citā mazākā vai lielākā padomē parlamentā.

Lūk, deputāta palīga pienākums — 196. pantā 4. punkts: organizēt deputāta un vēlētāju tikšanās, sapulces. Kā jūs domājat, var uzdot deputāta palīgam organizēt vēlētāju tikšanos, ja viņš strādā priekš citas partijas, ko viņš pierāda ar savu partijas piederību? Un nu es būšu spiests vai nu atteikties vispār no deputāta palīga, to es varu, bet viņam tā kā tā Saeimas kancelejā maksā naudu... Man nav vienkārši deputāta palīga... Jeb kā jūs domājat? Jūs varat iedomāties to stāvokli, ka jūs sūtīsit savu vēlētāju apmeklēšanai deputātus no opozīcijas partijas? Neteiksim nu deputātus, bet partijas biedrus no opozīcijas partijas... Kā tas ir iespējams? Es pieņemu, ka, šo te likumu sastādot, varbūt tāda situācija nebija nevienam iedomājama, ka tā var notikt, bet tas notiek. Es negribu nevienu cilvēku apvainot, ja viņš maina savu politisko virzienu. Bet tikai viena lieta ir skaidra: tad nevar piespiest, lai viņš tomēr strādā viņam nepieņemama politiska virziena atbalstīšanai un veicināšanai. Vai teiksim, ņemsim 8. punktu no tā paša 196. panta: deputāta palīga pienākums ir informēt vēlētājus pēc deputāta norādījumiem. Atkal. Kā tas ir iespējams, ja šis deputāta palīgs nav viņa politiskās līnijas un koncepcijas cilvēks, bet pilnīgi citas? Tas apmēram būtu tā, ka “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta palīgs būtu, teiksim, manis pēc “Saskaņas”, kopas “Latvijai” vai arī jebkuras citas partijas, Sociāldemokrātu partijas biedrs, un jūs viņu sūtīsit savā uzdevumā informēt vēlētājus pēc deputāta norādījumiem. Tā kā mēs redzam, cik liela šeit ir nesaskaņa, kāda pretruna. Tādēļ es domāju, ka šo stāvokli mēs nekādā ziņā tālāk nedrīkstam panest.

Vēl tikai pieminēšu vienu punktu, kas uz to norāda — uz nepieciešamību šeit ieviest korektūru. 197. pantā Saeimas Kārtības rullī 2. punkts saka, ka deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības pieprasīt nepieciešamās izziņas un informāciju. Kā jūs zināt, deputāta palīgs pieprasa izziņu un informāciju ar savu parakstu, un viņš iet ar savu deputāta palīga apliecību jebkurā arhīvā un institūcijā un pieprasa informāciju. Es nevaru atbildēt par to, kādu informāciju un priekš kā mans deputāta palīgs vāc, ja viņš nav vis manas politiskās organizācijas dalībnieks, bet ir vienas citas, ar kuru manai politiskajai organizācijai un manai politiskajai uztverei nav sadarbības.

Tātad es lūdzu jūs saprast šo situāciju, un tas var gadīties ne tik vien man, bet arī vienam otram citam, un es nedomāju, ka te varētu rasties kāds bīstams stāvoklis vai ka kādai lielai tautas daļai nodarītu kādu netaisnību. Šeit ir runa par simts deputātiem un viņu palīgiem, un starp šīm personām — deputātu un viņa palīgu — ir jābūt politiskajai uzticamībai, un, ja tā izbeidzas, tad ir pretrunīgi piespiest deputātu strādāt ar palīgu, ar kuru viņam nav šīs politiskās saskaņas un uzticības. Paldies! Es lūdzu tomēr šo te likumprojektu virzīt tālāk.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Pirmkārt, mēs atkal ķeramies klāt pie Kārtības ruļļa, bet varbūt pirmā lieta būtu, ka mēs Kārtības rulli ievērotu. Un Kārtības rullis nedod Prezidija priekšsēdim tiesības noliegt vārdu tad, kad viņš grib. Kusiņa kungs ir viņam... viņam tika lūgts, lai viņš paskaidro puslaikā... starpbrīdī Jirgena kungam, ka Jirgena kunga rīcība ir nekaunīga un nepareiza, es vēl gaidu, ka viņš atvainosies, bet varbūt Jirgena kungs ir par gļēvu, lai atvainotos par krasu kļūdu. Bet tas lai paliek, kā ir.

Runa tagad ir par deputātu palīgiem. Un, būdams Saeimā, es varu ļoti viegli novērot, ka ļoti daudzi deputātu palīgi strādā grūti un smagi un citi pat neierodas darbā. Dažs ierodas tikai vienreiz nedēļā un tā tālāk. Bet tā lieta, par to Kļaviņa kungs tik pareizi izteicās, ka vajadzētu būt uzticībai starp deputātu un palīgu. Bet, redz, kur tā problēma ir — ka tas deputāts kļūst neuzticīgs savam vārdam, savam solījumam, viņš pārdod to, par ko viņš kandidēja, kādai Sadarbības padomei, un, lūk, tagad taisās problēma. Ka tas kauns, ko tas deputāts ir ar mieru uzņemties, tas palīgs nav. Viņš saka — nē, mēs nepārdosim mūsu tēvu zemi. Nē, mēs neprivatizēsim mūsu lielos uzņēmumus. Nē, mēs dosim godīgu algu skolotājiem, mēs dosim līdzīgu algu ārstiem, nē, mēs neatbalstīsim šito budžetu, un zini, tavi balsotāji, pie kuriem tu mani sūti, domā, ka tu esi kļuvis kropls, man ar viņiem ir grūti satikties, jo tu esi kauns viņu acīs un manās acīs.

Un tad nāks jautājums — kuram būtu jāiet prom? Man tas risinājums ir viegls. Visiem Sadarbības padomes pārstāvjiem būtu jāiet prom, jo neviens no Sadarbības padomes puses, vismaz no Sadarbības padomes diktātiem, ir pilnīgi pret to, pret ko mēs balotējāmies. Un es domāju, ka godīgie palīgi varētu nākt to deputātu vietā. Un es to nesaku kā joku, es to saku nopietni, jo tas godīguma līmenis, kas ir mūsu Sadarbības padomes pārstāvjiem, ir tik zems, viņi dara tieši pretēji, ko viņi tautai solīja, un tagad mēs atņemsim tam cilvēkam, kas ir ar sirdi un dvēseli strādājis par to ideālu, ka būs kristīga Latvija, būs Latvija, kur latvieši lems par saviem likumiem, būs Latvija, kur mēs nepārdosim zemi, būs Latvija, kur mēs neprivatizēsim mūsu satiksmes objektus un tā tālāk... un zini, tas klibais deputāts atnāk un saka, nē, kungi, tā mēs runājām tautā, tā mēs mānījām mūsu vēlētājus, bet mēs tagad esam krēslā, un es gribētu, lai es un savi draugi nodrošinātu savu dzīvi un lai.... zini, kas notiek ar tautu, tas ir viss vienā vietā... neuztraucies par to, mīļais palīg, tik kalpo tālāk, vedīsim tautu uz tiem vagoniem, uz Sibīriju, tad mums šeit būs labi. Un tas godīgais deputāts saka — nē, es neesmu ar mieru, un tu, kungs, sāci domāt, jo es nevaru... Kļaviņa kungs sit savā pierē... Kļaviņa kungs, cik no jūsu Kristīgo demokrātu partijas punktiem jūs neesat pārkāpis? Es domāju, ka visus, ko jūs vēlēšanu laikā esat licis tautai priekšā, kāpēc tauta jums it kā ticēja... Es būtu ar mieru ar jums saderēt, ka vismaz pusi. Esat ar mieru ņemt to derību? Es domāju, ka nē. Tad rādiet ar pirkstu jūsu galvā, lai tauta saprot, ka tur kaut kas trūkst.

Ir dziļa problēma — uzticība deputātam. Un, ja tas cilvēks, kas tam deputātam vistuvāk ir, izsaka neuzticību savam deputātam, tad, es domāju, ka tur ir problēma, kādam būtu jāiet prom, bet ne jau tam nevainīgajam deputāta palīgam. Es tā lūgtu, lai mēs tā nopietni domājam par Kārtības rulli šeit, Kārtības rulli ievērosim. Ja jums tiek iesniegts rakstisks lūgums runāt, jums, Jirgena kungs, nav tiesību to noliegt, jums nav tāda patvaļa dota, un es ieteiktu, ka jūsu palīgiem arī vajadzētu pateikt, ka viņi nav ar mieru jums vairs kalpot. Un ka jums būtu jāiet prom, ne jūsu palīgam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Par priekšlikuma autoru it kā vēlamo iespējamo risinājumu. Man personīgi ir vienalga, vai mans palīgs ir tādas vai citas partijas biedrs, jo es personīgi uzticos palīgam kā speciālistam ekonomikas jautājumos, un man ir svarīgi, lai mans palīgs man dod profesionālus padomus, bet es pieļauju iespēju arī, ka arī partijas piederība var būt svarīga.

Bet kāpēc es teicu, ka tas ir priekšlikumu, autoru vēlamais risinājuma veids... Tāpēc, ka šobrīd, ja mēs pieejam jautājumam formāli, tad 198. Kārtības ruļļa pants jau šobrīd paredz, ka deputāta palīgus pieņem darbā uz deputāta pilnvaru laiku un atlaiž no darba Saeimas Kanceleja pēc deputāta ierosinājuma. Tātad deputātam šobrīd ir arī... ja viņam kaut kas nepatīk savu palīgu partijas piederībā, formāli ir tiesības ierosināt, un tāpēc grozīt šeit Kārtības rulli nekādas jēgas nav, jo 198. pants šādu ierosinājumu paredz. Turklāt, ja mēs ierakstīsim šādu te formulējumu, kādu piedāvā LZS, KDS, LDP frakcijas deputāti, tad šeit būtu lieki runāt par morāles normām, jo nav ievērotas pat elementārākās tiesību normu prasības.

Konstitucionālais likums, cilvēku tiesības un pienākumi, Latvijas Darba likumu kodekss, kā arī daudzi citi starptautiskie līgumi, kuriem Latvija ir pievienojusies. Tā ka labāk, lai neizraisītu kaut kādas komplicētas situācijas un vēl jo vairāk, ka šobrīd spēkā esošais Kārtības rullis pieļauj deputātam ierosināt palīgu atbrīvot no darba tā vai cita iemesla dēļ, es uzskatu, ka labojumi šeit absolūti nav nepieciešami. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Atbalstot to, ko teica Ābiķa kungs, es vēl gribu atzīmēt tikai ļoti īsi, ka Kārtības ruļļa 198. panta pats pēdējais teikums nonāk pretrunā ar šo jauno ierosināto daļu, ko ierosina Druvas kungs un pārējie deputāti. Tātad 198. pants nobeidzas ar to, ka atlaiž deputātu palīgu saskaņā ar Darba likuma kodeksa noteikumiem. Bet šeit 3. daļā tiek iestrādāti specifiski noteikumi. Šeit jau ir runa par viena mēneša pabalstu un visu pārējo. Bez tam es domāju, ka šo lietu nevajag tiešām tik ļoti politizēt. Ne visi palīgi ir partijas biedri. Tādā gadījumā vajadzētu atsevišķa panta daļu arī veltīt tam, ja viņš vispār nav partijas biedrs, ko ar viņu darīt, un, manuprāt, pašreizējais spēkā esošais Kārtības ruļļa pants dod pietiekamas iespējas atbrīvoties no saviem palīgiem. Ja es to vēlētos, es domāju, man nebūtu nekādu problēmu pateikt savam palīgam — paldies par darbu, man tagad ir vajadzīgs palīgs citā jomā, jo varbūt es sāku strādāt citā komisijā. Bet, paldies Dievam, mans palīgs ir labs, un mēs strādājam kopā. Un tādēļ nevajag atsevišķu izņēmuma gadījumu dēļ grozīt likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paulis Kļaviņš — otro reizi.

P.Kļaviņš (LZS , KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Uz Valdmaņa kunga absurdajiem vērtējumiem es negribu ielaisties, pēc viņa iznāk tā, ka tauta ir ievēlējusi deputātu palīgus, bet deputāti ir kaut kādi palīgi deputātu palīgiem. Tur jau vairs līdzi netiek šai loģikai, un tādēļ atstāsim to viņa zināšanā.

Bet tas, ko teica Ābiķa kungs, tas tomēr nav tik vienkārši. Ja tas tā būtu, tad es jau būtu sen šo lietu nokārtojis, piemēram, ar savu palīgu. Izrādās, ka tas nav iespējams tāpēc, ka ir līgums starp Saeimas Kanceleju un deputāta palīgu uz deputāta ieteikumu, un es viņu nevaru atlaist tiešām. Tur jau ir tā lieta. Ja jau pēc šī pastāvošā likuma tas būtu, pēc pastāvošā Kārtības ruļļa iespējams, tad jau viss būtu nokārtojams. Bet, lūk, tādēļ ir nepieciešamība šo te labojumu izdarīt. Un tas arī būtu viss. Es pieņemu, ka vēl atradīsies kāds, kas gribēs izmantot šo brīdi, lai varētu kristīgos demokrātus kaut kā blamēt par nodevību un atteikšanos, lai nu tas paliek uz viņu sirdsapziņas, bet lieta paliek lieta. Es domāju, ka daudz nebūtu ko runāt, vajadzētu ar balsojumu izšķirt, ko mēs darīsim.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi un augsti godātais Kļaviņa kungs! Man izraisa tiešām lielu izbrīnu jūsu kā Rietumu demokrātijā uzauguša cilvēka priekšlikums. Ziniet, tas man ļoti atgādina komunistu laikus. Mani izlidināja no Komunistiskās partijas 1988. gadā, un līdz ar to man tūlīt bija jāzaudē amats.

Tātad jūs kaut kādā veidā, es nezinu, nākdams no Rietumiem, gribat mums tās pagātnes “atraugas” atkal iedzīvināt mūsu dzīvē. Tādēļ es cienījamo Saeimu aicinu tomēr noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Redziet, cik interesanti, ka par vienu šādu punktu var daudz kas izkristalizēties. Daudzi no mūsu deputātiem patiešām domā, ka tauta viņus ievēlēja, (No zāles: “Ticēja Vienības partijai. Ievēlēja Valdmani.”) lai viņi dara, kā viņi grib. Es nedomāju, ka tik krasi un tik skaisti Kļaviņa kungs to pateiks. Jo, redziet, mēs gājām pie tautas kā goda vīri, mēs kaut ko tautai solījām un teicām, ka tie citi ir blēži. Bet ticiet man, es darīšu to! Un tauta savā naivajā gribā ticēt, savā lētticībā ticēja Kļaviņa kungam, ticēja “Tēvzemei un Brīvībai”, ticēja Zemnieku savienībai un daudziem citiem. Un ticēja! (No zāles: “Ticēja Vienības partijai. Ievēlēja Valdmani.”) Jā, ticēja arī Vienības partijai. Un skat, kas notika. Iegāja Sadarbības padomē, un uzreiz goda vīrs ir tas, kas piemirsa to, ko viņš tautai solīja, kad viņš teica: “Es gan nē, tie citi blēži jums melo!” Un tagad melo paši un dara tieši pretēji tam, ko solīja. Redziet, tauta tur šodien ārā piketē un stāv, un nākošreiz, kad viņi tur stāvēs, mēs lūgsim, lai tur būtu translācija un lai šeit kādam zālē būtu telefonu kontakts, un lai viņi balso tos pašus jautājumus, kurus mēs balsojām. Es jums pateikšu, ka tauta balsos pilnīgi citādi, kā tas tautas pārstāvis Kļaviņa kungs šeit balso. Es Kļaviņa kungam piedāvāju derības, lai viņš pasaka, par cik. Mēs paņemsim desmit svarīgākos punktus kristīgo demokrātu platformā un redzēsim, cik no tiem viņš ir pārkāpis. Es jums saku: tauta ievēlēja goda vīru, kas pārstāvēs to, ko viņš solīja. Ļoti žēl, ka šeit to goda vīru ir ļoti maz. Varētu būt “izdzīvot”. Es saprotu, ka viņi izdzīvo. Viņi iedzīvojas uz tautas mantu, ņirgājas par tautu, dara, kā grib, vai ir Kārtības rullī vai nav. Dara, kā grib. Nāk un draud, ka sitīs ar kulakiem, ja runās tā vai šā. Nelaiž tautu mūsu svētajā tautas namā, negrib viņus uzklausīt, bīdīsim tālāk ar varu. Un ievedīsim iekšā, zini, šo pašu Sadarbības padomes disciplīnu. Varbūt būs tā, ka nedrīkstēs būt, ka kāds cilvēks, kurš nav Sadarbības padomē par disciplīnu, tad viņam jābrauc tūlīt uz Sibīriju. Var brīvprātīgi pieteikties vai arī mēs to paņemsim ar makti. Tā jau laikam kādreiz bija.

Ja mēs meklējam palīgus, meklēsim goda cilvēkus, kas mūs nenodos, bet kuri būs mūsu palīgi. Visvairāk šai Saeimai ir vajadzīga tāda palīdzība — stiprināt to morāli, kas šeit ir pilnīgi pazudusi. To tikumību. Mīļais Grinberga kungs, mēs taču tautā gājām un solījām, ka mēs zemi nepārdosim. Mīļais Jirgena kungs, mēs taču tautai solījām, gājām un vācām parakstus, ka tie nepilsoņi nekļūs par pilsoņiem! Mīļais Tabūna kungs, mēs pa visu Latviju tabūnējām, ka nevienu lielo stratēģisko objektu neprivatizēs. (Aplausi.) Lai mūsu palīgi būtu tādi, kas mums atgādina un izved mūs no tā kārdinājuma, ko mēs šeit visi pieņemam. Nē, smaida! Laikam tiem, kuriem tie palīgi ir labi spilvenā, kā spilvens. Bet mums šeit nopietns darbs tautas labā. Un tas darbs tiek ļoti grūti un nepareizi izdarīts. Paldies Dievam, ka ir daži tādi palīgi, kas saka: “Kungs, jūs tagad maldāties, es jums gribētu parādīt pareizo ceļu.” Ka nav tāda pātaga, ka var pateikt: ja tu tā runāsi, tad būs pants, tas un tas, un tu tenteriski būsi ārā! Kā citi teica. Ir jau civilizētāki veidi. Piesēžas klāt un saka: mums pa ceļam nav! Dievs ar tevi, cik ilgi tev būs atrast darbu, nevar palīdzēt tev iekārtoties, bet šī rupjā disciplīna tiem dažiem, kas ir palikuši, kas mēģina mūs noturēt uz pareizā ceļa. (No zāles: “Gundar, tu atbalsti vai noraidi šo priekšlikumu?”)

Sēdes vadītājs. Jūsu runas laiks ir beidzies!

G.Valdmanis. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS). Godātie padomes pārstāvji un tautas kalpi! Prezidija locekļi! Šodien pie Saeimas piketēja pašvaldību pārstāvji, bet piketēja arī izglītības darbinieki. Kāds no skolotājiem vienam no mūsu deputātiem iedeva šādu plakātu, kurš tika ienests šodien zālē, un tiem, kas sliktāk redz, es izlasīšu: “Jo mazākas algas skolotājiem, jo dumjāki deputāti.”

Valdmaņa kungs, es tiešām nezinu, kāds ir caurmērā atalgojums skolotājiem Kanādā, bet, klausoties jūs, mani visu laiku neatstāj tāda sajūta, ka jūs bērnībā esat cietis no maz atalgotiem skolotājiem. Paldies! Beigsim šīs absurdās debates un pāriesim pie nākamā jautājuma.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS) . Cienījamie deputāti! Pēc tik kolorītām runām daudz ko piebilst man nav. Es tikai gribu teikt no juridiskā viedokļa. Ja šī problēma ir, un es pieļauju, ka tā var tāda arī būt kādreiz, tad tā ir risināma citādi, nevis labojot Kārtības rulli, bet kā variantu es varu ieteikt — papildinot Darba likuma kodeksa 254. pantu “Par uzticības zaudēšanu”. Tādēļ arī jau sava ziņojuma sākumā es pateicu, ka Juridiskā komisija neatbalsta vispirms jau no juridiskā viedokļa kā nekorektu šo iesniegumu. Lūdzu Juridiskās komisijas vārdā atbalstīt mūsu lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Saeimas Kārtības rullis”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 43, atturas — 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3460 un arī ar dokumentu nr. 2904. Šeit ir “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Šo grozījumu mēs apspriedām Aizsardzības un iekšlietu komisijā, un komisija šo piedāvāto grozījumu atbalstīja konceptuāli, un lūdzam to atbalstīt arī jūs pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.Druva. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 9.decembris — iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Kārlis Jūlijs Druva.

K.Druva (LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Šeit mēs strādājam ar dokumentu nr. 3460 un dokumentu nr. 2906. Šeit ir gandrīz analogs grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Arī šo grozījumu mēs pārrunājām Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Komisija šo grozījumu atbalstīja un lūdza arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

K.Druva. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 9.decembris — nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” . Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, — deputāts Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversme ir izskatīta komisijā, tā ir saskaņota ar attiecīgajām ministrijām. Es lūdzu arī deputātus atbalstīt Satversmi pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Debatēs ir jāpiesakās savlaicīgi, Valdmaņa kungs! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

Dz.Ābiķis. Es lūdzu 9.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret nosaukto termiņu — 9.decembris — nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Dinēvičs (DPS). Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3466. Šinī likumā otrajā lasījumā ir 46 dažādi labojumi. Sāksim varbūt ar labojumu numerāciju, jo pantu numerācijas visu laiku tiek mainītas sakarā ar to, ka daļa panta tiek izslēgta un daļa pantu nāk klāt. Tādēļ par pirmo priekšlikumu. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izmainīt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

V.Dinēvičs. 2.priekšlikums — deputāta Dinēviča priekšlikums, komisijā noraidīts, jo tas tālāk ir iestrādāts 3.priekšlikumā, kuru liek priekšā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nē, atklājam debates par otro priekšlikumu. Ir pieteicies deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Runa ir par zinātnieku statusu,zinātnisko aprindu vērtējumu. Nu, Kļaviņa kungs, simts gudrākās galvas Latvijā nolēma, ka tās domas, kuras jūs paudāt, un jūsu, jaunais, ļoti gudrais, nu, izcili gudrais ar savu labo izglītību Latvijā, bija tikai 15 par, visi citi bija pret, tad lūdzu saprotat to zinātnisko aprindu vērtējumu par jūsu teikto, par jūsu domu, ka tauta jūs ir iecēlusi kā mazu diktatoru, kas var patvaļīgi lauzt savus vārdus. Tagad par to jauno puisi, kas šeit uzcēlās un it kā ir jau Latvijas gudrākais, bez šaubām, budžeta jautājumos viņš visu zina, jo viņš bijis Taivanā. Viņš var paņemt šeit ne to, ko viņam bija drosme ienest no ielas, to Leopolds Ozoliņš ienesa, to plakātu...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jūs aicinu turēties pie apspriežamā temata!

G.Valdmanis. Ā, Jirgena kungs, jūs pāris reizes jau šodien noliedzāt man vārdu,jūs it kā esat akls vai kurls, vai jūs nesaprotat, ko jums juridiskā persona dod, es jūs aicinu rīkoties korektāk, netraucēt, jūs redzēsit, ka es runāju par lietu,un dodat man atpakaļ to laiku. Šis puisis, manuprāt, kas jau dabūja no mūsu simts gudrākām galvām pērienu, mēs šeit ļoti skaidri runājam par zinātnieku statusu, mums šeit tāds gudrs zinātnieks, kas it kā māk budžetu taisīt, kas tautai cilpu pataisa stiprāku, ja, tāds zinātnieks, kas māk paņemt plakātu, kas sāk jau mazāk algas skolotājiem, jo dumjāki deputātu un to neizprast...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 74.pantu es liedzu jums vārdu, izslēdziet, lūdzu, mikrofonu.

Godātie deputāti, Saeimas Kārtības ruļļa 74.pants nosaka arī to, ka, ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem, sevišķi svarīgos gadījumos sēdes vadītājs liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm. Lieku priekšā izslēgt Valdmaņa kungu uz divām sēdēm. (No zāles deputāts Tabūns: “Varēs aiziet pie ārsta pa to laiku.”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, tātad Saeima lemj šo jautājumu, uzklausījusi izslēdzamā paskaidrojumus. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis (TKB) . Mīļie kolēģi, šorīt es iesniedzu lūgumu runāt par to, ka nāks priekšlikums saīsināt runāšanas laiku, iesniedzu Kusiņa kungam. Kusiņa kungs to iesniedza mūsu godātam priekšniekam Jirgena kungam un Jirgena kungs laikam vakar ir kaut ko darījis, ka šorīt viņš nespēj lasīt, ka nesaprot, ko viņš dara, bet šeit pārkāpa likumu, Saeimas Kārtības rulli, un man noliedza vārdu. Es tagad esmu tribīnē, par ko es runāju, ir ļoti būtiski, es runāju par zinātnieku statusu un par zinātnieku aprindas vērtējumu, es runāju tikai par Saeimas vērtējumu, un es tagad runāju par vienu zinātnieku statusu. Un es neizprotu, ka mūsu Saeimas priekšsēdētājam Jirgena kungam ir tiesības man noliegt runāt par šito ļoti, nu, spīdošo zvaigzni, kas tik aplami runā, stāsta, ka laikam tāpēc, ka Kanādā skolotājiem algas ir zemas, tāpēc deputāti dumji, un tāpēc tas deputāts no Kanādas ir dumjš. Bet, hei, šis zinātnieks, augsti vērtējamais puika, kas liek šoferim, trīs reizes vecākam, viņam sēdēt mašīnā, kamēr viņš kaut kur kaut ko ar kādu dara, mīļie kungi, šis pasaules ģēnijs, kas māk sastādīt tautai genocīda budžetu, bet nezina, ka Kanādā algas ir vismaz 50 reizes lielākas nekā šeit, šis puisis, kas parāda savu varonību, ka viņš paņem Leopolda Ozoliņa ienesto zīmi un atnes to uz tribīni, šis puisis, kas kopā ar savu partijas priekšsēdi nav ar mieru ņemt derībās to, ka viņi vismaz ir pārkāpuši pusi no tā, ko viņi tautai ir solījuši, šie goda vīri tiek sargāti no tā goda vīra, kas tur sēž aiz tribīnes, par ko mēs nesen balsojām žēlastībā, un tagad viņš man grib uzlikt atkal to godu, ka tauta zina, ka notiek, tauta klausās, tauta saprot, un tauta ir ar mani.

Tauta ir ar Tautas kopu “Brīvībai”, un tauta nav ar šitiem padomes pārstāvjiem, kas ar ļaunu, ar nelikumīgām rīcībām, ar aklumu — es varu staigāt no turienes un nākt uz tribīni, viņus neredzot, viņš gan redz, viņš saka: Valdmaņa kungs, jāpiesakās priekšlaicīgi, un tad paziņo, ka neesot pieteicies, tas kungs, kas vada šīs sēdes tik aplami, kas mums skaidro, ka mums vajadzētu arī sajaukt tiesas sistēmu Latgalē, tāpēc jau mums ir šeit juku juka, lai tur arī būtu juku juka, šis kungs, es domāju, ka mēs varētu vēlreiz balsot par viņa atbilstību amatam, bet es runāju tikai par tēmu, par zināt par, kādu 60 pāri pret tai muļķībai, ko mums kristīgie demokrāti pauda, ka viņi ir tā kā karā ievēlēti un var darīt tīri, kā viņi grib, ka viņiem nav nekādas atbildības par to, ko viņi ir tautai solījuši. Un lūdzu, ja es esmu vainīgs, ka esmu runājis ne par lietu un neesmu klausījis tik augsti godājamu Prezidija locekli tanī laikā, kad viņam ir bijusi patiesība, tad darāt, kā jums ir patiesībā jādara, es saprotu, ka šeit padomes, sabiedrības padomes lēmums pa laikam varbūt nav spēkā, bet tauta šo balsojuma lasījumu redzēs,un es ļoti labprāt dzīvoju ar manu politisko atbildību, man ir daudz cits ko darīt, nekā sēdēt šeit un klausīties tās blēņas, ko daži no mums šeit stāsta kā patiesību. Paldies! Balsojat, draugi, tā, kā jums ir jābalso!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izlemsim sēdes vadītāja priekšlikumu par deputāta Valdmaņa izslēgšanu uz divām sēdēm sakarā ar to, ka viņš nepaklausīja sēdes vadītāja aizrādījumiem. Balsošana aizklāta. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 30, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām debates par otro priekšlikumu. Deputāts Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Dinevičs (DPS). Izmantojot deputāta tiesības, es gribēju mazliet paskaidrot, ka mans priekšlikums bija strīpot tādu vērtējumu kā zinātnisko aprindu vērtējumu, jo neviens jau nezina, kas tās aprindas ir, un tādas aprindas var visur kur salasīties un vienmēr būs aprindas. Tāpēc es principā varu noņemt šo priekšlikumu, jo trešajā priekšlikumā deputātu komisija korekti ierakstīja, ka iet runa nevis par aprindām, bet par ekspertiem, un ar to es arī beidzu savas debates.

Sēdes vadītājs. Tad jūs uzturat savu priekšlikumu? (Starpsauciens: “Es noņemu.”) Ā, jūs noņemat...

V.Dinēvičs. Es to noņemu tāpēc, ka 3.punktā šis priekšlikums ir iestrādāts ar vārdu “ekspertiem”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

V.Dinēvičs. Tālāk. Trešais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un pati komisija visu to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. Ceturtais priekšlikums ir Dinēviča priekšlikums, komisija to atbalsta precizētā redakcijā, un tas ierakstīts 5.punktā... piektajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 7.panta trešās daļas piedāvāto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. Par 5.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Mēs jau izlēmām, Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs. Jā. Sestais priekšlikums — atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk 7.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, arī tiek atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 8.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — arī tiek komisijā kopumā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. 9.ir atbildīgās komisijas priekšlikums un tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 10.priekšlikums ir Dinēviča priekšlikums, tas tiek noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par deputāta Dinēviča priekšlikumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisija kopumā to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums pieņemts.

V.Dinēvičs. 12. ir deputāta Bišera priekšlikums, komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ilga Kreituse, bet pēc pārtraukuma acīmredzot. Tad šajā vietā pārtraucam izskatīšanu pie 12.priekšlikuma. Ir vairāki paziņojumi. Vispirms Andrim Amerikam. Lūdzu!

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie deputāti! Es lūdzu nelielu jūsu uzmanību. Ņemot vērā, kad notika šeit, Saeimā, tikšanās ar Pašvaldību savienības vadību, tad tika panākta Prezidija un Pašvaldību savienības vadības vienošanās, ka pulksten 13.00 viesu zālē notiks Pašvaldību savienības valdes un Saeimas Prezidija, kurā piedalās arī frakciju pārstāvji vai frakciju vadītāji, tikšanās ar Pašvaldību savienības valdi. Godātie kolēģi, es lūdzu vai nu frakciju pārstāvjus vai, teiksim, frakciju vadītājus, tas būtu pareizāk laikam šajā gadījumā, kas organizē frakciju darbu, uz tikšanos ar Pašvaldību savienības valdi pulksten 13.00 Saeimas viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS, LDP frakcija.

K.J.Druva (LZS,KDS, LDP). Es lūgtu LZS, KDS, LDP frakciju uz īsu frakcijas sēdi tūliņ pēc pārtraukuma sākšanās frakcijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un pēdējais paziņojums. 18 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu Saeimas Prezidijam, uzaicinot Latvijas Republikas prezidentu Ulmaņa kungu uz valstij svarīgo Saeimas ārkārtas sēdi par valsts budžetu 1998.gadam, tātad šodien pulksten 17.30. Lūdzu Saeimas sekretāru Induli Bērziņu par šo iesniegumu informēt Valsts prezidenta kanceleju.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Pēteris Keišs, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Turpinām izskatīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” otro lasījumu. Debatēs vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šī likumprojekta 12. un 13.labojumam, jo tie abi divi ir identiski, tikai vienā ir rakstīts “izslēgt”, otrā ir rakstīts “svītrot”. Kāda bija šī priekšlikuma būtība? Te varbūt, lai izprastu, kāpēc mēs kopā ar Bišera kungu esam iesnieguši, ne kopā, bet katrs atseviški, bet vienu un to pašu priekšlikumu, šādu priekšlikumu, ir jāzin mazliet tā priekšvēsture. Šis likumprojekts Saeimā atrodas samērā ilgi. Tas tika samērā vētraini apspriests Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kur cilvēki no Izglītības un zinātnes ministrijas godīgi atzina, ka šāda komisija bija ieplānota izveidot, lai to vadītu Andris Šķēle kā premjers un lai varētu no valdības caur šo komisiju dabūt vairāk naudas zinātnei. Un pat toreiz, komisijas sēdē, kad notika apspriešana, kad mēs bijām pieaicināti, izskanēja doma tāda, ka, ja Šķēles kungs pats nevada šādu komisiju, tad komisijai nav jēgas. Tagad varbūt situācija ir mainījusies. Par premjera attieksmi pret šādas komisijas vadību, bet jautājuma būtība no tā nav mainījusies. Jo, redziet, šī ir zinātnes un izglītības pārstāvju koleģiāla konsultatīva institūcija. Tātad pirmais jautājums — ko šī komisija konsultēs? Nu, naudu dala Izglītības un zinātnes ministrijā. Vai kā citādi. Tātad jautājums jau par pašu konsultējamo objektu. Kam tiks dotas vai sniegtas šīs konsultācijas?

Otrkārt, kas šeit ir ielikts iekšā pašā šīs komisijas sastāvā. Komisija ir izveidota tāda, ka balsu vairākums ir valdības jeb Ministru kabineta pārstāvjiem. Proporcionāli astoņi pret septiņi. Es tikko kā saskaitīju to. Ierakstīts iekšā konceptuāli, ka komisijas darbības kārtību un tās locekļu pilnvaru laiku nosaka Ministru kabinets. Tātad mainās valdība, mainās šīs komisijas kārtība potenciāli. Mainās darbības laiks, mainās locekļu skaits. Vai līdz ar to šī komisija ir spējīga noteikt zinātnes attīstības stratēģiju? Jo tas, kas notiek mainoties, nevis pat pa noteiktiem periodiem, bet par nenoteiktu laiku, nav spējīgs izstrādāt stratēģiju un taktiku. Jau pēc savas būtības tas ir jautājums, kas nebūtu izskatāms.

Otra lieta. Šeit ir rakstīts, ka komisijas locekļi samaksu par darbu komisijā nesaņem. Labi, tas ir labi, tikai es jums nosaukšu divus citus skaitļus. Mums eksistē Augstākās izglītības padome, kur nauda katru gadu tiek ieguldīta arvien lielāka. Pagājušajā gadā 60 555 lati, šogad jau 62 281 lats. Bet tas nav tikai algām. Algas tur sastāda 25 000. Tātad no budžeta tiek pieprasītas samērā lielas naudas summas arī tad, ja algai tās netiek tērētas. Līdz ar to ne tikai darba samaksa ir tā, kas pieprasa budžeta patēriņu. Un kāpēc vēl nav nepieciešama šāda komisija, ja bez tām pārdomām, ko es izteicu, tāpēc, ka viņa principā pēc savas būtības grib paņemt daļu no tām funkcijām vai arī dublēt, ko Latvijā veic Latvijas Zinātnes padome. Tā jau nodarbojas ar visu to. Un, ja šī komisija grib konsultēt Latvijas Zinātnes padomi, tad tā nav vajadzīga. Zinātnes padomei šāda konsultatīvā struktūra nav vajadzīga.

Un vēl viena lieta. Ar šāda panta pieņemšanu mēs esam noteikuši Latvijas Ministru kabineta minimālo sastāvu. Kāpēc? Tāpēc, ka šeit ir rakstīts, ka zinātnes attīstības stratēģijas komisijas priekšsēdētājs ir Ministru prezidents, komisijas sastāvā ir izglītības un zinātnes ministrs, finansu ministrs, ekonomikas ministrs un četri citi ministri. Tātad, ja mēs pieņemam šo pantu tā, kā tas ir un nesvītrojam, mēs esam noteikuši, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta minimālais sastāvs ir Ministru prezidents un septiņi ministri. Bet ja nu kaut kas valstī mainās? Un vai šis likums drīkst šādā veidā reglamentēt to, kā jāveido valdība? Tāpēc es aicinu deputātus tagad vēlreiz ieskatīties šinī pantā un atbalstīt Bišera kunga un manis izteikto priekšlikumu — šo pantu svītrot kā nevajadzīgu, jo tas ir mākslīgs veidojums, ko paši zinātnieki, kas nodarbojas ar zinātni, nevis kas nodarbojas ar tās vadību, uzskata par nevajadzīgu institūciju, lai vēl vairāk samazinātu zinātnes finansējumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Šī komisija galvenokārt ir nepieciešama tāpēc, lai celtu zinātnes prestižu, lai piespiestu arī politiķus līdzdarboties un iedziļināties zinātnes problēmās, jo diemžēl, un tas ir jāatzīst, ka, raugoties no tā, cik mēs procentuāli atvēlam zinātnei no budžeta finansējuma, mēs diemžēl esam priekšpēdējā vietā Eiropā aiz Albānijas. Zinātne ir augstāk novērtēta arī mūsu kaimiņu valstīs — Igaunijā un Lietuvā. Tāda ir reālā situācija. Un šāda te komisija, kurā piedalītos augsti varas pārstāvji, nepārprotami varētu sekmēt zinātnes attīstību, jo, kā mēs zinām, Latvijā kaut vai ražošanai ir tikai perspektīvas tad, ja tā ir zinātņu ietilpīga ražošana.

Šajā sakarā es tomēr ļoti lūdzu respektēt to, ka pie likumprojekta strādāja gan Zinātņu akadēmijas pārstāvji, no vienas puses, gan arī Ministru kabineta pārstāvji, arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, no otras puses, un likumprojekts ir tapis kompromisa rezultātā, kas ir apmierinājis gan valdību, ko mēs paši esam veidojuši, valdības pārstāvjus, gan arī Zinātņu akadēmijas zinātniekus. Tāpēc es ļoti lūdzu respektēt šo abu tik svarīgo pušu nostāju. Paldies! Es aicinu arī turpmāk atbalstīt komisijas piedāvātos variantus, jo tie ir tapuši kompromisa rezultātā starp zinātniekiem un starp zinātnes administratoriem.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Bišera un deputātes Kreituses priekšlikumu. Un motivāciju šeit diezgan labi jau ieskicēja Ābiķa kungs. Un būtība ir tā, ka mums valstī ir nepieciešams, lai arī zinātnieku sabiedrības domas tiktu sadzirdētas valsts augstākajā vadības līmenī. Tātad konkrēti augstākajā izpildvaras jeb Ministru kabineta līmenī. Diemžēl uz šo brīdi nav tāda foruma, kurā zinātnieki varētu regulāri diskutēt ar izpildvaras augstākiem pārstāvjiem, un tas neapšaubāmi ir viens no iemesliem, kāpēc arī šī izpildvara uz šo brīdi nav sadzirdējusi zinātnieku vajadzības.

Un problēma šeit ir mūsu valstī ar zinātni ļoti liela. Mēs varam paskatīties kaut vai šo zinātnes finansējumu, par ko mums vēl būs nopietnas sarunas šodien dienas otrajā pusē, vakara pusē, un mēs redzam, ka, ja mēs skatāmies šo zinātnes finansējumu uz vienu iedzīvotāju, tad Latvijā tas ir pašā pēdējā vietā Austrumeiropā. Un mums ir jāizdomā un jāsaprot, kādā veidā no šīs situācijas tikt ārā. Protams, tā ir zināmā mērā politiskā griba, bet ir arī vienlaicīgi nepieciešams šo politisko gribu noteiktā veidā veidot, un šāda komisija, tā varētu tomēr būt jebkurā gadījumā par forumu, kurā šī attieksme pret zinātni, tā tiek ietekmēta pozitīvā virzienā.

Protams, es saprotu, ka deputāti var vēlēties izslēgt šī panta redakciju, kas bija iesniegta uz pirmo lasījumu, jo tur arī bija iekšā absurdas lietas par to, ka kaut kāda komisija varētu vērtēt zinātnisko pētījumu rezultātu nozīmību, tā ir, neapšaubāmi, pašu zinātnieku sabiedrības prerogatīva. Tāpat arī kaut kāda komisija varētu mēģināt saskaņot valsts zinātnieku un sabiedrības intereses, tas ir pilnīgi skaidrs, ka tas nevar šādā veidā notikt. Un arī ir ļoti būtisks moments tas, ka šeit šī komisija nedrīkst pārvērsties par kārtējo valsts institūciju, kura iekļaujas mūsu birokrātijas sistēmā un atkal tērē valsts budžeta līdzekļus, un faktiski pēc labākām birokrātijas tradīcijām nodarbojas pati ar sevi. Tāpēc ir arī mans priekšlikums, ka lai šīs komisijas locekļi darbotos komisijā sabiedriskā kārtā. Es aicinātu atbalstīt komisijas variantu, kurā ir arī daļēji iestrādāti šie mani priekšlikumi, un izveidot šādu forumu, kas varētu darboties un kuram būtu zināmā mērā tomēr arī pamatotas funkcijas. Līdz ar to es lūgtu noraidīt deputāta Bišera un deputātes Kreituses priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt pretēju viedokli, kas nupat kā izskanēja, un proti, viedokli, kas aicina atbalstīt Bišera kunga un Kreituses kundzes priekšlikumu. Šis priekšlikums saistās ar to, ka nedibināt, nenodibināt tādu īpašu komisiju. Varbūt sākotnējā iecere...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Liepas kungs. Godātie kolēģi, zālē ir pārāk liels troksnis. Lūdzu koncentrēties. Lūdzu, turpiniet!

I.Liepa. Iespējams, ka sākotnējā iecere ir laba, un tā ir virzīta nolūkā palielināt Latvijas zinātnes prestižu. Un tam neviens nevarētu pretī iebilst. Taču gribu apliecināt, ka Latvijas zinātnes prestižs līdz šim ir bijis pietiekoši augsts un starptautiski atzīts daudzos, daudzos virzienos. Un pašreiz, lai šo zinātnes prestižu noturētu, nemaz jau nerunājot par tā pastiprināšanu, ir vajadzīgas divas lietas, proti, netraucēt strādāt tām Latvijas zinātnes organizācijām, kas mums ir, ar Latvijas Zinātnes padomi priekšgalā, tas ir viens. Un otrkārt, ja būs attiecīgs finansējums Latvijas zinātniekiem, tad šis prestižs nekur nepazudīs. Un šeit kaut kādas liekas komisijas dibināšana nekādā gadījumā nevar veicināt šī prestiža paaugstināšanos. Šeit var tikai būt traucēklis darbā un nekas vairāk. Ja mēs paskatāmies šajā te likumprojektā, tad tās funkcijas, kas ir paredzētas šai komisijai, gandrīz pilnībā saskan ar tām funkcijām, kas šajā pašā likumprojektā lappusi tālāk ir paredzētas Latvijas Zinātnes padomei, tikai formulējums šeit, protams, ir izteikts citos vārdos. Bet principiāli tie sakrīt. Nu kādēļ mums ir vajadzīgas divas padomes, ja mums viena ir, turklāt autoritatīva, pašu zinātnieku ievēlēta un atzīta. Tā ir Latvijas Zinātnes padome, kas pilnībā līdz šim, šī zinātnieku ievēlēta un atzīta, tā ir Latvijas Zinātnes padome, kas pilnībā līdz šim ir šīs funkcijas veikusi, un nav nekādu šaubu, ka arī veiks. Ir tikai vajadzīgs sabiedrības atbalsts, un pirmām kārtām tas ir sabiedrības finansiālais atbalsts. Un šodien, kad apskatīsim budžetu iespēju robežās, jau tūlīt šodien mēģināsim to atbalstu sniegt Latvijas zinātnei, lai tā dotu mūsu tautsaimniecībai un lai tā dotu starptautisko prestižu. Paldies! Tas ir viss, ko es gribēju sacīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamie kolēģi! Prezidij! Es esmu viens no tiem bijušiem zinātniekiem, kurš, pateicoties šādai komisijas darbībai, ir kļuvis par Saeimas deputātu. Uz mata līdzīga komisija, tur gan bija vairāk zinātnieku, tur nebija ministru, nebija padomes priekšsēdētāja, nebija visi tie pārējie cilvēki, kas šeit ir paredzēti pēc 6. punkta, ka tur ir priekšsēdētājs un pārējie, sākās granta piešķiršana zinātniskajiem darbiem, un tas bija 1990.—1991. gadā. Savāca zinātnieku priekšlikumus, vismaz par medicīnas nozari, tādi bija 124, aizveda tos visus uz Dāniju izvērtēšanai, kas ir absurds, mūsu smadzenes nav sliktākas par dāņu smadzenēm vai par amerikāņu smadzenēm, vai kādu citu valstu smadzenēm, mums bija daudz labu priekšlikumu, un viens no priekšlikumiem, diemžēl tas izrādījās mans priekšlikums, kas saistījās ar jauno medicīnisko aerosolu receptūru izstrādi un tālāko zinātnisko darbību šajā virzienā, neguva atbalstu. Tieši pateicoties šādai komisijai, kur iepriekš bija jau nolemts, ka, lūk, Leopoldam Ozoliņam nedot šo grantu, citiem vārdiem sakot, toreiz tas bija atkarīgs... arī mans darbs, jo es biju zinātniskais līdzstrādnieks. Tieši tāda komisija, kur viss bija sarunāts, jo mani uzskatīja par to, kas it kā atklājis 26 miljonu rubļu zaudējumu, institūta aizņēmumu, mūsu institūta aizņēmumu no “Latvas”. Un tā bija vienkārša atriebība. Ir iespēja atriebties tātad tiem cilvēkiem, kas pašreiz ir pie varas. Es paliku bez darba, un līdz ar to mans zinātniskais darbs, kas bija veltīts Latvijas medicīniskajiem aerosoliem un to attīstībai, un šodien, iespējams, mēs varētu pat iziet pasaules tirgū ar to, tas nebija iespējams. Tātad no 124 priekšlikumiem divi priekšlikumi neguva atbalstu, viens no tiem bija mans priekšlikums.

Es skatu arī šo otro punktu, ko Čerāna kungs ir ierosinājis, izņemt ārā par pētījumu rezultātu nozīmību un valsts pētījumu programmām. Patiesi, šie zinātnieki un šie cilvēki, kas ir šādā komisijā, un mēs zinām, ka šie cilvēki nes politisko atbildību, viņi nes arī politisko atbildību par šodienu, par mūsu valsts ekonomiku, par mūsu sabiedrības psiholoģisko stāvokli. Ja šādi cilvēki ir arī šādā stratēģijas komisijas priekšgalā vai šajā sastāvā, tad nekādu cerību objektīvam atrisinājumam nav.

Tāpēc es atbalstu Kreituses kundzes priekšlikumu — svītrot visu šo pantu, es domāju, ka tas ir visloģiskākais, un to jau uzsvēra kādreiz bēdīgi vai varen slavenā Sorosa fonda priekšsēdētāja Matīsas kundze, kura teica, ka Latvija ir tik maza valsts, ka šeit ir viens ar otru vai nu radi vai draugi, vai pazīstami, vai slepeni, kā saka, pielūdzēji.

Tieši tāpēc es domāju, ka tāda atkal papildu vēl organizācija, kur droši vien arī algas viņi saņems, šie kungi vai kundzes, vai zinātnieki, vai kā nu to... to vajadzētu... vai arī nesaņems... tādu virsnovērtēšanu par zinātnisko darbu rezultātu nozīmību, ņemot savu... manu bēdīgo pieredzi, es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs, tas nav nepieciešams, un tā pat ir lieka greznība, turklāt ļoti bīstama objektivitātei un zinātniskajiem pētījumiem, to rezultātiem ir jābūt objektīviem, jo tie saistās ar sabiedrības un cilvēces attīstību. Paldies par uzmanību! Ierosinu noraidīt šo pantu un atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis (LC). Es tikai gribu atgādināt deputātiem, ka atalgojumu nesaņems un ka šo priekšlikumu ļoti aizstāv Zinātņu akadēmijas vadība. Pēc viņu ierosinājuma, jo viņi uzskata, ka tas palīdzēs celt zinātnes prestižu un palīdzēs tam, lai atbildīgi politiķi vismaz mēģinātu kaut minimāli iedziļināties zinātnes attīstības problēmās. Paldies! (No zāles deputāts J.Sinka: “Zinātņu akadēmija izraksta sev nabadzības apliecību.”)

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Paldies Ābiķa kungam, ka jūs atklāti pateicāt vismaz, kas no zinātniekiem to vēlas — Zinātņu akadēmijas vadība, nevis Zinātnieku padome, nevis zinātniskie institūti, nevis Universitāte, bet vadība vēlas. Un es atvainojos... ko nozīmē šie teicieni, ka zinātniekiem jāskalo smadzenes politiķiem. Atvainojiet, mīļā Saeima! Nevēliet par ministriem politiķus, kuriem ir jāiet smadzenes skalot. Ievēlējiet tos, kam smadzenes ir kārtībā un nav jāskalo, un it īpaši tāpēc, ka tiek veidota smadzeņu skalošanas komisija kā Staļina laikā, es aicinu atbalstīt manu un Bišera kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Rubins, Tautas kopa “Brīvība”.

A.Rubins (TKB). Kolēģi deputāti! Es varbūt īsi. Es atbalstu Ilgas Kreituses priekšlikumu — svītrot 16. prim pantu tāpēc, ka par zinātni ir jāatbild tiešajiem zinātniekiem un nevis kādiem politiskiem vadītājiem vai Zinātņu akadēmijas vadītājiem. Zinātniskajiem institūtiem pašiem jāizstrādā savas programmas un, ja iespējams, arī jāpiesaista līdzekļi, protams, budžetam ir daļēji tas jānodrošina. Par to mēs vēl runāsim budžeta apstiprināšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš (TKB). Es ļoti atvainojos, es piemirsu pateikt tā. Pateicoties šādai komisijai 1990.—1991. gadā, kad tos grantus, kā saka, piešķīra, šodien mēs Latvijā nevaram ražot olozolu, ko lieto viena sestā daļa pasaules, kas maksā miljonus, un mēs varētu pelnīt to naudu, bet, pateicoties šādai komisijai, kas noraidīja šo zinātnisko darbu, tālāk mums ir arī lieli ne tikai morāli, bet ekonomiski zaudējumi. Lūdzu atbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Protams, jūs visi varat paši izšķirties katrs par to, kuru no šiem variantiem atbalstīt — vai veidot šādu komisiju vai neveidot. Tomēr es gribētu, lai šeit zālē nedominētu dezinformācija par to, kas šī komisija varētu būt vai kas tā nevarētu būt. Un tāpēc es aicinu apskatīt rūpīgi šo komisijas piedāvāto redakciju un tajā redzēt, ka šī attīstības stratēģijas komisija ir Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes, tautsaimniecības, zinātnes un izglītības pārstāvju koleģiāla, konsultatīva institūcija. Tātad tai nav šādas aizliedzošās funkcijas kā finansēt vai nefinansēt kādu zinātnisko darbu, bet šī koleģiālā, konsultatīvā institūcija ir paredzēta, ka tā izsaka priekšlikumus un atzinumus par zinātnes attīstības stratēģiju un reformu virzību.

Godātie kolēģi! Mums ir nepieciešama mūsu valstij zinātnes attīstības stratēģija, un arī tas ir pilnīgi skaidrs, ka zinātnē mums ir nepieciešamas zināmas reformas, jo tā situācija, kāda ir šobrīd, ir zem katras kritikas, ka zinātnei absolūti netiek piesaistīti jaunieši, un faktiski arī cilvēks, kurš šodien aiziet zinātnē, viņam nav iespējas pienācīgi nopelnīt, lai varētu ar savu darbu zinātnē nodrošināt sev iztiku. Mums ir jāatrod veidi, kā zinātni pārkārtot, un tas ir jautājums, vai turpināt tāpat kā līdz šim ieviesušos nabadzības dalīšanu vienādi visiem, vai arī tomēr veidot kādas radikālākas reformas. Varbūt izveidot kādus jaunus principus un tad, teiksim, šo sociālo funkciju, ko zinātnes budžets šobrīd veic, tas ir zinātnieku sociālai nodrošināšanai zināmā mērā, to, teiksim, darīt ar esošo budžeta daļu, bet jaunos līdzekļus, kurus valsts, es ceru, ka agri vai vēlu iedos zinātnei klāt, tomēr virzīt pēc kādiem citiem principiem, lai veicinātu tieši jauniešu ienākšanu un tieši konkurētspējīgas zinātnes un pasaules līmeņa zinātnes attīstību. Mums ir vajadzīgi zinātnes attīstības stratēģi un vajadzīgas reformas.

Es viennozīmīgi uzskatu to, ka tās ir valdības tiesības, valsts varas tiesības — izteikt savus priekšlikumus un atzinumus par valsts pētījumu programmām. Šīs programmas, tas ir zināmā mērā sabiedrības pasūtījums zinātnei, un šī ir tā vieta, kur konsultatīvā un priekšlikumu un atzinumu veidā, neapšaubāmi, var savu viedokli teikt arī politiķi. Un viņiem tas ir obligāti arī jāsaka.

Tāpat arī... tātad kas ir ļoti svarīgi. Tie ir zinātnes finansēšanai paredzētā budžeta projekta izveides pamatprincipi un struktūra. Tātad tas ir jautājums par to, kurus projektus finansēt vai kurus nefinansēt, bet par to, kādi būs šie mehānismi, ar kuriem šo finansējumu veikt. Arī priekšlikumi un atzinumi par zinātnes un tautsaimniecības sadarbību. Arī šeit zinātnieku sabiedrībai būtu ļoti labi, ja viņi varētu uzklausīt politiski atbildīgus viedokļus par to, kādā veidā šai zinātnei un tautsaimniecībai būtu jāsadarbojas. Arī varbūt viedokļi par to, kādā veidā institūcijas tiek reorganizētas vai dibinātas, vai arī nepieciešamības gadījumā likvidētas, jo arī zinātniskās institūcijas likvidēšana ir jāspēj veikt civilizētā veidā, lai neciestu tie zinātnisko skolu pārstāvji, kuri šajās institūcijās vēl sekmīgi strādā.

Un kas ir ļoti būtiski. Ka šeit šajā komisijā ir gan zinātnes sabiedrības pārstāvji, gan arī politiķi. Un ja politiķis šādā komisijā būs pateicis savu jā vienam vai otram projektam, tad viņam būs ļoti grūti pēc tam pateikt nē citos balsojumos, piemēram, par budžetu. Un es nedomāju, ka mums vajag orientēties tikai uz pašreizējo valdību, kas, protams, ir zem katras kritikas, bet mums vajadzētu arī orientēties uz nākotni un veidot situāciju tādu, kādai tai mūsu valstī normāli būtu jābūt. Paldies! Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs. Aivars Kreituss, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Kreituss (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es esmu 17 gadus strādājis Zinātņu akadēmijā dažādos amatos, ieskaitot diezgan augstos administratīvos, un es esmu daudzās šādās komisijās sēdējis. Un ik pa laikam tiek radīta kāda jauna. Bet no tā nemainās zinātnes finansējums, nemainās pašreizējā brīdī it īpaši zinātnes finansējuma lielums. Pašreiz, it īpaši šajā pārejas periodā, sākot jau ar kādu 1990. gadu, zinātnes lietas Latvijā ir gājušas tikai uz leju. Mēs labi zinām, kas ir palicis pāri no 15 akadēmijas institūtiem un 15 000 zinātnieku lielās armijas, kas ir palicis pāri Latvijā. Mēs varam šeit sākt runāt par to, ka viena daļa bija vajadzīga vai nebija vajadzīga, varam sākt diskutēt, no kurienes nāca nauda, bet es neredzu nekādu jēgu šādas zinātnes attīstības stratēģijas komisijas radīšanai, kurai priekšgalā mākslīgi noliktu Ministru prezidentu. Ministru prezidentu, kurš ik pa brīdim mainās, te ir arī ministri vesela virkne paredzēta, kuri arī ik pa brīdim mainās, tad kādā veidā viņi darbotos bez ilglaicīgas zinātnes attīstības stratēģijas, kuru virzītu viena valdība no otras nākamai. Kādā veidā tad viņi uzreiz kaut ko noteiktu, kurš ir kurā virzienā svarīgs un kurš virziens Latvijā ir jāattīsta? Lieta ir jāskata pavisam no otras puses. Lieta ir jāskata no Saeimas, un es domāju, ka šeit šis jautājums pacelsies vakarā, sākot apspriest budžetu. Jāpaskatās, kādā veidā budžetā tiek dalīta nauda, nevis jāgaida no zinātnieku puses, jāmēģina iniciēt kāda šādas stratēģijas padomes radīšana, ieliekot priekšā premjeru un pēc tam cerot, ka šis premjers iedos par pāris tūkstošiem naudas vairāk. Saeimai ir jānosaka, cik katrai ministrijai procentuāli pret budžetu kopumā tiek izdalīta nauda. Un, ja Saeima ir šo procentu sadalījumu noteikusi, ja deputāti šeit ir izstrīdējušies par to, ka zinātnei un izglītībai ir tik un tik, Aizsardzības ministrijai ir tik un tik, tad šeit ir nolemts, un pēc tam izpildvara — ministri — sāk strīdēties savā starpā, kā viņi šo naudu tur dalīs vienai vai otrai savai programmai, kas ir konkrētas ministrijas ietvaros, ja viņi grib kaut ko mainīt procentuāli, viņi nāk runāt šeit.

Bet mēs nevaram bezgalīgi klausīties to, ka zinātnei atvēlētais procents ir ļoti mazs, tad mums jāapzinās, ka šis atvēlētais procents zinātnei ir iedots no izpildvaras, kas strādāja pusgadu un vairāk, pirms šis budžets nonāca šodien šeit, pirms mēs sāksim par to vispār runāt. Tā kā pati pieeja jau pašos pamatos ir nepareiza. Tāpēc cerēt, ka, izveidojot vēl vienu kaut kādu attīstības stratēģijas padomi, mēs varēsim nonākt pie kaut kā labāka priekš zinātnes, ir galīgi aplami. It īpaši, ja mēs paskatāmies, ka te visas šīs komisijas sastāvā kādas padomes un apakšpadomes ir iekļautas, tās ir tās, kuru tiešais uzdevums jau ir rūpēties gan par šo programmu izstrādāšanu, gan par visu pārējo. Gan par šo programmu saskaņošanu ar Ministru kabinetu. Mēs drīzāk varētu domāt, kā mēs varētu radīt tautsaimniecības atsevišķos virzienos zinātnieku vadībā komisijas, kas strādātu kopīgi ar kārtējo premjeru, kopīgi ar ministriem. Ja ministri radītu šādas komisijas, kur izmanto Zinātņu akadēmijas cilvēkus — zinātniekus, izmantotu mūsu universitāšu cilvēkus, tad mēs varētu nonākt pie taktiskas un stratēģiskas dabas attīstības programmām un ne jau šādā veidā.

Es esmu ļoti pārsteigts par Čerāna kungu, kurš runā par visiem jautājumiem. Nerunājiet, lūdzu, cienījamais Čerāna kungs, par jautājumiem, par kuriem jums nav nekādas jēgas! Tā kā mans lūgums ir šo punktu noraidīt un ieklausīties tajos padomos, ko šeit saka zinātnieki. Es domāju, ka arī Bišera kungs ir zinātnieks ar ilgu gadu stāžu un profesors. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ervids Gronovskis, LZS, KDS frakcija.

E.Grinovskis (LZS, KDS). Godātā Saeima! Bet atkārtojot argumentus, kuri jau tika izteikti, es izteikšu dažus papildu argumentus. Gan ar mazu atkāpi. Divās lietās. Pirmkārt, mani ļoti uztrauc, un ne tikai mani, mūsu pašreizējo valsts institūciju pārāk verdziskā, pārāk serviliskā zemošanās visam tam, kas nāk no ārzemēm. Pietiek tikai būt ar ārzemju marku, un mēs tam absolūti jau ticam. Mēs ar to zaudējam savu nacionālo lepnumu un noniecinām paši savu zinātnisko potenciālu. Tiesa, tas ir iedragāts, bet potenciālais pamats ir saglabājies, un to mēs attīstīt necenšamies. Es esmu par to, lai mēs pirmām kārtām attīstītu savu nacionālo zinātni un nenoliegtu to verdziskas servilācijas vārdā pret visu, kas nāk no Rietumiem. Pie kam ne viss tas ir pareizs!

Otrs, kam es gribu pievērst uzmanību kā cilvēks, kurš, šeit darbodamies Saeimā, nav sarāvis sakarus ar zinātni. Zinātnes birokratizācija, salīdzinot ar padomju laikiem, nebūt nav samazinājusies, bet, ja liktu uz aptiekas svariem, tad tagad visāda veida plāni — atskaites, un es pat nezinu visu šo dokumentāciju nosaukt, ir pat vairāk.

Man nācās vadīt pašam trīs grantu tēmas, un es ar pavisam mazu pārspīlējumu saku sejojošo: šo tēmu zinātniskā izstrāde manī īpašas grūtības nerada. Es jau esmu paņēmis to, ko es zinu. Bet tad, kad sākās visa šī dokumentu noformēšana atbilstoši kritērijiem, jā, tad es sāku svīst no šī darba. Tādēļ es izmantoju savu uzstāšanos, lai vērstos pret zinātnes birokratizāciju, zem kuras notiek īstā zinātnes darba noslāpēšana.

Un šinī sakarībā. Šīsdienas jautājuma sakarībā. Jā, mums ir vajadzīga institūcija. Tā var būt valsts institūcija, aiz kuras slēpjas finansējums, kas izstrādā, kā šeit runāja, zinātnes attīstības stratēģiju. Bet stratēģijai pirmais nosacījums ir stabilitāte. Bet kāda var būt stabilitāte, ja šo institūciju vadīs premjers, daži citi valdības locekļi, kuri var mainīties ik pēc dažām dienām. Ik pēc dažiem mēnešiem. Tātad šīs stratēģijas nodrošināšana ar stabilitātes kritēriju, tas tiek aprakts jau pašā šajā projektā. Tādēļ mans ieteikums ir šo labojumu svītrot. Es atbalstu šeit Kreituses kundzes izteikto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pauls Putniņš, LZS, KDS frakcija.

P.Putniņš (LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūgtu šajā gadījumā tiešām ieklausīties nevis deputātā, bet zinātniekā Čerānā. Mums trūkst zinātnieku organiska kontakta ar valdību. Mēs savā komisijā to izjūtam ik brīdi, kad zinātnieki nāk pie mums. Tāpēc arī šāds veidojums, šāda komisija, kas nodrošinātu regulāru zinātnieku kontaktēšanos, lai arī kā mēs to te apsmaidītu, ar valdības vadību, ar vadošo ministriju ministriem, nekādu ļaunumu nenodarīs, bet atnesīs lielu labumu, savstarpējo izpratni, savstarpējo jautājumu risināšanas ievirzes zinātnei par labu. Jo tā ir nopietna lieta. Ja mēs to tagad tā noraidām, ko mēs liekam vietā? Tur paliek lielais nekas. Ja Ozoliņa kungam kādas nebūšanas dzīvē ir sanākušas, neizdarīsim uzreiz vispārinājumu. Es ierosinu jūs balsot par šo komisijas priekšlikumu. Paldies! (Starpsauciens: “Nevajag neko! Nevajag jaukties iekšā!)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Guntars Grīnblats, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

G.Grīnblats (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dikti daudz mēs jau dzirdējām par šo jautājumu, un atļaujiet man arī dažos vārdos tomēr izteikt savas domas. Es tomēr arī esmu simtprocentīgi spiests pievienoties visiem tiem, kas atbalsta Kreituses kundzes un Bišera kunga priekšlikumu, jo tās reorganizācijas, tās ir visās jomās, un arī zinātnei jau ir nodarījuši pēdējā laikā diezgan lielu ļaunumu.

To, ko jau mūsu bijušais valsts ministrs padarīja, tas sevišķi lauku zinātniekiem — vecākās paaudzes zinātniekiem, neatgriežamu ļaunumu ir nodarījis.

Vienkārši vecumdienās viņi nevarēja vairs strādāt un savas zināšanas, savu mūža pieredzi nevarēja izmantot. Šobrīd kas tad te notiek? Tā kā jau Grinovska kungs teica, nevar jau valdība, Kabinets — astoņi ministri, kā te ir paredzēts, veidot stratēģiskās attīstības komiteju, un tad tā nu risinās zinātnes jautājumus. Tā kā es negribu vairāk teikt, tas ir simtprocentīgi skaidrs. Mans lūgums ir pātraukt debates, un es aicinu atbalstīt Bišera kunga un Kreituses kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dinēviča kungs. Lūdzu!

V.Dinēvičs (DPS). Komisijas vārdā es aicinu tomēr šos priekšlikumus tāpat noraidīt, jo nevar jau zinātne iet pa vienu ceļu un tautsaimniecība pa otru ceļu. Tāpēc es arī lūdzu balsošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Bišera un Kreituses priekšlikumu — svītrot 16.1. pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 10, atturas — 13. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Dinēvičs. Tālāk 13.priekšlikumu vairs nav ko skaitīt.

Sēdes vadītājs. Jā, tagad skatām 14.

V.Dinēvičs. 14.priekšlikumā ir arī priekšlikums — atbalstīt šo.

Sēdes vadītājs. Tas vairs nav balsojams. Arī 15.nav balsojams. 16. nav balsojams. Skatām 17.

V.Dinēvičs. 17.priekšlikumā ir priekšlikums — atbalstīt to. (No zāles: “Arī nav balsojams.”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, kolēģi, patiešām arī tas nav balsojams, jo iesaka jau mums izlemto 16.1.pantu izteikt citā redakcijā, bet mēs vienojāmies, ka to svītrojam.

V.Dinēvičs. 18.priekšlikums. Deputāti Tomašūns un Ābele. Komisija atbalsta, bet precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 19. ir deputāta Dinēviča priekšlikums. Komisija to atbalsta, bet tikai drusku precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs. 20. komisijas priekšlikums. Komisija...

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies!. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu nr. 21.

V.Dinēvičs. 22.priekšlikums. Deputāta Ābeles priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 23.priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

V.Dinēvičs. 24.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija to arī atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 25.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 25.priekšlikumu, kuru izteikusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs. 26.priekšlikums. Arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 27.priekšlikums. Deputāta Dinēvica priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs. 28.priekšlikums. Deputāta Ābeles priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 29.priekšlikums. Deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. Deputāta Putniņa priekšlikums ir 30. Komisija atbalsta to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Putniņa priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 31.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 32.priekšlikums. Deputātu Ābeles un Putniņa priekšlikums. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par deputātu Ābeles un Putniņa priekšlikumu nav. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

V.Dinēvičs. 33.priekšlikums. Deputātes Kreituses priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es varu piekrist deputātes Kreituses izteiktajai domai par to, ka granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis. Tieši tā pati doma ir izteikta arī šī likumprojekta pirmā lasījumā pieņemtajā 31.panta otrajā daļā, bet tur arī vēl ir skaidri pateikts tas, kādā veidā šī granta piešķiršanas zinātniskais līmenis tiek apliecināts. Un tur tiek pateikts tas, ka tas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos vai ar patentiem. Un vēl ir piedāvājums tam, ka zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskos žurnālos. Par šo otrās daļas otro teikumu mēs varam vienoties, ka tas ir izslēdzams, bet ļoti svarīgi ir saglabāt zinātnes likumā normu par to, kādā veidā ir apliecināms zinātniskais līmenis. Un principiālā lieta šeit ir tā, ka šim zinātniskam līmenim ir jābūt apliecinātam ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos, jo mēs nevarm šeit uz vietas veidot kādus lokālus zinātniekus, kas absolūti nerēķinās ar tām zinātnes norisēm, kas notiek pasaulē, jo zinātne nav tā lieta, ko katrā valstī var darīt atsevišķi. Zinātne, zinātniskās vērtības, tās ir pārnacionālas, un tas acīmredzami nav pareizi — kādā valstī finansēt zinātniskos pētījumus, nerēķinoties ar to, kādā veidā pētījumi tiek veikti un kādi rezultāti tiek sasniegti citur pasaulē. Un tāpēc zinātnieku sabiedrībā ir izstrādāts šis kritērijs par starptautiskiem zinātniskiem žurnāliem un publikācijām tajos, un es pat gribētu teikt vēl vairāk, starptautiskiem autoritatīviem zinātniskiem žurnāliem, kuros ir jādabū šī publikācija. Es nesaku, ka šīm publikācijām ir jābūt ļoti daudzām, bet tomēr zinātniekam ir jāspēj būt pazīstamam starptautiskā sabiedrībā. Mēs nevaram veidot sev Latvijā kādu lokālo zinātni un tikai tērēt savu budžeta naudu uz šādu lokālo zinātni. Un tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo Kreituses priekšlikumu, bet ielikt iekšā šos kritērijus jau likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es esmu sapratusi vienu, ka mums šeit zālē ir viens starptautiski augsti atzīts zinātnieks, un pārējie, ieskaitot arī tos, kas strādā Zinātnes un kultūras komisijā, ir lokālie zinātnieki, kas grib tērēt valsts naudu un nekā nesaprot no noritošā pasaulē. Vispirms, Čerāna kungs, es jums gribu atgādināt dažas elementāras lietas. Grants — tas ir jauns pētējums, ko veic zinātnieks, zinātnieks uzsāk jaunu pētījumu tēmu. Kādas publikācijas starptautiskajos izdevumos var būt par jaunu zinātnisko tēmu. Tas būtu apmēram tas pats, kas prasīt ģenerālmēģinājumu Paula Putniņa pieteiktai lugas tēmai, kurai vēl nav uzrakstīts teksts.

Otra lieta, Čerāna kungs, es gribu, lai jūs mani tagad dzirdat. Lūdzu atnāciet šeit tribīnē un nosauciet humanitārās zinātnēs klasificētos starptautiskos zinātniskos žurnālus, kuros tiek publicēti Latvijas humanitāro zinātņu specialitāšu raksti, kurus jūs uzskatāt, lai pieņemtu grantus. Kas vispārībā ir starptautisks zinātnisks žurnāls? Vai latviešiem ar igauņiem, sanākot kopā pēc vienas zinātniskās konferences par Saeimas zāles iespējamu estētiskāko noformējumu un tā ietekmi uz deputātu domāšanu un izdodot šo krājumu angļu valodā, tas būs starptautisks zinātnisks izdevums vai nebūs? Un vai uz tā pamata piešķirs grantu vai nepiešķirs? Mēs šeit sākam kļūt smieklīgi paši savās acīs un it īpaši tāpēc, ka šis pētījums, kas tiek pieteikts, es jums vēlreiz atkārtoju, grantam ir jābūt jaunai zinātniskai tēmai, nevis vecas, atpublicētas, atkārtotas, atreferētas tēmas atgremojumam, un līdz ar to šāds publikāciju pieprasījums par to tēmu, ko piesaka, ir pilnīgi neloģisks. Jūs varat prasīt publikācijas par iepriekšējiem pētījumiem, kurus izvērtē, vai zinātnieks ir sasniedzis atbilstošu zinātnisko līmeni, lai turpinātu savu zinātnisko darbu, vai viņam ir zinātniskais grāds, vai viņam ir lekciju kursi, vai viņam ir maģistranti un doktoranti, tas ir pilnīgi cits jautājums, ko nedrīkst jaukt kopā.

Un otra lieta. Nedrīkst dalīt tā, ka zinātne ir zinātne tikai tad, ja tā strādā starptautiskā arēnā. Tādā veidā jūs pazemojat ļoti daudzus tos zinātniekus, kas strādā ar zinātnes nozarēm, kas ir cieši saistītas ar mūsu nacionālo mentalitāti, valodu un nacionālām īpatnībām. Tāpēc šāds kritērijs kā izvirzījums atņem iespējas vispār daudziem etnogrāfiem, kas nodarbojas, daudziem lingvistiem, valodniekiem, kas ar latviešu valodas problēmām nodarbojas, atsevišķiem Latvijas vēstures pētniekiem, vispārībā jebkad saņemt kādu grantu vai arī jūs diskreditējat jēdzienu — starptautisks zinātnisks žurnāls un tā publikācija, un tās novērtējums, jo tad jau mēs patiešām sanāksim triju dažādu valstu augstskolu pasniedzēji kopā, uztaisīsim vienu rakstu krājumiņu, noliksim jums priekšā un teiksim, pierādiet, ka tas nav starptautisks. Visi teiks ļoti priecīgi, visi atkal priecīgi dalīs sev grantus, un mēs atkal kļūsim par savstarpēju tādu mazu kliķīti, kas mēģinās izspiest naudu savām interesēm.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tiem kolēģiem, kuri varbūt neuzmanīgi klausās līdzi, es atgādinu, ka komisija atbalsta deputātes Kreituses viedokli, un tātad mūsu domas sakrīt, un es aicinu atbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamie kolēģi! Mums ir jāatceras daži gadsimti, kas noritēja līdzīgos strīdos gan par publikācijām, gan par zinātniskām domām, gan par šo domu vai paredzējumu izvērtējumu. Beidzamais bija par zemeslodes globālo sasilšanu, bet, ja mēs atceramies, par šo pašu zemeslodi Džordano Bruno sadedzināja, Kopirniku ciena, un tomēr viņš teica, ka zeme griežas, vai jūs domājat, ka varēja toreiz to publicēt? Viņi varēja braukāt apkārt pa pasauli un mēģināt to stāstīt, par ko Galileju izsūtīja, un viņa atgriešanās bija iespējama tikai tad, kad viņš apsolīja, ka viņš pieņem toreiz noteikto politisko partiju apvienību vai sadarbības padomes filozofiju un piekrīt. Es domāju, ka šajā gadījumā 32.priekšlikumu aicinu noraidīt un tiešām atbalstīt Ābiķa kunga vadītās komisijas priekšlikumu, jo var gadīties, ka šādi pieprasījumi, kā universitāšu rakstos vai patentos, liekas daudziem ļoti talantīgiem zinātniekiem, tā saucamās lietišķās zinātnes darbiniekiem vai druvas arājiem, un varu minēt, ka tādi cilvēki mums ir arī pašreiz, kas fanātiski par 50—60 latu algu mēnesī strādā universitāšu laboratorijās, nodarbojas ar pētniecību, cerēdami varbūt, ka viņu darbs būs noderīgs, paši esot pārliecināti par to, ka darbs vajadzīgs Latvijas nākotnei. Konkrēti varu minēt mikrobiologu, kas strādā universitātē un pēta dažādus sēnīšu paraugus un darbojas biotehnoloģijas virzienā. Arī viņš ir tas, kas audzē šitokijas sēnes micēliju, un augstā līmenī, un viņa zinātniskais darbs ir ļoti praktiski noderīgs. Mēs nevaram prasīt, lai viņam būtu patents, jo patentu noformēšana ir sarežģīta, maksā naudu, un varbūt arī starptautiskos žurnālos šādi darbi negūs ievērību, bet Latvijā viņi ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo viņi tieši attiecas uz šo praktisko zinātni. Tāpēc es lūdzu noraidīt šo Ābeles un Putniņa priekšlikumu, atbalstīt komisijas priekšlikumu, lai mēs... vismaz es lai aizejot neteiktu santa simplicitas .

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Es apmēram saprotu par to, kāds veidojas šeit balsojums, bet tomēr man ir jāizsaka daži komentāri attiecībā uz Kreituses kundzes šeit izteikto viedokli. Pirmkārt, ja mēs runājam par granta piešķiršanas galveno kritēriju un šo zinātnisko līmeni, tad skaidrs, ka šis zinātniskais līmenis nav un nevar būt pašam grantam, bet tas var būs šī granta izpildītājam. Un šī granta izpildītāja galvenais kritērijs viņa zinātniskā līmeņa apliecināšanai, neapšaubāmi, tām ir jābūt publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos.

Otrs, kas ir jāņem vērā. Ir jāņem vērā tas, ka nekur nav runas par to, ka šim zinātniskajam līmenim ir jābūt vienīgajam kritērijam kaut kāda granta piešķiršanai vai nepiešķiršanai, bet tikai galvenajam kritērijam, un tas nozīmē to, ka mēs varam vērtēt arī šī projekta īstenotāja attiecības ar izglītības sistēmu, viņa ieguldījumu studentu audzināšanā un mācīšanā, mēs varam vērtēt attiecības ar to, ko šī granta izpilde potenciāli varētu dot tautsaimniecībā, to visu mēs varam darīt, bet, ja mēs runājam par zinātnisko līmeni, tad mēs nedrīkstam pazaudēt pašu principu, to, ka tas pamatā ir nosakāms ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos vai patentiem.

Un es vēl gribu pateikt tālāk, ka nākamā lappusē ir 35. priekšlikums, kur es piedāvāju vārdu “starptautiskos” aizstāt ar “starptautiski autoritatīvos”, un nozīmēs to, ka šie absurdie piemēri ar latviešu un igauņu bāleliņu kopā sanākšanu bez jebkādas ietekmes uz starptautisko zinātnisko sabiedrību šeit nebūs pieskaitāmi, un tas ir pilnīgi viennozīmīgi. Un, protams, ir skaidrs tas, ka nepastāv ideāli kritēriji tam, kādā veidā novērtēt šo zinātnisko līmeni, jo tikpat labi problēmas ir tad, ja tās nosaka ar... pēc publikācijām starptautiski autoritatīvos zinātniskos žurnālos, bet vēl lielākas problēmas ir tad, ja šo jautājumu, šo zinātnisko līmeni voluntāri izlemj kaut kādas citas personas pilnīgi bez jekādiem kritērijiem. Vienalga, vai tie būtu citi konkurējoši zinātnieki vai, vēl sliktāk, ja tie ir kādi ierēdņi. Šeit tas, par ko es iestājos, ir tas, lai būtu iestrādāti vismaz kādi precīzi kritēriji, un tie ir tie kritēriji, kuri tiek lietoti visā pasaulē, ka zinātniskuma noteikšanai ir vajadzīga šī ietekme uz starptautisko zinātnisko sabiedrību. Un tas ir tas, par ko es iestājos, lai tas mums būtu iestrādāts zinātnes likumā. Es varu piekrist Kreituses kundzei tajā argumentācijas daļā, kur tiek minētas specifiskas nacionālās nozares, un tas tiešām ir jautājums, kas mums uz trešo lasījumu būtu jāatrisina, jo varbūt tiešām dažas nozares, kurās... un ir tādas nozares, kurās izeja uz starptautisko līmeni ir absolūti neiespējama, bet tāpēc es nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka līdz ar to pilnīgi visās nozarēs šis starptautiski autoritatīvo zinātnisko publikāciju līmenis, ka tas tiek noniecināts un ka mēs šo absolūto zinātnes pamatprincipu sev nenostiprinām likumā. Es tomēr aicinu noraidīt deputātes Kreituses priekšlikumu, bet es saprotu arī, kāds būs balsojums, un aicinu izdarīt šo balsojumu un virzīties tālāk.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Dinēviča kungs.

V.Dinēvičs (DPS) . Man ir priekšlikums 33.priekšlikumu izlemt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Kreituses priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 5. Priekšlikums

V.Dinēvičs. Tālāk 34.priekšlikums — arī Kreituses kundzes priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs. 35.priekšlikums — deputāta Čerāna priekšlikums — komisijā noraidīts. Faktiski tas nav balsojams. (No zāles: “Nav balsojums.”)

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Lūdzu tālāk!

V.Dinēvičs. Bet šim pašam 35.priekšlikumam ir otrā daļa — izslēgt 31.panta otrās daļas otro teikumu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lūdzu tālāk!

V.Dinēvičs. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 37.priekšlikums. Atbildīgā komisija. Arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 38.priekšlikums. Deputāti Ābele, Putniņš. Atbalstīt komisija lūdz.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

V.Dinēvičs. 39.priekšlikums — deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 40.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam un panta redakcija. Lūdzu tālāk!

V.Dinēvičs. 41.priekšlikums — deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 42.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam.

V.Dinēvičs. 43.priekšlikums — deputāta Čerāna priekšlikums. Komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 44. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

V.Dinēvičs. 45.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu. Paldies, pieņemts.

V.Dinēvičs. Un pēdējais — 46.priekšlikums. Atbildīgā komisija arī lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

V.Dinēvičs. Līdz ar to ir lūgums pieņemt šo likumu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts. Lūdzu, kādi priekšlikumi par trešo lasījumu?

V.Dinēvičs. Tā kā te daudz strukturālu pārveidojumu tagad nāk sakarā ar komisijas likvidēšanu, man ir priekšlikums termiņu nolikt 20.decembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.decembris?

V.Dinēvičs. Priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam. Iebildumu deputātiem nav. Paldies!

Godātie kolēģi! Ir ienācis 10 deputātu priekšlikums, kuri ierosina iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” , darba kārtības 25.jautājums, šīs dienas sēdes darba kārtībā kā 37.jautājumu. Seko deputātu paraksti. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies, pieņemts.

Sākam izskatīt. Vispirms reģistrācija kvorumam. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 73 deputāti. Izskatām darba kārtības 25. jautājumu — “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2953. Minētajam likumprojektam, kuru mums jāizskata šodien trešajā lasījumā, ir iesniegti tikai trīs priekšlikumi, un visi trīs ir iesniegti par vienu pantu, tas ir, par 81.pantu. Divi no tiem ir visai tuvi. Pēc būtības tas ir viena priekšlikuma divi varianti, un varu atklāt tādu mazu noslēpumu, ka sākumā es biju parakstījis arī kā trešais šo divu — Jirgena un Lagzdiņa kungu — priekšlikumu, bet pēc konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju man izteica dažas priekšzīmes par to, un līdz ar to es šo priekšlikumu nedaudz pārstrādāju, atsaucu priekšlikumu pie šī pirmā priekšlikuma un iesniedzu kā patstāvīgu priekšlikumu. Tas ir par šiem diviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies!

I.Bišers. Bez tam ir arī deputātes Kreituses un A.Kreitusa priekšlikums, kurš ir atšķirīgs no šī priekšlikuma. Jāsaka, ka komisija nevienu no šiem trim priekšlikumiem netika atbalstījusi. Juridiskā komisija nevienu no šiem trim priekšlikumiem neatbalstīja, jo uzskatīja, ka vēl būtu jāsaglabā šis 81.pants tādā redakcijā, kā tas ir līdz šai dienai, principiāli. Un pie abu deputātu Kreitusu priekšlikuma vēl izteica tādus apsvērumus, ka šajā gadījumā, ja to pieņemtu, rastos tāda situācija, ka demisionējis Ministru kabinets nevar izmantot šo pantu, bet Ministru kabinets, kuram ir izteikta neuzticība, var izmantot šo pantu. Tas īpaši nebūtu loģiski, tas bija vēl viens papildarguments.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Debatēs runās Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs kā no šīs, tā arī no citām tribīnēm ļoti mīlam runāt par iekļaušanos Eiropas Savienībā kā vienu no mūsu valsts pamatmērķiem. Un ļoti satraucamies tad, kad Eiropas Savienība nebūt nesteidzas atdarīt mūsu valstij savas durvis. Tad mēs meklējam dažādus vaininiekus par šādas situācijas izveidošanos, pie tam meklējam visur citur, tikai ne paši savā vidū. Taču mūsu darbībā arī var saskatīt diezgan nopietnus cēloņus negatīvai attieksmei pret Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Pie tam es domāju, ka Eiropas Savienību mazāk uztrauc atsevišķi mūsu neliela atpalikšana no Igaunijas ekonomiskā jomā, kā daudz būtiskākas lietas, kas saistītas ar likumdošanas sfēru, ar mūsu attieksmi pret cilvēktiesībām un dažiem citiem jautājumiem. Nu tā, gan no šīs tribīnes, gan arī citās vietās deputāti ir atļāvušies diezgan neglīti apsaukāt dažādas Eiropas starptautisko organizāciju augstas amatpersonas, kas ir izteikušas piezīmes par mūsu likumu neatbilstību demokrātiskās Eiropas standartiem. Es nebūt neuzskatu, ka viņiem visur absolūti ir taisnība un ka nevar debatēt ar viņiem par šīm piezīmēm, bet dažkārt tās ir debates tādā veidā, kas katrā ziņā neceļ mūsu popularitāti un mūsu prestižu Eiropas starpvalstiskajās organizācijās.

Mēs cenšamies saglabāt likumos tādus profesiju aizliegumus, kas nav piemēroti, neatzīst demokrātiskajā pasaulē. Es saprotu, ka mēs varam saglabāt profesiju aizliegumus tur, kur tas ir saistīts ar valsts varas realizāciju, kuru mēs varam uzticēt tikai pilsoņiem, kā arī jautājumos, kur tas ir saistīts ar mūsu valsts drošību. Bet citos jautājumos, es domāju, šādu profesiju aizliegumi nedrīkstētu pastāvēt.

Mēs esam pasludinājuši par neaizskaramu Pilsonības likumu un atsakāmies izdarīt tajā pat tādus grozījumus, kas tieši izriet no šeit, Saeimā, ratificētām starptautiskām mūsu saistībām. Mūsu valsts ir palikusi pēdējā Eiropā, kuras konstitūcijā nav normas par cilvēktiesībām. Vienbrīd mēs tiešām sadūšojāmies paveikt 1922.gadā līdz galam neizdarīto un pieņemt Satversmes otro daļu par cilvēktiesībām. Bet, kad īpaši izveidota Saeimas komisija, kas sastāv no visiem frakciju pārstāvjiem, izstrādājusi ir attiecīgu projektu, ir parādījušies dažiem politiskajiem spēkiem visai dīvaina attieksme. Neizsakot nekādus konkrētus iebildumus pret izstrādāto projektu, tomēr, kad šis jautājums tiek apspriests, vienas frakcijas vadītājs pēkšņi paceļ īkšķi uz leju, un visa frakcija nobalso pret šo projektu, kaut gan šīs frakcijas pārstāvji ir piedalījušies tā izstrādāšanā. Protams, tas neizsauc neko, jo visi pārējie Saeimas deputāti nobalsoja par to, bet tas satrauc, jo tas norāda, ka nav kaut kādi konkrēti iebildumi, bet ir nepatika pret cilvēktiesību vispārietveršanu Satversmē. Es iedomājos, kādu rezonansi tas varētu izsaukt Eiropā, ja Saeima būs iesākusi strādāt pie šādas ietveršanas, un pateiks, ka mums šāda sadaļa Satversmē nav vajadzīga. Kaut kas līdzīgs notiek arī ar Satversmes 81.pantu. Šo pantu Satversmes sapulce 1922.gadā ietver Satversmes tekstā kā pagaidu normu, kuru bija paredzēts atcelt jau pēc dažiem gadiem. Tad būtu izveidota Latvijas kā neatkarīgas valsts tiesību sistēma. Mūsu Satversmes tēvi būtu ārkārtīgi pārsteigti, ja kāds viņiem būtu pateicis, ka šī norma saglabāsies 75 gadus. Par šo normu par visai lielu izbrīnu maniem Universitātes kolēģiem ne vienu reizi vien ir izteikušies Rietumu demokrātisko valstu tiesību zinātnieki. Visas Rietumu demokrātijas balstās uz varas dalīšanas principu, kas izstrādāts jau 17.—18.gadsimtā... (No zāles: “Neviens jau neklanās.”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mazliet koncentrēsimies, lūdzu!

I.Bišers. ... un kuru teoriju nav atzinusi tikai padomju tiesību skola. Šāda valdībai likumdošanas pilnvaru nodošana tiek pieļauta tikai tad, ārkārtējos gadījumos, kad pastāv karš, revolūcija un tamlīdzīgi apstākļi. Jāpasvītro, ka 81.pants nebūt nepaātrina likumdošanas procesu, bet gan, gluži otrādi, tā izmantošanas prakse liecina, ka tas tikai paildzina to un izsauc jucekli mūsu tiesību sistēmā. Ministrijas glabā likumprojektu kaudzes mēnešiem ilgi, līdz Saeimas sesiju pārtraukumiem, un tad lielā steigā iesniedz Ministru kabinetam, kas tos vienā sēdē apstiprina — pat desmitiem šādu likumprojektu. Pēc tam, kad tie nonāk Saeimā, parasti izrādās, ka tajos jāizdara vairāk vai mazāk būtiski labojumi. Un tad nu izpildītājiem pie galīgi sajaukta galda, gada laikā viņiem jādarbojas ir... gada laikā ir pastāvējuši trīs dažādi regulējumi vienā un tajā pašā jautājumā. Vispirms iepriekšējais, tad valdība kaut ko ir izmainījusi, un vēl pēc kāda brītiņa, dažiem mēnešiem, Saeima pieņem vēl kaut kādu trešo risinājumu. Tas var radīt grūti risināmas problēmas konkrētos tiesiskos jautājumos. Nu tā, piemēram, mēs atceramies gadījumu, kad mēs šeit, Saeimā, noraidījām 81. panta kārtībā pieņemtu likumprojektu, ka ar to Saeima bija... valdība bija nodevusi vienai sabiedriskajai organizācijai mājas. Es negribu runāt par to, kas notika tālāk, bet, ja tas tā būtu palicis un Saeima būtu palikusi pie šī viedokļa, bet,ja šī sabiedriskā organizācija no tā brīža, kad Ministru kabinets viņai atdeva un mēs noraidījām šo 81., būtu paspējusi jau piereģistrēt šo māju zemesgrāmatā, tad rastos situācija, ka, no vienas puses, viņi būtu īpašnieki un nevarētu atņemt, bet tiesiskais pamats būtu pilnīgi pazudis.

To pašu var teikt par automašīnu īpašnieku civiltiesisko apdrošināšanu. No tā brīža, kad valdība to pirmo reizi pieņēma, bet kad 81. panta kārtībā... kamēr apstiprināja Saeima, pagāja vairāk nekā divi gadi. Valdība šajā laikā vairākkārt atlika, un labi, ka viņa tā izdarīja. Ja viņa nebūtu to izdarījusi un būtu sācis darboties valdības pieņemtais variants, kuru mēs būtiski pārveidojām, kas tad būtu. Būtu noslēgti simti un tūkstoši līgumu ar dažādiem apdrošinātājiem, kurus pēc tam vajadzētu visus pārskatīt. Es varu iedomāties, kas par tiesisko jucekli tad rastos.

Tāpēc es domāju, ka ar šādu attieksmi pret demokrātiju, pret varas dalīšanas principiem mums arī būs ļoti grūti ieiet Eiropā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu pie Satversmes 81. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Jums ar 13 minūtēm pietiks laika, Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Pilnībā pievienojoties juridisko zinātņu doktora un profesora Ilmāra Bišera viedoklim, es atsaucu savu parakstu zem iepriekšējā priekšlikuma un aicinu balsot par Ilmāra Bišera priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Jirgens (TB/LNNK frakcija). Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru pievienoties kolēģa Bišera viedoklim attiecībā uz nepilsoņu tiesību ierobežojumiem vai attiecībā uz Satversmes 2. daļu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu mirkli uzmanības!

A.Jirgens. Taču es pilnīgi pievienojos viņa viedoklim attiecībā uz 81. pantu Satversmē, kas arī šobrīd ir apspriešanas temats. Ja mēs atceramies, tad jau, izskatot šo projektu otrajā lasījumā, mēs balsojām par līdzīgiem priekšlikumiem, un pietrūka tikai divas vai trīs balsis, lai attiecīgie priekšlikumi būtu pieņemti, jo deputātu vairākums bija par, diemžēl nebija vajadzīgās divas trešdaļas, kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu katru normu Satversmes grozījumos.

Šodien es gribu atgādināt to, ka jau, izskatot Satversmi vēl pirms pieņemšanas, tas ir, 1921. un 1922. gadā, oponenti par šo pantu izteicās šādi, ka Kabinetam nevarētu piešķirt šīs pagaidu likumdošanas tiesības un ka likumdošanas tiesības piekrīt vienīgi Saeimai, proti, tai iestādei, kura likumdošanas darbam ir speciāla vēlēta un tautas uzticības kvorumu šim nolūkam dabūjusi. Ja starplaikā starp Saeimas sesijām Kabinets var izdot pagaidu likumus vai arī rīkojumus ar likuma spēku un raksturu, tad dažreiz var celties ļoti nevēlamas sekas. Paies zināms laiks, kamēr šāds pagaidu likums nonāks Saeimā, kamēr Saeimas komisijas un pati Saeima to caurlūkos. Beigās Saeima var atcelt šādu rīkojumu, bet pa to laiku uz šī pagaidu likuma pamata notiks zināmi darījumi, tiks slēgti zināmi juridiski akti starp pilsoņiem. Tāpat var tikt izdarīti dažādi maksājumi. Ja nu beidzot šāds pagaidu likums tiek no Saeimas atcelts, tad ceļas visdažādākie nevēlamie sarežģījumi gan privātās tiesībās, gan valsts dzīvē vispārīgi. Šādi rīkojumi var izsaukt vislielāko sajukumu, vislielākās pretrunas, it sevišķi mūsu jaunajā valstī, kad likumu zināšana vēl nav plaši izplatīta tautā. Ja vienā laikā izdod likumu, kurš pēc neilga laika atkal tiek atcelts vai pārgrozīts, tad arī tautā attiecības pret likumiem ir stipri neskaidras, kas nemaz nav vēlams.

Un vēl. Cits arguments. Latvijas valsts teritorija nav liela. Ārkārtīgākos, svarīgākos gadījumos, kad starpsesijas laikā vajadzētu grozīt kādu likumu vai izdot jaunu, tad var sasaukt Saeimu uz ārkārtēju sesiju kaut uz pāris dienām un steidzamības kārtā pieņemt likumu pārgrozījumus, ja neatliekama vajadzība to prasītu. Mēs esam redzējuši arī mūsu likumdošanas praksē, ka, ja ir šāda steidzama vajadzība, tad mēs esam likumus ļoti ātri izlaiduši cauri.

Kādi bija argumenti par šī panta ietveršanu Satversmē? Galvenais arguments bija šāds: ja mums jāizvēlas, vai dzīvot pēc tiem likumiem, kuri krievu laikā izdoti, vai tiem, kurus mūsu Ministru kabinets izdevis, tad taču nevar būt nekādu šaubu, ka labāk dzīvot ar pašu Ministru kabineta izdotiem likumiem, jo tie taču ir arī katrā ziņā mūsu dzīvei vairāk piemēroti nekā Krievijas likumi. Acīmredzot vajadzība pēc šīm tiesībām ir, kamēr mēs nebūsim paspējuši pārstrādāt visu savu likumu sistēmu.

Godātie kolēģi! Kāda tad ir situācija šobrīd? Ir pagājuši vairāk nekā 6 gadi kopš valsts neatkarības atjaunošanas un vairāk nekā 4 gadi, kopš pilnā apjomā tika atjaunota Satversmes darbība. Neatkarīgas valsts likumu sistēma ir principā izveidota. No padomju laikā izdotajiem likumiem tiek piemēroti vienīgi daži kodeksi, kas pārveidoti atbilstoši demokrātijas un tirgus ekonomikas prasībām. Turklāt Saeima šobrīd aktīvi strādā pie jauno kodeksu pieņemšanas, un mēs varam pamatoti prognozēt, ka 6. Saeimas darbības laikā vairums no tiem arī tiks pieņemti. Kādā no iepriekšējām sēdēm mēs otrajā lasījumā pieņēmām Juridiskās komisijas priekšlikumu — likumprojektu “Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu”.

Kādi tad vēl paliek argumenti par labu šādām Ministru kabineta pagaidu likumdošanas tiesībām? Protams, likumu sistēma nekad nebūs pilnīga, un dzīve arvien prasīs grozījumus arī esošajos likumos. Bet tā tas ir jebkurā valstī, arī Eiropas attīstītajās demokrātijās saistībā ar integrācijas procesiem notiek straujas pārmaiņas, un vienmēr kāds varēs pateikt, ka parlaments strādā pārāk lēni. Tomēr tas ir salīdzinoši vājš arguments, jo pretī liekam vispāratzīto tiesiskas valsts principu par likumdošanas un izpildvaras dalīšanu, par ko jau runāja deputāts Bišers. Saglabājot 81. pantu komisijas piedāvātajā redakcijā, mēs joprojām mēģināsim šo principu apiet, augstāk liekot kādus varbūt merkantīlus apsvērumus, turklāt bez pietiekami loģiska pamata.

Ja valdībai ir pārliecinošs atbalsts un stabils vairākums Saeimā, un tā tas šobrīd ir, tad ir visas iespējas panākt savu mērķu izpildei nepieciešamo likumu savlaicīgu pieņemšanu Saeimā. Ja turpretī ir kādas strīdīgas lietas, tad, neapšaubāmi, labāk tās vispirms izdiskutēt Saeimas komisijās un tikai tad piešķirt likumu spēku, lai nerastos lieki sarežģījumi, par kuriem tika runāts jau Satversmes sapulcē.

Ar katru reizi samazinās 81. panta kārtībā izdoto noteikumu skaits. Ja mēs aplūkojam pēdējā starpsesiju periodā pieņemtos 17 noteikumus, tad redzam, ka visi tie gan ir valstij nepieciešami, taču starp tiem nav neviena tāda, ko nevarētu izskatīt un pieņemt vispārējā likumdošanas kārtībā. Tāpat mēs redzam, ka nopietnākie likumu grozījumi, piemēram, par komercķīlu reģistrāciju, tiek komisijās nopietni pārstrādāti. Tāpat redzam arī to, ka, izvairoties no nevajadzīgiem sarežģījumiem, reālajā dzīvē nekādas izmaiņas nenotiek līdz brīdim, kamēr Saeima ar likumu ir apstiprinājusi šos noteikumus galīgajā lasījumā.

Visi šie apstākļi norāda, ka 81. panta piemērošana ne vien ir pretrunā ar tiesiskas valsts pamatprincipiem, bet arī nesekmē valsts attīstību. Latvija vairs nav pagaidu situācijā, kā tas bija 1919. gadā, daļēji varbūt 1922. un varbūt arī 1993. gadā. Bet tā kā mēs nevaram izslēgt kādu ārkārtēju apstākļu rašanos, tad priekšlikumu autori nepiedāvā izslēgt pantu no Satversmes vispār, bet ierobežot tā piemērošanu attiecībā vienīgi uz šādiem ārkārtējiem apstākļiem.

Tā kā deputāta Bišera priekšlikums ir juridiski labāk un precīzāk izstrādāts, tad arī es atsaucu iepriekšējo priekšlikumu, kurš līdz ar to nav balsojams, un aicinu visus kolēģus atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir jāizskata desmit deputātu iesniegums, kuri ierosina šo dienas kārtības jautājumu izskatīt un tikai pēc tam rīkot pārtraukumu.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Balsošanu arī neprasa? Paldies! Esam vienojušies. Vārds Ilgai Kreitusei, pie frakcijām nepiederošai deputātei.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Tagad es gribētu, pirms es runāju par savu iesniegto priekšlikumu, pievērst jūsu uzmanību vienam citam jautājumam. Valstī ir likumi un ir virslikumi, pret kuriem ir jābūt, tomēr varbūt lietošu skaļu vārdu, svētai attieksmei. Un es domāju, ka tāda ir Latvijas Satversme. Un tad, kad zālē tiek reģistrēts kvorums, vai tas ir, lai pieņemtu Latvijas Satversmi, tad zālē notiek Latvijas iedzīvotāju mānīšana. (Starpsauciens: “Kas to dara?”) Es stāvēju šeit zāles priekšā, gaidīdama izdruku, un es ļoti labi redzēju, kas notika. Un, saņemot šo izdruku, es jums varu pateikt, ka rezultātu paziņošanas brīdī zālē nebija deputāti Ziedonis Čevers, Ernests Jurkāns, Ludmila Kuprijanova, Atis Sausnītis, Leonards Stašs un Jānis Urbanovičs, kurš ienāca 14.50. Es nerakstīšu protestu un neaicināšu to darīt opozīcijai, bet man ir kauns par Latvijas Saeimu, kura šādā veidā izturas pret saviem Satversmes grozījumiem, un arī par deputātiem, Dilbas kungs, prieks, ka nenosaucu... un arī par deputātiem, kuri šādā veidā mēģina dabūt cauri to, kas viņiem ir nepieciešams. Varbūt padomāsim kādreiz, ko mēs katrs šeit darām. Manu vārdu pareizību jūs varat pārbaudīt, paņemot šīs sēdes ierakstu, jo kamera visu laiku darbojas, un salīdziniet pulksteņus, cikos notika reģistrācija un cikos kurš deputāts ieskrēja zālē.

Bet runājot par šo konkrēto priekšlikumu. Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka Latvija ir pilnībā sagatavojusies Eiropas Savienībai un pasaules demokrātiskajām formām. Bet es gribētu, lai tanī pat laikā mēs tomēr saprastu to, ka Latvija ir zināmā pārejas periodā. Un es gribētu, lai jūs pārdomātu, ka 81. panta kārtībā pieņemtie likumprojekti ir tomēr nepieciešami valstij, un es gribētu uzturēt savu priekšlikumu par 81. panta kārtības izmantošanu Latvijas Satversmē, kamēr mēs esam pārejas periodā. Tas ir, ka 81. pantu nedrīkst izmantot demisionējis Ministru kabinets. Kāpēc tieši demisionējis Kabinets? Tāpēc, ka tam principā jau vairs nav politiskās atbildības, tāpēc, ka izmantojot 81. pantu šis kabinets ļauj Valsts prezidentam neizdarīt savu izvēli un tātad turpināt šo situāciju, kā arī deputātiem savstarpēji nepanākt politisko vienošanos. Tāpēc es lūdzu gadījumā, ja tiek noraidīts Bišera kunga priekšlikums, balsot par manis un Aivara Kreitusa iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! It sevišķi pēc slavenā “Latvenergo” skandāla, kur arī beigās, ja mēs nokļūstam līdz tam, ka ir jāpēta, kas ir kārtējo reizi pieņemts 81. panta kārtībā... jo 81. panta kārtībā var lobēt caur Ministru kabinetu daudzas ļoti interesantas un ļoti patīkamas lietas. Un tādēļ savā veidā noteikti cienījamā Bišera kunga iniciatīvu vajadzētu atbalstīt, bet šeit atkal ir mūsu valsts dzīves reālā problēma — kamēr Latvijā viens no Ulmaņiem tiks slavināts kā Valsts prezidents un kamēr viņš netiks nolikts vietā kā valsts varas uzurpators, es šinī gadījumā nedomāju šīsdienas Ulmani, Gunti Ulmani, es domāju Kārli Ulmani, bijušo premjerministru, kas... Ministru prezidentu, kas realizēja valsts apvērsumu. Un es gribu arī cienījamajiem kolēģiem, ko es arī komisijā Bišera kungam norādīju, kur ir viena maza nelaime — paralēli 81. panta priekšlikumam, ko Bišera kungs piedāvā, un tur ir tāda frāze par izņēmuma stāvokli. Ja mēs izlasām 4. nodaļas 62. pantu, kurā ir izskaidrots, kas ir izņēmuma stāvoklis: ja valsti apdraud ārējs ienaidnieks, ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad Ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli. Līdz ar to, cienījamie kungi, protams, kamēr mūsu valstī nav parādījies jaunais Kārlis Ulmanis, šis labojums... ir viss pietiekami normāli. Bet pietiek pierādīties kādam Ministru prezidentam, kurš gribēs sakarā ar to, ka varbūt nav vai nu algas izmaksātas, vai vēl kāda lieta, izsludināt izņēmuma stāvokli valstī, un pēc būtības Saeimas darbība kārtējo reizi tiks pārtraukta, un viņam būs visas tiesības risināt savus uzurpācijas jautājumus. Un šī ir nopietna problēma, jo mēs līdz šai dienai neesam radījuši aizsardzības mehānismu, lai nevarētu atkārtoties 1934. gads. Ja mēs esam parlamentāra valsts, tad mums ir šī problēma jāatceras. Un mēs nedrīkstam vēsturi glorificēt un pārvērst. Diemžēl bieži vien vairākuma pārstāvjiem tas ir izdevīgi.

Un tādēļ, pirms mēs balsosim par Bišera kunga priekšlikumu, mums ir nopietni šī problēma jāpārdomā, un, iespējams, būtu arī nākotnē jārisina šī 62. panta problēma, lai daudz stingrākas būtu tās robežas, kad Ministru kabinets vai kāds Ministru prezidents ar bārdu vai bez bārdas organizētu atkal kārtējo parlamentāro valsts apvērsumu... (No zāles deputāts Vidiņš: “Tu taču neesi zālē. Tu nereģistrējies!”) parlamenta gāšanu.

Es saprotu, ka atsevišķiem “Tēvzemes” pārstāvjiem kā Vidiņa kungam šādas domas ir pārlieku sarežģītas, kliegt ir labi, bet, iespējams, ka Valdmaņa kungs arī Vidiņa kungu gaida. Paldies! (No zāles deputāts Vidiņš: “Es atvainojos!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Bišera kungs, lūdzu, komisijas vārdā, vai vēlaties ko piebilst vai sākt... Paldies! Bišera kungs nevēlas neko piebilst. Balsojam. Tātad, godātie kolēģi! Deputāti Jirgens un Lagzdiņš, atsaucot savus parakstus zem sava priekšlikuma, faktiski to noņēma. Tas nav balsojams.

Ir balsojams deputāta Bišera priekšlikums — izteikt Satversmes 81. pantu šādā redakcijā... un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo deputāta Bišera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 20, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts... piedodiet... Divas trešdaļas... tātad 37 ir vairāk nekā divas trešdaļas no 52... jā, nav pieņemts. Paldies!

Balsojam nākamo — deputātu Kreituses un Kreitusa — priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam deputātu Kreituses un Kreitusa priekšlikumu — 81. panta tiesības nedrīkst izmantot demisionējis Ministru kabinets. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 8, atturas — 30. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.Paldies!

Balsojam likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!... Tā... acumirkli... Atsaucam balsošanas režīmu. Komisijas vārdā vēlējās runāt deputāts Bišers. Lūdzu, Bišera kungs! Nevēlas tomēr? Balsojam likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi.... tehnisku iemeslu dēļ jābalso vēlreiz. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

Godātie kolēģi, paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.34 minūtēm. Pirms pārtraukuma paziņojums deputātei Kuprijanovai.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamā Sociālo un darba lietu komisija! Es lūdzu sanākt komisijas telpās tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.35.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam atvēlētais laiks ir pagājis. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām sēdi. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu. “Lūdzu iekļaut sadaļā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesībām piedalīties Saeimas sēdē šā gada 4.decembra sēdes darba kārtībā pēc 36.jautājuma””. Tātad tas mums šobrīd ir jāizlemj par iekļaušanu sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Viens var runāt par šo iesniegumu. Viens — pret. Deputāts Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Acīmredzot par.

A.Rubins (TKB). Kolēģi deputāti! Šodien Saeima pieņēma lēmumu — izslēgt deputātu Gundaru Valdmani uz divām sēdēm. Tāds lēmums tika pieņemts, un mēs visi dzirdējām arī to diskusiju, kur faktiski Valdmaņa kungs tika provocēts no kristīgā deputāta Vītola kunga, un šajā sakarā sākās visa tā runa. Un, ja mēs skatītos, kā tas notiek hokejā, tad, protams, ka vajadzēja noraidīt abus cilvēkus uz divām minūtēm.

Es gribu teikt, ka es atvainojos visiem deputātiem Valdmaņa kunga vārdā. Es domāju, ka Valdmaņa kungs nesaprata, ka viņam bija jāpārtrauc varbūt tie strīdi, vai viņš gribēja sevi aizstāvēt. Kā jūs zināt, viņš vienmēr samērā tieši runā. Varbūt tas ir tāpēc, ka viņš daudzus gadus vai 50 gadus ir bijis Kanādas pusē, un viņš šad tad varbūt nemāk tā izteikties, kā mēs izsakāmies. Tomēr es domāju, ka tagad ir Adventes laiks, un arī kristīgajiem demokrātiem vajadzēja to saprast, ka vajag piedot visiem. Es domāju, deputāti, ka uz vienu sēdi mēs viņu izslēdzām, un es domāju, ka tas pārkāpums nav tik liels, un atļausim viņam piedalīties nākošajā sēdē, un tāpēc es lūdzu balsot “par”. Es vēlreiz atvainojos visiem deputātiem Valdmaņa vārdā par to, ka viņš varbūt nepareizi te uzstājās vai kavēja. Mēs, protams, frakcijā arī daudz runājām par to, un šad tad mēs arī nepiekrītam visam viņa viedoklim, bet es domāju, ka izslēgt kolēģi uz vienu sēdi, tas ir pietiekoši liels nopēlums viņam. Es domāju, ka vajadzētu atļaut viņam turpmāk piedalīties sēdē. Cerēsim, ka tādas domstarpības nebūs, un nebūs arī šīs provokācijas.

Jūs saprotiet šodien, kas notika no rīta. Ārā bija piketētāju mītiņš, un Leopolds Ozoliņš ienesa dažus plakātus, un savukārt deputāts Vītols tos noņēma vai iznesa, un tur sākās domstarpības un viens otru apvainoja, un tāpēc tas tā sākās. Paldies. Es ceru, ka jūs balsosit par.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par piecu deputātu iesniegumu iekļaut sēdes darba kārtībā “Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu “Par deputāta Gundara Valdmaņa tiesībām piedalīties Saeimas sēdē”. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 9, atturas — 24. “Prezidija ziņojumi” darba kārtībā ir iekļauti. Tātad Prezidijs ziņo, ka desmit deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu — Saeimas lēmuma projektu. Saeima nolemj atjaunot deputāta Gundara Valdmaņa tiesības piedalīties Saeimas sēdē ar šā lēmuma pieņemšanas brīdi. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē?

Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret šā jautājuma izskatīšanu šodien. Var jau piedot, Rubina kungs, daudz ko. Un var aicināt šajā Adventes laikā, bet vajag jau zināt arī, kā rīkojas un ko dara. Lūdzu, paskatieties šodienas “Vakara Ziņās” par Valdmaņa kunga izrīcībām. Es biju, starp citu, tur klāt, kad viņš jau mēģināja laist dūres lietā pret tiem (Starpsauciens: “Par dūrēm nav jārunā!”) , kuri šeit ievēro un nodibina kārtību pie Saeimas nama. Tā jau nevar.

Jums laikam pašam, Rubina kungs, ir taisnība, ko jūs teicāt, ka Valdmaņa kungs daudz ko nesaprot. Diemžēl nesaprot. Un nesaprot arī, kā uzvesties šeit, Saeimā, tāpēc lai drusciņ padomā un pārvērtē savu rīcību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta septīto daļu: “Ja kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.” Lūdzu izšķirsim jautājumu, balsojot par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Par ko jūs vēlaties runāt?

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Kāpēc mēs atkal sarežģījam lietas? Nākamajā sēdē Valdmaņa kungs sēdēs zālē, vai jūs iekļausit viņu vai neiekļausit, jo šī sēde ir ārkārtas sēde un divas sēdes ir pagājušas.

Un otrkārt. Neviens no deputātiem nav izteicis priekšlikumu iekļaut nākamajā sēdē. Varbūt priekšlikums ir aizsūtīt komisijai. Pa priekšu, Jirgena kungs, noskaidrosim, kādi ir priekšlikumi, un tad balsosim. Ja jūs neesat saskaitījis līdz divi un nesaprotat to, ka kārtējā sēdē viņš būs klāt. Jo ārkārtas sēdes arī ieskaitās tajās divās.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, vēlreiz nolasu jums 117. panta septīto daļu: “Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās — kārtējās — sēdes darba kārtībā.” Un nekāds speciāls iesniegums nav vajadzīgs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs negribam cienījamam Valdmaņa kungam piedot viņa grēkus, bet es reāli saku to, ka mums pašiem naktī būs garlaicīgi citādāk. Es aicinu vismaz un noteikti Saeimu balsot par to, lai šo jautājumu nosūtītu uz Pieprasījumu komisiju pie cienījamā Tabūna kunga izskatīt. Es lūdzu par šo jautājumu balsot, jo tika izteikts tāds viedoklis. Jā, var nepiekrist. Bet es aicinu uz komisiju. Un taisni uz Pieprasījumu komisiju. Un lūdzu balsojumu. Pēc tam Tabūna kungs dos slēdzienu, un jautājumu mēs mierīgi izskatīsim nākošajā sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Ja tas netiek pieņemts, tad balsosim par Lujāna kunga priekšlikumu — nodot to Pieprasījumu komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 21, atturas — 19. Lēmuma projekts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par lēmuma projekta nodošanu Pieprasījumu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” . Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi “Farmācijas likumā”” komisija ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vispirms paldies par pieprasījumu. Pieprasījumu komisijai būs ko darīt. Bet tagad pavisam nopietni.

Cienījamie kolēģi! Es kārtējo reizi aicinu jūs, kad mēs izskatām šādu jautājumu, šoreiz par labojumiem Farmācijas likumā, neatbalstīt to. Un balsot pret nepilsoņu ieplūdināšanu arī šajā sfērā.

Ziniet, man pēdējā laikā Latvija aizvien atgādina vai, pareizāk sakot, sāk atgādināt nepilsoņu valsti vai tādu, kas drīz vien var kļūt par nepilsoņu valsti. Mēs varam sagaidīt tādu brīdi, kad nepilsoņus šeit drīz vien sāks uzskatīt par pamatnāciju. Tik tālu mēs pēdējā laikā grasāmies iet.

Daudzi nepilsoņu aizstāvji uzskaita desmitiem pozīciju, pēc kurām it kā esot aizskartas nepilsoņu tiesības. Bet šie aizstāvji nekad neuzskaita to, cik privilēģiju jau tagad ir dotas nepilsoņiem Latvijā. Neuzskaita tāpēc, ka tas ir neizdevīgi, jo šo privilēģiju ir krietni vairāk nekā šo ierobežojumu. Un, ja gribat, es jums atgādināšu.

Pirmkārt, nepilsoņiem jauniem puišiem armijā dienēt nevajag. Viņi tanī laikā var mācīties, strādāt un darīt, ko vēlas. Nepilsoņi visu laiku ir brīvi braukājuši bez vīzām pa visu bijušo. Padomju Savienību Es nemaz nerunāšu par to vai, pareizāk sakot, atgādināšu, kādas priekšrocības nepilsoņiem ir darba tirgū Latvijā. Tad, lūk, šo priekšrocību darba tirgū nepilsoņiem šobrīd ir krietni vairāk nekā pilsoņiem. Es atgādināšu tās jomas, kur jau kopš padomju laikiem izveidojušās valstis valstī. Piemēram, jūrā. Jūrniecība. Praktiski vēl līdz šim brīdim latvieši tiek pie jūras ļoti nelielā skaitā. Jūrniecība ir nepilsoņu rokās. Jūs paskatieties, kas notiek kuģniecībā, ostās un tā tālāk, kur ir labi atalgots darbs, tur pamatā strādā nepilsoņi. Kas notiek “Latvijas naftā”, es atvainojos “Ventspils naftā”. Kas tur strādā un kas saņem šīs lielās algas? Kas notiek biznesā, kur desmitiem, simtiem un tūkstošiem firmu pieder nepilsoņiem. Kas tur pamatā strādā? Pamatā tur strādā nepilsoņi. Kas strādā tirdzniecībā? Pamatā tur strādā nepilsoņi. Lūk, cik daudz viņiem... es varētu uzskaitīt vēl un vēl, cik daudz tiek dots privilēģiju, un tagad atkal, arī farmācijā, lūk, nepilsoņiem atkal līdzīgas tiesības. Vai, pareizāk sakot, papildu priekšrocības. Es atgādināšu, ka viņi te jūtas aizvien komfortablāk un patiešām nemaz vairs negrasās, kā tas bija neatkarības sākumā, vismaz daļa braukt prom uz savu dzimteni, it īpaši tie, kuri nemīl Latviju. Bet, redziet, kāpēc viņi nebrauc prom? Nebrauc prom tāpēc, ka viņi tur justos kā līdzīgi starp līdzīgiem, kā nabagi starp nabagiem. Un, piemēram, ja, mūsu Latvijā saņemot pensiju, aizbrauktu ar šo pensiju uz bijušo Padomju Savienību, uz vairākām republikām, tur tā būtu vesela bagātība un dzīvotu ļoti pārtikuši. Es bieži vien domāju par to, ka pēdējā laikā daudzi pārmet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka mēs runājam, sākam diskusiju, kas bija pierimusi par to, ka vienai daļai nepilsoņu derētu aizbraukt no Latvijas. Nav runa par kaut kādu piespiedu izsūtīšanu, bet par to, ka šo procesu vajadzētu veicināt, palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib aizbraukt uz savu dzimteni vai palīdzēt arī tiem, kuri nīst šo valsti. Un es domāju, ka vajadzētu būt pateicīgiem “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka šos procesu grib rosināt un kaut ko darīt, lai tiem cilvēkiem, kuri šeit jūtas slikti un grib aizbraukt, tomēr nevar aizbraukt, jo viņiem nav naudas. Mēs gribētu risināt šo jautājumu pavisam humāni, cilvēcīgi. Lūk, par šīs lietām, es domāju, ka būtu jārunā. Un es atgādināšu, ka vienmēr nekaunības atbalstīšana rada jaunu nekaunību, to rāda dzīve. Un paskatieties, kas notiek, piemēram, šis pats raksts SM, kas publicēts šajā avīzē un ko uzrakstījis Voroncova kungs, zobu pret zobu, jūs paskatieties, kas tur ir rakstīts, — neatkarīgā valstī tas ir vienkārši ārprāts. Viņš aicina, ja mēs Latvijā pieņemsim valodas likumu, atbrīvot no darba visus tos latviešus, kas strādā krieviskos kolektīvos, saprotiet, šī problēma ir cieši saistīta arī ar šiem grozījumiem likumprojektā par farmāciju. Cienījamie kolēģi, un es vēl teikšu precīzāk, cienījamie latvieši, beidzot saprotiet, ko mēs darām šeit, Saeimā, un ārpus Saeimas. Es aicinu darīt visu, lai Latvija nekļūtu par nepilsoņu valsti, par pamatnāciju šeit, bet tā tas var notikt, vai tad jūs patiešām nesaprotat, tas ir ļoti nopietni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Juris Vidiņš, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie Saeimas locekļi! Lujāna kungs, jūs negaudojiet, es tik ilgi nerunāšu. Es vienkārši pie šī aspekta gribētu pieiet no citas pozīcijas. Vispirms tie izmisuma saucieni, ja, ka tas ir profesiju aizliegums, tas neatbilst īstenībai, tāpat kā tie daiļrunātāji no valdošās koalīcijas partijas, kas uzstājās, kas par lietu, kāpēc ugunsdzēsēju komandās nedrīkst strādāt nepilsoņi, kas viņi ugunsgrēku it kā nevarēs dzēst? Tas ir kariķēts un deformēts jēdziens, vispirms jau par tiem ugunsdzēsējiem bija par militāriem formējumiem domāts, bet nevis par brīvprātīgiem formējumiem, kur katrs nepilsonis ar lielāko prieku taps uzņemts, un lai dzēš ugunsgrēkus uz veselībām. Tāpat ir runa par Farmācijas likumu. Nevienam nepilsonim farmaceitam neaizliedz strādāt aptiekās, lai strādā uz veselību, un mēs tikai apsveiksim. Aizejiet jebkurā aptiekā un jūs atbildēsiet, jums pie kārtīga farmaceita, kas tagad stāv pie letes, jums tagad atbildēs “govoriķe požalusta po russki”, ir atsevišķās aptiekās. Es pats uz savas ādas esmu to pārdzīvojis. Golubov, varat nebļaut, tas mani neietekmē. Bet redziet, kas par lietu, lieta šeit slēpjas daudz dziļāk, un viņa ir daudz nopietnāka. Ja mēs izmainām šo likumu, šis nepilsonis farmaceits var izņemt uzņēmējdarbības licenci, (No zāles deputāts M.Lujāns: “Un ko jūs darīsiet?”) viņš var atvērt lieltirgotavas un tā tālāk. Tas ir, viņš ielaužas Latvijas ekonomikā, un, Modri Lujān, es griežos tieši pie jums, farmācija ir stratēģiska nozare, kas ir ļoti svarīga valstij, un krievu kapitāls šajā nozarē ar varas makti laužas iekšā. Vispirms viņi pārpērk Indijas sliktās zāles, applūdina Latvijas tirgu ar desmitreiz lētākām nekvalitatīvām zālēm, un viņi pamazām jau ielaužas iekšā, lai pēc tam šo tirgu pilnīgi kontrolētu, lai uzskrūvētu cenas un tādā veidā izspiestu mūsu nacionālos farmaceitus no šīs nozares. Tas ir, Modri Lujān, skaidrs kā āmen baznīcā, un es domāju, ka jums tas ir tikpat skaidrs, es tikai nezinu, kā uzdevumā jūs tagad tur bļaujat un neartikulētas skaņas laižat ārā. Tādēļ es cienījamo Saeimu lūgtu tomēr šo likumprojektu neatbalstīt un noraidīt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Augsti godātie deputāti! Tabūna kungs nupat no šīs tribīnes aicināja diskutēt par to, lai viena daļa no nepilsoņiem aizbrauktu no Latvijas, un, es domāju, ka tā ir ļoti laba diskusija, bet mans jautājums “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvim ir tāds, ko šī partija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdības vadībā ir reāli izdarījusi, lai viena daļa no nepilsoņiem aizbrauktu. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tikko sāka strādāt!”) Ir absurdi runāt no politiskās pozīcijas un varas iespēju pozīcijas tikai par nepieciešamību kaut ko darīt, tajā pašā laikā neko nedarot. Un šeit kategoriski iebilstu pret jebkādu nacionālā naida kurināšanu un pret attiecību saasināšanu starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Visam šim procesam ir jānotiek civilizētā veidā. Un es varu pateikt pilnīgi skaidri, ka Latvijas nacionālās interesēs ir rast kopēju valodu arī ar tiem cilvēkiem, kas šeit ir atbraukuši, arī ar citu tautību cilvēkiem, kas respektē Latvijas un latviešu tautas nacionālās intereses. Protams, šis respekts un lojalitāte ir priekšnoteikums, bet tas ir mūsu nacionālās interesēs rast šo kopējo valodu, bet nevis nostāties pretī, jo pamatcīņa mums visiem ir pret komunistisko eliti, un tā ir dažādu tautību komunistiskā elite, un tieši šiem prokomunistiskiem spēkiem — tas ir viņu interesēs uzkurināt šo naidu starp tautībām, naidu starp pilsoņiem un nepilsoņiem, lai viņi paši varētu aiz šī naida paslēpties. Ja mēs runājam konkrēti par šo likumprojektu, tad es domāju — tas ir objektīvs process, ka laika gaitā mums no šiem ierobežojumiem vajadzēs atteikties, vai šis brīdis ir pienācis jau šobrīd, par to katrs deputāts varēs pieņemt pats savu lēmumu, es domāju, ka mans personiskais viedoklis ir šāds, ka šajā brīdī vēl tas nevarētu būt pienācis un vismaz ne tādā formā, kādā šeit liek priekšā šis konkrētais likumprojekta grozījums, jo mēs nevaram runāt par to, ka šīs tiesības dotu visiem tiem, kam ir tiesības uz nepilsoņa pasi, varbūt, teiksim, varētu runāt par tiem, kam šī nepilsoņu pase jau ir. Bet es domāju, ka katrs no jums pieņems savu lēmumu, un es aicinu balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Septiņu gadu laikā nekas nav mainījies, runājot par to, ka ir milzīga vēlme kaut ko izsūtīt, tikai neviens nav pateicis, kā un kādā veidā to izdarīt. Neviens nav pateicis no aktīviem šī procesa atbalstītājiem, kā civilizēti to var atrisināt. Finansiāli šie jautājumi nav risināti. Tad, kad valstī notika diskusija, vai nevarētu valsts finansiāli šīs problēmas risināt, tad runas bija drusku savādākas, ka šīs problēmas neskar tos cilvēkus, kas gribētu izbraukt no Latvijas. Šodien es dzirdu, ka tomēr tā vajadzētu risināt. Man tas atgādina, šī politiskā virzība tukšgaitā, pseidogrūtniecību, iekšā nav, bet ārā nāk, lai neapvainojas cienījamie kolēģi par ideoloģisko pamatbaušļu saglabāšanu, bet es aicinātu neieslīgt diskusijās, ja šīs diskusijas valsts līmenī nav izdiskutētas. Mēs neesam izanalizējuši kopējos procesus, neesam pielietojuši statistiku, bet nevar būt ar vienu kāju Eiropā, ar otru zulu ciltī Āfrikā, kurinot ugunskuru, bet galvenā būtība tāda, ka nav ne sērkociņu, ne malkas pagaļu. Es saprotu, ka pats vienkāršākais ir kaut ko aizliegt, es izdzirdēju no cienījamā, ļoti inteliģentā un gudrā politiķa Tabūna kunga vienu interesantu domu par to, ka šie cilvēki, kas ir nepilsoņi Latvijā, sāk dzīvot arvien labāk un labāk. Būtu ļoti paradoksāli, ja mēs sēdētu šeit Saeimā un priecātos par to, ka kāds Latvijā dzīvo arvien sliktāk un sliktāk. Es domāju, mums Adventes laikā vajag par šīm cilvēku lietām vispār priecāties un daudzas lietas piedot, bet aizliegums aizlieguma dēļ — nezinu, vai nesīs labumu. Es šodien devu interviju vienai avīzei un pateicu — karu parasti izraisa radikāli noskaņotie, kas mēģina uztaisīt situācijas saasinājumu sabiedrībā, bet bojā parasti iet tauta. Mēs esam sākuši Latvijā procesu, neizdiskutējot partiju starpā, bet iznesot šos jautājumus sabiedrībā. Mēs esam panākuši to, ka veselai iedzīvotāju kategorijai rodas nedrošības izjūta par nākotni. Mēs esam izbaudījuši to, ka mēs, atvainojos, drīz sāksim pārdzīvot par mūsu bērniem, vai viņi var apmeklēt diskotēkas tikai tāpēc, ka lielie kareivīgie varoņi aicina uz kaut kādu procesu, kur pat nepiedāvā, kā to izdarīt. Un vispār ļoti labi, ka mēs šo diskusiju ievadījām pirms budžeta pieņemšanas, varbūt mums pat budžetā paredzēt kādus lielus līdzekļus, kā šo problēmu atrisināt, bet būtībā neviens taču nepiedāvā, kā var atrisināt šo problēmu. Es aicinu sākumā ieņemt augli, lai pēc tam viņu varētu dzemdēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man ir patiešām dziļas skumjas par to, ka viens no Prezidija locekļiem, kad opozīcijas pārstāvji, kas asāk dod gan aizrādījumus, dzen ārā no zāles. Kad atsevišķi vairākuma pārstāvji nodarbojas no Saeimas tribīnes ar starpnacionālā naida kurināšanu, no šīs augstās tribīnes, tad no Prezidija ir tikai klusums un draudzīga galvas kratīšana un atbalsta izrādīšana. Un, ja mēs... es aicinu loģisko vairākuma daļu pārdomāt tos argumentus, vai mēs balsosim par to, kā Vidiņa kungs stāstīja, ka, lūk, Indijā ražo lētās zāles, un tad iznāk interesants moments, izrādās, ja, lūk, Farmācijas likumā, lūk, pastāvīgajiem iedzīvotājiem būs atļauts nodarboties ar šo biznesu, tad viņi obligāti uzreiz pārdos šīs zāles. Tad man ir jautājums, vai pats Vidiņa kungs, ja viņam būs tur 1000% peļņa, pats pirmais neskries uz Rēzekni andelēt šīs zāles. Es domāju, ies. Un tas ir bizness. Un šeit nav jautājums, vai to darīs pilsonis, nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs... Darīs citu lietu. Priekš tam atkal ir speciālā licencēšana pie Labklājības ministrijas, kurā ir noteiktas zāļu kategorijas. Tātad jūs gribat deklarēt, Vidiņa kungs, ka cienījamais Makarova kungs un kompānija nestrādā. Kādēļ tad šīs Indijas nekvalitatīvās zāles var ienākt Latvijas teritorijā? Tātad man rodas nopietns jautājums, un paldies, ka, Vidiņa kungs, jūs to norādījāt. Tātad šinī zāļu reģistrā ir kaut kādi tukši caurumi, un jums kā ārstam patiešām tas ir labāk zināms. Vai šī motivācija ir tas arguments? Tātad jautājums — ja jau Vidiņa kungam tā nepatīk, kā viņš teica, krievu valodā, atbildes būs, tad krievs, Latvijas pilsonis var, tas ir pareizi. Un tad mēs uzskatām, ka pastāvīgais iedzīvotājs, kas arī šeit dzīvo, tikai, lūk, viņam nav tās pases, nevar. Cienījamie kolēģi, kur ir loģika? Nav loģikas. Un tas nav arguments. Ja vajag, mēs taču zinām, tie visi aizliegumi, ko rāda, nopirks to Vidiņa kungu, lai viņš andelētu tās Indijas zāles, un viņš aizrautībā to darīs. Ja likumā būs tā norma tāda, kā jūs te proponējat. Tabūna kungs, ja jums piedāvās labu algu, jūs netirgosiet? Nu tirgosiet! Tirgosiet! Un nevajag mānīt sevi. Tas taču ir savā veidā kaut kāds pašapmāns, ar ko grib uzspiest pietiekami daudziem loģiskiem “tēvzemes” vīriem, kas ir pilnīgi loģiska kaut kāda aloģisma virsma. Vīri, tā jau nav vajadzīgs darīt! Tādēļ es arī griežos pie vairākuma. Šis nav šis jautājums. Es nedomāju, ka pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņi dabūs tās licences, tiesības, viņi neindēs tos pilsoņus, nu, Dieva vārds, es neticu, ka viņi indēs. Jo, ja jau šauj, tad parasti pēdējā laikā tie pilsoņi šauj ģimenes ārā. Es nezinu, varbūt patiešām, kā jau Vidiņa kungs teica, vai Tabūna kungs teica, ka tas ir no labas dzīves. Man liekas, es vēlreiz saku, šis jautājums nav tik politizēts, kā jūs mēģināt. Un pie reizes, šis ir pirmais lasījums. Ies uz komisiju, un komisija, ja jūs gribēsiet, izgriezīs. Turpināsim diskusiju normāli komisijā un nepārvērtīsim to par politiku.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist, šo jautājumu nepārvērst par politisku jautājumu, bet arī gribētu tomēr atgādināt, ka Saeimas uzdevums ir aizstāvēt pilsoņus. Un neko citu. Mēs šīs Saeimas darbības laikā esam pieņēmuši šo likumu. Šīs Saeimas darbības laikā. Tagad šīs Saeimas darbības laikā nezin kāpēc parādās konceptuāls grozījums. Uz kāda pamata tas tagad notiek? Tie paši cilvēki, kas ir nobalsojuši par noteiktu likuma tekstu, tagad vēlas to konceptuāli grozīt. Varbūt atcerēsimies, ka zināmi ierobežojumi nepilsoņiem ir jebkurā pasaules valstī, tajā skaitā tepat Eiropā, un lūdzu, nerunāsim par kaut kādu naida kurināšanu starp tautībām. Te neviens par to nerunā. Paskatieties, cik daudz ierobežojumu ir nepilsoņiem Francijā. Vai kāds runā par kaut kādu naida kurināšanu? Cik ir ierobežojumu nepilsoņiem Vācijā? Krietni vairāk nekā Latvijā. Un neviens nekur par to nerunā. Un tāpēc man tagad jāsāk domāt, ko šie izmaiņu atbalstītāji grib un kāpēc viņi tā ir aktivizējušies. Krievijas komunistu izdotajā laikrakstā “Glasnostj” 20.numurā ir publicēta kluba “Sovremeņņik” pārstāvju atklātā vēstule — aicinājums Krievijas Federācijas ģenerālprokuroram saukt pie atbildības Gorbačovu, kura dēļ sagrauta PSRS, bet tā rezultātā, redziet, tūkstošiem krievzemiešu jādzīvo neciešamos apstākļos neatkarīgajā Latvijā. Nu acīmredzot šie atbalstītāji regulāri lasa “Glasnostj” un ļoti seko tām instrukcijām, kas šajā laikrakstā tiek publicētas.

Tagad par pašu klubu “Sovremeņņik”. Kas tas tāds ir? Klubs “Sovremeņņik” darbojas tepat Latvijā. Katru trešdienu tas sanāk tepat kopā, Krievu kopienas telpās. Un šī kluba aktīvākie cilvēki regulāri braukā uz Krieviju, un tā, lūk, sūdzas par nabaga nepilsoņiem, kurus mūsu naivie deputāti mēģina aizstāvēt un nāk vēl šeit tribīnē un runā par viņu aizstāvēšanu. Nezinu, uz ko jūs cerat.

Tālāk. Cienītie kolēģi! No vienas puses, tie paši cilvēki piedāvā paātrināt naturalizāciju, atvērt, redziet, logus, lai pēc iespējas vairāk Latvijā būtu pilsoņu. No otras puses, šie paši cilvēki piedāvā lielākas iespējas nepilsoņiem. Vai jūs nejūtat, ka paši sev pretī runājat? Divās galējībās iekrituši. Acīmredzot taktika ir viena. Piesaistīt nelatviešu balsis sev nākošajās vēlēšanās. Nekādu citu taktiku es te neredzu. Nu labi, šodien jūs te visi runājat par Adventi, lielie Bībeles aizstāvji, nupat mēs runājām par likumu par reliģiskajām organizācijām, nu tad es jums gribētu teikt, ka repatriāciju atbalsta pats Dievs kungs, un viņš ir gatavs būt šīs repatriācijas priekšgalā. Nolasīšu jums kaut ko no Bībeles. Ja kādam ir, paņemiet un atšķiriet! 5.Mozus grāmata, 30.nodaļa, 5.pants: “Un tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, kuru tavi tēvi iemantojuši.” Tātad par šo jautājumu nezin kāpēc Saeimā runā ļoti reti. Šodien mēs viņu nedaudz esam sākuši apspriest. Par nepilsoņu iespējām ieņemt arvien jaunus un jaunus amatus te runā regulāri. Ko jūs vairs uztraucaties par ugunsdzēsību? Dzēš jau viņi tos ugunsgrēkus. Tas jau notiek! Kādi tur vairs uztraukumi? Nepilsoņiem ir ieroči joprojām. Viņi strādā apsardzes firmās ar visiem ieročiem, un, man liekas, jūs to labi zināt. Tā ka nevajadzētu šeit melot vismaz, šeit atnākt un melot. Vismaz to nevajadzētu darīt.

Tagad jautājums ir — ko mūsu apvienība dara. Mūsu apvienība ir konstatējusi, ka ir pietiekoši daudz līdzekļu kādreiz veltīti repatriācijas jautājumiem, ir repatriācijas fonds, tikai diemžēl atkal šeit ir tas pats. Šķietamība ir radīta. Fonds it kā ir, bet patiesas darbības nav. Un mums nesen bija tikšanās ar šādu organizāciju pārstāvjiem, kuri atbrauc no Krievijas un vēlas palīdzēt saviem tautiešiem atgriezties dzimtenē. Un ir gatavi šeit Latvijā sadarboties. Jūsu zināšanai, vienu no šādām sieviešu organizācijām vada Raisa Gorbačova. Nu, acīmredzot, pietiekoši nopietnas organizācijas. Tad kāda te naida kurināšana? Normālu jautājumu apskatīšana. Vienkārši kāpēc es šeit to pieminu? Tāpēc, ka kārtējo reizi mēs par vienu jautājumu ļoti plaši runājam. Runājam par to arvien vairāk un vairāk, par iesaistīšanu mūsu sabiedrībā. Un negribam saprast, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, bet kuriem ir ļoti vājas iespējas to izdarīt. Tad varbūt risināsim abus jautājumus paralēli! Varbūt nonāksim pie kaut kāda secinājuma un nerunāsim, katrs te uzstāsies un aiztiks otra partiju un otru runātāju. Runājiet par problēmu, runājiet, ka jums patīk, ka nepilsoņiem ir licences. Labi, man viņas nepatīk, un es arī to pasaku. Bet es arī jums pasaku šīs problēmas būtību. Un es tomēr aicinātu arī par šādiem asiem jautājumiem neskart vienam otru deputātu, necitēt te uzvārdus un tā tālāk. Es katrā ziņā, protams, aicinu šo te grozījumu neatbalstīt. Un tiem pašiem deputātiem, kas savā laikā par citu tekstu balsoja, par esošo likumu, padomāt, kā viņi vienas Saeimas darbības laikā maina savus uzskatus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks”frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Bez šaubām, ir grūti runāt pēc Dobeļa kunga un pēc viņa vēršanās pie Bībeles. Bet, godātie kolēģi, jebkurā gadījumā konsekvenci vērtē pēc darbiem, nevis pēc vārdiem, un šajā gadījumā pirmais, ko es gribu teikt, ja ir vārdi, tad arī ir zināmas darbības, kas tos pamato. Vairākas sēdes atpakaļ mēs izskatījām Pensiju likuma izmaiņas, kurās tika ierosinātas šādas izmaiņas, ka tie nepilsoņi, kuri saņem pensiju un nopelnījuši šeit un kuri izbrauc uz ārzemēm, turpina saņemt šo pensiju. Tas ir reāls, teiksim, viņi to pensiju ir nopelnījuši šeit, bet viņi aizbrauc ārā, un tas ir reāls atbalsts šai repatriācijai uz otru pusi, kā Dobeļa kungs runāja. Rezultātā, kas izgāza šo Pensiju likumu? Tie, kas šodien visaktīvāk iestājas par šo izbraukšanu.

Godātie kolēģi, tā ir realitāte. Tieši tādā pašā veidā mēs diskutējam šodien par Eiropas sabiedrību, par to, kādā sabiedrībā mēs gribam dzīvot un kā mēs izturamies pret tiem, kas ir mums blakus. Un tādā gadījumā diemžēl man ir jāsaka tā, kā savā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs bija tikai baltajiem vai tikai melnajiem, šajā gadījumā tie cilvēki, kas dzīvo šeit, atbilstoši pat visminimālākajām prasībām no Eiropas Savienības puses, uz ko mēs visi gribam virzīties, šādas normas izvirza.

Godātie kolēģi! Mēs, bez šaubām, varam piesaukt visu, ko mēs gribam, bet, ja mēs gribam izpildīt savu mērķi un gribam būt tur, ko mēs visi esam nosaukuši, — Eiropas Savienībā, to valstu saimē, kurā dzīves līmenis, dzīves nodrošinājums ir pietiekoši augsts, tādā gadījumā šobrīd nebūtu vietā ne piesaukt Bībeli, ne arī kādus citus piemērus, bet ar reāliem darbiem to pierādīt. Un viens no reāliem darbiem ir šo ekonomisko tiesību izlīdzināšana. Mēs šobrīd nerunājam ne par kādām politiskajām tiesībām, bet ja mēs šodien runājam par to, ka premjerministrs Krasts var kritizēt Demokrātisko partiju “Seimnieks” par to, ka viņi runā par atbalstu vietējam uzņēmējam, un saka, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām, ka mēs nedrīkstam šodien veikt zināmus pasākumus, kas atbalsta vietējo uzņēmēju, jo, lūk, mums ir jāievēro Eiropas Savienības prasības. Un mēs pakļaujamies Zviedrijas premjera jeb kāda cita normām, tad es nesaprotu, par ko šodien runā atsevišķi kolēģi no mūsu kopējās koalīcijas par to, ka, lūk, šeit mums ir pavisam cita pieeja. Un šeit mums nav jāievēro šādas normas, jo šeit ir pavisam cita situācija un šeit mums ir jārīkojas pavisam citādi.

Godātie kolēģi! Būsim reālisti un būsim konsekventi savā darbībā. Un to es jūs vienkārši aicinu. Aicinu balsot par šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopa “Brīvība”.

L.Ozoliņš (TKL). Augsti godāto Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, līdz šim uzstājušies daudzi cilvēki, daudzi runātāji, daudzi oratori, kam tikšanās ar zāļu lieltirgotavām un aptiekām ir šad tad, reizi no reizes. Man samērā bieži iznāk tikties ar cilvēkiem, kas strādā, kas vada gan zāļu lieltirgotavas, gan aptiekas. Šoreiz mēs runājam par pilsoņiem un nepilsoņiem, tātad kuri varētu vadīt un atbildēt, ne tikai vadīt, viņiem ir galvenokārt atbildība par aptieku un lieltirgotavu darbību. Par lieltirgotavu darbību, kura saistās ar medikamentiem, kura saistās ar narkotiskām vielām. Un jūs zināt, ka narkotiku bizness jeb narkotiku kontrabanda liela daļa iet arī caur lieltirgotavām un, iespējams, arī caur aptiekām. Katrā ziņā, ja ir darīšana ar morfiju, ja ir darīšana ar barbiturātiem, ja ir darīšana ar tādām tabletēm, ja tās iepērk un pārdod, no kurām var izgatavot narkotiskās vielas, un jūs zināt, ka narkotiku tirdzniecība un to patēriņš Latvijā aug.

Vai varam uzticēt šodien ar savu balsojumu vai vismaz norādīt savu vēlmi atbalstīt ar savu balsojumu šo grozījumu Farmācijas likumā, ka nepilsoņi varēs atbildēt par lieltirgotavu darbu, ka viņi drīkstēs atbildēt par aptieku darbību? Vidiņa kungs pareizi teica, ka mēs nerunājam par to, kas var strādāt lieltirgotavās vai aptiekās.

Es esmu bijis lieltirgotavās un ļoti labi zinu, ka lieltirgotavas ar ieročiem apsargā nepilsoņi, lielākajās lieltirgotavās strādā nepilsoņi, aptiekās strādā cilvēki, kas nerunā latviski, par pārdevējiem un arī par farmaceitiem. Vienīgais, viņi oficiāli nevada, lūk, šīs lieltirgotavas un nevada šīs aptiekas. Ja jau mēs domājam tā, ka nepilsoņiem jādod ir pilnīgi visas tās tiesības, kas ir pilsoņiem, tad kāpēc mums ir vajadzīga pilsoniska valsts? Jā, mēs ejam uz it kā divkopienu valsti, kāds raksts man apliecina to, ka tas ir jāiekaro ar ieročiem.

Kāds raksta, ka vajag... vai runā, ka cenšas iet uz pilsonisku nāciju vai politisku nāciju... Ir dažādi priekšlikumi. Bet, ja jau mēs pieejam no šī viedokļa, ka mēs visi esam vienādi un ka nav bijis šī murga 50 gadu laikā, tad kāpēc mēs šodien nenobalsojām par to, ka par mūsu prezidentu var būt nepilsonis, piemēram, Žirinovska kungs? Kāpēc mēs nebalsojām par to, ka Strēļa kungs varētu būt Sverdlovs vai Ždanovs, kas izskatītu totalitārā režīma noziegumus? Mēs jau gan to atbalstām šā vai tā, slēptāk vai mazāk slēpti. Manuprāt, mums tomēr ir jāsaglabā sava pašcieņa, un mēs esam pilsoņu vēlēti, un aptieku un lieltirgotavu sfēra, kas saistās ar... es nerunāju par alkoholu, alkohols arī ir narkotika, arī psihotropā viela, bet šeit mēs runājam par smagām narkotikām. Un mēs zinām, cik atbildīgi ir rīkoties, pārzināt un pieņemt lēmumus, kas saistās ar narkotisku jeb psihotropo vielu tirdzniecību.

Es aicinu, cienījamie kolēģi... Es lūdzu padomāt par to, ka tomēr šī ļoti jutīgā sfēra, kur notiek pašreiz tik daudz arī likumu pārkāpumu, mēs zinām, cik smagi iet mums šī farmaceitiskā tirgus stabilizācija. Tiešām pareizi... interesējas gan Krievija, gan Somija, ir privatizējuši daudzas farmaceitiskās fabrikas, lieltirgotavas, gan zviedri un it īpaši Krievija. Manuprāt, saglabājot pašcieņu, es aicinu noraidīt šo grozījumu pirmajā lasījumā. Paldies! (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pareizi.”)

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Urbanovičs (TSP). Godātais Prezidij, augsti godātā Saeima! Skaidrs, ka es nenācu šeit debatēt ar kolēģiem no “Tēvzemei un brīvībai” partijas frakcijas. Skaidrs, ka viņi, kad uzstājās, viņi nedebatē ar mani vai manas partijas cilvēkiem, jo acīmredzot mēs nekad nevienosimies par šo jautājumu, bet tas neliedz mums šeit strādāt un runāt par šo un citiem jautājumiem. Man galīgi nav pieņemami jūsu viedokļi arī šajā jautājumā, tas nebūt nav slikti, ka jūs viņu šeit vismaz atklāti pasakāt.

Kas ir nepieņemami? Redziet, nav mums konsekvences. Tomēr mēs drusku esam melīgi, pat ne drusku, bet ļoti. Redziet, ja šiem cilvēkiem, kuri izturētu vissmagākos pārbaudījumus, būtu iespēja kļūt par Latvijas pilsoņiem, izietu visus pārbaudījumus, daudz smagākus par tiem, kurus šodien iziet, teiksim, kaut vai naturalizācijas ceļā ejošie, ja tāda iespēja būtu, tad mēs varētu runāt par to, ka kaut kādi tur citi sliktāki ir par mums. Bet, ja mēs, no vienas puses, esam izveidojuši tādu Pilsonības likumu, ka šīs iespējas nav nevis kaut kādiem konkrētiem cilvēkiem kaut kādu viņu konkrētu īpašību dēļ, bet veselām milzīgām cilvēku grupām, tad kā mēs varam runāt tagad konkrēti par nepilsoņiem, tagad viņiem aizliegt strādāt kādā no profesijām, farmācijā konkrēti. Tā nav godīgi. Vai nu, vai nu. Arī es būtu par to, lai daudzās svarīgās nozarēs... lai vispār Latvijā visi strādājošie būtu pilsoņi. Svarīgās vai mazāk svarīgās nozarēs. Bet, mīļie cilvēki, nav šiem nelaimīgajiem iespēja būt par pilsoņiem, kļūt pat pārredzamā nākotnē.

Tagad otrs. Es domāju, ka ir noziedzīgi šeit no tribīnes visu laiku katru ceturtdienu, izmantojot šo skaļo tribīni, izmantot iespēju un tracināt, un kaitināt sabiedrību, proti, kaut kas ir sliktāks par mums, ka viņiem tur kaut kur jābrauc un tā tālāk. Tajā pašā laikā visi ļoti labi saprot, ka tas viss ir tukšas runas un gļēva parunāšana. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viesturs Boka, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Boka (DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums patiešām ir politizēts. Mēs nerunājam šodien par lietu, visas šīs runas ir politiskas runas, un būtībā tas attiecas uz Pilsonības likumu, ko mēs runājam. Atcerēsimies, ka mēs izskatām jautājumu par grozījumiem Farmācijas likumā. Tas skar profesionālu darbību, cilvēka ekonomiskās intereses un ekonomisko stāvokli, darbu, bezdarbu un visas šīs problēmas. Tāpat mēs varētu runāt par to, kas nodarbojas ar ārstniecību Latvijā. Tāpat mēs varētu runāt un aizliegt nepilsoņiem operēt slimniekus, jo viņi varētu kaitēt un tā tālāk. Mēs varam līdz ārkārtīgam absurdam aizrunāties. Mēs varam... šeit jau izskanēja jautājums pēc tautībām šķirot, nevis par to — iedzīvotāji vai neiedzīvotāji. Atcerēsimies arī to, ka Eiropā... Eiropas Savienībā un vispār pasaulē nav tāda precedenta, Latvija ir unikāla valsts, kur cilvēki dzīvo trešajā paaudzē ar šo neskaidro stāvokli. (No zāles deputāts J.Sinka: “Turki Vācijā.”) Vairākās paaudzēs klani, ģintis un dzimtas dzīvo Latvijā, un viņiem ir šis neskaidrais stāvoklis, un šajā jautājumā, kur ir tikai ekonomiskās intereses aprunātas, kur nav politikas, šajā jautājumā mēs uzliekam šos ierobežojumus, absolūti nepamatoti aizbildinoties ar politiskajiem argumentiem. Es aicinu balsot pēc būtības par šī likumprojekta grozījumiem, kas skar iedzīvotāju ekonomiskās tiesības!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es aicinu pārtraukt debates, jo, ticiet man, šis jautājums neizšķirs Latvijas valsts nākotni un arī latviešu tautas nākotni.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Kuprijanovas kundze ko vēlas teikt? Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu izteikt attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 17, atturas — 10. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

L.Kuprijanova. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 9. decembrim.

Sēdes vadītājs. Līdz kuram, Kuprijanovas kundze?

L.Kuprijanova. 9. decembris.

Sēdes vadītājs. 9. decembrim. Paldies! Ozoliņa kungs vēlas citu priekšlikumu izteikt?

L.Ozoliņš (TKB). Es iesaku 18. decembri. Un kāpēc? Tāpēc, ka mēs nupat nobalsojām atļaut nepilsoņiem uzskaitīt, pirkt, pārdot psihotropās jebšu labāk saprotam — narkotiskās vielas. Te ir jāpārdomā. Gan priekšlikumi jāpārdomā, gan jākonsultējas ar mūsu pagaidām pilsoniskajām aptiekām un pilsoniskajām lieltirgotavām, lai mēs iesniegtu šos grozījumus, kas atbilst mūsu valsts un mūsu pilsoņu interesēm.

Sēdes vadītājs . Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Balsosim par tālāko ierosināto datumu — 18. decembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Ozoliņa kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 30, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek ierosinātais datums — 9. decembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par LTV, LNT, 31. kanāla operatoru filmēšanu Saeimas plenārsēdēs” . Iesniedz deputāti. Lēmuma projekts deputātiem ir izdalīts ar nr. 3439. Debatēs par šo jautājumu ir pieteicies Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustības “Latvijai” frakcija Saeimā sagatavoja un iesniedza šo lēmuma projektu, un to atbalstīja arī citi deputāti, tajā skaitā arī pozīcijas deputāti. Mēs iesniedzām šo lēmuma projektu, norobežojoties no Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa augstās, negatīvās attieksmes pret masu informācijas līdzekļiem, sevišķi pret televīziju. Mēs iesniedzām šo lēmuma projektu, norobežojoties no Saeimas Prezidija lēmuma — neļaut televīzijas operatoriem filmēt sēžu zālē.

Tas ir gandrīz vai pārvērtis mūsu sēdes par kaut kādām slēgta tipa klubiņa sēdēm, kurās valda neiedomājams troksnis, kā arī pašreizējā brīdī tas notiek, apspriežot šo jautājumu. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir jālemj nevis Prezidijam, bet jālemj Saeimas deputātiem, visiem 100 deputātiem sēdē par to, vai ļaut vai neļaut filmēt brīvi notiekošo šeit, zālē, lai pilnvērtīgi atspoguļotu Saeimas sēžu gaitu. Mēs tāpat aicinām tāpēc atļaut netraucēti žurnālistiem atspoguļot notiekošo, atspoguļot gan pieņemtos lēmumus un debates, gan atspoguļot to troksni, kas valda sēžu zālē, parādīt, kuri no deputātiem šeit atrod par labāku nevis uzstāties debatēs, paust argumentēti, motivēt savu viedokli, bet tikmēr zālē krist vai gar zemi, stāstot viens otram anekdotes, bļaujot no vietas. Es domāju, ka ļoti interesanti būs deputātiem tomēr to uzfilmēt un parādīt, un atspoguļot sabiedrībai. Mēs aicinām arī iedzīvotāju vārdā šo lēmumu pieņemt, jo Tautas kustības “Latvijai” deputāti katru nedēļu strādā ne tikai Saeimas sēdēs, bet pirmdienās, otrdienās un trešdienās apmeklē pagastus, bet piektdienās pilsētas, kur strādā, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem, zemniekiem, skolotājiem un mediķiem. Iedzīvotāju viedoklis ir nepārprotams. Viņi prasa visur: vai tie būtu Latgalē, Vidzemē, Zemgalē vai Kurzemē, visur iedzīvotāji prasa: “Atjaunojiet televīzijas operatoriem iespēju brīvi filmēt Saeimas sēžu zāles norises!” Iedzīvotāji grib redzēt, kurš deputāts ir atnācis šeit, Saeimā, uz sēdi kā uz darbu un godprātīgi pilda savu pienākumu pret tautu, pret vēlētājiem, pret valsti. Kurš ir atnācis šeit gulēt. Kurš ir atnācis šeit lasīt avīzes. Kurš ir atnācis šeit bļaustīties un uzgriezt muguru saviem kolēģiem, apspriežot to vai citu likumprojektu vai lēmuma projektu.

Tāpēc mēs, Kustība “Latvijai” un vairāki pozīcijas deputāti, kuri atbalstīja mūsu frakcijas “Latvijai” lēmuma projektu, aicinām demokrātijas vārdā atļaut brīvi televīzijas operatoriem filmēt Saeimas sēžu norises. Es aicinu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, Kostandas kungs, tad, atbildot uz to, es varētu jums ieteikt runāt par lietām, no kurām jūs kaut ko sajēdzat. (No zāles deputāts O.Kostanda: “Labāk turiet muti!”)

Vai deputāti vēl vēlas runāt? Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 6, atturas — 14. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā”. Godātie kolēģi, sēde vēl nav beigusies. Komisijas vārdā deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Lūdzu, sakoncentrējieties mazliet pēc priekiem par to, ka nākamajā sēdē televīzija šeit būs zālē. Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ierosina Saeimas Prezidijam un Saeimai izskatīt Saeimas lēmuma projektu “Par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā”.

Jurijs Zubarevs ir Iekšlietu ministrijas darbinieks. 1991. gada augusta notikumu dalībnieks. Cilvēks, kurš Latvijā ir nodarbojies un stāvējis klāt “Interpola” izveidošanai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par apspriežamo jautājumu? Nevēlas. Ziedonis Čevers. Čevera kungs, debatēs ir jāpiesakās rakstiski. Jūs to neesat izdarījis. Tātad debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 7, atturas — 1. Jurijs Zubarevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā” . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu savas komisijas slēdzienu nosūta Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu “Par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Staņislavs Nikolajevs tāpat ir Iekšlietu ministrijas darbinieks. Ir aktīvs 1991.gada janvāra un augusta dramatisko notikumu dalībnieks, aizstāvot Latvijas neatkarību un darbojoties Rīgas milicijas garnizona pretestībā, Augstākās padomes aizstāvēšanā, no 1996.gada augusta vada Centra rajona Policijas pārvaldi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, jo debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 3, atturas — 5. Staņislavs Nikolajevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, ja mēs nepārtrauksim šo troksni, es izsludināšu pārtraukumu. Ozoliņa kungs, tas attiecas arī uz jums. Uz visiem pārējiem deputātiem, kuri traucē strādāt.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā” . Komisijas vārdā — deputāte Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu slēdzienu nosūta Saeimai izskatīšanai lēmuma projektu “Par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Rinalda Osipenko ir beigusi Franču liceju. Pēc tam uzvarējusi vairākās starptautiskajās olimpiādēs, pārstāvot Latviju, un ir ieguvusi tiesības mācīties Francijā, kur arī ir pārstāvējusi Latviju. Līdz ar to jau savos it kā ļoti jaunajos gados pierādot, ka viņa ir godam pārstāvējusi un nesusi Latvijas vārdu pasaulē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — nav. Rinalda Osipenko uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā” . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Latvijas Republikas 6.Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ar pozitīvu lēmumu nosūta Saeimai lēmuma projektu “Par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Staņislavs Olijars šobrīd ir viens no Latvijas perspektīvākajiem vieglatlētiem, uzrādījis starptautiskus rekordus junioru grupā 100 m barjerskrējienā un ir atzīts par cienīgu jau šobrīd saņemt Starptautiskās vieglatlētikas federācijas stipendiju, lai gatavotos Olimpiskajām spēlēm. Olijars brīvi pārvalda latviešu valodu, principā ir integrējies Latvijas sabiedrībā un būtu tas cilvēks, kurš jau ir nesis Latvijas sportistu vārdu pasaulē un darīs to arī turpmāk.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — nav. Staņislavs Olijars uzņemts Latvijas pilsonībā.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Kamēr tiek gatavota izdruka un Rudzīša kungs nolasīs tās rezultātus, vārds paziņojumam Atim Sausnītim.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu Prezidiju izmainīt balsojumu Farmācijas likumā nevis pret, bet par.

Sēdes vadītājs. Mēs to pievienosim stenogrammai, jo balsojumu mainīt nevar. Ar līdzīgu paziņojumu vēlas runāt Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es arī, protams, kļūdījos balsošanā par farmaceitiem, es balsoju par.

Sēdes vadītājs. Un vēlas to pašu teikt Māris Rudzītis.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Mums notika diskusija ar ekonomikas ministru Sausnīša kungu, un mēs abi divi apmēram nokļūdījāmies šajā balsojumā, tā ka lūdzu varbūt izlabot.

Sēdes vadītājs. Pievienosim stenogrammai. Lūdzu nolasiet reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Ģirts Kristovskis, Māris Rudzītis nav reģistrējies, Gundars Valdmanis un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas 4.decembra sēdi paziņoju par slēgtu. Ārkārtas sēde 17.30 šodien. Paldies!