PROBLĒMAS

Zeme barotāja pašu zemturu vērtējumā

Daina Buševica, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas laukos šogad saimnieko 350 tūkstoši zemnieku, piemājas un palīgsaimniecību vadītāji. Viņi apstrādā 86,8% visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un ražo 76% lauksaimnieciskās produkcijas.

Zemnieki un citi privāto saimniecību saimnieki nekādus statistikas pārskatus nesastāda un neiesniedz. Tādēļ par viņu veiksmēm un likstām zinām ļoti maz. Vienīgā iespēja, kā iegūt informāciju par šo saimnieciski svarīgo sektoru, ir izlasveida aptaujas un intervijas.

Konjunktūras pētījums

Lai novērtētu stāvokli lauksaimnieciskajā ražošanā — zemnieku, personiskajās palīgsaimniecībās, piemājas saimniecībās — un prognozētu to attīstību turpmāk, Latvijā pirmo reizi veicām ražošanas konjunktūras aptauju. Tā pamatojas uz pašu respondentu kvalitatīviem vērtējumiem — labi, apmierinoši, slikti; pieaudzis, nav mainījies, samazinājies u.c.

Galvenie ražošanas konjunktūras vērtējumi, kas iegūti izlases aptaujā no 1092 iedzīvotāju saimniecībām, parādīti tabulā. Par svarīgākajiem no tiem uzlūkojām šādus: zemes platības pietiekamība, pamatprodukcijas pieprasījuma izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un sagaidāmā finansiālā stāvokļa izmaiņas nākamajā gadā.

Ar esošo zemes platību 1997.gada 1.pusgadā bija apmierināti 79,2% saimniecību vadītāju.

Lai gan valstī ir neapsaimniekotas zemes platības, 12,3% respondentu uzskatīja, ka viņu zemes platība ir nepietiekama, bet 8,5% — ka tā ir par lielu, konjunktūras saldo ir –3,8% (8,5—12,3). Tas rada nepieciešamību izstrādāt racionālu zemes apsaimniekošanas programmu, sakārtojot zemes iznomāšanas un pārdošanas iespējas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, faktiski apsaimniekotā zemes platība palielinājusies 8,6% saimniecību, bet samazinājusies 5,2%. Tātad ir notikusi neliela zemes īpašuma koncentrācija, konjunktūras saldo ir +3,4. Tomēr lielākā daļa saimniecību (86,2%) savu zemes platību ir saglabājusi.

Zemes platība saimniecībās

1997.gada 1.pusgadā

Vērtējot saražotās pamatprodukcijas pieprasījumu, 85,3% iedzīvotāju saimniecību to vērtē kā nemainīgu salīdzinājumā ar 1996.g., 3,2% domā, ka tas ir uzlabojies, bet 11,5% — ka pasliktinājies. Konjunktūras saldo ir — 8,3 (11,5—3,2).

Viens no cēloņiem zināmam produkcijas pieprasījuma samazinājumam ir zemās augkopības produkcijas (graudu, dārzeņu, kartupeļu), kā arī piena pārdošanas cenas, patērētāju zemā pirktspēja un ļoti lielās produkcijas pārstrādes un fasēšanas izmaksas, kā arī pārstrādes uzņēmumu monopolpeļņa.

Vērtējot tabulas datus, jāsecina, ka iedzīvotāju saimniecībās vissliktākā situācija ir finansu jomā, jo gandrīz pusei (45,9%) saimniecību vadītāju naudas līdzekļu nepietiek. 53,3% respondentu uzskata, ka viņu pašreizējā finansu situācija ir pietiekama, bet tikai 0,8% — ka laba. Prognozējot savu finansiālo stāvokli pēc viena gada, vairāk nekā puse (69,4%) saimniecību vadītāju uzskata, ka nekas nemainīsies, 24,3% vadītāju domā, ka finansiālais stāvoklis vēl pasliktināsies, bet tikai 6,3% sagaida tā uzlabošanos. Konjunktūras saldo ir –18,0 (24,3—6,3).

Saimniecību finansiālais

stāvoklis 1997.gada 1.pusgadā

Kas ir konfidence?

Tā kā dažādos jautājumos par ražošanas konjunktūru ir saņemtas samērā atšķirīgas atbildes, aprēķinājām apkopojošo rādītāju, kas izsaka trīs svarīgāko iepriekšminēto vērtējumu kvintesenci. To sauc par konfidences rādītāju un aprēķina kā trīs minēto konjunktūras rādītāju saldo aritmētisko vidējo.