PROBLĒMAS

Zeme barotāja pašu zemturu vērtējumā

Daina Buševica, Latvijas Statistikas institūta pētniece, — “Latvijas Vēstnesim”

Zemes platība saimniecībās 1997.gada 1.pusgadā

Saimniecību finansiālais stāvoklis 1997.gada 1.pusgadā

Saimniecību finansiālais

stāvoklis 1997.gada 1.pusgadā

Turpinājums no 1.lpp.

Konjunktūras saldo trim minētajiem rādītājiem bija šāds: zemes platības pietiekamība — 3,8, pamatprodukcijas pieprasījums tirgū — 8,3, prognozējamais finansiālais stāvoklis pēc gada –18,0. Līdz ar to konfidences rādītājs ir –10,0

–3,8 –8,3 –18,0

(–––––––––––––––– ).

3

Turklāt visi to veidojošie komponenti ir negatīvi.

Negatīvi ražošanas konjunktūras konfidences rādītāji valstī 1997.gada 1.pusgadā bija arī rūpniecībā –9 un būvniecībā –36. Vienīgi mazumtirdzniecībā tas bija +3.

Cēloņi un priekšlikumi

Tā kā vissliktākais konjunktūras rādītājs ir saimniecības finansiēns, aplūkosim šī ražošanas faktora konjunktūru plašāk.

24,8% respondentu uzskata, ka savu finansiālo stāvokli varētu uzlabot, ja laikā saņemtu naudu par realizēto produkciju, t.i., it kā pašu par sevi saprotamu lietu. Diemžēl produkcijas pārstrādātāji un starpnieki izstrādā sev labvēlīgus noteikumus, izmantojot vispārējo vai lokālo monopolstāvokli ar produkcijas glabāšanas vietām, zinot, ka lielākajai daļai iedzīvotāju to nav un produkcijas transports uz tāliem tirgiem izmaksā dārgi.

Būtu jāpanāk, lai norēķināšanās par pārdoto produkciju, vismaz 30%—40% apmērā, notiktu tūlīt, to saņemot.

Tikai 10,8% respondentu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai vēlas saņemt kredītu par “saprātīgiem” procentiem, daļa saimniecību vadītāju min 3% kredīta likmi. Zīmīgi, ka šādas atbildes sniedz lielāko saimniecību vadītāji Zemgalē, bet gandrīz neviena saimniecība Latgalē.

Atbildes par pārējām iespējām uzlabot saimniecības finansiālo stāvokli sadalās šādi: gandrīz 49% respondentu vēlas augstākas vai garantētas “stabilas” cenas savai produkcijai, pensijas palielināšana uzlabotu finansiālo stāvokli 9% saimniecību, bet pastāvīgu darbu atrast ārpus saimniecības vēlas 4% saimniecību, sevišķi Latgalē.

No atbildēm uz jautājumiem par ražošanas sašaurināšanas faktoriem izriet, ka būtiskākais iemesls ražošanas sašaurināšanai ir naudas trūkums — 41% no atbilžu skaita, kas sasaucas ar iepriekš rakstīto.

Tehnikas trūkums, kā arī veca, nolietojusies tehnika ir nākamais iemesls ražošanas sašaurināšanai. To atzīmē 24% respondentu. Darbaspēka trūkums izjūtams gandrīz katrā piektajā saimniecībā, šādu atbildi dod 22% aptaujāto.

Kā ražošanas sašaurināšanas iemesli vēl minēti tādi apstākļi kā “esam veci un slimi”, “neredzu jēgu ražošanai”, “pastāv tikai naturāla saimniecība” u.c. Šīs atbildes sasaucas ar demogrāfisko krīzi valstī un prasa tūlītēju aktīvu rīcību lauku problēmu risināšanā.

Uz jautājumu, vai garantēta produkcijas iepirkumu cenu noteikšana vismaz vidējās pašizmaksas līmenī valstī veicinās ražošanas paplašināšanu, respondentu domas dalījās gandrīz uz pusēm: 48% aptaujāto atbildēja apstiprinoši, 52% — noliedzoši. Jāsecina, ka garantēta iepirkuma cena produkcijai ir tikai viens no posmiem ražošanas paplašināšanas jautājumu sakārtošanā.

Lai rastu risinājumu izvirzītajiem jautājumiem, lauksaimniecības problēmas ir jāvērtē visas tautsaimniecības problēmu kontekstā.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir iedzīvotāju pirktspējas palielināšana, jo, kā zināms, vajadzības ir ražošanas dzinējspēks.

Ražošanas paplašināšanas iespējas slēpjas ne tikai darba ražīguma palielināšanā, produkcijas pašizmaksas samazināšanā, bet arī ražotāju psiholoģiskās barjeras pārvarēšanā pret dažādām kooperācijas formām. Tirgus ekonomikas apstākļos arvien nozīmīgāka kļūst ražošanas un pārstrādes procesa kooperēšana, kas ievērojami samazinātu galaprodukta izmaksas, ko maksā patērētājs. Tādējādi palielinās produkcijas konkurētspēja tirgū.

Nozīmīgs faktors ražošanas paplašināšanai ir ražotāju izglītošana. Spēcīgākie ražotāji jau izglītojas, izmantojot literatūru, konsultāciju dienesta pakalpojumus, apgūstot ārzemju pieredzi un arī pašmācības ceļā. Tas dod iespējas celt darba ražīgumu savā saimniecībā, samazināt ražošanas izmaksas un uzlabot ražotās produkcijas kvalitāti. Tomēr ražotāju izglītošana ir jāveic organizēti, jo valstī ir jāapmāca daudzi desmiti tūkstošu ģimenes saimniecību vadītāju.

Ražošanas konjunktūras vērtējums

iedzīvotāju saimniecībās 1997.gada 1.pusgadā

Respondentu atbilžu sadalījums %1

pozitīvs2, neitrāls3, negatīvs4, Konjunk-

“+” “=” “–” tūras saldo

A 1 2 3 4=1–3

1. Zemes platības pietiekamība 8,5 79,2 12,3 –3,8

2. Zemes platība salīdzinājumā

ar iepriekšējo gadu 8,6 86,2 5,2 3,4

3. Pamatprodukcijas pieprasījums

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 3,2 85,3 11,5 –8,3

4. Saimniecības pašreizējais

finansiālais stāvoklis 0,8 53,3 45,9 –45,1

5. Saimniecības finansiālais stāvoklis

salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2,9 61,2 35,9 –33,0

6. Prognozējamais saimniecības

finansiālais stāvoklis pēc gada 6,3 69,4 24,3 –18,0

7. Nozīmīgi ienākumi

no darba ārpus saimniecības 29,6 63,3 7,1 22,5

8. Slaucamo govju pārraudzība:

pastāv (+); nepastāv, bet būtu

vajadzīga (=); nav nepieciešama (–) 5,9 57,0 37,1 –31,2

1Respondentu īpatsvars, kuri devuši pozitīvas un attiecīgi neitrālas un negatīvas atbildes, procentos

2Pozitīvais vērtējums “+” atkarībā no jautājuma satura nozīmē atbildi “jā”, “palielinājies”, “pilnīgi pietiekami”, “par daudz” u.tml.

3Neitrāls vērtējums “=” atkarībā no jautājuma satura nozīmē “palicis tāds pats”, “nemainīgs”, “gandrīz pietiekami” u.tml. Grupā ieskaitīti arī tie respondenti, kuri uz jautājumu nav atbildējuši

4Negatīvs vērtējums “–” nozīmē “nē”, “nepietiekams”, “samazinājies” u.tml.