Ministru kabineta noteikumi Nr. 410

Rīgā 1997.gada 9.decembrī (prot. nr.69 15.§)

Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
2.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. hidromelioratīvā būvniecība - meliorācijas sistēmu un upju hidrotehnisko būvju būvniecība;

1.2. upju hidrotehniskās būves - specializētas ūdenssaimniecības hidrotehniskās būves nekuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs.

2. Šie noteikumi nosaka hidromelioratīvās būvniecības projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas kārtību, ciktāl to nenosaka Būvniecības likums, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk - Vispārīgie būvnoteikumi) un Ministru kabineta 1994.gada 9.septembra noteikumi nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi".

3. Pirms būvdarbu uzsākšanas hidromelioratīvās būvniecības dalībnieki noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Būvniecības likuma 33.pantu un Pārejas noteikumu 2.punktu.

4. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu hidromelioratīvajā būvniecībā var nenoslēgt šādos gadījumos:

4.1. ja būvē īslaicīgas lietošanas būvi (iepriekšējās nosusināšanas grāvjus (pioniergrāvjus vai kartu grāvjus));

4.2. ja ierīko vienas saimniecības atsevišķus seklus (līdz 1,2 m) nosusināšanas vai norobežojošos grāvjus, kuri neveido sistēmu, kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km un kurus ievada esošā ūdensnotekā.

5. Ja hidromelioratīvā būvniecība pilnīgi vai daļēji tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, jāievēro likumi un citi normatīvie akti, kas nosaka valsts un pašvaldību pasūtījumu veikšanas un finansēšanas kārtību.

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

6. Hidromelioratīvo būvniecību likumā noteiktajā kārtībā var ierosināt zemes īpašnieks (lietotājs) vai tā pilnvarota persona, kā arī attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments vai Meliorācijas sistēmu valsts pārvalde (turpmāk - rajona lauksaimniecības departaments), pašvaldības un meliorācijas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības.

7. Būvniecības ierosinātājs attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā iesniedz būvniecības pieteikumu-uzskaites karti.

8. Būvniecības pieteikuma-uzskaites kartes veidlapa ir noteikta Vispārīgajos būvnoteikumos un ir vienota visām būvvaldēm un rajonu lauksaimniecības departamentiem.

9. Rajona lauksaimniecības departaments reģistrē būvniecības pieteikumu-uzskaites karti un izskata to, sagatavo attiecīgās hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus un 14 dienu laikā no būvniecības pieteikuma-uzskaites kartes reģistrācijas dienas nodod būvniecības pieteikumu-uzskaites karti un hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldei. Hidromelioratīvās būvniecības tehniskajos noteikumos rajona lauksaimniecības departaments norāda informāciju par būvobjektā un blakusobjektos esošajām meliorācijas sistēmām un to piederību, nosaka meliorācijas sistēmu ūdeņu novadīšanas nosacījumus, raksturīgākās atzīmes un citus datus, prasības pret blakus esošajām meliorācijas sistēmām, nepieciešamos inženierizpētes darbus, saskaņojumus un būvprojekta stadijas.

10. Būvvalde reģistrē būvniecības pieteikumu-uzskaites karti un hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus, izskata tos un 14 dienu laikā no to reģistrācijas dienas sniedz rakstisku atzinumu par būvniecības pieteikumā-uzskaites kartē minētās būvniecības atbilstību attiecīgās administratīvās teritorijas ģenerālplānam, apbūves noteikumiem un detālplānojumam vai sniedz motivētu atteikumu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu ir nepieciešama būvniecības publiska apspriešana.

11. Ja pašvaldība nav pieņēmusi ģenerālplānu vai nav izstrādāti attiecīgajai teritorijai saistoši apbūves noteikumi vai detālplānojums, būvvalde upju hidrotehnisko būvju būvniecības pieteicējam izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu (meliorācijas sistēmu būvniecībai plānošanas un arhitektūras uzdevums nav nepieciešams).

12. Būvniecības pieteikums-uzskaites karte nav jāiesniedz, ja veic vienas saimniecības meliorācijas sistēmas regulējošā vai norobežojošā tīkla renovāciju.

13. Pozitīvs būvvaldes un rajona lauksaimniecības departamenta atzinums ir pamats būvprojektēšanas veikšanai, bet nedod tiesības uzsākt būvdarbus.

14. Lai uzsāktu upju hidrotehnisko būvju projektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

14.1. zemes īpašuma (lietojuma) robežu plāns mērogā 1:500 - 1:10000, zemes īpašuma meliorācijas pases materiāli (ja iepriekš veikta meliorācija), mežierīcības projekts (ja būvobjekts skar meža zemi), būves inventarizācijas materiāli;

14.2. ekoloģiskais uzdevums (saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi");

14.3. sanitāri higiēniskais uzdevums (ja tā nepieciešamību noteikusi būvvalde);

14.4. ūdens lietošanas atļauja (saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām");

14.5. Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehniskie noteikumi (ja nav apbūves noteikumu vai detālplānojuma);

14.6. inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju izsniegtie tehniskie (pieslēgšanās, šķērsošanas) noteikumi;

14.7. zemes transformācijas atļauja (saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumiem nr.300 "Zemes transformācijas (pārveidošanas) atļaujas izsniegšanas kārtība");

14.8. piekrišana koku un krūmu ciršanai (saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu");

14.9. zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 - 1:1000 ar reljefa šķēluma augstumu 0,5 m, situācijas plāns mērogā 1:2000 - 1:10000 (1:25000), būves tehniskās apsekošanas un uzmērīšanas materiāli, hidroloģiskās izpētes materiāli un aprēķini, ūdensteces vai ūdenstilpes uzmērīšanas (profilēšanas) materiāli, inženierģeoloģiskās un hidroģeoloģiskās izpētes materiāli;

14.10. citi būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli, ja to nosaka apbūves noteikumi, detālplānojums, plānošanas un arhitektūras uzdevums vai hidromelioratīvās būvniecības tehniskie noteikumi.

15. Lai uzsāktu meliorācijas sistēmu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti un materiāli:

15.1. zemes īpašuma (lietojuma) robežu plāns mērogā 1:500 - 1:10000, zemes īpašuma meliorācijas pases materiāli (ja iepriekš veikta meliorācija), mežierīcības projekts (ja būvobjekts skar meža zemi);

15.2. ekoloģiskais uzdevums (saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi");

15.3. sanitāri higiēniskais uzdevums (ja tā nepieciešamību noteikusi būvvalde);

15.4. ūdens lietošanas atļauja (saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām");

15.5. inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju izsniegtie tehniskie (pieslēgšanās, šķērsošanas) noteikumi;

15.6. zemes transformācijas atļauja (saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 12.augusta noteikumiem nr.300 "Zemes transformācijas (pārveidošanas) atļaujas izsniegšanas kārtība");

15.7. piekrišana koku un krūmu ciršanai (saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu");

15.8. zemes gabala topogrāfiskais plāns:

15.8.1. nosusināšanai ar drenāžu vai apūdeņošanai - mērogā 1:2000 ar reljefa šķēluma augstumu 0,5 m;

15.8.2. nosusināšanai ar grāvjiem - mērogā 1:2000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

15.8.3. atsevišķu nosusināšanas vai norobežojošo grāvju ierīkošanai - mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

15.8.4. ūdensnoteku ierīkošanai vai ūdensteču regulēšanai - mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

15.8.5. aizsargdambju būvniecībai - mērogā 1:5000 ar reljefa šķēluma augstumu 1,0 m;

15.9. situācijas plāns mērogā 1:10000 - 1:25000, hidroloģiskās izpētes materiāli un aprēķini, ūdensteces vai ūdenstilpes uzmērīšanas (profilēšanas) materiāli, melioratīvās izpētes materiāli (botāniskā, kultūrtehniskā un hidrotehniskā izpēte), esošā nosusināšanas tīkla izpētes (drenāžas atrakumu) materiāli;

15.10. citi būvprojektēšanai nepieciešamie materiāli, ja to nosaka apbūves noteikumi, detālplānojums vai hidromelioratīvās būvniecības tehniskie noteikumi.

16. Šo noteikumu 14.1. un 15.1.apakšpunktā minētos dokumentus un materiālus izsniedz zemes īpašnieks (lietotājs).

17. Šo noteikumu 14.9., 15.8. un 15.9.apakšpunktā minētos materiālus izsniedz pasūtītājs, vai pasūtītājs tos pasūta izpildīt projektētājam (iekļaujot to līgumā par būvprojektēšanu) vai citām sertificētām fiziskajām personām vai licencētām juridiskajām personām.

18. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā pasūtītājs slēdz līgumu ar sertificētām fiziskām personām vai licencētām juridiskām personām, rīko būvprojektēšanas izsoli vai izsludina konkursu par būvprojekta izstrādāšanu.

19. Pasūtītājs un projektētājs sastāda un paraksta projektēšanas uzdevumu, kuru iesniedz attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā saskaņošanai.

III. Būvprojektēšana

20. Hidromelioratīvās būvniecības projektu izstrādā jaunbūvēm un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, izņemot šo noteikumu 21.punktā norādītās būves.

21. Būvprojekts nav nepieciešams:

21.1. ja būves apjoms un būvvieta ir saskaņota attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā:

21.1.1. iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem);

21.1.2. vienas saimniecības atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) nosusināšanas vai norobežojošiem grāvjiem, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km;

21.1.3. meliorācijas sistēmas renovācijai;

21.2. ja būves apjoms un būvvieta ir saskaņota būvvaldē - pagaidu būvei ar saskaņotu nojaukšanas termiņu.

22. Patstāvīgas hidromelioratīvās būvniecības projektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir saņēmušas Latvijas melioratoru biedrības izdotu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentā reģistrētu sertifikātu attiecīgajā būvprojektēšanas darbu veidā, kā arī juridiskajām personām, ja tās ir saņēmušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdotu licenci uzņēmējdarbības veikšanai būvprojektēšanā.

23. Hidromelioratīvās būvniecības projektēšana veicama vienā vai divās stadijās:

23.1. būvprojekts izstrādājams divās stadijās - skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā (, ja paredzamā būve ir ekoloģiski nozīmīga, ja jāizvēlas tehniskā risinājuma varianti, ja jāizvērtē un jārekomendē saimnieciski un ekonomiski izdevīgākais variants tehniski sarežģītos būvniecības un ģeogrāfiskos apstākļos (ūdensnoteku regulēšana, polderu būvniecība, aizsprosti u.tml.) un ja tas ir noteikts projektēšanas uzdevumā;

23.2. tehniski nesarežģītas nosusināšanas, apūdeņošanas vai divpusējas darbības meliorācijas sistēmas būvprojekts izstrādājams vienā stadijā - tehniskā projekta stadijā.

24. Hidromelioratīvās būvniecības skiču projektam ir šādas sastāvdaļas:

24.1. paskaidrojuma raksts (būvobjekta novietojums, iepriekš veiktie izpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, veiktie izpētes darbi, projektētie pasākumi, galveno darbu apjomi, aptuvenās izmaksas un variantu salīdzinājums, apkārtējās vides aizsardzības pasākumi);

24.2. būvprojekta pārskata plāns mērogā 1:10000 - 1:25000, kurā ietverti galvenie projektētie pasākumi;

24.3. raksturīgākie būvju rasējumi, garenprofili, šķērsprofili;

24.4. saskaņojumu saraksts.

25. Skiču projekta risinājumam jāatbilst hidromelioratīvās būvniecības tehniskajiem noteikumiem, būvvaldes, inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju izsniegtajiem tehniskajiem (pieslēgšanās) noteikumiem, būvvietas ģeoloģiskajam raksturojumam un inženierizpētes materiāliem.

26. Būvvaldē un attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā saskaņots hidromelioratīvās būvniecības skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai, bet tas nedod tiesības saņemt būvatļauju vai uzsākt būvdarbus.

27. Hidromelioratīvās būvniecības tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

27.1. paskaidrojuma raksts:

27.1.1. titullapa;

27.1.2. saskaņojumu saraksts;

27.1.3. projektēšanas uzdevums;

27.1.4. vispārīgā daļa (būvobjekta novietojums, iepriekš veiktie izpētes darbi, būvprojekti un būvdarbi, veiktie izpētes darbi);

27.1.5. hidromelioratīvais raksturojums (liekā mitruma cēloņi, apūdeņošanas nepieciešamība, ūdensnotekas, esošā nosusināšanas vai apūdeņošanas tīkla stāvoklis, ūdens ieguves avots, augšņu tipi un grunts mehāniskais sastāvs (laboratorijas analīžu rezultāti));

27.1.6. projektētie pasākumi (ūdensnotekas un novadošais tīkls, detālais nosusināšanas tīkls, apūdeņošanas tīkls, virszemes noteces regulēšana, būvju izvēle, to arhitektūras un tehnoloģiskais risinājums, uzņēmumu un māju ceļi);

27.1.7. zemes lauksaimnieciskā apgūšana un uzlabošana (kultūrtehniskie darbi, zemes transformācija);

27.1.8. vides aizsardzības pasākumi;

27.1.9. būvdarbu organizēšana (būvdarbu ilgums, būvdarbu kalendāra plāns (ja to pieprasa pasūtītājs), būvdarbu tehnoloģiskās shēmas, pievedceļi, nepieciešamie resursi, ierīkoto augstuma reperu saraksts, pasūtāmo iekārtu, materiālu un izstrādājumu specifikācijas, būvju nozīmīgās konstrukcijas, būvdarbu drošības tehnikas prasības, ieteikumi kvalitātes nodrošināšanas un kontroles organizēšanai);

27.1.10. projektēto sistēmu ekspluatācija (uzturēšanas nosacījumi, darbināšanas režīms, ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumi);

27.2. aprēķini (hidroloģiskie, hidrauliskie, hidrotehniskie, statiskie, drenu un grāvju atstatumu aprēķini);

27.3. darbu apjomi un izmaksas (ja to pieprasa pasūtītājs);

27.4. grafiskie materiāli:

27.4.1. būvobjekta pārskata plāns mērogā 1:10000 - 1:25000;

27.4.2. projekta plāns mērogā 1:2000 (1:5000), kuram pievienots apliecinājums par būvprojekta risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu, kā arī tehnisko noteikumu prasībām;

27.4.3. hidromezgla ģenerālplāns mērogā 1:500 - 1:1000;

27.4.4. laistīšanas spiedvadu montāžas shēma;

27.4.5. garenprofili;

27.4.6. šķērsprofili;

27.4.7. hidrotehnisko un transporta būvju fasādes un griezumi, detaļzīmējumi;

27.4.8. būvdarbu ģenerālplāns (jaunceļamās, esošās un nojaucamās būves pagaidu būves pievedceļi, reperi, materiālu, konstrukciju, akmeņu un celmu novietošanas vietas).

28. Tehniskā projekta risinājumam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, hidromelioratīvās būvniecības un citiem tehniskajiem noteikumiem, projektēšanas uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, kā arī būvvaldē un attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā saskaņotajam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

29. Hidromelioratīvās būvniecības projektu saskaņo attiecīgā būvvalde un attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments, bet tehniskos risinājumus - attiecīgā būvvalde un institūcija, kas izdevusi tehniskos noteikumus, kuros ir saskaņojuma prasība.

30. Hidromelioratīvās būvniecības projekts iesniedzams izskatīšanai un atzinuma saņemšanai būvprojektu ekspertīzes institūcijā, kura noteikta ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu, šādos gadījumos:

30.1. ja būvniecība kopumā vai daļēji tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

30.2. ja būvniecību vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finansu institūcijas, Eiropas savienība vai tās dalībvalstis.

31. Ja hidromelioratīvā būvniecība tiek veikta par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, būvatļaujas izdevējs vai būvvalde pasūtītājam var pieprasīt būvprojektu nodot atzinuma saņemšanai sertificētam ekspertam, licencētai juridiskajai personai, ekspertīzes institūcijai, kura noteikta ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu, vai valsts ekspertīzes institūcijai.

32. Valsts ekspertīzes institūcija izlases veidā var pieprasīt izskatīšanai jebkuru hidromelioratīvās būvniecības projektu (vai tā daļu), kura īstenošana paredzēta Latvijas Republikas teritorijā, un dot atzinumu par attiecīgo būvprojektu.

33. Saskaņotais hidromelioratīvās būvniecības projekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta būvprojekta ekspertīze) iesniedzams akceptam:

33.1. Zemkopības ministrijā (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem);

33.2. attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentā (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem).

34. Būvprojektu akceptē vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt būvprojektu:

34.1. Zemkopības ministrijas valsts sekretārs (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem);

34.2. attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta direktors (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem).

35. Būvprojekts nav akceptējams, ja tas nav saskaņots šo noteikumu 29.punktā noteiktajā kārtībā vai ja par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums.

36. Ja izbeidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai ja būvatļauja ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu, būvprojekts no jauna jāsaskaņo attiecīgajā būvvaldē un attiecīgajā rajona lauksaimniecības departamentā.

37. Rajona lauksaimniecības departamenta atteikumu akceptēt hidromelioratīvās būvniecības projektu pasūtītājs var iesniegt pārskatīšanai Zemkopības ministrijas valsts sekretāram. Ja pasūtītāju neapmierina Zemkopības ministrijas valsts sekretāra lēmums, to var pārsūdzēt tiesā.

IV. Būvdarbi

38. Pirms hidromelioratīvo būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju (pielikums), kuru izsniedz:

38.1. Zemkopības ministrija (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem);

38.2. attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem).

39. Būvatļauja nav nepieciešama:

39.1. veicot remontu, kam nav nepieciešams būvprojekts (piemēram, ja neizmainās meliorācijas sistēmas plānojums, netiek nojauktas vai mainītas būves nesošās konstrukcijas);

39.2. iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem).

40. Būvatļauja hidromelioratīvajiem būvdarbiem reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Bez būvvaldes atzīmes par reģistrāciju būvatļauja nav derīga.

41. Valsts būvinspekcija, būvvalde, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs un attiecīgā rajona lauksaimniecības departamenta direktors var pārtraukt hidromelioratīvo būvniecību, ja:

41.1. netiek ievērotas Būvniecības likuma 13.panta, Vispārīgo būvnoteikumu un šo noteikumu prasības;

41.2. būvdarbi tiek veikti, pieļaujot atkāpes no akceptētā būvprojekta vai saskaņotā darbu veikšanas projekta;

41.3. būvobjektā netiek ievērotas ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

42. Hidromelioratīvo būvdarbu sagatavošanu un būvdarbus var veikt būvētājs vai licencēts būvuzņēmējs.

43. Būvētājam nav nepieciešams būvprakses sertifikāts, ja viņš savām vajadzībām savā zemes īpašumā (lietojumā) būvē vienas saimniecības meliorācijas sistēmas būves un ierīces (ja tās neatstāj iespaidu uz blakusteritorijām un to atzīst attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments).

44. Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehnisko projektu un darbu veikšanas projektu (ja tā izstrādāšanu pieprasa pasūtītājs).

45. Katrā būvobjektā regulāri aizpildāms:

45.1. būvdarbu žurnāls, kura veids noteikts ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu;

45.2. speciālo būvdarbu žurnāls, kura veidu (ja nav atbilstoša speciālā būvnormatīva) nosaka galvenais būvuzņēmējs pēc saskaņošanas ar attiecīgo darbuzņēmēju, būvprojekta autoru un pasūtītāju;

45.3. autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība).

46. Ja būvētājs būvdarbus veic atbilstoši šo noteikumu 43.punktam, būvdarbu dokumentācijas apjomu pēc saskaņošanas ar attiecīgā rajona lauksaimniecības departamentu var samazināt.

47. Pabeigtie nozīmīgo konstrukciju elementi un segtie darbi tiek pieņemti ar pieņemšanas aktiem, kuru veids atbilst Vispārīgo būvnoteikumu 7. un 8.pielikumam un ir noteikts ar Zemkopības ministrijas valsts sekretāra rīkojumu.

48. Pasūtītājs saskaņā ar Būvniecības likuma 27.pantu un Latvijas būvnormatīvu LBN 303-97 būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu un iesniedz būvuzrauga saistību rakstu institūcijā, kura izsniegusi būvatļauju.

49. Ja hidromelioratīvā būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem, būvuzraugu norīko attiecīgā rajona lauksaimniecības departaments.

50. Rajona lauksaimniecības departaments vai būvvalde pieprasa būvuzraugu, ja:

50.1. būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem;

50.2. būves un ierīču lietojums, konstrukcijas vai būvdarbi saskaņā ar ekspertīzes atzinumu ir saistīti ar paaugstinātu risku.

51. Pasūtītājs ir tiesīgs pieaicināt būvprojekta autoru autoruzraudzības veikšanai. Autoruzraudzības kārtību atbilstoši Būvniecības likuma 26.pantam nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 304-97.

52. Institūcija, kura izsniedz būvatļauju, vai būvvalde pieprasa autoruzraudzību:

52.1. visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās daļās;

52.2. upju hidrotehniskajām būvēm;

52.3. būvēm, kuru autoruzraudzību ierosina reģionālā vides pārvalde;

52.4. ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu.

53. Būvobjektu pieņemšanu ekspluatācijā pasūtītājs organizē, ievērojot Latvijas būvnormatīva LBN 301-97 prasības un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra noteikto kārtību. Būvobjekta pieņemšanas aktā nosaka ar pasūtītāju saskaņotu termiņu, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš pēc būvobjekta nodošanas atklājušos būvdarbu defektus. Minētais termiņš hidromelioratīvās būvniecības būvobjektiem nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem.

54. Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes, institūcijas, kura izsniegusi būvatļauju, un Valsts darba inspekcijas lēmumu vai Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas būvnormatīvu sarakstā (Latvijas būvnormatīvs LBN 000) minēto tiesību aktu prasības vai citu pamatotu iemeslu dēļ, kā arī saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību".

55. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju pasūtītājs var pieņemt pēc savas iniciatīvas vai pēc valsts būvinspekcijas, būvvaldes vai tās institūcijas pieprasījuma, kura izsniegusi būvatļauju.

56. Pārtraucot būvdarbus, būves konservācija veicama (tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju) šādos gadījumos:

56.1. ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu;

56.2. ja būvdarbu pārtraukšana ir bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai vai videi;

56.3. ja būvdarbu pārtraukšana var radīt bīstamus bojājumus konstrukcijās (arī tad, ja būvdarbi tiek pārtraukti uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu).

57. Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības. Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.

58. Pirms zemes darbu uzsākšanas (izņemot grāvju rakšanu un drenāžas būvniecību) noņemama derīgā augsnes kārta un nebojāta uzglabājama tālākai izmantošanai.

59. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents G.Krasts

Zemkopības ministrs A.Rāviņš