Jāmaina nostādnes noziedzības apkarošanā

Ministru prezidents preses konferencē

Vakar, 10. decembrī, preses konferencē Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts iepazīstināja ar savu viedokli par noziedzības apkarošanas programmu:

— Noziedzības apkarošanas programma balstās uz stabilām pasaules praksē aprobētām nostādnēm. Šobrīd mūsu kriminālprocesuālais kodekss paredz, ka katrs izdarītais noziegums ir jāsoda. Tas, protams, ir ļoti pareizi, taču mēs zinām, ka reāli šodien netiek notverti visi noziedznieki, un to ir apzinājušās visas pasaules attīstītās valstis. Trūkst gan prasmes, gan resursu. Tādēļ strādāt saskaņā ar sistēmu, kura paredz, ka tiek notverti visi noziedznieki, ir kļuvis apgrūtinoši. Diemžēl to paredz arī jaunais Kriminālkodekss — jānotver visi noziedznieki. Manuprāt, lietderīgi būtu noteikt prioritātes. Piemēram, ja tiek noslēgts kāds nelikumīgs muitas darījums, kura vērtība pārsniedz 2000 latus, tad jāierosina krimināllieta, nevis jākonfiscē krava, uzliekot soda naudu. Taču mēs visi zinām, kāda ir mūsu finansu policijas kapacitāte un operatīvā izmeklēšanas darba efektivitāte. Tieši šī iemesla dēļ mēs nevaram notvert lielos noziedzniekus, bet aprobežojamies ar sīku kontrabandistu aizturēšanu par kontrabandu automašīnas bagāžniekā. Šo situāciju lielā mērā nosaka un sekmē Kriminālkodeksa princips — jānotver visi noziedznieki. Izmeklēšanas sistēma darbojas lēni, visi noziegumi netiek atklāti un visas vainīgās personas aizturētas. Reāli Kriminālkodeksā ietvertie principi nestrādā. Apstākļos, kad nav skaidri noteiktas prioritātes, pārsvarā tiek atklāti tikai paši sīkākie noziedzīgie darījumi un aizturēti kriminālās pasaules nebūtiskākie noziedznieki. “Mazie” noziedznieki sēž cietumos, “lielie” staigā brīvībā. Šī kriminālprocesa nostādne nāk no padomju laikiem līdz ar Hruščova paziņojumu, ka līdz 1989. gadam visi noziedznieki tiks notverti.

Pasaules attīstītās valstis, lai kontrolētu noziedzību, ir skaidri noteikušas savas prioritātes — jo naudas un resursu līdzekļi visās valstīs vienmēr ir un būs ierobežoti. Ir izstrādāta tabula, kas rāda, cik ieslodzīto Eiropas valstīs ir uz 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā tie ir 346 cilvēki. Somijā 1950. gadā bija 290 ieslodzīto uz 100 000 iedzīvotājiem. Sākot ar astoņdesmitajiem gadiem, Somijā ieslodzīto skaits pietuvojas pārējo Skandināvijas valstu līmenim. Šobrīd izdarīto noziegumu skaits Somijā ir mazāks nekā Zviedrijā un Dānijā.

Esmu aplūkojis statistiku par cietumiem, par ieslodzītajiem vai par tām personām, kuras gaida tiesu, par visnenozīmīgākajiem noziegumiem. Pieeja, ka ir jānotiesā visi noziedznieki, ir novedusi pie tā, ka vēl šobrīd tiek risināta lieta par divu kafijas bundžiņu zādzību, lietas apjoms jau ir 72 lappuses. Mani informēja, ka pavisam nesen kādā stacijā Ludzas rajonā stacijas priekšniece ogļu kravas izkraušanai bija pieaicinājusi apkārtējos iedzīvotājus, viņiem samaksājot ar šīm pašām oglēm. Bija ienākusi sūdzība, ierosināta krimināllieta, kuras apjoms krietni vien pārsniedz 72 lappuses. Tiek tērēta nauda un cilvēku resursi, bet reālais kaitējums pat ir grūti nosakāms. Neliels piemērs mūsu cietumu nelietderīgajam noslogojumam — šobrīd jau sešus mēnešus tiesu gaida sieviete par to, ka iesitusi otrai sievietei ar tirgus somu pa galvu. Tiesa nevar notikt, jo ir jāgaida liecinieces atgriešanās no Krievijas.

Ļoti būtisks Kriminālkodeksa aspekts ir noziedzības novēršana un kontrole kā galvenais uzdevums. Mērķis ir notvert un notiesāt būtiskākos noziedzniekus, vēl līdz šim Latvijā nav notiesāts neviens būtisks kontrabandists, neviens organizētās noziedzības grupējumu līderis. Esmu jau iesācis diskusiju ar jaunā Kriminālkodeksa projekta autoriem, lai tiktu mainītas nostādnes, uzsvaru liekot uz prioritāšu noteikšanu noziedzības apkarošanā.

Kādi tad ir paši svarīgākie likumi, kuru mums pietrūkst? Pirmkārt, likums par nelikumīgi iegūto finansu līdzekļu legalizācijas aizliegumu. Sadarbības padomē mēs vienojāmies, ka šim likumam ir jātop pieņemtam līdz Saeimas šīs sesijas darba beigām — 18. decembrim. Otrkārt, tas ir tā sauktais RIKO likums — reketa ietekmētās korumpētās organizācijas likvidēšanas likums. Tas darbojas gan ASV, gan Itālijā. Likuma ideja ir šāda: noteiktām noziedznieku grupām tiek noteikta solidārā atbildībā. Ja tiek pieķerts šīs noziedznieku grupas loceklis un pierādīta viņa saistība ar doto noziedzīgo grupējumu, tiek sodīts viss grupējums.

Būtisks ir jautājums par kontrabandas apkarošanu, kurai esmu gatavs pievērsties. Pirmā kontrabandas grupa varētu būt gaļas produkti. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, 50% no Latvijas uzņēmumos pārstrādātajiem gaļas produktiem ir nelegāla izcelsme. Faktiski šai nozarei tādējādi tiek liegta attīstība.

Ir vajadzīgs arī korupcijas apkarošanas likums, kurš reāli darbotos. Prasībām pret augstām amatpersonām būtu jāpieaug un jāsamazinās attiecībā pret zemākstāvošām. Nav svarīgi, kādās attiecībās amatpersona ir ar biznesa struktūrām, svarīgi, lai šīs attiecības tiktu uzrādītas amatpersonas deklarācijā, novēršot lobisma iespējas. Sodam par amatpersonas korumpētību vajadzētu būt ļoti bargam.

Es gribētu arī pievērsties dažiem pavisam vienkāršiem pasākumiem, kuri būtu jāveic, lai sakārtotu tiesībsargājošo orgānu sistēmas funkcionēšanu. Pirmkārt, tā būtu korupcijas samazināšana. Nedrīkst pastāvēt soda veidi “ no ... līdz”, kas dod iespējas amatpersonai, kura kontaktējas ar likumpārkāpēju, nonākt korumpētā stāvoklī. Ir jāizslēdz situācijas, kad institūcijas pašas sastāda normatīvos aktus, pašas kontrolē un pašas soda. Visām trim funkcijām noteikti būtu jābūt atdalītām. Jānovērš situācija, kurā tiesnesis kontaktējas ar vienu no tiesas prāvā iesaistītajām pusēm, kas faktiski paver neierobežotas korupcijas iespējas. Tiesnesim ir noteikti jāmotivē soda uzlikšanas pamatotība.

Tagad nedaudz par tiesībsargājošām institūcijām. Par policiju. Policijas līdzšinējās attiecības ar sabiedrību ir stipri ierobežotas un abpusēji piesardzīgas. Situācija, protams, ir jāmaina. Attiecīgā iecirkņa policistam būtu jākļūst par tā situācijas pazinēju un reālu iedzīvotāju aizstāvi. Policijas pamatfunkcija ir — palīdzēt cilvēkiem. Policistiem un prokuroriem būtu jādod legāla iespēja piepelnīties. Būtu jāizveido atsevišķas ekspertu grupas, kuras palīdzētu risināt smagas un ieilgušas lietas. Tiesai jau no paša sākuma būtu jāiesaistās smagu noziegumu izmeklēšanā. Tiesnesim ir svarīgi jau no paša sākuma būt informētam par izmeklēšanas gaitu. Šai praksei visdrīzākajā laikā būtu jāiesakņojas Latvijā.

Viens no būtiskajiem sistēmas sakārtošanas priekšnoteikumiem ir mājas aresta izskaušana. Ļoti būtisks ir jautājums par liecinieka aizstāvības nodrošināšanu, kas prasa līdzekļus un starptautisku sadarbību. Būtiska ir arī sprieduma publicēšana pēc tiesas prāvas, tas ļautu to izanalizēt citiem tiesnešiem. Tas samazinātu tiesnešu korupcijas iespējas, jo būtu jādod nopietns sprieduma pamatojums.

Tie būtu īsumā tie principi, ar kuriem es iepazīstināšu noziedzības apkarošanas padomi.

Rūta Jaksona,

LV informācijas redaktore

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā