INFORMĀCIJA

Par noziedzību Latvijā un Baltijā

1997.gada 9 mēnešos

Kriminogēnais stāvoklis valstī un noziedzības tendences diezgan būtiski atsedz kopējo dzīves kvalitāti, parāda sociālās saslimstības un anomāliju stāvokli, kalpo par sabiedrības sava veida morāli tikumisko barometru. Tas var uzrādīt gan pozitīvās, gan negatīvās tendences tautsaimniecībā, sociālajā sfērā. Tādēļ nepieciešams pietiekami regulāri analizēt kriminogēnās situācijas tendences valstī un Baltijas reģionā kopumā.

Galveno noziedzības parametru salīdzinājums Latvijā un citās Baltijas valstīs

Šī gada 9 mēnešos kopējais reģistrēto noziegumu skaits no Baltijas valstīm vislielākais ir Lietuvā (55 731), tad seko Igaunija ar 30123 noziegumiem un Latvija ar 27 105 reģistrētiem noziegumiem. Lietuvā un Igaunijā reģistrēto noziegumu skaits ir palielinājies attiecīgi par 13% un 16%. Turpretī Latvijā kopējais reģistrēto noziegumu skaits ir samazinājies par — 2,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laika periodu.

Atklāto noziegumu statistika rāda, ka vislielākais atklāto noziegumu procents ir Latvijā (47,1%), pēc tam seko Lietuva ar 42,9% un Igaunija ar 29,5%.

Interesanta ir kopējā noziedzības samazināšanās tendence Latvijā. Par īpatnēju to var nosaukt tādēļ, ka visās Baltijas valstīs ar samērā līdzīgu politisko, ģeogrāfisko, ekonomisko, finansiālo, sociālo un morālo situāciju ir ļoti krasa atšķirība kopējās noziedzības rādītājos — iznāk, ka Lietuvā tiek izdarīts vismaz divreiz vairāk noziegumu nekā Latvijā. Pēc oficiālās statistikas, Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm noziedzības līmenis pa šiem gadiem konsekventi samazinās. Tajā pašā laikā abās pārējās Baltijas valstīs notiek noziedzības pietiekami manāms pieaugums. Apskatot noziedzības relatīvo līmeni 1997.gada 9 mēnešos Baltijas valstīs, jākonstatē, ka šajā laikā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju ir izdarīti 109,3 noziegumi, Lietuvā — 150,3 Igaunijā — 206,0 noziegumi. Tādēļ var rasties maldīgs priekšstats par to, ka visnoziedzīgākā vide ir Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā noziedzīgais apdraudējums savukārt ir gandrīz vai divas reizes mazāks. Tomēr jāatzīst, ka arī Latvijā ir augsts kriminogēnais potenciāls un apdraudējumu iespējas nav mazākas kā Lietuvā vai Igaunijā.

Tas ļoti nopietni liek pārdomāt un izvērtēt šīs īpatnējās parādības cēloņus. Tas, ka Lietuvā reģistrēto noziegumu skaits ir lielāks par abās kaimiņvalstīs reģistrēto noziegumu skaitu, ir skaidrojams ar to, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes acīmredzot cenšas konsekventi reģistrēt visus notikušos noziegumus, par kuriem informācija nonākusi tiesībsargājošās iestādēs, un Lietuvas iedzīvotāji vairāk uzticas šīm iestādēm (un tādēļ ziņo par noziegumiem). Lietuvā tiek reģistrētas lielākā daļa zādzību, tādēļ reģistrēto zādzību skaits Lietuvā ir divreiz lielāks nekā zādzību kopskaits Latvijā. Par to, ka noziedzības patiesais stāvoklis Baltijas valstīs būtībā ir ļoti līdzīgs, liecina arī smago noziegumu skaits, kurš Latvijā un Lietuvā ir apmēram vienāds: attiecīgi 13 786 un 15 412. Smagiem noziegumiem ir tāda īpatnība, ka tos (vai, pareizāk sakot, to sekas) ir grūtāk likvidēt un noslēpt nekā mazāk smagos noziegumus.

Lai novērtētu kādas sociālas parādības (par kādu neapšaubāmi var uzskatīt arī noziedzību) tendences, noteikti būtu jālieto pietiekami ticami un salīdzināmi dati. Tādēļ Latvijā reģistrēto noziegumu kopskaita samazināšanās, atklāšanas līmeņa pieaugšanas tendence ir vērtējami pozitīvi. Var izteikt pieņēmumu, ka tiesību aizsardzības iestādes cenšas strādāt intensīvāk un atbildīgāk. Tomēr kriminogēnās situācijas objektīvai raksturošanai un noziedzības tendenču analīzei Latvijā būtu izmantojami galvenokārt statistikas dati par smagiem noziegumiem, kurus nereģistrēt jau minēto iemeslu dēļ ir apgrūtinoši vai pat neiespējami. Informācija par smagiem noziegumiem, domājams, daudz objektīvāk atspoguļo arī noziedzības vispārējās tendences nekā statistikas dati par pārējo noziedzību. Latvijā pārējo noziedzības rādītāju izmantošana kriminogēnā apdraudējuma raksturošanai ir diskutējama.

Pašreizējā laika posmā starp reģistrētajiem kriminālnoziegumiem katrs otrais ir attiecināms uz smagiem kriminālnodarījumiem (13 786 no 27 105). Smagie noziegumi, kuriem ir paaugstināta sabiedriskā bīstamība un kuri ir saistīti ar sevišķi nelabvēlīgām sekām sabiedrībai, Latvijā ir īpaši plaši izplatīti (Lietuvā tikai katrs trešais vai ceturtais noziegums ir pieskaitāms pie smagiem).

Reģistrēto smago miesas bojājumu skaits Latvijā ir visaugstākais Baltijas valstīs. Kopumā reģistrēto smago miesas bojājumu skaits ir gandrīz tāds pats kā Igaunijā un līdzinās Lietuvā reģistrēto šo noziegumu kopskaitam.

Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu ir vairāk nekā divas reizes augstāks to noziegumu skaits, kas izdarīti, lietojot šaujamieročus: attiecīgi 232 un 94. Igaunijā to noziegumu skaits (195), kas izdarīti, pielietojot šaujamieročus, ir līdzināms attiecīgajam Latvijas rādītājam. Šā gada 9 mēnešos visās trijās Baltijas valstīs noziegumiem ar šaujamieroču lietošanu ir tendence samazināties par aptuveni trešdaļu, salīdzinot ar analogu iepriekšējā gada periodu. Tomēr šie dati liecina, ka Latvijas krimināli orientēto iedzīvotāju rokās joprojām ir ievērojami iespaidīgāks ieroču arsenāls nekā Lietuvā un ka šis sociālais slānis ir gatavs daudz biežāk savu noziedzīgo mērķu realizācijai lietot visus līdzekļus, tajā skaitā arī bruņotu spēku.

Baltijas valstīs līdzīgs ir noziegumu ar šaujamieroču lietošanu atklāšanas procents: tas ir 40% — 50% robežās.

Šā gada 9 mēnešos Latvijā ir reģistrēti 28 kukuļņemšanas gadījumi, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gada analogajā periodā. Lietuvā turpretī ir reģistrēti 43 kukuļņemšanas gadījumi, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā iepriekšējā gada analogajā periodā. Bez tam Lietuvā 97,6% reģistrēto kukuļņemšanas gadījumu ir atklāti, Latvijā — 53,6%. Igaunijā reģistrēts 21 kukuļņemšanas gadījums, kas ir gandrīz divreiz mazāk nekā iepriekšējā gada analogajā periodā. Igaunijā kukuļņemšanas atklāšana ir tādā pašā līmenī kā Latvijā.

Noziedzības kopējās tendences Latvijā

Sākot jau no 1992.gada, kad Latvijā 9 mēnešos tika reģistrēti 43 676 noziegumi, reģistrēto noziegumu skaits ik gadu analoģiskā laika posmā pakāpeniski samazinās. Izņēmums nebija arī 1997. gada 9 mēneši. Šajā laika posmā reģistrēto noziegumu skaits (27 105) bija par 765 gadījumiem jeb 2,7% mazāks nekā 1996.gada 9 mēnešos. Noziedzības analoģiskas tendences tika fiksētas arī 1996.gadā, kad salīdzinājumā ar 1995. gada 9 mēnešiem reģistrēto noziegumu skaits samazinājās par 1,4%.

Šī gada trīs ceturkšņos atklāt izdevies 12 770 noziegumus, kas ir par 1675 atklātiem noziegumiem jeb +15,1% vairāk nekā 1996.gada analoģiskā laika posmā. Kopējais atklāšanas procents ir 47,1%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo analoģisko laika posmu, ir pieaudzis par +7,3%. Neapšaubāmi, minētās kriminogēnās tendences Latvijā var vērtēt pozitīvi. Tiesību aizsardzības iestādes, pēc statistikas datiem, kopumā strādā intensīvāk un profesionālāk.

Pētot kriminogēno situāciju atsevišķos Latvijas reģionos, redzams, ka kopējais reģistrētās noziedzības kritums ir jāsaista ar atsevišķiem Latvijas rajoniem, kuros iezīmējas samērā strauja noziedzības lejupslīde. Tā, vislielākais reģistrēto noziegumu kritums ir Rīgas pilsētas Centra rajonā (—29,6%) un Kuldīgas rajonā (—25,3%). No 10 līdz 20% kritums ir šādos reģionos: Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētā, Liepājas pilsētā, Ventspils, Krāslavas, Limbažu, Madonas, Preiļu un Valmieras rajonā.

Savukārt vislielākais reģistrētās noziedzības pieaugums, salīdzinot ar 1996.gada 9 mēnešiem, vērojams Balvu rajonā (+28,3%), Rēzeknes rajonā (+20,7%). Kā redzams, šajos reģionos reģistrētās noziedzības līmenis palielinājies gandrīz par 1/4 — 1/5.

Noziegumu atklāšanas jomā vislabāk veicies Rēzeknes pilsētā un rajonā, Ventspils, Alūksnes, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Preiļu, Saldus un Talsu rajonā, kur atklāts 70 — 82% reģistrēto noziegumu. Tas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji valstī (47%).

Latvijas Republikā 1997.gada 9 mēnešos ir reģistrēti 13 786 smagie noziegumi, kas ir par 500 noziegumiem jeb 3,5% mazāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Atklāti 5397 smagie noziegumi. Smago noziegumu atklāšanas procents ir mazāks par kopējo atklāto noziegumu procentu un ir 39,1%. Vismazāk smago noziegumu ir reģistrēts Ventspils, Kuldīgas un Gulbenes rajonā: attiecīgi 49, 72 un 89 noziegumi. Gandrīz puse (6228) smago noziegumu ir reģistrēti Rīgas pilsētā. 1997.gada 9 mēnešos lielākajā daļā Latvijas reģionu ir reģistrēts mazāk smago noziegumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu. Tomēr atsevišķos reģionos reģistrēti vairāk smago noziegumu nekā iepriekšējā gada analogajā periodā: Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā +73, Daugavpils pilsētā +113, Daugavpils rajonā +82, Alūksnes rajonā +24, Cēsu rajonā +108, Dobeles rajonā +31, Jēkabpils rajonā +18, Ogres rajonā +35, Saldus rajonā +37, Tukuma rajonā +31. Vairāk smago noziegumu reģistrējusi arī Transporta policija (+29).

Jāatzīmē, ka starp smagiem kriminālnodarījumiem Latvijā paliek augsts slepkavību līmenis. Lai gan šo noziegumu skaits samazinās, tomēr valstī ik nedēļu tiek fiksētas vidēji četras slepkavības. Ja ņem vērā smagus miesas bojājumus, kuru rezultātā ir iestājusies cietušā nāve, tad vidēji katru dienu Latvijā iet bojā viens cilvēks.

1997.gada 9 mēnešos Latvijā ir reģistrētas 186 tīšas slepkavības (KK 98. — 99.pants), kas ir par 30 slepkavībām mazāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Atklātas ir 124 slepkavības. 1997.gada 9 mēnešos ir atklāts par 13 slepkavībām mazāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. 1997.gada 9 mēnešos slepkavības ir atklātas 66,7% gadījumos. Uz sadzīves motīvu pamata 1997.gada 9 mēnešos tikušas izdarītas 78 slepkavības, kas ir par 4 slepkavībām vairāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

1997.gada 9 mēnešos Latvijā ir reģistrētas 13 pārējās slepkavības (KK 100. — 102.pants), kas ir par 4 slepkavībām vairāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

1997.gada 9 mēnešos Latvijā ir reģistrēti 727 tīšu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kas ir par 15 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Tajā skaitā ir reģistrēti 378 smagi miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kas ir par 18 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā.

1997.gada 9 mēnešos cilvēka dzīvība no slepkavas rokas visvairāk tikusi iznīcināta Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā (attiecīgi 78 un 15 slepkavības). Rīgas pilsētā ir izdarīts par 11 slepkavībām vairāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. Rīgas pilsētā vislielākā slepkavību intensitāte ir jāatzīmē Latgales priekšpilsētā (24 slepkavības) un Zemgales priekšpilsētā (18 slepkavības). Latvijas lauku rajonos 1997.gada 9 mēnešos kopumā ir izdarīts par 24 slepkavībām mazāk nekā iepriekšējā gada analogā periodā. 1997.gada 9 mēnešos neviena slepkavība nav reģistrēta Alūksnes rajonā un Latvijas cietumos. Tomēr slepkavību samazināšanās lauku rajonos nekādā mērā neliecina par lielāku drošību cilvēka dzīvībai laukos, jo tajā pašā laikā laukos biežāk ir reģistrēti tīši nodarīti miesas bojājumi (kopā 368, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu +39 gadījumi), tajā skaitā smagi miesas bojājumi (kopā 153, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu +30 gadījumi).

Šajā aspektā vienīgais pozitīvais moments ir tajā apstāklī, ka divas no trim slepkavībām Latvijā tiek atklātas. Kopumā tas ir pietiekami augsts rādītājs.

1997.gada 9 mēnešos Latvijā ir reģistrēti 108 smagi miesas bojājumi, kuru rezultātā iestājusies cietušā nāve. Ja Rīgas pilsētā 1997.gada 9 mēnešos smagu miesas bojājumu skaits ar nāves sekām ir samazinājies par 31 gadījumu, tad lauku rajonos šādu noziegumu ir izdarīts par 10 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada analogu periodu.

Redzams, ka tīši izdarītajiem miesas bojājumiem laukos ir tendence kļūt nežēlīgākiem, jo pieaugums konstatējams tieši smago miesas bojājumu grupā. Miesas bojājumu nodarīšanas intensitāte liecina, ka Latvijā saglabājas augsts cilvēka dzīvības un veselības apdraudējums noziedzīgu un tīšu darbību rezultātā. Latvijā ir liels slepkavību izdarīšanas potenciāls (vismaz 3 — 4 reizes lielāks nekā pašreiz reģistrēto slepkavību skaits).

Starp smagajiem noziegumiem pieaug tādi noziegumu veidi kā smagi miesas bojājumi un izvarošana. Var secināt, ka pēdējos gados Latvijā kriminālās struktūras un atsevišķi noziedznieki ir orientēti uz vardarbību, lietojot aukstos un šaujamieročus, fizisko spēku un citus iedarbības veidus. Smago miesas bojājumu izdarīšana nav saistīta tikai ar sadzīves apstākļiem, bet gan tiek nodarīti, uzbrūkot tirdzniecības objektiem, iebrūkot dzīvokļos, nolaupot autotransportu utt.

Lai arī Latvijā ir pietiekami daudz intīmklubu un citu seksuālo pakalpojumu iestāžu, Latvijā pieaug arī izvarošanas gadījumu kopskaits. Tas ir saistīts ar vispārējām vardarbības tendencēm, kas pašreiz Latvijā ir īpaši izteiktas. Vardarbības kopējā pieauguma kontekstā jāatzīst, ka tā tiek veikta arī pret sievietēm, apdraudot viņu dzimumneaizskaramību.

Latvijā ir arī augsts laupīšanu līmenis. Valstī šā gada deviņos mēnešos ir reģistrētas 565 laupīšanas, kad kriminālie grupējumi izdarījuši uzbrukumus visdažādākajām iestādēm un citiem objektiem (fiziskām personām) nolūkā iegūt mantu, naudu, vērtslietas vai arī citas vērtības. Šie apdraudējumi (laupīšanas) katrā piektajā—sestajā gadījumā saistīti ar ieroču vai citu līdzekļu lietošanu un ir bīstami cietušo dzīvībai un veselībai.

Kriminālie grupējumi un arī atsevišķi noziedznieki aizvien biežāk un izteiktāk ir orientēti iegūt mantu vai arī finansiālos līdzekļus lielos apmēros. Aizvien biežāk tiek praktizēti uzbrukumi objektiem, kuros šīs vienības patiešām atrodas un tās ne vienmēr ir nodrošinātas ar nepieciešamo aizsardzību.

Jāatzīst, ka laupīšanas atklāt ir daudz grūtāk. Tas saistīts ar lielu un darbietilpīgu šo noziegumu atklāšanas procesu. Tāpēc Latvijā pašreiz tiek atklāts tikai 42,5% no veiktajām laupīšanām. Iespējams šī nozieguma veidu reģistrēto kriminālnodarījumu pieaugums, kā arī sabiedriskās bīstamības pieaugums (lietojot šaujamieročus un citus uzbrukuma līdzekļus).

Starp Latvijā reģistrētajiem noziegumiem vislielākais īpatsvars ir īpašuma kriminālnodarījumiem, t.i., zādzībām. Latvijā gandrīz divi no trim kriminālnodarījumiem ir saistīti ar sveša (citu) īpašuma apdrošinājumiem. 1997.gada deviņos mēnešos valstī ir reģistrētas 15 952 zādzības. Lai gan šis nozieguma veids samazinās, tomēr pieaug šo kriminālnodarījumu vidējā cena, t.i., viena nozieguma rezultātā pašreiz tiek iegūta lielāka peļņa (tas nes smagākus zaudējumus cietušajiem), nekā tas ir bijis iepriekšējos gados. Noziedznieki ir tendēti, izdarot vienu noziegumu, iegūt lielāku peļņu.

Šajā aspektā īpaši savdabīga tendence ir vērojama īpašumu noziegumu struktūrā, kurai raksturīga datorsistēmu izmantošana, izdarot krāpniecības, materiālo vērtību piesavināšanos, ļaunprātības, izmantojot dienesta stāvokli. Tāpēc Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācija, apkopojot materiālus par kriminogēnajām tendencēm, atzina par nepieciešamu veltīt īpašu uzmanību datorapdraudējumiem, īpaši finansu sfērā, kur materiālo zaudējumu kopapjoms ir sevišķi liels.

Valstī pašreiz ik dienu tiek konstatēti 4—6 automašīnu aizdzīšanas gadījumi. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ir nozagtas 1500 automašīnas. Tikai katrā piektajā gadījumā (18,4%) automašīnu zādzības tiek atklātas.

Īpašuma noziegumos pašreiz tiek izraudzīti objekti, kuros ir koncentrētas lielas materiālās vērtības, kas var dot lielus vai arī pietiekami lielus ienākumus kriminālajiem grupējumiem. Tās ir finansu iestādes, tirdzniecības struktūras, dzīvokļi, prestižas automašīnas, ofisi u.c.

Īpašuma noziegumi kļūst mērķttiecīgāki, rūpīgāk orientēti, nereti ar noziedzīgo darbību iepriekšēju plānošanu un gatavošanos. Kriminālo grupējumu dalībnieki sadala funkcijas un lomas nozieguma vietā. Īpaši specifiska pieeja ir kriminālnodarījuma lietišķo pierādījumu slēpšanā un iznīcināšanā, alibi nodrošināšanā, iegūto materiālo vērtību izlietošanā u.c. Līdz ar to īpašuma noziegumi kļūst sabiedriski bīstamāki.

Pēc Kriminoloģisko pētījumu centra datiem