PIE MINISTRA

Par budžetu un ekonomiku kopsakarā

Vakar, 10. decembrī, lai pagājušās nedēļas nogalē Saeimas pieņemto likumu “Par valsts budžetu 1998. gadam” izvērtētu no ekonomikas ministra skatupunkta, žurnālistus uz preses konferenci aicināja Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Atis Sausnītis.

Pēc ministra domām, būtiskākais jaunpieņemtā budžeta trūkums ir valsts pašreizējo, īslaicīgo vajadzību apmierināšana uz ekonomikas stratēģisko reformu finansējuma rēķina. Visspilgtāk šī parādība budžeta projekta apspriešanas laikā, pēc Ata Sausnīša vārdiem, izpaudusies, nākamajam gadam sadalot līdzekļus, kas tiks gūti privatizācijas procesā. Rezultātā bez finansējuma palikušo projektu kopapjoms valstī veido jau 3,163 miljonus latu.

Nozīmīgākie projekti, kuru finansējumam nākamgad pietrūcis līdzekļu, pēc Ata Sausnīša domām, ir “Latvijas uzņēmumu tehnoloģijas un konkurētspējas attīstība”, kur jau panāktajai PHARE līdzekļu piesaistei būtu vajadzējis Latvijas puses atbalstu viena miljona latu vērtībā, lai valstī uzsāktu jauno tehnoloģiju centru un parku izveidi.

Nākamā gada budžetā pietrūcis arī 760 tūkstošu latu mazo un vidējo uzņēmumu personāla un vadības attīstībai programmā “Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstība”, 38 689 latu — Latvijas informācijas centra radīšanai Pasaules tirdzniecības organizācijas informācijas sistēmā; 82 390 latu — Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta pārcelšanai no Ārlietu ministrijas uz Ekonomikas ministriju; 99 640 latu — programmai “Standartizācijas un metroloģijas pārveide”, kas paredz Latvijas fizikālo lielumu mērvienību etalonu salīdzināšanu un iekļaušanu Eiropas Savienības etalonu salīdzināšanas sistēmā, kā arī saskaņošanu ar 153 Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentiem un 53 Eiropas Savienības direktīvām.

Arī “Valsts investīciju programmai” nav piešķirti aptuveni 40 procenti nepieciešamā finansējuma. Tas, pēc Ata Sausnīša domām, nozīmē būtisku finansējuma sašaurinājumu arī tādiem valsts ekonomiskajai attīstībai svarīgiem objektiem, kādi ir Latgales šosejas remonts Krievijas pierobežā un Liepājas ostas transporta pievada būve.

Jaunpieņemtais budžeta likums neparedz arī 410 tūkstošus latu Latvijas Garantijas aģentūras izveidei.

Vērtējot nākamā gada budžeta likumu, Atis Sausnītis atzīmēja arī izdevumu daļā neiekļauto finansējumu par zemes īpašumiem lauku apvidos saņemto kompensācijas sertifikātu atmaksai naudā, kā arī privatizācijas procesā esošo valsts uzņēmumu strādājošo 8,8 miljonu lielā algu parāda un 4 miljonus lielā sociālā nodokļa parāda dzēšanai.

Kā secināja Atis Sausnītis, šādu ilglaicīgu ekonomisko attīstību veicinošu programmu un pasākumu finansējuma samazināšana nozīmē vispārēju valsts ekonomiskās attīstības tempa samazināšanos, jau tuvākajā nākotnē līdznesot arī tādu riska faktoru kā valsts ārējo maksājumu tekošā konta deficīta kritiska palielināšanās.

Par vienu no radušās situācijas iemesliem Ata Sausnīša vērtējumā var uzskatīt nepietiekamo Finansu un Ekonomikas ministrijas kompetences sfēru sadalījumu. Tā rezultātā ierobežotu finansu resursu apstākļos Finansu ministrija, plānojot līdzekļu sadalījumu, neprecīzi novērtē ekonomiskās prioritātes, apmierinot tūlītējās vajadzības un atstājot nerisinātus ilglaicīgas nozīmes jautājumus. Pēc Ata Sausnīša domām, šī statēģiskā prioritāšu plānošana turpmāk būtu jāatstāj tikai Ekonomikas ministrijas pārziņā, Finansu ministrijai paturot valsts rīcībā esošo līdzekļu summēšanas un pārdales tiesības.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par līgumu ar Norvēģijas Karalisti

Vakar, 10. decembrī, Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (no kreisās) un Norvēģijas Reģistru centra ģenerāldirektors Dž.S. Olaisens parakstīja sadarbības līgumu par ekspertu apmaiņu un tehnisko palīdzību reģistru sistēmas attīstībai Latvijā.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”