Informācijai, zināšanai. Ko raksta citi

Krievija par Baltiju

Gan pasaulē, gan Eiropā, īpaši tās Ziemeļu un Baltijas valstīs, aizvadītajā nedēļā krustām šķērsām tikusi pārspriesta Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina triju dienu valsts vizīte Zviedrijā. Iezīmīga šī vizīte bija ne vien ar to, ka austrumu lielvalsts galva pie sava ziemeļu kaimiņa bija ieradies pirmoreiz pēdējo 90 gadu laikā, bet arī ar paziņojumiem, kas var ietekmēt kā šo abu valstu, tā citu valstu tālāko sadarbību, drošību un attiecības Baltijas reģionā un Eiropā vispār. Paziņojumu kvintesence tika ietverta prezidenta Borisa Jeļcina runā 3. decembrī Zviedrijas Riksdagā (parlamentā). Lūk, tās adekvātais teksts, kuru pēc “Latvijas Vēstneša” lūguma sarūpēja Latvijas Republikas vēstniecība Zviedrijas Karalistē (Redakcijas paldies vēstnieka sekretārei Ilzei Rūses kundzei par runas telefaksa sūtījumu no Stokholmas zviedru un krievu valodā!) un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā (Redakcijas paldies vēstniecības preses sekretāram Vilmāram Heniņa kungam par runas telefaksa sūtījumu no Maskavas krievu valodā!). Zemāk — “Latvijas Vēstneša” (Aina Rozeniece) runas neoficiāls tulkojums.

Cienītā priekšsēdētājas kundze!

Godātais premjerministra kungs!

Dāmas un kungi!

Man ir liels gods šodien uzstāties Riksdagā, kas tiešām ir Zviedrijas demokrātijas simbols.

Zviedrijas parlamentārisma tradīcijām ir dziļas saknes.

Man ir patīkami atgādināt, ka tajos senajos laikos, kad tika sasaukta jūsu pirmā visu kārtu sapulce, darbojās arī mūsu slavenā Novgorodas veče — pirmais demokrātijas mēģinājums Krievijā.

Taču demokrātijas likteņi mūsu zemē, jūs piekritīsit, ir veidojušies dažādi.

Riksdags pašlaik ir viens no vecākajiem Eiropas parlamentiem. Tā sienās ne vienu reizi vien notikušas vētrainas debates. Taču tas nav traucējis saglabāt Zviedrijā pilsonisku mieru un saskaņu. To dibināti uzskata par vienu no stabilākajām valstīm pasaulē.

Krievija uz demokrātiju gājusi pa citādu, pa ērkšķainu ceļu. Tā pārcietusi nedzirdētus pārbaudījumus — revolūcijas, karus un masveida represijas.

Mēs par savu brīvību esam maksājuši visaugstāko cenu. Un es labā nozīmē apskaužu Zviedrijas tautu. Liktenis to pasargājis no šādiem pārbaudījumiem.

Jaunā, demokrātiskā Krievija vēl ir jauna. Tai ir tikai daži gadi. Un visu šo laiku mēs esam izvērsuši vērienīgus politiskus un ekonomiskus pārveidojumus.

Mūsu valsts kļuvusi par pilntiesīgu “astoņnieka” un Eiropas Padomes locekli. Tā aktīvi iesaistās pasaules ekonomisko struktūru darbībā.

Un tomēr man bieži jādomā: cik ātri gan ārzemēs noveco priekšstati par mūsu valsti. Un par to nav jābrīnās. Krievijā laiks rit daudz straujāk. Tā mainās acīm redzami.

Mēs esam panākuši ekonomikas stabilitāti, savaldījuši inflāciju. Tagad mūsu uzdevums ir pāriet uz noturīgu ražošanas augšupeju.

Par Krievijas dzīves realitāti kļuvis varas dalīšanas princips.

Valsts institūcijas strādā ieinteresēta dialoga režīmā. Galvenās partijas darbojas konstitūcijas ietvaros.

Politiskais ekstrēmisms izzūd no Krievijas dzīves. Mūsu sabiedrībā aizvien vairāk nostiprinās saskaņa, savstarpēja iecietība un likumība.

Bet pats galvenais — krievu cilvēki kļūst citādi.

Pagājušā gadsimta izcilā krievu matemātiķe Sofija Kovaļevska, kas ļoti labi pazina jūsu brīnišķīgo zemi, rakstīja: “Ja zviedri pārliecinās, ka pārmaiņas ir nenovēršamas, viņi neapstājas pusceļā, bet gan tur par savu morālo pienākumu uzskatos notikušās pārmaiņas izteikt reformās.” Es tagad pārliecinos, ka to var attiecināt arī uz mūsu tautu.

Brīvība mums pavērusi ceļu uz svētīgām pārmaiņām. Tas ir ceļš uz cilvēku labklājību, uz valsts uzplaukumu. Un mēs noteikti iesim līdz galam pa šo ceļu.

Dāmas un kungi!

Krievijas un Zviedrijas attiecības kļūst aizvien ciešākas. Šobrīd mēs pilnīgi pamatoti tās varam saukt par draudzīgām labu kaimiņu un partneru attiecībām. Teikšu atklāti — krieviem tas ir pa prātam.

Mēs Krievijā zviedrus pazīstam kā strādīgu, garīgi apdāvinātu, lepnu un neatkarīgu nāciju. Mēs augstu vērtējam jūsu atvērtību.

Mēs vienmēr atcerēsimies, ka Zviedrija viena no pirmajām atzina jauno Krieviju kā suverēnu un neatkarīgu valsti.

Mēs augstu vērtējam jūsu pastāvīgo atbalstu demokrātiskajiem pārveidojumiem un tirgus reformām Krievijā.

Mūsu attiecībās nav neatrisināmu problēmu. Cik daudz jautājumu mēs vakar apspriedām ar Zviedrijas premjerministru un karali — faktiski mums nav ne starptautisku, ne divpusēju problēmu. Mēs nolēmām būvēt gāzes vadu — un mēs to uzbūvēsim, lai cilvēki varētu lietot nevis ogles, bet gāzi un baudīt ērtības.

Pat vissāpīgākie jautājumi, kas mums palikuši no pagātnes, tiek risināti konstruktīvi, labvēlības un atklātības garā.

Par savstarpējo tuvināšanos spilgti liecina sabiedrisko un politisko kontaktu paplašināšanās.

Nostiprinās tirdznieciskie un ekonomiskie sakari. Mūsu valstu savstarpējā preču apgrozība pēdējos piecos gados pieaugusi divkārt.

Ar investīcijām Krievijas ekonomikā Zviedrija ieņem devīto vietu. Tā apsteidz tādas lielas valstis kā Francija, Spānija un Japāna.

Taču sasniegtais līmenis pagaidām neatbilst mūsu valstu spēcīgajam ekonomiskajam potenciālam.

Mēs varam raženi sadarboties enerģētikas jomā. Jūsu lietišķajiem cilvēkiem lielas perspektīvas paver Krievijas uzņēmumu modernizācija.

Abu valstu interesēs varētu attīstīt sadarbību zinātnes un tehnikas jomā un kosmosa apgūšanā mierlaika mērķiem.

Krievija ir gatava piegādāt Zviedrijai un tālāk — Rietumeiropai dabasgāzi. Un tie ir tikai daži sadarbības virzieni.

Esmu pārliecināts, ka mana vizīte dos lielu stimulu krievu un zviedru biznesmeņu partnerattiecību attīstībai. Šai pārliecībai ir svarīgs pamats.

Mums ir daudz kopīgu interešu. Bet ne tikai tas. Šeit, Zviedrijā, es sajutu, cik silta un sirsnīga ir jūsu cilvēku attieksme pret krievu cilvēkiem. Es varu apliecināt, ka Krievijā ir tāda pati attieksme pret jums.

Bet tas nozīmē, ka mūsu sadarbība attīstīsies un nostiprināsies.

Krievija jūsu valsti jau sen pazīst kā miermīlīgu valsti, kas aktīvi stājas pretim kara draudiem Eiropā un pasaulē.

Tas mūsu dienās ir ļoti svarīgi.

Pasaule mainījusies, taču tā vēl ir ļoti nepilnīga. Mēs to asi izjūtam pat Eiropā, kur drošības garantēšanas mehānisms ir visvairāk attīstīts.

Un tomēr drošība Eiropā ir pašu eiropiešu lieta. Es par to esmu pārliecināts. Tiešām stabilas kontinenta drošības sistēmas pamats var būt tikai tāda organizācija, kas apvieno visas Eiropas valstis.

Tā ir Eiropas drošības un sadarbības organizācija.

Miera un stabilitātes nostiprināšanas mērķiem jākalpo arī jaunajai Eiropas drošības hartai. Ar tās izstrādi nedrīkst vilcināties.

Pirms divām dienām stājās spēkā Krievijas un Eiropas Savienības vienošanās par partnerību un sadarbību. Eiropa kļuvusi par kontinentu, kāda otra pasaulē nav. Tāpēc es saku: Eiropas drošība ir pašu eiropiešu lieta. Eiropa kopā ar Krieviju kļuvusi par pašu varenāko kontinentu.

Krievijas un Eiropas Savienības vienošanās par partnerību un sadarbību mūs cieši tuvina Lieleiropas izveidei. Tā paver Eiropas kopīgās telpas radīšanas perspektīvu.

Bet esmu pārliecināts, ka mēs visi saprotam, ka Lieleiropas ēka būs stipra, ja stipri būs visi tās stāvi. Arī mūsu — Baltijas stāvs.

Es daudz esmu domājis par to, ka Baltija varētu savā ziņā kļūt par ziemeļu tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem.

Bet, lai šo ideju realizētu, mums maksimāli jānostiprina mūsu valstu savstarpējā uzticība.

Tieši tāds mērķis ir Krievijas nesenajiem priekšlikumiem, kas veicami, lai nostiprinātu uzticību, stabilitāti un drošību attiecībās ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Mēs gribam, lai kopīgā robeža mūs nevis šķirtu, bet tuvinātu. Lai tā kļūtu par miera, nevis par nesaprašanās robežu.

Mūsu valsts uzticības nostiprināšanas centieniem ir rezultāti. Par to liecina mūsu Baltijas kaimiņu atzinums, ka “draudu no Austrumiem” nav.

Mēs labi zinām, ka nebija vienkārši pārvarēt pagātnes stereotipus. Taču Krievija ir gatava arī turpmāk to enerģiski sekmēt.

Līdz 1999.gada 1.janvārim Krievija vienpusēji samazinās savus sauszemes un jūras grupējumus Krievijas ziemeļrietumos. To sastāvā nebūs vispārējā karaspēka armiju, korpusu un divīziju.

Vēlos izteikt arī vairākus ierosinājumus, kas, es ceru, ieinteresēs mūsu kaimiņus.

Mēs ierosinām Baltijas reģionā noteikt uzticības režīmu pierobežas joslā un Baltijas jūras akvatorijā. Mēs jau daudz ko esam nodevuši atklātībai: skatieties, skaitiet, rēķiniet. Mēs neslēpjam, mēs atveram veselas armijas pilsētiņas, lai var pārliecināties, ka mūsu pieeja ir patiesa.

Mēs esam gatavi ievilkt karsto sakaru līniju starp Krievijas Kaļiņingradas apgabala un Baltijas reģiona valstu armiju pavēlniecībām.

Kālab gan mēs nevarētu vienoties arī par militāro objektu apmeklēšanas kārtību? Turklāt iet tālāk par tiem ietvariem, kas noteikti saskaņā ar Vīnes dokumentiem.

Mēs ierosinām kopīgi kontrolēt Baltijas gaisa telpu un rīkot kopīgas kara transporta aviācijas mācības.

Mēs esam gatavi sadarboties arī dabas un tehnogēnisko katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas operāciju rīkošanā.

Krievija ir atvērta jebkurām atbildes idejām.

Esmu pārliecināts, ka Baltija noteikti kļūs par stingras uzticības, stabilitātes un drošības reģionu.

To vēlas mūsu tautas.

Šai virzienā darbojas Krievija, Zviedrija un citu Baltijas reģiona valstu līderi.

Dāmas un kungi!

Krieviju un Zviedriju ļoti daudz kas vieno.

Es zinu, ka jūsu zemē uzcelts monuments par godu leģendārajam Rūrikam.

Viņam bija izcila loma senajā krievu valstī tās vēstures rītausmā. Ne velti Rūrika skulptūra iekļauta plaši pazīstamā Novgorodas pieminekļa “Krievijas tūkstošgade” kompozīcijā.

Kādreiz mūsu zemes teritorijai cauri veda slavenais ceļš “no varjagiem uz grieķiem”. To minuši krievu un zviedru priekšteči.

Izsakoties mūsdienu valodā, tas bija mūsu pirmais lielais kopprojekts. Tas vainagojās ar iespaidīgiem panākumiem.

Pašlaik mūsu sadarbība piedzīvo augšupeju. Krievija un Zviedrija ir labas partneres.

Daudz kas ir panākts. Bet esmu pārliecināts, ka tiks paveikts vēl vairāk!

Strādāsim roku rokā, lai piepildītu visas mūsu ieceres!

Krievu un zviedru labklājības vārdā!

Visas Eiropas labklājības vārdā!

Paldies par uzmanību!

Tack sā mycket! (Liels paldies!— tulk .)