• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Valdības krīze Latvijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.04.2000., Nr. 133/135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4617

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Vienādas tiesības visiem"

Vēl šajā numurā

14.04.2000., Nr. 133/135

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

"Valdības krīze Latvijā"

"Tagesspiegel"

— 2000.04.13.

"Kritusi Latvijas valdība"

Strīds par veco valsts uzņēmumu privatizāciju Rīgā.

Partijas "Tēvzemei un Brīvībai", kā arī "Latvijas Ceļš" pēc pamatīga strīda par agrāko komunisma laiku valsts uzņēmumu privatizāciju Šķēlem atteica savu atbalstu, bet neizslēdza koalīcijas izveidi ar Šķēles "Tautas partiju".

Opozīcija valdības vadītājam pārmeta, ka viņš privatizācijas procesu izmantojis savā labā un tādējādi vairojis savu personisko bagātību.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš brīdināja, ka politiskā Latvijas nestabilitāte varētu apgrūtināt Briselē notiekošās ES paplašināšanās sarunas.

"Izvestija"

— 2000.04.13.

"Premjers pats nolēma aiziet"…

… negaidot sešu Latvijas valdības pedofilu vārdu publiskošanu.

"Pedofilgeita" Latvijā nonākusi pie loģiska iznākuma. Lielu ļaunumu tas Šķēlem un citiem apvainotajiem pedofilijā Šķēles vadītās "Tautas partijas" cilvēkiem nav nodarījis.

Šķēles kabinetu vēl varēja saglabāt, taču pret to uzstājās vēl viena valdības koalīcija — "Latvijas ceļš". Gandrīz vienlaikus "pedofilgeitas" komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons paziņoja, ka 13. aprīlī viņš paziņos galīgos parlamentārās izmeklēšanas rezultātus, un piebilda, ka pēc komisijas skaitļiem iesaistīti jau seši valdības locekļi. Pēc tā Šķēle saprata, ka tālāka pretošanās ir bezcerīga…

"Helsingin Sanomat"

— 2000.04.13.

"Latvijas Ministru prezidents atkāpjas"

Latvijas premjerministrs Andris Šķēle trešdien paziņoja par savu atkāpšanos. Sarunas par jaunas valdības veidošanu uzreiz sākās, un šķiet, ka valsts saņems pirmo sievieti premjerministri.

Latvijas laikraksti nesen Šķēli dēvēja par "Eiropas visbagātāko premjerministru".

Likās, ka Šķēle esot padevies jau nedēļas nogalē, jo viņš krīzes vidū devās trīs dienu atvaļinājumā uz Vāciju.

"Latvijas ceļš", kas tagad uzskata, ka tam ir tiesības uz premjerministra portfeli, premjera kandidātos piedāvā, citu starpā, deputāti Aiju Poču, kam ir pieredze ministra amatā un spēcīgs atbalsts partijās augstākajā līmenī. Pēc Latvijas radio teiktā, Poča ir galvenā kandidāte uz posteni.

"Verdens Gang"

— 2000.04.11.

"Latvijas valdība sašķeļas"

Latvijas koalīcijas valdība otrdien sašķēlās, kad viena no trim valdošajām partijām izstājās privatizācijā pastāvošo domstarpību dēļ.

"Dagens Nyheter"

— 2000.04.13.

"Atkāpusies Latvijas valdība"

Premjerministra atkāpšanās iemesls — konflikts par privatizāciju ar koalīcijas partneri.

Šķēle, kas ir bijis uzņēmējs pārtikas ražošanas nozarē, ir pretrunīga persona. Četros gados šī jau ir trešā reize, kad viņš piedzīvo neveiksmi ar valdības vadīšanu.

Akūts konflikts par to, cik ātri un lēti vajadzētu privatizēt valsts uzņēmumus.

Nav skaidrs, vai "Tēvzemei un Brīvībai" ir gatava atkal piedalīties, kad Šķēle vairs nav premjerministrs. Ja tā nenotiks, tad iespējams, ka tiks uzaicināta "Jaunā partija" ar 8 mandātiem, ar ko pietiek vairākumam. "Jauno partiju" vada komponists Raimonds Pauls, un tās politiskais profils ir samērā neskaidrs.

Lietpratēji Rīgā uzskata, ka Šķēles atkāpšanās droši vien nenozīmēs dramatiskas pārmaiņas Latvijas politikā. Šis vairāk ir personāliju jautājums, jo Šķēle tiek uzskatīts par pārāk patvarīgu. Kas attiecas uz galvenajiem mērķiem — privatizāciju, pielāgošanos Eiropas Savienībai un centieniem iestāties NATO, — par tiem pamatā visi ir vienoti.

Kā iespējami kandidāti ir minēts Ivars Godmanis vai arī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

"Svenska Dagbladet"

— 2000.04.13.

"Ķīviņš ar privatizāciju izraisīja valdības krīzi"

Latvijas premjerministrs Andris Šķēle vakar atkāpās — trešo reizi četros gados.

"Dagens Industri"

— 2000.04.13.

"Latvijas premjerministrs atkāpjas"

Latvijas premjerministrs Andris Šķēle vakar atkāpās pēc viņa vadītās trīspartiju koalīcijas sašķelšanās.

Baumo, ka aizejošās valdības satiksmes ministrs populārais Anatolijs Gorbunovs ir spēcīgs kandidāts uz premjerministra posteni. Minēta arī bijusī nodokļu jautājumu valsts ministre Aija Poča.

"Svenska Dagbladet"

— 2000.04.12.

"Latvijas valdība atkāpjas"

… Šķiet, ka jaunas vēlēšanas nav aktuālas.

"Sūddeutsche Zeitung"

— 2000.04.13.

"Atkāpjas Latvijas premjers"

Koalīcijas partneri nevēlas sastrādāties ar Šķēli… pēc spēcīga strīda par bijušo komunisma laika valsts uzņēmumu privatizāciju. Kā viena no visticamākajām Šķēles pēctecēm tiek minēta finansu ministre (–?) Aija Poča.

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš brīdina, ka Latvijas politiskā nestabilitāte varētu apgrūtināt pašreiz Briselē notiekošās sarunas par Latvijas iestāšanos ES.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!