"Latvija vēlas kopā ar Igauniju vietu Eiropā"

"Postimees"

— 2000.04.11.

Korespondenta Mareka Lānes intervijas ar Latvijas ārlietu ministru Induli Bērziņu, kuras notika ministra vizītes laikā Tallinā 10.aprīlī.

Kā jūs vērtējat Igaunijas un Latvijas attiecības pašlaik?

Mūsu attiecības ir labas, kā tas arī pienākas kaimiņiem. Savā ziņā labas attiecības, protams, ir daudz ērtāk veidot ar tālākām valstīm, piemēram, Venecuelu, kur es arī esmu bijis. Jo starp kaimiņiem vienmēr kas gadās, kā labs, tā arī ne tik labs.

Mums līdzīgām mazām valstīm gribot negribot ir jāveic savstarpēja cieša sadarbība. Īpaši pašlaik, kad mūsu valstu priekšā ir uzdevums darīt visu iespējamo ES un NATO virzienā.

Es neredzu nevienu apstākli, kāpēc mūsu sadarbība varētu traucēt abu valstu ātru attīstību. Redzu ciešu un labu sadarbību ne tikai starp ministriem, bet arī zemākā līmenī.

Vissvarīgākais ir pievērst uzmanību tam, kas mūs vieno. Pašlaik, pirmām kārtām, centieni integrēties Rietumos, bet, bez šaubām, arī divpusējās attiecības.

Mūsu ES sarunu delegāciju vadītāji drīz tiksies, lai saskaņotu savu darbību un viedokļus. Ticu, ka šāda kooperācija nāk par labu kā Latvijai, tā arī Igaunijai.

Latvija ir viens no lielākajiem Igaunijas ārējās tirdzniecības partneriem, kas arī uzsver mūsu attiecību svarīgumu. Arī abu pušu investīcijas ir visai iespaidīgas.

Daudzi Igaunijas lauksaimnieki jautā, cik ilgi vēl būs muitas, ko Latvija ir uzlikusi Igaunijas cūkgaļai?

Mūsu valdība ir izteikusi priekšlikumu atcelt šādus tirgus aizsardzības pasākumus, sākot ar 2000.gada 1.jūniju. Ceru, ka mūsu parlaments šo priekšlikumu atbalstīs. Tas atrisinātu problēmu, jo, ņemot vērā liberālus principus, mums būtu jātur tirgus pēc iespējas brīvs.

Bez šaubām, ir daži izņēmumi, kad iekšējais tirgus ir jāaizsargā. Tādu iemeslu dēļ šīs muitas savā laikā arī tika noteiktas. Tagad mūsu Zemkopības ministrijai ir jāatrod metodes kompensācijām lauksaimniekiem, bet tas jau ir cits jautājums.

Pašlaik es varu teikt tik daudz: tas ir atkarīgs no valdības un parlamenta lēmuma. Mana partija katrā ziņā atbalsta šādu risinājumu un arī citas koalīcijas partijas ir par to.

Cik reāli jums šķiet, ka Latvija varētu kļūt par ES dalībvalsti jau 2003.gadā?

Kā zināms, Helsinku galotņu tikšanās laikā tika nolemts lietot katrai pretendentvalstij individuālu pieeju, atbilstoši tās panākumiem. Manuprāt, tas bija ļoti labs lēmums, un, kā es esmu sapratis Ilvesa kungu, tad tas patika arī Igaunijai.

Ceram, ka visas sadaļas, par kurām mēs apspriežamies ar ES, tiks atvērtas Beļģijas prezidēšanas laikā nākamā gada otrajā pusē. Tam, protams, sekos sarunas, taču es ticu, ka mēs esam gatavi kļūt par ES dalībvalsti 2003.gadā.

Lai būtu pavisam korekti, arī ES ir jābūt gatavai paplašināties. Ceru, ka tad, kad mēs būsim gatavi kļūt par dalībvalsti, tam būs gatava arī ES. Francijas prezidēšanas laikā šī gada otrajā pusē sākas starpvaldību konference ES iekšējās reformas jautājumos, un arī tas paņems savu laiku.

Katrā ziņā ceram pievienoties ES tās pirmajā paplašināšanās vilnī. Tas var arī notikt kopā ar Igauniju. Jūs gan sākāt sarunas jau pirms diviem gadiem, mēs — tikai tagad. Taču mums ir vairāki panākumi, esam spējuši tikt pāri Krievijas krīzes iespaidam, kas gan nenozīmē, ka mēs ticētu paplašināšanās sarunu ļoti ātram progresam.

Nesen Latviju apciemoja NATO ģenerālsekretārs lords Robertsons un Eiropas spēku virspavēlnieks Veslijs Klarks, kuri nosauca Latviju "par ļoti spēcīgu kandidāti". Cik tad stipra Latvija ir?

Pievienošanās NATO ir politisks jautājums, ko galvenokārt izlems Vašingtonā, bet arī, piemēram, Berlīnē, Parīzē, Londonā un varbūt arī Varšavā, nerunājot par citām alianses dalībvalstīm.

Būt veiksmīgam NATO virzienā nozīmē būt veiksmīgam MAP realizēšanā. Esam jau darbojušies kā NATO partneri, piemēram, Kosovā, un tā arī tagad cenšamies darīt visu, lai būtu visādi cienīgi nest NATO dalībvalsts nosaukumu.

Saprotams, ka jautājums nav tikai militāras dabas, iesaistīti ir arī politiski, drošības un arī vairāki citi jautājumi. Vienkārši ir jāuzvedas tā, kā uzvedas NATO valstis.

Kā Igaunijas, tā Latvijas MAP izpilde Briselē tika labi uzņemta, un tāpēc uzdrošinos teikt, ka mūsumājas darbi NATO virzienā ir tikpat svarīgi un vajadzīgi kā ES virzienā.

Man nav nekādu šaubu, ka kādu dienu kā Igaunija, tā Latvija būs NATO locekles. Var būt, ka kādu tas pārsteidz, taču es esmu par to pārliecināts.

NATO vadības vārdi par Latviju ievērojami uzbudināja Krieviju. Kādu vērtējumu jūs dodat Latvijas un Krievijas pašreizējām attiecībām?

Politikā mums, saprotams, ir bijušas domstarpības, ja atceras no Maskavas nākušās apsūdzības. Neticu, ka jūsu lasītājus interesētu visas detaļas, pietiek tikai, ja atceramies ap pilsonības un valodas likumiem notikušos strīdus, kuros Krievijas domas ievērojami atšķīrās no Latvijas domām.

Mūsu attiecības ar Krieviju varētu būt labākas. Šajā ziņā es esmu optimists, jo, pēc manām domām, Krievijai ir ļoti nepieciešami labi un normāli partneri Rietumos, īpaši Eiropā. Un Latvija ir daļa no Eiropas.

Mēs vēlamies ar Krieviju labas attiecības. Īpaši, ja ņemam vērā gaidāmo locekļu statusu ES un NATO, mēs nevēlamies redzēt jaunas norobežošanās līnijas starp Krieviju un Latviju. Jo arī Krievijai tālākā perspektīvā būs vajadzīgi labi kaimiņi ar prognozējamu uzvedību, kuri būtu ES un NATO locekļi, lai gan pēdējais pašlaik ne vienam vien Krievijas politiķim var nepatikt.

Vai jūs cerat, ka Vladimirs Putins ir pragmatiskāks, ka viņa valdības laikā divu valstu attiecības uzlabosies?

Es to ļoti ceru, jo Putins ir demokrātiski ievēlēts amatā vismaz uz četriem gadiem. Tas ir visai garš laiks, un attiecības, teiksim, varētu kļūt labākas. Taču tas vēl ir nākotnes jautājums, jo pašlaik neviens neprot pavisam precīzi pateikt, kas Putins ir patiesībā.

Pašlaik Putina vispazīstamākā rīcība ir karš Čečenijā. Vai Latvija uzskata to par Krievijas tīru iekšējo lietu? ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans pagājušajā nedēļā, norādot uz Čečeniju, apstiprināja, ka cilvēktiesības, pareizāk, to pārkāpšana, nevar būt kādas valsts iekšējā lieta.

Latvija savu viedokli izteica jau konflikta sākumā, varbūt vispār kā pirmā valsts, pievēršot uzmanību ar cīņām saistītai humanitārai krīzei. Vispār mūsu viedoklis ir ļoti līdzīgs ES viedoklim, kā tam ir jābūt valstī, kura pretendē uz pievienošanos.

Neviens nekad nav priecīgs par šādu konfliktu, vai tas notiktu Āfrikā, Krievijā vai, piemēram, Balkānos. Šādi konflikti vienmēr nes līdzi ciešanas. Ceru, ka Čečenijas konfliktam tiks atrasts politisks risinājums, jo, lai gan es kara lietās neesmu īpaši kompetents, pēc manām domām, militārs risinājums tur nav iespējams. Taču, ja runā par teritoriju, tad no starptautisko tiesību viedokļa Čečenija ir Krievijas daļa, tas gan ir tiesa.

Latvijas politiskā dzīve pēdējā laikā ir bijusi visai vētraina, tikko kā tika atcelts ekonomikas ministrs. Vai jūs cerat, ka pašreizējā valdības koalīcija izturēs līdz nākamajām vēlēšanām?

To rādīs nākotne. Pašlaik svarīgākais gan ir tas, ka visa mūsu koalīcija atbalsta kustību ES un NATO virzienā, tāpat kā piecas no septiņām parlamenta partijām. Tātad, ja arī būs kādas pārmaiņas, mūsu ārpolitika nemainīsies.

Varu jums teikt, ka pašlaik, pulksten divpadsmitos (intervijas laiks —M.L.), Latvijas valdība ir pasaules visstabilākā valdība, taču kas notiks pēc piecām minūtēm, to gan es uz priekšu nezinu, jo Latvijā valda demokrātija un jautājumi tiek izlemti parlamentā.

Latviju pēdējā laikā ir tricinājuši vairāki skandāli: par kara noziedznieku nosauktā Konrāda Kalēja lieta, pedofilijas skandāls. Kā tie ir iespaidojuši Latvijas slavu?

Protams, ka tie nav cēluši Latvijas slavu. Mums līdzīgu mazu valstu gadījumā bieži ir spēkā aforisms, ka jaunumu trūkums ir labs jaunums. Laikrakstu pirmajās lapās lielākoties nokļūst negatīvie jaunumi par nelielām valstīm, lai gan es atceros reizi, kad "Financial Times" pirmajā lappusē tika runāts par Latviju un Maltu kā vienīgajām ES tā saucamās otrās kārtas valstīm, kurās darbojas tirgus ekonomika.

Par Kalēju gribētu teikt, ka mūsu viedoklis ir stingrs: mēs sodām cilvēkus, kas ir pastrādājuši smagus noziegumus. Tas nav vērsts pret sarkanajiem partizāniem, tikpat labi tas ir virzīts pret Vācijas armijā dienējušajiem.

Pedofilijas skandālā, pēc manām domām, pašlaik vēl trūkst kārtīgu pierādījumu. Pedofilija ir plašāka problēma, saistīta ar mūsu bērniem, un šajā ziņā problēmas ir bijušas vairākām Eiropas valstīm. Latvijā agrāk par to vienkārši netika runāts.

Vai, pēc jūsu domām, parlamenta deputāta Jāņa Ādamsona apsūdzībām, ka ar pedofilijas skandālu ir saistīti arī daži galotņu politiķi, ir reāls pamats vai darīšana ir tikai ar politiskām spēlēm?

Ja es būtu Ādamsons, es neizteiktu nevienu apsūdzību, nosaucot vārdu, pirms man nebūtu kārtīgu pierādījumu. Taču es esmu Indulis Bērziņš un netaisos apsūdzēt arī Ādamsonu, lai gan viņa pagātne ir saistīta ar VDK. Mana vienīgā vēsts šādiem cilvēkiem ir: dodiet kārtīgus pierādījumus, dodiet tos prokuratūrai!