ATCERES. GODADIENAS

Zenta Mauriņa. Latvijā un Eiropā

“Eiropas kultūra sakņojas ieskatā, ka katra atsevišķa dvēsele ilgojas pēc savas īpašas pasaules, Eiropas kultūra ir mijdarbība, tagadnes un pagātnes kultūru savstarpēja izpratne, organiskas daudzveidības harmoniska vienība. Nav jau latviešu, vācu un zviedru asaru, bet gan tikai vispārcilvēciskas ciešanas par zemes dzīves nepilnībām un pirmilgas pēc brīvības un Dieva tuvības.” — Šie vārdi skanēja aktuāli pirms četrdesmit gadiem, kad Zenta Mauriņa Upsalā trimdā ar tiem ievadīja savas autobiogrāfiskās triloģijas otro grāmatu “Iedrīkstēties ir skaisti” un loloja Eiropas kultūras sapni. Aktuāli tie ir arī tagad, kad grāmata iznākusi latviski Rakstu otrajā sējumā un Latvija sākusi gaitu uz Eiropas Savienību. Zentas Mauriņas personības un daiļrades loma un nozīme Eiropas un latvijas kultūru dialogā tiek analizēta rakstnieces simtgadei veltītajā starptautiskajā konferencē, kas 11. un 12. decembrī notiek Rīgā.

Konferenci atklāja Latvijas Universitātes rektors profesors Juris Zaķis. Viņš pasniedza jubilejas medaļas ārzemju viesiem, kas bijuši Zentas Mauriņas tuvcilvēki trimdas gados un devuši vislielāko ieguldījumu viņas literārā mantojuma saglabāšanā.

Piemiņas balvas saņēma Bādkroicingenes briģermeistars Dr. Volfgangs Fuks, Maksimiliāna Dītriha apgāda (daudzu Z.Mauriņas darbu izdevēja) tagadējais īpašnieks Kurts Fīzels, Mauriņas darbos bieži pieminētais “labais ārsts” Dr. Arnolds Reincke, Mauriņas ilgu gadu palīdze un līdzgaitniece Irene Mellis un Minsteres ģimnāzijā izveidotā Zentas Mauriņas un Konstantina Raudives muzeja vadītājs Alberts Spoģis.

Konferences dalībniekus sveica Gētes institūta direktors Dr.Ronalds Ruprehts un Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta vadītāja Vija Virtmane.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš referēja par Zentu Mauriņu saistībā ar Latvijas Universitāti. (Referāts publicēts “LV” 30. oktobrī).

Par Zentas Mautriņas literārās darbības rezonansi ārzemēs runāja Latvijas vēstniecības sekretārs Dzejnieks Juris Kronbergs no Stokholmas un Kurts Fīzels no Memmingenes (Vācija). “Virspusējības dziļumi” — tā savu priekšlasījumu pieteica Dr.Ausma Cimdiņa. Runājot par Zentu Mariņu kā spilgtu personību, referente īpaši izcēla lielo kultūrvēsturisko pieredzi, kas iekausēta viņas darbos. Tie balstīti kontrastu poētikā, apvienojot dokumentalitāti un iztēli. Tieši šī iemesla dēļ viņas daiļradei bieži ticis pārmests populisms un virspusība. Mudinot iedziļināties Zentas Mauriņas literārajā mantojumā un meklēt tajā latviešu gara dzīvei svētīgākās vērtības, referente atgādināja, piemēram, kritikas ačgārno vērtējumu grāmatai par dažiem pamata motīviem Raiņa mākslā, par kuru pats dzejnieks teicis, ka tik dziļi viņu vēl neviens nav sapratis. Savukārt izcilais filozofs Teodors Celms noraidīja subjektivitātes pārmetumus Zentai Mauriņai un uzsvēra, ka ar saviem priekšlasījumiem un rakstiem, ar savu uzstāšanos par cilvēka dzīves augstākajām vērtībām viņa nonākusi cilvēka dzīves objektivācijas lokā. Viņš Zentas Mauriņas dzīvi un jaunradi uzskatīja par uzmanības un iedziļināšanās vērtu parādību mūsu kultūrā.

Iedziļināties, vērtēt un pārvērtēt Zentas Mauriņas personību un radošo mantojumu — tāds ir arī daudzo rakstnieces simtgades pasākumu mērķis.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ausma Cimdiņa (no kreisās) , Juris Zaķis un Vija Virtmane

Irene Mellis

Kurts Fīzels

Ronalds Ruprehts (pa kreisi) un Volfgangs Fuks

Ingrīda Sokolova un Arnolds Reincke