• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas attīstība un uzņēmējdarbība - roku rokā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.12.1997., Nr. 324/328 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46202

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Vēl šajā numurā

12.12.1997., Nr. 324/328

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas attīstība un uzņēmējdarbība — roku rokā

Veidojot dialogu

starp uzņēmējiem un politiķiem

 

No putna lidojuma Rīgas vēsturiskais centrs tiešām izskatās brīnišķīgi

Kolēģu domu apmaiņa — (no kreisās) Hāgenas (Vācija) Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Runnars Envalds, LTRK prezidents Viktors Kulbergs un “Aldara” prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Piektdien, 5. decembrī, uz sesto saietu savus biedrus un lūgtos viesus aicināja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Tās biedri ir vairāk nekā 700 Latvijas vadošo uzņēmumu, kas, kopīgi darbojoties LTRK, gūst jaunu informāciju un biznesa kontaktus, zināšanas un konsultatīvus pakalpojumus, uzzina par jaunākajiem pētījumiem iekšējā un ārējā tirgū, kopīgi piedalās izstādēs. Taču — un tas varbūt ir pats būtiskākais — LTRK pārstāv uzņēmēju un pārsvarā privātuzņēmēju intereses sarunās ar valdību, politiķiem, dažādām valstiskām un saimnieciskām ārvalstu organizācijām.

LRTK prezidents Viktors Kulbergs, atklājot saietu, atzīmēja, ka aizvadītais gads Latvijas uzņēmējiem ir bijis trauksmains — gan panākumu, gan zaudējumu ziņā. LTRK ir bijušas veiksmīgas izstādes Krievijā “EXPO LATVIJA”, un arvien veiksmīgāka kļūst Latvijas uzņēmēju darbība izstādēs ne tikai Austrumos, bet arī Rietumos. Jo aizvien biežāk sevi piesaka tāda ļoti svarīga dimensija kā kvalitāte — preču, pakalpojumu, uzņēmējdarbības kvalitāte, bez kuras Latvijas iekļaušanās ekonomiskajā pasaulē nav iedomājama. Jēdzieni “ISO” un “EN” vairs nav nesaprotami, kaut daudziem uzņēmumiem tā vēl ir rītdiena. Taču ar lielu gandarījumu var atzīmēt akciju sabiedrību “Aldaris”, kurā ir gūti pirmie panākumi izcilas uzņēmējdarbības modeļa ieviešanā, arī Latvijā pirmo kvalitātes balvu šogad ieguva tieši šis uzņēmums. Un vēl jo lielāks gandarījums ir tādēļ, ka cīņā par šo kvalitātes balvu piedalījās daudzi Latvijas uzņēmumi, kas strādā pie kvalitātes sistēmu ieviešanas. Uzņēmums “Latvijas finieris” savukārt ieguvis “Dienas Biznesa” balvu par pagājušā gada rezultātiem.

Arvien ciešāki veidojas gan atsevišķu uzņēmumu, gan LTRK sakari ar Eiropas reģionu, atzīmēja LTRK prezidents. Nemitīgi palielinās starptautisku ražotājkorporāciju un uzņēmumu pārstāvniecību izvietojums Latvijā. Un tas ir apsveicami, jo nākotnes pasaule ir globalizācija. Bet šajā procesā būtiskākais ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, veicinot legāla biznesa attīstību, kas, cita starpā, arī maksā visus nodokļus. Tad mēs būsim vajadzīgi ne tikai paši sev, bet interesanti arī ārvalstu kapitālam.

Nozīmīga problēma, kas vēl tikai savas risināšanas sākumstadijā, ir uzņēmējdarbības aktivizēšana lauku rajonos, jo apmēram 30 procentu Latvijas iedzīvotāju atrodas ārpus ekonomiski aktīvās vides. Taču tas ir mūsu valsts ekonomiskās stratēģijas jautājums, kurā mēs vēl līdz šim neesam sagaidījuši skaidri definētu valsts ekonomiskās attīstības programmu ar strikti nosauktām prioritātēm. Kaut gan visi uzņēmēji skaidri zina un var nosaukt vājos punktus valsts ekonomiskajā ķēdē, kuri prasa tūlītēju atbalstu.

Latvijai nākotnē, uzskata Viktors Kulbergs, būs nopietna loma kā finansu un banku centram, kā starpreģionu tranzīta valstij, un pienāks laiks, kad dzīve pieprasīs nopietni strādāt, lai tranzītbiznesam pieliktu pievienoto vērtību.

Taču viss šeit iepriekš teiktais nav nekā vērts, ja netiks pievērsta vajadzīgā uzmanība izglītībai un tautas veselībai, uzsvēra LTRK prezidents. Tas ir jāsaprot valdībai un Saeimai. Ir jāsaprot un jāveido dialogs ar uzņēmējiem, arī lemjot par investīciju izvietojumu valstī, īpaši tādēļ, lai mazie finansu avoti, kas mums pieejami caur dažādām Eiropas programmām un no budžeta, tiktu izlietoti maksimāli apdomīgi. Tādēļ LTRK, kas ir Latvijas biznesa sabiedrības interešu pārstāve, būtu pateicīga, ja, sākot ar nākamo gadu, notiktu regulārs dialogs ar Saeimas un Ministru kabineta pārstāvjiem, kura laikā politiķi uzklausītu uzņēmēju skatījumu un ieteikumus ekonomiskās vides attīstīšanā un arī ņemtu LTRK viedokli vērā.

Diemžēl zem eglītes — nākamajam gadam — tiek palikts likums “Par Tirdzniecības un rūpniecības kameru”, pie kura darbs ir ievirzījies finiša taisnē un kurš ir “sāpju bērns” integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Taču, kā teica Viktors Kulbergs, visi jautājumi ir atrisināmi, ja to var darīt bez plēšanās, bez cīniņiem. Tādēļ Viktors Kulbergs vēlēja uzņēmējiem un viesiem būt vienotiem, lai Latvijai būtu mazāk zaudējumu — lai atrastos visi miljoni un lai nekad vairs nebūtu iespējamas šādas avantūras. Jo ātrāk notiks privatizācija, jo ātrāk uzņēmēji varēs pārņemt privātās rokās Latvijas īpašumus un sekmīgi attīstīties. Tad arī veiksies bizness un sekmīgāka, turīgāka dzīve būs visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, uzrunājot uzņēmējus burtiski nedaudzas stundas pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā, teica, ka pašlaik vēl deputāti neizprot uzņēmēju vajadzības. Programma, ko uzņēmējdarbībā bija paredzēts realizēt nākamajā gadā, ir zem jautājuma zīmes. Valsts attīstība un ideja, kas bija likta šīs programmas pamatā — ka Privatizācijas fonda līdzekļi tiks virzīti uzņēmējdarbības attīstībai —, neguva atbalstu. Šie divi miljoni latu, kas bija vajadzīgi programmas īstenošanai, tiks novirzīti pamatbudžetā ikdienas patēriņam. Tāpat arī nākamajā gadā netiks risināts jautājums par privatizācijas izraisītajām sociālajām problēmām, kas radušās, pārejot no valsts īpašuma uz privāto. Līdz ar to daudzi uzņēmumos strādājošie paliks tajā labilajā stāvoklī, ko valsts viņiem ir sagādājusi, bet nav pratusi stabilizēt.

Atis Sausnītis, analizējot valsts ekonomiskā stāvokļa pakāpenisku uzlabošanos, atsaucās uz iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku. Gaidāms, ka 1997. gadā IKP pieaugums salīdzinājumā ar 1996. gadu dubultosies, jo šā gada pirmajā pusgadā Latvijas IKP salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu ir palielinājies par 4,6 procentiem.

Latvijai ir neiespējami realizēt autonomu ekonomisko politiku, neiekļaujoties starptautiskajos procesos. Šobrīd mūsu valstij ir ārējie tirdzniecības darījumi ar 140 valstīm, turklāt pēdējā laikā mainījies sadarbības valstu īpatsvars — importa un eksporta darījumu lielākā puse norisinās tieši ar ES, nevis NVS valstīm. Paredzams, ka 1998. gadā Latvija ES Asociācijas līguma ietvaros iegūs asociētās dalībvalsts statusu, vēl nedaudz jāpaciešas, līdz šo līgumu ratificēs pilnīgi visas ES dalībvalstis. Kā liberālas tirdzniecības apliecinājumu ekonomikas ministrs minēja 1997. gada novembrī parafēto brīvās tirdzniecības protokolu ar tekstilprecēm starp Latviju un ES, kas paredz abpusēji atcelt muitas tarifus no 1998. gada 1. janvāra. Latvija 1997. gadā realizēja brīvās tirdzniecības režīmu ar ES, Eiropas brīvās tirdzniecības asociāciju (EBTA), Slovēniju, Slovākiju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, kā arī ar Ukrainu par tirdzniecību ar rūpniecības precēm. Tika parafēts brīvās tirdzniecības līgums ar Poliju un Turciju un uzsāktas sarunas ar Ungāriju, kā arī ar Ukrainu par brīvu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Iecerēts 1998. gadā uzsākt sarunas ar Bulgāriju, Rumāniju un Izraēlu.

Ar 1997. gada aprīli aizsākusies Latvijas iekļaušanās Paneiropas kumulācijas sistēmā. Tas palielina gan eksporta iespējas, gan veicina jaunu investīciju piesaisti, un tas ir ļoti būtiski Latvijas uzņēmējiem.Šobrīd kumulācija ir nodrošināta ar 24 valstīm — ES un EBTA valstīm, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Igauniju un Lietuvu.

Nobeigumam tuvojas arī Latvijas iestāšanās process Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Latvija par pilntiesīgu PTO dalībvalsti varētu kļūt jau nākamā gada martā, un tas liecinātu, ka ir pabeigts ļoti būtisks mūsu valsts likumdošanas harmonizācijas un pilnveidošanas darba posms un ka Latvija ir gatava iekļauties pasaules tirdzniecības apritē, akceptējot vienotus spēles noteikumus.

Atis Sausnītis par ļoti svarīgām uzskata Latvijas ārējās tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību veicināšanai 1996. gadā ar LR MK rīkojumu tika izveidota Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija. Latvijas puse komisijā ir sagatavojusi un iesniegusi parakstīšanai vienošanos par savstarpēju kvalitātes un drošības sertifikātu atzīšanu, kā arī vienošanos par sadarbību un savstarpēju palīdzību eksporta kontroles jomā un starpvaldību nolīgumu par sadarbību ražošanas jomā.

Ekonomikas ministrs akcentēja mazo un vidējo uzņēmumu neatsveramo lomu Latvijas ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju nodarbinātībā. Šā gada septembrī MK akceptēja Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstības nacionālo programmu. Tās ietvaros paredzēts pilnveidot institucionālo MVU atbalsta sistēmu, ņemot vērā to, ka integrācijas procesā ES pastāv iespēja piesaistīt ES fondu palīdzību konkrētiem uzņēmējdarbības projektiem. Kā svarīgākos MVU nacionālās programmas jautājumus Atis Sausnītis minēja finansējuma pieejamību, uzņēmumu attīstības projektu izstrādāšanu un ieviešanu, mūsdienīgu tehnoloģiju apgūšanu. Neraugoties uz politiskajām kaislībām, kas ik pa brīdim uzvirmo valstī, ekonomikas ministrs ir pārliecināts, ka ekonomiskajiem procesiem valstī jābūt stabiliem, to nodrošināt var tikai pašu uzņēmēju stabila, veiksmīga darbība un savstarpēja sadarbība. Jo ēkas izturību nenosaka vis fasādes krāsojums, bet gan tas, cik stipri pamati tai ielikti.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs uzsvēra, ka visas lauku teritorijas attīstība — tas ir jautājums, kam šobrīd veltāma ļoti liela uzmanība. Jo vairāk cilvēku būs spējīgi nodarboties ar uzņēmējdarbību laukos, jo lielāka būs pirktspēja un attīstība tieši lauku pagastos, pilsētās, novados. Lauku attīstības programmai ir paredzēts valdības atbalsts, bet, kā apzinās Anatolijs Gorbunovs, šī programma ir arī pietiekami riskanta. Jo runa ir par uzņēmējdarbību tajā specifiskajā nozarē, kas nedod ātru peļņu. Taču tas ir ļoti svarīgs projekts, svarīgs darbs, kas jāveic vairākām nozaru ministrijām kopīgi.

Ļoti būtisks ir jautājums par hipotekāro kreditēšanu, ar ko jāsāk reāli nodarboties. No sākuma vienai bankai, vēlāk jau šo pieredzi varētu pārņemt vairākas vai pat visas bankas. Nākamā gada sākumā tiesiskais pamats šai darbībai tiks nodrošināts, un cerams, ka vasaras vidū hipotekārā kreditēšana varēs sākt reāli darboties un pamazām likvidēs finansu deficītu, līdz ar to attīstīs tādu nozari kā būvniecība.

Vēl Anatolijs Gorbunovs piebilda, ka šobrīd Latvijā ļoti pietrūkst cilvēku, kuri bija “vecajos” laikos, proti, kas būtu atbildīgi par Latvijas attīstību kopsakarībās. Ja ekonomikas ministrs ar zināmu rūgtumu runāja par Saeimas nakts darbiem, tad — nekas jau slikts it kā nenotika, tikai katrs ministrs cīnījās par savu nozari. Un opozīcija ļoti aktīvi it kā aizstāvējusi Latvijas attīstības kopsakarības. Taču — tā bija tāda pati cīņa par atsevišķiem tiltiem un par atsevišķiem jumtiem, precīzāk — skolu jumtiem, atsevišķiem objektiem. Taču no kopsakarībām jau nekur mēs neaizmuksim. Kādreiz būs jāsāk domāt arī šādā mērogā, teica Anatolijs Gorbunovs. Uzskatāms piemērs ir tieši šis lauku attīstības projekts, privātā biznesa veicināšana lauku rajonos, jaunu darbavietu radīšana lauku vidē. Un tieši darba koordinācija starp vairākām ministrijām vieš cerības, ka ir iespējams domāt un strādāt kopsakarībās, lai īstenotu kopīgos un Latvijai nozīmīgos mērķus.

Viktors Kulbergs, komentējot Saeimas nakts darbus, nosauca tos par nakts nedarbiem. Jo — zemnieks nekad neapēd sējas graudus. Taču Saeimas balsojums par uzņēmējdarbības attīstības programmas neatbalstīšanu — tā ir sēklas labības apēšana. Tā ir “caurumu aizlāpīšana” uz nākotnes rēķina.

Taču nopietnās sarunās iegrimušajiem uzņēmējiem atgādinājumu par to, ka tuvojas paši skaistākie ziemas svētki — Ziemassvētki, atnesa Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. Tiesa, šoreiz nepierastā veidā, jo Rīgas Doma zēnu koris LTRK 6. saieta laikā laikā koncertēja Eiropā. Latvijā uzņēmēju dvēseles veldzēja tās Ziemassvētku noskaņas, ko cītīgā darbā apguvis Rīgas Doma kora skolas meiteņu ansamblis, paši mazākie šīs skolas bērniņi un viņu skolotājas. Kā mazs brīnums, kā mirdzošu sniegpārsliņu virtene...

Rūta Bierande, “LV”

Foto: Jānis Lukss

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!