Stendē izaudzētās šķirnes – visai Latvijai

Pētot privatizēto

uzņēmumu attīstību

Miervaldis Krotovs

Ceļas jaunā graudu kalte

Pēteris Buļbiks

Šoruden Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijai nozīmīga jubileja – aprit 75 gadi kopš tās izveidošanas. Selekcijas staciju dibināja 1922. gadā, kad tika nacionalizēta Stendes muiža, ko gandrīz 400 gadus pārvaldījusi muižnieku fon Brigenu dzimta.

Neliels ieskats vēsturē. 1922. gada pavasarī, aprīlī, Ernstam fon Brigenam bija jāatstāj muiža, ko viņš bija pārvaldījis 28 gadus. Aizvainojums bijis liels, un barons nosolījies nekad mūžā vairs cauri muižas centram un parkam nebraukt. Kaut arī Brigenu īpašumā palika 52 hektāri labas, iekoptas zemes un mežu. Brigeni turpināja saimniekot arī Stendes spirta brūzī. Kā uzskata vēsturnieki, Brigeni bijuši korekti un gudri. Pēc 1905. gada norisēm nav cietis neviens zemnieks, kaut arī tai pavasarī muižā nodega gateris, rija, kalte, un tai vasarā baznīcas logos tika mesti akmeņi.

Saimniecība bijusi bagāta, un 1935. gadā vienlīdz spēcīgs brūzis bijis Stendē un Jaunpagastā.

Gadiem ejot, ar prieku jākonstatē, ka Dižstendē vairākkārt viesojušies Brigenu dzimtas pēcnācēji, kas ir pateicīgi, ka selekcijas stacijas vēsturnieks Zigurds Kalmanis rūpējas par dzimtas kapu sakopšanu. Šolaiku paaudžu Brigeni neesot īpaši bagāti, tāpēc neizrāda interesi par Stendes baznīcas remontu – atšķirībā no Nurmuižas baronu dzimtas pēcniekiem, kuri spēcīgi izjūt seno vēlējumu – gādāt par to, lai baznīca Laucienā allaž būtu balta un sakopta.

Jaunās selekcijas stacijas liktenis jau no paša sākuma bijis labvēlīgs – varbūt arī tāpēc, ka tās vadību uzņēmies talantīgais agronoms Jānis Lielmanis.

Ar laukaugu selekciju Latvijā tolaik nodarbojās tikai Stendē. Drīz vien tika ierīkots arī sēklu šķirošanas punkts. Līdz 1928. gadam šajā punktā tika izšķirotas 5265 tonnas graudu. Šķirotavu izmantojuši pat tālāku pagastu zemnieki. Līdz 1946. gadam, kamēr staciju vadīja Jānis Lielmanis, izaudzētas 12 laukaugu šķirnes. Jāmin Stendes rudzi, kuru autors ir Emīls Bērziņš. Viņš smēlies pieredzi arī daudzos ārzemju braucienos – bijis komandējumos Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Holandē, Beļģijā un Francijā. Desmit laukaugu šķirņu autors vai līdzautors ir selekcionārs Nikolajs Konrāds.

Kopš šā gada pavasara, pēc Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacijas privatizācijas, tā ieguvusi bezpeļņas uzņēmuma statusu. Direktors Miervaldis Krotovs uzskata, ka nav sākts tukšā vietā. Līdz 1996. gadam Stendē izveidotas 52 jaunas laukaugu šķirnes, no tām 13 – auzu, 11 – ziemas kviešu un 9 – miežu.

Selekcijas stacijai ir 110 hektāri aramzemes. Par spīti neparasti sausajai vasarai jaunā uzņēmuma pirmais gads bijis ražens. Sēklas pavairošanas laukos augstāko ražu devuši mieži ` Rasa ' - 50,4 c no ha ( 0,6 ha) un ` Ansis ' - 45,5 c no ha (0,7 ha), auzas  ` Laima ' - 50,6 c no ha, bet ziemas kvieši ` Krista ' - 52 c no ha. Rekordiste ir jaunā ziemas kviešu šķirne ` Banga ' - no hektāra iekulti 58,6 centneri graudu.

Domājot par nākotni, direktors Miervaldis Krotovs stāsta:

– Pēdējos gados esam radījuši daudz graudaugu šķirņu. Latvijā mūsu izaudzēto miežu šķirnes aizņem ap 60 procentiem, auzas – pāri par 30 procentiem. Ziemas kviešiem ` Krista ' un ` Banga ', ko iecienījuši zemnieki, sekos visjaunākā šķirne ` Elva ', no kuras var izcept ļoti labu maizi.

Līdz šim, vērtējot šķirnes, daļēji bija jāpaļaujas uz nojautu. Tagad selekcijas stacijā izmantojam miksogrāfu. Ar tā palīdzību varam noteikt graudu īpašības. Par šo dāvanu paldies jāteic ASV Oregonas Lauksaimniecības universitātei. Tāds Latvijā ir tikai mums. Diemžēl šogad beidzas mūsu sadarbības līgums. Taču zinātnieku personiskie kontakti ir noturīgi, tie turpinās.

Esmu gandarīts, ka zemniekiem subsidēs 30 procentus no jauniegādātās tehnikas vērtības. Bet vai lauciniekiem būs tie pārējie 70 procenti naudas? Laiks rādīs, vai nenoplaks interese arī par jaunām, vērtīgām kultūraugu šķirnēm. Klasisks piemērs – problēmas ar iesala ražošanas nozari. Tā kā līdz šim iesalu pietiekamā daudzumā Latvijā neražo, valstī līdz minimumam ir samazināta iesala ievedmuita. Alus ražotājiem iesalu izdevīgāk iepirkt Zviedrijā. Vai jauna iesalnīca varēs strādāt rentabli, ja to pat subsidētu?

Selekcijas stacijā būvē graudu kalti. Te reizi par visām reizēm varēs nodrošināt katrai kultūrai vajadzīgo režīmu.

Ne kaltes, ne angāra nebūtu, ja Zemkopības ministrija neatvēlētu no subsīdijām 172 tūkstošus latu materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai.

Vajadzību Stendes selekcijas un izmēģinājumu saimniecības attīstībai vēl ļoti daudz. Ziemas kviešu selekcijas grupas vadītāja Vija Strazdiņa uzskata, ka nepieciešama sertificēta laboratorija. Tad jaunās šķirnes būtu iespējams pārdot arī ārvalstīs ( kā to dara Lietuvā).

Miežu selekcijas grupas vadītāja Sofija Kaļiņina domā, ka laikus jāzina, kādas šķirnes būs pieprasītas 2000. gadā un turpmāk. Jābūt laukos vajadzīgām šķirnēm. Nabadzīgā augsnē, piemēram, labi augs mieži ` Abava' , bet izcili labā – ` Ansis '.

Selekcionāru darbs prasa lielu precizitāti un arī pacietību. Kā stāsta vasaras kviešu selekcijas grupas vadītājs Gints Lanka, pirmie krustojumi veikti pirms pieciem gadiem. Bet līdz šķirnes apstiprināšanai paies vēl otri pieci. Arī auzu selekcijas grupas vadītāja Sanita Zute gaida, kad pārbaudi izturēs jaunā auzu šķirne ` Arta '. Līdzās jau tik iecienītajai ` Laimai ' tad būs vēl viena.

Stendes zinātnieku kolekcijā ir lielas vērtības. Un tas vienmēr bijis selekcionāru, agronomu un tehniķu kopdarbs. Gints Lanka uzskata, ka viņu “vilcējspēks” ir agronome Margita Grīnberga. Tiek izmantoti krustojumi, ko savulaik ieguva Vija Strazdiņa. Auzu selekcijas grupu ilgus gadus vadījis Dr. lauks. Pēteris Buļbiks, nemitīgs ideju ģenerators, ilgus gadus strādā arī selekcionāre Ināra Gruntiņa. Raksturojot šķirnes, zinātnieki uzsver, ka visjaunākās šķirnes ` Arta ' priekšrocību nosaka tās agrīnums. No četrām jaunajām šķirnēm, pašuprāt, perspektīvākā ir ` Laima '. Pieredzējusi miežu selekcionāre ir Aija Nīcgale. Ziemas kviešu selekcijas grupā daudzu šķirņu līdzautore ir Maija Ceraukste, bet šķirnes ` Banga ' veidošanā sava daļiņa pieder arī lauksaimniecības maģistrei Ilzei Priekulei, graudaugu imunitātes laboratorijas vadītājai. Ilze piedalās visu jauno šķirņu pārbaudē.

“Sējēja” 1997. gada konkursam selekcijas stacijas zinātnieku grupa – Dr. lauks. Pēteris Buļbiks, auzu selekcionārs, Dr. agr. Sofija Kaļiņina, miežu selekcionāre un ziemas kviešu selekcionāre Vija Strazdiņa pieteica darbu “Valsts Stendes selekcijas izmēģinājumu stacijā izveidotās graudaugu šķirnes un to nozīme lauksaimniecībā”.Un tas guvis augstu novērtējumu – laureāta balvu.

Selekcionāra darbs ir ļoti vajadzīgs. Saldus rajona zemnieki ir iecienījuši “ Elviņu ” – tā viņi mīļi dēvē jauno ziemas kviešu šķirni ` Elva '. Baušķenieki augstu vērtē ` Kristu '. Dižstendes ļaudis ir priecīgi par zemnieku atsaucību, ar daudziem viņi tiekas lauku dienās un mācībās. Viņi sadarbojas ar selekcionāriem un firmām Somijā, Zviedrijā un ASV, ar pesticīdu un minerālmēslu ražotājiem, kolēģiem Lietuvā un Igaunijā.

Biruta Driķe

Foto: Dainis Kārkluvalks